Apkure

Problēma, kura skar visus Latvijas iedzīvotājus, ir apkure un tās izdevumi. Tas, cik katrs procentuāli no saviem ienākumiem maksā par apkuri, ir atkarīgs no viņa ienākumiem. Tieši apkures pozīcija ir slieksnis, aiz kura vairs ekonomija nav iespējama. Sarūkot ienākumiem vai zaudējot tos pavisam, cilvēks var ieekonomēt līdz nejēdzībai uz pārtiku vai apģērbu, bet maksājamā summa par apkuri ir konstants lielums, kuru ietekmēt pie centrālās apkures pieslēgtam cilvēkam ir neiespējami. Centrālā apkure pie lēta fosilā kurināmā bija labs un komfortabls risinājums. Tagad visi runā par pašpietiekamu sabiedrību, kura izmanto vietējos resursus. Diemžēl tas ir kārtējais politiskais triks ar ekoloģisku un ekonomisku terminu bārstīšanu.

Mums cenšas ieskaidrot, ka centrālā apkure ar fosilo kurināmo (gāze, ogles, mazuts) ir nolemtība un ka šajā pozīcijā neko nevar mainīt. Tomēr ieskatīsimies pagātnē – pirms 100 gadiem Latvijā iedzīvotāju bija par miljonu1 vairāk, bet mežu platības uz pusi mazāk (24% un ~50% tagad). Visa apkure tika veikta ar malku, un tās PIETIKA!!! Nebija nekādas kurināmā krīzes, cilvēki nesala. Pie pašreizējā iedzīvotāju un pieejamās malkas daudzuma, mums būtu iespējams nodrošināt pirts cienīgu karstumu cauru ziemu, un tikai pašiem ar saviem resursiem. Taču…

Daudzdzīvokļu blokmājas nav piemērotas malkas apkurei. Malkai ir jābūt pieejamā attālumā no dzīvesvietas, lai transporta izdevumi nebūtu dārgāki par pašu malku un iedzīvotāji paši ar savu darbaspēku varētu to sagādāt, kā tas ir bijis un ir dažviet tagad. Ja valdībai būtu pilns rubulis, tad tā veicinātu blokmāju demontāžu un iedzīvotāju izkliedi pa valsts teritoriju. Citādi pašreiz lauki izmirst un visa iedzīvotāju masa koncentrējas pilsētā. Pilsētā cilvēks ir pilnīgi atgriezts no vietējiem resursiem. Kamēr pasaules bagātie subsidēs šādu dzīvesveidu, tikmēr izdzīvosiet pilsētās. Neesiet naivi, pilsētai ir daudz vārīgu punktu. Tā var pāris mēnešu laikā pārvērsties par masveida kapu.

Kādi ir malkas apkures mīnusi? Tās sagāde ir laikietilpīga. Nepieciešams transports. Malka prasa lielu teritoriju un šķūņus tās uzglabāšanai. Tomēr ar šīm problēmām cilvēki ir ļoti veiksmīgi tikuši galā pirms 100 un 1000 gadiem.

Cilvēki pagātnē centās samazināt apkures izdevumus. Lai arī vietējais resurss, taču malka vienalga maksāja naudu un tās sagāde prasīja laiku. Paskatieties uz viensētām un mājām ar malkas apkuri! Parasti griesti tām ir zemi un telpas nav pārāk lielas. Tas viss tika darīts ar nodomu, lai samazinātu celtniecības un vēlāk apkures izdevumus.

Cilvēki, kuri mita laukos daudzdzīvokļu mājās, nonāca pavisam neapskaužamā situācijā. Atcerēsimies, ka neatkarības sākumā bija termins ‘Godmaņa krāsniņas’. Tātad situācija bija nopietna un valdība prognozēja, ka kurināmā piegādes no Krievijas nebūs un lika noprast, ka mums pašiem būs sevi kaut kādā veidā jāsilda.

Pabraukājiet pa lauku apvidiem un paskatieties, kā tur izskatās daudzdzīvokļu blokmājas – pabriesmīgi monstri, kur gar sienām slejas ‘Godmaņa krāsniņu’ dūmeņi. Un tā cilvēki dzīvo modernajā un globālajā 21.gadsimtā! Varat iedomāties, kā tur ir ar siltā ūdens nodrošinājumu.

Ak, jā vēl par apkures izmaksām – ja lieto vietējo kurināmo, tās ir daudzreiz lētākas. Ne velti R-Eiropā ir nolemtības sajūta, ka tai nav izvēles un šīs valstis ir atkarīgas no kurināmā piegādes no ārpuses. Tāpēc tiek runāts par naftas un gāzes iepirkšanas diversifikāciju, proti, piegādes avotiem jābūt vairākiem un  kurināmā piegādātājiem savstarpēji jākonkurē. Patiesībā, pērkot kurināmo ārpusē, mēs aplaupām paši sevi. Pašreiz jauks reklāmas triks ir pasniegt, cik labi ir ražot skaidu briketes, ka jāstāda enerģētiskās kārklu plantācijas. Skaidu brikešu pašizmaksa ir augsta, bet enerģētiskās kārklu plantācijas bez subsīdijām nevar pastāvēt. Nez kāpēc Eiropas Savienība subsidē šādas kārklu plantācijas, kuras nerada nekādu pārtiku un nenodrošina darba vietas tai laikā, kad bezdarbs 16%. Dievs vien zina, cik ir reālais bezdarbs, un ir jāattīsta nozares, kas tiešām nodrošinātu sabiedrības stabilitāti.

Domājiet, kā šo apburto loku var pārraut, jo pasaules varenie galīgi nav ieinteresēti, lai iedzīvotāji tiešām kļūtu šajā pozīcijā neatkarīgi!

Starp citu, Anglijā mājā, kurā es dzīvoju, saimnieks par apkuri samaksā 330 mārciņas gadā. Mājai ir divi stāvi un apkurinot vienlaicīgi tiek nodrošināts siltais ūdens. Kurināts tiek ar oglēm, kuras tiek iegūtas turpat Anglijā, tātad vietējais resurss, un kurina viņš pats ar savām rokām, un viņam nav jāmaksā par kaut kādiem siltuma tīkliem un tā uzturētājiem. Mājai nav arī īpašas siltumizolācijas, un viņš pat nedomā ieguldīt līdzekļus tās siltināšanā.

  1. citi avoti vēsta, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 1913.gadā ir ap 2.5 milj. – T.F. piezīme []

  • Konkrēts raksts. Nekādas ļurināšanas.Laikā kad po gatavojas uz citu iekšzemes ekonomisko pāreju – eksports, kurš tāpat izraisa smaidu. Sevišķi jau valstī, kurai ar tiem resursiem ir pašvakāk. Ko? Visu grūdīs uz āru? Pēc pāris gadiem te paliks tuksnesis? It kā ne par lietu(apkure) bet tāpat jau skaidrs

  • Vecs Raksts, bet verts parlasit.

    Diskusija:
    Rakstīja: ute (22.10.2008 10:21)

    Ietekme uz veselību
    Neviens vēl droši nezina, kā ģenētiski modificēta pārtika ietekmēs cilvēku veselību. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var parādīties pēc daudziem gadiem vai nākamajām paaudzēm. Nav arī skaidrs, vai tas, ka līdz šim traģēdijas nav notikušas, ir pierādījums šīs pārtikas drošībai vai vienkārši veiksme.
    Skaidrs ir tas, ka daļa gēnu, ko lieto gēnu inženierijā, nekad nav bijuši cilvēku uztura sastāvdaļa. Jaunās pārtikas drošības pārbaudes līdz šim ir balstījušās uz pašu biotehnoloģijas kompāniju sniegtajiem datiem. Alerģiju izraisošas un toksiskas vielas var tikt pārnestas uz organismiem, kur tās dabiski nav sastopamas. Arī jaunie proteīni, ko radījuši gēnu inženieri, var būt indīgi, izraisīt alerģiju vai mainīt vielmaiņas procesus organismos, samazinot pārtikas uzturvērtību. Pret antibiotikām imūnu gēnu lietošana par marķiergēniem padarīs šo zāļu lietošanu medicīnā neefektīvāku. Jaunie gēni var iespaidot svarīgas, bet vēl nezināmas DNS funkcijas. Herbicīdizturīgajos augos un no tiem gatavotajos produktos var būt palielināts indīgo ķimikāliju atlieku daudzums.
    Riska novērtējums
    ASV pārtikas drošību izvērtējošās institūcijas uzskata, ka ĢM pārtikas produktiem, kuros vairs nav DNS un kas ir atzīti par \”substanciāli līdzvērtīgiem\” nemodificētajiem, nav nepieciešams pamatīgs veselības riska novērtējums. Substanciāli līdzvērtīgs nozīmē, ka produkta uzturvērtība un lietošana ir tāda pati kā atbilstošiem nemodificētiem produktiem, kā arī nav novērota jaunu nevēlamu vielu klātbūtne. Tomēr, lai atzītu produktu par substanciāli līdzvērtīgu, tiek pārbaudītas tikai dažas no tam raksturīgajām īpašībām.
    Galvenie draudi veselībai tiek saistīti ar DNS klātbūtni: ja tās nav, tad viss ir kārtībā. Tā kā organisma jaunie gēni iespaido tā vielmaiņu, iespējams, radot jaunas toksiskas vai alerģiskas vielas, iespējams, ka produktos, kuros DNS ir vai nu iznīcināta (piem., termiskajā apstrādē) vai arī atdalīta (piem., eļļā), vēl ir saglabājušās potenciāli bīstamas vielas.
    Bieži dzirdētais apgalvojums, ka ĢM pārtika nav bīstama, tāpēc ka ĢM materiālus sašķeļ kuņģa sula, nav patiess. Pētījumi rāda, ka daļa no tiem nokļūst asinīs, smadzenēs un citos orgānos. Ķermeņa šūnu dabiskie aizsargmehānismi nespēj tās pilnībā aizsargāt no ĢM vielām.
    Fizioloģisko regulāciju principi nav pietiekami izprasti, lai varētu droši noteikt, kuras ģenētiskās modifikācijas var un kuras nevar radīt risku.

    Alerģijas
    Arvien vairāk cilvēku cieš no alerģijas pret kādu pārtikas produktu. Apmēram 1-2% pieaugušo un līdz 8% bērnu ir smaga alerģija. Šo cilvēku skaits palielinās, īpaši pārtikas piesārņojuma ar ķimikālijām un neveselīgās apkārtējās vides dēļ. Ļoti mazs daudzums alergēnā produkta var izraisīt slimību vai pat nāvi. Ar gēnu inženierijas palīdzību alerģiju izraisošās vielas nokļūst produktos, kur tās dabiski nav sastopamas, un, piem., cilvēki, kas cieš no alerģijas pret zivīm, var nezinot apēst pārveidotās zemenes un saslimt. Šo problēmu daļēji varētu atrisināt preču marķēšana ar precīzām svešo gēnu avotu norādēm.
    Kompānija Pioneer Hi-Bred (tagad pievienojusies DuPont) sojā ievietoja Brazīlijas riekstu gēnu, lai uzlabotu olbaltumvielu sastāvu. Zinot, ka daļai cilvēku pret šiem riekstiem ir alerģija, tika veiktas pārbaudes, izmantojot alerģisko cilvēku asinis. Atklājās, ka modificētā soja arī izraisa alerģiju.
    Šobrīd nav iespējams paredzēt, vai proteīns neizraisīs alerģiju. Var rasties jaunas alerģiju radošas vielas, ko atklātu tikai pēc tam, kad no tām būtu cietuši jau daudzi cilvēki.
    Alerģiju izraisošās vielas augos ir saistītas ar proteīniem, kas aizsargā pret kaitēkļiem un slimībām. Tas nozīmē, ka augiem, kas ir modificēti, lai iegūtu imunitāti pret slimībām vai nogalinātu kaitēkļus, potenciāli ir lielāka iespēja izraisīt alerģiju nekā nemodificētajiem augiem.
    Lielbritānijā 1998.g. par 50% palielinājās alerģiskas reakcijas uz soju. Nepilnīgās marķēšanas sistēmas dēļ nav iespējams droši pateikt, vai tas ir noticis tirgū strauji ienākošās ĢM sojas dēļ.

    Toksiskās vielas
    Gēnu inženierijas dēļ pārtikā var rasties jaunas toksiskas vielas un palielināties toksīnu daudzums. Dabiskie toksīni var parādīties negaidītās vietās. Tā 1989.g. ASV no ĢM triptofāna – piedevas veselīgajai pārtikai – nomira 37 cilvēki un apmēram 1500 cilvēku kļuva invalīdi, 5000 citi saslima. Šī piedeva vairs netiek lietota, bet nav nekādas garantijas, ka līdzīgi gadījumi neatkārtosies.
    Šodien šim produktam būtu jāiziet riska novērtēšanas procedūra, jo tas ir iegūts no ĢM baktērijas. Tā kā triptofāna tīrība bija lielāka kā 99% un tajā nebija DNS, ASV tas tiktu atzīts par substanciāli līdzvērtīgu nemodificētajam, kas neprasa papildus pārbaudes un nav jāmarķē. Notiktu tā pati traģēdija. Jaunais toksiskais proteīns bija mazāk par 0,1% no galaprodukta. Kad 1996.g. lietošanā tika apstiprināts ĢM riboflavīns (B2 vitamīns), preci marķēt tika prasīts tikai tad, ja modificētā produkta tajā ir vairāk kā 0,1%.
    ĢM augos, kuri ražo savu insekticīdu, tiek tīši palielināts toksisko vielu saturs. Bieži šie augi izstrādā kancerogēnus: vēzi izraisošas vielas.
    1998.g. Skotijā pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot ĢM pārtikas ietekmi uz veselību, žurkas 100 dienas baroja ar ĢM kartupeļiem, kas satur sniegpulkstenīšu lektīnu. Atklājās, ka tām nedaudz palēninās augšana, tiek traucēta imūnsistēmas darbība un rodas pārmaiņas iekšējos orgānos. 100 dienas žurku dzīvē atbilst 10 cilvēku gadiem. Pētījumu veikušā zinātnieka A. Pustaja (Arpad Pusztai) viedoklis ir tāds, ka šo problēmu cēlonis slēpjas gēnu inženierijas neprecizitātē.
    Diemžēl kad A. Pustajs par saviem atklājumiem pavēstīja televīzijā, kā arī paziņoja, ka vairs neēdīs ĢM pārtiku, viņu atlaida no darba, aizliedza publiski uzstāties un sarunāties ar žurnālistiem.
    Pret pesticīdiem izturīgu augu audzēšana veicina pastiprinātu ķimikāliju, turklāt ļoti indīgu, lietošanu. Monsanto ASV un Eiropā saņēma atļauju palielināt pieļaujamo herbicīda sauso atlieku līmeni \’Roundup Ready\’ augos no 6 līdz 20 mg kilogramā. Cilvēku un citu dzīvu būtņu veselība cieš gan no lauksaimniecības ķimikāliju nokļūšanas vidē, piem., ūdenī, gan no to atlieku saglabāšanās pārtikas produktos. Bieži par šo atlieku un to sabrukšanas produktu iedarbību uz veselību trūkst datu. Raundaps izraisa vemšanu, pneimoniju, apziņas miglošanos, sarkano asinsķermenīšu izzušanu, galvassāpes, reiboņus. Iespējams, ka raundapa sabrukšanas produkti izraisa vēzi.

    Antibiotikas
    Jau tagad tas, ka aizvien vairāk slimības izraisošu mikroorganismu kļūst imūni pret antibiotikām, ir viena no galvenajām medicīnas problēmām. Tiek ieteikts krasi samazināt to lietošanu ārstniecībā. Šo problēmu var saasināt izplatītā pret antibiotikām imūnu gēnu lietošana par marķiergēniem. Piemēram, ĢM kukurūza satur gēnu, kas ir izturīgs pret ampicilīnu. Šī gēna nokļūšana barības ķēdēs var padarīt ampicilīna lietošanu gan cilvēku, gan dzīvnieku ārstēšanā daudz neefektīvāku. ES likumdošana paredz līdz 2009.g. aizliegt lietot pret antibiotikām izturīgus marķiergēnus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt vidi vai veselību.

    Liellopu augšanas hormons
    Viens no pirmajiem ĢM produktiem bija piens no govīm, kam injicē ĢM liellopu augšanas hormonu somatotropīnu. Tas palielina izslaukumu par 10-20%, tai pašā laikā saīsinot govs mūžu. Oficiāli atzīta 21 blakne, ko govīm izraisa šī hormona lietošana: samazināts grūtniecības ilgums un teļu svars, palielināta dvīņu dzimstība, dzemdes slimības u.c. Patērētājiem vislielāko risku rada govju pastiprināta saslimšana ar mastītu. Pienā nokļūst strutas. Ja to ir ļoti daudz, pienotavas nepērk šo produktu, tāpēc govis tiek ārstētas ar antibiotikām. To atliekas pienā veicina baktēriju imunitāti un rada citas problēmas. Hormoni, kas nokļūst pienā, veicina prostrātas, resnās zarnas un krūts vēža rašanos. Latvijā, ES un lielākajā daļā pasaules valstu šo hormonu nav atļauts lietot, tomēr vairākās Austrumeiropas valstīs tas ir ticis lietots. Šī un citu hormonu aizlieguma dēļ starp ES un ASV izraisījās t.s. tirdzniecības karš.

  • nu, rakstā parādās skaidra nezināšana par modernas apkures priekšrocībām.. granulas, graudi, šķelda ļauj automatizēt iekārtu. resursi atjaunojas katru gadu.. zemniekiem izmaksā tik, cik izaudzēt un novākt, sagatavot kā kurināmo.. mūsdienīgie automātiskie granulu apkures katli darbojas automātiski pat nedēļu un ilgāk.. tāpēc nav korekti runāt par vietējiem AER tikai par malku.. 21.gs. ir ienācis pie mums un ir iespējas.

  • to jesus
    Pastaasti gan badacieteejiem un truuciigajiem cik labi ir dedzinaat graudus siltuma ieguvei. Kaadreiz par necieniigu iztureeshanos pret maizi sita pa muti.
    Padraudzeejies ar matemaatiku, kurinaamais ir saules akumuleeta energjija uz noteiktu laikuma vieniibu. Visefektiivaat to izdara mezhs, nekaadas kaarklu plantaacijas shajaa poziicijaa nestaav klaat.
    Buutu labi, ja mineetu cik izmaxaa apkures sezona videejai maajai, ja to kurina tikai ar granulaam.
    21 gs. ir ienaacis arii ar resursu izsiikumu. Sekas resursu izsiikumam ir cilvilizaacijas sabrukums.Pastaasti veel ka Latvijas ekonomika ar katru gadu paliek arvien speeciigaaka un konkureetspeejiigaaka.
    nas jebut, a mi krepchajem..

  • Enerģētiskie kārkli (šķelda) ir viena no Latvijas eksportprecēm un nodrošina arī darba vietas. Pie kam kārklus audzē vietās, kur pārtiku iegūt (varbūt vienīgi lielogu dzērvenes) ir visai problemātiski. Vēl viena nianse, par kuru vispār reti kurš pie mums ir dzirdējis – ātraudzīgie kārkli attīra notekūdeņus.
    Mēs pilnībā spētu nodrošināt valsts vajadzības pēc elektroenerģijas un kurināmā izmantojot tikai vietējos resursus, taču kurš tad te pirks krievu gāzi un ogles? Tas neiet krastā!

  • Vav ar tiem kārkliem tik spīdoši, protams ja zemnieks grib piepelnīties un viņam tuvumā ir kāds šķeldas uzpircējs tad jā. Bet lai kārklu šķeldu pārvērstu par biznesu – eksporta preci, tad ir jāpstāda tūkstošiem hektāru….
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/saimnieciba/?doc=37239

  • Nav….

  • Tā ir reāla patiesība, ka kurināmais aug mums apkārt un lielā daudzumā. Pie tam tas atjaunojas un papildinās. Tā sagāde un sagatavošana prasa darbu un laiku, kas tagad ir izgājis no modes. Bērnībā pats piedalījos malkas sagādes darbos un lai sagādātu malku palielai ģimenes mājai, ģimenes vīriešiem vajadzēja strādāt kādas 2 nedēļas gadā. Ar to pietika lai mežā, sazāgētu, sakrautu transportā (ar rokām), mājās saskaldītu un sakrautu šķūnī.
    Mūsdienās ērtības ņem priekšroku par izmaksām. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, lai darītu mazāk. Ieslēdz automātisko apkuri, kas uztur noteiktu temperatūras režīmu un gādā silto ūdeni. Sēdi dīvānā pie TV un maksā rēķinus.
    Otra lieta ir tāda, ka ja mežš atrodas tālāk par 50 km, tad to vest vairs nav izdevīgi, jo transporta izmaksas to būtiski sadārdzina.

  • Es piederu pie tiem, kas pilsētā nejauc nost krāsni. Piecu gadu laikā es par kurināmo- malku- esmu samaksājusi 280 ls.Par 3 kravām.Pie tam šķūnītis patlaban ir piepildīts vēl par 3/4. Rēķiniet! Malka no pierīgas un kokrūpniecības atgriezumiem.
    Un nav jākarsējas, ja to negribu, un pavasaros-rudeņos kurinu ar iesaiņojumu un koku zariem, lai ietaupītu malku. Torņakalns.

  • Tas gan ir interesanti. Es šīs ziemas laikā, apkurinot nelielu māju ar malku, jau iztērēju ap 360 Ls un man nemaz nebija silti ;) T.i., malku visu laiku nācās taupīt un arī tagad sēžu aukstumā, jo citādi šosezon būtu vēl 8 kubikmetri jāpērk.

  • rakstu iisti nesapratu, pareizaak sakot 2 lietas:
    =============
    ….1) Tagad visi runā par pašpietiekamu sabiedrību, kura izmanto vietējos resursus. Diemžēl tas ir kārtējais politiskais triks ar ekoloģisku un ekonomisku terminu bārstīšanu.

    ….2) Pašreiz jauks reklāmas triks ir pasniegt, cik labi ir ražot skaidu briketes, ka jāstāda enerģētiskās kārklu plantācijas. Skaidu brikešu pašizmaksa ir augsta, bet enerģētiskās kārklu plantācijas bez subsīdijām nevar pastāvēt.
    =============

    lai gan paareeja raksta dalja ir PAR to ka vajadzeetu izmantot vieteejos resursus..

  • Manu dzīvokli kurina ar malku, mums iziet apmēram pusotra krava ziemā (atkarībā, cik auksta..) Viena krava maksā ap/zem 100 latiem. Un man ir liels dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā. Sanāk pie 150Ls/gadā. :)

  • Mani tas jautājums par malku ieinteresēja ;) Iedomājos, moš es baigi dārgi to pērku vai tml. un tāpēc man tas viss liekas nepaceļams.
    Dalos ar informāciju: es šosezon 2x pirku 6 kubikmetrus un vēl 1x 8 kubikmetrus, katra no 3 kravām man izmaksāja ap 125 Ls (tā kā kopā pat 375 Ls sanāk).
    Māja, protams, ir veca un nesiltināta. Ar šo malku kurināju 1 krāsni un 1 kamīnu (šo otro jau kādu mēnesi nekurinu vispār, lai taupītu malku); kā jau minēju, pat ar visu šo malkas daudzumu bija reāli auksti.
    Nez kā citiem tik efektīvi ar malku sanāk? (ja neņem vērā gadījumus, kad ir iespēja malku sagatavot pašam).

  • un kā ir piemēram ar kaņepju kātu (koksnes) dedzināšanu?

  • Es kurinu tikai dzīvokli, un tas nav liels. Krāsns ir laba. Plīti-retumis. Ja jākurina māja- tad var būt citādi. Bez tam man ir 2. stāvs. Istabai iznāk tikai viena ārsiena.

  • Cik nu ir naacies, kaadus gadus 15 dziivot ar malku kurinaamaas maajaas,…nu nez, pat ne iipashi siltinaata maajaa (kadus nu padomju laikos ceela) viena kraasns nepateeree vairaak par 6-7m3 ziemaa, toties sakurinaat var cik vajag..

  • Raimond, laikam mēs dzīvojam paralēlos visumos ;) Man reāli šajā ziemā aizgāja 20 kubikmetri malkas [no sākuma 2 kravas ar bērzu, tad jauktie] samērā nelielai (bet nesiltinātai, tas gan) mājai, krāsni kurinot 1x dienā un salstot [piemēram, virtuvē&ēdamistabā mums visu ziemu ir no +3 līdz maks. +8 grādiem; vannas istabā - vispār čau, tuvu 0; guļamistabā - kādi +12 vidēji].
    Ļoti gribētos saprast, ar ko tad mana nesiltinātā māja un mana 1 krāsns [un kamīns, bet to vairs nekurinu] tik ļoti atšķiras no jūsu visu pārējo mājām un krāsnīm [varbūt es kaut ko totāli nepareizi daru?].

  • dzīvoju laukos. Varbūt ļoti maz esmu paveicis pēdējos gados, bet nu vienu esmu droši. Laicīgi sagādājis malku ziemai.
    Un arī šobrīd žāvējas malka jau nākamajam gadam un pavasarī zāģēšu malku tālāk aiznākamajam gadam.
    Apmēram vienīgā stabilā lieta, uz ko varu balstīt savu pārliecību par savu vērtību šai saulē.

  • Sazāģēju malku, bet pagaidām šajā ziņa esmu atkarīgais no sistēmas un pašam nav kur kurināt. Labi, ka ir kaimiņš, kam varu samainīt pret medu… un pat vēl piemaksā piečuku par steru.

  • Mājas ir ļoti dažādas. Vecās mājās parasti ir ļoti slikti siltināti griesti. To var viegli labot, uzliekot bēniņos papildus kārtu moderno materiālu. Dažām vecām mājām ir slikti uzmūrētas ķieģeļu sienas. Tās ir jāsiltina no ārpuses. Vecai viendzīvokļa mājai 20 krautkubikmetru varētu būt tīri reāls kurināmā patēriņš. Ar elementāru siltināšanu var siltuma patēriņu samazināt pat uz pusi.

  • Pilnīgi piekrītu viedoklim, ka koksnes veidošanās ir tas fenomens, kas uzkrāj saules enerģiju. Nav efektīgāka akumulatora! Šo zaļo zeltu ir jāmāk apsaimniekot. Par to, kura tehnoloģija ir labāka, ir jādiskutē, jāņem vērā pieredze un uzkrātās zināšanas. Bet galējībās arī nevajag krist. Nāk jauni atklājumi, kā apgūt kosmosa enerģiju, un varbūt pavisam drīz nevajadzēs neko dedzināt. Jūs smaidiet? :)

  • Ar kaņepju kātiem labi varētu kurināt-arī ātraudzīgs materiāls. Problēma tikai neliela-žāvēšana un smalcināšana.
    Neesmu speciālists-bet siltumatdeve un ekonomiskais ieguvums no 1 ha varētu būt ļoti labs.
    Nelaime tikai tā, ka par kaņepju laukiem nevar saņemt ne ES ne Valsts atbalstu, ar kuru esam samaitāti, līdz ar to tas ekonomiskums patreiz….un ne viss līdz ar to maksā tik cik tas maksā.
    Briketes?

  • Jā, kā Jums patīk , tas ka māju apkurei izmanto auzu graudus?

  • māja ir auksta, ja pūš cauri, vai slikti pamati-grīda, vai arī ir niecīgi siltumu akumulējošie materiāli (gan sienu biezums un struktūra, gan blīvie akumulējošie materiāli telpās, gan krāsniņu mūrīši jeb apdare). Arī enerģētiskai plūsmai, gaisa cirkulācijai ir nozīme.

  • Es arī jūtu gaisā vēsma, ka enerģētikā beidzot būs pamatīgas izmaiņas un jauninājumi ne tikai zinātnieku galvās un eksperimentos, bet reāli ikdienas dzīvē.
    Gaidu šīs pārmaiņas ar priecīgu satraukumu.

  • Par auzu graudiem ir joks vai kā? Tas atgādina zaļo genocīdu, kad pārtikas produkti tiek izkūpināti skursteņos un izpūtējos, tādējādi radot produktu trūkumu un to cenu kāpumu. Un tie kas nespēj vairs sagrabināt rīsu maisam, mirst nost. Te vēl pagaidām nemirst…

    Ļoti būtisks aspekts mājas apsildē ir efektīva krāsns. Tāda kur var regulēt gaisa padevi, degšanas ātrumu un temperatūru. Man laukos ir izplatītā apaļā krāsns, kura ir ļoti labi uztaisīta. Uzsilst ļoti ātri un siltumu tur labi.

  • Nav joks ar auzām.
    Zinu konkrēti, ka kurina.
    Tās arī ir subsīdiju u.c. sekas, kad lietas nemaksā tik cik tās maksā.

  • Skumji-bet zinu vismaz 2 pašvaldības vadītājus 1 liela uzņēmuma vadītāju, kuri nezina kāda ir atšķirība starp augu selekciju un ĢMO.
    Tātad, ja cilvēki ar augstākām izglītībām :) nesaprot…

  • “Теплица технологически сопряжена с установкой для экстракции из растений белка и с тепловой станцией, где углеводная часть биомассы используется для выработки электроэнергии.”
    http://www.bio-energetics.ru/4/bioenerg.html

  • 1. Energoresursa cenu veido resursa ieguves cena un tā transportēšanas cena. Gāze no Sibīrijas protams ir reāli dārgāka par Latvijas izcelsmes koksni vai biogāzi, kas iegūta, piemēram, 50 km vai tuvāk vietai, kur tiks izmantota.
    2. Skotijas piekrastē ir lieli okeāna ūdenī mirkstoši kūdras lauki. Kādreiz to izmantoja kurināšanai vietējo iedzīvotāju māju krāsnīs. Kurinot ar dabiskas izcelsmes kurināmo, kura sastāvā ir sārmu metālu sāļi, kurtuves temperatūrā 200-300 grādos (kā tas ir malkas krāsnī, bet nav pat modernajās autonomās apkures katlos) veidojas dioksīnu grupas vielas, kas ir visspēcīgākās indes un kas barības ķēdēs bioakumulējas. Šodien noskaidrots, ka daudzi Skotijas piekrastes ciemi izmira tāpēc, ka tur “nepareizi” kurināja “riskantu kurināmo”.
    3. Faktiski ir skaidri zināms un dzelžaini pierādīts, ka vissliktākā izvēle uzturā ILGTERMIŅĀ un REGULĀRI ir ēst hamburgerus. Vispirms jau tā ir gandrīz 100% garantija tikt pie vēža ar metastāzēm ķermeņa lejas daļā vai arī insulīnatkarīgā diabēta. Var diskutēt par to vai labību un īpaši maizi varētu/vajadzētu lietot uzturā vispār. Cilvēkam izveidojoties “pēdējā redakcijā” pirms 200 000 gadiem tas uzturā, iespējams, izmantoja tikai augu izcelsmes svaigu pārtiku. Viena kilograma kartupeļu izaudzēšanas “cena” ir ap 130l ūdens, ko kartupeļu cers patērē veģetācijas periodā (un atkārtota ūdens izmantošana taču arī netiek izslēgta). 1 kg gaļas “cena” ir ap 13 000l ūdens.
    4. Ir ļoti iespējams, ka pēc 100 gadiem ne fosilos ne dabiskos materiālus kurināšanā tiešā veidā uz Zemes vispār neizmantos. Un ne jau tāpēc, ka to uz Zemes vairs nebūs, bet tāpēc, ka būs saprasts, ka tas nav daudzos gadījumos nav pareizi. Pats esmu šogad komposta sagatavošanai izlietojis ap 10t organiskā materiāla (iznāk apmēram vienas govs uzturs). Trūdēšanas procesā izdalījās un izdalīsies metāns. Tas netika savākts. Ģetliņos to dara un laikam 20% no Rīgas apkurei izmantotās gāzes iegūst tieši tādā veidā.
    5. Kopš diskusijām par Cēsu siltumapgādi 2004.-2005. gadā te Latvijā vispār neko neesmu dzirdējis par mazjaudas elektrokoģenerācijas stacijām

  • Njaa apkure ir diezgan sāpīga tēma mūsu cilvēkiem, kā nekā viss ir tik ļoti dārgs, vai arī visi saņem tik ļoti maz. Labi ka mums vismaz mājās stāv apkures katls ar malku ko uzstādīja http://www.commodus.lv vismaz nav jāmaksā par apkuri, cik nokurini tik arī siltums mājās. Kā paklausies ko runā cilvēki par dzīvokļu apkures rēķiniem, sirms paliec :(

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.