G.Rodins: ‘Daļējā tiešā demokrātija kā risinājums neticībai politiķiem, partijām un valstij’

Ar vien vairāk ļaužu Latvijā sāk uztraukt gaidāmās vēlēšanas. Tās ir nozīmīgas, jo ja nemainīsies lēmēji, tad nāksies “norakstīt” šo valsti nākamajiem 20 gadiem – esošie lēmēji nespēj vai pat negrib atrast jēdzīgus risinājumus ilgstoši briedušai krīzei. Tālāk – emigrācija. Jau pagājušās vēlēšanās aktualizējās problēma – “nav par ko vēlēt”. Galvenais iemels ir pamatota neticība partijām. TAM IR risinājums – ejam paši līdzdarboties parlamentā!

Daļēja tiešā demokrātija!

Vienu trešdaļu Saeimas deputātu mēs atlaižam (ievēlam tikai 66 deputātus), atlikušās 34 “vietas” rezervējam tautas līdzdalībai. Līdzdalība notiek izmantojot e-paraksta bāzētu pakalpojumu Saeimas mājaslapā pie konkrēta likumprojekta. Ja likuma izskatīšanas laikā (parasti 2-4 mēneši) nobalso vismaz 10% balsstiesīgo vēlētāju, tad “ierodas uz balsošanu” 34 virtuālie deputāti, un viņu balsis proporcionāli sadalās no internetā nobalsojušo pilsoņu par/pret attiecības. Ja aktivitāte ir zem 10%, virtuālie deputāti balsojumā “atturas”. Ja aktivitāte ir virs 50%, tad interneta balsojumam ir referenduma spēks un reālajiem deputātiem pār to nav teikšanas.

Lai sistēma strādātu vajag tikai ap 40 000 aktīvu ļaužu. Apskatieties draugiem.lv – cik tagad ir online? Pietiek?

Šādam mehānismam ir vismaz 30 plusi:

  1. Pēc modernizācijas paliek darboties spējīgs parlaments. Politiskā sistēma un likumdošanas mehānismi netiek kardināli mainīti. Parlaments nav jāatlaiž katreiz kad taisa “brīnumus”. Nepieciešamas maza apjoma izmaiņas Satversmē un Saeimas kārtības rullī.
  2. Nav autoritārā režīma “stingrās rokas” nepieciešamība. Vara joprojām pieder tautai – pat vairāk kā iepriekš, kā tas rakstīts 2. Satversmes pantā. Oligarhi var iet atpūsties!
  3. Ja parlaments strādā korekti, virtuālo deputātu mehānisms tiek iedarbināts reti. Mums nav jāstrādā deputātu vietā! Aug jauna partiju nesabojātu viedokļu līderu paaudze, ko likt esošo politiķu vietā.
  4. Standarta scenārijs: 20% vēlētāji nosaka atlikušo 80% vēlētāju tiesību ievērošanu.
  5. Samazinās plaisa starp politiķiem un vēlētājiem. Parlamenta darba leģitimitāte dinamiski uzlabota dēļ sabiedriskās kontroles. Motivācija līdzdarboties dēļ tieša rezultāta pieaug.
  6. Vēlētājs, kurš nav spējis izvēlēties savu pārstāvi parlamentā (“nav par ko vēlēt”), savu piedalīšanos politikā var realizēt bez pārstāvja parlamentā
  7. Atbildība par lēmumiem tiek dalīta starp deputātiem un sabiedrību, pie kam motivācija sabiedrībai ir lielāka, jo fiziski maksā par kļūdām no savas nodokļu naudas.
  8. Deputātiem un ideju autoriem daudz nopietnāk un vienkāršāk nāksies skaidrot savas ieceres, argumentus, plusus un mīnusus.
  9. Masu mēdijiem, arodbiedrībām, sabiedriskām organizācijām būs konstruktīvāka nozīme un pozitīvs virziens kurā darboties, nevis meklēt “ļaunos” deputātu grēciņus un intereses.
  10. Tā būs bāze, kā politikā iesaistīt “jaunas asinis”. Jaunas paaudzes viedokļu pārstāvji mācīsies pasniegt savas idejas neiesaistoties “netīrajās spēlītēs” politiskajās partiju ietvaros un naudas varas (sponsoru) važās.
  11. Nav jāveido milzīgs sabiedrisko organizāciju koks ar izkliedētām tematikām un interesēm, lai savu vēlmi nonestu līdz lēmējvarai.
  12. Tiktu atrisināta problēma ar deputātu atalgojuma noteikšanu – darba ņēmējs nosaka sev peļņu. Vēlētāji beidzot varētu to apstiprināt.
  13. Interešu konflikts par partiju darbības regulējošo likumu veidošanā un modificēšanā tiktu leģitīmi atrisināts.
  14. Vēlētāji savas tiesības ērti var realizēt praktiski pilnā mērā no visām pasaules vietā jebkurā diennakts laikā (arī izbraukušie uz ārzemēm). Nav jāstājas partijās vai sabiedriskās organizācijās lai paustu savu vēlētāja viedokli.
  15. Elektroniskā vēlēšanu sistēmu paredzēts būvēt šā vai tā. Šādā griezumā mēs viņu lietosim nevis 2 reizes 4 gados vēlot parlamentu un pašvaldības, bet gan biežāk – no tā sistēmu lietderība un atdeve tikai palielinās.
  16. Nav nepieciešamība pēc tautai ne visai pieņemama ietekmēšanas formas – protestiem. Tas izbeigtu principu – kas skaļāk bļauj vai riebīgāk uzvedas, tam vairāk atlec.
  17. Neatkarīgo amatpersonu (Valsts Prezidents, Latvijas Banka, Prokurors, Tiesneši, KNAB …. ) vēlēšanā var piedalīties tauta – joprojām vēl parlaments, bet tautas griba var tik ņemta vērā. Ja tauta piedalījusies amatpersonas vēlēšanā, nekādas aizdomas par “pirkšanu” vairs nevar figurēt – amatpersona bauda autentisku uzticību un leģitimitāti. Ja partija izvirzīs necienīgu kandidātu, viņa saņems noraidījumu – politisku pliķi.
  18. Reālie deputāti mācīsies no virtuālo vēlētāju balsojumiem patieso tautas gribu. Ar teorētiskajām vizītēm pie vēlētājiem to nav iespējams panākt – fiziski nevar paspēt kvalitatīvi uzklausīt. Vēlētāja vizīte pie pārstāvja arī nedarbojas – jo viens deputāts neko nevar ietekmēt šo daudzo partiju mašinērijā arī labi gribēdams.
  19. Politiskais tirgus vairs nebūs tik prognozējams un iegrožots ar “koalīciju” līgumiem vai frakciju, pozīciju/opozīciju dalījumiem, personāliju savstarpējām patikšanām vai antipātijām. Tas uzlabos lemšanas kvalitāti.
  20. Naudas vara parlamentā mazināsies, nāksies cīnīsies ar ideju un argumentiem. Balsošanas mašīnas un lokomotīves zaudēs lielu daļu sava spēka. Par viedokļu līderi var kļūt bez milzīgas naudas izgrūšanas reklāmās.
  21. Visāda veida stratēģiskie lēmumi – piedalīšanās karos, aizņemšanos, starptautisko attiecību saraušanas/veidošanas, starpvalstu līgumi tiks kontrolēti arī no tautas puses. Satversme patlaban to aizliedz.
  22. Likums/grozījums, kurš ir svarīgs vēlētājiem ar 50%+1 mehānismu iespējams pieņemt paātrinātā režīmā (parasti likuma veidošana/modificēšana prasa ap 4-6 mēneši).
  23. Jau redzot vēlētāju aktivitāti konkrētā likumdošanas jautājumā politiķi var operatīvi mainīt nostāju, veidojot konstruktīvus priekšlikumus izmaiņām vai atsaukt negatīvus priekšlikumus, tādējādi netērējot dārgo laiku bezcerīgai iecerei.
  24. Ar 10%+ vēlētāju balsīm ir legālas tiesības veidot savu likumdošanas iniciatīvu, iniciēt neatkarīgās parlamentārās izmeklēšanas komisijas.
  25. Patlaban parlamenta deputāta neaizskaramību sargā partijas, bet ja tomēr kāds ir nopietni sagrēkojies ar virtuālo deputātu palīdzību legāli balsojot iespējams nodot administratīvai vai kriminālvajāšanai jebkuru deputātu. mainīs politisko kultūru un attieksmi pret savu amatvietu.
  26. Veidosies jauna politiskā kultūra arī sabiedrībai – nebūs mūžīga kritika. Neticībai politiķiem un varai vairs nebūs tik liela negatīva ietekme kā patlaban, ar laiku samazināsies plaisa starp varu un vēlētāju.
  27. Iespējams piesaistīt gados jaunos vēlētājus politiskajiem procesiem dēļ lietošanas vienkāršības un ērtuma.
  28. Iespējams kvalitatīvi saglabāt saiti ar ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, dodot tiešas ietekmes instrumentus, caur ko arī cerību par Latvijas nākotni. Interese par Latvijā notiekošo var tik saglabāta.
  29. Igaunijā e-vēlēšanu pieredze ir pozitīva. Tā kā virtuālo deputātu darbināšanai nav nepieciešama lielākas iemaņas kā internetbankas vai draugiem.lv lietošanā, nācija ir jau gatava un akceptētu tāda veida instrumentu lietošanu. Ja Latvijā to ieviestu, mēs uzreiz pa kārtu apsteigt Igauniju un Eiropu ar ļoti pozitīvu signālu! Perfekts signāls investoriem!
  30. Latvijā šiem mērķiem pietiekamas kvalitātes internets pieejams jau 95% apdzīvotās teritorijas.

Vairāk par ideju var uzzināt http://www.uwix.lv/virtualiesaeimasdeputati

Tur atradīsit risinājumus idejas 10 mīnusiem, atbildes uz jautājumiem, kā arī prezentācija un videoprezentācija GovCamp 2010 ietvaros.

Es balsotu par jebkuru partiju, kura šādu ideju atbalstītu, jo diemžēl tikai Saeimā ievēlēta partija spēj šādu kardinālu izmaiņu izbīdīt cauri. Ceru ka šāds politiskais pieprasījums radīs arī piedāvājumu!


Ar cieņu,
Gunārs Rodins

uwix[AT]inbox.lv


  • Labi ja tas interesē simtus, citi simti tos nomaina, un tā lūk sanāk, ka tas skaitās pie demokrātijas.

    A man nepatīk, ka cits lien manās darīšanās. Urķējas. Nē. Viņam po. Viņš vienkārši grib valdīt, pār visu. Kaut vai šeit, šai zemītē, tāds provinces karalis.
    Kuros likumos kompetējas jēga? Kur parādās cilvēks? Ļuris. “Lielais cilvēks”. Iebilstams. Tā nemēdz būt. Ir darāmā. tik kaudzēm krāmēta un sieta, un nemitīgā vairumā tās lietas dalās straujāk vēl kā baktērijas.

    Bet likumi. Vai tajos, kuros piedzied līdzputni? Mācīti.
    Un nedod Tēviņ (šoreiz) par kārdinājumu man to atgādināt, ka visas šīs izpumpētās hipotēzes ir vajadzīgas auglības sēklai

    un tad kad šie 30 punkti tiks izpildīti, tad, un tikai tad zels tautai jauna laime, tad būs viņu svabada ( nav mans)

  • Piedod AivarsZa, bet Tavs komentārs manam prātam ir grūti sagremojams. Tie 30 punkti ir pozitīvais efekts un argumentācija priekšlikumam, nevis izpildāmie punkti..

  • Gribētos še pavērt diskusiju, kurā varētu noskaidrot neskaidros jautājumus un potenciālās problēmas. Dīvaina sajūta, ka daudzi saka ir labs vai arī saka – neticu, bet par lietas būtību – tukšums.

  • Būtu jau visai labi ja arī kaut ko izdarītu. Citādi, pats saproti, arī Lāčpēsis nesanāks.
    Nekādas piedošanas,nekā personīga, ņem ko vari un kā vari. Dauzi nē, pagaidām es viens.

  • Gunār, neņem viņu galvā. Aivars – te tāds pašiecelts āksts (nezinu, vai viņš follā vai iemācījies to skaidrā darīt), kas visus cenšas kaitināt. Galvenais – uz viņu neuzķerties, jo tad nebūs gala.
    Pats es pagaidām par rakstu neizteikšos. Ideja, ka cilvēki iesaistās lēmumu pieņemšanā, protams, laba. Vienīgi – kā panākt, lai tā tautas balsošana balstītos uz stāvokļa izpratni, nevis uz mēdiju uzburtās virtuālās realitātes izraisītajiem impulsiem?
    Tātad – ir vismaz divas problēmas:
    1. sabiedrības izpratne par labiem valsts pārvaldīšanas principiem (izglītība);
    2. daudz maz objektīva informācija par notiekošajiem procesiem.

  • ideja nav slikta. jautājums autōram: vai ir domāts par to, kādā veidā latvijā būtu iespējams ko tādu realizēt? (ja neskaita teicienu “esmu gatavs balsot par jebkuru partiju”)

  • Paldies Jāni par silto gida komentāru šajā sniegotajā laikā.
    Jāni, vai Tu esi par nāves soda izpildi un vajadzību mūsu laikā?

  • Jānim Kučinskim:
    re:1. izglītot ļaudis vajag. Ir paruna, aktīvs muļķis ir ļaunāk par pasīvu gudrinieku. Pašlaik nav nedz motivācijas nedz iespēju mācīties labu pārvaldīšanas principu, bet ja paprasīsi vienkāršiem ļaudīm, kas ir labs un kas ir ļauns – viņi spēs tev atbildēt. Domā ka politiķi ir ar ko īpaši gudrāki?

    Jā, patlaban sensāciju kārie masu mēdiji var ar mums manipulēt tikai tādēļ ka nemākam un negribam par šīm lietām domāt.

    Bet gribētu nomierināt – mums nebūs jākļūst par deputātiem, vienkārši kritiskos brīžos mēs atturēsim deputātus no klajas muļķības vai nekaunīgas ļaunprātības.

    re:2. Mums pašlaik NAV IESPĒJU piekļūt objektīvai informācijai – jo to slēpj paši lēmēji. Nedz massu mēdiji nedz kas cits nevar šo situāciju labot, kā vien ja mēs kļūstam par daļu no šiem lēmējiem.

    Par kļūdīšanos dēļ nepareizas ietekmes – jā, tas ir iespējams arī pie 40 000 līdzdalības, bet tad arī mēs atbildīgi nesam tās sekas, un varam vainot vienīgi sevi nevis kādu partiju. Šāda ietekmes radīšana ir gana dārga propoganda, un ātri vai vēlu viņa izbeidzas dēļ meliem un dārdzības.

  • to rv:

    Vajag šo ideju “potēt” tiem kas viņu var izbīdīt cauri Saeimā. Partijas, kuras potenciāli gribētu dalīties šai varā, ir primārie objekti. Ja neizdodas iegūt šādu atbalstu – nākamie ir sabiedriskās organizācijas, pie kurām iet gana liela atbalstītāju grupa ar šo ideju. Kopā izstrādā pilnvērtīgus Satversmes grozījumus, kurus iesniedz prezidentam, kurš to iesniedz Saeimai. Ja viņi noraida (dabiski), tad ir jāvāc 10% parakstu par referendumu, un tad jāorganizē pats referendums. [precīzāk lasait http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 ] . Labums tāds, ka 9 panta grozīšanai nav vajadzīgs Parlamenta atbalsts.

    78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

    79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

  • Piekrītu, ka parasts cilvēks labāk orientējas labā un sliktā jautājumos.
    Diemžēl mūsu pārvaldes sistēma ir mākslīgi sarežģīta un samudžināta. Tā, ka tur pats velns kāju nolauzīs.
    Protams, paverot iespēju tiešajai demokrātijai, sliktāk nebūs. Cilvēki mācīsies no savām kļūdām.
    Taču vajadzētu paredzēt, lai parastajiem cilvēkiem būtu arī tiesības ierosināt likumus un lēmumus. Citādi viss ir atkarīgi no citu diktētas dienaskārtības. Nemaz nerunājot par to, ka liela daļa lēmumu jau deleģēti Briselei.

  • Automātiski šāda paredzēta iekš Satversmes: http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980

    65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.

    Tobiš ja mums no 34 virtuāliem deputātiem [40000 balsotāju] vajag 5 deputātus, tas nozīmē 5/34*40000 =~ 6000 balsotāju, kuri nobalsos par likuma variantu. Domāju, ka tas ir gana ērts un nopietns arguments, lai “līki” projektu neietu cauri.

  • Manuprāt, ideja laba. Varēsim ne tikai kritizēt, bet arī kaut ko darīt! Vislielākās problēmas es saskatu neizglītotībā un masu mēdijos. Pirmajā gadījumā mēs paši varētu iebraukt skaistās lamatās, otrajā – mums iestāstīt, ka lamatas ir glābiņš. Manuprāt, sākumā tā būs problēma, bet laikam ejot un piedaloties, visi mācīsies un kļūs aizvien kompetentāki. tādas ir manas domas.

  • Es uz to raugos citādāk. Mēs taču vēlam parlamentu, likumdošanas varu. Normālā valstī parlamentam ar valsts pārvaldi nevajadzētu būt gandrīz nekādam sakaram. Viss, ievēlam Saeimu, tā ražo likumus, bet nejaucas valsts ekonomikas un pārvaldes jautājumos.
    Šodien taču darbojas mafija. Tā pati partija pieņem likumu, tā pati partija tos realizē dzīvē. Ja vajag, pielabo un pārraksta savās interesēs pieņemtos likumus un piedevām nosaka, kā tiesāt. Rietumnieki šo procesu nosauca par valsts nozagšanu. Tāpēc var vēlēt krustām un šķērsām, kamēr valda mafija, nekas nemainīsies. Vēl vairāk. Domāju, ka partijas atbalsta diskusijas par vēlēšanu likuma, veida un citām izmaiņām. “Duļķo ūdeni”, lai novērstu uzmanību un tās nenodalītu no izpildvaras labumiem.

  • Tieši tā! Tā elite, kas 80.-to beigās un 90.-to sākumā uzurpēja varu, tajā arī šobrīd ir iekrampējusies kā buldogs. Vienīgie, kas šajā elitē pēc tam spēja ielauzties, bija naudīgi cilvēki – kā Šlesers, tomēr jāņem vērā, ka viņi spēja piesaistīt ietekmīgu ārvalstu spēlētāju resursu (kā Šlesers, lobējot Solncevas grupējumu). Tā kā bez lieliem resursiem nekādas aktivitātes no apakšas nebūs rezultatīvas.
    P.S. Atmodas precedenta nebūs. Jo Atmoda lielā mērā tika iniciēta no to puses, kam bija vara (nomenklatūras). Pašlaik nevienam no varā esošajiem nekādas pārmaiņas būtībā nav vajadzīgas.

  • Lielu, skaistu māju mēs uz reiz neuzcelsim, jo mūs neviens nelaiž pie celšanas, jo mēs neesam Saeimā. Tātad līdz vēlēšanām mums ir jāuzceļ tikai pagaidu telts- vēlēšanu apvienība, lai tiktu Saeimā , un tikai tad būs iespēja realizēt jebkuru priekšlikumu. Neesmu lasījis Ulmaņa priekšlikumus, ko viņš lika Saeimai priekšā un pēc to noraidīšanas viņš Saeimu padzina. Lūk tēma labam rakstam.

  • es palasu šos komentārus., mīļīši, kas part sviestu? Un tā jūs domājat iekarot politiķu simpātijas?

  • VARU ATGRIEZT TAUTAI, LAI AR REFERENDUMU PALIDZIBU-PUSGADA GARUMA BALSO PAR POLITIKAS VIRZIENIEM-PIEMERAM -NODOKLU NASTU
    SAMAZINAT NABADZIGAKAJAI VAI BAGATAKAJAI SABIEDRIBAS DALAI.
    REFERENDUMUS VAR RIKOT ELEKTRONISKI UN PASVALDIBAS-IZMAKSAS
    VAR BUT MINIMĀLAS,BET IEGUVUMS MILZIGS-ATGRIEZTU TAUTAI TICIBU
    DEMOKRATISKAI LATVIJAI.

  • Kapēc gudrot kādu jaunu sistēmu, ja ir visiem ļoti vienkārši saprotams un tai pašā Šveicē labi atstrādāts mehānisms “referendums”.

    LV tas ir pataisīts par 1) ļoti grūti realizējamu 2) ļoti dārgu pasākumu.
    (1) Vajag daudz vieglāku mehānismu pieteikšanai .. teiksim 10 deputāti var ierosināt, vai 1000 vēlētāji var ierosināt, bez tagadējās paranojiskās parakstu pārbaudes, it kā kāds mantu norakstītu… It kā problēma būtu ja lieku reizi sasauks referendumu (ja būs 30 gadā tad varētu domāt). problēma ir tāda, ka referendumi nenotiek vispār.
    (2) vajag vieglāku mehānismu balsošanai. Piemēram referendums notiek nedēļu un nobalsot var pastā vai internetā. Gadā uz to iztērēt 10-20m nebūtu nekas traks. (ņemot vērā kādus 9 nuļļu mēslus ir ievārījusi esošā slepenība).

    Par 34 deputātiem īsti neder – jo Saeima pieņem ļoti lielu skaitu lēmumu. Ar tiem iepazīties ir pilnas slodzes darbs. Referendumā vajadzētu izvilkt tikai būtiskos, par kuriem kādi deputāti vai avoti sākuši nikni svilpt – optimāli būtu 20 referendumi gadā…

    Es pat formulu izdomāju – lai ierosinātu referendumu vajag tik tūkstošus vēlētāju gribas apliecinājumu, cik referendumi ierosināti pēdējos 12 mēnešos. T.i. notika viens referendums – pietiek ar vienu tūkstoti. Jau notikuši 5 referendumi – lūdzu savāciet 5000 parakstus.

  • Aivars – tur jau tas suns, ka referendums ir ļoti lēns process un tas ir speciāli jāiniciē [1 reiz vākt parakstus iniciēšanai, tad otrreiz - reālā balsošana]. Ja tādi “līki” projekti tiks bīdīti masveidā, tāpat referenduma sistēma uz savu “caurlaidību” uzkārsies. Tur jau ir tā lielā jēga Virtuālajiem deputātiem, ka defaultā un operatīvi (nevis pēc pieprasījuma) vēlētājam ir tiesības ietekmēt lemšanu. Uzmanības pievēršanas aktivitātes un izmaksas praktiski ir identiskas gan virtuālo deputātu gan referendumu gadījumos [CVK nokārsies uz referendumiem].

  • Varētu pat iztikt bez jebkādas Satversmes maiņas.

    Vajadzīga partija tautasforums. jauna vai jākonvertē esoša.

    Mūsu programma:
    - balsojiet par mums. cerams ka dabūsim 34 vietas.
    - mūsu mājaslapā notiks vēlētāju priekš-balsojumi.
    - par jebkuru balsojumu jūs savu balsi reģistrējat http://www.tautasforums.lv (metodes un autorizāciju .. izstrādājam… varēs nobalsot arī ar magnētisko karti lielveikalā un bankomātos)
    - var veidot arī savus priekšlikumus – principā lemt var jebko, ko deputāti var ierosināt vai mainīt.
    - balsojumiem ir intereses slieksnis – vismaz N% vēlētāju ir jābalso, lai uzskatītu ka tā ir tautas griba.
    - mūsu visi 34 deputāti nobalsos saskaņā ar priekš-balsojumu.
    - balsojiet par mums. cerams ka dabūsim 34 vietas.

    ;)

  • Aivars: Jā – tas varētu būt labs “pārejas” posms. Ir viena vienīga problēma – garantijas, ka balsos proporcionāli atbilstoši interneta viedoklim.

    Otrām kārtām – nāksies uzticēties tāpat kā līdzšinējām partijām, ka balsosiet mūsu interesēs un nemanipulēsiet ar “statistiku” – pārstāvniecībai tā kā vairs īsti netic. Ko darīsit, kad dabūsit tikai 1 vai 2 balsis – tikai sačakarēsit to ideju [1..2 šādi remoti kontrolēti deputāti nevar reizē nobalsot 35% pret un 65% "par", piekam viņu 2 balsis kopējā 100 katlā ir tikai 2% ]!

    Trešām kārtām – man šķiet ļoti bezjēdzīgi maksāt kādam tikai par to ka viņš ir remoti-kontrolējama marionete. Mums tādu saeimā ir papilnam [goda deputāti mūziķi un sportisti] – jēgu un ekonomisko pamatojumu tam es neredzu. Pārliecini ka tā nav!

  • Demokrātija- sabiedrības spēja radīt labklājību sabiedrībā. Šai spējai jābūt veicināmai ar drošību, medicīnu, izglītību, sociālo atbalstu… un nedrīgst būt apgrūtinātai ar korupciju, slīmību, naidu, postu, karu…

  • Viss pareizi! Var būt tāda, citāda un vēl kāda demokrātija, kaut neviens nezina, ko tas nozīmē. Vēlēšanu veidi arī var būt dažādi, pat līdzīgi Sportloto svītrošanas veidiem. Bet problēma ir, tiek slēpta un maskēta tajā, ka partijas uzurpējušas visas iespējamās varas. Lēmējvaru, tiesu un izpildvaru. Vēlēšanās mēs vēlam tikai vienu – lēmējvaru. Ar lēmējvaru dažādi manipulējot, partijas pamanījušās sagrābt arī visas pārējās. Izveidojušas vēlētu, neprofesionālu ( tātad dumu, raugoties no veicamo uzdevumu prasībām) mafiju un vada valsti. To nevar tik vienkārši pārtraukt. Partijas to negrib, Satversme īsti neļauj, bet tautai nav viedokļa un tas idiotisms iet savu ceļu.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.