V.Avotiņš: ‘Labāku pamatlikumu, nevis garāku asti’

Otrdienas vakarā Latvijas Universitātē Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība kopā ar Satversmei.LV iniciatīvas grupu rīkoja Latvijas Republikas De iure dienai veltītu diskusiju par Satversmē nepieciešamajām izmaiņām, to apjomu un veidu. Diskusijas ietvaru noteica profesors Valdis Blūzma, kurš ievadrunā pauda savu viedokli par to, kāpēc līdz šim nav izdevies panākt atbilstošas izmaiņas Satversmē un ko tajā mainīt.

Sanākušo nebija daudz, taču pirmajai reizei saruna bija pietiekami saturīga. Ceru, ka izdosies iecere padarīt šādas diskusijas regulāras. Jo tās palīdzētu gan vienot tos, kas līdz šim domājuši par Satversmi savrup, gan arī izglītotu. Faktiski šo diskusiju cēlienu par Satversmi, tāpat kā savulaik Jura Bojāra Satversmes projektu, noteic pārdomas par varas efektivitāti. Triju LR AP deputātu (J. Celmiņš, A. Jaunkļaviņš, V. Seleckis) secinājums: “Pēdējā vietā ES esam tāpēc, ka mums ir vissliktākā valsts varas un pārvaldes sistēma.” Pie Satversmes izmaiņu burta teikšana pamatā būs juristiem, bet pie Satversmes gara var būt teikšana katram. Tāpēc sabiedriskās domas veidošana, pārliecināšana, attieksmes piesaistīšana Satversmei, kā to uzsvēra Celmiņa kungs, Blūzmas kungs un vēl citi sanākušie, tiešām šķiet sākotnēji svarīgākais darbs.

Par Satversmes izmaiņu nepieciešamību pārliecinātie juristi un citi kvalificēti ļaudis gan tiks ar savu darbu galā. Bet šis darbs var kārtējo reizi izrādīties nesagremojams likumdevējam, politiķiem. Tāpat, kā tie nespēja izpildīt 4. maija deklarācijas 7. pantu, kurš paredzēja jaunas Satversmes redakcijas izstrādi. Nodibinātā darba grupa tolaik uzrakstīja Satversmes otro daļu un piedāvāja grozījumus pirmajai. LR AP bija vēlējuši PSRS pilsoņi. Piektajai Saeimai, kuru vēlēja Latvijas pilsoņi, vajadzēja šo deklarācijas pantu izpildīt. Bet 5. Saeima to aizmirsa. Tāpat publisko diskusiju par Jura Bojāra projektu noteica ne tik daudz pats projekts, cik apstāklis, ka tas bija opozīcijas (LSDSP) piedāvājums. Apriori norokams. “Mums Satversmes reformas projekts izmantots kā priekšvēlēšanu sauklis, bez nopietna domas – reformēt.” (V. Blūzma)

Dažādās interpretācijās vairāki klātesošie pauda faktiski vienu – varai izdevīgi viest Satversmē izmaiņas, “audzējot sunim asti arvien garāku un garāku” (V. Blūzma), jo pamatlikuma nesakārtotība nodrošina tai iespēju saglabāties, neraugoties pat uz izlaidību un bezatbildību. Tāpēc galvenās grūtības, reformējot Satversmi arī šajos laikos, saistīsies ar to, ko pirms simt gadiem teica Heidelbergas profesors Georgs Jelineks: “Visas juridiskās konstitucionālās garantijas sevi attaisno tikai tad, ja aiz tām stāv spēcīgas politiskās un tikumiskās garantijas. Ja pēdējo nav, tad pirmās nesasniedz savus mērķus. Tad jautājumu par to, vai konstitūcija un likums tiks pasargāti (saglabāsies), izšķir sociālo spēku samērs.” Tā man šķiet politiska atbilde gan uz jautājumu, kāpēc varai izdevīga tāda Satversme, kas tai ļauj vairāk izlaisties nekā savākties, gan uz jautājumu, kāpēc nepieciešama sabiedrības iesaistīšanās.

Netika izšķirts, vai būt vienreizējai reformai, vai ejams pakāpenisks esošās Satversmes reformēšanas ceļš. Kopš Satversme atkal spēkā, 42% pantu tajā tikuši grozīti. Sarunā tika nosaukts galvenais, kam, reformējot Satversmi, jāpievērš uzmanība. Vēlēšanas, valsts prezidenta pilnvaras, parlamenta atlaišana, izpildvaras attiecības ar likumdevēju varu… Tāpat baltie plankumi, kuri jānovērš. Pašvaldības, ārlietas… Tika izteiktas dažādas domas, kā tas darāms, bet vienotas versijas veidošana, gluži dabiski, ir darbs priekšdienām. Domājot, “lai turpmāk Satversme nodrošina lielāku demokrātijas līmeni un samazina oligarhiskās tendences” (V. Blūzma). Svarīgs šķita Ulda Priedes sacītais: “Satversmē jebkuram formulējumam jābūt precīzam un katram cilvēkam saprotamam, saprotamā valodā rakstītam.” Šobrīd dažā izdevumā esot 116, dažā 80 kļūdu. Lai vai kā – prieks, ka publisku virzību gūst diskusija par reālu, praktisku un svarīgu lietu. Tas ir labāks vienošanās iemesls par dusmām un vaimanām.


Viktors Avotiņš,
pārpublicēts no laikraksta “Neatkarīgā rīta avīze” (sestdiena, 2010. gada 30. janvāris.)


  • Svarīgākais darbs ir propaganda un clilvēku iezombēšana, ka ir vajadzīga diskusija par Satversme. Laba propaganada nozīmē daudzas reizes atkārtot vienu un to pašu, kamēr iesēžas smadzenēs tik dziļi, ka cilvēkiem šķiet, ka tās ir viņu pašu domas.
    =========
    Es arī palīdzēšu zombēt tautu. Tas ir tik jautri skatīties, kā var manipulēt ar sabiedrības viedokli.

  • Aigar, manuprāt, tevis aprakstītā vīzija par ideālo sabiedrību (pasaules un arī mazākā mērogā) būtu ļoti vērtīga. Katrā ziņā es droši vien iegūtu daudz derīgu atziņu to lasot. Un tad vēl atliktu tāds sīkums, izdomāt kādu triku, kā šo vīziju īstenot vienā laika mirklī..

    * pieļauju, ka man ir nojausma par vīziju, kas ir Tavā prātā (vismaz nojausma)
    * jebkas, kas ir pretrunā ar šo vīziju, tevī izraisa pretreakciju, kas izpaužas asā kritikā, attiecīgās piezīmēs u.tml.
    * bet tā kā tev nav skaidrības par to, kā šo Tavu vīziju īstenot (vienā laika mirklī!!!), tad tu nonāc savā ziņā frustrējošā situācijā. Saproti, ka to nevar panākt vienā mirklī, bet tomēr domās redzi tikai savu vīziju un neko citu. Gala rezultātā sanāk cīņa pret paša vīziju. Nav ne šahs, ne mats, bet ir PATS ;)

  • Buss labi. Ieprogramees ar propagandas paliidziibu visu sabiedriibu, ka vajag pieshkjirt noziimiibu satversmei, un viss tak buus kaartiibaa. Es jau teicu bez ironijas – es paliidzeeshu programeet cik vien iespeejams – taa nav probleema.

  • kaada tur viizija – satversme arii ir viizija. To tak arii nevar vienaa mirklii realizeet. Vajag straadaat ar masu apzinju vispirms. Tad, kad masu viedoklis ir izveidots, tad jau buus gandriiz viss kaartiibaa – visi buus paeedushi un apgjeerbti.
    ——-
    Toties, kad satversme buus izmainiita, tad arii jumts visiem buus virs galvas un maajaas siltums. Es to visu saprotu. Taa arii daram. Sarunaats. Vajag izstraadaat satversmes maarketinga plaanu efektiivai propagandai, jo mums ir maz liidzeklju un resursu.
    ——–
    Kaadi priekshklikumi?

  • Atbildiet aatri, jo cilveekiem nav naudas. Bez naudas ilgi nevar izdziivot – to tak juus zinaat. Nauda ir laiks un laiks ir nauda.

  • Izskatās, ka ir iedvesmas un ideju trūkums. Tas nekas – man ir pietiekami. Sāksim ar budžetu. Tas ir nulle. Tas ir labi. Tas nozīmē, ka visi reklāmas laukumi, reklāmas laiki un reklām raksti mums būs par brīvu. Tas nozīmē arī, ka propaganda būs nevis tādā, kādu mēs gribam, bet gan tāda, kuru mums masu manipulāciju līdzekļi (saukti arī par medijiem jeb informācijas vidutājiem) dos par brīvu.
    ==========
    Skaidrs kā bilde ir tas, ka atsauksies ļoti daudzi. Visiem taču ir skaidri redzams, ka trūkuma, pašnāvību, izbraukšanas, bezdarba, iedzīvotāju skaita samzināšanās… iemesls ir kļūdas satversmē un tās otrās daļas iztrūkums.
    =========
    Vidēji inteliģentam cilvēkam ir saprotams, ka kļūdas satversmē ir pati ļaunuma sakne, dziļākais cēlonis nelaimei valstī.
    =========
    99% cilvēce vēsturiski ir dzīvojusi bez satversmes un likumiem un naudas – tas tak ir redzams, ka viņi visi bija muļķi – ogu lasītāji un mednieki. Dzīvoja šausmīgi nelaimīgi bez satversmes. To tak Dainās var pat redzēt, ka ir sāpe par satversmes trūkumu.
    ========-
    Tādēļ jau tieši amerikas iniāņus spāņi un angļi varēja izkaut, ka viņiem arī nebija satversmes. Vai arī bija. Tās droši vien ir kaut kur dziļi ieraktas zem piramīdām Meksikā. Vajag rakt dziļāk.
    ———-
    Pilnīgi noteikti civilizācijas, kuras būvēja piramīdas visās pasaules malās, bija labi astronomi un matemātiķi, kā arī skaitīja precīzāk laiku nekā mēs, bija pirmkārt izstrādājuši labu satversmi.
    ==========
    TF ir paveicies, ka beidzot tas ir nonācis pie reāla rīcības plāna izstrādāšanas vajadzības. Reāli darbi priekšā gaida mūs visus un gaiša nākotne. NEZIŅAS VAIRS NAV.
    ==========
    Viss augstāk rakstītais ir nopietni un bez ironijas.

  • Aigar, nu man jāsaka kā reiz teica Domburs: “Kā tev neiet!”.., jo tu ne tikai nezini, ko tu īsti gribi, kur nu vēl – kā to panākt. Vai tu uztver to, ka neesmu PRET tavu redzējumu, tikai atšķirībā no tevis apzinos, ka sabiedrība mainīs domāšanu un savu dzīvi samērā PAKĀPENISKI, kam būs vajadzīgs uzaudzināt vismaz 2 jaunas paaudzes. Protams, esmu informēts arī par citām versijām:
    a) pēc pāris gadiem Zemei sametīsies poli un visi sliktie būs pagalam, izdzīvos tikai labie;
    b) notiks kaut kas tāds, ka vispār knapi kāds paliks dzīvs un tad arī tie sāks dzīvi no jauna

    tad paliek Aigara versija X un daudzās viņa negatīvās versijas par to, ka “pārspēks” visus pieveiks, iešūs galvās čipus, ka mums nav cerību un ka jānosaka datums, kad visiem jāpakarās ;)

    Aigar, padomā taču vienreiz par realizāciju savai vīzijai. Strādā tajā virzienā un beidz ņemties gar citām lietām, kas nekādā gadījumā tev netraucē. Ja traucē, tad lūdzu konkrētus argumentus.

  • A varbūt Aigars jau strādā pie savas “vīzijas” realizēšanas? tieši te un tagad, rakstot komentārus ;)

  • Lūk, reālistisks V. Avotiņa vērtējums:
    ———————————–
    Un, ja pati no sevis, no zila gaisa nenokritīs kāda politiska Dieva dāvana, tad sabiedrība nogrūdīs savu pilsonisko atbildību tiem, ko cītīgi lādējusi. Esošajām Saeimas partijām tādēļ nemaz nevajadzēs censties parādīt savu spēju domāt un rīkoties valsts mērogā. Būs diezgan, ja tās pārkombinēsies, pārkrāsos izkārtni vai retoriku. Vēlētāju pamatmasai ar to pietiks. Jo skaidrs, ka solījumu saraksta aizstāšana ar valstiskas rīcības plānu paredzētu ne tikai varas partiju un varas līmeņu, bet arī tiešu sabiedrības iesaistīšanu un atbildību. Pamatmasai ij vienā, ij otrā pusē tas pagaidām šķiet lieki. Abas puses lielā mērā gatavas pat deleģēt atbildību par Latviju vai nu starptautiskām organizācijām, vai ES, vai ar” kādai citai valstij. Tāpēc uz rudens pusi abpusēja liekulība samierinās ij vēlētāju, ij partiju pamatmasu. Abpusēja liekulība būs viens no kārtējo Saeimas vēlēšanu pamatresursiem.
    ————————————-
    Viss raksts lasāms šeit:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/viktors-avotins/15561-uki-uki-veletaj-atkal-uki-uki.htm

  • Piekrītu Aigaram Brūvelim – par to ka ir jāmāk atšķirt matu skaldīšana no patiesajām problēmām un cerībām tās risināt.

    un šodien tā pat kā pirms sazincik gadiem, visu cilvēku lielākā bēda ir sajēgas trūkums, un tikai pēc tam nāk mēris, tad kari, tad valdnieki (un tad dabas katastrofas? lai gan tās nav diezko ļaunas).

    un līdzarto – Aigars tautasforumā var veldzēties iespējams tādā pat mērā kā bmw-tuning forumā utml. Savukārt tautasforums neko nevar iegūt no Aigara, jo nedarbojas un nedomā tajā dimensijā, par ko domā Aigars. īsāk sakot – nav pa ceļam.
    šodien valda anarhija, kur vara pieder stiprākajam. ko skudras lai iesāk? ļoti daudz ko, ja vien vairums skudru neguļ.

  • - kā pamodināt skudras? – turklāt pret viņu gribu?
    un kā to izdarīt ja paši esam aizmiguši?
    cilvēkam ir niķis domāt, ka viņš atšķirībā no tiem tur – citiem – visu zin un saprot. Un kā mēs rīkotos, ja no šī niķa tiktu vaļā?

  • Pārspēks ir īpašība – pārspēkam NAV uzskatu. Ja man piemīt pārspēks, tad es vēlos to saglabāt, palielināt, stiprināt un padarīt efektīvāku (piemēram, savienību veidošanās, uzņēmumu augšana). Pārspēka uzturēšanai ir nepieciešama pakļāvīga sabiedrība, daudz resursu un instrumenti pārspēka uzturēšanai – militāri, ideoloģiski, informatīvi, klimatiski… – armija, policija, tiesas, mediji, nodokļu iekasētāji, politiķi, tehnoloģijas…
    ——–
    Cilvēce līdz šim ir piedzīvojusi traģisku likteni (cik miljonu cilvēku ir nogalināti, izdarījuši pašnāvības un nomērdēti badā pagājušajā gadsimtā un cik jau šinī) un ir iemesls uzskatīt, ka tā piedzīvos tik pat traģisku likteni turpmāk, jo pārspēka īpašības diktē šādu nepieciešamību.
    =========
    Šī ir pēdējā reize, kad es rakstu TF. TF, kā pašizaugsmes portāls droši vien ir veiksmīgs. Šķiet, ka man tas vairs neko nevar dot un es citiem arī nevaru. Tālāk par pašizaugsmi TF sniegties katastrofāli atsakas.
    ========
    Bija patīkami piestāt. Dodos tālāk. Lai veicas, Ivo. Kaut kad izdzēs manu pieeju TF – tā vairs nav vajadzīga.

  • Avotiņa atreferējums tāds vispārīgs un izplūdis. Lemberga pozīcija šajā jautājumā varētu būt noraidoša jo Satversmei. LV prasa likumdošanā savstarpēji atdalīt lēmējvaru, izpildvaru un tiesu varu. Ja izdotos labot Satversmi, tas lielā mērā sakārtotu mūsu valsti, ko daudzi nemaz nevēlas.

  • Aigar, kur ir pārspēks, vai ne Tevī pašā? Vai Tu pats savā sirdī neatdod tam varu? Tu padodies?
    Ir saprotams, ka ik pa laikam gluži cilvēcīgi kāda darbības/domu sfēra cilvēka pašā izsīkst, nedod gandarījumu. Vai tādēļ jāsadedzina aiz sevis tilti?
    Bet – katrs lai dara, kā savā sirdī apņēmies:)
    Par taisnīguma iespējamību pasaulē – varbūt noder šis?
    http://www.katolis.lv/main.php?parent=3185
    Taisnīgums: „dare cuique suum” – (..)vispārējā lietošanā ietver sevī „katram dot savu – dare cuique suum”, saskaņā ar pazīstamo Ulpiāna, III gadsimta romiešu jurista, teicienu. Tomēr, īstenībā, šāda klasiska definīcija nepaskaidro, kas ir šis „savs”, kas būtu katram jānodrošina. Tas, pēc kā cilvēkam ir vislielākā nepieciešamība, nevar tikt viņam nodrošināts ar likumu. Lai baudītu patiesi piepildītu dzīvi, tam ir nepieciešams kaut kas daudz dziļāks, kas var tikt vienīgi dāvināts (..)
    No kurienes rodas netaisnīgums?
    Evaņģēlists Marks nodod mums sekojošus Jēzus vārdus, kas iekļaujas tālaika strīdā par to, kas ir šķīsts un kas nešķīsts: „Nekas neieiet cilvēkā no ārpuses tāds, kas varētu viņu padarīt nešķīstu; bet cilvēku nešķīstu padara tas, kas no viņa iziet… Kas iziet no cilvēka, tas cilvēku padara nešķīstu. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas” (Mk 7,14-15.20-21). Aiz tiešā jautājuma par ēdienu farizeju reakcijā varam atklāt pastāvīgu cilvēka kārdinājumu: meklēt ļaunuma sākotni ārējos iemeslos. Daudzām mūslaiku ideoloģijām, kā labi redzam, ir šī pamatnostādne: tā kā netaisnīgums nāk „no ārpuses”, tad taisnīguma īstenošanai ir nepieciešams vienīgi novērst ārējos, to kavējošos iemeslus. Šis domāšanas veids – brīdina Jēzus – ir naivs un tuvredzīgs. Netaisnīgumam – ļaunuma auglim, nav vienīgi ārējas saknes; tā sākotne ir cilvēka sirdī, kurā rodami noslēpumainas vienošanās ar ļauno iedīgļi.(..)Jā, cilvēku trauslu padara dziļa brūce, tā padara viņu nespējīgu ienākt komūnijā ar otru. Pēc dabas atvērts savstarpējai apmaiņai, viņš jūt sevī dīvainu smaguma spēku, kas liek viņam noslēgties sevī, nostādīt sevi virs un pret pārējiem (..) Kā lai cilvēks spēj atbrīvoties no šiem egoistiskiem spaidiem un atvērties mīlestībai?

  • Man patika tavs jautājums par to, ko lai skudras iesāk.
    Man liekas, ka atbilde rodas pati no sevis, ja ieklausās šī jautājuma brīnišķīgajā vienkāršībā.
    Skudras vienmēr ir daudzskaitlī. Kopiena. Viens “mēs”, nevis daudzi “es”. Dzīvesveids, kur daudzi ir kā viens organisms. Pastāvīgi nodarbināti savstarpēji papildinošās attiecībās. Šis organisms vienmēr darbojas, tas neguļ, neslinko, tā atsevišķie elementi nesacenšas savā starpā viens ar otru.
    ***
    Varbūt mums vajadzētu domāt nevis par to, kā “atmosties” un sākt beidzot “darīt lielas lietas”, bet drīzāk par to, kā atjaunot kopienas dzīvesizjūtu, kopienas attiecības, savu organisko vienotības spēku – varbūt labāk sapņot, kā būtu, ja mēs būtu skudras…

  • Aigar, žēl ka tu vairs neiegriezīsies TF. Tev ir ļoti labs domugājiens :)
    -
    Agnese,
    Man patīk tava doma. Jāsāk domāk kā ‘mēs’, nevis daudziem ‘es’. Manuprāt, uzturot šādu domu galvā un attiecīgi paši rīkojoties, mēs tā starp citu arī piesaistīsim un izglītosim citus, jo viņi redzēs, kā mums klājas.

  • Par Aigaru. Ticu, ka viņš jau nekur nepazudīs, tu vari viņam rakstīt e-pastā par visiem jautājumiem, kur gribētu dzirdēt viņa domas kā papildinājumu citām šeit vai citur publicētām un izteiktām. Par cik lielā mērā jūtos līdzīgi, tad, mēģinot izprast šo situāciju, esmu secinājusi, ka tagad TF-ā ir pienācis laiks koncentrēt resursus vienam mērķim un nonākt līdz kādai konkrētai darbībai. Tas varētu izskaidrot vai attaisnot (ja tāds jautājums gadījumā paceļas) daudzveidības un brīvības ierobežošanu noteiktā laikā.
    ***
    Paldies, ka tu pievērsi uzmanību šai domai par “mēs”. Piekrītu tam, ko tu saki. Saistībā ar šo “mēs, manuprāt, jāpatur prātā divas svarīgas lietas:
    1) uztvert un dzīvot, domāt un rīkoties kā MĒS – tas ļauj pārvarēt netaisnīgas hierarhijas pārspēku sabiedrības kārtībā, palaist pārvaldes decentralizācijas procesus sabiedrībā(to vietā nāk pašorganizēšanās, ģimenes un kopienas tipa attiecības, sadarbība un savstarpēja papildināšanās, nevis pakļaušana un pakļaušanās);
    2) jebkurš “mēs” (kamēr tas nav sasniedzis pilnīgu mēru, nespēj ietvert visus cilvēkus) reāli izpaužas kā norobežošanās no citiem, kuri paliek ārpus šī “mēs”. Tāpēc neizbēgami sastopas ar ārēju spēku, kuru, attiecīgi, uztver kā šo (ierobežoto) “mēs” apdraudošu. Un tā iznāk, ka tāds “mēs” no mērķtiecīga kļūst par aizstāvošos. Toties “ārējie spēki” sāk ar tādu “mēs” manipulācijas – vai nu izmanto, vai realizē aizbildniecību.
    Izeja, manuprāt, ir tikai viena: visu laiku paplašināt savu izptratni par “mēs” attiecībām pasaulē, gan vēsturiski, gan reālajā laikā. Tātad: refleksija attiecībā uz uztveri.

  • Piekrītu. :)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.