J.Kučinskis: ‘Kā mūs iedzina parādu verdzībā un kā no tās izkļūt’
Jānis Kučinskis rosina aizdomāties par to, kā varēja gadīties, ka reālo vērtību radītāji - atsevišķi cilvēki un pat veselas tautas - nokļuvuši parādu verdzībā. Ko Latvija glābs - izveicīgus naudas mijējus un krāpniekus vai tautu? Autors pauž domu, ka “krāpnieciski radīti parādi nav jāatmaksā”.
Aicinām izlasīt šo nelielo brošūru. Ja uzskatāt, ka tas var paplašināt Jūsu draugu un paziņu izpratni par situāciju valstī (arī pasaulē kopumā), iesakiet to arī citiem. Izvēlieties, Jūsuprāt, piemērotāko veidu, kā uzrunāt līdzcilvēkus - nosūtot spilgtākos teksta fragmentus (varbūt tas varētu būt II. daļas sākumā veiktais ačgārnās Latvijas politikas raksturojums), nosūtot e-pasta vēstuli Kredītņēmēju apvienībai ar aicinājumu izglītot savus biedrus un arī pārējos Latvijas iedzīvotājus, ja iespējams, rakstu izdrukājiet un uzdāviniet domubiedram, iesakiet to izlasīt Jums zināmo nevalstisko organizāciju un neformālo domubiedru grupu aktīvākajiem cilvēkiem. Raksts pieejams lejuplādēšanai.
Publicēts internetā 3 daļās:
Apsveicu ar tehnisko progresu!
Tas ir - ar OpenOffice formāta ieviešanu un PDF, kurš beidzot ir izlasāms arī man.
Sīkums, bet patīkami, ka rūpējaties arī par tiem, kas neizmanto Micro$oft Windows.
Starp citu, šī paša iemesla dēļ, - vai pastāv iespēja publicēt šādos pašos formātos arī darbu par kooperāciju?
Nu nav patīkami lasīt grāmatu ar tukšumiem mīkstināto burtu vietā…
(Visiem pārējiem darbiem ir pieejams vismaz DOC formāts, no kura es to PDF varu uzģenerēt pats - ar to pašu OpenOffice)
Par ES un eiro eksperimentu:
http://www.larouchepub.com/hzl/2010/3706save_europe_economy.html
Iignja, es Tev varētu aizsūtīt kooperācijas grāmatu Word formātā. Ir arī labs PDF variants ar visām bildēm un grafikiem, bet tas ir vairāk nekā 100 MB smags. Varbūt to varētu nopumpēt no manis ar kādu DC++
Paldies, Jāni par piedāvājumu! Nosūtīt, protams, var (manam nikam uz Yahoo), bet vai nav jēdzīgāk publicēt Tautas Forumā, tāpat kā visu citu? Vai nu es vienīgais interesents…
Ar to labo PDF ir gandrīz tāpat - DC++ un pārējās greznības (pat FTP) man nav pieejamas, vienīgi tīmeklis (HTTP).
Ja tas kādu iemeslu dēļ nav publicējams, tad atliek cerēt, ka pavasarī vai vasarā atradīsies iespēja aizbraukt uz Jēkabpili :)
:) Jā, to varam darīt.
Starp citu, tepat TF var to grāmatu pasūtīt arī papīra formātā.
Miiljais Jaani Kuchinski - ak latvju viedaa saulespukje - no sirds Tev paklanos par sho kodoliigo kopsavilkumu!
Tik jauzmanas no puspatiesibam kas taja Tevaa komentaaraa ar atsauci uz (http://www.larouchepub.com/hzl/2010/3706save_europe_economy.html) saiti sanaak ieveerptas - radioaktivas atomenergjeetikas prapaganda. Tam nav ekonomiska attaisnojuma - taa ir valstu subsideeta energjijas forma militaristu intereseem, blakusproduktu deelj. Urana izcelshana virs zemes garozas limenja nolemj visu dzivo iznicibai. Lasi manu prezentaciju
http://www.bsrrw.org/?page_id=59
http://www.euradcom.org/images/rigapresentationrietuma.pdf
Baltijas juras regions ir ne tikai neo-kolonizeets ekonomiski bet arii kodol-nukleaari - Juuras krastaa rok pasaules pirmaas kodolatkritumu kapseetas!
Vēl viens M. Hadsona raksts par Latviju:
http://www.informationclearinghouse.info/article24688.htm
Re, vēl viena prognoze par eiro krahu:
http://www.nacionalisti.lv/raksts/685/politika-ekonomika/eiro-sabrukums-nenoversams/
tā ka laiks gatavoties pēc-eiro laikmetam. Kā to darīt? Valstij pārņemot lata emitāciju, atkabinot to no piesaistes eiro vai citām valūtām.
Labi, Ditta, - mēs varētu uzreiz pāriet uz kodolsintēzes tehnoloģijām. Latvijas zinātniekiem ir labas iestrādes.
Bet šeit savukārt ir par valstu suverenitāti ES ietvaros: http://www.db.lv/a/2010/02/18/ES_Griekijai_atnem_balsosh
:) te vēl plašāk:
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/16639-es-griekijai-atnem-balsosanas-tiesibas-papildinata.htm
—————————————————-
Tas labi, - krīžu laikā parādās īstās sejas.
Pat maza uzņēmuma statūtos jāparedz gan darbības mērķi un principi, gan uzņēmuma likvidēšanas vai reorganizācijas kārtība.
Bet ES noteikumos izstāšanās nav paredzēta. Pat PSRS konstitūcijā bija, bet ES nav.
Tātad katrs var izstāties, kā prot un kā atzīst par labāku. Otrkārt, uz šā pamata var apstrīdēt pašu ES līgumu, jo tas neatbilst nekādiem juridiski korektiem principiem.
ES noteikumos nav paredzēta arī rīcība gadījumā, ja kāda dalībvalsts bankrotē. Jo komisāri pat sapnī nepieļāva, ka kaut kas tāds var notikt. Bet bankrotēt var vairākas ES dalībvalstis - gan t.s. PIIGS, gan HELL, un to iespaidā vēl vairākas.
Vienkārši ir sācies Pasaules finanšu sabrukuma otrais posms. Pat tāds mazs akmentiņš kā Grieķija vai Latvija var iekustināt nākamo lavīnu.
Jepī, gaidām Grieķijas reakciju.
Te ir Telegraph raksts (tur ir minēts attiecīgais Lisabonas līguma pants): http://www.telegraph.co.uk/finance/financetopics/financialcrisis/7252288/Greece-loses-EU-voting-power-in-blow-to-sovereignty.html
“The council of EU finance ministers said Athens must comply with austerity demands by March 16 or lose control over its own tax and spend policies altogether. It if fails to do so, the EU will itself impose cuts under the draconian Article 126.9 of the Lisbon Treaty in what would amount to economic suzerainty.”
Laika domāts šitais (http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2008:115:0047:0199:LV:PDF):
“9. Ja dalībvalsts arī turpmāk neīsteno Padomes ieteikumus, Padome var pieņemt lēmumu pieprasīt,
lai dalībvalsts noteiktā termiņā veic deficīta samazināšanas pasākumus, ko Padome atzinusi par
vajadzīgiem, lai labotu stāvokli.
Tādā gadījumā Padome var lūgt attiecīgo dalībvalsti iesniegt ziņojumus pēc īpaša grafika, lai
pārbaudītu, kā šī dalībvalsts tiecas panākt noregulējumu.”
Ir vērts izlasīt pirmo komentāru pie šī raksta ……..
http://grupaa.wordpress.com/aizdomas-turamie-parex-lieta/
Komentāri TVnetā par raksta “Kā mūs iedzina parādu verdzībā…” I, II daļu
http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/304285
http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/304790-ka_mus_iedzina_paradu_verdziba_un_ka_no_tas_izklut_ii_dala
O, paldies, Mariona, Tu mani kārtējo reizi iepriecināji! :)
Nemaz nezināju, ka viņi tiešām to rakstu sākuši publicēt. Tad jau varbūt arī 3. daļu ieliks. Es jau par to ideju izplatīšanos priecājos kā par bērna laišanu pasaulē. Vai arī tā, it kā es pats būtu mazs bērns. Laikam jau arvien esmu. :)
Gribētu arī Tevi līdzīgi iepriecināt, lai gan nezinu, kā es to varētu izdarīt!? :)
Jau esi iepriecinājis!
:)Es jau tāpat priecājos.
Gan par rakstiem, gan par domu apmaiņas iespēju TF. Priekš manis TF ir domāšanas veicināšanas portāls:)
Arī Tvnetā šoreiz daži labi komentāri.
Jānis Ošlejs: Atdot vai neatdot. Īslandiešu parādu neatmaksāšanas pamācošais piemērs - http://www.delfi.lv/news//comment/comment/article.php?id=30119259
Daži citāti:
- (..)”īslandieši ar referenduma palīdzību gatavojas lemt, vai tie atdos vai neatdos naudu saviem kreditoriem. Parādu “aizbalsošana prom” ar referenduma palīdzību ir jauna neatdošanas forma, tāpēc ir vērts saprast, gan kāpēc Īslandei ir jāatdod parādi, gan kāds ir pamatojums to neatdošanai.”
- “Var teikt, ka Īslande, kas nemaksā pat likumā paredzētās saistības depozītu turētājiem, un Latvija, kas atmaksā pat bankai izsniegtos kredītus, ko pienācās samazināt, ir divu ekstrēmu rīcību pretpoli. Latvijas valdība acīmredzot cer, ka pārējā pasaule novērtēs latviešu godīgumu un kārtīgo raksturu un atsāks mūs kreditēt, tā ieliekot pamatu ekonomikas izaugsmei. Diemžēl finanšu tirgu analītiķi labi saprot, ka valstis bankrotē nevis vāja rakstura dēļ, bet tāpēc, ka nespēj norēķināties. Kazahstānas lēmums neatdot BTA kreditoriem viņu naudu uzlabo Kazahstānas maksātspēju, Latvijas lēmums atmaksāt visus ārvalstu kredītus pasliktina Latvijas maksātspēju. Tāpēc starptautiskajos tirgos varbūtība, ka Latvija neatdos savus parādus, mērīta kā CDS2 indekss, tiek vērtēta kā divreiz lielāka nekā Kazahstānai. Tas viss, neraugoties uz mūsu centīgo iztapšanu.
Gluži kā seno laiku Babilonijā ir jāsaprot - ja krīzes laikā visu naudu atdos kreditoriem, debitori bankrotēs. Latvijas centieni gan norēķināties ar visiem ārvalstu kreditoriem, gan tās atteikšanās ķerties pie gadsimtos pārbaudītās naudas vērtības samazināšanas metodes nozīmēja, ka no apgrozības tika izņemts miljards latu, radot lejupejošu spirāli. Tā rezultāts tagad ir masveida bezdarbs, vadošu Latvijas uzņēmumu bankrots un daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīšana nabadzībā. Pēc Parex maksātnespējas pasludināšanas izvēle vairs nebija bankrotēt vai nē. Vienīgā izvēle diemžēl bija: kurš bankrotēs - Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi vai ārvalstu kreditori.”
Izlasot šo brošūru ar skumjām jāsecina pāris lietas. Viena ir tā cik gan es savos 34os gados esmu neizglītos, un iespējams, ka tieši savas ne izglītotības dēļ nevaru iebilst tām iespējamām pretrunām vai neprecizitātēm, kas varētu būt paustas šajā brošūrā (bet varbūt, ka tāds ir bijis KĀDA mērķis mani(mūs) neizglītot). Dažas lietas gan liekas nedaudz par „skaļu” teiktas, bet iespējams, ka tieši tā šodien ir jārunā. Otra lieta ir tā, ka šādi raksti, skaidrojumi un brošūras parādās tikai tad kad jau ziepes ir savārītas, bet… varbūt, ka es pats meklēju tikai tagad, kad nedaudz pārņem maziņš izmisums un nespēja saskatīt perspektīvas.
Bet kopumā liels paldies par uzrakstīto. Tas ir vēl viens neliels solītis ārā no alas.
Jāņa Kučinska priekšlikumi ir realizējami tikai pēc izstāšanās no Eirosavienības. Bet te ir jāatceras, kāpēc mēs iestājāmies Eirosavienībā. Iestāšanās nebija brīva izvēle, tā bija nepieciešama, lai glābtos no mūsu pašu ierēdņu patvaļas, no haosa muitā, no spekulantu izdarībām. Mūs, tā saucamā valdība, dažu gadu laikā izģērba plikus. Ja mēs tagad izstātos no Eirosavienības, šis haoss atkārtotos. Patreiz mēs varam mēģināt izvairīties no parādu atmaksas garantēšanas ārzemju bankām no budžeta. Mūs mēģinās piespiest to darīt, jau pēc saeimas pārvēlēšanas. Bankas finansēs to partiju vēlēšanu aģitāciju, kuras apņemsies garantēt šo lietu. Man ir aizdomas, ka arī Jaunais laiks ir noskaņots uz atbalstu šādu garantiju došanai. Ne velti tam tagad vajadzīga tā īpatnējā disciplīna. Kas attiecas uz parādniekiem, tad viņu labā maz ko var darīt, varbūt vienīgi palīdzēt emigrēt ārpus Eirosavienības.
Paldies,Jāni,par rakstu. Tas, ko es intuitīvi nopratu, tagad ir kļuvis skaidrs.