J.Kučinskis: ‘Kā mūs iedzina parādu verdzībā un kā no tās izkļūt - III daļa’
INFORMĀCIJAI. Publicēšanai tiek gatavota Jāņa Kučinska raksta “Kā mūs iedzina parādu verdzībā un kā no tās izkļūt” pilnā un uzlabotā versija. Raksts tiks publicēts tuvākajās dienās, vienā dokumentā un būs pieejams lejuplādēšanai .doc un .pdf datņu formātos.
Mazliet politekonomijas
Varbūt beidzot jātiek skaidrībā par jautājumu - kas ir ekonomikas depresija? Ja to pārtulko saprotamā valodā, tad depresija ir mērķtiecīgi izraisīts naudas trūkums tautsaimniecībā. Tātad valstī ir neizmantoti resursi un ražošanas jaudas, ir cilvēki bez darba un ir arī pieprasījums pēc precēm, pakalpojumiem un infrastruktūras, bet nav naudas, kas sistēmai ļautu darboties.
Jau minētās augļotāju bankas ir izveidojušas parādu piramīdu, t.i., radījušas milzīgu parādnieku armiju. Ne tikai Latvijas, bet visas Rietumu pasaules mērogā. Un tagad t.s. kreditēšana (faktiski parādu vairošana) ir apstājusies, proti, parādu piramīda ir sabrukusi. Bet palikuši ir parādnieki - gan indivīdi, gan iestādes, gan veselas valstis, kuras uzņēmušās savu pilsoņu parādus. Tās summas, kas parādniekiem jāatdod bankām, vairs nevar tikt izmantotas preču un pakalpojumu iepirkšanai. Tā kā arī pati valsts ir parādā, tad tiek likvidētas darbavietas un celti nodokļi, un arī nodokļos maksājamās summas iedzīvotāji nevar tieši izmantot preču un pakalpojumu pirkšanai. Tāpat pamatīgi ierobežoti ir arī bezdarbnieku līdzekļi. Līdz ar to viss ir apstājies.
Kā šādu sastingumu pārvarēt? Pavisam vienkārši - valstij jāemitē papildus nauda un jāatbrīvojas no augļotājiem! Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmens pat ieteica konkrētu jaunas naudas izplatīšanas mehānismu: no helikoptera apdzīvotajās vietās izkaisīt svaigi drukātas banknotes. Pilsoņi šo naudu pacels un sāks iepirkties. Līdz ar to atkal varēs strādāt pakalpojumu sniedzēji un ražotāji, jo būs atjaunots pieprasījums pēc viņu precēm un pakalpojumiem. Nu viņiem atkal ienāks nauda, ko viņi savukārt varēs izmantot savām vajadzībām utt. Protams, vienlaikus ražotāji un darbaspēks jāatbrīvo no pārlieku lielas nodokļu nastas un vajadzības gadījumā jāsamazina nacionālās valūtas kurss. Tieši tā Rietumu valstis 1930. gados pārvarēja Lielo depresiju. Tikai tad šo mehānismu britu ekonomista Džona Meinarda Keinsija vārdā dēvēja par keinsiānismu.
Lai sabiedrību atbrīvotu no nesamaksājamu parādu nastas, pazīstama vēl senāka tradīcija, kuru sauc par Jubileju. Arī senos laikos tautas reizēm nonāca augļotāju verdzībā. Tāpēc, tiklīdz pie varas nāca jauns karalis, kurš vēlējās savu valsti attīstīt, viņš izsludināja vispārēju parādu atlaišanu (piedošanu) un visu ieķīlāto īpašumu atdošanu to īpašniekiem. Šādu parādu vispārēju atlaišanu tad arī sauc par Jubileju. Tā kā arī mūsdienās augļotāju radītie parādi nav samaksājami pat ar visiem pasaules resursiem, šis būtu piemērots brīdis seno tradīciju atjaunot. Tieši Latvija varētu starptautiskā arēnā nākt ar iniciatīvu norakstīt visus parādus, protams, to darot arī savā valstī. Jo, vēlreiz atkārtoju, - neoliberālās bankas Latvijā nav ievedušas ne santīma savas naudas. Parādu piramīdu tās uzbūvēja, manipulējot ar mūsu pašu naudu, proti, jauniem kredīta ņēmējiem izsniedzot to naudu un augļu procentus, kurus tās bija piedzinušas no iepriekšējiem kredīta ņēmējiem.
Taču jāatzīst, ka Keinsija risinājums Latvijas apstākļos dos minimālu efektu. Jo mūsu veikalos ir ārkārtīgi maz Latvijas preču. Pieaugot tirdzniecībai, mēs stimulēsim galvenokārt ārvalstu ražotājus, nevis savējos. Latvijas īpatnība ir tā, ka mums ir ārkārtīgi vāja ražošana, veca un nolietota infrastruktūra, liela energoatkarība, milzīgs starpnieku, ierēdņu un spekulantu slānis, kā arī - nepastāv vērā ņemama vietējo ražotāju aizsardzība. Tāpēc mums piemērotāki būs vācu tautsaimnieka Fridriha Lista un mūsu pašu tautsaimnieka Kārļa Baloža ieteiktie tautsaimniecības principi.
Protams, valstij pietiekamā daudzumā jāemitē sava nacionālā valūta, turklāt tā nav jāpiesaista ārvalstu valūtu rezervēm, bet gan augošam valsts tautsaimniecības potenciālam - visiem mūsu resursiem. Šī nauda kā bezprocentu kredīti vai tiešās investīcijas jāiegulda nacionālās ražošanas attīstībā un svarīgos infrastruktūras projektos. Piemēram, jābūvē moderni ceļi, tilti, ostas, dambji, dzelzceļi, jāveic mājokļu siltināšana un citi enerģijas taupīšanas pasākumi, jābūvē elektrostacijas (lai mazinātu atkarību no importa), jābūvē koksnes, zemes minerālu un citu derīgu resursu pārstrādes rūpnīcas. Piemēram, Latvija var sevi pilnībā apgādāt ar celtniecības materiāliem. Tāpat atjaunojama kādreiz tik spēcīgā vieglā rūpniecība un mašīnbūve.
Jāapsver arī linu, rapšu, ādas un citu kultūru pārstrāde gan vietējām vajadzībām, gan eksportam. Tā kā Latvija ir neliela valsts un nav lietderīgi visu ražot pašiem, tad jāizvēlas un valstiski jāatbalsta tās nozares, kuru produkcijai būs noiets ārvalstīs, lai ar tādējādi gūto valūtu ārvalstīs iepirktu to, ko paši neražojam. Princips ir skaidrs: lai kaut ko iepirktu, vispirms jāsaražo produkti, kurus ārvalstīs gatavi pirkt no mums. Ārējās tirdzniecības bilancei jābūt ja ne pozitīvai, tad vismaz līdzsvarotai. Iespējami arī ilgtermiņa piegāžu (bartera) līgumi ar citām valstīm, piemēram, Latvija apņemas ik gadu pēc noteikta grafika un noteiktos daudzumos piegādāt kādai valstij piena un gaļas produktus, pretī saņemot noteiktu daudzumu dīzeļdegvielas un dabas gāzes.
Lista un Baloža principi nodrošinās multiplicējošu augšanas efektu. Minēto projektu īstenošana radīs daudz jaunu darbavietu un daudz pasūtījumu visās tautsaimniecības nozarēs. Piemēram, ceļot kādu lielu objektu, pasūtījumus saņems daudzu nozaru pārstāvji: ceļu būvētāji, zemes melioratori, elektriķi, arhitekti, santehniķi, celtniecības materiālu ražotāji, transporta un tehnikas apkalpotāji u.c. Tāpat objekta tuvumā būs nepieciešami veikali, skola, bērnudārzs, ambulance, izklaides un sporta kompleksi utt. Tas viss savukārt radīs vēl daudz jaunu darbavietu, un visi nodarbinātie saņems algas, par kurām savukārt apmierinās savas dzīves vajadzības, tādējādi dodot darbu vēl citiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tādā veidā 3 līdz 5 gadu laikā mēs Latviju vairs nepazīsim - tā būs pavisam cita valsts! Latvijā ne tikai atgriezīsies pašlaik izbraukušie darba meklētāji, bet būs nepieciešams uzaicināt pat viesstrādniekus.
Protams, lai šādu vērienīgu attīstību īstenotu, jāveic drosmīga nodokļu reforma. Proti, jāatslogo no nodokļu nastas reālā darba veicēji (strādnieki un uzņēmēji), bet ar nodokļiem jāapliek īpašumi (sevišķi zeme) un spekulācijas. Līdz ar to tie, kuri sagrābušies īpašumus (tai skaitā bankas), būs spiesti maksāt lielus nodokļus (trūcīgo sabiedrības daļu var atbrīvot no nodokļa par vienīgo mājokli). Tātad viņi būs spiesti vai nu īpašumus lēti pārdot vai arī organizēt uz tiem reālu ražošanu, un Latvija no banku un spekulantu paradīzes pārtaps par ražotāju paradīzi.
Nepieciešama decentralizācija
Tomēr nebūtu pareizi orientēties tikai uz lieliem uzņēmumiem un lieliem infrastruktūras projektiem. Gan pirmskara Latvijā, gan, piemēram, mūsdienu Vācijā, lielākais devums tautsaimniecībai nāk no maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas vienmērīgi attīstās katrā pašvaldībā un novadā. Bija jau arī mūsdienu Latvijā tāda ideja - attīstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību, taču šī labā ideja palika tikai kā tukšs lozungs un priekšvēlēšanu kampaņu sauklis.
Jo realitātē Latvijas valdības, vienpusēji piekāpjoties savu starptautisko partneru spiedienam, pavēra ceļu neierobežotam importam, lielveikalu ķēdēm, lielām ārvalstu bankām, ārvalstu benzīna tankiem utt., un vienlaikus liedza atbalstu vai pat lika šķēršļus vietējai uzņēmējdarbībai. Vairākas nacionālās nozares tika vienkārši likvidētas ar administratīviem pasākumiem, piemēram, cukura rūpniecība un zvejniecība. Labākajā gadījumā tika veicināts Latvijas resursu un izejvielu, piemēram, nepārstrādātas koksnes, eksports. Tātad tika ieviests tipisks kolonijas režīms, kurā siltumnīcas apstākļi radīti ārvalstu interesēm. Iznākumā Latvijas lauki, mazās un vidējās pašvaldības palika bez attīstības un strauji izmirst. Vai arī aktīvākie cilvēki ir spiesti no šīm pašvaldībām aizbraukt, lai darbu meklētu citur. Sevišķi cietusi ir Latgale. Izveidots uz peļņu orientēts mehānisms, caur kuru visi Latvijas resursi un naudas līdzekļi tiek izsūknēti gan no vietējām kopienām, gan Latvijas kopumā, uz vietas atstājot tikai nabadzību, postu un parādus. Aiz katras iestādes, pat komercializētajām slimnīcām un skolām, ir kādi ārvalstu akcionāri, piemēram, zāļu firmu, lielveikalu vai banku īpašnieki, kuri pelna uz mūsu rēķina.
Tā kā vienīgais reālais cilvēka cienīgas dzīves un turības avots ir produktīvs darbs, tad mums jārūpējas par darbavietu atjaunošanu katrā pašvaldībā, pilsētiņā un pagastā. Ja kāds apgalvo, ka mazi uzņēmumi ir neefektīvi, tad viņš pauž tikai starptautisko korporāciju viedokli. Taču pēdējo gadu prakse pārliecinoši pierādījusi, ka starptautisko korporāciju intereses (maksimāla peļņa un globāla cilvēku izmantošana) nav savienojamas ar tautu un cilvēku interesēm.
Decentralizācija ir sistēma, kas katram cilvēkam nodrošina pilnvērtīgu dzīvi tajā vietā, kur viņš pastāvīgi dzīvo. Ja tas ir pagasts vai mazpilsēta, tad turpat uz vietas tiek nodrošināts gandrīz viss: darbs, skola, kultūras dzīve, garīgā dzīve, pašvaldības un valsts iestāžu pakalpojumi, veselības aprūpe, apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, pasts, tirdzniecība un viss pārējais. Tikai retos gadījumos, piemēram, lai gūtu augstāku izglītību vai ieņemtu amatu valsts pārvaldē, cilvēkam var rasties nopietna nepieciešamība doties uz valsts galvaspilsētu.
Šādai dzīvei ir dziļa racionāla un arī garīga jēga. Katra kopienas locekļa darbs bagātina gan viņu pašu, gan pārējos kopienas locekļus, jo radīto vērtību mērvienība nauda apgrozās turpat kopienā, vairojot kopienas kapitālu un turību. Visi viens otru pazīst. Tam ir milzīgas priekšrocības, jo diez vai vietējais veikalnieks, dakteris, dzirnavnieks vai krājaizdevu sabiedrības vecākais uzdrīkstēsies krāpt savus kaimiņus. Ja arī uzdrīkstēsies, tad par to drīz zinās visi un atbilstoši rīkosies.
Decentralizācija nodrošina vislabāko demokrātiju, jo cilvēki uz amatu pašvaldībā vai valsts pārvaldes iestādē izvirzīs kādu no sava vidus, kuru labi pazīst kā labu saimniekotāju, saticīgu un godprātīgu kaimiņu, labu ģimenes locekli un gudru, nesavtīgu cilvēku. Tādam kaimiņam nekāda vēlēšanu kampaņa vai dārga reklāma nav nepieciešama. Decentralizācija nodrošina, ka cilvēkiem nav jābalso par kaķi maisā.
Decentralizācija nodrošina labu saimniekošanu un sadarbību. Optimāli tiek izmantoti vietējie resursi, transporta izdevumi ir minimāli. Kopiena atbilstoši savu resursu struktūrai saražo nepieciešamo priekš sevis, bet pārpalikumu tirgo ar ārpasauli - citām kopienām un ārvalstīm. Salīdzinot ar centralizētu sistēmu, transporta izdevumi samazinās vismaz divas reizes, bet faktiski - vēl vairāk. Jo viss, kas dzīvē ir nepieciešams, atrodams uz vietas.
Decentralizācija veicina ģimeņu stiprumu, jo visiem pieaugušajiem darbs ir uz vietas, un arī bērni var paļauties uz to, ka vai nu pārņems vecāku saimniecību, vai arī apgūs citu specialitāti, kuru, iespējams, varēs praktizēt uz vietas. Uz vietas vai pārnovadā varēs atrast arī savu dzīves biedru. Un atkal tas nebūs kaķis maisā, bet tuvākā vai tālākā apkārtnē pazīstams cilvēks. Protams, vienmēr būs arī tādi jaunieši, kuri izvēlēsies pārcelties uz dzīvi citā novadā, novada centrā, galvaspilsētā vai pat ārzemēs. Taču arī tad viņiem būs droša aizmugure, atbalsta un patveršanās osta dzimtajā kopienā.
Decentralizācija atrisinās arī banku problēmu. Katrs novads, pilsēta un pašvaldība dibinās savu municipālo banku, kas sadarbosies ar nacionalizēto Latvijas banku un no valsts saņems attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Tā kā šīs bankas būs sabiedriskas, tad tām zudīs jēga dzīties pēc maksimālas peļņas. Ja arī, lai veicinātu krāšanas tikumu un atalgotu darbiniekus, šo banku aizdevumiem būs mēreni procenti, tad tie netiks kaut kādiem ārvalstu akcionāriem, bet gan tiks caur budžetu ieguldīti attīstībā vai arī caur pakalpojumiem un nodokļiem atgriezīsies apritē, lai finansētu sabiedrībai nepieciešamos projektus. Bez tam katras pašvaldības iedzīvotāji varēs dibināt savas krājaizdevumu sabiedrības un citus kooperatīvus, kas arī ir bezpeļņas organizācijas, no kurām labumu gūst pašu šo kooperatīvu biedri un vietējā sabiedrība kopumā. Atcerēsimies, ka pēc dzimtbūšanas atcelšanas XIX gadsimta beigās latviešu zemniecība savu turību atguva tieši caur krājaizdevu sabiedrībām un citiem kooperācijas veidiem. Katra pagasta centrā bija lepna krājaizdevumu sabiedrības ēka, un kopumā šī kooperācijas sistēma nesa tādu turību, ka lauku kredītkooperatīvi sāka finansēt pat lielo namu būvniecību Rīgā. Vairāk par to lasiet manā grāmatā „Kooperācijas attīstība Latvijā un pasaulē”.
Tātad runa ir par mazo lauku skolu atjaunošanu, par vietējo pienotavu, dzirnavu, elektrostaciju, mežsaimniecību, benzīna tanku, bibliotēku, ambulanču, kreditēšanas iestāžu, dažādu amatnieku darbnīcu, nelielu ražotņu, kooperatīvu, tirgotavu, tipogrāfiju, tautas namu, baznīcu, brīvprātīgo ugunsdzēsēju, kārtības sargu un citu biedrību atjaunošanu. Ļaudis vēl nav aizmirsuši Ulmaņa laikus, kad tieši ar šādu decentralizētu saimniecību Latvija pirms kara īsā laika periodā un bez ārvalstu palīdzības uzplauka par vienu no Eiropas attīstītākajām valstīm, kurai allaž bija pozitīva ārējās tirdzniecības bilance. Un Latvija nevienam nebija parādā.
Ko darīt ar ārvalstu bankām un parādiem?
Vēlreiz gribu īsi uzsvērt ārvalstu un vietējo privātbanku patiesos mērķus. Īsiem vārdiem, tā ir maksimāla peļņa un kontrole pār resursiem, kas tiek panākta, cilvēkus iemānot parādu verdzībā. Un banku mērķis ir vairot tieši nesamaksājamus parādus, jo tie paver praktiski neierobežotu varu pār cilvēku un veselu tautu dzīvēm. Amerikāņu dokumentālajā pētniecības filmā „Maxed Out” konstatēts, ka lielāko peļņas daļu bankas gūst tieši no tiem nabadzīgajiem cilvēkiem, kuriem nav cerību savas dzīves laikā parādus atmaksāt. Tieši tādus cilvēkus bankas izsūc līdz pēdējam dzīvības pilienam, lai pēc tam turpinātu izsūkt viņu bērnus.
Un Latvija nav izņēmums. Bankas apzināti tiecās pēc tā, lai maksimālu cilvēku un iestāžu skaitu ar saldiem melu vārdiem un viltīgiem līgumiem ievilinātu nesamaksājamos parādos. Nu šāds stāvoklis ir sasniegts, un bankas, kuru iespaidā darbojas arī mūsu valdība, tagad ķērušās pie nākamā paverdzināšanas posma: ieķīlāto nekustamo īpašumu un citu valsts resursu pārņemšanas, lētas pārējo īpašumu nopirkšanas, visas valsts piespiešanas uzņemties savu pilsoņu parādu saistības un - totālas kontroles pār mūsu dzīvi. Faktiski visa vara Latvijā tagad pieder šīm bankām. Tieši tās diktē valdības politiku un arvien jaunus cilvēku aplaupīšanas pasākumus. Tātad šīs bankas darbojas kā pirāti, kā izspiedēji, kā teroristi. Rietumos, kuriem ilgāk bijusi darīšana ar šiem parazītiem, jau sen tautas valodā ir iegājies apzīmējums - „finanšu terorisms” vai „laupītājbaroni”. Nesen arī latviešu valodā pārtulkota un izdota Džona Perkinsa dokumentālā grāmata „Ekonomiskā slepkavas grēksūdze”. Tajā sīki dokumentēta ekonomikas slepkavu darbība globālā mērogā, taču no šīs grāmatas var saprast, kā tas noticis arī ar mūsu Latviju.
Latvijas valdības šajā periodā ir rīkojušās kā „melno pulkvežu” režīmi kaut kur Dienvidamerikā, Indonēzijā vai Filipīnās. Tās ir mērķtiecīgi savu tautu iedzinušas atpalicībā un parādu verdzībā, par to no saviem ārvalstu sazvērniekiem izkaulējot personīgas privilēģijas sev.
No otras puses, Latvijā uzbūvētā parādu piramīda ir tikai daļa no globālās parādu piramīdas. Un šādā perspektīvā tās bankas, kuras tagad diktē noteikumus mums, pašas ir parādnieces citām kredītiestādēm un ir faktiski bankrotējušas. Pat lielākās ASV bankas faktiski ir bankrotējušas, tikai šis bankrota stāvoklis vēl nav juridiski noformēts! Dažādiem ceļiem tajās jau iepludināti vismaz 13 triljoni dolāru amerikāņu nodokļu maksātāju naudas, bet tas tikai piliens jūrā, jo kopīgie parādi, kā jau norādīju, nav samaksājami pat ar visiem zemeslodes resursiem. Ja Latvijas teritorijā esošajām bankām piemērotu uzņēmējdarbībai saistošos noteikumus un veiktu revīziju, tad atklātos, ka šīs bankas ir bankrotējušas un maksātnespējīgas. Amerikā tādas bankas dēvē par zombijbankām. Negaidīta atklāsme nākusi arī no mūsu deputāta eiroparlamentā, ekonomista Roberta Zīles, proti, ka ar saviem upuriem un postu, kas domāti it kā krīzes pārvarēšanai, mēs faktiski glābjam visas Eiropas banku sistēmu. Zīle gan nepateica, ka šie upuri ir veltīgi, jo šī finanšu piramīda vairs nav glābjama un tā nav jāglābj. Vienīgais, kas vēl ir glābjams, esam mēs paši, mūsu reālā tautsaimniecība un valsts neatkarība.
Uz šāda pamata vien suverenai valstij ir tiesības un pat pienākums bankrotējušās bankas pakļaut bankrota reorganizācijai (atgūstot noguldītāju līdzekļus), nacionalizācijai vai pat darbības licences atņemšanai. Lietas būtība ir tāda, ka, lai gan Latvijā darbojas ārzemniekiem piederošas bankas, tomēr tā ir Latvijas banku sistēma, un Latvijas valstij ir suverenas tiesības savu banku sistēmu iekārtot un arī pārkārtot (reformēt vai reorganizēt) atbilstoši valsts iedzīvotāju interesēm un mūsu tautsaimniecības vajadzībām. Protams, šāda revīzija jāveic Latvijas ierēdņiem (nevis melīgiem starptautiskiem auditoriem, kuri, kā rāda pieredze, darbojas banku interesēs un nekad nav atklājuši patiesību) un pēc Latvijā izstrādātiem kritērijiem. Un šie kritēriji jāizstrādā tautsaimniekiem, nevis pašiem baņķieriem. Bet tas vēl nav viss.
Vēl arvien modē ir ik pēc laika (parasti pirms vēlēšanām) dibināt valsts līmeņa komisijas, kas piestādītu rēķinu Krievijai par okupācijas laikā Baltijas valstīm nodarītajiem zaudējumiem. Manuprāt, tas ir nekorekti, jo Krievija tomēr pēc PSRS sabrukuma uzņēmās maksāt visu PSRS ārējo parādu, tai skaitā šā parāda Baltijas valstu daļu, tādējādi mūs palaižot brīvībā bez parādiem. Tas, ka mēs vēlāk paši ielīdām citos parādos, tomēr nav Krievijas vaina. Taču līdzīgu rēķinu mēs varētu piestādīt ārvalstu bankām (un arī Eiropas Savienībai) par Latvijai nodarītajiem zaudējumiem finanšu okupācijas laikā. Tātad par zaudējumiem, kuri mums radās no banku uzpūstā nekustamo īpašumu tirgus, no mērķtiecīgi radītās inflācijas, no kredītņēmēju apzinātas krāpšanas, no parādu piramīdas veidošanas (manipulācijām ar mūsu pašu naudu), par spekulācijās paspēlētajiem mūsu pensiju fondiem un citiem noguldījumiem, par izraisīto krīzi, par radīto bezdarbu, par piespiedu emigrāciju un citiem zaudējumiem, ko vienā vārdā varētu nosaukt par mērķtiecīgu genocīdu. Kopumā tā būtu ļoti liela summa.
Protams, piedzīt šos zaudējumus mums neizdosies, un paši daļēji esam par tiem vainojami, tomēr tas būs labs pamats sarunām, kurās bankas aicināsim uzņemties savu atbildības daļu par radīto postu. Un kompromiss varētu būt tāds, ka zviedru un citām ārvalstu bankām tiktu piedāvāts ar godu brīvprātīgi izvākties no Latvijas, par pūlēm paturot iepriekšējos gados gūto milzīgo peļņu, kā arī saņemot tos līdzekļus, kurus šīs bankas gūs, pārdodot izsolē savas ēkas un iekārtas, piemēram, bankomātus un datorsistēmas. Zviedru banku izvākšanos varētu veicināt arī paši iedzīvotāji, masveidīgi likvidējot savus kontus (noguldījumus, algas kontus, pensiju fondus, kredītkartes, internetbankas kontus u.c.) ārvalstu bankās un to vietā atverot kontus kādā Latvijas bankā, piemēram, Hipotēku un zemes bankā. Šādā veidā mēs no ārvalstu bankām atbrīvotos pat bez oficiālas valsts iejaukšanās. Ja atsakāmies no mums piedāvāto lomu spēlēšanas, tad jāatzīst, ka īstā vara Latvijas teritorijā tomēr pieder mums pašiem - Latvijas tautai.
Kad žurnālisti Latvijas politiķiem vaicāja, kāpēc bija jāglābj Parex banka, viņi atbildēja apmēram tā: tāpēc, ka tā bija sistēmu veidojoša banka un tajā bija ieguldīti valsts līdzekļi. Un politiķi nemeloja, tikai nepateica visu. Vienkārši žurnālistiem bija jājautā tālāk: kāpēc mums jāglābj šāda parazitējoša sistēma un vai valsts un pašvaldību līdzekļu ieguldīšana spekulējošā privātbankā neliecina par visaugstāko korupciju un apzinātu kaitniecību valsts interesēm? Tad varbūt mēs nonāktu pie skaidrības, ka tāda sistēma, kas mūs pakļauj parādu verdzībai un mūsu naudu paspēlē globālajā kazino, mums nemaz nav vajadzīga, un tādas bankas nav jāglābj. Jāglābj tikai godīgu noguldītāju, valdības, pašvaldību un pensiju fondu nauda. Bet politiķi, kas valsts naudu iegulda kazino tipa bankās, ir jāsoda. Lai citi baidītos un tā vairs nedarītu. Mēs nevaram saviem politiķiem aizliegt piedalīties azartspēlēs ar savu personīgo naudu, taču kategoriski būtu aizliedzamas un bargi sodāmas azartspēles ar valsts naudu.
Cita procedūra piemērojama attiecībās ar tādām starptautiskām institūcijām kā Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka un līdzīgām iestādēm, kurām Latvija arī diemžēl palikusi parādā. Pirmkārt, tūlīt jāpārtrauc jaunu kredītu ņemšana. Jo tie nav domāti mūsu tautsaimniecības attīstīšanai, bet tikai parādu kārtošanai ar tām pašām zviedru un Parex līdzīgām bankām vai to ārvalstu kreditoriem. Bez tam tie nav parasti aizdevumi, bet gan tādi, kas nāk kopā ar graujošu noteikumu paketi. Tieši šie noteikumi ir vērsti uz Latvijas reālās tautsaimniecības pilnīgu sagraušanu, mūsu resursu un īpašumu zaudēšanu un pilnīgu nonākšanu ārējo parādu atkarībā. Kā uzsvēris arī nesen Latvijā pabijušais ASV ekonomists un „The Center for Economic and Policy Research” vadītājs Marks Veisbrots, SVF noteikumi ir sagrāvuši desmitiem agrāk plaukstošu valstu. Arī citi autori, piemēram, Džons Perkinss, SVF un PB vērtē kā masu iznīcināšanas ieročus.
Latvijai viņi iesaka sekot Argentīnas paraugam - atteikties no šo parādu maksāšanas. Taču Latvija varētu būt diplomātiskāka. Sarunās ar SVF Latvijas delegācijas nostāja varētu būt apmēram šāda: ja vēlaties vispār kaut ko saņemt, tad parādu piedzīšanu no Latvijas atlieciet līdz laikam, kad mēs būsim atkopuši savu ekonomiku. Jo parādu maksāšana šajā periodā faktiski nozīmē genocīdu pret tautu, un to mēs nedarīsim, jo genocīds ir amorāls un starptautiski tiesājams noziegums.
Tātad es personīgi uzskatu, ka Latvijai nav vajadzīgas ne ārvalstu bankas, ne vispār privātas, uz peļņu orientētas komercbankas. Ja jau valsts uzņēmusies atbildību par garuma, tilpuma, svara, temperatūras, spiediena un citu mērvienību standartu nodrošināšanu, tad vēl jo vairāk valstij jāuzņemas pilna atbildība par godīga darba mērvienību, kas mūsu gadījumā ir nacionālā valūta lats. Nevienam citam nav personīgi jāpelna, manipulējot ar mūsu darba mērvienību. Katra augļošana ir amorāla, grēcīga un noziedzīga. Veselīgu savas naudas apriti spējam nodrošināt mēs paši ar savām valsts, pašvaldību, attīstības, nozaru bankām, krājkasēm un citām bankām, kā arī pašu cilvēku organizētiem kredītkooperatīviem un vietējās naudas sistēmām. To jau pierādījuši mūsu senči, jo pirms kara Latvija tīri labi iztika bez ārvalstu bankām. Jā, bija arī pirms kara vairāki nejauki finanšu skandāli un afēras, taču tās bija saistītas tikai ar privātām peļņas institūcijām, kā arī vairākiem kredītkooperatīviem, kuri, pretēji kooperācijas garam un principiem, bija politizējušies, t.i., nonākuši partiju atkarībā un iesaistījušies no tā izrietošajos ķīviņos, šķeltniecībā un intrigās. Tāpēc arī tagad šīm parazītbankām laipni jāparāda durvis, īpaši netielējoties, jo darīšana taču ir ar zagļiem, parazītiem un teroristiem, kas ļaunprātīgi izmantojuši mūsu viesmīlību un sabiedrības neinformētību par šo parazītu patiesajiem nolūkiem.
Kā mēs varam pamatot savus argumentus?
Pirmkārt, jau ar to, ka vispār nav noticis godprātīgs darījums. Kredīta ņēmēji tika pievilināti ar melīgu reklāmu, taču tie netika informēti par iespējamām saistību uzņemšanās sekām. Kādas sekas var būt kredītam, kas ņemts ārvalstu valūtā (turklāt pārkāpjot likumu „Par Latvijas Banku”), kādas sekas var būt kredītam ar mainīgu procentu likmi, kādas sekas ir kredītam, kas ņemts uzpūstas tirgus konjunktūras apstākļos utt. No vienas puses darbojās profesionāli banku stratēģi un juristi, kas jau pieredzējuši vairākas banku krīzes, tai skaitā Zviedrijā un Somijā, un līdzīgus gadījumus studējuši augstskolās un speciālajā literatūrā), bet no otras puses - maldināti un neinformēti cilvēki, kuriem liegta pat savas valsts aizsardzība. Otrkārt, Latvijā, paklausot starptautiskiem konsultantiem un ieinteresētiem baņķieriem, ir pieļauti dubultstandarti likumdošanā, kas vienai pusei (baņķieriem) piešķir privilēģijas un neuzliek nekādu atbildību, bet otrai pusei piemērotas diskriminējošas likumu normas un atbildība par citu blēdībām. Treškārt, visa banku joma Latvijā darbojas dziļā slepenībā, līdz ar to pārējai sabiedrībai liedzot pilnu informāciju, pēc kuras tā varētu pieņemt informētus lēmumus. Ir pieņemts likums par komercnoslēpumu, kas sargā legalizētu zagļu intereses. Arī turpmākā notikumu attīstība, kas iespaido katru Latvijas iedzīvotāju, ir notikusi dziļā slepenībā. Piemēram, slepenībā Latvijas iedzīvotājiem tika uzspiesta Parex bankas glābšana uz nodokļu maksātāju rēķina. Slepenībā notika sarunas ar SVF un slepenībā tika slēgts darījums ar SVF. Slepenībā ne tikai no parastiem Latvijas iedzīvotājiem, bet pat no Saeimas deputātiem, kuri nobalsoja par pilnvarojumu valdībai visu Latvijas iedzīvotāju vārdā parakstīt saistības ar SVF. Tās visas ir spilgtas krāpnieciskas darbības pazīmes, tāpēc mums tās nav saistošas. Tiesāt var tos, kas šos diskriminējošos apstākļus radīja un iesaistījās slepenā konspirācijā, bet ne šīs konspirācijas upurus.
Protams, arī komercnoslēpuma likums Latvijā ir jāatceļ uz visiem laikiem, jo godīgiem uzņēmējiem nav nekas slēpjams, bet negodīgi uzņēmēji mums vienkārši nav vajadzīgi.
Citi iespējamie risinājumi
Tomēr pieļauju, ka citi Latvijas cilvēki varētu vienoties arī par citiem risinājumiem, kas arī šo problēmu mīkstinātu vai kaut cik līdzsvarotu.
Latvijā sevi pieteikusi Kredītņēmēju apvienība. Tūlīt norādīšu, ka šī apvienība ne mazākā mērā neiebilst pret pašu parazitāro augļošanas sistēmu, vienīgi vēlas nedaudz mīkstināt banku izrēķināšanos ar saviem parādos iedzītajiem upuriem. Apvienība ir vākusi parakstus īpaša krīzes likuma pieņemšanai, taču šāds pieticīgs mērķis ir krietni novēlots, un nav spējis apvienot un mobilizēt pietiekamu kredīta ņēmēju skaitu. Turklāt apvienība pieprasa prāvu dalības maksu, kuru izmanto tikai sava „speciālistu” aparāta un mājas lapas uzturēšanai. Cik man zināms, tā neveic nekādus izglītošanas pasākumus, neveido struktūras, nevēlas redzēt plašāku situācijas kopainu, nedz domāt par kompleksiem risinājumiem. Mājas lapā izvietotajos attēlos šie „speciālisti” izskatās pēc tipiskiem, bezkaislīgiem baņķieriem. Tikpat labi šo apvienību varēja izveidot paši baņķieri, laikus rūpējoties par šķietamas piekāpšanās pozīciju, kas būtībā kredītņēmēju problēmas neatrisinās.
Rietumu pasaulē ir pieņemta prakse, kas liedz pieņemt likumus ar atpakaļejošu darbību. Tātad par kredītu ņēmēju aizsardzību un kredītu devēju atbildību vajadzēja parūpēties jau pirms zviedru banku ielaišanas. Tad varbūt nekāda parādu piramīda nebūtu uzpūsta. Vēl ticamāk, ka zviedru bankas vispār nebūtu šeit nākušas, jo tādi likumi novērstu tik plašas parazitēšanas iespējas. Protams, šos likumus varam izstrādāt arī tagad. Labāk vēlāk nekā nekad. Taču jārēķinās, ka tie sargās tikai nākamos kredīta ņēmējus un pārējos banku klientus, nevis tos, kas jau ir iekrituši parādu slazdā vai banku dēļ zaudējuši savus iekrājumus.
Tomēr arī šajā gadījumā var atrast tiesiskus risinājumus. Jau minēju iespēju veikt banku revīziju, un bankrotējušās bankas pakļaut bankrota reorganizācijai, tās nacionalizēt vai atņemt darbības licenci. Šim nolūkam ir steidzami jāizstrādā nepieciešamie likumi. Tikai nevajag iekrist uz Rietumu sabiedrībai raksturīgā „grābekļa”, kad ar banku darbību saistītos likumus uztic izstrādāt pašiem baņķieriem (āži par dārzniekiem), kā tas līdz šim bijis arī Latvijā.
Var pieņemt likumus par bankās ieķīlātajiem īpašumiem un personīgas maksātnespējas pasludināšanu. Var ar likumu noteikt ģimenes vai indivīda ienākumu minimumu (pēc nodokļu, komunālo maksājumu un kredīta maksājumu atvilkšanas), zem kura ģimene vai indivīds ir tiesīgs pasludināt savu maksātnespēju un atteikties turpināt maksājumus bankai. Bankai šai gadījumā būs tiesības ieķīlāto īpašumu formāli pārrakstīt savā īpašumā, taču būs aizliegts izlikt dzīvokļa iemītniekus un uzliks bankai pienākumu mēneša laikā šo īpašumu par latiem pārdot izsolē, turklāt pirmpirkuma tiesības piešķirot dzīvokļa pastāvīgajiem iemītniekiem. Vienlaikus valstij piederošajai Latvijas Hipotēku un zemes bankai jāpiešķir valsts emitēti līdzekļi latos, kurus tā kā bezprocenta aizdevumu izsniegs bankās ieķīlāto dzīvokļu un māju iemītniekiem, lai viņi par šo naudu varētu savus dzīvokļus izsolē atpirkt. Pēc kāda laika, kad Latvijas ekonomika būs atdzīvojusies, varēs pieņemt lēmumu šos bezprocentu kredītus vienkārši norakstīt.
Tā vai citādi, bet šādā ceļā ārvalstu bankas vairs nevarēs pārņemt mūsu īpašumus, un tie būs jāpārdod par tirgus cenu to iedzīvotājiem. Tā kā ieķīlāto mājokļu ir daudz, tirgus cena būs visai zema un katrā gadījumā tā būs daudz mazāka par iepriekš mākslīgi uzpūsto cenu. Kredīta ņēmēju parādi šajā gadījumā tiks pārvērsti jau par mūsu valsts iekšējiem parādiem (tātad problēma risināma valsts politikas ietvaros, starp savējiem), kuri turklāt būs jāmaksā tajā valūtā, kādā cilvēki pelna savu algu, t.i., latos. Parādu norakstīšanas precedents ir atrodams Latvijas vēsturē. Tieši tā Latvijas valsts rīkojās 1930. gados, kad tika pārvarēta „Lielā depresija”. Valstij tas neizmaksāja vairāk par tipogrāfijas izdevumiem latu drukāšanai un dažu ierēdņu darbu. Tā kā depresija nozīmē naudas trūkumu, tad šādiem nolūkiem emitēta valsts nauda inflāciju nerada.
Suverenai valstij, kāda arvien skaitās Latvija, ir tiesības vispār ar likumu pasludināt parādu maksāšanas un ieķīlāto īpašumu atņemšanas moratoriju uz nenoteiktu laiku, kamēr tiks atrasts visām pusēm pieņemams risinājums. Parādu maksāšanu apjomā, par kuru vienotos puses, varētu atlikt līdz krīzes pārvarēšanai. Mēs gan zinām, ka bankām interesē ne jau parādu nokārtošana, bet mūsu īpašumu lēta pārņemšana, taču tās ir viņu problēmas. Valdība vispār var izsludināt banku brīvdienas (pēc ASV prezidenta F.D. Rūzvelta parauga) un banku kontu iesaldēšanu līdz cita risinājuma atrašanai. Tās visas ir suverenas valsts tiesības, kuru dēļ stāvējām uz barikādēm un kuru dēļ varam uzcelt jaunas barikādes.
Vēl efektīvāks paņēmiens, kuru var kombinēt ar iepriekš aprakstīto, ir radikāla nodokļu sistēmas reforma.
Tātad pašlaik ārvalstu bankas ir noskaņojušās pārņemt ieķīlātos īpašumus un ar trīskāršu jaudu sākt slaukt gan Latvijas valsti, gan savus parādniekus (līdz mūža galam), gan pārņemto īpašumu īrniekus. Tā būtu Latvijas katastrofa ar grūti līdz galam paredzamām, bet jau sāpīgi jūtamām traģiskām sekām. Taču valsts tāpēc jau ir valsts, ka tai ir tiesības savā teritorijā visu iekārtot un pārkārtot atbilstoši valsts un tās iedzīvotāju interesēm. Tāpēc jau mēs pirms 19 gadiem cīnījāmies par neatkarību un stāvējām sardzē uz barikādēm, lai paši būtu saimnieki un galvenie noteicēji savā dzimtajā zemē!
Jā, ārvalstu bankas ir viltīgas un nežēlīgas, taču, mums par laimi, tām jādarbojas Latvijas jurisdikcijā, jāievēro valsts likumi un noteikumi. Tāpat kā pirms kādiem gadiem 15 Latvijā tika pieņemti ārvalstu spekulantiem labvēlīgi likumi, tāpat tagad mēs varam panākt Latvijas iedzīvotājiem un mūsu reālajai tautsaimniecībai (t.i., godīga darba darītājiem) labvēlīgu noteikumu pieņemšanu. Jo esam visai sāpīgā veidā pārliecinājušies, ka ārvalstu spekulantu intereses nav savienojamas ar mūsu ražotāju un pārējo iedzīvotāju interesēm. Kas labs viņiem, tas slikts mums, un otrādi. Tāpēc mums atliek izvēlēties to, kas labs pašiem. Ja arī vēlamies būt filantropi, tad palīdzēsim nabadzībā nonākušajiem, nevis baņķieriem un augļotājiem, jo pēdējie savu jau ir saņēmuši. Un katra labdarība sākas ar savu māju. Jo tikai tas, kas nodrošinājis sevi, spēj palīdzēt arī citiem.
Pašlaik Latvijā ar nepanesamu nodokļu nastu ir apgrūtināts produktīvais darbs un patēriņš, bet gandrīz nekādus nodokļus nemaksā īpašumu turētāji, banku un apdrošināšanas bizness, ārzonās reģistrētie uzņēmumi un pārējie spekulanti un nodokļu nemaksātāji. Tieši tāpēc Latvijā ir tās visas nebūšanas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, aplokšņu algām, aplokšņu pateicībām, šo bezdievīgo spekulēšanu un no tās izrietošajām lielajām preču un pakalpojumu cenām. Ja bankas un spekulanti grib pārņemt īpašumus, tad - lūdzu! Taču vienlaikus šie īpašumi (pārsvarā zeme) un spekulācijas ir jāapliek ar kārtīgu nodokli! Tad nevis bankas slauks mūsu valsti, bet gan valsts slauks bankas un spekulantus! Turklāt no zemes nodokļa praktiski nav iespējams izvairīties, jo, kā savulaik izteicās E. Repše, - „zemi jau ar maisiem neizvedīs…”. Pat ja kāda Latvijas firma reģistrēta ārzonas salās, tad zeme, uz kuras tā darbojas, tomēr ir šeit. Un vai tas nebūs tikai taisnīgi?
Ja zeme un spekulācijas tiks apliktas ar kārtīgu nodokli, tad zudīs pats stimuls spekulēt ar īpašumiem, bet radīsies stimuls attīstīt ražošanu un citu sabiedrībai derīgu darbību. Ja nebūs spekulāciju, nevarēs uzpūst cenas. Ja tiks samazināts nodokļu slogs darbam, tad līdzsvarotas attīstības nodrošināšanai daudzos gadījumos vairs nebūs jāņem kredīts, jo pietiks ar produktīvā darbā gūtajiem uzkrājumiem vai kooperācijas ceļā ieguldīto kapitālu. Līdz ar to dzīve Latvijā plauks, būs nesalīdzināmi lētāka un taisnīgāka.
Kāpēc ar nodokli apliekama galvenokārt zeme, bet ne uz tās celtie objekti? Tieši tāpēc, lai neapgrūtinātu celtniecību un būvju renovāciju, lai zemes īpašnieki būtu ieinteresēti celt un ražot.
Galvenais princips, domājot par nodokļu sistēmu, ir attīstības un vispārējas labklājības veicināšana, nevis reālās ekonomikas bremzēšana un apgrūtināšana, kā tas Latvijā diemžēl bijis šos 19 gadus. Un vēl jāraugās, lai kopīgais nodokļu slogs, ar ko aplikts darbs un patēriņš, būtu krietni zemāks nekā mūsu kaimiņvalstīs. Tādā veidā patiešām piesaistāmas produktīvas investīcijas ražošanā, nevis spekulatīvais kapitāls. Un atkal padomu varam gūt no Latvijas pirmās republikas pieredzes.
Kāds teiks, ka tā jau varētu darīt, taču to nepieļaus Latvijas parakstītie starptautiskie līgumi un dalības noteikumi Eiropas Savienībā. Tam varētu daļēji piekrist, bet tikai daļēji, jo pastāv arī līgumi, kas garantē cilvēku un tautu tiesības, un arī tos Latvija ir parakstījusi. Pie tiem arī vajadzēja turēties, nevis parakstīt veselu jūru līgumu, kuri savstarpējā pretrunā un arī pretrunā ar mūsu Satversmi un tautas interesēm.
Un nekas nav mūžīgs, arī dažādi līgumi. Kādreiz mūsu virsaiši parakstīja līgumus ar vācu bruņinieku ordeņiem, kādreiz darbojās dzimtbūšanas likumi, kas latviešus padarīja par baronu kustamo īpašumu, vēlāk bija līgumi ar Krieviju, Vāciju, drošības garantijas Nāciju Līgas ietvaros utt. Protams, arī mūsdienās Eiropas komisāri nebūs iepriecināti par mūsu suverenitāti. Bet vai tikai tāpēc, lai eirokomisāri smaidītu, mums būtu jāveic kolektīva pašnāvība?
Ir vērtības, kas ir augstākas par laicīgiem līgumiem. Neviens līgums nav ne graša vērts, ja dēļ tā kaut vienam bārenim jāmirst badā. Ja līgumi traucē Dzīvības principam, ja tie nonāk pretrunā ar brīvības principu, taisnīguma principu, cilvēcības principu, tad līgumiem jāatkāpjas.
Kā šos pasākumus īstenot?
Daudz pamatotāks šķiet apgalvojums, ka mūsu valdība nekad neīstenos iepriekšējā nodaļā uzskaitītos pasākumus. Bet - „nekad nesaki nekad”. Katrai tautai ir līdzekļi, ar kuriem savu valdību iespaidot, jo tā ir mūsu valdība - tautas kalpi, kas ir vienkārši aizmirsuši, kāpēc ieņem savus amatus. Šo līdzekļu klāstu tad arī sauc par demokrātiju, t.i., tautas varu. Demokrātija nav tikai biļetenu mešana reizi četros gados, lai gan šoreiz mēs savā labā varam izmantot arī vēlēšanu tuvumu.
Latvija nav vienīgā valsts, kas nonākusi līdzīgā situācijā. Islandes parādu nasta vēl lielāka, bet tur tauta cīnās. Jau vairāk nekā gadu Islandē turpinās tautas akcijas. Tās jau panākušas salīdzinoši labvēlīga risinājuma apstiprināšanu Islandes parlamentā, taču arī šo salīdzinoši labāko risinājumu Islandes tauta noraida. Tā panākusi, ka Islandes prezidents šo risinājumu nav parakstījis, bet gan nodevis tautas nobalsošanai. Iznākums varētu būt, ka islandieši noraida jebkādu atbildību par spekulantu radītajiem parādiem. Jānis Ošlejs rakstā „Atdot vai neatdot” Islandes nostāju apraksta tā:
„Līdz ar pasaules ekonomikas krīzi Islandes bankas kļuva maksātnespējīgas. Valdība tās pārņēma, bet atteicās apmaksāt jebkuras citas saistības, izņemot depozītus. Taču arī valsts garantētie depozīti, kuru drošību Islande bija vēlreiz apsolījusi, iestājoties EEZ, kopumā sastādīja milzīgu summu - 3,8 miljardus eiro.
Islandes parlaments apstiprināja lēmumu tos atmaksāt, kad ekonomika būs sasniegusi vismaz 2008. gada līmeni, bet ne ātrāk kā 2016. gadā, un noteica, ka atmaksas ikgadējais apmērs nevar būt lielāks par 6 procenta daļām no izaugsmes virs 2008. gada IKP lieluma, maksājot ne ilgāk kā 15 gadus. Tomēr islandiešiem šķiet, ka pat šādi noteikumi ir pārāk piekāpīgi pret kreditoriem, un ceturtdaļa salas iedzīvotāju ir pieprasījusi referendumu par šo jautājumu, ko valsts prezidents nesen arī ir izsludinājis.”
Arī Grieķija ir dziļā krīzē. Mūsu avīzes par to gandrīz neinformē, bet šā raksta tapšanas brīdī gandrīz visa Grieķija streiko. Tāpēc vien, ka valdība grasījās baņķieru interesēs apgraizīt valsts budžetu un iesaldēt algas (to pašu Latvijā jau sen izdarīja Kalvīša valdība, bet mēs nereaģējām). Līdzīgas kustības pret finanšu imperiālismu aug daudzās pasaules valstīs, tai skaitā arī pašā ASV.
Vien Latvijā baņķieru inspirētās sankcijas pagaidām neizraisa nekādu vērā ņemamu tautas pretestību. Bet Latvijā, pēc jau minētās Kredītņēmēju apvienības datiem, ir ap 800 tūkstošiem kredīta ņēmēju! Un viņiem ir ģimenes, tuvinieki un draugi. Turklāt var teikt, ka no baņķieru izraisītās depresijas cieš visi, arī tie, kas nekad nekādus kredītus nav ņēmuši. Arī viņiem zūd darba vietas, samazinās algas un pabalsti, pieaug nodokļi un priekšā biedējoša nākotne. Ja šie cilvēki organizētos, tas būtu milzīgs spēks! Daudz lielāks un skaidrāk motivēts nekā savulaik Latvijas Tautas fronte. Arī pieredze mums ir vēl no LTF laikiem.
Kas nepieciešams, lai organizētos? Tātad, līdzīgi kā LTF darbības laikā, katrā apdzīvotā vietā jādibina iniciatīvas grupas, kas apzina un reģistrē kredīta ņēmējus un pārējos cietušos. Jārīko pilsētu, pagastu, rajonu un republikas mēroga konferences, sapulces un apspriedes, jāvāc ziedojumi, jāizstrādā darbības plāns. Ja katrs topošās kustības loceklis ziedos kaut divus latus, kas nav daudz, kopumā tiks savākta miljonos mērāma summa (turīgākie var atļauties arī lielāku ziedojumu). Par šo summu beidzot varēs sākt izdot no kleptokrātijas neatkarīgu avīzi divās valodās, izveidot efektīvu interneta vietni un, kas galvenais, noorganizēt darba grupas, kas izstrādās programmu Latvijas atbrīvošanai no parādu verdzības un atbilstošus likumprojektus un rezolūcijas, kuras iesniegs mūsu valsts atbilstošām instancēm. Vienlaikus sākamas sabiedriskas aktivitātes visos Latvijas novados. Pirmkārt, tā varētu būt šajā rakstā jau minētā sadarbības pārtraukšana ar ārvalstu un Parex banku - šo banku totāls boikots. Nekādus kontus, kredītkartes, norēķinu kartes, algu kontus, noguldījumus vai pensiju uzkrāšanas šajās bankās! Kustībā esošie speciālisti sagatavos atbilstošu iesniegumu paraugus. Nepieciešamos kontus pagaidām varēs atvērt Latvijas valstij piederošajā Hipotēku bankā, kas tāpat var veikt visas nepieciešamās operācijas. Otrkārt, jāpieprasa, lai arī pašvaldību iestādes, valdības aģentūras un uzņēmēji pārtrauc sadarbību ar ārvalstu bankām. Darba vietās un iestādēs jāiesniedz iesniegumi, kuros norādīti jaunie konti, uz kuriem turpmāk pārskaitāmas algas un citi maksājumi. Protams, arī komunālos maksājumus jākārto savā bankā vai tieši pakalpojumu sniedzējiem. Tas gan daudziem var radīt zināmas pagaidu neērtības, taču šī stratēģija atmaksāsies tālākā perspektīvā.
Otrkārt, ar sabiedriskām aktivitātēm jārada nepārtraukts spiediens uz valdību, lai tā jau pirms vēlēšanām kardināli mainītu valsts politiku ar parādiem saistītajos jautājumos. Ja nepieciešams, var rīkot arī beztermiņa ģenerālstreiku, taču arī bez tā ir iespējams nepārtraukts spiediens, kādu līdz šim uzturējuši tikai Brīvības komūnas (telšu pilsētiņas Brīvības ielā) dalībnieki. Latvijā taču ir aptuveni 300 tūkstošu bezdarbnieku (kopā ar tiem, kas ir bez darba, bet nav reģistrējušies vai saņēmuši oficiālu bezdarbnieka statusu)!
Tātad mēs neesam bezizejas stāvoklī un mūsu rīcībā ir visas iespējas, lai mainītu Latvijas politiku un mūsu sabiedrības nākotni. Lai pēc tam saviem bērniem nebūtu jāskaidro, kā tas nācās, ka mēs varējām, bet tomēr izvēlējāmies viņu labā neko nedarīt.
Jānis Kučinskis, 2010. gada februārī
Yuri Bezmenov, ex-KGB izskaidro valsts iznīcināšanu-pārņemšanu no iekšienes (Video)angļu val.
http://www.dailymotion.com/video/x32cxf_yuri-bezmenov?from=rss
1. Tikko valdība apstiprināja vēl 100mil pareksam.
2. Vēl ir daudz neiztērētas naudas no iepriekšējiem aizņēmumiem (pāri vienam miljardam), bet bāleliņi steidz aizņemties vēl.
3. Dombrovskis beidzot atklāti patieca, ka Latvija nevarēs atdot aizņēmumu. Aizņēmumus tiks pārfinansēt par augstiem procentiem pie privātajiem baņķieriem. Tā esot starptautiska prakse. Meli par izdevīgo SVF aizdevumu ar zemiem procentiem ir nākuši klajā.
=========
Vai kādam tas Latvijā interesē? Pēc visa spriežot nē. Ja nu vienīgi Jānim, kura raksti ir fantastiski precīzi par esošo situāciju, bet bībeliski iluziori par risinājumiem.
Iedvesmojošs raksts, paldies!
Tieši par saviem banku kontiem, to slēgšanu bankā un par nezkur atrodošos pensijas fondu pirms dažām dienām aizdomājos.
2)Raksta nobeigumā paustās labās idejas banku varas mazināšanai - ļoti gribas redzēt Latvijā tās īstenotas! Ierosinājums:
Kamēr nav avīzes, darba grupas u.tml. sabiedrību uzrunājošu instrumentu, tikmēr (pilnīgi par brīvu!) varam izmantot latviešu tautas gadsimtos izkopto mutvārdu folkloras tradīciju:) Tas būtu - ja katrs, kurš šo rakstu lasījis, par tajā skartajām tēmām un turpmākās iespējamās rīcības variantiem aprunātos ar vismaz sešiem sev labi pazīstamiem cilvēkiem, un palūgtu arī katru no viņiem tālāk aprunāties ar kādiem sešiem utt… Kaut vai par to, ka parāds nav brālis. Kaut vai par esošo situāciju. Tēmas aktualizēšana ja nu nelīdzēs, tad vismaz nekaitēs jau nu noteikti:) Gaidīšana uz citiem allaž ir mokošāka nekā iespēja pašam kaut ko darīt lietas labā. Ja tu pazīsti sešus cilvēkus - tā ir iespēja uzrunāt visu pasauli:)
:) paldies! Var arī šā raksta saiti izsūtīt visiem paziņām. Jo vairāk, jo labāk.
Protams, ir jau arī nepilnības rakstā un šis tas aizmirsts, piemēram, par lata devalvāciju vienā no stadijām. Bet ideālu rakstu nav. Tie top saistībā ar praksi.
Raksts tāds pagarš, ideju un domu arī daudz, par visu runāt pagrūti. Par dažām idejām.
Bankas. Tas ir parasts uzņēmējdarbības veids. Valstij pastāv iespēja ar likumdošanu jebkuru uzņēmējdarbību ierobežot, attīstīt, pārveidot, likvidēt. Piemēram, atļaut kredītņēmēju pārstāvjiem (patērētāju tiesību aizsardzības institūcijai) regulēt un pārbaudīt banku darbību, nodot to valdījumā 51% banku akciju, noteikt banku struktūru…. Un banka no “svētās govs” partaps par normālu augļošanas uzņēmumu.
Par banku slēgtajiem līgumiem. Līguma nosacījumiem jābūt skaidriem abām pusēm. Ja tā nav, līgums nav spēkā. Šie banku līgumi ir tā sastādīti, ka 99% līgumslēdzēju pilnībā neizprata parakstītā jēgu. Bet koloniālā valsts savus pilsoņus un likumus ignorē. Maksājiet bankām un turpiniet maksāt!
Par tautsaimniecību. Domāju, ka var būt gan lielas, valsts atbalstītas, pat vadītas un tādējādi ārējā tirgū konkurējošas industrijas, gan mazie uzņēmumi. Ekonomikas ministrija nevar stāvēt malā un stulbi noraudzīties notiekošajā. Kāpēc Rīgas lidostā lido lidmašīnas? Tāpēc ka Šlesers ņēma iniciatīvu rokās, uzspļāva konkurentiem un pašmāju zombētajiem ierēdņiem, un izveidoja biznesu. Nezinu cik tajā personīga labuma, taču tas ir paraugs, kā būtu jāstrādā Ekonomikas un citām ministrijām.
Par darbu un bezdarbu. Tas ir absurds, ka valstī puse cilvēku bez darba, bez iztikas līdzekļiem. Ulmaņa laikā varēja vismaz kūdru rakt. Katrs cilvēks ar savu darbu vairo, bet nestrādājot gremdē kopējo valsts labklājību. Ko dara mūsu Labklājības ministrija? No malas noskatās, skaita procentus un izliekas, ka viss ir kārtībā.
Tāpēc domāju, ka vaina ir vispārējā bezatbildībā, kuru rada politiskā un valstiskā uzbūve.
Es piekrītu, ka “šī finanšu piramīda vairs nav glābjama un tā nav jāglābj” (esošā ‘elite’ [tās oligarhiskā daļa], kuras varas infrastrukrūras elements ir ši pirāmīda, gan to mēģinās noturēt cik spēs un par jebkuriem līdzekļiem). Piramīda neizbēgami sabruks, un nav pat svarīgi kad nākammēnes, pēc gada, pieciem vai varbūt 2012. Svarīgi, ka ‘rietumi’ šo piramīdu ir būvējuši praktiski 300 pēdējos gadus (kopš augļošaanas atcelšanas), un finanšu piramīdas sabrukums būs ekonomiskās sistēmas sabrukums. (šāda scenārija risks ir augsts) Tāpēc šodien ir svarīgi gatavoties būvēt jaunu sistēmi, bez visādiem FRS’iem, SVF’iem, partijām un militārajiem blokiem, pašiem !
Ops ! Par naudas emisiju ar kredīta procentiem.
Krievu val:
http://www.warandpeace.ru/ru/exclusive/view/44071/
Oriģināls vācu val:
https://epetitionen.bundestag.de/index.php?action=petition;sa=details;petition=8867
Vai kāds ar atbilstošajām valodu zināšānām var dot slēfzineu pat krievvalodas tulkojumu lūdzu ?
http://zinas.nra.lv/ekonomika/15943-parex-banka-atzita-par-labako-astonas-zurnala-euromoney-aptaujas-nominacijas.htm
Otrdiena, 9.februāris (2010), plkst.13:33
Žurnāls “Euromoney” publicējis aptaujas “Labākie 2010. gada privātbaņķieru pakalpojumu sniedzēji” (Private Banking Survey 2010) rezultātus, un “Parex banka” ieguvusi labākās bankas titulu astoņās nominācijās Latvijā.
Banka ieguvusi augstāko atzinību šādās pozīcijās - investīciju produktu klāsts, konsultāciju pakalpojumi, ārvalstu valūtas tirgus, dārgmetālu investīcijas, pilns pakalpojumu klāsts klientu ģimenes locekļiem, akciju portfeļa pārvaldīšana, vērtspapīru ar fiksēto ienākumu portfeļa pārvaldīšana, ārzonu pakalpojumi.(..)”Euromoney” balva gada labākajiem privātbaņķieriem ir prestižākais apbalvojums aizvien augošajā ieguldījumu pārvaldes sektorā, ik gadu aptverot vairāk kā 60 pasaules valstis un atzīmējot gan globālos, gan reģionālos šī sektora līderus. Aptaujā piedalās un savus vērtējumus iesniedz paši industrijas speciālisti - privātbaņķieri, kā arī klienti.
Pozitīvs raksts, skaidri redzams, ka ir vēl cilvēks, kas mīl savas mājas, valsti un tautu. :)
Video, definīcijas vieta bija atrodama Googlē atsevišķi, taču pēc norādes publicēšans citadiena.lv tas video pazuda:) Diez cik ilgi “šis” video vel tur būs atrodams. Varbūt kāds māk nokopēt …
http://bashtube.ru/video/57870/
Valsts degradācijas principi no 07:00
Valsts pārvalde caur ietekmes aģentiem no 11:45 http://bashtube.ru/video/57870/ Riktīgi - Latvijas varijants.
Vel par krīzes lietām var paklausīties …
ХАЗИН М.Л http://tomsk.fm/watch/68731
Nu šis rakstelis ir super! arī priekšlikumi tādi paši apmēram ko es uzskatu par nepieciešamu!
Nu labi - ko tālāk??? Kā izplatīt efektīvi informāciju, nodot to līdz cilvēku galvām??? Jo šeit nevar tā līdz kādam, šeit ir nepieciešamas plašas cilvēku masas. Tikai veinotība, vienota rīcība, vienota un pareiza situācijas izprašana dod cerības ko mainīt. T e pat jāatzīst, pat pie šī brīža situācijas daudziem jo daudziem tas viss neinteresē!!! viņi negrib mainīt savu dzīvesstilu intereses, cīnīties ar savām atkarībām (visdažādākajām), kuras padara šīs lietas neinteresantas salīdzinājumā ar jau ierasto…
???
- atsevišķi ekonomisti analītiķi, jau šobrīd saskata maksātnespējas pazīmes daudzām latvijas bankām + tomēr jāatzīst ka tas nav labi ja kāda banka bankrotē - nauda tiek iesaldēta - attiecīgs bizness apstājas
- SVF dalības noteikumu vienā no punktiem ir teikts ka valstīm ir aizliegts drukāt naudu (ja nemaldos)
- par cik latvija ir atkarīga no aizrobežas precēm , izejvielām, resursiem - iznāk ka lielos naudas drukāšanas konfliktos arī nevar līst, jo var rasties problēmas ja lata kursam zūd vērtība???
galu galā ko un kā tālāk????????????
Labs raksts :) Manuprāt, ar šeit uzrakstīto ideju realizēšanu ies švaki, jo ir tādas lietas kā iemācītā bezpalīdzība un bailes. Un par tiešām demokrātisku domu mūsdienās ir neiespējami saukt jebko, jo cilvēku (tie tur, kas balso) prātus masveidīgi ietekmē masu mēdiji. Smagi..
-
Manuprāt, šīs būtu tās lietas, ar kurām būtu jāsāk:
+ Iemācītā bezpalīdzība
+ bailes
+ Masu mēdiji
un tad varēs šeit paustās idejas realizēt, uzlabot un baudīt kādu rezultātu. Pretējā gadījumā tas ir tas pats kā uzsaukt aitai “ej, sāc domāt un darīt!”, ko tā nekad nav darījusi un visu mūžu klausījusies, kas domāt un darīt ir slikti. Atvainojos par maksimilizēšanu.
Kā tev pašai šis izklausās:
“Aptaujā piedalās un savus vērtējumus iesniedz paši industrijas speciālisti - privātbaņķieri…”?
Kāpēc tu šeit reklamē viņus? Cieni šos “industrijas speciālistus”? Kad tā cienījami to visu nosauc, tad jau rodas bijība, vai ne?
Pirmrindnieki banku nozarē ir pirmrindnieki tieši tāpēc, ka viņi… (turpinājumu varbūt saproti pati).
Un kāpēc bija nepieciešams par šo banku kaut ko “labu” uzrakstīt tieši tagad - arī droši vien vari iedomāties.
Va par PR un tur apgrozīto naudu kaut ko zini?
Kā tu redzi to, ko varētu darīt tie, kuri vēlētos “sākt”, kā tu raksti, - attiecībā uz:
+ iemācīto bezpalīdzību
+ bailēm
+ masu mēdijiem?
“Tāpēc šodien ir svarīgi gatavoties būvēt jaunu sistēmi, bez visādiem FRS’iem, SVF’iem, partijām un militārajiem blokiem, pašiem !”
***
VAI TURPINĀJUMS SEKOS?
“Tātad valstī ir neizmantoti resursi un ražošanas jaudas, ir cilvēki bez darba un ir arī pieprasījums pēc precēm, pakalpojumiem un infrastruktūras, bet nav naudas, kas sistēmai ļautu darboties.”
***
No vienas puses, ir cilvēki “bez darba”, bet no otras, sistēma, kura darbojas ar naudu tāpat kā motors ar benzīnu, un kad benzīna nav, tad sistēma stāv uz vietas.
Vai apmēram tā?
DARBS ir vienmēr.
Kas nav, tad tās ir apmaksātas darba vietas.
Cilvēki ir piesaistījušiies naudai, nevis darbam. Tāpēc ir liela jautrība (pēdiņās, protams), nevis ekonomika.
Bet ekonomika pēc būtības balstās tikai uz darbu, dzīvo no darba. Mums par “uzņēmējdarbību” sauc daudzko tādu, kas nav darbs. Piem., “banku industrija”. Jebkāda nodarbošanās un aizņemtība (”business”)vēl nav darbs.
Nu, es droši vien daudz ko arī nezinu:)
Bet, ja manis citēto tekstu uztvērāt kā Parex bankas reklāmu, tad paziņoju, ka tas tā nebija domāts. Citētais teksts bija domāts kā ilustrācija tam, ar kādu pašslavināšanas vērienu bankrotējusi banka spēj turpināt savu biznesu. Es neiedomājos, ka šo ironiju varētu nesaprast.
Instrukcijas man nav, bet Tu jau pati to esi uzrakstījusi: http://www.tautasforums.lv/?p=1520#comment-9536.
Cilvēkiem nepatīk šausmu stāstiņi (kā sis http://forexaw.com/NEWs-macro/21823, bet tā ir realitāte un tā būs jāpārdzīvo, jā ar ievērojamu dzīves līmeņa kritumu, jā caur naturālo saimniecību, jā pat ar ieročiem aizsargājot savus tuvākos, tāpēc lai veidotu jaunu pasauli.
Izlaupīta ir ne tikai Latvija, izlaupīta ir visa pasaule, par savu šķietamo spožumu “zelta miljards nevarēs samaksāt nekad” izlaupīta ir tik tālu, ka laupīšanas mehānisms ir salūzis.
Tu raksti: ‘ekonomika balstās uz darbu’, JĀ un pasaule balstās uz cilvēku dzīves enerģijas, un nav šeit cita spēka un citas vērtības, un tieši par tās ekspluatēšanu vai aizvirzīšanu nekurienē notiek visa cīņa, ar meliem, viltu un maldiem (nauda kā varas instruments nevis apmaiņas līdzeklis tai skaitā). Esošā sistēma aizies un kopā ar to tās nauda, tā izkusīs kā sniegs un aiztecēs kā ūdens. Un kas būs pēc tam šodienas valdnieki, oligarhi un ‘elite’, tie būs tādi paši kā visi, tikai tad cilvēki zinās, kas viņi ir . Tu reiz man prasīji, vai vadošā darba nebūs ? - būs, bet būs viedvalži (man patīk šis vārdiņs) nevis ‘elite’. Var jau būt ka man 1000 kārt nav taisnība, bet domāju, kā šodien nostāties pret kādu ir bezjēdzigi (kad viesulis nāk ir jāpaiet malā un jāpagaida līdz tas aiziet), šodied ir jāstrādā ar sevi, patiešām lai strādā sirds kā prāts, lai ir saskaņa, nevis cīņa ar savu otru pusīti, ar bērniem, vecākiem, savu dzimtu, kolēģiem un daraugiem. Tikai tad būs ko dot savam ciematam, pilsētai un valstij.
Brīžiem liekas ka var vilkt paralēles indiāņu tautu un mūsu(ne tikai Latvijas)tautu likteņos.Stikla krelles(mūsu gadījumā vēl lētāk-krāsaini papīrīši) pret patiesām vērtībām.Dezinformācijai pretī jāliek informāciju.Krieviem ir labs teiciens-kļin kļinom vibivaetsa.
Noderīgi būtu iemācīt bērniem un it īpaši pašiem dažas indiāņu dzīve gudrības:
Lai teiktu patiesību, daudz vārdu nevajag.
Mīli savu zemi. Tu nemantoji to no taviem vecākiem, tu to aizņemies no taviem bērniem.
Kad tiks nocirsts pēdējais koks, kad tiks saindēta pēdējā upe, kad tiks noķerts pēdējais putns – tikai tad jūs sapratīsiet, ka naudu nevar ēst.
Pirmajā kopdzīves gadā jaunlaulātie skatījās viens uz otru un domāja, vai viņi var būt laimīgi. Ja nevar – viņi atvadījās un meklēja citu pāri. Ja viņi būtu spiesti dzīvot nesaskaņā, viņi būtu tikpat stulbi, kā baltie cilvēki.
Dažreiz tumšā puse dod mums vairāk zināšanu, nekā gaišā.
Zināšanas ir apslēptas katrā mantā. Kādreiz pasaule bija liela bibliotēka.
Kad mirst leģenda un pazūd sapņojums, pasaulē vairs nepaliek cēlums.
Viens vārds - „ņem” ir labāks par diviem - „es atdošu”.
Neej man aizmugurē – iespējams es tevi nevedīšu. Neej man priekšā – iespējams es tev nedošos pakaļ. Ej man blakus, tad mēs būsim vienoti.
Patiesība ir tas, kam cilvēki tic.
Pat mazai pelei ir tiesības uz niknumu.
Šajā pasaulē pārāk daudz runā tie, kuriem nav tiesību runāt.
Lai mans ienaidnieks būtu stiprs un šausmīgs. Ja es viņu pieveikšu, man nebūs par to kauns.
Tiecies pie gudrības, nevis pie zināšanām. Zināšanas – pagātne. Gudrība – nākotne.
Kad tu piedzimi – tu raudāji, bet pasaule smējās. Dzīvo tā, lai kad tu mirtu, tu smietos, bet pasaule raudātu.
To teica Sēdošais Vērsis, Sītls, Baltais Mākonis un citi XIX gadsimta indiāņu vadoņi.
Paldies, pils-one, par indiāņu gudrībām! :)
———————————————————-
Rīcības plāns?
Lai katrs savā vietā un laikā dara nevis to, kas viņa prātam tai brīdī šķiet izdevīgi, bet gan to, ko viņš dziļi sirdī zina, ka tas ir pareizi.
————————————————————
Tātad nekur nekādi triki, glābēji, sviras vai tehnoloģijas nav jāmeklē, - viss jau ir katra cilvēka sirdī. Kad to saprotam, tad arī sākas atmoda.
Rietumu pasaulei, kāda tā pašlaik izveidojusies, nav nākotnes. To mēs pieredzēsim visai drīz. Pasaulē jau veidojas jauni aktivitāšu centri, morāli augstākas civilizācijas. Jautājums tikai, kāda būs mūsu vieta nākotnē, kas veidosies pēc līdzšinējās sistēmas sabrukuma?
Tā jāsāk veidot jau tagad. Ar atvērtu prātu un atmetot daudzus vecus stereotipus. Nekas vairs nebūs tā, kā vēl nesen šķita, ka tas varētu būt mūžīgs.
Pie tam “jaunā pasaules kārtība” izmainīs arī pasaules karti. Robežas, kam viņas būs vajadzīgas.
Visu šo labo ideju var realizēt (uz pastāvīgiem pamatiem), ja mēs kā vēlētāji uzstājīgi pieprasam balsošanas tiesības parlamentā caur nākošās vēlēšanās startējošām partijām . Vēlēsim tikai tad, ja apsolāt [pieprasījums radīs piedāvājumu]. Pārējais jau tad paliks tautas ziņā.
Pieprasām daļēju tiešo demokrātiju!
Tad neatkarīgi no deputātu korumpētības un naudas varas mēs paši spēsim noteikt valsts likteni. Kamēr tā nebūs, neko nespēsim izmanīt - kā saka banķieri, ko nevar nopirkt par lielu naudu, to var par ļoti lielu [paši USD drukājam]. Mans konkrētais priekšlikums ir izklāstīts http://www.uwix.lv/virtualiesaeimasdeputati
:) Gunār, vai Tu arvien tici partiju solījumiem?
Nē, vispirms (jau pirms vēlēšanām) jāmaina politika, un tikai pēc tam jāraugās, vai vērts par kādu balsot. laika līdz vēlēšanām vēl gana, un to lietu nevajadzētu tik ilgi ievilkt.
Otrkārt, tas ir risinājums, kurā mēs paliekam atkarīgi no kādiem citiem. Kāpēc neizvēlēties visvienkāršāko un kas ir atkarīgs tikai no katra mums personīgi? Proti, katram boikotēt ārvalstu bankas, likvidēt tur jebkādus kontus, nesadarboties nekādos apstākļos.
Un organizēties.
Tātad bez starpniekiem un solītājiem, - tikai mēs paši.
Hipotēku banka, gan pieder Latvijas valstij, bet to pārvalda konkrēti cilvēki un viņu godprātība (latviešu bāleliņi ir tikpat alkatīgi kā rietumos) ir apšaubāma.
http://zinas.nra.lv/viedokli/juris-paiders-1/13728-banka-slepenibas-plivura.htm
Es piekrītu, ka ārvalstu banku boikotēšana būs efektīvs līdzeklis (he he pat ļoti), bet priekš sevis tomēr finanses sadalu divās daļās: uskrājuma un operatīvajos. Nauda kā uzskrājums bankās šodien ir nesaprātīgs pasākums, tad jau labāk pāris zelta monētas zem spilvena (ātrai konvertācijai) vai ilgtermiņam kāda lauku viensēta ar pāris hektāriem zemes vai cits ražošanas līdzeklis. Savukārt operatīvajai darbībai: norēķiniem un skaidras naudas iegūšanai esošā banku struktūra kalpo operatīvi un efektīgi, jebkura strauja kustība var sabojāt mehānismu priekšlaicīgi. Nauda ir ekonomikas asinis un banku sistēma ir asinsrite, ja pēkšņi mēs nolemsim, ka tagad visas asinis glabāsies nierēs, tad organisms būs pagalam. (īpaši ņemot vērā, ka naudas tās jau tā šobrīd ir maz). Bet principā esmu par un apdomāšu ko darīt personīgi.
—
Attiecībā uz ‘jāmaina politika’ hmm kā ? Tagad pie varas esošie šo politiku paši sev par sliktu nemainīs (finansiālā ieinteresētība). Es nezinu kam ir jābūt: jaunai partijai, konceptuālai grupai vai vēl kaukam, bet alternatīvai modelis ir jāgatavo, bet nav pārlieku jāpopularizē (pagaidām), jo pretestība tam būs liela un Petrova liktenis nevienam nav vajadzīgs. Tu raksti ‘tas būs drīz’, kā domā vai nākamās vēlēšanas būs jau laikā. Domāju pareizi būtu tā boikotēt. Nenotikušas vēlēšanas pirmkārt neļautu manipulēt ar rezultātiem, otrkārt izbiedētu ‘eliti’, bet nobijies cilvēks ir paralizēts un nav spējīgs adekvāti rīkoties, treškārt manu mēdiji burtiski dzītos pēc jauna piedāvājuma , kas atvieglotu popularizāciju.
Klusais, ja kādam milzīgi uzkrājumi, lai tos tur, kur pats vēlas, kaut vai zelta stieņos. Es runāju par ārvalstu banku boikotu! Konti ir dažādi, arī parasti algas konti, no kuriem var maksāt komunālos utt. Tos var turēt Hipotēku bankā neatkarīgi no tā, kādi cilvēki to vada. Tā ir Latvijas banka. Mainoties politikai, mainīsies arī šīs bankas funkcijas un nozīme.
Runājot par politikās maiņu - nekādas vēlēšanas nav svarīgas un nav jāgaida. Es taču skaidri uzrakstīju - sabiedrības spiediens.
Ir simtiem veidu, kā sabiedrība var piespiest jebkurus deputātus mainīt politiku, neatkarīgi no viņu laicīgajām interesēm. Tā kā islandieši piespieda, tā kā mēs paši 1989. gadā piespiedām utt. Tie ir mūsu deputāti, kurus sabiedrība ir izlaidusi līdz riebumam.
Varat arī Gandiju palasīt, var to grāmatu par pilsoniskām aktivitātēm, kas tepat TF.
Viss taču jau uzrakstīts un skaidrs. Pārējais ir tikai atrunas.
Lūdzu autoru izteikt savas domas par šo , jo man ir svarīgi dzirdēt citu cilvēku domas šajā kontekstā :
…Kopš Godmaņa valdība izlēma glābt lielāko Latvijas valdības pārādzīmju turētājbanku - Parex (uz 2008.gada beigām tai piederēja 616 miljonus latu vērtas LR valdības obligācijas), pēdējā ir ieguldīts ne mazāk par 1 miljardu latu no valstij pieejamiem finanšu resursiem – gan termiņdepozīti, gan vairākkārtēja pamatkapitāla un subordinētā kapitāla palielināšana, tam klāt noteikti jāskaita arī vairāki Latvijas Bankas agrīnie likviditātes aizdevumi un visbeidzot valsts galvojumi sindicētā kredīta maksājumiem, no kuriem otrais ir jāveic tagad – februārī. …tas ir no Toms Ostrovskis, TVNET 2010. g. 9. februārī, 06:01 http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/303288-parex_projektu_saista_ar_latvijas_ekonomikas_atveselosanos , jo Jūs šajā rakstā pieminējāt Parex ,tik manuprāt ļoti dīvainā izskaidrojumā .
Egil, es nekādu pretrunu neredzu. Toms, manuprāt, pareizi vērtē. Savukārt mans raksts vispār nav veltīts Parex afēras analīzei. Mana pozīcija ir, ka Parex nebija un nav jāglābj. Jāpaņem no tās visi paņemamie aktīvi, jāatgūst atgūstamie līdzekļi, jāpārdod vai citiem nolūkiem jāizmanto ēkas, valsts obligācijas jālikvidē un viss.
Diemžēl valdība cenšas tās lietas vēl vairāk samudžināt, jau iepinusi lietā ERAB akcionārus utt. No visiem sliktākajām iespējām izvēlējusies vissliktāko.
Visas iesaistītās amatpersonas jātiesā par kaitējuma nodarīšanu valstij.
Protams, mūsu rīcībā nav visas informācijas par Parex, jo tā ir aizslepenota.
Melngailis ir Rietumu aferists, kurš jau mēģināja Blackstone haizivīm pārdot lattelekoma valsts daļas. Pielaist viņu pie Parex vadīšanas ir murgs! Bet tad jau te viss ir murgs.
Un tas viss ir tipisks piemērs, kā parazīts mēģina no sevis iztēlot sava upura glābēju un pēdējo cerību.
Sveiki visiem!
Gribētos uzklausīt konkrētus pamatojumus viedoklim, kas TF nereti parādās starp rindiņām, par to, ka ES sabrukšot pati un par pašlaik notiekošo ES federalizāciju (pieminēta vismaz divos LTV1 raidījumos pēdējā mēneša laikā (un TV es skatos reti) un tagad arī rakstos [pēdējā rindkopa]: http://www.db.lv/2/a/2010/02/10/Latvija_Eiropai_atskaitis), iecerēm veidot vienotu ES armiju (paši saprotat implikācijas) un totālo ES kontroli pār Latviju nu jau gandrīz visās jomās nav jāuztraucas.
Mūsu acu priekšā ES arvien vairāk pārņem grožus savās rokās un dara to neslēpjoties.
Ja īstenosies iecere par vienotu ES armiju (kas būtu pakļauta Briselei un kuras ietvaros mūsu karavīri ar palielinātām algām dienētu, piemēram, Vācijā, bet vācieši - pie mums utt.) un iecere par Eiropas valstu skaldīšanu reģionos ar tiešu pakļautību Briselei, es nezinu, kas mums tad vispār vairs spēs palīdzēt. Tās būs Latvijas beigas.
Ja runāt salīdzinājumos, tad sēdēt un gaidīt, kamēr ES sabruks pati, ir tāpat kā sēdēt un gaidīt, kad beigsies ugunsgrēks (un nemēģināt to apdzēst). Kaut kad jau tas beigsies - tas tiesa, bet vai uz to brīdi uguns skartajā zonā vēl vispār būs palicis kaut kas dzīvs?
———————————–
Atvainojos, ka komentāri mazliet ne par tēmu, taču uzskatu, ka kamēr Latvija ir ES dalībvalsts pie pašreizējiem (Lisabonas līguma radītajiem) apstākļiem un totalitārajām tendencēm savienības iekšienē, nekāda “valsts glābšana” gluži vienkārši nav iespējama.
:) manuprāt, tādas lietas jāuztver ar veselīgu skepsi un humoru. Varbūt tā, kā to zināmajā romānā darīja kareivis Šveiks. No impērijām parasti nāk nejauka graboņa, klaboņa un citas ērmības. Tas nav iemesls krist panikā vai izmisumā. Jo visas tādas totalitāras kontroles iespējamas tikai ar mūsu pašu aktīvu līdzdalību. Tātad - atkarīgas no mums pašiem.
ES sabrukuma varbūtība ir liela, taču konkrēts datums nav nosakāms. Tas ir process, kas vēstures perspektīvā ir kā viens mirklis, bet mūsu dzīves perspektīvā var šķist garāks vai īsāks. Mēs tik varam vērot pazīmes, taču pārāk uz to neieciklējoties un neļaujoties paralīzei.
Vienkārši jādzīvo sava dzīve pēc labākajiem ieskatiem un saskaņā ar savu sirdsapziņu. Jādara tas, kas pēc dziļākās pārliecības ir pareizi. Ar pieri skriet sienā nav jēgas, taču cilvēks vienmēr var atrast iespēju sevi apliecināt.
Cilvēki kļūdaini uzskata, ka neredzamā vara ir piramīdas virsotnē. Viņi tā no šīs varas baidās, ka neredz, ka paši ir tie, kas to piramīdu notur. Pietiek atlaist rokas, - un piramīda sabruks.
Tur kur smiekls sevi nodod, darba vajadzība ir tikai vienotājs.
Par kaut kādu atsevišku teritoriju, kā Latviju, cīņai pret ES ierēdniecību, pret pašmāju politikāņiem un kaut kādu pašorganizētu izstāšanos no ES, uzskatu par smieklīgu (naivu) padarīšanu.
Turpretim, par apņemšanos organizēt pretdarbību plašākā mērogā, visā ES teritorijā, un tālāk, uzskatu par iespējamu un atbalstāmu.
protams, Aivar. Ja nejēdz noslaucīt pats savu degunu, tad jāsāk aģitēt par degunu slaucīšanas nepieciešamību eiropā, antarktīdā un varbūt arī andromēdas zvaigznājā. Dodies vien vesels uz turieni! :)
Jāni, nekļūsti smieklīgs, izmēri ir neizmērojami. Kad es personīgi jautāju, kā Tu iedomājies Ulmes piedāvāto skanēkli par izstāšanos no ES, sekoja neizprotams klusums. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka ar vienu Latviju Tu šim astoņkājim neko nenodarīsi … Tāpēc manā skatījumā ir jābūt kopsaucējam
Jā, es piekrītu, ka nav jābaidās no piramīdas virsotnes, jo tā negāžas tikai tādēļ, ka piramīdas apakša to uztur. Taču problēma ir tajā, ka piramīdas apakša nemaz negrasās beigt uzturēt šo te virsotni. Palasiet komentārus ziņu portālos vai pat tepat TF.
Un tikmēr virsotne turpina ieviest pasākumus, kuri nākotnē (vismaz uz kaut kādu laiku) to pasargās no apakšas mēģinājumiem no piramīdas izkļūt laukā. Tēlaini izsakoties, virsotne piramīdas apakšējo daļu iecementē un blokus maina vietām, uzliekot papildu balstus un bloku uzraudzīšanas sensorus, un darīs to tik ilgi, kamēr nepaliks nekas, kas apakšējos blokus savstarpēji vienotu.
——————————————————-
Runājot par uztveršanu ar humoru, vai redzējāt šo Audi reklāmu, ja nemaldos, ASV tirgum? ;) Saucas Green Police: http://www.youtube.com/watch?v=ag7kLCGH0NY&feature=player_embedded
Atkarība ir paša atkarīgā īpašība.
Kad cilvēki Latvijā dzīvos kā neatkarīgas valsts pilsoņi, tad arī Latvija būs neatkarīga valsts. Un tam nav nekāda sakara ar to, ko kāds domā vai grib Briselē, Londonā vai Romā.
Šobrīd Latvija nav neatkarīga tikai tāpēc, ka tās pilsoņi izturas kā atkarīgas valsts pilsoņi. Tā ir MŪSU īpašība. Gan vaina, gan risinājums ir mūsos!
Es nezinu, ko teikt, Pigori. Nu tad varbūt jāgaida, kamēr piramīdas turētājiem nogurs rokas, vai arī tie izdomās, kā savas rokas lietderīgāk izmantot, vai arī paši auniskā ietiepībā izlaidīs garu.
Pagaidām mēs vien varam saviem brāļiem un māsām, un paši sev atgādināt, ka paši šo piramīdu noturam, un ka pastāv arī citas iespējas, kur savus spēkus izmantot, nekā balstīt vai glābt kaut kādu stulbu piramīdu, kas no mums izsūc visu sulu.
Varbūt starp paziņām ir kāds karikatūrists, kas to piramīdas turēšanu varētu uzskatāmi attēlot zīmējumā?
Augšējos stāvos visi tie parazīti: parexi, vvf, es, svf, bet pamatni uz saviem kamiešiem nosvīduši un cits citu uzmundrinādami tur mūsu salīkušie bāleliņi. Un kāds trekns purns no augšas sauc: nepadodies, latvieti, - mēs jūs drīz izglābsim! :)
Jā, risinājums ir mūsos (vaina - daļēji), taču ko tas maina, ja risinājums netiek saskatīts? Un tas netiek saskatīts daļēji tāpēc, ka šī sistēma (ES) rūpējas par to, lai tas netiktu saskatīts. Tas ir apburtais loks. To var ilustrēt apmēram tā: “No šī loka ir nepieciešams tikt laukā. Taču lai tiktu no šī loka laukā, vispirms ir jātiek no šī loka laukā.”
——————————————————–
Lai arī kā man gribētos redzēt pazīmes tam, ka šī savu iespēju apzināšanās pamazām izplatās, lai arī kā man gribētos redzēt pazīmes tam, ka veidojas pretspēks ES totalitārajiem plāniem, es to neredzu. Neredzu nevienu piemēru (izņemot samērā nekonkrētas runas par eirovalūtas iespējamo izgāšanos).
———————————————————
“Pagaidām mēs vien varam saviem brāļiem un māsām, un paši sev atgādināt, ka paši šo piramīdu noturam, un ka pastāv arī citas iespējas, kur savus spēkus izmantot, nekā balstīt vai glābt kaut kādu stulbu piramīdu, kas no mums izsūc visu sulu.”
Āmen.
Jāni, es tā nejūtos, bet pateicoties daudzu citu iedzīvotāju labumam esmu diemžēl nonācis turpat kur daudzi citi. Nekas arī nemainīsies. Ja mēs pat pāris simti, šeit salasamies, tad ir tādi tūkstoši, kas savā aprobežotā labumā tīksminās, par zaru uz kura sēž un varbūt pat nojauš sekas, bet kamēr sēžu un nezāģēju laiks ir mans sabiedrotais.
Ticība ir romatiska padarīšana, fantāzijas, ilūzijas, ak šie tēli, dēmoni, sliktie pīrāgi, labie āboli un visa tā kultūras identitāte tā taču ir atbilde; arī katram mums un mūsu degunam, kas ikvienam patīkamāks, ostāms. Totāla pubertāte īpašā garumā.
:) un kāds bāleliņš vai tautumeita apakšā aicina domāt pozitīvi un sacerēt “jauno stāstu”, cits pārējos uzmundrina, ka jau rāpjamies no bedres laukā :))))))))))))))))))))))))))))))
Vārdu sakot, jākļūst radošiem. Ja nevar ar vārdiem iestāstīt, tad jārāda tēlos un līdzībās.
Pigori, nav vajadzīgs pretspēks ES totalitārajiem spēkiem, bet gan spēks mūsu pašu lietai!
ES totalitārie spēki ir tikai mūsu smadzenēs! Un tāpat citām tautām. kam gan var būt simpātiski un dārgi tie komisāru purni ar viņu regulu kalniem?
Jā, ideja laba. Žēl, ka nemāku zīmēt un nav paziņu, kuri mācētu. Tomēr doma ir apsvēršanas vērta.
Tāda mūsdienīga un Latvijai piemērotāka versija par šito:
http://www.niu.edu/~rfeurer/labor/iww-pyramid.gif
http://www.nonags.com/bb/my_documents/my_pictures/capitalist_pyramid.jpg
—————————————————–
Un tur, kur būtu attēlota VVF, būtu vārdu baloniņš: “Mēs esam stipri, mēs esam vareni!” (ar piezīmi iekavās par to, kas tad īsti ir šie “mēs”).
>ES totalitārie spēki ir tikai mūsu smadzenēs! Un tāpat citām tautām. kam gan var būt simpātiski un dārgi tie komisāru purni ar viņu regulu kalniem?
Pasaki to ES vienotās armijas kontingentam, kurš te nākotnē tiks izvietots, vai arī ES nodokļu uzraudzīšanas institūcijām, ES tiesām (nesen bija it kā pozitīva ziņa par to, ka plānos ir, lai Satversmes tiesa kļūtu par “tādu kā ECT filiāli Latvijā”) un tā tālāk.
————————————————————-
T.i., es ļoti gribētu domāt pozitīvi un teikt, ka uz mani tas viss neattiecas, jo es to neatbalstu, bet šķiet, ka tas būtu pašapmāns. Attiecas gan un kā vēl.
Varbūt starp paziņām ir kāds karikatūrists, kas to piramīdas turēšanu varētu uzskatāmi attēlot zīmējumā?
Augšējos stāvos visi tie parazīti: parexi, vvf, es, svf, bet pamatni uz saviem kamiešiem nosvīduši un cits citu uzmundrinādami tur mūsu salīkušie bāleliņi. Un kāds trekns purns no augšas sauc: nepadodies, latvieti, - mēs jūs drīz izglābsim! :) Tas tev ,Jani izsdevas.Paldies.
Man ienāca kas prātā. Vai, teiksim, - Jānis vai Pigors arī kāds cits var atbildēt uz jautājumu - Kas ir Tavs? Kas šeit ir TAvs? Kas šeit Latvijā ir Tavs? Kas šeit, kā nekur citur, ir Tavs? Un kas Tavam ir Tavs, kā nevienam?
Jo ir taču cilvēks, bez piramīdām.
http://www.niu.edu/~rfeurer/labor/iww-pyramid.gif
O, šitā ir laba! kaut kas līdzīgs jādabū gatavs!
Un tad to piramīdas zīmējumu varētu likt uz vāka brošūrai, kurā apkopoti raksti par šīm tēmām.
Pigori, par to Eiropas armiju runā jau gadus 15. Un kaut kādas simboliskas specvienības jau kaut kur ir.
Bet nu nav tā mūsu realitāte! Un nav zināms, vai būs. Tagad notiek strauji procesi, - viss mainās.
Laikam Gandijs teica apmēram kaut ko tādu: šodiena ir vakardienas rītdiena, par kuru Tu biji tik ļoti nobažījies…
Es to teicienu sameklēšu un pārtulkošu precīzi.
Jā, par armiju runāja sen - lai sagatavotu tam sabiedrisko domu, taču (cik man zināms) nebija juridiska pamata, uz kura šo armiju būvēt. Tagad līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos šāds juridisks pamats ir parādījies. Ar Lisabonas līgumu visi iepriekš iesāktie ES federalizācijas procesi stipri paātrinājušies.
Tepat TF ir Inkina raksts “Varas diriģents”. Militāru spēku izmantošana ir vismuļķīgākā pakļaušanas taktika. Tad nu gan daudziem acis atvērsies un rokas atlaidīs to piramīdas pamatni. Tiklīdz ir sveši militāristi, tā uzreiz kļūst skaidrs, kas ir kas. Tieši tāpēc padomju laikā tādas lietas nevienam nebija jāskaidro, jo viss bija acīm redzams: te esam mēs, bet tur ir tas brutālais spēks, kas mums nav labvēlīgs. Tas cilvēkos momentāli rada garīgo imunitāti un iekšēju pretestību.
Var runāt par to, ka “ne mēs esam Lisabonas līgumu pieņēmuši, ne mums tas ir morāli saistošs”, kas ir taisnība, taču par mums un mūsu vēlmēm te nemaz neiet runa. Kā agrāk neviens nejautāja, tā arī tagad nejautās - pieņēmi tu vai nepieņēmi. Viņi virzīs savus plānus uz priekšu cik vien var ātri (un to tagad arī dara ar visu iespējamo akselerāciju), kamēr kāds ievērojams spēks (pietiekama tautas daļa) nepateiks viņiem: “Pietiek!”.
Un tieši šādu iespējamību es diemžēl nesaskatu. Es neredzu, ka Latvijas tauta gribētu pateikt šo “Pietiek!”.
>Tiklīdz ir sveši militāristi, tā uzreiz kļūst skaidrs, kas ir kas. Tieši tāpēc padomju laikā tādas lietas nevienam nebija jāskaidro, jo viss bija acīm redzams: te esam mēs, bet tur ir tas brutālais spēks, kas mums nav labvēlīgs.
Paskaties rakstu par ASV jūrnieku mācībām Kurzemē un iespējamo ASV karabāzes izvietošanu tajā reģionā (ko AM gan it kā noliedz) un komentārus pie šī raksta. Tur ir tā sāls, ka cilvēki svešus militāristus savā zemē uztver kā “drošības nodrošināšanu”.
+ ko tur daudz runāt par nākotni - jau tagad vairākus gadus mūsu gaisa telpu patrulē svešzemju armiju kara lidmašīnas.
Nu visam savs laiks - augļiem jānobriest.
Ir jau tā Eiropas armija, ir! kaut kādi “ātrās reaģēšanas spēki”, kā arī tādi, kas valkā dalībvalstu formastērpus, bet katrā brīdī gatavi pakļauties ES operatīvajai virsvadībai. Un šie spēki ir sekmīgi iestrēguši Afganistānas tuksnešos.
Par viņiem daudz nerunā, jo tie nevienam neizraisa nekādas pozitīvas emocijas. Nav vairs tie laiki, kad Hitlers spēja saliedēt motivētu un augsti disciplinētu armiju. Tā jau ir cita Eiropa, bez kādreizējās vitalitātes un ar strauji augošu musulmaņu un citu bijušo koloniju tautu dimensiju.
Šī ir biznesa un manipulāciju Eiropa.
Te ir tā spēle, kurā notiek baidīšana ar “krievu lāci”. Tad tie kājnieki var tikt iztēloti kā “drošības garants”. Bet tas širmis pazūd, tiklīdz šādi spēki sāk darboties kā represīvi spēki pret vietējiem iedzīvotājiem.
ASV spēki ir tik izstiepti pa visu zemeslodi un ir tik daudz karsto punktu, ka lielākā problēma būs, kā šos spēkus organizēti savākt atpakaļ.
Te ir tā pati Hitlera kļūda - izplesties vairākās frontēs. Ar viņiem nav pat jākaro, tikai jānogaida, kā to kādreiz darīja Kutuzovs (un viņa prūšu sabiedrotie) pret Napoleona armiju.
Varbūt tu runā par t.s. EUBG (battlegroup of the European Union) http://en.wikipedia.org/wiki/Battlegroup_of_the_European_Union
Tā ir cita lieta. Plāni par vienoto ES armiju ir pavisam kas cits.
Protams, var būt visādi pārsteigumi, bet, kamēr tie komisāri bargi runā un plāno, tikmēr ES pati brūk. Izplešanās ir apstājusies, jo jau starp esošajām ES dalībvalstīm ir parādījušies t.s. vājie posmi: Grieķija, Spānija, Itālija, Īrija, Latvija, Ungārija u.c. Šie vājie posmi nopietni apdraud ilgus gadus rūpīgi lipināto sistēmu.
Bet tā nu tiešām varbūt nav tā tēma, par kuru mums vajadzētu daudz spekulēt. Mūsu nākotne ceļama te, Latvijā.
lai runāja, ko runāja,
sveši ļaudis daudz runāja;
ko runāja sveši ļaudis,
…. ak, aizmirsās pēdējā rindiņa. :)
lai runāja, ko runāja,
sveši ļaudis daudz runāja;
ko runāja sveši ļaudis,
to tu līdzi nerunā. :)
te mums brīžiem sanāk kā tai skolotāju diskusijā par izglītības sistēmas reformēšanu. Tā vietā, lai tūlīt uz vietas savā klasē īstenotu savas inovatīvās idejas, viņi it kā kaut ko gaida:
ka tās kaut kā no augšas nolaidīs vai akceptēs,
vai ministrija tās iestrādās kaut kādās koncepcijās,
vai kāda liela domubiedru kopa izveidosies, kas to bīdīs…
Un tad darīšanas vietā sanāk mūžīga runāšana par vajadzību darīt.
>Un tad darīšanas vietā sanāk mūžīga runāšana par vajadzību darīt.
Ekzakt.
Te kaut kas drusciņ - http://www.vedomosti.ru/finance/news/2010/02/10/945438
Nekāda jauna armija eiropai nav pa kabatai.
http://www.newsru.com/finance/10feb2010/summit.html
Pat sociālo un izglītības programmu finansējuma samazināšana nepalīdzēs. Nevaru ātrumā atrast saiti, bet bundestāgs ir apsriedis pensiju samazināšanas jautājumu, un šeit ziņa no lielbritānijas. http://www.guardian.co.uk/education/2010/feb/07/job-losses-universities-cuts.
Miljoniem cilvēku Eiropā ir pieraduši dzīvot pāri saviem līdzekļiem, nu tas vairs nav iespējam, tā kā PIGSs problemas ir tikai pimais vējiņš.
–
Par to ko var darīt reāli.
Neatceros kurš, bet viens no pasaules lielajiem literātiem ir sacījis: 2% cilvēku domā, 3% cilvēku domā, ka viņi domā 95% cilvēku labāk nomirs nekā domās. Varu tikai aplicināt, cilvēku kuri ir gatavi izbāst degunu ārpus savas matricas ir gaušām maz.
Klusais, es labprāt noticētu tam, ka “nekāda jauna armija” Eiropai nav pa kabatai, bet diemžēl: a) armijas dalībvalstīm tāpat jau pastāv, nav jārada jauna armija, ir jāreorganizē esošās; b) lai nu kam, bet armijai nauda tādai struktūrai kā ES vienmēr atradīsies, jo tā zina, ka bez armijas tai sevi būs grūti saglabāt.
——————————————————
http://euobserver.com/9/29426
——————————————————-
Acknowledging the effects of the economic crisis, Mr Westerwelle said member states keen on moving towards creating a common defence policy must “pool resources, set priorities and distribute responsibility - even in times of ever scarcer means.”
———————————————————
Un pats galvenais:
“Analysts suggest that the pressure on defence budgets caused by the economic downturn MAY SPUR FURTHER DEFENCE SHARING among EU member states.”
P.S. Westerweller, cik saprotu, ir Vācijas ārlietu ministrs.
Es neesmu īpaši kompetents militarajas infrastruktūras un to juridiskajos līkločos, bet šādas armija izveidošana būs atklāta konfrontācija ar NATO un ASV neatkarīgi no tā ko šie kungi saka. Cita lieta, ka pēc ASV ietekmes samazināšanās Brisele var mēģināt monopolizēt NATO vadību eiropā (par to iepriekš iedomājies meniju).
Kas attiecas uz Vāciju domāju tās degsme kā eiropas saturētājai jūtami mazināsies jau šī gada laikā. Ir jāņem vērā, ka Vācijas ekanomika ir gandrīz tikpat liela, kā pārējo eiropas valstu ekanomika kopā, un ap 20% Vācijas ekanomikas ir eksports uz ASV. Eksporta ienākumiem samazinoties pieaugs sepetarisma un protekcionisma tendences un ja griķi pie saviem robežpuknties saliks traktorus, tad lielās valstis to risinās politiskā līmenī. Un vēl kāds būs šis armija mērķis ? apspiest savu tautu protestētājus ?
http://www.youtube.com/watch?v=OBNXqTvf02s
Pat ja ajatollām būs lielbumbas un S400 līmeņa nesēji un eiropa noticēs ka krievi var realizēt savu jauno militaro doktrinu - kodoldeva kartam kas apdraud mūs un mūsu draugus - ko pret to izdarīs armija ?
gribēju teikt ka Vacija nefinansēs nevācijas armiju.
Klusais, neiet runa par to, lai Vācija to veidotu, jo ne tikai Vācija ir par to ierunājusies. Tā ir ES vadības griba, nevis kāda viena vāciešu ministra.
——————————————————
>Un vēl kāds būs šis armija mērķis ? apspiest savu tautu protestētājus ?
—
Neesmu ilumināts ;) taču šķiet loģiski, ka mērķis ir tieši tas, lai viņiem nebūtu jāapspiež _savu_ tautu protesti, bet gan citu Eiropas tautu protesti - resp. briti - Vācijā, franči - Baltijā, vācieši - pie britiem utt. Taču, protams, ne tik raupji, iedalījums būs smalkāks un sajauktāks.
———————————————————
Turklāt, izveidojoties šādai armijai, nedomāju, ka protesti vispār būs. Ko tu tur daudz protestēsi pret šādiem svešzemju robokopiem? Vai daudz var protestēt cilvēki karstajos punktos, kur iebrūk ASV un NATO karaspēki? Tur jau šodien ir tā, ka karavīriem ir precīzas instrukcijas, kad viņi drīkst nošaut pat neapbruņotu cilvēku [piem., noteiktos gadījumos, kad cilvēks vienkārši iet pa ceļu, pa kuru virzās militārais transports, viņu drīkst nošaut - a ja nu viņam ir bumba kabatā un viņš taisās karavīrus uzspridzināt? utt.]
———————————————————-
Tas ir arī psiholoģisks triks - katram ES reģionam (ne valstij! jo valstu nav) vairs nav savas armijas; tautas vairs nevar cerēt uz to, ka viņu militāristi viņus grūtajā brīdī atbalstīs jeb nostāsies viņu pusē cīņā pret apspiedējiem, jo armija būs pakļauta ne jau vietējām valdībām (kuras tiks likvidētas; tas kā attāla perspektīva tika apspriests, piem., raidījumā “Jauna nedēļa”, kurā piedalījusies VVF kā Eiropas nākotnes plānošanas komitejas viceprezidente [neatceros šīs komitejas nosaukumu, taču tā manuprāt ir norādīta pat VVF mājaslapā]), bet gan ES bosiem un karavīri būs izkliedēti pa visu ES teritoriju.
——————————————————-
Doma ir, lai nebūtu tādas Vācijas armijas vai britu armijas vai Latvijas armijas. Vācija tik tiešām nefinansēs nevācijas armiju, toties ES finansēs ES armiju gan.
jā risks ka plāni ir tiši tādi pastāv, bet varbūtības, ka tie tiks realizēti … nuu šaubos. EU joprojām ir samērā virtuāls un amorfs veidojums, neskatoties uz nominētu prezidentu un L. līgumu. Bez dalībvalstīm EU nepastāv. Domāju liela daļa šodienas starptautisko aktivitāšu un paziņojumu ir zeitgeistinādes (iebiedēšanas) un rīcības simulācijas fragmenti.
No otras puses ekonomiskās sistēmas kolaps var irzraisīt bēgļu plūsmu un ar morodierismu un izbadējušos cilvēku masu kādam būs jānodarbojās. Amērikāni jau trennējas, bet Eiropā pat nav skairds kas to darīs, tā kā varbūt pat ir labi, ka šādi spēki tiks veidoti.
Lūdzu, viens piecu minūšu zīmējums ar tēmu “Latvieti nepadodies!”
http://www.failiem.lv/viewer.php?i=fnfntf&n=Nepadodies_small.jpg
Paldies, Krišu, sākumam laba, bet ar laiku jāpiestrādā pie īstas un strukturētākas piramīdas.
Pigori un Klusais, jums jāiet par ES padomniekiem E-armijas jautājumos. Viņi paši līdz tādām shēmām neaizdomāsies. :)
Turpretī ja jūs savas spējas un izdomu ieguldītu shēmā, kā Latvijai atkratīties no parādiem, perspektīva pavērtos arī mums.
Nezinu. Izskatās pēc figņas.
Zimēsim karikatūras, lai šie pozē utt. Ar ko gan cilvēciņš šolaik nodarbināts? Tīrā figņa.
Kad pieņemsieties nopietnībā, tautieši?
:) Paldies par labiem novēlējumiem. Es jau arī trennejos :)
Mēs strādājam, dzīvojam … sistēmās. Politikas, valsts, banku …. Sistēmai nevar izraut kādu ķēdes posmu un domāt, ka viss darbosies kā iepriekš. Ja gribam sistēmu parveidot, tad jārēķinās ar divām lietām. Esošās prertestību un jaunveidojamās dzīvotspēju. To procesu sauc par revolūciju.
Ja runājam par esošo sistēmu labošanu, tad jāapzinās, ko var, ko nevar. Riteņa pedāļus minot ātrāk, kustība saglabāsies, minot uz pretējo pusi, ritenis apstāsies.
Minētās “paātrinātās pedāļu mīšanas” kontekstā varam darīt sekojošo:
1)labot Satversmi, kā jau formulējusi iniciatīvas grupa Satversmei. LV, savstarpēji atdalot lēmējvaru, tiesu varu, izpildvaru,
2)aicināt Valsts Prezidentu vienot sabiedrību, formulējot vienotu sabiedrības attīstības mērķi ( Solvitas - Latvija ir mūsu kopējās mājas, kurā galvenā vērtība ir cilvēks),
3)kas izriet no iepriekšējā - kā vienu no galvenajām valstiskajām institūcijām noteikt patērētāju tiesības pārstāvošu un aizsargājošu institūciju ar atbilstošām pilnvarām.
Tādi pārveidojumi noteiktu arī banku augļošanas jautājumu. To risinātu profesionāls valsts intereses pārstāvošs ekonomists vai grupa valsts interesēs un atbilstoši 2. punkta formulējumam.
Ja nopetni, tad ir lietas ko es nesaprotu.
Ekanomiski Eiropa it ka jau ir viens vienots veselums un EU pārvaldes institūciju izveidošana, konstitūcijas pieņemšana un prezidenta nozīmēšana ir mēģinājumi šo vienotību apstiprināt juridiski.
No otras puses pat neliels ieskats http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/ parādā, ka ne par kādu vienotību nav runas. Valstis tiek apskatītas karta par sevi, to atšķirības ir milzīgas un nekas neliecina par centieniem šis atšķīrības izlīdzināt. Tad priekš kam vienota valūta, vadība un armija ? Vai tāpēc lai pasniegtu sevi (Eiropu) kā velvienu ģeopolitisku spēka centru pretstatā Amērikai, Ķīnai un Krievijai ? Vai arī tas viss ir centieni dezintegrācijas atlikšana uz vēlāku laiku ? Ja tās tā nav tad Eiropai ir jāpiedāvā pasaulei vai vismaz pašai sev jauns ISMS (pēc komunisma, kapitālisma un liberālisma), ja eiropai nav jaunas ideoloģijas ko piedāvāt tad viņai ir jāiet bekot.
Savukārt lai kauto labotu un mainītu Latvijā ir jāsaprot augstāka līmeņa problēmas, mērķus un uzdevumus.
Piektklasnieks var runāt pretī skolotājai cik grib, vai pat aizlaisties no kādās stundas, bet ja viņš nezin (nesaprot) savu vecāku nodomu sniegt tam izglītību, tad visas minētās viņa darbības ir bezjēdzīgas un pat kaitīgas viņam pašam.
Gribētu redzēt to spēku, kas apvienos vienā valstī Vāciju, Franciju, Angliju, Itāliju. Utopija. Bet ES ir izveidota un mēģina attaisnot savu pastāvēšanu. Mēs esam ieskrējuši līdz galam nenoformētajā un nenoformējamā savienībā. Kā vājāko, jaunāko un dumāko, mūs vienkārši izmanto. Izmantošanas veids ir aprobēts gan Latīņamerikā, gan Āfrikā. Mēs jums spogulīšus un košas mantiņas, jūs mums zeltu. Ja tauta duma, tāds princips lieliski darbojas.
Ir dažādas teorijas par ES rašanās iemesliem un plāniem: ilumināti, Babilonijas mistērijas kults, Svētā Romas impērija, paneiropeisms, pasaules valdības sastāvdaļa, sociālisms u.c. Un visām šīm teorijām var atrast kaut kādus apliecinājumus reālajā dzīvē, proti, tie centieni katrs savā laikā kaut ko ir devis, lai iegūtu to rezultātu, kas ir realitātē. Taču šis rezultāts atšķiras no katras ideoloģijas iecerētā rezultāta.
Realitāte ir tāda, ka aiz ES nav nevienas dzīvas, iedvesmojošas, apvienot spējīgas idejas. Tā ir centralizēta birokrātiska shēma, kas balstās uz prātam neaptveramu likumu, normu, regulējumu, direktīvu tīklojumu. Neviens cilvēks šos simtus tūkstošus ar normām pārpildīto lappušu nav ne izlasījis, ne aptvēris. Tad nu šī birokrātiskā konstrukcija iecerēta, lai centralizētu un regulētu visu resursu sadali un pārdali, lai nodrošinātu šo resursu centralizētu vadību un resursus simbolizējošo naudas plūsmu virzīšanu no daudzu cilvēku darba augļiem uz ieinteresētiem biznesa centriem. Tā kā šis mehānisms nevienam nav līdz galam saprotams un nevienu nespēj iedvesmot, tad tas balstās uz labi atalgotu birokrātu pūliņiem. Lai tur darbotos, birokrātam jābūt indivīdam ar nelīdzsvarotu domāšanu - ar hipertrofētu smadzeņu kreiso puslodi. Faktiski, analītiskam biorobotam, cilvēkam bez dvēseles, bez iztēles, bez līdzjūtības. Tātad cilvēkam, kam skaitļi un abstraktas formulas ir svarīgākas par dzīvi.
Noteikts, ka Rietumu sabiedrībā 1 līdz 4% cilvēku ir t.s. sociopāti, t.i., cilvēki, kuriem vienkārši nav attīstījusies sirdsapziņa, līdzjūtība un līdzīgas cilvēciskas jūtas. Tad nu šādi sociopāti ir ideāli kandidāti ES birokrāta darbam. Par to varam pārliecināties, pavērojot vadošos komisārus.
Protams, šādas pārvaldes mehānisms nevar būt stabils. Tas gan var nodarīt postu, bet tam nav nākotnes dzīvu cilvēku sabiedrībā.
Lai iegūtu imunitāti pret šo mašinēriju, iesaku pastudēt Bruce Levine atbrīvošanās psiholoģiju.
Paldies par Jūsu atbildēm, tās apstiprina to ko pasaulē redzu es: Manhetenu no indiāņiem nopirka par stikla krellēm un EU parlamenta priekšsēžiem jau sejā ir rakstīs ka krūtīs tiem ir betons. Nepamet sajūta, ka aiz visa tā murga, kas risinās apkārt stāk kāda kabalistiska velnišķiba, spēku tā ir zaudējusi, bet turpina baidīt un nedaudz satrauc tas, ka cilvēki pārbīlī var nodarīt sev ļaunu.
Un vēl man aizdomas, ka sabiedrības pasivitātes galvenais iemesls ir tas, ka cilvēki ir depresijā. Tas ir garīgi nospiests stāvoklis, kad cilvēka personību ilgstoši nomākušas emocionālas sāpes. Šis viss periods kopš 1991. gada ir bijusi nepārtraukta vilšanos virkne, ja ne lavīna. cilvēki juta, ka kaut kas notiek ne tā, kā vajadzētu, ka visas vērtības apgrieztas ar kājām gaisā.
Cilvēkam depresijā īsti negribas ne ēst, ne mīlēties, ne kustēties, nedz ko jaunu pasākt. Viņš ir ieciklējies savās emocionālajās sāpēs, no kurām meklē izvairīšanos, bet piedāvātie izvairīšanās ceļi (apreibināšanās, aizmiršanās, mainīti apziņas stāvokļi, dažādas atkarības, medikamenti) neko neatrisina.
Sabiedrībā satrūkušas sociālās saites, cilvēks ir viens ar savām sāpēm. Viņam ir auksti un nemīlīgi. Izeja būtu iesaistīties sociāli nozīmīgās aktivitātēs, taču ir grūti pārvarēt depresijas celto barjeru. Viss šķiet bezjēdzīgs un bezcerīgs.
Jāni, tauta ir laimīga tad, kad viņai ir ideja, mērķis. Rietumnieki nievājoši izturas pret arābiem, to nesaprot. Neviens cits nesaprot to dvēselēs stāvokli, ar ko tauta gāja uz barikādēm un iestājās par savu pašnoteikšanos. Tāpēc es uzsveru tautas kopīgās idejas nepieciešamību. Tā apzīmē tautas laimi, bez tās esam vien depresīvi egoisti.
Lieta tā, ka depresija paņem enerģiju. Jo dziļāka depresija, jo mazāk paliek enerģijas. Bez tam mums enerģiju zog, piemēram, piespēlējot visādus viltus mērķus, pēc kuriem dzenoties, tiek izšķiesta enerģija. Arī mēs paši bieži tērējam savu enerģiju, lai domātu un ar citiem strīdētos par to, kas būtībā mums nav svarīgs, vai arī ir mazas nozīmības jautājums, kurš atrisinātos pats no sevis, ja mēs sakārtotu galveno.
Tātad depresijas dziļums dažādiem mūsu sabiedrības locekļiem ir dažāds. No tā izriet, ka arī brīvās enerģijas līmenis ir dažāds. Un tas paver milzīgas iespējas. Ir tāda atziņa: “ja Tev grūti, tad palīdzi tam, kam ir vēl grūtāk”. Proti, tie, kuriem vēl ir kaut cik enerģijas, var palīdzēt tiem, kuriem enerģijas mazāk. Nesavtīgi palīdzot citam, cilvēks uzlādējas.
Tā mēs visi kopā, savstarpēji palīdzot un balstot, varam sevi izvilkt no depresijas bedres. Un šā procesa rezultātā atjaunosies dabiskās sociālās saites.
Vajadzīga ne tikai tautas kopēja ideja ir vajadzīgs personības eksistences pamatojums - nemateriāls.
–
“Esmu gaļas gabals, mana apziņa ir mendeļējava tabulas elemntu reakcijas blakusefekts, un dzīvē es realizējos cīnitos ar apkārtējiem par kvantitatīviem rādītājiem”
ir fatāla koncepcija.
–
Depresija ir dzīves enerģijas trūkuma rezultāts,
Dzīves enerģiju apēd bailes (no neatdotiem kredītiem, veselības zaudēšanas, sievasmātes, dieva dusmām, notikumu neizpratnes)
Bailes rodas tad kad cilvēks ir nokļuvis slazdos (ideoloģiskos, parādu, neīstu pienākumu, pārākuma)
Slazdos ievilina ar meliem.
Imunitāti pret meliem apgūt praksē (diemžēl)
–
Tā arī ir visa sazvērestības teorija.
–
Bailes ir pasaules uzbūves nezināšanas un mīlestības trūkuma rezultāts. Mīlestības var būt tikai beznosacījuma un tās realizācija ir dāvināšana.
—
/Jānim. nerakstīju to kā iebildumu/
Labs raksts.http://egleskoks.wordpress.com/2009/01/05/alfreda-herrhauzena-slepkavibas-patiesie-motivi/
Jā, tas par Herhauzenu ir patiess stāsts. Tie fakti minēti arī manā pirmajā grāmatā “Jaunā pasaules kārtība un mēs paši”.
Tātad notikumi pēc 1990. gada varēja virzīties pavisam citā virzienā, taču ļaudis un tautas pakļāvās īstemiņa peļņā, spekulācijās un kontrolē ieinteresētām anglo-amerikāņu aprindām.
No tā redzams arī, cik maz reizēm vajag, lai procesus pagrieztu uz citu pusi.
Nobela premijas laureāts Pols Krugmans vakar New York Times ievietojis rakstu “Riga Mortis”:
“Meanwhile, things could be worse. And in Latvia, they are: real GDP down 18 percent. Unlike Spain, which I’ve been obsessing about, Latvia isn’t in the eurozone. But its determination to keep a fixed exchange rate against the euro lies behind the catastrophe.”
Es apbrīnoju jūsu optimismu, kungi, patiesi! Sanāk, ka, lai arī kas notiktu mūsu acu priekšā, tas nav svarīgi, jo sistēma tak pati sabruks, nekas nav jādara, lai tas notiktu.
Visas impērijas līdz šim ir sabrukušas un tas ir fakts. Nu pagaidīsim kādus 20 līdz 70 gadus, atkal padzīvosim totālā nu jau citas savienības kontrolē. Kas tad tur ko nepadzīvot galu galā.
Sanāk, ka vispār nevienam nekas nav jādara, jo visas “sliktās sistēmas” tāpat sabruks pašas par sevi. Tik jāpagaida.
gluži otrādi, Pigori. Vismaz es rakstā piedāvāju konkrētu rīcības plānu (vēlreiz var pārlasīt rakstu).
Tikai, acīmredzot, neviens ne tikai nevēlas to īstenot, bet pat izliekas, ka tāda plāna nemaz nav. :)
Es saprastu, ja mans plāns tiktu atzīts par sliktu un tā vietā tiktu radīts cits, labāks plāns. Taču izskatās, ka neviens to vai kādu citu nevēlas pat apspriest.
Tā vietā tiek runāts par “globālām lietām”, pār kurām mums nav tieša iespaida. :)
———————————————–
Varu piedāvāt arī alternatīvu: uzskatīsim, ka Latvija un tauta ir mirusi, bet atlikušie entuziasti var braukt palīgā islandiešiem vai grieķiem, kuri tomēr cīnās un kurus par to ciena visa pasaule.
————————————————
Ar to depresiju ir tā: jo ilgāk cilvēks atturās no rīcības, jo lielākā depresijā un kaunā par sevi viņš ieslīgst. Atbrīvot viņu var tikai rīcība.
Jāni, tavu rakstu izlasīju un, šķiet, jau iepriekš to uzslavēju. Tas ir ļoti labs. Bet problēma ir tāda, ka rakstā minētos pasākumus nevar īstenot, kamēr esam iekš ES. Tieši to arī mēģinu te visu laiku uzsvērt.
Pigori, lūdzu paskaidro:
kā ES var patraucēt ārvalstu banku boikotu (t.i. visu kontu likvidēšanu, ko dara paši cilvēki),
kā ES var patraucēt tautas kustības organizēšanu (iniciatīvas grupu veidošanu katrā pašvaldībā, kredītņēmēju apzināšanu, stgruktūru veidošanu, ziedošanu vākšanu, darba grupu veidošanu, avīzes izdošanu utt),
kā ES mums var patraucēt taisīt spiedienu pret mūsu pašu valdību?
Kāpēc grieķus ES nemaz netraucē, bet tautu līmenī pat atbalsta?
Ir jau dažādas darbības: var mest akmeņus saeimas logos, var emigrēt, var nodrošināties ar vietu lauku sētā un iepirkt bisi (saprātīgi). Katrs darbojas savas kompetences un atbildības ietvaros, mana kompetence šobrīt ir izpratnes paplašināšana. Informācijai ir augstāka prioritāte nekā masu nemieriem un revolūcijas sākas ar saukļiem un srejlapām. Ja tie kas šeit raksta ir vienīgie kas to arī lasa, tad gab ir paskumji.
–
Jā starp citu būtu interesanti zināt karta raksta lasītāju skaitu (nevis atvēršanas reižu, bet unikālu IP skaitu kas rakstu ir skatījuši)
Jāni, decentralizācija nav iespējama pie esošās ES likumdošanas. Lauksaimniecības veiksmīga attīstība Latvijā nav iespējama (vienotais ES tirgus). Faktiski nav iespējams nekas, kas, lai pasargātu vietējos ražotājus un saimniekus, liktu šķēršļus “brīvajam ES tirgum”. Pieļauju, ka arī ieceru īstenošanai par bankām ES liktu šķēršļus (kaut vai runājot par “Parex” - Godmanis kaut kad bija teicis, ka “glābt” Pareksu Latvijai lika EK vai tml. Jā, var gudri spriedelēt, ka ne obligāti mūsu politiķiem piekrist ES prasībām, taču reālais lietu stāvoklis ir tāds, ka tādā gadījumā Latvijai tiks piespriesti lieli naudas sodi pat par vismazāko prasību neievērošanu un Latviju sūdzēs ES tiesās, kurās tai nebūs ne mazāku iespēju vinnēt).
pie ‘rebankinga’ (vajadzētu saukli izdomāt latvisku) jau strādāju.
pigori, pirmkārt, Tu neatbildēji uz maniem jautājumiem. Jo šķēršļu patiešām nav, izņemot tos šķēršļus, ko cilvēki sev paši uzceļ savās galvās. Piemēram, vakar Tu aizsapņojies tik tālu, it kā tie ES armijas korpusi jau būtu uz katra stūra izvietojuši savus posteņus un šautu uz cilvēkiem par to vien, ka tie izgājuši uz ielas.
Otrkārt, visam sava loģiska secība: banku boikots, kustība, spiediens, reformas jau valsts līmenī.
Tu koncentrējies tikai uz paša iedomātiem šķēršļiem. Kā Tu vari zināt, ka būs tiesas, būs sodi un kā tas beigsies? Tu runā tā, it kā pats būtu tas ES komisārs, kas jau visu izplānojis.
ES komisāri daudz ko runā, bet realitāte iet pavisam citā virzienā. Ja komisāru runas automātiski pārvērstos realitātē, tad jau viss būtu ideāli un visi būtu laimīgi. Taču tā tas nav un arī nebūs.
>pigori, pirmkārt, Tu neatbildēji uz maniem jautājumiem.
Jāni, es atbildēju uz jautājumu par to, kā ES var traucēt īstenot tavā rakstā minētos pasākumus, būtisku daļu no kuriem sastāda vietējās lauksamniecības/ražošanas attīstība, decentralizācija utt.
———————————————————
Jā, var boikotēt bankas un var veidot vietējas iniciatīvu grupas. Bet ko tālāk? Ko šīs iniciatīvu grupas varēs iesākt tālāk?
———————————————————
Tu esi mēģinājis pie esošās likumdošanas pats nodibināt savu mazu ražošanas (t.sk. lauksaimniecības) biznesu un, pildot visas prasības, to padarīt par veiksmīgu? Godīgā, caurspīdīgā ceļā?
———————————————————-
Tas, ko es gribu teikt, ir ka tavām iniciatīvu grupām tik un tā noteiktā brīdī nāksies risināt jautājumu par izstāšanos no ES, jo pašreiz tautsaimniecības attīstība (it īpaši decentralizētas ražošanas un lauksaimniecības) ES ietvaros nav iespējama.
———————————————————–
>Piemēram, vakar Tu aizsapņojies tik tālu, it kā tie ES armijas korpusi jau būtu uz katra stūra izvietojuši savus posteņus un šautu uz cilvēkiem par to vien, ka tie izgājuši uz ielas.
Šis pārmetums nudien ir nevietā. Vakar es ekstrapolēju pašreizējos notikumus uz nākotni. Es neteicu, ka rīt ES armija būs Latvijā uz katra stūra, bet, ja viss turpināsies tā, kā tas tagad iet (un tiek plānots ES komitejās), tad jā, šeit būs ES armija uz katra stūra gadiem pēc 10.
Klusais, es nedomāju, ka te pārāk daudz lasītāju. Tāpēc viens no uzdevumiem varētu būt informācijas izplatīšana par rakstu, ka te to var izlasīt.
Otrkārt, varētu arī uz raksta bāzes izveidot saspiestu, daudz īsāku versiju, ko var izplatīt un varbūt pat iespiest uz skrejlapām.
Vispār es jau pie tā strādāju. Interesanta ir dažu vietņu reakcija. Dažas vispār neatbild. Atsakās pat tāda vietne kā aisbergs.lv. nacionālisti.lv savus lasītājus noskaņo uz neatgriezenisku sakāvi. Vienā rakstā paslavē Islandes prezidentu un tūlīt steidz paziņot, ka Latvijai “tas vilciens jau aizgājis”. Savus lasītājus nacionālisti uzmundrina ar to, ka latviešu īpatsvars Latvijā pārsniedzis 60%, bet noklusē, cik latviešu ir izmiris vai aizbraucis. Visu vainu par visu, protams, uzveļ tikai Maskavai un Maskavas aģentiem. Tātad dzīvo un savus sekotājus tur pilnīgā realitātes noliegumā.
Tai pašā laikā labas atsauksmes nāk no visnegaidītākajām vietām un cilvēkiem.
Tikai krīzes laikā cilvēki parāda īstās sejas. :)
Pigori, mani jautājumi bija šādi:
kā ES var patraucēt ārvalstu banku boikotu (t.i. visu kontu likvidēšanu, ko dara paši cilvēki),
kā ES var patraucēt tautas kustības organizēšanu (iniciatīvas grupu veidošanu katrā pašvaldībā, kredītņēmēju apzināšanu, struktūru veidošanu, ziedojumu vākšanu, darba grupu veidošanu, avīzes izdošanu utt),
kā ES mums var patraucēt taisīt spiedienu pret mūsu pašu valdību?
Kāpēc grieķus ES nemaz netraucē, bet tautu līmenī pat atbalsta?
——————————————————–
Tās pārējās reformas būs pēc tam. Viss jādara loģiskā secībā. Pienāks arī laiks atkratīties no ES.
Taču jāsāk ar to, ko mēs varam izdarīt jau tagad.
To plānu par ES armijas izvietošanu uz stūriem vari sūtīt uz Briseli. Varbūt Tevi pieņems darbā par labi atalgotu padomnieku. :)
>Tu koncentrējies tikai uz paša iedomātiem šķēršļiem. Kā Tu vari zināt, ka būs tiesas, būs sodi un kā tas beigsies? Tu runā tā, it kā pats būtu tas ES komisārs, kas jau visu izplānojis.
Par tiesām un sodiem - Latvija jau ne vienu reizi vien ir tikusi sodīta par prasību neievērošanu. Un arī citas valstis visu laiku tiek sodītas. Eurlex lapā attiecīgie lēmumi tiek publicēti (tur to ir ļoti daudz). Tas nav mans izdomājums.
————————————————————
Jā, Jāni, kā jau atbildēju iepriekš, ES nevar patraucēt ārvalstu banku boikotu un tautas kustības organizēšanu un spiediena izdarīšanu uz mūsu valdību. Taču šī spiediena rezultātus ES gan var stipri ietekmēt. ES ļoti sīki un mums ļoti neizdevīgā veidā reglamentē dalībvalstu ekonomikas un tautsaimniecības.
————————————————————
>Tās pārējās reformas būs pēc tam. Viss jādara loģiskā secībā. Pienāks arī laiks atkratīties no ES.
Lūk, par to es arī runāju, ka tik un tā pienāks brīdis, kad vajadzēs atkratīties no ES. Cita ceļa nav.
———————————————————–
To plānu par ES armijas izvietošanu uz stūriem vari sūtīt uz Briseli. Varbūt Tevi pieņems darbā par labi atalgotu padomnieku. :)
Pirmkārt, tici vai nē, bet tie plāni Briselē jau ir arī bez manis. Otrkārt, es nekad nepelnīju un nepelnīšu naudu negodīgā ceļā, kurš būtu virzīts pret manu zemi un tās cilvēkiem.
Nu par to mēs jau vakar runājām. Lai ko gribētu Brisele, īstenot to var tikai ar mūsu rokām. Ja mūsu rokas un galvas vairs Briseli neklausa, visas viņu vēlmes paliek gaisā.
Sistēma darbojas vien tik ilgi, kamēr mēs esam šīs sistēmas ritentiņi un skrūvītes.
Atcerēsimies vakar apspriesto piramīdas modeli. Viņi gan ir iekārtojušies tur, piramīdas virsotnē, bet piramīdu turam mēs [un citas Eiropas tautas].
Visas aptaujas rāda, ka ES idejas tautās nav populāras, katrā valstī ir augoša suverenitātes kustība, tāpēc piramīdas atlaišana (nomešana) kļūst aizvien reālāka.
Mēs tiešām neko nevaram prognozēt: tiesās, netiesās, atkratīsimies no ES vai varbūt ES piekāpsies mums, vai arī pati sabruks, tāpēc nebūs ar ko tiesāties.
Fakts ir tāds, ka ES uz Latvijas valdību spiež, bet mēs - nē. Šajā gadījumā iznākums ir tāds, kā ir. ja arī mēs spiestu, iznākums būtu cits. Tas ir tieši tik vienkārši.
Mūsu piekāpīgums jau šokē visu pasauli. Par mūsu piekāpīgumu jau raksta un brīnās lielākā prese. Lūk, vēl viens raksts no vakardienas New York Times:
————————————————————
How the poor can get poorer, and be OK about that
Written by Nerijus Adomaitis and Patrick Lannin
VILNIUS/RIGA (Reuters) - Moody’s upgraded the outlook for Lithuania’s debt rating recently, but that means nothing to people like Lijandra Garniene.
Sitting in a cramped one-room apartment in Vilnius, the mother of four, a former shop assistant in what was one of Europe’s fastest-growing economies, remembers weeping in despair the first time she had to ask for a charity food parcel for her family. Her children are aged between 2 and 13.
“I could not actually say it — I started to cry. They understood,” Garniene, 32, told Reuters. “I was not ashamed — but I felt so sad that I cannot earn enough myself to buy food for the children, but I had to ask for it.”
As financial markets panic about the risks to the euro from laxer governments in southern Europe, the northern Baltic states are already in tight fiscal bandages as they experience Europe’s most severe recession.
And the Baltic countries show how, with a passive, compliant population, the medicine of austerity goes down.
Economists say the worst may be over for the Baltics, but the human cost has been high: unemployment in Latvia is now the highest in the European Union — at 22.8 percent in December 2009. Estonia has the third highest, after Spain, Lithuania the fourth.
Even if some kind of recovery is on the way, it would need to be a very high tide to lift the boats of people like Garniene or, in Latvia to the north, Valentina Pankova, who works in the laundry of an old people’s home near Riga, the capital.
She earns just 100 lats a month, or just over $200 (128 pounds), on a government scheme to help the unemployed.
As an unenviable crown from the crisis, Latvia set a world record by losing more than 24 percent of its economy in just two years — a sharper contraction than America’s during the Great Depression, according to U.S. analyst Mark Weisbrot of the Washington-based Centre for Economic and Policy Research.
Describing Latvia’s economic policy response as “19th-century-brutal” in a column in The Guardian last month, he argued its people are suffering under political pressure from other European governments keen to shore up their own banks.
He saw this as a factor behind the Balts’ decision to make cuts rather than devalue their currencies and kick-start growth.
“A devaluation in Latvia could trigger the same result in Lithuania, Estonia, and Bulgaria, and increase defaults on the bad loans that these banks made during bubble years throughout the region,” he wrote.
So far, those people who remain in the former Soviet states have been rigorously stoic, apart from an isolated outburst of protest in Latvia in January 2009. Many Balts are emigrating in search of work or ageing quietly at home, so those who stay tend to remember Soviet days when they stood in line for anything.
“It’s just as well that in many shops there are all sorts of discounts,” said Pankova, 54. “You go into the shop, you choose cheaper things.”
STABLE?
Moody’s said on February 4 it sees less downside risk to Lithuania’s ‘BBB’ investment grade bond rating, citing the country’s tough budget measures in the wake of the crisis.
“The turnaround has come quicker than anyone had dared hope for,” European Bank for Reconstruction and Development (EBRD) chief economist Erik Berglof told Swedish newspaper Dagens Industri about the Baltic states and east Europe.
“The Baltic states have a very difficult job in front of them with significant risks. But the situation has stabilised.”
Despite its crisis, Estonia is on course to adopt the euro in 2011 thanks to a conservative fiscal policy. Lithuania is now even forecasting economic growth in 2010.
But governments in the region, which in the boom was pumped up to double-digit rates of growth by cheap credits from Nordic banks, may yet face pressures to come up with ways to stop people falling into poverty.
“We would not be able to survive physically without these food packages,” the Lithuanian mother Garniene said of the aid she gets from Catholic charity Caritas. Her husband Sigitas lost his job as a construction worker when the property market collapsed. The family gets a total 2,000 litas (532 pounds) a month, about a third of what they earned during the boom years.
Latvia is the only European Union country outside Romania to carry a “junk” bond rating. Its government has created a “100 lat” scheme, giving people work at a set wage of 100 lats.
“It is the absolute minimum,” said Pankova, adding she was lucky she had no family to support and her flat — with few modern comforts — is relatively cheap to run.
HOLDING THE PEG
Even if a hoped-for moderate recovery materialises in 2011, the Baltic economies remain fragile at best — Latvia’s is still shrinking. The speed of a recovery will determine when Nordic banks like Swedbank and SEB — the region’s major financial players — begin to cut their loan losses.
Latvia had to make its spending cuts to secure a 7.5 billion euro bailout from the International Monetary Fund and EU.
It needed that because, like Estonia and Lithuania, it decided to keep its currency pegged to the euro. Some economists, including Paul Krugman, a Nobel laureate in 2008, said devaluation would have brought a quicker recovery.
“It makes no sense to continue to shrink the Latvian economy, with no end in sight to the recession, simply to maintain the pegged exchange rate,” agreed Weisbrot. “Argentina tried this from 1998-2002, also suffering its worst recession ever and pushing 42 percent of its households into poverty.”
The Baltic governments and central banks argued devaluation — which would be a ‘nuclear’ option for faltering euro zone members — would cause more harm than good, due mainly to high levels of debt in euros run up during the boom.
As a result, Latvia is set to see a 2009 fall in economic activity of 18 percent and Estonia around 14 percent. Lithuania has reported a drop of 15 percent.
That’s visible on one of Riga’s main shopping streets, Krisjana Barona street, peppered with “to let” signs and sales signs advertising “50 percent off” or even “70 percent discounts.”
OUT OF MIND?
But by and large you don’t see the poverty in the Baltic capitals, where the streets still buzz with activity, and popular cafes and restaurants are often full.
It’s the suburbs that can show most how property and construction, shops, restaurants and car dealers have been really hit.
At the Saliena property project just outside Riga, sales director Barny Edis points to empty, unsold houses. The ground is still muddy; pipes and construction material have been left lying around. Evidence of the past boom is down the road, where 200 houses that did sell are still occupied.
“It is tough. It’s been tough for me, it’s been tough for my family, but what doesn’t kill you makes you stronger,” said Edis, a Briton who brought his wife and two children to Latvia in 2007, just before the property bubble burst.
His company now has 46 houses remaining. Sixteen are completed and six have sold, but another 30 stand unfinished.
He said the company was selling one house a month, compared with four or five a month two or three years ago. He expects the market to pick up around October or November, or early 2011.
Other projects had similar problems: one developer built two tower blocks but abandoned the third half-built, leaving a naked skeleton of concrete and iron bars pointing to the sky.
OPPORTUNITY KNOCKS
As Latvians turn downmarket in their shopping habits, some businesses are, of course, capturing the opportunities: Guntars Lasis is selling goods from bankrupt companies.
In premises which used to house a menswear shop — it went bankrupt — he sells a hodge-podge of items including children’s winter wear from upmarket Swedish company Polarn O. Pyret, stationery items, some furniture and other odds and ends.
“Lots of people come, many people show an interest and buy a lot,” said Lasis. The crisis could be felt in many spheres, he said: people had to realise that to find a job they had to bring down their expectations of how much they could earn.
While entrepreneurs like Lasis can be found the world over, it is hard to envision many people in countries like Greece putting up as stoically with such austerity — its farmers are already protesting, and strikes are planned.
Kā jau vakar rakstīju, mūsu rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti. Palasiet TF publicētos Gandija materiālus, palasiet Džīna Šarpa grāmatu latviešu valodā, kas ielādējama šeit:
http://www.tautasforums.lv/?p=1460
un citus viņa materiālus.
Tur viss par to, kā cilvēki atbrīvojas no dažādām totalitārām vai impēriskām varām.
Jāni, no kapitālisma neviens vēl nav atbrīvojies un kur nu vēl no monetārā režīma, tā kā nebāz šeit acīs aizgājušas lieta. Te nav antikvariāts.
Vienu lietu gan nesaprotu.
Ja ir vēlme attīstīt laukus, atgriezt cilvēkus mājās, kāpēc gan izskan priekšlikums paaugstināt zemes nodokli?
Man līdz šim bija licies, ka mājokļa un zemes nodokli mums uzliks tikai un vienīgi tādēļ, lai patiešām neviens vairs neko nespētu uzsākt, bet atteiktos no visa un nevarīgi nolaistām ķepām paliktu vergu lomā.
Es pati 90-ajos biju spiesta no laukiem pārcelties uz pilsētu, kur iegādājāmies vecu māju (kuru vēl tagad nav spēka salabot un atjaunot). Laukos cerējām atgriezties. Bet tā arī nesanāk. Un aizvien bezcerīgāk izskatās, jo skolas likvidējas, ceļš kļūst arvien neizbraucamāks.
Man vēl ir neizcirsts mežs, nesamaitāta vide, bet lielie nodokļi piespiestu izcirst, sabojāt vai atdot kādam par pusvelti, kurš, protams, izcirtīs, un piebeigs visu, kas vēl tur dzīvs.
Man šķiet, ka ir jādomā savādāk.
Es nevēlos diži pelnīt vai spekulēt, es vēlos , lai mūsu bērniem un bērnubērniem paliktu vēl kāds zemes pleķītis, kas būtu palicis nepiecūkots un neiznīcināts.
Ko vēlējos pateikt?
Nevajadzētu mērīt ar vecu mērauklu.
Ja vēlamies jaunus principus, vecās metodes neder, ir
nepieciešama jauna pieeja un jauna mēraukla.
Sandra, Tu pārprati. Ierosinājums ir kopējo nodokļu nastu samazināt, un pārdalīt no darba uz īpašumu. Turklāt zemi kartēs jeb zonēs. Lauksaimnieciski izmantojamai zemei cits nodoklis nekā pilsētā vai kādai luksus celtnei.
Raksts jau tā garš, tāpēc detaļās neieslīgu, bet doma ir kopīgo nodokļu maksu samazināt, jo Latvijā tā pārlieku liela.
Ir divi dažādi gadījumi, kurus nedrīkstētu bāzt vienā maisā:
a) denacionalizēts daudzdzīvokļu nams, kurā dzīvo īrnieki, kuri tagad nespēj īpašniekam samaksāt ne par īri, ne siltumu (par ko jāmaksā jebkurā gadījumā par visu māju, un daudzām mājām nav variantu, kā tikai centrālā apkure), un par ko tagad tiek pacelti nodokļi, līdz ar to tie nebūs samaksājami un māju būs jāpārdod par grašiem vai jāieķīlā bankā, lai varētu samaksāt nodokļus;
b) kretīns, kuram pieder vairākas villas ezeru, jūras krastā; nek. īp. uzpircēji-spekulanti, kas sapirkuši n-tos īpašumus un nevienam no tā nav nekāda labuma.
…
Domājot lielākās kategorijās, gan zeme, gan meži, nemaz nerunājot par upēm un ezeriem, ir Latvijas iedzīvotāju kopīpašums (valsts kā iedzīvotāju sadarbības forma manā skatījumā ir salīdzināma ar kooperatīvu). Ar lielu varbūtību neviens no “dižajiem lielīpašniekiem” nav pats savām rokām radījis ne zemi, ne mežu, kur nu vēl upi vai ezeru. Tātad - ja pārējiem iedzīvotājiem nav nekāda labuma no kopīpašuma un dažkārt mēs pat kāju uz tā nedrīkstam spert, jo apkārt ir sēta, ko sargā bruņota apsardze, tad te kaut kas nav kārtībā. Nodoklis - tas tikai iesākumam, jo īpašumtiesību jautājums ir jāpārskata pilnībā. Protams, ir “privāta teritorija”, bet tā ir tik liela, cik patiešām ģimene spēj savām rokām apgūt un iekopt. Viss pārējais ir Dieva radīts ar vienādām tiesībām kā putniem, tā stirnām, tā arī cilvēkbērniem…
Runājot tieši par nekustamā īpašuma nodokli, ir jāsaka, ka nodoklis uz mājokli (vienalga vai tas ir dzīvoklis vai lauku māja) un uz zemi (ja vienam īpašniekam pieder saprātīgs daudzums zemes vai lielāks daudzums zemes, kas tiek apstrādāta) ir nepieļaujams, jo:
———————————————————
1) Pirmkārt, tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu, uz savu mājokli. Savukārt tad, kad pastāv NĪN, sanāk, ka īpašums kā tāds neeksistē. Proti, vienreiz iegādājoties īpašumu, ieguldot tā labiekārtošanā, kopšanā savus līdzekļus, darbu, laiku cilvēks ir spiests gadu gaitā vēlreiz “atpirkt” šo īpašumu no valsts, regulāri maksājot par to nodokļus. Tādējādi cilvēkam nekad nav drošības sajūtas.
2) Otrkārt, nodoklis uz mājokli/personīgu zemi būtībā ir nodoklis uz dzīvošanu. Aptuveni tas pats, kas nodoklis elpojamam gaisam pasakā par sīpoliņu. Jo kamēr cilvēks ir dzīvs, viņam uz šīs planētas Zeme ir kaut kur jāatrodas, viņš nevar dzīvot nemateriālā formā un nevar karāties gaisā. Viņam fiziski vajag noteiktu platību zemes, uz kuras viņš var atrasties, t.i., dzīvot. Ja viņam par šo zemes gabalu, kurš viņam ir nepieciešams, lai viņš varētu turpināt pastāvēt savā fiziskajā veidolā, visu laiku ir jāmaksā nodoklis, tad tas ir nodoklis uz dzīvību.
——————————————————–
Es vispār uzskatu, ka, ja nav iespējams nodokļus likvidēt vispār, tad nodokļu sistēma ir krietni vien jāvienkāršo, atstājot tikai dažus nodokļus, kas nebūtu nodokļi uz dzīvību un kas būtu viegli administrējami. Piemēram, importa nodoklis un patēriņa nodoklis. Un viss. Laižam mājās gandrīz visu VID, tiek 100x vienkāršota grāmatvedība, kā rezultātā daudziem cilvēkiem, kuri šobrīd strādā ar papīriem, atbrīvojas laiks produktīvākam un interesantākam darbam.
Tikmēr katrs cilvēks var justies drošāk - jo viņam valstij gandrīz nekas nav jāmaksā, piemēram, ja viņš mierīgi dzīvo laukos, saimnieko, kaut ko labu rada (ražo, audzē utt.) un nepiedalās patēriņa gonkās. Ja viņš grib tajās piedalīties - lūdzu, pērc, samaksājot patēriņa nodokli.
———————————————————–
Tālākā nākotnē var apsvērt domu par brīvprātīgiem nodokļiem, kurus cilvēki maksātu noteiktu valsts funkciju nodrošināšanai. Ja cilvēki uzskata, ka skolas un slimnīcas vajag, tad šim mērķim labprāt maksā nodokli, ja viņi uzskata, ka VID vai armiju vai neskaitāmās aģentūras nevajag, tad šiem mērķiem paredzētos nodokļus nemaksā un šīs funkcijas dabiski atmirst. Ja pēc kāda laika visi jūt, ka bez šīm funkcijām tomēr nevar, atkal rodas vēlme šo funkciju nodrošināšanai iedot valstij kādu naudu. Utt.
Sveiki,
Labs raksts, jo tas veicina domāšanu :)
Rezultātā radās dažas pārdomas…:
Latvijas sabiedrības paļāvība, pakļaušanās un klusu ciešana ir apbrīnojama. Tam ir vairāki iemesli, viens no tiem ir Latvijas sabiedrības sašķeltība latviešos – krievos, strādājošos – pensionāros, kredītņēmējos – neņēmējos utml. Šobrīd Latvijas krievu sabiedrība ar neuzticību skatās uz latviešiem, ka šie ar saviem politiķiem ir noveduši valsti līdz kliņķim. Latvieši savukārt neuzticas krieviem, jo ir uzskats, ka ja pie varas nāks krievi, tad Latvija kļūs par Krievijas guberņu. Latvijas sabiedrībā nav vienotības, un ir iestājusies apātija pret visu apkārt notiekošo.
Latvijas sabiedrībai/tautai nav skaidru mērķu ir tikai vēlme atgriezties „treknajos gados”. LTF laikos bija skaidrs mērķis – Latvijas neatkarību no PSRS, un Latvija plauks un zels… Šobrīd, nav konkrēta ienaidnieka tēla pret ko, vai par ko cīnīties. Var par mērķi izvirzīt valsts glābšanu, taču tas ir pārāk izplūdis, ir vajadzīgs konkrētāki uzstādījumi, jo kā jau te viens teica 95% sabiedrības negrib neko domāt. Ir jābūt vienojošiem ideāliem, vienojošam spēkam.
Par tautas kustību.
Stihiski saorganizēties var vienīgi pūlis, kas pacēluma vai izmisuma brīdī var izdemolēt vienu vai otru valsts iestādi, varbūt nolinčot kādu, varbūt pat pierunāt savā pusē nostāties policiju un armijai, bet pūlim nekad nebūs ne plāna, ne shēmas, ko darīt nākamajā dienā.
Kustības var būt dažādas: par novadu sadalīšanos, par cilvēktiesībām, par mieru utt., taču Tautas kustībai, kuras uzdevums būtu izveidot Latviju par pārtikušu valsti neradīsies stihiski. Ir vajadzīga organizētība, koordinācija un rīcības plāns. Jāatrodas, kādai ļaužu kopai, kura būtu gatava vadīt kustību ar mērķi apvienot Latvijas sabiedrību, kura būtu gatava pārņemt varu, mainīt Latvijas pārvaldes sistēmu neskatoties uz ārvalstu iebildumiem. Uzfrišinot esošo valsts pārvaldes modeli nav iespējams realizēt rakstā minētos Latvijas valsts glābšanas plānus, kā decentralizāciju, attīstīt ražošanu, ierobežot komercbankas, ieviest jaunu vēlēšanu sistēmu.
Par pretošanos.
Papļāpāšana par spiediena radīšanu ir par maz ir vajadzīgas reālas aktivitātes, kā publiskas nepakļaušanās akcijas, demonstrācijas un streiki. Tādēļ atkal jāatgriežas pie domas, ka ir jābūt kustībai/kopai/spēkam , kas uzņemas organizēt kaut vai informācijas izplatīšanu, vai proklamāciju izmētāšanu……..
Taisniba tev ,Ezi.Jasak darit.
Tā kā raksta galvenais mērķis bija izkļūšana no šā parādu jūga, tad tā nākotne ir iezīmēta vairāk kā vīzija. Nodokļu politika varbūt šai vīzijā ir visvājāk iestrādāta un vairāk tēmēta uz patreizējo deformāciju izlabošanu. Nākotnes nodokļu sistēmai būtu jāvelta īpašs raksts.
Piekrītu Pigori, ka nodokļu sistēmai jābūt vienkāršai, bez iespējas to dažādi interpretēt un bez sarežģītas grāmatvedības. Zemei, manuprāt, vispār nebūtu jābūt privātā īpašumā, jo zemi tiešām neviens nav ražojis. Zeme, ūdeņi un dzīles (tāpat kā gaiss) varētu būt abstrakts tautas (tātad valsts) īpašums, no kā gūst labumu visi (kaut kas līdzīgs Izraēlas modelim). Zemi varētu nomāt no valsts un pašvaldībām. Ģimeņu iekoptai zemei varētu paredzēt nomas tiesību mantošanu no paaudzes uz paaudzi. Ar zemi neviens netirgotos.
Bet tas viss labi jāpārdomā un kādam jāuzraksta.
Zemi izdod pēc tā (tik daudz), kā pilsonis cīnījies par Latvijas neatkarību (īsto). 1 ha par …? Kaut kāds ekvivalents kaut kam. Kam?
Un lūdzu bez birokrātijas.
Ļoti daudz atrisinās kārtība, kurā valsts izdod pati savu naudu. Jo pašlaik valdība naudu gūst ne tikai no mūsu nodokļiem, bet arī aizņemas no privātbankām. Piemēram, 2008. gada beigās Parex bankai piederēja 616 miljonus latu vērtas LR valdības obligācijas. Tātad valdība aizņemas no privātbankas un par šo aizņēmumu maksā lielus procentus. Bet galu galā visi šie procenti jāatmaksā nodokļu maksātājiem, t.i., mums.
Ja paanalizēsim, gandrīz pie visām naudas plūsmām piezīdušies un barojas kādi parazīti. No tā nemitīgi ceļas visas izmaksas un dzīves dārdzība kopumā. Turpretī, ja valsts pati emitē savu naudu (nevis aizņemās), kritīs visas izmaksas un arī vajadzība maksāt lielus nodokļus.
Īpašuma tiesībām uz zemi ir jābūt obligāti, bet tikai uz to uz kuras ģimeme vai dzimta dzīvo un kuru apstrādā (izmanto kā ražošanas līdzekli).
No krievu valodas:
род - dzimta
природа - daba: tas kas ir (pie) klāt dzimtai, jeb dots tai lai dīvotu. Nodrošinot sevi, un sargājot to un neradot mākslīgu nepieciešamību kādam ko atņemt.
“Ši ir mana (mūsu) zeme” šajos vārdos ir atbildība.
–
Un kas ir Latvija (valstis) ? norobežota teritorija uz kutas centru iekasē meslus un izdala pabalstus un veido infrastuktūru ? Vai tomēr tauta un kultūra, un vai vēršot savu skatu uz tūkstošgadīgu senatni nešķiet, ka tauta ir kautkas tas pats kas ģimene vai dzimta, kas dzīvo uz savas zemes ? Robežas - vai tās jums ir vajadzīgas, vai jums ir kāds īpašs naids pret igauņiem, lietuviešiem, baltkrieviem vai krieviem kurzi dzīvo un strādā uz savas zemes ?
Čingishans ir teicis “cilvēks kas nezin savas saknes līdz sptītajai paaudzei ir kā nepieradināts lops (везхозная скотина), kuru iejūgs katrs kuš iegribēs”. Ko saka jums jūsu sajūtas vai tajā ir kautkas nepareizs un melīgs ? Par kādu brīvūbu var iet runa ja cilvēkam nav savu māju - savas zemes, savas neatkarības garanta un savas atbildības.
Sakam jau pardot pedejo kas palicis. http://www.tvnet.lv/financenet/zinas/303795-valsts_uznemumus_piedava_pardot_birza
Kurzemniek, paldies Dievam, lasītāju reakcija uz šo priekšlikumu ir ļoti negatīva. Ceru, ka to neuzdrīkstēsies. Pats es zem raksta ievietoju šādu komentāru:
Autore piedāvā visai pazīstamu aplaupīšanas shēmu, kas jau gana izmēģināta ASV, Lielbritānijā un viņu iespaidā arī 3. pasaules valstīs, proti, atdot mūsu pēdējos resursus un īpašumus starptautisko finanšu haizivju un spekulantu manipulācijām. Tirgū, kur katru dienu apgrozās triljoniem dolāru spekulatīvā kapitāla, tāda Latvijas viņiem tikai uzkodas pusdienlaikā, ar ko var paspēlēties un paripināt, uzdāvināt kādai brūtei, izsūkt un izspļaut, nospiežot dažus datora taustiņus.
Pietiks! Reiz šai spekulantu orģijai jāpieliek trekns punkts!
es taa saprotu, ka principiaalais riiciibas plaans ir nobriedis??…vai kauktaads realizaacijas saakums ar jau ir izdomaats??? Pats jau es vairaakus meenshus censhos shiis lietas runaat ar saviem pazinjaam, informeeju par TF maajas lapu . Lai gan jaasak uz doto briidi pat internetaa veel nejuut to ka TF weblapa buutu visai latvijai zinaama… neesmu gan baigais maarketinga speciaalists bet iespeejams truukst kaut kaada skaljaaka pietekuma. Piemeeram 4ATA un NEO jau tagad atpaziist katrs suns..))).
P.S. var buut Tf ir kaads kontakts ar NEO, vismaz informatiivaa liimenii???
Diemžēl nav gan kontakta ar NEO. Ja tie 4ATA puiši ir kaut kas vairāk par veikliem ziķeriem, tad, domājams, viņi neatteiktos atbalstīt TautasForums.lv. Jebkurš, kurš kaut nedaudz domājis par tiem jautājumiem, kurus aplūkojam, piekritīs, ka bez zinošiem, domājošiem un krietniem Cilvēkiem ievērojamas pārmaiņas uz labo pusi nav iespējamas. Ar dusmām un sodīšanu būs daudz par maz. Tā kā ja izdodas sazināties ar NEO, aizliec kādu labu vārdu par T.F.
ja info pareiza, tad domaaju ka TF vareetu sazinaaties ar NEO shaadi: http://www.twitter.com un meklēt Neo4ata Iespeejams kopaa var ko efekiivu izdomaat/izdariit.
Ņemot vērā, cik plaši to Neo popularizē un cik daudzi cilvēki viņam jau pieķērušies, iespējams, tas kāds fufelis, kas palaists, lai tauta atkal gaidītu brīnumus un pati neko nepasāktu. Par tām priekšnieku algām jau sen un daudz rakstīts, tā ka tā nav sensācija, tikai pasniegta kā sensācija.
Cerība, ka kāds cits kaut ko izdarīs mūsu vietā. Vai nav vilinoši? :)
Vai arī tiek gatavoti kādi sociāli nemieri, ielu nekārtības, provokācijas?
Slepenas šūniņas - kaut kas tāds Latvijā nav bijis kopš XX gadsimta sākuma un mežabrāļu laikiem. Ar to parasti nodarbojas slepenie dienesti.
Kā cilvēki var zināt, kāds ir anonīmo organizatoru mērķis, ja viss ir slepens? Ja kādam cilvēkam piedāvās kaut kur iesaistīties, kaut ko darīt, bet viņš pats nezinās, kur iesaistās?
Tās gan tikai manas pārdomas, jo ko gan var teikt par parādību, kura slepena…
Jāni, te nu es tev piekrītu par 100%.
Pagaidām visa tā 4ATA padarīšana izskatās aizdomīgi no A līdz Z.
Sākot ar Latvijai manuprāt ļoti neraksturīgo nosaukumu, kas satur vārdu “armija” (asociējas ar kaut kādu IRA vai tml.) līdz pat smieklīgajam uzpūstajam VID skandālam (tur ļoti daudz kas nelīmējas kopā) un tam faktam, ka nevar runāt par jebkādu atmodu, ja netiek bilsts ne vārda par Latvijas brīvības (no ES) un tautsaimniecības atjaunošanu.
Pagaidām viss, ko redzu, ir ka cilvēku uzmanība tiek novirzīta (un ārkārtīgi veiksmīgi, jo visa Latvija kā aptrakusi ar to 4ATA) uz maznozīmīgiem faktiem.
Bet nu dzīvosim - redzēsim. Varbūt es maldos. Galu galā pagājusi vien nedēļa, kopš par “armiju” kļuvis publiski zināms.
O jā, tā ir varbūtība. Uzmanības novēršana. Un tas tiks pasniegts kā gara ziepju opera-seriāls. Katru dienu vai ik pārdienas kāds jauns sarakstiņš vai paziņojums vai intervija. Un rudenī Neo varbūt paziņos, par kuru partiju jābalso, lai glābtu Latviju. :)
Nu uzmaniities un zinaamaa meeraa buut piesardziigiem vajag, bet diezvai taadam NEO ljautu ilgi dziivot ja vinjsh nebuutu anoniims. Taa kaa no shaada viedoklja es vinju gluzji labi saprotu.
Vai NEO ir iists?… hmm.. nebiju aizdomaajies ka varetu nebuut, diezgan stulbi buutu pashiem politikjiem ( vismaz esoshajiem) tautai atraadiit savu “varonju” ( bezjeedziigi apmaksaatu ieliktenju)finanses, atmazgaashans sheemas, utt. it iipahi njemot veeraa ka veeleeshanas tuvojas….
Par ko gan šim neļautu dzīvot? Vēl jau nekas tāds nav izdarīts. Viņš vai viņa speciālisti tikai izmantoja gatavu caurumu.
Labi, lai Neo ir slepens, bet kāpēc tā 4ata nevarētu kādai vietnei atsūtīt informējošu materiālu vai manifestu par saviem mērķiem? Vai tad tā info nosūkšana no VID ir vienīgais mērķis?
To, kas aiz tā visa slēpjas, rādīs laiks. Ja komplektā ar visu pašreizējo nenāks, piemēram, tādi aicinājumi, kā
- sākam domāt;
- apjēdzam, ko gribam;
- uzlabojam vēlēšanu kārtību;
- mainām izglītības sistēmas filozofiju;
- kļūstam neatkarīgi, t.sk., enerģētika, finanses, ekonomika;
- izstājamies no visām starptautiskās elites organizācijām;
- rūpējamies, lai iedzīvotāji būtu nodrošināti ar veselīgu pārtiku;
- izskaužam postošos atkarību biznesus;
utt., u.tjp.
… turpināsies tautas šokēšana (īstenībā, tas reti kuru spēj šokēt), musināšana (daļu tas var saniknot).., bet varbūt tas ir nākamais kurss ‘ieaudzinātajā bezspēcībā’…, tad tur saskatu 2 variantus:
a) tie cilvēki nav diez ko viedi;
b) tas ir labi organizēts dienestu pasākums (katrā ziņā šādas IT kļūdas iespējamība VID sistēmā patiešām šķiet nereāla)
Nu taada VID uzlaushana( cauruma izmantoshana) kaa taada jau proatams nevienu iipashi nesatrauktu, bet gan tas kaa vareetu izmantot ieguuto info….kaut vai lai sabojaatu atmosfeeru pirms veeleeshanaam, vai radiitu draudus ka liela tautas dalja tagad izlemtu nebalsot par to vai citu partiju, vai vispaar neietu uz veeleeshanaam, vai taisni otraadi mobilizeetos kaukam vienotam… kas atkal kaadam nebuutu labi. Bet taa jau ir..taa isti nav saprotams tas meerkjis?… vai tikai atmaskoshana? ..vai kas vairaak, vai kaadam personiigs atriebiibas pasaakums ( bet laikam tik ilgi ar to nenonjemtos un arii paaraak plasha atriebiibas meerkjauditorija)…..
http://nacionalisti.lv/video/92/4ata-par-18-novembra-latviju/
ja tie puishi ir sadomaajushi izmantot savas IT speejas lai sapurinaatu tautu un lai dazjam labam ieliktu biksees slapjumu, tad ljoti ticams ka tas vareetu arii sasniegt meerkji. Iespeejams ka nekaadi organizatoriski vai atklaati publiski organzeeti pasaakumi nenotiks, bet ja cilveeks izmantojot savus trumpjus spees kaut ko mainiit uz labo pusi Latvijas staavokli, tad tas ir tikai apsveicami.
p.s. vispaar jau jociigi paliek ka zini ka visa info par tevi ir kaadam citam un to var izmantot. Gan naudas lietas gan personas kodi ( lai gan tie taapat meetaajas simtiem vietaas)
cik saprotu tad vispaar ir tikai druku paari 8.milj.dokumentu…a nofendereeti 7,5 milj.
Personas kodi jau sen gandrīz par katru iedzīvotāju, ja labi pameklē, ir pieejami (kur tik tie nav jānorāda ikdienā). Īpaši nežēlīga valsts attieksme tādā ziņā ir pret tām personām, kuras pilsonību ir ieguvušas naturalizācijas kārtībā. Latvijas Vēstnesī (arī tā elektroniskajā versijā) par katras no šīm personām vārdiem, uzvārdiem un personu kodiem informācija ir pilnīgi atklāti pieejama.
Man ari liekas ka sai lietai,ir liela lidziba nesen Vacijas nodoklu nemaksataju lietaa.Kad Sveices bankas datus par nodokla nemaksatajiem nopirka Vacu valdiba.Gaidisim.
katraa zinjaa neviena no versijaam uz doto briidii ta iisti nerada paarlieciibu ka ir iistaa
Ha, ha, - palasiet, kādi komentāri uz Zalāna ierosinājumu izolēt Neo! Ne pa jokam! :)
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/195326
Zalāns vienreiz pateicis viedus vārdus: “SISTĒMA IR APJUKUSI”.
… es to vairāk uzsveru nevis NEO sakarā, bet gan tādēļ, ka masu medijos parādās arvien vairāk prātīgu un izglītojošu rakstu. Tas par kaut ko liecina. Lai nu pēc tam sekotu arī konstruktīva rīcība. Bet tādi zalānveidīgie varēja izdarīt vienu labu darbu - vienkārši doties PROM.
Jānis Kučinskis, visu cieņu Tev!!!