Ē.Stašinskis: ‘Lauksaimniecība krustcelēs’

Pašreizējā situācijā, kad gandrīz visu cilvēku prātus satrauc ekonomiskā, politiskā un citas krīzes un ar tām saistītie notikumi, salīdzinoši maz tiek pievērsta uzmanība ekoloģijas jautājumiem. Vides aizstāvju un zinātnieku veiktie pētījumi aizvien vairāk liecina par tuvojošos ekoloģisko krīzi.

Valda stereotipi, ka dzīve laukos ir veselīga un jauka, tīrs gaiss un ūdens, cilvēki ražo un ēd veselīgu pārtiku …. Tādas vietas, protams, vēl ir, gan Latvijā gan citur pasaulē, bet to strauji kļūst mazāk. Arī laukos mūsdienās valda industrijas un ar tām saistītie procesi. Arī laukos dzīvojošie nav pasargāti no globālā piesārņojuma ietekmes un klimatiskajām izmaiņām.

Klimata izmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, mežu platību sarukšana, ūdens krīze, pārtikas drošība – šīs un daudzas citas globālas problēmas ir cieši saistītas ar lauksaimniecību, mūsu visu pārtikas, izejvielu un enerģijas nodrošinošo nozari. Lauksaimniecība, kura ir viena no nozīmīgākajām cilvēces eksistēšanas jomām bieži nav iekļauta finanšu institūciju, vides organizāciju un politiķu dienas kārtībā. Pagaidām, jo neviena no nozīmīgām globālām izmaiņām nevarēs tikt veikta bez nozīmīgām mūsdienu lauksaimniecības un pārtikas aprites sistēmas maiņas. Mūsu prioritāšu noteikšana virzienā labot pagātnes kļūdas noteiks mūsu planētas drošību un mūsu nākotni.

Kopš laika, kad laukos dzīvoja vairāk cilvēku kā pilsētās ir pagājis krietns laiks. Lauksaimniecības produktu ražošana ir pakļāvusies industriālajiem un tehnoloģiskajiem procesiem, kuri ļauj ievērojami palielināt iegūstamās pārtikas apjomus. Lauku vide ir degradējusies, jo zeme nonāk lielu uzņēmumu rīcībā, kuriem maz interesē tādas lietas, kā vietējās vides saglabāšana un tās iedzīvotāji, bet mērķi ir gūt pēc iespējas lielāku pelņu ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Mehanizācijas un ķīmiskās rūpniecības attīstība ļauj samazināt darbaspēka izmaksas, nodrošina mākslīgi ražotu mēslojumu un pesticīdus, ģenētiski modificētus kultūraugus. Cilvēku klātbūtne pārtikas ražošanas procesā kļūst aizvien mazāk nepieciešama, jo tos sekmīgi aizstāj mašīnas un ķīmiskas vielas. Gaļas, piena, olu un citu produktu ražošanu vairs nevar saukt par lauksaimniecības nozarēm – tās ir rūpnīcas un fabrikas, kurās gandrīz viss ražošanas process ir mākslīgs.

Par mūsdienu intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz apkārtējo vidi un globālo piesārņojumu var lasīt daudz un dikti, bet īsumā ir vērts visiem aizdomāties par to, vai mēs varam ko darīt, un cik tas ir nopietni.

Pētījumi liecina, ka lauksaimniecība un zemes, kā ražošanas līdzekļa izmantošana rada vairāk kā 30% no siltumnīcas efekta, pie tam šeit nav ņemti vērā izmeši, ko rada industrija, kas ražo lauksaimniecības izejmateriālus un tehniku. Zemes apstrādes procesā gaisā izdalās CO2, mežu platības samazināšana veicina to pašu, kā arī lauksaimniecībā izmantotā degviela un minerālmēslu un pesticīdu ražošana rada ievērojamus CO2 izmešus atmosfērā. Slāpekļa mēslojums un lauksaimniecības blakusproduktu pārstrāde rada N2O emisiju. Mājdzīvnieku turēšana un rīsu audzēšana izraisa CH4 izdalīšanos. Palielinoties attālumam starp ražošanas un pārstrādes vietām, palielinās transporta izmantošana un ar to saistītais piesārņojums. Tie ir daži piemēri, kas veicina siltumnīcas efektu, bet bez tiem ir vēl citi un nozīmīga ir arī vides piesārņošana sintētisko minerālmēslu un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas rezultātā. Intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz apkārtējo vidi un ekoloģiju un globālo sasilšanu nevar nenovērtēt. Tādā veidā turpinoties Pasaulei nav ilglaicīgas nākotnes, mēs pakāpeniski aiziesim bojā. Un tas jau ir diezgan skaidri noteikts, un sekas ir paredzamas. Bet vēl ir iespējams daudz ko vērst par labu, vismaz neturpināt degradēt dabu un ekosistēmu.

„Ja mēs turpināsim šo darbību tādā pašā veidā, pasaules iedzīvotāji nevarēs tikt pabaroti jau nākamajā pus gadsimtā. Es ar to domāju lielāku vides degradāciju. Mums ir iespēja tagad apkopot mūsu intelektuālo potenciālu un resursus lai novērstu šādu mūsu nākotni. Citādi mēs būsim situācijā, ka pasauli vairs neviens negribēs un nespēs apdzīvot” (Professor Robert T. Watson, Director of the IAASTD).

Kāda ir izeja?
Lai sasniegtu uzlabojumu ir jāmaina attieksme visu līmeņu lauksaimniecības metodēs, patēriņa principos, tirdzniecības attiecībās, produktu pārstrādes, tradīcijās, izglītībā un zināšanu apmaiņā, cilvēktiesību jomā un dzīves stila jomā. Rezultātu var sasniegt ar nozīmīgu ekosistēmu atjaunošanu, vides un cilvēku darbības pielāgošanu dabīgiem dzīvības eksistēšanas principiem.

Radušos seku novēršana nav iespējama ātri. Salīdzinoši – neliela izmēra agroekoloģiskas saimniecības un patēriņa sistēmas, kuras ražo vietējam tirgum ar zemu pārstrādes un iepakojuma apjomu izraisa ievērojami mazāku globālās sasilšanas efektu kā lielizmēra industriālā ražošana globālajam tirgum. Pie tam šādi ražota pārtika ir ievērojami nekaitīgāka cilvēkiem un samazinātu veselības problēmas.

Pasaules vides aizsardzības organizācijas ir izstrādājušas 5 pamatprincipus virzienam izmainīt pastāvošo sistēmu lai nodrošinātu pārtikas drošību visiem 21. gadsimtā. Valdībām ir jāveicina pāreja uz patstāvīgām ekoloģiskām lauksaimniecības sistēmām.

  1. Atrisināt resursu un zināšanu pieejamību pasaules nelielajām ekoloģiskajām saimniecībām. Fokusēšanās uz speciālām zināšanām un izglītību, nodrošināt kapacitāti un vajadzības nelielo saimniecību izveidošanai un pastāvēšanai. Cilvēku, īpaši sieviešu iesaistīšana šajā procesā. Cīņa pret vides degradāciju atkarīga no kontroles nodrošināšanas drošai zemes, ūdens, gaisa un citu resursu izmantošanai un cilvēktiesību aizstāvēšanai.
  2. Atbalsts ekoloģiskai saimniekošanai plašas izpētes jomā un investīcijas tajā. Pētīt un popularizēt un atbalstīt videi draudzīgas tehnoloģijas, kuras stiprina vides noturību pret lauksaimniecisko darbību. Speciāla uzmanība iespējām samazināt pārtikas ķēdes atkarību no fosilajām degvielām un sintētiskiem materiāliem. Valdībām jāaptur GMO attīstība un izplatība.
  3. Politiski Atbalstīt daudzveidīgus ekoloģiskās lauksaimniecības centienus un aizstāvēt vides aizsargāšanas centienus. Valdībām ir jāpārskata finansiālās atbalsta sistēmas lauksaimniekiem (subsīdijas) ar mērķi samazināt intensīvās, resursu ietilpīgās ražošanas attīstību, tai vietā stimulējot videi draudzīgas tehnoloģijas, piesārņojuma samazināšanu un ekosistēmas atjaunošanos. Ieviest nodokļus par kaitīgo izmešu radīšanu, agroķimikāliju izmantošanu un ūdens piesārņošanu.
  4. Novērst klimata izmaiņas caur lauksaimniecības sektoru un atbalstot ekoloģisko saimniekošanu. Lauksaimniecības zinātne, investīcijas, sabiedriskā doma, tirdzniecība jāvirza saskaņā ar ekoloģiskās lauksaimniecības attīstību, globālās sasilšanas novēršanu un ekoloģiskās saimniekošanas kapacitātes palielināšanu.
  5. Atbalstīt pārtikas reģionālos un tradicionālos izcelsmes saglabāšanu. Novērst tirgus globalizāciju, koncentrēties uz reģionu vietējiem patēriņa apjomiem un resursu pieejamību.

Aplūkojot situāciju no šādiem aspektiem, mums tagad liekas, ka lauksaimniecības uzņēmumi ir videi kaitīgi un viņu darbība ir nosodāma. Paši lauksaimnieki, tam nepiekritīs, jo tā jau cīnās ar daudzām savām problēmām un pielāgojas pastāvošai situācijai, un mēģina saglabāt konkurētspēju. Viņi saprot, ka, atsakoties no minerālmēsliem, pesticīdiem un citām tehnoloģijām, viņi nespēs saražot atbilstošas kvalitātes un kvantitātes produkciju, lai varētu sekmīgi turpināt darboties. Samazinoties ražai un kvalitātei, saimniekošana kļūst neekonomiska un nes tikai zaudējumus. Tā tas ir, jo pēdējo 50 gadu laikā lauksaimnieciskā ražošana ir pārgājusi uz pilnīgi citām metodēm, kuru ieviešanu stimulē sintētisko materiālu ražotāju megakompānijas. Tur pat ir aizgājusi arī zinātne un pētniecība. Un tāds ir rezultāts.

„Zaļā” lauksaimniecība eksistē, jo ir diezgan daudz cilvēku un uzņēmumu, kuri cenšas strādāt ar videi draudzīgām metodēm un balsta savu saimniekošanu uz dabiskiem principiem. Vairākās pasaules valstīs jau ir veseli ciemati un reģioni, kuri ir pārgājuši uz ekoloģisku ražošanu un strādā sekmīgi. Ir rezultāti, ka ar bioloģiskām ražošanas metodēm var iegūt pat augstāku ražu un ienākumu, kā intensīvā ražošanā. Arī Latvijā ir bioloģiskās saimniecības, kuras cīnās ar daudziem šķēršļiem, ražo tīru produkciju, saudzē vidi. Tai pašā laikā tie saskaras ar lielu birokrātisko slogu un to, ka viņu produkcija nav pieprasīta. Tāpat ir daudz problēmu ar pārstrādi un realizāciju.

Bioloģiskā lauksaimniecība, kura balstīta uz dabiskiem procesiem un to savstarpējām norisēm ir tikusi izmantota tūkstošiem gadu un sekmīgi. Aplūkojot šos principus, pielāgojot tos mūsdienu iespējām ir redzams, ka var strādāt arī ar tādām metodēm un iegūt augstvērtīgu produkciju ar ko pabarot cilvēci. Tajā trūkt tikai ieinteresētības, zināšanu un vienotības no pašu ražotāju un patērētāju puses.

Ko mēs varam darīt jau tagad?
Mēs visi izmantojam pārtiku katru dienu. Tas, kādu produktu mēs iegādājamies un kādu izvēlamies, arī nosaka pārtikas ražošanas attīstību. Izvēloties veselīgu pārtiku, mēs stimulētu ekoloģiskās saimniekošanas attīstību. Mūsdienu lauksaimnieki vairs nemāk saimniekot bez pesticīdiem un minerālmēsliem, kā arī, tos neizmantojot, netiek sasniegta raža un atbilstoša kvalitāte. To nosaka tirgus situācija un saimniekošanas metodes. Informējot zemniekus, ieviešot programmas lauksaimniecības skolās, popularizējot ekoloģiskās saimniekošanas nozīmi, mācīsimies, kā saimniekot dabīgi. Valdības atbalsts ekoloģiskajām saimniecībām, to konkurētspējas paaugstināšana, infrastruktūras izveidošana ekoloģiskās pārtikas pārstrādei, kooperatīvi. Ierobežot sintētisko materiālu izmantošanu, atbalstot „zaļās” tehnoloģijas un neatbalstot intensīvās monokultūru audzēšanas, ieviešot ierobežojumus. Tas viss veicinās tīras pārtikas ražošanu, vides saudzēšanu un cilvēku veselības uzlabošanos .

Veicināt iedzīvotāju atgriešanos laukos, nodrošināt ģimenes ar zemi, palīdzēt izveidot nelielas ekoloģiskas saimniecības. Pašreizējā bezdarba apstākļos tā ir iespēja daudziem cilvēkiem atgriezties laukos un uzsākt saimniekošanu. Ir vēl daudz brīvas zemes, kura netiek apstrādāta. Valdības varētu nākt pretī un radīt izdevīgus nosacījumus lauku saimniecību un vides atdzimšanai, kāda tā bija gadsimtu atpakaļ. Daudziem cilvēkiem, kas pašreiz ir grūtībās un meklē darbu ārzemēs, tā būtu iespēja strādāt un ražot veselīgu pārtiku, kā arī samazināt vides piesārņojumu. Papildus tam valstī ir situācija, ka tiek slēgtas mazās lauku skolas, bērnudārzi, slimnīcas un citi dienesti, kamēr lielajās pilsētās tērē miljonus, lai radītu papildus vietas bērnudārzos un skolās. Vai tas nav absurdi?

Arī lielām un modernām saimniecībām ir iespējas pāriet uz videi draudzīgākām metodēm, paplašinot augsekās izmantoto kultūraugu dažādību, paaugstināt augsnes dabisko auglību, izmantojot organiskos mēslojumus un ievērojot dabā valdošos bioloģiskos principus. Pareizā augu sekā, auglīgā un veselīgā augsnē audzēti augi ir daudz noturīgāki pret kaitēkļu un slimību izplatību. Rezultātā samazinātos minerālmēslu un pesticīdu izmantošanas nepieciešamība, kas ne tikai būs nozīmīgs ieguvums videi, bet arī ekonomiski izdevīgi pašiem audzētājiem, kā arī pārtika kļūs tīrāka.

Iespējas ir, un to ir daudz. Svarīgi ir apzināties šo pārmaiņu nepieciešamību un svarīgumu. Ir jādomā globāli, jo problēma ir globāla. Tā skar visu zemeslodi un šeit ir svarīgs katrs reģions un katrs individuāls lauksaimnieks. Jo vairāk tam tiks pievērsta uzmanība, noteiktas prioritātes, radīti piemēroti apstākļi, jo vairāk lauksaimnieki pāries uz bioloģisku un ekoloģisku saimniekošanu. Katrs, kurš apzināsies sekas savai darbībai un mēģinās stādāt „zaļāk”, dos cerības tīrākai nākotnei un mūsu bērnu un mazbērnu eksistencei.

Raksts tapis, izmantojot organizācijas Greenpeace un citus materiālus.


Ēriks Stašinskis


  • Manuprāt, apkopotas vērtīgas domas. Uzskatu, ka tāpat kā Ulmaņlaikos, Latvijas ekonomikas attīstības viens no stūrakmeņiem arī rīt būs lauksaimniecība (diemžēl šodien pagaidām tā vēl nav). Un tieši dabīgi produkti! Protams, par katru cenu Latvija jānosargā no ĢMO.. Ja gribam izdzīvot kā tauta, tad īpaši cītīgi jādomā, kā radīt apstākļus, lai cilvēki atgrieztos pie zemītes.
    (aicinu pievērt acis uz rakstā minēto CO2 jautājumu. Par to vien var izvērst garu diskusiju, kas aizvedīs prom, no tā, uz ko tiešām IR vērts koncentrēt uzmanību)

  • Protams, lielā biznesa finansētie vides radikāļi (dēvēti arī par ekofašistiem) nav labākais izziņas avots, uz kā balstīt rakstu. Par viņu agendu var lasīt tādās grāmatās-pētījumos kā “Enviromental Overkill”, “Saviors of the Earth?” vai “Cloak of Green”. Tā ir jauni veca, uz cilvēku iznīcināšanu vērsta reliģija, kas ir šīs globālās jaunās pasaules kārtības sastāvdaļa, un kuras iespaidā jau iznīcināts un izpostīts vairāk nekā par to varēja sapņot Hitlers un Staļins.
    Taču tas nenozīmē, ka lauksaimniecībā nav kliedzošu problēmu un netaisnību. Agrorūpnieciskas korporācijas patiešām pārņem milzīgas teritorijas vairākos pasaules reģionos, izspiežot tradicionālos fermerus un zemniekus, un šo gigantu darbības augļi ir atbaidoši. Zināmu ieskatu šai ēnu pasaulē sniedz nesen izlaistā filma “Food,inc”, ko var nopumpēt torentos. Latvijai šī parādība nav tik raksturīga, ja neskaita varbūt tās dāņu cūku fermas, kas te iespiežas ES politikas ietvaros un citas nejēdzības. Taču globālā produkcija jau dominē lielveikalu plauktos. Daudzi cilvēki būtu šokēti, ja zinātu, ko viņi pērk.
    Protams, CO2 un CH4 ir dabiski dabiskās aprites produkti, un cilvēku darbības ietekme uz šo vielu īpatsvaru atmosfērā ir niecīga. Tās nav indes, un augu valstij tās tikpat nepieciešamas kā mums skābeklis. Bez CO2 vispār nebūtu iespējams fotosintēzes process augos. Arī daudzi minerālmēslojumi nav atvesti no Marsa vai sintezēti, bet tiek iegūti no zemes minerāļiem, un augiem patiešām ir nepieciešami. Līdz ar dabīgo mēslojumu. Bet pavisam cita lieta ir tie Monsanto raundapi un neskaitāmas indes, kas tiek iestrādātas rūpnieciski ražotajos pārtikas produktos, lai tie varētu gadiem bez bojāšanās stāvēt noliktavās un lielveikalu plauktos. Kā arī tās piedevas, kas cilvēkus padara atkarīgus no zināmu sintētisku produktu nemitīgas un pārmērīgas patērēšanas.
    Lauksaimniecībā patiešām nepieciešamas fundamentālas reformas. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi no valsts institūciju puses un kooperēšanās no zemnieku puses. Otrkārt, nodrošināma cenu paritāte, t.i., lai iepirkšanas cenas atbilstu tiem izdevumiem, kurus zemnieki racionāli iegulda ražas iegūšanā. Treškārt, jāatsakās no parādos balstītās finanšu sistēmas, kas produktīvā darba veicējus automātiski padara par parādu vergiem. Alternatīvās sistēmas aprakstītas Elenas Braunas grāmatā “Web of Debt”, un pasaulē pieaug spēcīga kustība tālejošām finanšu sistēmas reformām.

  • Un, protams, nepieciešama visaptveroša decentralizācija. Ne tikai globālos mērogos (kad lēmumus mūsu vietā pieņem Briselē vai Vašingtonā), bet arī mūsu valsts mērogā (kad visu diktē Rīgas birokrātija). Lai katrā pagastā un pilsētiņā atkal atgriežas vietējais uzņēmējs, lai tur būtu darbavietas un vietējo resursu saprātīga izmantošana, kā arī godīga ražojumu tirdzniecība ar citiem reģioniem un pasauli. Lai tās vērtības, ko rada vietējie uzņēmēji, paliktu uz vietas un bagātinātu visu komūnu. Lai jauniešiem nav jābrauc pasaulē meklēt izdzīvošanas iespējas. Un lai vietējām pašvaldībām būtu teikšana un atbildība par to, kas notiek viņu teritorijā un ar viņu cilvēkiem.

  • ….Pesticīdus ES vidēji lieto 2,7kg uz hektāru, vīnogas miglo 12 reizes, banānu plantācijās uzber 14 kg pesticīdu! Šo ķīmiju mēs un mūsu bērni lieto ikdienā uzturā!!! Piedevām vēl mēs ejam labprātīgi uz aptiekām, lai iegādātos kārtējos sintētiskos medikamentus! Mums šķiet tik vienkārši iedzert kārtējo tabletes ripiņu… Bet ir pietiekami daudz piemēru arī mūsdienās, ka cilvēks mierīgi var iztikt bez sintētiskajiem medikamentiem. Tikai mums ir jāatceras- jāatceras tās lietas, kuras mūsu senči lieliski prata likt lietā daudzus gadu simtus un tūkstošus, kuras lieliski darbojās. Sintētisko medikamentu laikmets ir salīdzinoši ļoti īss. Vairums cilvēku nav pat pamanījuši, ka kopš ir pieejami tik daudz dažādi medikamenti, arī smagu slimību, alerģiju, audzēju, ir daudz vairāk nekā jebkad agrāk bijis. Vai tas neliek aizdomāties?
    Diemžēl statistika ir nepielūdzama:
    Zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums milj./Ls
    2004-187milj,2005-223milj.,2006-77milj.,2007-332milj. 2008-360milj.2009*-380milj…..
    Ja Latvijā 2009.gada maijā bija 2 257 000 iedzīvotāju, tad vidēji mēs gadā tērējam 180 Ls vairumtirdzniecības cenās bez nodokļiem uz vienu iedzīvotāju. Aptieku cenās tas varētu būt 250 Ls gadā!!! Un vēl summas, ko mēs tērējam ārstiem, diagnostikai… Interesanti, ka 80% no šī patēriņa ir pretvīrusu, antihistamīnu(pretalerģijas), pretstresa medikamenti, kas liecina par sabiedrības katastrofālo imunitāti…
    Jebkurš no mums var palīdzēt sev un saviem tuviniekiem, pielietojot imunitāti neietekmējošas, ļoti dabiskas un efektīvas metodes. Jo Dabā jau ir viss, kas mums ir nepieciešams! Un tas viss ir rokas stiepiena attālumā….

  • Būtība jau tā, ka Amerikā tieši zaļo radikāļu iespaidā ieviestie regulējumi, zaļā gestapo (eko policijas) vajāšanas, safabricētie sodi un tiesas ir vistiešākajā veidā iznīdējušas brīvos fermerus, paverot ceļu lielajām korporācijām, kuru metodes tiešām vairāk nekā zvērīgas – gan pret dabu, gan pret cilvēkiem.
    Protams, zaļie radikāļi (lūdzu nejaukt ar godīgiem cilvēkiem, kuri patiešām pamatoti norūpējušies par vides degradēšanu) atklāti šīs megakorporācijas neslavē, bet viņu darbi runā paši par sevi.

  • Inta, es pilnībā saprotu un atbalstu Tavu pozīciju. Medikamenti, sintētiskā pārtika, arī kosmētika (lielākoties) – tās ir milzīgas, globālas industrijas, kuras rūpējas nevis par cilvēkiem, bet par savu peļņu un varu. Un viņu labā diemžēl (ne jau bez maksas) darbojas arī lielie mēdiji, kas nebeidz kārdināt, baidīt un muļķot cilvēkus. Jo tie atkarīgi no šo korporāciju reklāmām. Tāpēc ir tik svarīgi alternatīvie mēdiji un elementārais veselais saprāts, t.i., patstāvīga domāšana.

  • Piekrītu Jāni! Atceries, nesen vēl gadījums ar pretgripas vakcīnu, kad izstrādātāji(godājami zinātnieki), izrādījās saistīti ar medikamentu ražotājiem…arī versijas par to, ka ažiotāža ap putnu gripu ir radīta tikai tādēļ, lai kāda korporācija nopelnītu miljardus! Uz cilvēku veselības rēķina… Tas pats ar lielajiem pesticīdu ražotājiem- tur apakšā ir milzīgas naudas! Un, ja kāds skaļāk sāk runāt, tad tam ātri aizver muti, gadās pat, ka uz visiem laikiem.
    Un zaļo tehnoloģiju ir ļoti daudz izstrādātu, pats zini… Mēs jau gadiem varējām braukt ar ūdeņraža dzinējiem, lejot bākā ūdeni, bet tad jau viss naftas bizness aizietu pa pieskari! :)

  • Jā, Inta.
    Taču es negribētu arī no vienas galējības krist pretējā (pilnīgu paļaušanos tikai uz dabas entropiskajiem procesiem). Un droši vien visprātīgākais nebūtu visu atgriezt tā, kā tas bija XIX gadsimtā. Zinātnes atklājumi un jaunas izpratnes, protams, ir izmantojamas un ieviešamas, ciktāl tie nekaitē ne dabai, ne cilvēkiem.
    Piemēram, pesticīdi. Starp citu, paši augi, lai sevi aizsargātu, ražo vielas, kuras var nosaukt par pesticīdiem. Dabiskajiem pesticīdiem (ja mēs izšķiram t.s. indīgos augus, tad tā inde arī ir tie paši pesticīdi un varbūt pat homocīdi). Tāpat kā aktīva un harmoniska cilvēka dziedzeri ražo narkotiskas vielas – t.s. prieka hormonus, kas dod labsajūtu pēc labi paveikta darba un mīlestības darbiem, kā arī vielas, kas nodrošina cilvēka imunitāti.
    Savvaļas augiem pietiek ar pašražotajiem pesticīdiem, bet savādāk ir ar kultivētajiem augiem, kurus zemnieks koncentrēti iesēj un kopj. Šai gadījumā nepieciešams gan papildus mēslojums, gan papildus pesticīdi, citādi nekas neizaugs. Bet tad nu jāizstrādā un jāizvēlas tādi pesticīdi, kas pēc iespējas nekaitē. Un šai gadījumā kā motivācija nedrīkst būt dažu cilvēku peļņa un alkatība uz citu un dabas rēķina.

  • Runājot par lauksaimniecības nākotni, viena no lietām, kas mani uztrauc, ir šī: http://www.tautasforums.lv/?p=1098.
    Lai arī kopumā lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latvijā aizņem 2,5 miljonus ha, tomēr, šķiet, ka ārzemniekiem pieder diezgan būtiska daļa. Un šie jau ir samērā veci dati, nav zināms, kā situācija attīstījusies pēdējā pusgadā. 2009. gada vasarā vietējos sludinājumu portālos (īpaši reklama.lv) bija daudz sludinājumu par to, ka pērk jebkādu zemi jebkādos daudzumos jebkur Latvijā.
    ———————————————————–
    Runājot par ĢMO, šeit var redzēt, kuri novadi jau kļuvuši par no ĢMO brīvajām zonām: http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/genetiski-modificetie-organismi/gmo-brivo-zonu-registrs.aspx
    Cerams, process turpināsies un lielie zemes īpašnieki nevarēs izmantot savu ietekmi pašvaldībās šī procesa apturēšanai.
    ————————————————————
    Vēl viena lieta, ko iedomājos, ir ka lauksaimnieki, kas nevēlas saimniekot ĢMO stilā, iespējams, tiks pakāpeniski izspiesti no laukiem ar zemes nodokļu palīdzību. Lai arī šobrīd tās ir tikai spekulācijas.

  • Pārtikā lielāko ļaunumu nodara konservanti. Kāda puse atzīta par kaitīgiem esam, kādai daļai nav zināma skaidra ietekme uz cilvēku, jo gada, divu laikā nekas slikts cilvēkam nenotiek . Indes ar iedarbību pēc ilgāka laika.
    Kā atbrīvoties? PVD jānosaka derīguma termiņš tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir kaitīgie un nezināma ļaunuma E. Viena nedēļa. Un viss kārtībā!

  • Jā, pigori, šī sistēma simtiem veidos un ar dažādiem spaidu līdzekļiem dzen zemniekus bezizejā. Ne jau no laba prāta zemnieki pāriet uz šīm destruktīvajām metodēm. Viņus mērķtiecīgi nostāda bezizejas stāvoklī – vai nu pieņem diktātu vai arī iznīksti. Bet Latvijas gadījumā, šķiet, ir ieplānota pilnīga vietējo lauksaimnieku iznīdēšana, visu resursu nodošana ārzemniekiem (sevišķi dāņiem, bet mežu saimniecības – zviedriem un drusku somiem), vietējiem labākajā gadījumā atstājot tikai lēta darbaspēka (algādžu) lomu. To pašu dzimtbūšanu vai putna brīvību, kas bija XIX gadsimtā.
    Labā ziņa tā, ka pret šīm tendencēm cilvēki ceļas arī citās valstīs, tāpēc arī mums nevajadzētu samulst, bet gan droši atgūt varu pār saviem resursiem un tiesības pašiem pārvaldīt savu zemi. Mēs neesam vieni, turklāt mums kā mazai un pārskatāmai valstij ir vieglāk iekustināt labas pārmaiņas.

  • Diemžēl es pati 5 gadus esmu vadījusi kompāniju, kura tirgo pesticīdus. No aptuveni 100 preparātu asortimenta neviena dabīga/nekaitīga nebija. Pastāv Augu Aizsardzības līdzekļu reģistrs, ko izdod VAAD(Valsts Augu Aizsardzības Dienests, kurš reģistrē un regulē šo lietu), kurā ir arī daži tā saucamie bioloģiskie AAL. Un es savu 1000 klientu/zemnieku vidū nezinu nevienu zemnieku saimniecību, kura ir lielāka par 100ha un izmantotu šos līdzekļus…
    Raksta autors ir Mgr.agr. un labāk zinās par kaitīgumu/nekaitīgumu, bet būdama ikdienā šajā biznesā, atļaujos izdarīt secinājumus par patieso pesticīdu lietojumu apmēru Latvijā.
    Viens no iemesliem, kādēļ aizgāju no šī biznesa ir tieši tas, ka vairs negribēju iet uz kompromisu ar savu sirdsapziņu. Vēl jo vairāk arī tādēļ, ka mācos domāt un dzīvot savādāk. Jo jāsāk jau ar sevi. Un nav man mājās medikamentu- iztieku jau pāris gadu bez tiem.
    Es neaicinu atgriezties 19.gs. Laiks iet uz priekšu, divreiz jau tāpat vienā upē neiekāpsi :) Ir daudz progresīvu/zaļu tehnoloģiju, kas būtiski uzlabotu ekoloģisko situāciju, palīdzētu ietaupīt energoresursus, mazināt Latvijas atkarību no šo resursu importa. Bet visi mēs nonākam pie viena- ”Lielo” ekonomiskajām interesēm, kuri ne tikai kavē jaunu/ekoloģisku tehnoloģiju ieviešanu, bet rada gluži pretējas/vidi graujošas, lobējot politiķus, sponsorējot partijas. Un es piekrītu Jānim pilnībā: ”Un šai gadījumā kā motivācija nedrīkst būt dažu cilvēku peļņa un alkatība uz citu un dabas rēķina…”Bet,ar ko sāksim, lai mainītu cilvēku domāšanu? :)

  • Un nav jau tā, ka tie dāņi prastu labāk saimniekot par latviešiem. Lieta tā, ka viņi šeit bauda privilēģijas – viņiem citi noteikumi, dažādas atlaides, subsīdijas arī no Dānijas valdības un ES. Tā mērķtiecīga koloniāla politika.
    Latviešu zemniekam konkurēt ar dāņiem ir apmēram tā, kā starp diviem cīkstoņiem, no kuriem vienam sasietas rokas un kājas.
    Tā ir mērķtiecīga pret Latviju vērsta politika, kas kategoriski jānoraida un vietā jāliek sava gudrība.

  • Es no sirds Tevi apsveicu, Inta, ka izvēlējies sekot savai sirds balsij, droši vien atsakoties arī no materiāli nodrošinātas pozīcijas šajā sistēmā, kā arī no salīdzinoši augsta sociālā stāvokļa.
    Kad Tavam piemēram sekos lielāka daļa Latvijas sabiedrības, tad arī iekustēsies pārmaiņas. Tu esi devusi labu un iedvesmojošu piemēru, un turpini apgaismot tos, no kuriem šī patiesība visu šo laiku bijusi slēpta.
    Tas tad arī ir sākums. Un, šādai darbībai turpinoties, arvien vairāk mainīsies arī citu cilvēku domāšana un reakcija uz notikumiem.
    Jo ir jau tā, ka praktiski katrā jomā cilvēki izjūt līdzīgas nejēdzības, lai neteiktu noziegumus. Tikai viņi pagaidām ar tām ir samierinājušies. Taču visam savs mērs. Kuru katru brīdi vēl kāds pieņems lēmumu sekot savai sirds balsij. Un kādā brīdī šai parādībai iestāsies lavīnas raksturs.
    Lai mums veicas!

  • Ja būtu tikai ĢMO vai pesticīdi, lauksimnieki tiktu galā.
    Bet ir: sagrauta infrastruktūra( ceļi slikti, netiek laboti, sabiedriskais transports daudzviet nekursē vai reti, slimnīcas, skolas likvidē un bēŗni netiek uz skolām)
    sarežģīta preču realizācija (pārstrādātāja cenu diktāts, realzācija ārpus lielveikalu tīkliem nav iedomājama, ietilpīgā grāmatvedība, nesakārtotie būvniecības jautājumi un ar ražošanu saistītās valsts inspekcijas ar viena veida prasībām lielām ražotnēm un maziem uzņēmumiem)
    valsts lauksaimniecības politikas neesamība
    mainīgais tirgus un cenas tajā
    ES regulu un dažādu direktīvu ietekme
    kotrabandas preču ietekme.
    Varētu paturpināt, bet tāpat skaidrs, ka lauksaimniecība fermeru līmenī iznīks. Ja kādam nav skaidrs, pabraukājiet pa laukiem – grausti.

  • Arī palasot komentārus, šeit TF, es redzu, ka ir mums daudz gudru, izglītotu, progresīvu cilvēku, kuriem nav vienalga, kā dzīvosim mēs un mūsu bērni. Kuriem rūp ne tikai sava personīgā materiālā labklājība. Kāpēc skatoties, kas notiek Saeimā un valdībā, es redzu pārsvarā tikai milzīgu politisko un ekonomisko stulbumu?! Ir taču cilvēki, kuri aiziet politikā idejas vadīti, no sirds vēloties darboties visas sabiedrības/tautas labā. Taču viņiem ātri ”aizver muti”. Tādēļ, domājot par to, ko es personīgi varu darīt, esmu nonākusi pie secinājuma- KA JĀSĀK IR NO APAKŠAS!
    Ja esmu iemācījusies izmantot fitoterapijas, aromterapijas, krāsu terapijas un citas dabīgas metodes, ja tās jau vairākus gadus ļauj man iztikt bez medikamentiem, ja es varu mājās izcept maizi no bioloģiskiem miltiem, tad savu pieredzi es varu nodot citiem. Un interese ir liela- tas mani priecē. Un dod cerību.
    Varbūt katrs no mums var kaut ko darīt, lai mazinātu medikamentu, pesticīdu, konservantu pieprasījumu? Nebūs pieprasījuma, nebūs miljonu peļņas lielajām korporācijām- nebūs arī intereses par tādu Latviju?

  • Un vēl, Inta. Tajās aprindās apgrozoties, droši vien būsi ievērojusi, ka ne vienmēr tas Mgr.agr. liecina par augstākajām zināšanām, nemaz nerunājot par sirsnīgu motivāciju. Visdrīzāk jau nē. Ja atskatāmies uz vēsturi, tad izcilākie zinātnieki, rakstnieki garīgie darbinieki un citi radoši cilvēki nebūt nevarēja lepoties ar labām atzīmēm skolā vai zinātniskiem grādiem. Zinātniskie grādi un citi tituli visbiežāk liecina par konformisma un konjunktūras apziņas pilnu rāpšanos pa karjeras kāpnēm. Cik gan daudzi titulēti ekonomisti ir burtiski pārdevuši savu dvēseli, lai ar savu iedomāto autoritāti veicinātu netaisnīgu sistēmu uzspiešanu tautām?
    Nav arī skaidrs, kāpēc tādam zinātniekam pašam nav nekas sakāms par Latvijas lauksaimniecību, bet gan jābalstās uz nezinātniskas aizokeāna organizācijas materiāliem? Tad jau no dzīves pieredzējuša zemnieka mēs varētu par savu lauksaimniecību uzzināt vairāk.
    Lai runā darbi, nevis tituli! :)
    Par medikamentiem varu Tev piekrist. Es arī sen tos nelietoju un būtu pavisam vesels, ja vien pats nebūtu nonācis cigarešu atkarībā. Lai gan ir gadījumi, kad var noderēt arī modernā medicīna. Diemžēl mums tā veselības aprūpes sistēma ir tik komercializēta, ka pēc iespējas tomēr jāturas no tās tālāk. Vienkārši nav jāslimo un jābūt priekšstatam par labas veselības priekšnoteikumiem.

  • Lieliski piemēri.
    Tam visam par ko jūs runājat ir viens vienīgs cēlonis – vēlme gūt peļņu nevis risināt problēmas cilvēku labā. Ja vēzis tiktu novērsts vai to varētu izārstēt lēti, tad medicīnas industrija ciestu smagus zaudējumus.
    ============
    Peļņas iekārtā šādi būs vienmēr un pat vēl trakāk droši vien.

  • Jā, no apakšas, Inta! No pamatiem :) Jo suverenā vara Latvijā pieder Latvijas tautai. Bez mūsu sadarbības un līdzdarbības tās augšas nebūs nekas! Tas ir jāsaprot un jāapzinās, pirmkārt, jau mums pašiem.
    Tie, kas iedomātajā augšā (Saeimā, valdībā, citās institūcijās), ir tikai mūsu kalpi. Mēs viņus varam atlaist no darba un izvirzīt citus. Mēs varam diktēt, pēc kādiem principiem tām institūcijām jādarbojas. Tikai tautas pasivitāte ir tos kalpus ievedusi kārdinājumā un ilūzijā, ka viņi ir kungi, no kuriem atkarīgi visi pārējie.
    ——————————————————
    Un ar to kalpu nomainīšanu es nedomāju jau iepriekš nopirktās vēlēšanu shēmas reizi 4 gados. Patiesas demokrātiskas pārmaiņas ir notikušas caur tautas kustībām. Piemēram, M.L. Kinga vai Gandija iniciētās kustības ir panākušas lielākas pārmaiņas nekā visi formālie parlamenti kopā ņemot.

  • Jāni, nezinu kā Tu, bet es esmu nogājusi pati savu maldu ceļu. Arī mans grāds ekonomikā un maģistratūras studijas par organizāciju un sabiedrības pārvaldi nedeva man izpratni par dzīves pamatvērtībām :) Līdz 30 gadu vecumam man vajadzēja pierādīt sev un citiem- es varu! :):) Es domāju, ka lielākais vairums cilvēku laika gaitā piedzīvo tā saucamo garīgo performanci, tikai citiem tam ir vajadzīgas vairākas dzīves….:)
    Es ļoti labi pazīstu un cienu raksta autoru, viņš varbūt labāk kā jebkurš cits zin lielo lauksaimniecības korporāciju ”virtuvi” Latvijā, jo tur iekšā ir daudzus gadus. Un, ja viņš jau te, TF, ir uzrakstījis vairākus rakstus, tad viņam gluži kā Tev un man,- nav vienalga.:)

  • O, atnāca Aigars…
    Tad nu es varu mierīgi iet laukā baudīt ziemas priekus.
    Uz sazināšanos! :)

  • Peļņa ir ekonomikas pamats. Bet, atkarībā no naudas daudzuma, sabiedrība tiek grupēta. Sabiedrības rīcību nosaka tie, kuru vadītās korporācijas un līdzīgi uzņēmumi diktē noteikumus pretējai pusei – sabiedrībai. Patērētāju tiesību aizstāvībai jābūt ar vismaz līdzvērtīgu spēju un ietekmi. Ja tā nav, tad kā tagad – ražotāja diktāts.

  • OK, tad man ir ideja. Palūgsim cienījamo zinātnieku pēc savas pieredzes aprakstīt “lielo lauksaimniecības korporāciju virtuvi Latvijā”. Es tagad tiešām nevēlos ironizēt. Tā ir ļoti svarīga tēma, kas būtu jāraksta vairākos turpinājumos un maksimāli jāizplata.
    Tajā ziņā Ē. Stašinskis tiešām dotu nenovērtējamu ieguldījumu, jo vispārējai publikai par to visai miglains priekšstats, tikai nelabas nojausmas.
    Kas attiecas uz Greenpeace politiku, tad cienījamā zinātnieka resursi ir šķiesti tukšgaitā, jo pilns internets ar informāciju par Greenpeace, bet par Tevis minēto tematu – diemžēl nav.

  • Ekonomikai NAV obligāti jābūt saistītai ar nadu. It īpaši ar monopol naudu. Agarāk bija daudz dažādu naudiņu katrā nelielā apmešanās vietā – naudas nekad netrūka, jo tā radās (kā dokuments) no tā, ka kaut kas tika saražots un pārdots.
    ——
    Labi. Neieslīgšu garās diskusijās. Tomēr atzīmēšu, ka savtība ir lielāks dzinulis nekā altruisms. Tātad peļņas iekārtā vienmēr uzvarēs peļņas kārotājs un pārējie zuadēs – kā jau tas ir redzams miljonos piemēru.

  • Induli, par kādu ražotāju diktātu Tu runā?
    Latvijas lauksaimniecībā ražotājs ir zemnieks. Nu ražotājiem piekabināt varētu arī pārstrādes uzņēmumus, taču tie pieder pārsvarā ārzemniekiem un tur sarežģīta un dārga starpnieku sistēma, kas parazitē uz zemniekiem un patērētājiem.
    Vai Tu tiešām izjūti zemnieku diktātu?
    Atvaino, bet pēdējie Latvijas zemnieki vairs tik tikko elpo. Tā ir iznīcināšanai nolemta kārta!
    Padomā, lūdzu, pirms kaut ko raksti.

  • o, un te ir vēl viena kaita ar ko slimo peļņas iekārta – monopols un karteļi, un mazo konkurentu iznīcināšana. Tas pats notiek arī lauksaimniecībā. Lielie paliek lielāki un mazie tiek apēsti, jo nespēj konkurēt. Paldies, ka izgaismoji, Jāni.

  • Paldies, Inta, par atbalstu!
    Lai arī rakstam izmantoti dažādi materiāli no dažādiem resursiem, tomēr visam pamatā ir vēlme pievērst uzmanību šai, manuprāt, aktuālajai problēmai, kura tieši vai netieši skar mūs visus un skars mūsu pēctečus.
    Lai arī kādam liekas, ka man, kā autoram (ar grādu), nav tiešas saistības ar praktisko situāciju laukos, tad varu apliecināt – ir gan un pie tam vistiešākā. Gan strādāju, gan studēju (pašlaik doktorantūrā) lauksaimniecībā. Un tieši tādēļ man ir arī praktiskā iespēja piedalīties šajos procesos no “apakšas”. Un šo iespēju vēlos izmantot, lai dotu savu ieguldījumu situācijas uzlabošanai. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski.
    Paldies visiem, kas piedalās diskusijā un novērtē tēmas nozīmīgumu.

  • Jāni, ideja nav slikta :) Ēriks daudz vairāk ir praktiķis nekā zinātnieks (Mgr.agr nav Dr.agr :))un, domaju 95% lauksaimnieku Latvijā viņu pazīst un augstu vērtē. Es arī. Pārlasi viņa iepriekšējos rakstus,-interesanti un vērtīgi. Bet, lai turpinājumos aprakstītu virtuvi…no tās virtuves ir jāiziet…….

  • Par finanšu sistēmu un naudu jau rakstīju savā pirmajā komentārā. Un ieteicu arī literatūru.
    Patreizējā finanšu sistēma ir parazitāra, balstīta parādos, augļošanā un spekulācijās. Tā ir atmetama, par to nevar būt divu domu.
    Ekonomikas pamatā ir nevis nauda, bet resursi un ražošana. Nauda var būt tikai palīglīdzeklis, kas atvieglo vērtību apmaiņu. Jā, naudu var izdot katrs, taču lietderīgi valstī ieviest vienotu naudas sistēmu (nevis eiro vai dolārus, bet savu). Bet domāt nevis par naudu, bet par ražošanu. Piemēram, domāt par ceļu un citas modernas infrastruktūras radīšanu. Un tikai pēc tam emitēt šiem projektiem nepieciešamo naudas daudzumu. Nauda šai gadījumā kalpos kā dokuments, kas apliecina reāli ieguldīto darbu visas sabiedrības labā. Un tad nu tie infrastruktūras būvētāji pret saņemtajiem naudas dokumentiem varēs iemainīt sev dzīvē nepieciešamo: pārtiku, apģērbu, kurināmo, grāmatas utt.
    Nekādu spekulāciju, nekādu privātbanku, nekādu blēžu piramīdu!
    Nauda kā kredīts (uzticība), nevis parāds (verdzība).
    Vairāk uzziniet, izlasot minēto Elenas Braunas grāmatu. Ja nav, varu piesūtīt.

  • Un uzmanību pievērst, Tev Ērik ir izdevies! :):) Tēma ir tiešām aktuāla!

  • Inta, Bet Tu taču no virtuves aizgāji! Kāpēc to godu gribi liegt Stašinskim? Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu tā ciena. Tad jau viņš nepazudīs! :)
    Otrs variants: lai raksta, bet no tā amata labprātīgi neaiziet! Redzēsim, kā tie birokrāti spēs atbrīvot no darba tādu cilvēku! Kā viņi tiesāsies un ņemsies! Un kas tik vēl tā procesa laikā nenotiks! Cik cilvēkiem neatvērsies acis! Cik ierēdņu Stašinskis ar savu pilsoniski atbildīgo rīcību iedvesmos uz līdzīgu rīcību!?
    Vai tas nav tieši tas, kas nepieciešams?
    Noteikti ierosini to Stašinskim!

  • Patiesību sakot, viņam pat nav cita ceļa. Ja jau publicējas Tautas forumā, tad jau ierēdņu acīs ir sasmērējies, ierakstīts melnajos sarakstos. Viņam vairs neuzticēsies, viņu turēs aizdomās. Atliek tikai iet līdz galam!
    Ja tā notiks, es apsolu personīgi Stašinskis atbalstīt, cik labi vien spēšu. Un gan jau radīsies arī citi atbalstītāji.

  • Gan jau Ēriks pats izlasīs, Tavu ierosinājumu :) Es aizgāju, jā…bet nedomā, ka tas ir tā viegli izdarāms.Un nedomā, ka es baigo piemēru kādam parādīju:) Lielākais vairums, padomāja, ka man nav kārtībā ar galvu- pamest labi atalgotu, priviliģētu amatu, dienesta auto un citus labumus. Aiziet uz kaut kādām netradicionāli-psiholoģiskām lietām, finansiālā nekurienē…. Un vēl, katram cilvēkam ir savs laiks nepieciešams, lai saprastu, kas tieši viņam ir vajadzīgākais un pareizākais.
    Un, ja kas es jūtos labāk, kā jebkad! Laikam esmu pareizo lēmumu pieņēmusi!

  • Jāni, nevēlos ka tu sauc mani par “cienījamo zinātnieku”. Mgr. grāds nav nekas sevišķs un nekādus nozīmīgus sasniegumus zinātnē neesmu guvis.
    Intas minētiā “lauksaimniecības korporāciju virtuve” nebūs tēma ko vēlos izklāstīt, jo tas ir mans pašreizējais darbs, kurā pelnu iztiku.
    Varu tikai pateikt to, ka “virtuve” katram ir sava tur ne jau tur slēpjas kas nosodāms. Lauksaimniecība arī ir uznēmējdarbība, kuras pamatā ir gūt pelņu. Problēma ir tā, ka sekojot progresīvām tehnoloģijām, pieaugot konkurencei, globalizācijai, palielinoties pašizmaksai u.t.t. lauksaimniecībā tehnoloģijas ir novirzījuša no dabiskiem procesiem, tie ir aizstāti ar mākslīgiem, cilvēku radītiem. Arī paši cilvēki un viņu darbs ir aizstāts ar mašīnām un ķimiskiem (sintētiskiem) līdzekliem. Ražošanas process daudzviet ir stipri par tālu attālinājies no tā, kā tas dabā ir bijis iekārtots un tam ir negatīvas sekas uz Pasaules dabisko sistēmu. Ir pienācis laiks atgriezties, kamēr nav par vēlu!
    Dzīvojot un strādājot laukos var redzēt šīs industrializācijas sekas, jo cilvēkiem laukos nav darba, nav iztikas. Nav bērnu, kas ietu skolās un bērnudārzos – tos slēdz ciet. Neskaitāmas lauku sētas sabrūk acu priekšā, jo nav kas tās uztur un apdzīvo. Zemi apsaimnieko lielās, spēcīgās saimniecības, jo mazie (ar dabiskām metodēm) nevar konkurēt un agrāk vai vēlāk atdod savu zemi lielajiem.
    Tai pašā laikā Latvijā ir daudz neapstrādātas zemes un ir jārada apstākļi, lai cilvēki atgrieztos laukos, atsāktu apstrādāt zemi un ar “tīrām” metodēm. Bet tas jau ir poltisks jautājums. Mēs šeit varam tikai izteikt viedokli un censties pievērst uzmanību šiem jautājumiem.

  • Nu redzi, Tu jūties labāk kā jebkad, lai arī esi izgājusi nekurienē. Un tas ir tikai sākums.
    Tos, kas palika un Tevi nesaprata, tur žņaugos bailes no nekurienes un nedrošība. Bet arī, paliekot sistēmā, viņiem nekas nav garantēts – izmantos un izmetīs. Tātad zaudēt nav ko. Bet pirmajā (Tavā) gadījumā var iegūt. Ne tikai pats, bet visi.
    Jā, saprotu, arī Ērikam tas viss jāpārdomā un jānobriest.
    Man šī dilemma nav sveša. Arī es savulaik atteicos no piedāvātās karjeras sistēmā, no īpašumiem, atteicos no ērtiem darbiem un pat paliku viens. Bez nekā. Un nenožēloju.
    Taču, spēris pirmos soļus, Ēriks vairs nekad nebūs vakarējais. Paciest esošo rutīnu viņam paliks arvien grūtāk.

  • Ražotājs ražos visu, kas nes vai nesīs peļnu un lielu peļnu. Ražotājs pats sevi neierobežo un neierobežos. Ierobežojumus uzstāda un preces kvalitātes prasības dažādā veidā nosaka pircējs vai pakalpojuma saņēmējs. Uzstādīt idejiskas dabas prasības ražotājam ir naivi. Konkrēti – veselības aprūpes sistēmā nemitīgi tiek izvaicāti ārsti un slimnīcu vadītāji. Kā labāk, pareizāk …. Atbilde – vairāk naudas, iekārtu, tur šādu, tur tādu aprūpi. Patiesībā taču pacientam jānosaka, kā viņam labāk, pieņemamāk, izdevīgāk. Ārstam maksā pacients. Pacients nepārzina šo jomu un kā starpnieks viņam kalpo viņa interešu aizstāvības organizācija. Līdzīgi arī citur. Vai tagad saprati, Jāni!

  • :) Paldies arī Tev, Jāni par atbalstu maniem pieņemtajiem lēmumiem, par spraigo, vērtīgo un interesanto diskusiju. Un, domāju, ka Ēriks jau arī vairs nav vakarējais… Jo, aptuveni zinot viņa statusu/autoritāti L/s biznesa vidē, uzskatu, ka pat šādi domāt ir liela drosme! Kur nu vēl rakstīt TF! Tādēļ visu cieņu! :):)

  • O, patīkami saskarties ar pašu autoru! :)
    Labdien, Ērik!
    Tas viss, kā Tu aprakstīji, tā tiešām ir, taču tā ir tikai viena monētas puse. Vēsture nevirzās lineāri. Tas, kas vēl dominē pašlaik un kas izraisījis šo globālo krīzi, nav nolemtība. Tā nav pirmā reize, kad alkatīgi, manipulējoši spēki cenšas cilvēcei uzspiest līdzīgu verdzību. Tomēr civilizācija ir izdzīvojusi un pat triumfējusi. Jā, kaut kas sabruks un varbūt pazudīs, tā vietā būs kaut kas jauns. Tas viss jau ir bijis. Kur bija šķietami neuzvaramā Romas impērija, tur pēc laika atplauka cita rosība. Un tā pazuda daudzas impērijas. Jo kur tiek iniciēts spēks, tur rodas arī pretējas tendences. tieši tagad tas notiek.
    Taču mums nav impērisku ambīciju, mums pietiktu, ja paši sev nodrošinātu cilvēku cienīgu dzīvi un uzņemtos par to atbildību. Mēs nekārojam dzīvot uz citu rēķina vai zāģēt to zaru, uz kura paši dzīvojam. Un tas ir iespējams.
    Jā, apskatītā tēma nav šaurs nozares jautājums. Tas ir valsts politikas un izvēlētās sistēmas (paradigmas) jautājums. Jo viss ir saistīts. Nekas te neuzplauks un nedzīvos labi, ja likvidēs šo ļoti svarīgo nozari. Lauksaimniecība nav tikai zemnieku problēma. Tā vienlīdz svarīga visiem. Vismuļķīgākā taktika būtu izlikties to neredzot vai domāt, ka “tas uz mani neattiecas”.
    ———————————————————
    Labi, maza atkāpe. Kāpēc Japāna, kurai pietiek dolāru, bet kurai tik maz lauksaimnieciski izmantojamās zemes, savus rīsus lēti neiepērk kaut kur Ķīnā vai Malaizijā, bet tomēr audzē pati, dāsni to subsidējot no valsts budžeta?

  • Atrodoties iekšā “virtuvē” man ir tā iespēja pieņemt un ietekmēt lēmumus, ieviest un popularizēt “zaļās” vai “zaļākas” tehnoloģijas, dalīties pieredzē un zināšanās. Daru es to gan savu darba devēju, gan Latvijas, gan Pasaules labā (kaut mazliet). Protams mums samazināsies “draudzība” ar kīmiskajām kompānijām, bet agrāk vai vēlāk līdz tam būs jānonāk visiem. Tāpēc labāk ir āgrāk nekā vēlāk. Kamēr nav par vēlu ….

  • Fantastisks pēdējais komnentārs.
    Tehnoloģijas izspiež cilvēku VISĀS JOMĀS. Tas ir tikai laika jautājums, kad kombinācija Peļņa+Tehnoloģijas pašas sevi apēdīs dēļ tā, ka cilvēkiem nebūs darba un līdz ar to arī naudas, lai iegādātos jebkādas ar tehnoloģijām saražotās preces.
    ==========
    Tas nozīmē, ka peļņas iekārta ir jāatdala no tehnoloģijām pilnībā mākslīgi vai arī jāgaida, kad iekārta caur lielām sāpēm sabruks visā pasaulē.
    ===========
    Citiem vārdiem sakot – kāda jēga no apsētiem augsti mehanizētiem laukiem, ja cilvēkiem nav naudas, lai iegādātos produktu?
    ===========
    Pasauli sagaida interesanti laiki, ja cilvēki turpinās iet pa uzsākto kursu nākamajos 50 gados.
    Būs smags tehnoloģisks bezdarbs… jau ir, kā jau minēji. Būs degradēta daba un paplucināta sugu daudzveidība.
    Būs miljardiem cilvēku, kam nebūs (jau nav) pieeja elementārām lietām – uzturam, mājoklim un siltumam.
    Būs elite, kas dzīvos spēcīgi apsargātās un augsti tehnoloģiski attīstītās “salās”.
    ———–
    ———–
    Esmu par to, lai tehnoloģiju pielietošana mehānisms mainītos par 180 grādiem – Sabiedrības labā nevis Savtībai (saucas moderni peļņa un uzņēmējdarbība). Pie tam prakstikā katram realizējamā un pieejamā veidā. Simts gadus atpakaļ nekas tāds nebija iespējams. Tagad jau ir un būs ar vien vairāk.

  • Jā, Induli. Ja tā globāli ņem un tās korporācijas sauc par ražotājiem. Faktiski jau korporācijas pašas neko neražo, tie ir tikai kantori, kas slēdz sev izdevīgus kontraktus ar starpniekiem (subkontraktoru kantoriem). Īstie ražotāji korporāciju sistēmā ir lēts un beztiesisks darbaspēks. XXI gadsimta vergi. Viņi neko nediktē un ir šīs sistēmas upuri.
    ———————————————————–
    No parazitārās pārstrādes uzņēmumu sistēmas, protams, jāatsakās. Katrā pagastā var būt mazi pārstrādes uzņēmumi, kas darbojas kā kooperatīvi. Un šie kooperatīvi veido kooperatīvas apvienības reģionu un republikas mēroga, kas gādā par nepieciešamo materiālu iegādi (bez starpniekiem) un gatavās produkcijas tirdzniecību. T.i., katrs pagasts saražo pirmkārt sev, bet atlikumu laiž tirdzniecībā, t.sk. uz ārzemēm.

  • Jāni, Par Japānu īsti nezinu, bet tajā pašā Ķīnā un Indijā plaši audzē pārtiku izmantojot tikai cikvēku roku darbu, praktiski bez tehnikas un sintētiskiem materiāliem. Cilvēki ar rokām joprojām kaplē kviešu laukus, stāda un novāc rīsus, kā pirms 1000 gadiem. Pieļauju, ka valsts politika ir saglabāt cilvēkiem šo nodarbi un dzīvesveidu, saglabāt sociālo vidi un infrastruktūru, kā arī ekoloģiju. Par to attiecīgi tērējot citur nopelnītos dolārus.

  • Jā, tā ir. Mans points bija par lūk šo. Problēmas nes peļņu. Jo vairāk problēmu vietās, kur daudz naudas vai citu resursu, jo vairāk var nopelnīt ar pagaidu risinājumiem. PROBLĒMU ATRISINĀT PILNĪBĀ peļņas iekārtā NAV izdevīgi.
    – vēzi izārstēt vai novērst nav izdevīgi
    – audzēt šķirnes, kuras ir dabīgi izturīgas pret kaitēkļiem nav izdevīgi lielajiem sēklu monopoistiem, kas pārdod arī ķimijālijas un ĢMO šķirnes
    – valadībai, kura ar GazProm ir uz vienu roku, nav izdevīgi, ka cilvēki dzīvo energoautomomās ēkās, jo tad nevarēs tiem izsūtīt energokompāniju rēķinus…
    ======
    Jo vairāk uz smagākas problēmas, jo labākas peļņas perspektīvas.

  • Nevaru tagad atcerēties, kāds Latvijas lauksaimniecības zemju daudzums pašlaik jau ārzemnieku rokās, bet tas ir gana liels! Un diezin vai ārzemniekiem ļoti rūp zaļākas tehnoloģijas šeit Latvijā. Viņiem rūp gūt šeit vieglāku peļņu- lētais darbaspēks, utt. Nopirkt zemi pa lēto, intensīvi izmantot, saindēt ar pesticīdiem uz daudziem gadu desmitiem, iegūt maximālo peļņu un, domāju beigās aizvākties (kad vairs nevarēs te tik brīvi šiverēt). Un diezin vai, Ēriks vai kāds cits, te kā partizāns varētu ieviest zaļākas tehnoloģijas… Dāņi šeit ceļ fermas, jo cūkot Dāniju viņiem neļauj valsts. Bet mūsu valsts ļauj. Un, kāpēc lai ārzemnieki šeit gribētu kaut ko mainīt uz pozitīvo pusi, ja pat mūsu vietējie lielzemnieki par to pat nedomā?

  • Japāna II pasaules kara laikā pārdzīvoja t.s. sabiedroto spēku militāro blokādi un masu badu. Tāpēc viņi sapratuši, ka sava pārtika, lai cik tā dārga iznāk, nozīmē brīvību un neatkarību, bet bieži vien tas ir arī dzīvības jautājums. Un viņi ciena savus zemniekus.
    ———————————————————
    Ērik, visus šos 19 gadus ministriju un departamentu kabinetos ir sēdējuši it kā labu griboši ierēdņi, kuri sevi mierinājuši ar domu, ka, lūk, viņi var labvēlīgi iespaidot politiku, atbalstīt zemniekus u.tml. Bet kāds ir šo pūliņu sausais atlikums? Cik stipra bija zemniecība pirms 19 gadiem, un cik tagad?
    Un vispār lauksaimniecības stratēģiju galvenajās līnijās nosaka nevis tajos kabinetos, bet Briselē, Vašingtonā, Kopenhāgenā un neskaitāmās globālās institūcijās, kuras vienkārši diktē. Proti, mēs esam zaudējuši savu suverenitāti.
    ——————————————————-
    Kad es rakstīju grāmatu par kooperāciju, gribēju intervēt galveno atbildīgo Zemkopības ministrijā par lauksaimniecības kooperāciju (aizmirsu tās sievietes vārdu, bet varu atrast). Viņa bija tik nobijusies, ka kategoriski atteicās no jebkādas saskares, par interviju nemaz nerunājot. Viņa gan ieradās uz grāmatas prezentāciju. :)
    Tik daudz par teikšanu tajos kabinetos…
    Tāpat no intervijas atteicās galvenais kooperācijas organizators Vidzemes reģionā. Nācās atstāt tukšus laukumus grāmatā…
    Nemānīsim sevi. :)

  • Inta, tas, vai Latvijas valdība atļaus piecūkot Latviju, ir atkarīgs no mums. Tas vienkārši jāsaprot un jāpieradina sevi pie apziņas, ka saimnieki esam MĒS! Mēs varam panākt, lai te neviens svešinieks necūkojas…
    Tāpat kā to panākuši dāņi savā zemē, kurā, starp citu, zemnieki ir pat ļoti stingri kooperējušies. Viņiem ir sava stipra balss, ko valdība spiesta uzklausīt un ņemt vērā.

  • Es biju domājusi izteikt šaubas par Ērika iespējām kaut ko mainīt ”no virtuves”…Jo lai cik arī pavārs labs, viņš ir tikai algots darbinieks un diezin vai viņam ļaus mainīt ēdienkarti…. Bet, lai izdodas!

  • zaļās tehnoloģijas, zaļie produkti, 100% dabīgs produkts…
    Atvainojiet, bet tas tāds modē nācis žargonvārds, kārtējais mārketinga triks, ko lieto priekšā un pakaļā…
    Nu aizejiet uz veikalu un pagaršojiet to 100% dabīgo sulu.
    Par tādām lietām jārunā konkrēti un skaidri, nevis jāslēpjas aiz parazītvārdiem.
    Un vai paliek vieglāk, ja uz tām patērētājsabiedrības drazām, ar kurām piedrazoti visi meži, upmalas un izgāztuves, ir tas skaistais ES simbols, kas it kā garantē kaut kādu otreizējo pārstrādi, ekoloģisko draudzību vai tml.?

  • Inta! Arī ārzemnieki darīs tā kā viņiem ir izdevīgāk (ekonomiski) tā kā tu raksti. Ja “zaļās” tehnoloģijas beigās izmaksās lētāk (jo taču mazāk būs jālieto tie produkti), vai par tām tiks kāds papildus atbalsts, tad to ieviešanai nav šķeršļu. Šeit ir vajadzīgas zināšanas un vēlme to darīt. Daudzos gadījumos stādāt moderni ir daudz vieglāk, jo tas ir vienkārši – ir problēma – atrisini to kaut ko nomiglojot! Strādāt “zaļi” ir sarežģītāk, bet ne vienmēr dārgāk. Daudzajās ārzemnieku saimniecībās strādā latviešu pārvaldnieki un agronomi, pati labi zini, un viņu izvēlē ir kā to darīt un kā panākt rezultātu. Popularizējot alternatīvas iespējas, informāciju, pieredzi, daudz ko var izmainīt. Vajag tikai vēlēties to darīt.
    Starp citu pat graudu tirgū parādās pieprasījums pēc graudiem, kuri nav apstrādāti ar glifosātiem un augšanas regulātoriem. Piedāvātā cena ir par 20 eiro/t augstāka kā apstrādātajiem. Kopējais ienākums no hektāra vismaz 5x pārsniedz šo pesticīdu izmaksas! Šeit vajag tikai iemācīties izaudzēt šos graudus bez šiem pesticīdiem (piemērotas škirnes, tehnoloģija ..) un papildus peļņa garantēta.

  • Jāni,vnk ”zaļš” ir latviskāk un īsāk nekā ekoloģisks vai bioloģisks… :)
    Jā, Ērik pieprasījums pēc ”zaļajiem” produktiem paaugstinās diezgan strauji, un tas priecē. Esot Helsinkos redzēju, ka apt 25% supermārketa plauktu aizņēma produkcija ar EKo zīmi. (cits jautājums, ko ar to izprot somi, un kādas ir prasības).
    Es arī ļoti ceru, ka tuvākajā nākotnē EKo veikaliņi nebūs retums, un ka katram no mums būs izvēle.
    Pašlaik, kamēr mēs ejam uz Rimi, pērkam maizi ar pesticīdu piedevu, jogurtu ar daudziem E utt, mēs paši izvēlamies atbalstīt ķīmiju ražotājus/lietotājus un nodrošinām viņiem peļņu.
    Tas ir tas jautājums par domāšanas izmainīšanu. Un, kā jau teicu, jāsāk ar sevi, kaimiņu utt. Tad mums izdosies!

  • Starp citu, Ērik, – kā varēja gadīties, ka es tepat blakus lielveikalā (tas ir Jēkabpilī) varu igauņu piena litru nopirkt par 26 santīmiem, bet vietējais (ar tādiem pašiem parametriem) ir vismaz 45 santīmi vai pat pāri 50 santīmiem litrā?
    It kā ceļa izdevumi, glabāšanas izdevumi… Nu kaut kā tas pretēji elementārai loģikai, bet tomēr fakts. Vai Lietuvā un Igaunijā kādas supergovis?
    Un runa nav par kādu akciju, bet par pastāvīgu cenu.
    Protams, arī leišu produkti tepat gandrīz uz pusi lētāki par vietējiem. Bet pašā Lietuvā var nopirkt vēl lētāk, ja dolāros pārrēķina.

  • O nē, Inta. Zaļš šai gadījumā nav Latvijas īpatnība. Tas tulkots no angļu “green”, ko tur, aiz robežām, lieto tādā pašā nozīmē.

  • Esmu lauksaimnieks jau kurā paaudzē. Ne kādā gadījumā nedrīkst krist galējībās. Manā bijušā saimniecībā, kuru esmu norakstījis dēlam, audzējam arī piena lopus. Līdz ar to mums nepieciešami zālāji. Tas dod iespēju realizēt obligāto prasību par augu sekas ievērošanu un ir pietiekošā daudzumā kūts mēsli. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, pavasarī, pēc labības sadīgšanas, izmiglojam nezāles. Bez tā iztikt nevar. Ziemājiem pavasarī dodam virsmēslojumu. Un tas ir viss. Es ieteiktu lietot jēdzienu ķimizācijas pakāpe. Patreizējās lielsaimniecībās lieto ekstensīvo saimniekošanas metodi, neievērojot nekādas agro vai zootehniskās normas. Tas gan ir absurds. Esmu ievērojis, ka šādi apsaimniekota zeme ir nevis augsne, bet nedzīvs substrāts. Arī mūsu patreizējās lauksaimniecības problēmas ir pārāk cieši saistītas ar visas mūsu valsts patreizējo stāvokli un tās var risināt tikai kopā.

  • Zaļais un eko ir dažādas lietas. Tas ir mazākais, ko cilvēks var darīt. Var arī iet soļus tālāk.
    ———-
    ———-
    ZAĻAIS – samazināta ietekme uz vidi. Limits – viens vai divi aspekti (piemēram, enerģija un piesārņojums)
    ===
    EKO – pieeja, kas samazina kopējo ietekmi uz vidi visa produkta vai servisa mūža garumā – no šūpuļa līdz kapam (ieskaitot)
    ===
    ILGTSPĒJĪGS – radikāli jauna (svaiga) pieeja vai tehnoloģija, kas ir tik pat funkcionāla, tomēr samazina triecienu videi, kā arī ņem vērā ekonomisko un sociālos faktorus.
    ===
    ILGTSPĒJĪGS IZGUDROJUMS – radikāla pieeja trieciena videi samazināšanai ar SOCIO-TEHNOLOĢISKU sistēmisku metožu iejaukšanos (nevis vienkārši produktu vai servisu uzlabošanu)

  • Paldies, Jāņonkul! Esmu līdzīgos ieskatos – izvairīties no galējībām, un lauksaimniecība ir visas valsts lieta.
    Tie, kas manipulē sabiedrisko domu, tiem patīk pretstatīt: mazsaimnieki par sevi, lielsaimnieki par sevi, skolotāji par sevi, bankas par sevi, pensionāri par sevi, studenti par sevi, valdība par sevi utt. Un tā mūs visus sarīda: skaldi un valdi.
    Taču politikas augstāka māksla ir uz to skatīties kā uz vienotu sistēmu, kura katra elementa panākumi ir atkarīgi no citu elementu panākumiem. Tā kā cilvēka organismā. Nu nav lieku vai mazvērtīgu orgānu. Visi nepieciešami, lai cilvēks kopumā būtu vesels.

  • Inta! Tieši tā! Jāsāk ar pašiem ar sevi. Kamēr mēs pirksim dāņu ražotās cūkas gaļu, kurai vairs nav nekādas saistības ar lauksaimniecību, bet tā ir ražota fabrikās, kur tā ir mākslīgi “uzpumpēta” un nav nekā veselīga, tikmēr mēs to paši atbalstīsim. Ja mēs tā vietā izvēlētos bioloģiski audzētu liellopu gaļu, kuras ražošanai Latvijā ir lielas perspektīvas, attīstītos šī nozare. Pašlaik Latvijā ir 100tiem tūksošu hektāru ar krūmiem aizaugušas platības, kuras nav piemērotas nekam citam (arī ārzemniekiem neinteresē). Tās ir ideāli piemērotas liellopu audzēšanai, nevajag lielus ieguldījumus, tehnikā un ēkās, nevajag pesticīdus un minerālmēslus, lopi lēnām pārvērš zāli un krūmus ekoloģiski tīrā gaļā. Es jau savu izvēli esmu izdarījis šajā jomā. ja tā darīs arī citi tad būs rezultāts. Kāds pieprasījums – tāds piedāvājums!
    —————————-
    Jāni! Par Igauņu pienu. Nozīmīgs cenas regulēšanas faktors ir valsts atbalsta instrumenti – subsīdijas, eksporta dotācijas u.t.t. Ar šādiem instrumentiem var veicināt gan exportu gan importu, bet tas nav pašu ražotāju rokās, bet valdības kompetence un iejaukšanās tirgus regulācijas oasākumos. Tas attiecas arī uz citiem produktiem. Protams nozīme ir arī monopoluzņemumu cenu politikai.

  • Ērik, es jau tīri labi saprotu, kā veidojas cenas. Bet tad jājautā, kāpēc igauņi un leiši šos visnotaļ nepieciešamos instrumentus izmanto savu cilvēku labā, arī dāņi un daudzi citi to dara, bet lūk tikai mēs – nevaram vai negribam, t.i., cenšamies būt ticīgāki par pāvestu (brīvā tirgus ideoloģijas nozīmē)?
    ——————————————————-
    Veikalā uz gaļas jau neraksta, vai tā ir dāņu uzpumpētā gaļas parodija. Kāds varbūt spēj to noskaidrot, bet vairākums ir svētā neziņā. Skatās tikai uz cenām un priecājas par akcijām. Kāpēc valsts nenosaka skaidrus un visiem saprotamus marķējumus, kāpēc valsts neizglīto par šīm lietām, bet pat mērķtiecīgi glabā šos un citus “komercnolēpumus”? Kāpēc vispār Latvijā pieņemts likums par komercnoslēpumu? Vai godīgam uzņēmējam kas slēpjams un vai mums noteikti jāsadarbojas ar negodīgiem?

  • Jāņonkuli! Pilnīgi pareizi! Katrs solis, kas samazina kaitīgo vielu lietošanu ir ceļs uz kopējo rezultātu. Ir daudz veidi kā to sasniegt. Latvijā ir daudz tādu saimniecību, kā tavējā un jo vairāk tādu būs, jo labāk. Šajā ziņā vinnētāji būs tādi zemnieki, kuri nebūs paklāvušies vispārējai tendencei modernizēties, šauri specializēties, bet maksimāli saglabājuši dabīgos saimniekošanas principus. Tiem arī augsne nav kļuvusi nedzīvs substrāts bet ir kā dzīvs organisms. Šajās vietās atveseļošanās process ir daudz vieglāk un ātrāk sasniedzams.

  • Un galu gala – cik ilgi jāspēlē šis liekulības teātris, ka esam brālīgajā savienībā, lai gan šī savienība pret mums izturas kā pret iekarotu koloniju? Kāpēc Latvijas lauksaimnieki ES, kas subsidē savu lauksaimniecību, saņem vismazākās subsīdijas? Kāpēc šo jautājumu neviens pat neuzdrīkstas ierosināt dienas kārtībā? Kāpēc nav sodīti tie, kas parakstīja šādu diskriminējošu līgumu, kas nodara milzīgus zaudējumus mūsu valstij un cilvēkiem?
    Kamēr mēs šīs un citas nejēdzības nelabosim, nekas jau arī nemainīsies. Ja nu vienīgi uz slikto pusi. Nē, – pavisam droši, ka uz slikto pusi.

  • Jāni! Šie jautājumi par cenām, tirgu, valsts politiku jau skar ietekmīgus politiskus spēkus, kuri ar savu ietekmi “ievieš sev izdevīgu” kārtību. Mēs diemžēl esam spiesti tam pakļauties gan kā ražotāji, gan kā patērētāji.
    Es redzu iespēju tikai “atdaloties” no sistēmas un darbojoties paralēli savā “paralēlajā” sistēmā. Izveidojot savu, vietējo ražotāju – pārstrādātāju – tirgotāju – patērētāju shēmu un apejot pastāvošo monopolistu un lielveikalu sistēmu. Tai būtu jābalstās uz taviem aprakstītajiem kooperācijas principiem. Atkal tas pats – kā paši darīsim – tāds būs rezultāts. Ja neko nedarīsim – turpināsim pakļauties. Bet tā jau ir cita tēma

  • Kas zin, kādas ir mūsu iespējas izstāties no ES? Varbūt tagad ir īstais laiks sarīkot referendumu par šo tēmu? Kādas būtu sankcijas? Es pati daudz esmu saskārusies ar tām direktīvām un prasībām, kas attiecas tieši uz lauksaimniecības tirgu!Un tur nu Tev Jāni ir pilnīga taisnība, kamēr būsim spiesti akli sekot šīm direktīvām, labāk diez vai būs. Paši jau vien izlēmām iestāties, tagad pašiem jādomā, ko ar to darīt… Viens gudrs cilvēks teica, ka jāsākās juristu ērai. Varbūt tiešām, tas ir viens no risinājumiem? Jo mēs (es vismaz) nezinām, kādi ir tie līgumi (gan ES, gan tagad SVF utt), un cik paaudzes vēl maksās šos parādus?…

  • Nu tam, Ērik, es varu tikai piekrist. Tāpēc jau es to grāmatu par kooperāciju rakstīju. Cilvēkiem jāapzinās savas kopīgās intereses un atbilstoši jārīkojas. Ne viens pret otru, bet produktīvā, taisnīgā sadarbībā. Un ar atbildību arī nākamo paaudžu priekšā. Kādu zemi un saimniecību tām atstāsim?
    Jāņonkulis labs piemērs. Lai tādu cilvēku skaits vairojas! :)
    Noraidīsim mūžīgās konkurences un grupu interešu un amorāla biznesa mācību! Dzīvosim ar savu galvu un būsim savas zemes saimnieki! Tas ir tik vienkārši un dabiski.

  • Labs uzsaukums, Jāni!
    Atvienojos no TF. Pieslēgšos vakarā.

  • Inta, tur jau tas traģikomiskākais, ka neviens nav tos visus līgumu, direktīvu un regulu blāķus izlasījis! :) Tāpat vien nobalsoja. Jo – “tā vajag”. :)
    Priekšā varētu paņemt to pašu iestāšanās līgumu. Un sākumam apstrīdēt tās diskriminējošās normas. Ja tas neizdosies, tad vienkārši jāaiziet, balstoties uz savām normām. Jo Latvijas Satversmi vēl neviens nav atcēlis. Tā tikai jāiedarbina.
    Juristi te daudz nepalīdzēs. Pašiem jāzina, ko gribam un tas jāīsteno. Pēc tam atnāks juristi un visu to noformēs skaistos tiesiskos rāmjos. :)

  • Nu šo to varbūt varētu arī juristi piepalīdzēt. Re, mūsu pensionāri iesniedza savu sūdzību Satversmes tiesā un savu panāca. Arī māmiņas un bērnu pabalstu saņēmēji iesniedza un varbūt savu panāks.
    Un ir taču mūsu kodeksos panti par zaudējumu nodarīšanu valstij! Kliedzošākais piemērs – diskriminējoša līguma parakstīšana ar ES. Un parakstītāji ir zināmi. Tautai netika sniegta pilna informācija, tikai banāli solījumi par Eiropas naudas straumēm, kas nu plūdīs, un Repšes draudi, ka rīt Doma laukumā būs Krievijas tanki, ja pareizi nenobalsos.
    Tātad jurisdiski pareizi jāsastāda iesniegums un jāiesniedz. Ja arī nebūs tieši un tūlītēji rezultāti, tad tomēr tas pievērsīs sabiedrības uzmanību svarīgai lietai, no kuras atkarīgas daudzas citas lietas.

  • Lai tas (izstāšanās no ES) notiktu, par ko es balsotu abām rokām, nepieciešamais minimums ir:

    1) Lai tiktu sarīkots referendums par šo jautājumu;
    2) Lai referenduma rezultāti netiktu viltoti (tas, vai vēlēšanas Latvijā notiek godīgi, ir atsevišķa tēma);
    3) Lai VAIRĀKUMS Latvijas iedzīvotāju patiešām nobalsotu par izstāšanos.

    Redzot ES propagandu it visur (ir grūti vakarā ieslēgt LTV1, lai neuzdurtos vienam no ES propagandējošajiem raidījumiem – citi ES propagandē atklāti (bija pat, šķiet, tāds raidījums “eirobusiņš” ar apgrieztām pentagrammām logotipā), citi bišķiņ smalkāk (piemēram, “Viss notiek”, bet ne tikai, faktiski ikviens LTV1 “sarunu raidījums” to dara; pat Dombrovska JG runa bija tīra ES propaganda – sākot ar Rīgas plāna rādīšanu zili-dzeltenajās krāsās pirms un pēc uzstāšanās un beidzot ar nemitīgo ES pieminiēšanu pašā runā), es, godīgi sakot, šaubos, ka pašlaik ir reāli visus minētos 3 nosacījumus nodrošināt.

  • Es šaubos, ka ST pieņems jebkādus anti-ES lēmumus (sk. lietu par Lisabonas līgumu), tomēr mēģināt, protams, vajag.

  • Hmm, interesanti būtu iegūt provizorisku informāciju, kādas aptaujas veidā, lai kaut vai iegūtu priekštatu par kopējo sabiedrības attieksmi šajā jautājumā… Bet kurš mēdijs to atļautos?

  • Jā, pigori. Un vēl jau svarīgi, lai tie balsotāji būtu par balsojamo jautājumu izglītoti, zinoši, saprotoši. Lai katrs demagogs nevar cilvēkus iebaidīt ar briesmu stāstiem. Briesmas jau ir realitāte! Nu varbūt totāls iznīcināšanas karš būtu vēl briesmīgāks. Bet tagad notiek lienošais genocīds, kura rezultāti līdzīgi totālam karam, tikai pastiepti laikā (vardes uzvārīšanas efekts).
    ————————————————————
    Ekoloģiski jūtīgiem cilvēkiem gribētu teikt vienu: tā īsti par savu vidi spēj rūpēties vienīgi brīva, turīga un sociāli taisnīga valsts. Tiklīdz ir nabadzība un ekspluatācija, tā ekoloģijas standarti tiek izmesti mēslainē. Aizbrauciet uz nabadzīgu valsti vai reģionu (ja to nesaskatāt Latvijā), un redzēsiet drupas, atkritumus uz ielām un citur, indīgas ražotnes un vispārēju postu.
    Tātad patreizējā periodā runas par ekoloģiju izskan tukšumā. Vispirms mums jāsakārto savas pamatvajadzības (Maslova piramīda) un tad nu pašiem gribēsies parūpēties arī par savu vidi.

  • ”..Jāsakārto savas pamatvajadzības” Kad lielākais vairums Maslova piramīdas apakšā ir ievietojis arī merecedess, gucci, plazmas TV utt.? Bet vakar TVnet rakstīja, ka bērni, kuri zvana uz palīdzības tālruni, sūdzas par izsalkumu…. Varbūt vnk ir jāsaprot, kas ir īstās vajadzības?

  • Varētu pamēģināt Delfos ieteikt aptaujas tēmu (tur it kā ir iespēja iesūtīt jautājumus uz redakcija@delfi.lv).
    Tvnetā, db.lv, nra.lv ir aptaujas, bet neatradu, kur un vai var iesūtīt jautājumus.
    Iesākumam varētu aptauju sarīkot tepat TF. ;)

  • Atvainojiet, bet man nav radies iespaids, ka apsaimniekojot zemi, zemnieciski, būtu neredzamas sekas, vai par tām neliecinātu vecu cilvēku kaulu sistēma. Ir varianti, kā deldēt zemīti un tieši šis ir viens no tiem. Pirmā vietā tomēr zināšanas …

  • Tātad, tu, Pigori, esi ar abām rokām par, es arī! Droši vien arī Jānis….

  • Protams, Inta. Tāpēc jau es uzsvēru sociālo taisnīgumu. Visas tās gucci lupatas un mersedesi nav nekādas pamatvajadzības, bet garīgi nenobriedušu cilvēku infantila izrādīšanās, mazvērtības sajūtas un dzīves tukšuma slimīga kompensācija. Bet bērni, kas izsalkuši – IR! Ja bērni ir izsalkuši, tā ir smaga mūsu sabiedrības slimības pazīme. Tā ir letāla sabiedrības slimība. Ja sabiedrība slimo ar to, tad arī pesticīdi ir tikai joks.

  • Jā, Inta esmu par. Bet – gudru un pārdomātu par. Vai kādam ir pazīstami labi, drosmīgi juristi (viņi var palikt anonīmi, ja baidās atklāti)? Ar viņiem jāpārrunā par labāko pieeju. Kā noformēt tos iesniegumu tā, lai tiesai to būtu grūti noraidīt. Lai būtu spiesti izskatīt pēc būtības.
    Mūsu pusē ir arī visas starptautiskās konvencijas: genocīda noziegums, cilvēka tiesības, tautu tiesības, suverēnas valsts tiesības u.c.

  • Es domāju, ka tu neesi taisnīga pret lielāko vairumu. Lielākajam vairumam noteikti prioritāšu sarakstā nav mersedesi, brendu apģērbi un tamlīdzīgas ekstras. Manuprāt lielākais vairums joprojām domā, kā samaksāt par mājokli, nodrošināt ģimenei pārtiku, naudu transporta izdevumiem (jā, arī benzīnu savam auto, kas manuprāt gan nav nekāda greznība, it īpaši ja cilvēks dzīvo dziļos laukos) un tā tālāk.
    Tas ir tāpat kā ar mājokļu kredītiem – tagad ļoti populārs ir viedoklis (vakardien, piemēram, bija iekš “Viss notiek”, bet šis viedoklis ir plaši izplatīts), ka cilvēki “treknajos gados” bija izlepuši, uzlikuši naudu pirmajā vietā un nu tagad paši ir pie visa vainīgi. Taču tas ir netaisnīgi! Piemēram, man ir viens radinieks, kurš iegrābās lielā kredītā dzīvoklim pirms pāris gadiem – taču tas nav nekas grezns – nedz pārāk liels, nedz kaut kādā ekskluzīvā vietā; dzīvokli viņš pirka, jo viņam ir 2 mazi bērni, pirms tam īrēja kaut ko pilnīgi neciešamu un bez ērtībām. Ir vēl viena radiniece, kura par 80K EUR iegādājās divistabu graustu Ķengaragā – arī tāpēc, ka nebija sava dzīvokļa un ir 2 mazi bērni. Un tajos gados bija šādas cenas.
    Un tā tālāk. Jā, cilvēki rīkojās neapdomīgi, taču nevar teikt, ka viņi to ir darījuši tāpēc, ka bija izlepuši vai tāpēc, ka gribēja dzīvot grezni. Viņi vienkārši gribēja savu jumtu virs galvas. Un ņemot vērā tā laika valdības, Latvijas Bankas, komercbanku, mediju, un NĪ spekulantu rīcību nav nemaz tik liels brīnums, ka cilvēki uzķērās.
    Un tā tālāk.
    Es personīgi pazīstu tikai pāris cilvēkus, kuri tiešām ir apsēsti ar mantām. Bet nedomāju, ka tas ir lielākais vairums.
    Piedod, ja sanāca piekasīšanās pie vārdiem un tu to “lielāko vairumu” biji domājusi vispārīgi, nevis konkrēti.

  • Man nav pazīstamu juristu, taču šeit TF, sadaļā “Es arī piedalos” ir pieteicies viens jurists – Nabagu advokāts. Varbūt viņš vēlētos piedalīties.

  • Nekas :)vairāk biju domājusi tiešām vispārīgi, par pārlieko materiālismu, par to, ka daudziem ir svarīgākas visādas bezjēdzīgas lietas, nevis parunāties ar saviem bērniem utt, utjp. Arī man apkārt ir visādi cilvēki, un katram ir savs prioritāšu saraksts…un man nav tiesību nosodīt nevienu, tikai tāpēc vien, ka es domāju savādāk:)

  • Nu jā, nezinu, kāpēc tā iekarsu par šo tēmu. Vispār es domāju, ka visvairāk neatmaksājamo mājokļu kredītu ziņā cieta tieši cilvēki apt. 23 – 29 gadu vecumā, kuriem savas dzīvesvietas nebija, viņi tikai nesen sāka strādāt, parādījās sīči, vajadzēja vietu, kur dzīvot – vietu, ko varētu saukt par savām mājām, un likās, ka priekšā ir visas perspektīvas.
    Bet atgriežoties pie jautājuma par aktivitātēm un vērtībām tā arī sanāk, ka tad, kad cilvēki burtiski cīnās par izdzīvošanu, viņiem neatliek mentālās kapacitātes pievērsties kam citam. Visu laiku stress, galvā tikai domas par rēķiniem. Utt. Varbūt nedaudz dramatizēju, nezinu.

  • Bet tieši pēdējā laikā, kad krīze ir padziļinājusies, pamazām redzu, ka cilvēkos atgriežas vēlme pēc garīguma, dzīves jēgas un satura meklējumi, lai saprastu, kādēļ ar viņiem, sabiedrību notiek tas, kas notiek… Tas gan manā draugu/paziņu lokā ir mazāk saskatāms, bet netradicionālās medicīnas lauciņā, kur mazliet darbojos, es to cilvēku interesi, vēlmi izzināt sevi un pasaules likumsakarības redzu ar vien vairāk. Tas dod man cerību, ka redzīgu cilvēku paliks ar vien vairāk un vairāk, līdz kamēr tiks sasniegta kristiskā masa (kā Jānis teica).. Nu, bet tā ir filozofija :)
    Paskatījos, ka Nabaga Advokāts nav atstājis savu epastu, tādēļ, ja viņš lasa, šos komentārus, ludzam atsaukties! :)
    Un varbūt uzrakstīt kādu nelielu rakstiņu ar saviem ieskatiem par šo tēmu…

  • Par juristiem. Atceros, savulaik pats juristu biedrības priekšsēdētājs A. Borovkovs aktīvi iesaistījās cīņā pret karu Irākā. Es viņu tā drusku pazīstu, viņš mani arī ievērojis. Ja ne viņš pats, tad varbūt viņš ieteiks kādus citus juristus, kuri būtu gatavi pie tās lietas piestrādāt.
    Es nedomāju, ka uzreiz te publiski visu to spriest, bet tādā nelielā konsīlijā, kur daži idejas ierosinātāji un juristi.
    Nu vienkārši caur paziņām jātiek pie kāda jurista un pēc tam caur juristu jātiek vēl pie citiem juristiem.
    Vai arī uzzināt kāda jurista (kas varētu būt atvērts) adresi un telefonu, un vienkārši sarunāt tikšanos. tālāk pēc apstākļiem.
    Kas meklē, tas atrod. :)

  • Par to nabadzību un badu.
    Mēs nedzīvojam kādā ārkārtas stāvoklī vai bēgļu nometnē. Mums ir dotas visas iespējas: daudz neizmantotu resursu, daudz darāmu darbu, daudz cilvēku, kuri gatavi strādāt, bet Latvijā neatrod darbu.
    Tātad mums ir viss! Atliek to sajūgt kopā valstiskas stratēģijas ietvaros, un badam vai nabadzībai nebūs nekāda pamata.

  • Vēl mazliet par likumu, līgumu un citu saistošo dokumentu sarežģītību – manuprāt likumdošana ar nolūku tiek padarīta arvien sarežģītāka – tā, lai neviens atsevišķs cilvēks vairs nespētu tajā orientēties. Īstenībā principu, pēc kuriem vajadzētu vadīties, nemaz nav tik daudz un tie nemaz nav tik sarežģīti.
    ———————————————————–
    Nesenie piemēri: Anglijā Lordu palātā tika prezentēti pētījuma rezultāti par to, kādām institūcijām ir tiesības iekļūt cilvēku mājokļos. Lai to izpētītu (t.i., izpētītu likumdošanas aktus) bija nepieciešami vairāki gadi! Izrādījās, ka dažādos aktos ir paredzēti 1200 gadījumi, kad šādas tiesības tiek piešķirtas: http://www.guardian.co.uk/commentisfree/2010/jan/18/powers-entry-home-state
    ————————————————————
    Citāts no ST sprieduma pensiju lietās:
    “Pie tam Ministru kabineta pilnvaru robežas noteic valsts varas dalīšanas princips. Saskaņā ar šo principu Satversme likumdošanas tiesības, proti, tiesības izšķirt valsts dzīves svarīgākos jautājumus, tieši piešķir Saeimai, kā arī – atsevišķos gadījumos – pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Pārējiem varas atzariem minētie likumi jāīsteno dzīvē.
    Vērtējot Saeimas un Ministru kabineta kompetences attiecības, ir atzīts, ka prasība, lai likumdevējs pats likumdošanas ceļā izšķirtu visus valsts dzīves jautājumus, mūsdienu sabiedrības komplicētajos dzīves apstākļos ir kļuvusi nereāla. Lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas īstenošanu, ir pieļaujama atkāpe no prasības, ka likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir pašam.”
    T.i., tiek atklāti atzīts, ka visdažādāko normatīvo dokumentu sarežģītības dēļ, nākas būtībā neievērot Satversmi.

  • Protams, Pigori. Pietiktu jau ar tiem pašiem baušļiem vai Zelta likumu. Un strīdu gadījumā tiesnesis pēc tiem principiem noteiktu, kurš rīkojies atbilstoši vai pārkāpis.
    Tā lietu samudžināšana ir no velna :)
    Un ir tāds teiciens par ar nolūku samudžinātām (saduļķotām) lietām: pats velns kāju nolauzīs…
    Un protams, visiem blēžiem un izmantotājiem tie samudžinājumi ļoti tīk. Bet mums tie lieki.

  • Inta. Es vēlētos Tavu labvēlību izmantot arī tīri personīgos nolūkos, ja tas iespējams.
    Tā kā Tu esi iedziļinājusies dabīgo zāļu jomā, varbūt zini kādu līdzekli, kas man, tabakas vergam, palīdzētu no šīs apmātības atbrīvoties?
    Manuprāt, problēma tā, ka es pārāk bieži iekarstu vai satraucos un esmu ieradinājies ar tām cigaretēm to sasprindzinājumu remdināt. Droši vien to var darīt citādi.

  • Ai, ai, nu jau var redzēt, ko velns ar kaļķi izstrādājis …
    Ravēt, Inta vajag, ravēt

  • Attiecībā uz Jāņa komentāru par veselīgas pārtikas izvēli veikalos.
    Man ir svarīgi ko es un mana ģimene ikdienā lieto uzturā un cenšos ēst veselīgi un mācīt to bērniem. Lielveikalu piedāvājums ir tāds kāds ir un tur nopērkamās preces ir pārsvarā konservēts imports vai E piebāzti produkti. iegādāties pārtiku zemnieku veikalos nav laika un tas ir arī dārgāk. Kā es izvēlos darīt tagad:
    Laikā kad visi ķēra un grāba nekustamos īpašumus arī es uzrāvos uz vēlmi viegli nopelnīt un iegādājos nelielu lauku īpašumu ar domu to vēlāk dārgāk pārdot. Kaut gan dzīvojam pilsētā, pa brīvdienām braucām uz šo īpašumu padarboties, tā teikt sakopt un “pacelt cenu’. Dīvainākai sākās tad, kad šī nodarbe sāka iepatikties un sākām iekopt dārziņu, audzēt dārzeņus, bez nekādiem pesticīdiem. Viss aug labi un garšīgi, iznāk labs atspaids arī pārtikas budžetam. Tagad esam uzsākuši arī turēt mājlopus, bites, sarunājuši vietējos kaimiņus, lai pieskata. Audzēšanā izmantojam tikai tos resursus kas ir uz vietas un savu darbu. Rezultātā mēs varam paši sev sagādāt lielu daļu ģimenei nepieciešamās pārtikas, izņemot maizi un specifiskus produktus. Priecē apziņa, ka ēd pašu izaudzētu, svaigu un tīru produktu. Šī sajūta ir fantastiska. Vairs nav nekāda doma pārdot šo īpašumu un ir pārliecība, ka tam iztērētā nauda atmaksāsies, gan pārtikas produktos, gan veselībā, gan kopīga ar ģimeni produktīva laika pavadīšanā.
    Ar šo stāstiņu gribēju parādīt, ka tā var darīt daudzi un tam nevajag specifiskas zināšanas, tas neprasa arī lielus naudas ieguldījumus, tikai savu darbu un darbaprieku. Zinu, ka lielākajai daļai latviešu ir radi laukos, tad kāpēc mēs tur vairs nebraucam un nepalīdzam kartupeļu talkās, zaptes vārīšnās un gurķu konservēšanā? Vieglāk ir ieiet lielveikalā, piekraut grozu un zvilnēt pie televizora. Mēs esam izvēlējušies citu dzīves kvalitāti.

  • Jā, jauks risinājums! :) Kurš turklāt neprasa valstiskus pasākumus (kas tomēr ietver zināmu atkarību), nedz vispārēju revolūciju.
    It sevišķi, ja ir laipni kaimiņi, kas to saimniecību pieskata.
    Domājams, ka līdzīgi rīkojas daudzi, taču ne visiem ir tādas iespējas.
    Taču vienlaikus ir arī pretēji gadījumi. Cilvēki, kas dzīvo laukos, vairs daudz ko paši nestāda, jo “veikalā lētāk nopirkt”. T.i. viņi reizi nedēļā brauc uz tuvākās pilsētas lielveikalu.
    Pat lauku dzērāji vairs netecina “mantu” paši, bet iet uz točku, lai pirktu krutku. Tas atkal bēdīgi.
    Diemžēl tā ir, ka daudzi paši izvēlējušies citu dzīvesveidu, lai arī tas viņiem pašiem nav labākais.

  • Bravo, Juri! Jūs esat malači, ko lai saku…un man ir patiess prieks… Saviem produktiem ir ne tikai tā vērtība, ka sanāk ekonomiskāk un ekoloģiskāk, bet tam ir arī liela pievienotā vērtība, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu- sava(tikai tavai ģimenei raksturīga) enerģētika, tā ir saskare ar Zemi un Dabu (relaksēšanās, līdzsvara atgūšana), tas ir laiks, ko pavadi ar savējiem. Paldies Tev par tādu jauku nun pozitīvu piemēru! Lai Jums viecas! :)

  • Skatos, esat izvērsuši tāmu par “pret” ES. Nedomāju, ka te tam ir īstā vieta. Attiecībā uz ES direktīvām, normatīviem un prasībām varu piebilst, ka lielu daļu no tā mēs varam paši izvēlēties – pieņemt vai ne. Lauksaimniecībā ir tā: izpildi prasības un saņem ES subsīdijas, bet ja neizpildi tev subsīdijas nedod. Tā pat ir ar ES fondu apguvi – ja gribi saņemt – izpildi visas normas un prasības. Tā kā izvēle ir – tikai tas nav izdevīgi, jo ES naudas dzinulis ir nozīmīgs iemesls lai pie tās turētos. Nezinu, cik daudzi no tā varētu būt gatavi atteikties. Pie tam visi kas ir “pieņēmuši” ir uznēmušies saistības pildīt (noteiktu laiku) citādi naudiņa ir jāatdod.

  • Turpinot ideju par vēršanos pie juristiem saistībā ar iespējām izstāties no ES, gribu šeit ielikt divas saites:

    1) ST spriedums par Lisabonas līgumu: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums_2008-35-01.htm

    2) Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina atsevišķās domas lietā Nr. 2008-35-01
    ———————————————————–
    Domāju, ka vajadzētu vispirms iepazīties ar šiem dokumentiem, lai labāk izprastu ST nostāju šajos jautājumos un to, kā ST interpretē Latvijas suverenitāti ES kontekstā utt.
    ———————————————————–
    Interesanti, ka, Latvijai iestājoties ES, bija nepieciešams grozīt Satversmi:

    “Pēc tam kad Latvija izvirzīja mērķi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, tika konstatēts, ka, lai šo mērķi sasniegtu, atsevišķos Satversmes pantos ir nepieciešams izdarīt grozījumus. Šim nolūkam īpaši izveidotā darba grupa ieteica izdarīt grozījumus Satversmes 68. un 79. pantā. Grozījumi tika balstīti uz tiesību doktrīnas atziņu, saskaņā ar kuru, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, Satversmes kodols (1., 2., 3., 4. un 6.pants) netiek grozīts.

    Saeima, pildot savu konstitucionālā likumdevēja funkciju, šo darba grupas viedokli atbalstīja, un Satversmes 68. un 79. pants tika pieņemts jaunā redakcijā.”
    ———————————————————-
    Kopumā, šķiet, ka ST neuzskata, ka, iestājoties ES un vēlāk ratificējot Lisabonas līgumu, Latvija ir zaudējusi suverenitāti:

    “Piekrītot Satversmes tiesas secinājumam un uzskatot, ka Satversmes 2. panta saturs teorētiski var tikt grozīts arī bez tekstuālu izmaiņu ieviešanas tajā, Saeima rīkojās saskaņā ar atziņu, ka Satversmes 2. pants netiek grozīts, jo nenotiek atteikšanās no tautas suverenitātes idejas. Tautas suverenitāte tiek saglabāta, jo tautai netiek liegtas t.s. pēdējā vārda jeb galīgā vārda tiesības. Šīs tiesības var tikt īstenotas, jo tautai tiek saglabātas tiesības izstāties no ES.”
    ——————————————————–
    Vēl citāts:
    “par “sarkano līniju”, kuru pārkāpjot būtu nepieciešams rīkot referendumu Satversmes 77. pantā noteiktajā kārtībā, tika atzīta tautas “pēdējā (galīgā) vārda” zaudēšana. Vai, ratificējot Lisabonas līgumu, tika grozīti citi Satversmes kodola panti, šīs lietas ietvaros, tas ir, kopsakarā ar Satversmes 101. pantu, vērtēt nebija pamata. Taču šāda “sarkanā līnija” acīmredzot pastāv arī attiecībā uz citām Satversmes kodolā ietvertajām normām, piemēram, normu: “Latvija ir neatkarīga valsts”. Šeit par robežu varētu tikt atzīta tāda līguma ratifikācija, ar kuru Latvija iestātos Eiropas Savienībā kā federatīvā valstī.”
    ———————————————————–
    Interesanti, ka runas par ES kā federatīvo valsti (vismaz nākotnē) izskan jau pat televizorā ;)
    ———————————————————–
    Protams, spriedums būtu jāizlasa rūpīgāk (vajag atvēlēt tam laiku, es to varēšu izdarīt visdrīzāk sestdienas vakarā), taču pagaidām man šķiet, ka tur Satversmes ziņā (un tās normu interpretācijas ziņā sakarā ar ES lietām) viss ir noslīpēts.
    Jebkurā gadījumā tos, kam šis jautājums interesē, aicinu iepazīties ar spriedumu un atsevišķo viedokli, lai varētu šo ideju attīstīt tālāk.

  • Atvainojos, ST tiesneša atsevišķo domu saite:
    http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/Atsev_domas_2008_35_01_Jelagins.htm

  • Jā, cilvēki pierod, ka regulāri maksā. Pat ja zaudēta neatkarība un īsti tas neatbilst arī sirds ideāliem.
    Taču ieradumu var mainīt. Tikai pirmajā brīdī šķitīs tā pabailīgi. Nezināmais baida. Toties pēc tam pārņems entuziasms.
    Par mani var pasmaidīt, jo pats netieku vaļā no pīpēšanas. :) Taču esmu ticis vaļā no citas smagas atkarības un vispār man nav daudzu populāru atkarību. Un par to patiess prieks! :)

  • Stašinska kunga aizskārtā tēma ir ļoti būtiska. Ekstensīvā ķimizācija (+ĢMO) ir neprāta dzīts briesmonis, kas sabradā vidi un cilvēku, dzenoties pēc maksimālā īstermiņa labuma ar maksimāli vieglākiem līdzekļiem. Lauksaimnieciskā līdzībā tā ir pēdējā mājlopa – piena govs – nokaušana vienas dienas dzīru sarīkošanai.
    Lai kaut ko mainītu esošajās politiskajās nostādnēs un plašākas sabiedrības, tai skaitā lauksaimnieku viedoklī tomēr vajadzīgs kas vairāk par atsevišķiem rakstiem. Nepieciešama mērķtiecīga, pastāvīga, aktuāla un kvalitatīva (resp. – zinātnisko pētījumu un atklājumu rezultāti) bioloģisko lauksaimniecību un zaļo dzīvesveidu atbalstošas informācijas sniegšana.
    Es kaut ko mēģināju šajā jomā darīt, taču finansējumu turpināšanai atrast neizdevās (faktiski Vides fondā tika atbalstīts mans projekts par vides informācijas portāla izveidi un darbības nodrošināšanu 2009.-2011.g., taču prakstiski sākās budžeta mazināšana un nauda netika piešķirta).
    Ieskats padarītajā:
    http://www.sauleskoks.org/index.php?option=com_content&task=category&sectionid=1&id=26&Itemid=2
    http://atklajumi.lv/index.php/videzeme

  • vakara grēksūdze; lai pestīts tavs vārds

  • Nu tad varbūt ar to pašu Jelaginu arī jākonsultējas!?
    Fakts ir tas, ka Satversmes pamatpanti nav mainīti, bet interpretācijas par pastiept saskaņā ar suverenās varas nesēja nepārprotami izteiktu gribu.
    ——————————————————–
    Es vispār neesmu juridisko risinājumu entuziasts, tikai piekrītu, ka vajag mēģināt un ar kaut ko ir jāsāk. Sliktāk ir nedarīt neko.
    Ja atceramies, no PSRS mēs atkratījāmies bez juridiskām procedūrām (PSRS konstitūcijā bija pants par republiku tiesībām izstāties, bet mēs to neizmantojām).

  • Varbūt esmu pārlieku liela optimiste, bet uzskatu, ka ilgtermiņā(10-20gadi) ES sagraus sevi no iekšpuses, jo tie birokrātu tūkstoši, kas sēž Briselē, neko nejēdzot no praktiskās dzīves un vnk Dabas likumiem, nevarēs mūžīgi radīt kārtības ilūziju… Bet es tomēr gribātu zināt, kāda ir mūsu alternatīva? Kādas ir izstāšanās tiesiskās un finansiālās sekas? Ko par to domā sabiedrība? Tādēļ ceru, ka varbūt mums visiem kopā izdosies sameklēt kāda kompetenta jurista viedokli šajā jautājumā….
    __________
    Jāni, par tavu verdzības :) jautājumu aizrakstīšu uz dr.lv

  • Inta, es par to nemaz nešaubos – ES sabruks tāpat kā sabruka PSRS. Tā pati nožņaugsies savās regulās un kritērijos. Jau tagad daudzām ES dalībvalstīm ir milzīgas problēmas. Piemēram, Grieķijai ir vajadzība devalvēt valūtu, bet tai vairs nav savas valūtas. Eiro regulē Eiropas centrālā banka un Māstrihtas kritēriji.
    Tikai – vai mēs varam atļauties gaidīt tos gadus? Vai vērts nest tos upurus un straujo Latvijas noplicināšanu?

  • Ir redzams, ka pēdējā laikā Kučinska kungs vairāk tā kā uz VP sliecas. Tas ir labi.

    ————————————————————-
    Tikai ar to izstāšanos tā pašvakāk, nav nekādas skaidrības?

  • Interesanti, nezināju par PSRS konstitūciju.
    Izstājoties no PSRS, bija referendums. Manuprāt arī izstāšanās no ES bez referenduma nesanāks. Protams, var un vajag mēģināt visādus juridiskus ceļus, ja nu gadījumā.
    ———————————————————-
    Par tiesnesi J. Jelaginu – es nezinu, vai var tā vienkārši vērsties pēc konsultācijas pie ST tiesneša. ST mājaslapā, šķiet, ir aprakstītas tikai tiesības vērsties ar konstitucionālo sūdzību. Kontaktus ST lapā arī neieraudzīju. Ir vēl bijušie ST tiesneši: http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=16
    ———————————————————–
    Ja runāt par referenduma ceļu paralēli juridiskajam ceļam, tad piekrītu Intai, ka vajadzētu kaut aptuveni noskaidrot sabiedrības viedokli šajā jautājumā. Kas, baidos, vismaz pagaidām nebūs iepriecinošs. Kad internetā izveidoja mājaslapu parakstiem pret Lisabonas līgumu (nosargā Latviju vai tml), parakstījušos cilvēku skaits nebija vērā ņemams.
    ———————————————————–
    Inta, varbūt tomēr vari īsumā ieskicēt pretpīpēšanas lietas TF? Kaut vai pie raksta par cigarešu kaitīgumu. Es arī netieku vaļā. ;) Dzirdēju, ka esot jākošļā ceriņu tāss, bet nemeģināju.

  • Tieši tādēļ, ir jāiepazīst problēma un jāizvērtē iespējamie ieguvumi/zaudējumi.

  • Tam referendumam PSRS ietvaros bija konsultatīvs raksturs. Tas nebija saistošs. Nezin, kā vēl tas viss būtu beidzies, ja PSRS nesabruktu pati. Un neatkarību uzspieda arī tām republikām, kuras bija nobalsojušas par PSRS saglabāšanu.
    ———————————————————
    AR Jelaginu jātiekas personīgi – kā pilsonis ar pilsoni. Atjautības jautājums. :) Atkal, varbūt viņš pat pats negribēs ņemties, bet var ieteikt citus derīgus juristus.
    —————————————————
    Tas, ka tajā lapā pret Lisabonas līgumu, maz parakstu, neko neliecina. Es tikai tagad no Tevis uzzināju, ka tāda lapa vispār bija, citādi būtu skrējis pirmais parakstīties. :)
    ——————————————————-
    Kaut kādas oficiālas aptaujas par ES tiek rīkotas regulāri. Precīzi nezinu, bet noteikti vairākums jau sen nav ES piekritēji. Taču tie ir tikai viedokļi, nevis izglītota pārliecība, tāpēc ar tādu masu iespējamas manipulācijas.
    Taču mums nevajadzētu koncentrēties uz vienu pasākumu- referendumu, tiesu. Tas jāuztver kā process, kura laikā viss mainās. Var zaudēt vairākas kaujas, bet uzvarēt cīņu. Un tā procesa laikā mainīsies sabiedriskā doma.

  • Inta, ja Tu runā par ieguvumiem/zaudējumiem iekš ES, tad, lūdzu, ātri nosauc vismaz vienu ieguvumu! Ne personīgu vai subjektīvu (kādu ekskursiju uz Luvru par ES līdzekļiem), bet ieguvumu tautai kopumā – tuvākā un tālākā perspektīvā :)

  • Varam iztēloties arī kādu cilvēku, kurš skaita ieguvumus un zaudējumus no iespējas aplipināties ar AIDS. Nu plusi ir bezmaksas medikamenti, anonimitāte, interesanta kompānija, iespēja aplipināt citus…. :)

  • Labi, draugi, tad varbūt to visu, ko rakstījām, varam mierīgi pārdomāt un izsvērt. Gribu jums visiem novēlēt labu nakti! :) Man rīt agri uz darbu!
    Paļaujos, ka mēs šo vērtīgo sarunu turpināsim.

  • Runājot par nekavējošu izstāšanos no ES, vispirms vajadzētu aizskaitīt līdz desmit. Šodien tas praktiski nav iespējams. Tāds aicinājums līdzvērtīgs Čehoslovākijas 68. g. aicinājumiem. Starptautiskās saistības vienmēr būs noteicošas par valsts saistībām. Ja to gribam darīt saskaņā at likumu, tad mūsu 20 gados nevienā starptautiskā tiesā pagaidām neesam ne reizi savu taisnību pierādījuši.
    Kā jau Inta minēja, jāgaida, jāprasa prezidenta stratēģiem apsvērt arī versiju, ko darīt pēc ES sabrukuma.

  • Induli, mēs pagaidām runājam tikai par to, lai izpētītu to izstāšanās ceļu, kurš, kā ST norāda savā spriedumā, joprojām dalībvalstīm pastāv. Būs vēlreiz jāiedziļinās Lisabonas līguma saturā.
    Domāju, ka nebūtu pareizi sēdēt rokas klēpī salikušiem un gaidīt, kad ES sabruks pati. Ņemot vērā pašlaik Latvijā notiekošos procesus (gan tautsaimniecības stāvoklis, gan iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences, gan mūsu zemes, mežu stāvoklis, gan cilvēku indoktrinēšana, gan, ko tur slēpt, Lielā Brāļa tehnoloģiju pakāpenisko izplatīšanos arī tepat Latvijā), var sanākt, ka uz to brīdi (kurš agrāk vai vēlāk, protams, pienāks, bet kurš zina kad?) maz kas no Latvijas vairs būs palicis.

  • Zvaigznēs ir Piena ceļš.
    Pašizglītošanās nolūkā var, protams, palasīt.
    Vai Satversmes tiesa kāds dievu kantoris?
    Visbeidzot, svarīgus jautājumus risinot, par likumiem nedomā, kā Irākas kara gadījumā.

  • Nē, Satversmes tiesa nekādā gadījumā nav dievu kantoris. Tas ir tikai viens no pašreizējā likumu sistēmā atļautajiem jautājumu risināšanas veidiem.
    Kā jau rakstīju iepriekš, es personīgi neticu, ka caur ST var kaut ko šajā gadījumā panākt, taču uzskatu, ka ir jāmēģina.
    Induli, vai var pajautāt, kāds ir tavs viedoklis – vai tu gribi, lai Latvija arī turpmāk paliek ES dalībvalsts?

  • Teicams raksts. Taču mums vajadzētu darīt vēl daudz vairāk, lai novērstu klimata izmaiņu postošās sekas kā arī uzlabotu sagandēto vidi:
    1) Globālā sasilšana ir visas pasaules problēma un to nevar risināt katra valsts atsevišķi. Būtu jāpiešķir lielākas pilnvaras ANO. Tai skaitā ļaut izmantot militāru spēku pret valstīm, kurām nerūp ekoloģija, vispasaules miers un harmonija.
    2) Valstīm jāizsniedz kvotas optimālajam iedzīvotāju skaitam. Planēta gluži vienkārši nespēj mūs visus uzturēt. Jo mazāk cilvēku, jo mazāk CO2 tiek izmests atmosfērā. Katra valsts pati var izraudzīties efektīvāko veidu kvotu ievērošanai [finansējums gāzes kamerām varētu nākt no ES Struktūrfondiem].
    3) Mājokļos jāuzstāda kameras un sensori, lai valsts iestādes varētu veikt monitoringu kādu CO2 apjomu rada katrs pilsonis.
    4) Papildpasākumi: jāaizliedz uzturā lietot gaļu un zirņus kā arī izmantot personīgo auto – tas palīdzēs mazināt siltumnīcas efektu.
    5) CO2 draudu jautājumā jāveic efektīva komunikācija ar sabiedrību iesaistot visus pieejamos sociālantropologus, politologus, sociologus un NVO.

  • Te ir interesanti citāti no tiesas zāles, ST izskatot konstitucionālo sūdzību par Lisabonas līgumu (5. lpp.): http://www.nosargalatviju.lv/nosarga_Latviju_avize.pdf
    ————————————————————-
    Kā arī turpat 6. – 7. lpp. ir jurista viedoklis par Lisabonas līgumu.
    Vispār interesanti, kas notika tālāk ar šo iniciatīvu: http://www.nosargalatviju.lv/Press%20release%2025%2005%202009.doc
    Cik sapratu, viņi bija sagatavojuši likumprojektu un gribēja to iesniegt Saeimā, bet tas bija pagājuša gada maijā vai tml.

  • Ilumināt,
    C02 ir ļoti labs un noderīgs:
    – augi aug lielāki un raženāki
    – Zeme paliek siltāka un auglīgāka
    ============
    Jāni,
    Par vidi ļoti labi rūpējās 100 miljoni Indiāņu, kuri dzīvoja Amerikās pirms Eiropas iebrukuma. Viņiem bija īpašas attiecības ar vidi. Viņi neuzskatīja, ka ir pārāki par to – vienkārši maza daļiņa. VIŅI NEBIJA TURĪGI!!!
    ———-
    Tātad turība NAV nepieciešama, lai rūpētos par apkārtējo vidi. Ceru, ka tas ir skaprotams.
    =======
    Varbūt pat ir otrādi – turība tradicionālā izpratnē NAV savienojama ar vides saglabāšanu.

  • ;) ilumināt, ceru neesi pārkarsis šai globālās sasilšanas apogejā un ka polārie ledi vēl nav pārpludinājuši Tavus bēniņus! :)
    Vai Tu arī saviem bērniem stāsti šādas briesmu pasakas?
    Protams, protams, – rīkojies globāli, tirgojies ar gaisa kvotām. Varbūt vēl kāds burbulis sanāks, caur ko citus nabadzībā iegrūst.
    ————————————
    Aigar, pastudē vēl par tām indiāņu attiecībām ar dabu, par inku lauksaimniecību utt. Un vai tad viņi Tev pieejamajos materiālos bija tik nabadzīgi? Izņemot, protams, to indiāņu tuviniekus, kurus paši upurēja dieviem. :)
    Ar to es, protams negribēju atbalstīt indiāņu izspiešanu no zemēm un genocīdu, ko tiešām baltie kolonizatori īstenoja.

  • Ziņas no Apollo: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191537
    Krīzes laikā cilvēki ir atvērti. Tic, ka laimēs lielu naudu.
    Krīzes laikā cilvēki ir atvērti ticībai un cer uz lieliem laimestiem, portālam «Apollo» sacīja Latvijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas Juridiskā departamenta direktors Jānis Ungurs.

    KU-KŪ! ??

  • Par Inku un Maiju civilizācijām ir cits stāsts – tās pašas sevi sagrāva, jo radīja pamatīgu trūkumu sev dēļ tā, ka nemācēja dzīvot balansā ar vidi – intensīvā lauksaimniecība… tā ir vismaz viena no teroijām.
    ———-
    Pārējie Indiāņi tomēr dzīvoja savādāku dzīvi – balansā ar vidi.
    ———-
    Es esmu pārliecināts, ka viņi sevi uzskatīja par turīgiem. Tomēr dzīvesstils viņiem bija atšķirīgs no mums pierastā! – tie bija pārsvarā mednieki. Viņu bagātība bija dziļā savienotības ar dabu sajūtā. Tas gan nenozīmē, ka ir jākļūst par nomadiem. Drīkst izmantot jaunākos atklājumus zinātnē, lai nodrošinātu cilvēkiem nepieciešamās lietas.
    ———-
    Te ir vietā arī komentārs par centralizētu vadību. Dabā nav centralizētas pārvaldes. Pie tam visai dabai pašai nav vienas kolektīvas apziņas (varbūt nav vēl atklāta). Kad atstāta savā nodabā, dzīvība vienkārši KŪSĀ savā biezumā un daudzveidībā.
    -
    Jautājums.
    Vai būtnes, kuras spēj sevi apzināties un ir (drīkst to apšaubīt) augstāk attīstītākā dzīvības forma, spēj dzīvot tā, ka dzīvība kusā savā daudzveidībā un bagātībā?
    -
    Sukudras spēj.
    Ozoli spēj.
    Piepes spēj.
    Aļģes arī.

  • Ilumināts taču ironizēja. Vai tiešām to par zirņiem, pilsoņu CO2 izmešu dzīvokļos monitorēšanu un finansējumu gāzes kamerām no struktūrfondiem var uztvert nopietni? ;)
    Bet tas tikai parāda, cik tālu viss ir nonācis. Droši vien, mēs jau vairs nemaz nebūtu pārsteigti, ja kaut ko tādu dzirdētu “Panorāmā” vai no mūsu politiķiem. ;)

  • :) ilumināts varbūt tiešām ironizēja un es rīta agrumā neiejutos labā jokā. Taču mūsu valdība, mēdiji un daļa sabiedrības to tieši tā arī uztver. Esam pievienojušies Kioto protokolam utt. Mēs jau esam aplikti ar CO2 nodokļiem, gatavojas t.s. Eiropas nodoklis, būs iemaksas Kopenhāgenas zaļajā fondā, kvotas tirgojas un pasaulē tas pārtop par triljonu biznesu.
    Un tieši tā to propagandē arī Greenpeace, uz kura materiāliem balstīts Ērika raksts, lai gan viņš pats no ekstrēmām izvairījies.
    Tas “globālās sasilšanas” bizness, lai arī Kopenhāgenas konference izgāzās, patiešām gatavojas kontrolēt visu!
    Un tā ir nopietna tēma.

  • :) zaļajiem radikāļiem ir tāds termins – “carbon fingerprints”. Un šīs idejas ietvaros par oglekļa “piesārņojumu” (it kā runa būtu par indi) tiek vainoti gandrīz visi: mazi bērni, kas elpo, mājdzīvnieki, kuri gan elpo, gan nolaiž gāzes (ar CO2 un metānu). Visai nopietnas diskusijas bija par Austrālijas aitu ganāmpulku samazināšanu, jo aitas apdraudot “ekoloģisko līdzsvaru”.
    ES Kopenhāgenā pieteicās veikt oglekļa monitoringu citās valstīs – gan ar mākslīgajiem zemes pavadoņiem, gan bezpilota lidmašīnām, gan citām ierīcēm. Amerikā bērni tiek musināti ziņot, ja viņu vecāki netaupa elektrību utt. Kopenhāgenā oficiāli izskanēja aicinājums pievienoties Ķīnas “viena bērna politikai”, t.i., vardarbīgi ierobežot dzimstību. Nav noslēpums, ka aiz zaļās agendas ir tas pats vecais maltusiānisms, kas vērsts uz būtisku cilvēku skaita samazināšanu, nepilnvērtīgo rasu likvidēšanu u.tml.
    Tāpēc ilumināta rakstīto nevar uztvert tikai par ironizēšanu (lai arī šajā gadījumā viņš varbūt tiešām ironizēja). Tā ir austoša realitāte, aiz kuras ir konkrēti, labi finansēti un mērķtiecīgi izstenoti plāni.
    Starp citu, lai cik mūsu rūpniecība ir likvidēta 1990. gados, Latvija ir papildus uzņēmusies CO2 izmešus samazināt vēl vairāk. Un uz šā pamata (ka esam uzņēmušies kvotas) jau ir aizliegta vairāku ražošanas objektu celtniecība. Pašlaik konkrēti neatceros nosaukumus, bet varu sameklēt. Par to bija rakstīts.

  • Jā, piekrītu par “zaļo” agendu.
    ———————————————————-

    http://www.db.lv/a/2009/03/25/Pardodot_emisiju_kvotas,?readcomment=1

    “Latvija iecerējusi nopelnīt 100 miljonus eiro, pieciem pircējiem pārdodot 10 miljonus siltumnīcas efektu izraisošo oglekļa dioksīda emisiju kvotu tonnas.
    Saskaņā ar PointCarbon rīcībā esošo informāciju no šiem darījumiem iegūtos līdzekļus Latvija plānojusi novirzīt emisiju samazināšanai un sabiedrības uzmanības pievēršanai vides problēmām.
    Latvija arī esot paziņojusi, ka pēc šiem darījumiem tā plāno pārdot vēl 30 miljonus emisiju kvotu, kas varētu ienest vēl papildu 300 miljonus eiro.”

    Nez kā izpaudīsies šo līdzekļu novirzīšana “emisiju samazināšanai”.

  • + Atkal tas pats vecais jautājums: daudzi cilvēki apzinās, kas notiek, ir jau pat parādījies termins “klimatgeita” (vismaz ārzemju internetā / medijos), taču agenda kā gāja, tā turpina iet uz priekšu. Tāpēc, ka lēmumi tiek pieņemti starptautiskā līmenī, un šos lēmumus tauta tiešā veidā ietekmēt nespēj.

  • Pigori, tas ietilpst Latvijas iznīcināšanas plānā.
    Bet lielais bizness no tā pelna. Piemēram, Anglijā nesen tika aizvērta lielākā tērauda lietuve (atkal nosaukumu neatceros, bet var sameklēt). Par to (CO2 emisijas samazināšanu) korporācija no Anglijas budžeta saņēma kompensāciju – apmēram miljardu mārciņu, t.i., angļi paši dārgi samaksāja par savu darbavietu likvidēšanu. Bet to ražotni vienkārši pārcels uz Indiju, kur tā brīvi strādās. Turklāt Indijā zemāki izmešu (kaitīgo izmešu) standarti, tātad kopumā zemes atmosfēra tiks tiešām vairāk piesārņota. Uz Indiju un citām III pasaules valstīm CO2 kvotas nav attiecinātas. Un, protams, lētāks darbaspēks, kas dos papildus peļņu korporācijai.
    Tātad tā liela liekulība un blēdība.
    Atskaitot jau minēto mērķi iznīcināt lielu daļu cilvēces, iesaldēt atpalicību un nabadzību, pelnīt un visu kontrolēt, tai zaļajai agendai nav nekādas citas loģikas, nedz pamatojuma. Piemēram, kā viens no “alternatīvās enerģijas” avotiem ir izvēlēta pārtika. Ar to pirms gada – diviem pasaulē tika izraisīts liels bads, pārtikas cenu uzskrūvēšana un pārtikas dumpji. Jo ievērojamu daļu pārtikas tagad pārstrādā spirtā, ko paredzēts pievienot degvielai. It kā tas pārtikas spirts sadegot neizdalītu CO2. Tā ir viena liela muļķošana un genocīds.
    Atklāti sakot, es tā arī nesapratu, kāpēc mūsu valdības ierēdnis Ēriks kategoriski atsakās mūs informēt par Latvijas lauksaimniecības politikas aizkulisēm, bet stumj mums šos Greanpeace melus? Vai tāpēc viņš mums jāuzskata par progresīvu darboni?

  • Pigori, tauta spētu gan ietekmēt, bet lieta jau tā, ka tauta nemaz netiek informēta, t.i., tiek apzināti turēta neziņā un maldos. Ne jau katrs lasa Tautas forumu un ne jau katrs lasītājs mums uzreiz notic. Jo visi lielie un pat alternatīvie mēdiji par globālo sasilšanu un tās novēršanas pasākumiem runā kā par absolūtu un 100% pierādītu patiesību.
    Neraugoties uz to, ka kopš 1999. gada notiek zemes atmosfēras vidējās temperatūras pakāpeniska samazināšanās, tātad globālā atdzišana!
    Man gan patika, kā tie sludinātāji salidoja lepnās privātlidmašīnās (tātad, izmantojot tiešām lielus CO2 izmešu avotus) Kopenhāgenā, bet tur parastā maigā klimata vietā viņus sagaidīja sen nebijis sals un puteņi. :)
    Un kā tagad Kalifornijā, kur reti redzēts sniegs, pēc CO2 nodokļu nomaksāšanas un visādiem spaidiem sasalusi visa apelsīnu raža.

  • Siltumu zemei dod saule. Lai izmērītu kaut cik precīzi temperatūru, uz zemes, jūrām, okeāniem, mežos, kalnos, pilsētās uz katru kvadrātmetru nepieciešami indikatori, kas nosaka (gaisa?,virsmas?)tmperatūru. Saules siltumu saņem un absorbē koki, mājas, reljefa veidojumi, pat viļņi okeānā. Kā izmērīt temperatūru mežā? Saules enerģija nenonāk tikai siltuma, bet arī starojuma veidā.
    Kaut kādu siltuma daudzumu rada cilvēka darbība. Apkure un transports, jebkurš enerģijas daudzums rada arī kādu siltuma daudzumu. Jābūt saules un zemes enerģiju bilancei, kurā visas enerģijas reducētas siltuma mērvienībā. Tā ik sekundi, gadu no gada. Sauli aizsedz mākonis, mainās saņemtais enerģijas daudzums. Īstenojot visu iepriekš minēto, netiks iegūti precīzi dati, būs kāda precizitātes robeža.
    Tas ir cilvēkam nereāls uzdevums pat visfantastiskākajos sapņos.
    Bet ar to uzdevums nebeidzas. Jāpārliecinās vai saule katru sekundi uz zemi nosūta vienādu enerģijas daudzumu, vai to neaizēno kosmiski ķermeņi un kosmiskā vide vienlīdz un pastāvīgi nemainīga minētā uzdevuma veikšanai – enerģijas nogādāšanai uz zemi.
    Sākotnēji taču tika runāts par grāda desmitdaļām. Šie pasaules krāpnieki apjautuši, ka temperatūra ar tādu precizitāti reti tiek mērīta, tagad sasilšanas prognozes ziņo veselos grādos.
    Tas ir kārtējais “cūku gripas” globālais projekts ar mērķi bremzēt augošo valstu ekonomisko attīstību. Attīstītās valstis un valstis, kurām nav ražošanas, varēs dzīvot no kvotām pamatojoties uz “izciliem zinātnes atklājumiem”.

  • Induli, temperatūru mēra. Protams, ne visos reģionos vienlīdz rūpīgi un precīzi. Piemēram, kopš PSRS sabrukuma Sibīrijas ziemeļos un polārajos apgabalos to praktiski nemēra, palikušas tikai dažas vecas stacijas. Taču globāli atmosfēras dažādos slāņos temperatūru mēra satelīti. Zemes virsmas temperatūra bieži atšķiras no temperatūras augstākajos slāņos, jo virsmas temperatūru iespaido pilsētas un citi cilvēku objekti. Atmosfēras zemākajos slāņos temperatūra ir stabīlāka nekā pie virsmas un precīzāk atspoguļo klimatiskās pārmaiņas. Piemēram, es dzīvoju Jēkabpilī (nelielā pilsētā), bet darbs man mazapdzīvotos laukos, kas 15 km no mājas. Pārvietojoties šos 15 km, temperatūras starpība tagad ziemā ir vidēji 5 grādi. Un nevajag arī tik tālu braukt – izmēri temperatūru tās pašas mājas saules un ēnas pusē. :)
    Te pigori minēja klaimitgeitu. Tās būtība tāda, ka globālistu angažētā pētniecības centra datos Anglijā atklāja informāciju par manipulācijām ar temperatūras mērījumiem, kurus šim centram piesūta no visas pasaules. Temperatūras mērījumi tika atlasīti tā, lai iegūtu vēlamos rezultātus. Avīzēs rakstīja, ka to datu bāzi uzlauzuši hakeri, taču ļoti iespējams, ka informāciju vienkārši nopludināja kāds no centra darbiniekiem, lai par šo blēdību brīdinātu pasauli.
    Klimatu katrā vietā nosaka bezgala daudzi faktori un to mijiedarbība, taču siltuma avots, protams, ir saule. Un jau sen novērots, ka saules aktivitāte un izstarotais siltums ir cikliski, t.i., mainās. Tie pseidozinātnieki laiku prognozē ar kompjūter modeļiem. Programmas ir dažādas, taču nevienā netiek ņemti vērā visi klimatu iespaidojošie faktori, nemaz nerunājot par šo faktoru mijiedarbību dažādās kombinācijās, kuras zinātnieki nav pat īsti izpētījuši. Tie kompjūtermodeļi, piemēram, nespēj precīzi noteikt nokrišņus. Nu tās kopmpjūtermodeļu prognozes mēs ik dienu dzirdam ziņās. Spriediet paši, cik viņu pareģojumi ir precīzi. :)
    Pieņēmums, ka siltāka klimata apstākļos izkusīs polārie ledi, vispār ir tumsonība. Lielā aukstumā ledus vispār neveidojas (tāpēc bargā kontinentālā klimatā aukstums nav tik kodīgs, neaizsalst mašīnu stikli utt.), bet pat sarūk. Lai veidotos ledus, nepieciešams mitrums, piemēram, nokrišņu un gaisa mitruma veidā. Ledus kūst no 0 grādiem celsija. Tāpēc vasarās zemes polu attālākajos apgabalos ledus tiešām kūst, bet ziemā – atkal uzsalst. Visstraujāk ledus masa aug tieši mērena aukstuma apstākļos, kad gaisā ir mitrums. Bargā salā ledus masa samazinās, tāpēc, piemēram, pēdējo gadu laikā samazinājusies Kilimanžaro ledāju masa. Jo vidējā temperatūra tai apgabalā un augstumā, kā arī mitrums, ir krituši.
    Ja neskaita ekvatoriālos apgabalus, kur jau tā siltuma pietiek, patiesībā nebūtu slikti, ja būtu globālais sasilums. Tas arī Ziemeļu un tālo dienvidu apgabalos (t.sk. Latvijā) ļautu iegūt labāku ražu, zeme būtu auglīgāka, vasaras garākas. Un tādi siltuma periodi vēsturē ir bijuši, kad, piemēram, vikingi apmetās un nodarbojās ar lauksaimniecību Grenlandē. Bija arī aukstuma periodi – lielie un mazie ledus laikmeti. Bet tam nav nekāda sakara ar cilvēka radītiem CO2 izmešiem.
    Atvainojos, ja vietām nesakarīgi izteicos, jo šodien vēl neesmu gulējis.

  • Jā, tas par to bargo ziemu “globālās sasilšanas” laikmetā tiešām bija smieklīgi. Daudzviet pat sākuši lietot vārdus “climate change”, nevis “global warming” kā tas bija agrāk. Taču būtība nemainās. “Climate change” (lai arī kas tas būtu) viņi bīda ne mazāk aktīvi.
    ———————————————————–
    Turpinot tēmu par juridiskajām lietām, man liekas, ir vēl viens teorētisks veids kā varētu atkratīties vismaz no Lisabonas līguma. Un, proti, apstrīdējot 9. Saeimas leģitimitāti, balstoties uz priekšvēlēšanu tēriņu pārkāpumiem.
    Te ir raksts ar nosaukumu “Tautas partija pie varas ir nelikumīgi” (nekā īpaša jau tajā rakstā nav, tikai idejai): http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=13199
    Protams, jāsaka, ka TP nebija vienīgā, kas pārkāpa priekšvēlēšanu tēriņu griestus.

  • Teoretizēt var, var pierādīt, ka esošā iekārta neatbilst Satversmei, ka deputāti balso pēc pacelta īkšķa (tātad tiek ietekmēti), ka koalīcijas padome ir nelikumīgs veidojums un tie jautājumi, kurus tajā skata un par kuriem liek vēlēt, ir tiešs Satversmes pārkāpums. Ka parlamentā ir 100 priekšstāvji, nevis 5 partijas par kurām minēts kādā simts un pantā. Vienkārši nav iespējams atteikties no Lisabonas līguma un no šī nelikumīgā valstiskā veidojuma. Satversmes tiesa taču neuzņemsies atbidību un nepaziņos, ka esošā iekārta un tās likumi neatbilst Satversmei un nelikumīgi. Ne tāpēc, ka tas tā nav, bet tāpēc , ka nevienu sistēmu nevar uzreiz nojaukt. Tā pretosies visiem iespējamiem un neiespējamiem līdzekļiem. Līdzīgi būs ar Lisabonas līgumu. Tikai tāpēc notiek revolūcijas, kuras vienīgās tādus jautājumus var risināt.

  • Varbūt. Lai gan garš ceļš.
    Tad jau efektīvāk būtu apstrīdēt šīs varas likumību jau kopš 1990. gada. LPSR Augstāko padomi, kas sevi pārdēvēja par LR Augstāko padomi, ievēlēja visi Latvijā dzīvojošie. Bet tad tas orgāns savus vēlētājus sadalīja pilsoņos un nepilsoņos. Un nepilsoņiem turpmāk bija liegtas vēlēšanu tiesības, t.sk. tiesības piedalīties referendumā par iestāšanos ES.
    Tā var par nelikumīgām pasludināt visus aktus, reformas un līgumus, ko noslēgusi šī nelikumīgā vara.
    ———————————————————-
    Bet nekas nenesīs labus rezultātus, kamēr pati tauta turpinās dzīvot melos un liekulībā. Man aizdomas, ka visi visu tīri labi saprot, bet dažādu iemeslu dēļ turpina spēlēt tiem iedalītās lomas. Kad šis masu teātris beigsies, tad arī varēs sākt pārmaiņas. Tātad jāmostas no šīs dzīves melos.

  • Induli, Bet ko Tev nozīmē Jāņa nosauktie -> labie rezultāti< ?
    Kāds ir Tavs skatījums uz sabiedrību, tās pastāvēšanu un kopīgiem risinājumiem?
    Tavs Aivars

  • Ja par tiesāšanos, tad par perspektīvu uzskatu jau minēto pantu pa zaudējumu nodarīšanu valstij, noslēdzot diskriminējošu līgumu par iestāšanos ES. Tāds pants ir, lai gan momentā nevaru nosaukt. Un iesniegums jāsniedz nevis Satversmes, bet parastajā tiesā. Pēc tam pārtiesāt augstākajā tiesā utt.

  • tiesāšanās :))
    No viena kabineta otrā. Nu ir sistēmiņa. Kāda dzīvei varbūt ar to pietiek, bet noteikti tas nav izsmeļams jautājumā – vai tas, ko mēs daram, ir saprātīgi?

  • Aivar, baidos, ka mums nav nekādas pieredzes, kā uzvarēt šo sistēmu, pārtraukt melus un liekulību. Līdzīgā situācijā atrodas daudzas valstis. Neviena nav spējusi un nespēj pārveidot sistēmu. Bijuši streiki un demonstrācijas, bet sistēmas zibensnovedēji un citi tajā iestrādātie aizsargmehānismi savus uzdevumus pilda. Šo iekārtoto kārtību tradicinālā veidā nevar gāzt vai pārveidot, vajag ko nebijušu. Var būt, tie ir Tevis pieminētie kopīgie risinājumi. Taču problēma nav risinājumu neesamība, problēma ir pieņemšana, vienošanās, virzīšana, realizēšana.

  • Kāda sieviešu organizācija pirms pāris mēnešiem jau ir iesūdzējusi tiesā amatpersonas par zaudējumu nodarīšanu valstij. Tikai tas nebija sakarā ar ES. Bija tāds materiāls internetā. Es to linku esmu iekopējis kaut kur TF komentāros, bet diemžēl pats neesmu saglabājis. Nedzirdēju arī, kāds tās tiesāšanās rezultāts un vai vispār tiesa jau notikusi.

  • Sakarā ar sabiedrisko domu par dalību ES atradu šādu avotu:

    Aptauja 2009. gada beigās: http://zinas.nra.lv/latvija/politika/10467-pieaug-eiroskeptiku-skaits-latvijas-dalibu-es-negativi-verte-34-5-respondentu.htm
    ———————————————————–
    “Šogad novembrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) iegūtie dati liecina, ka pozitīvi Latvijas dalību vērtē 22,6 %aptaujāto (2009. gada augustā 26,3 % maijā – 22,5 %, martā – 20%).
    Negatīvu attieksmi pauduši 34,5 % (2009. gada augustā 31 %, maijā – 30%, martā 28,8 %). Neitrālu atbildi “ne laba, ne slikta lieta” arī šajā mēnesī izvēlējušies mazāk aptaujāto, nekā gada sākumā – 38,2 % aptaujas dalībnieku (2009. gada augustā 38,7 % maijā – 43,5 %, martā – 45,9 %), nra.lv informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve Kristīne Šalme.”
    ———————————————————
    Respektīvi, ap 22,6% par ES, ap 34,5% pret ES un 38,2% svārstās.
    ——————————————————–
    Vai tas pants par diskriminējošu līgumu bija Satversmē?

  • Re, viens latviski publicēts raksts par sauli un klimatu.
    —————————————————-
    Zinātnieks: Saule kļuvusi blāvāka; Zeme saņem mazāk siltuma
    BNS
    Svētdiena, 12. aprīlis (2009) 12:11

    Pēdējo 18 mēnešu laikā Saule ir kļuvusi nedaudz blāvāka nekā ierasts, un tas nozīmē, ka Zeme saņem mazāk siltuma, intervijā ASV telekanālam CBS pavēstījis astrofiziķis Villijs Sūns no Hārvarda Universitātes Astrofizikas centra.

    Saule kļuvusi blāvāka tādēļ, ka uz tās ir ļoti maz plankumu, skaidroja astrofiziķis. Saules plankumi ir milzīgi rotējoši gāzes virpuļi ar spēcīgu magnētisko lauku, tie ir avots uzliesmojumiem un intensīvam ultravioletajam starojumam. Saules plankumu skaits mainās cikliski, viena cikla garums ir vidēji 11 gadu.

    Mazais Saules plankumu skaits atstās ietekmi uz Zemes klimatu, uzskata Sūns. «Kad uz Saules ir daudz plankumu, Zeme no Saules saņem vairāk enerģijas, kas silda Zemi. Kad Saule rada maz plankumu, Zemes klimata sistēma saņem mazāk enerģijas. Un mazāks enerģijas daudzums nozīmē vēsāku planētu,» piebilda astrofiziķis.

    «Saistību starp temperatūru uz Zemes un Saules aktivitāti var konstatēt daudzos gadījumos vēsturē. Piemēram, laikā no 1645. līdz 1715. gadam uz Saules nebija plankumu, un šis periods uz mūsu planētas bija ļoti auksts. Daudzi to sauc par mazo ledus laikmetu,» stāstīja zinātnieks.

    «Balstoties uz saviem pētījumiem, es atbalstu teoriju par Saules enerģijas lielo lomu klimata noteikšanā uz Zemes. Ja jūs jautātu par ogļskābās gāzes lomu, es teiktu, ka tā ir ļoti maza,» intervijā telekanālam CBS stāstīja Sūns.

    Pašreizējā Saules aktivitāte ir mazākā pēdējā gadsimta laikā, aprīļa sākumā paziņoja ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde. 2008.gadā 266 dienas Saule bija bez plankumiem, bet 2009.gadā šādu dienu īpatsvars ir vēl vairāk pieaudzis.

  • Pigori, pants nebija par līgumu, bet par zaudējumu nodarīšanu valstij. Tas bija laikam kriminālkodeksā.

  • Cerams, ka tauta modīsies, sapratīs, aptvers…varbūt pat masveidā gribēs izstāties no ES, varbūt referendumā būs pārliecinoši rezultāti par izstāšanos….
    Es sevi neuzskatu par ļoti kompetentu šajos jautājumos, bet ir tāda lieta, kā kolektīvā atbildība. Gan es, gan jūs esat atbildīgi par tiem cilvēkiem, kuri sēdēja valdībā un parakstīja iestāšanās līgumu. Mēs viņus ievēlējām. Tagad mēs redzam- kļūda, kļūda….Daudz kļūdu. Bet par savām kļūdām ir jāatbild. Un jāmaksā. Tāpat kā par muļķibu. Tādēļ man ļoti gribētos uzzināt, cik maksās šī kļūda/muļķība – visai tautai un man… Varbūt vēl maniem bērniem būs jāmaksā. …

  • Pigori, ļoti pozitīva statistika….

  • Vienojamies par to, ka ignorējam šīs sistēmas slāņotās vērtības, piemēram – naudu, vienojamies par to, ka tā neietekmēs mūsu dzīvi, lai kur mēs arī neatrastos. Nepiedalīsismies, aicinātajos, izpirkšanas pasākumos, kaut vai kā piem. treknās cenas utt.
    Piemēram, iet uz vēlēšanām (kurās es noteikti nepiedalīšos), ir šīs sistēmas pabalsts.
    Vai Tavā skatījumā šī zeme, kuru man šķiet Tu mīli, būtu turpmāk ecējama, lai turpinātu nodrošināt Tavu eksistenci? Varbūt labāk to ir atstāt, kas būtu kā sava veida paglābšanas rīcība. Viss, kas ir bijis tā ir vēsture, latvietis to jau ir izdarījis, mēs tikai to neskaitāmas reizes atkārtojam. Adam, tamborējam, dziedam utt.
    Ir jāraugās citā virzienā. Es ceru, Tu mani saprati.

  • Atbildība, protams, ir, es to nenoliedzu. Taču vienlaicīgi par referendumu/vēlēšanu rezultātu godīgumu man arī nav pārliecības.
    ———————————————————–
    Piemēram:
    NRA 14.10.1998. “Nacionāldemokrātu protests – prokuratūrā”: “Saeimā neiekļuvusī LNDP 7.Saeimas vēlēšanu rezultātus uzskata par viltotiem. Izplatītajā paziņojumā partijas līderis Armands Māliņš pauž viedokli, ka vēlēšanu rezultātus viltojušas varas partijas, realizējot projektu Lelle, kura ietvaros pirms balsu skaitīšanas īstās vēlēšanu urnas nomainītas pret viltotām ar falsificētiem vēlēšanu rezultātiem. Pēc Māliņa teiktā, par šādu praksi esot stāstījis pašnāvību izdarījušais iepriekšējais CVK priekšsēdētājs Atis Kramiņš.
    CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars šādu paziņojumu uzskata par nepamatotu un informēs par to prokuratūru.”
    ———————————————————–
    NRA 12.11.2001. “Vēlēšanu organizācija nav apolitiska”:
    “Nav pierādījumu, lai apgalvotu, ka CVK priekšsēdētāja amats ir riskants, bet šādas pārdomas var rosināt fakts, ka divi no viņiem aptuveni vienā laikā izdarījuši pašnāvību. A. Kramiņš, kurš CVK vadīja no 1993. gada, pašnāvību izdarīja 1997. gada novembrī, savukārt pēc viņa nāves arī LC izvirzītais kandidāts A. Līgotnis, vēl neapstiprināts amatā, pašnāvību izdarīja 1997. gada decembrī. Starp A. Kramiņa pašnāvības versijām par strīdu ar sievu un Kriminālpolicijas noliegumu par politiskiem pašnāvības motīviem pavīdēja arī V. Kozlovska pieņēmums – viņš neticēja pašnāvībai laikā, kad «partijas gatavas cita citai rīkli pārkost». A. Cimdars apgalvoja, ka uz viņu nekāds politiskais spiediens nekad nav izdarīts.”
    ———————————————————-
    Kā arī vēlētāju reģistra neesamība (raksts “Par referenduma rezultātu apstrīdēšanu”):
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/133951

  • Jāsaka gan, ka lielākā vēlētāju daļa, t.sk. es, vēlēšanās nepiedalās, jo tās nav nekādas vēlēšanas, tur nav izvēles. Tos kandidātus neizvirza tauta. Ir tikai politiskā biznesa grupas (kas saucas partijas), kas savus projektus iesniedz naudas maisiem. Tās, kuru projektus naudas maisi pieņem, saņem naudu izklaides kampaņas finansēšanai, kurā par valsts politiku nemaz nerunā.
    Es personīgi arī aktīvi cīnījos par Latvijas neatkarību. Pret stāšanos ES gan rakstīju, gan citādi aģitēju. Domburs mani pat uz savu raidījumu uzaicināja pārstāvēt Latvijas neatkarības aizstāvjus (kurus viņi lamā par eiroskeptiķiem). Lai arī tas pats Domburs man īsti neļāva izteikties (nemitīgi pārtrauca) un TV administrācija safabricēja skatītāju aptaujas datus, zvanītāju vairākums bija par manu pozīciju. Vēlāk balsošanas viltošana atklājās un Domburs par to publiski atvainojās.
    Ak, es pat aizmirsu, kāpēc to sāku rakstīt… :)

  • laikam gribēju teikt, ka neraugoties uz informācijas blokādi un zvērīgo propagandu, nav izslēgts, ka viltoti tika arī referenduma rezultāti. Taču tas vairs nav pierādāms.

  • Pieņemšana, vienošanās. Sadalītā sbiedrībā šīs 2 lietas liekas visgūtāk realizēt. Tāpēc saka:”Skaldi un valdi”.
    Vēlēšanas ir atbalsts esošajai valdošajai liekulīgajai varai.

  • ;) Par tām telefonaptaujām Domburšovā man sen bija aizdomas. Tur nereti rezultāti tādi propagandiski sanāk (piemēram, pirms vairākām nedēļām bija aptauja par attieksmi pret SVF / EK prasībām vai tml; un, ja nemaldos, aptaujas rezultāts bija, ka zvanītāji uzskata, ka tas ir ok, ja SVF un EK te sāk noteikt visas lietas, jo tas vismaz mūsu vietējos slinkos politiķus piespiežot strādāt).
    ———————————————————-
    Iestāšanās referendums bija interesants – joprojām nevaru saprast, kā sanāca “par”. Protams, nevar pēc sava paziņu loka spriest par visu tautu, taču starp visiem maniem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām nebija neviena, kurš balsotu “par”.
    ———————————————————–
    Es iedomājos arī, vai tik šī “nepilsoņu” padarīšana arī nebija daļa no virzīšanās uz ES politikas.

  • Jūs esat pēdējā laikā bijuši Baltkrievijā? Es šoruden biju. Un biju mēreni šokēta par to, ko tur redzēju. Varbūt tur nevar tik brīvi diskutēt, kā mēs ar jums te, toties tur 100% ir saglabāta ražošana, modernizēta, konkurenspējīga- tur Horizonti ir plazmas, Minsk ledusskapji izskatās labāk nekā korejiešu/ķīniešu šeit mūsu vekalos, tur ir labākā trikotāžas kvalitāte, ko esmu redzējusi. Tā kā biju lauksaimniecības biznesā, tad par ražību (lielākas nekā vidēji eiropā), tehnoloģijām, bijušo kolhozu ”apgriezieniem”, vispār nav ko teikt… Atbraucot mājās sameklēju informāciju par ekonomiku utml, nu ko : bezdarbs 1%, eksports 65% !, mani šokēja cipars ar Belarus traktoriem- 8% pasaules(!) tirgus. ZInot aptuveni šo tirgu, tas ir baigais cipars…
    Baltkrievija neliela valsts, kura izvēlējās iet savu ceļu, neskatoties ne ES virzienā, uzspļaujot arī lielajam kaimiņam…
    Var jau visu ko teikt par demokrātijas trūkumu, korupciju, totalitārismu… Bet neviens nav mūžigs, pat ne Lukašenko… Un, domāju Baltkrievija vēl mus pārsteigs. Un, ja kas viņiem nekāda krīze nav, gluži otrādi!
    Es te mēģinu vilkt paralēles, kas būru, ja Latvija nebūtu iestājusies ES…kaut gan ”prihvatizatori” jau savu bija izdarījuši pirms iestāšanās, vēl sagribēja arī ES struktūrfondu naudiņas…..

  • Visu cieņu Baltkrievijai! Starp citu aiz robežas Baltkrievijā veidojas latviešu ciematiņi. Tie ir svaigi bēgļi no “neatkarīgās” Latvijas. Un viņi tur tiek draudzīgi pieņemti, viņiem palīdz uzsākt dzīvi.
    Lukašenko nav diktators, bet Batjka! :) Tas ir – tēvs. Bez ironijas. Un demokrātija tur ir.
    Mūsu masu informācijas līdzekļi un politiķi, protams, Baltkrieviju apmelo un demonizē, piedēvē Lukašenko savas spilgtākās īpašības.

  • pats redzēju kādā vieomateriālā,pa TV rādīja, kā Ivars G.(neoficāla vizīte)slapstījās pierobežas Baltkrievijā … tā kā tur kaut kas notiek

  • Interesants fenomens ir t.s. Baltkrievijas opozīcija. Protams, tā nav viendabīga. Piemēram, lai gan Lukašenko tiek demagoģiski apvainots PSRS komunistiskās iekārtas saglabāšanā, opozīcijā ir arī Baltkrievijas komunistiskā partija. Ir tajā arī naivi ideālisti (Ļeņins tos sauktu par “noderīgiem muļķiem”), kurus apbūrušas t.s. Rietumu vērtības (patēriņa preces, ziepju operās uzburtais dzīvesveids, demonstratīvais individuālisms, kam nav nekā kopīga ar rietumnieku parasto cilvēku ikdienas realitāti). Starp tiem dominē arī studentu maksimālisms un dumpiniecisms, kas alkst kaut ko tālu un nezināmu. Tās vainas ātri izārstētos, ja šie cilvēki paši kādu laiku reāli padzīvotu iedomātajā Rietumu paradīzē. Bet ir arī apzināti aģenti, kuri mērķtiecīgi vēlas panākt konkrētas “brīvības”, piemēram, brīvību legāli zagt, spekulēt un parazitēt uz pārējās sabiedrības rēķina, brīvību īstenot savas perversās tieksmes (pedofilija un citi jaukumi). Viņi būtu gatavi izpārdot Baltkrievijas resursus Rietumu korporācijām apmaiņā pret personīgām privilēģijām, t.i., izdarīt to pašu, kas jau izdarīts Latvijā. Viņi savā propagandā arī tieši izmanto Latvijas “demokrātiskās tirgus reformas” kā paraugu. Neaizmirsīsim, ka pirms Lukašenko Baltkrievijai jau bija savs Godmanis, bija jau iesāktas tirgus reformas, šoka terapija, privatizācija un citi jaukumi. Tikai tauta šo scenāriju, kas bija ieplānots arī Baltkrievijai, apturēja un atbalstīja Lukašenko.
    Tad nu šī opozīcijas frakcija veic apzināti graujošu darbību pret Baltkrieviju un par to saņem Rietumu aģentūru finansiālu, informatīvu, diplomātisku un loģistisku atbalstu – tiek gatavota kārtējā krāsainā revolūcija. Un Baltkrievijas valdība pret šiem apzinātajiem grāvējiem izturas daudz maigāk nekā vajadzētu. Šie grāvēji ir labi apgādāti, katrs mēģinājums šos grāvējus ierobežot izsauc asus rietumvalstu aģentūru protestus, Baltkrievijas boikotu un dažādus draudus. Diemžēl arī Latvijas valdība ir iesaistījusies naidīgā darbībā pret savu kaimiņu – neatkarīgo Baltkrieviju. Zīmīga bija Latvijas diplomāta darbība Baltkrievijā, kurš tur izplatīja pornogrāfiskus materiālus un citus rietumu jaukumus.

  • Ja runā par juridiskiem instrumentiem, ir tāds Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Skat. http://www.likumi.lv/doc.php?id=110746
    To varētu izmantot gan zemnieki, gan citi, kurus šī vara mērķtiecīgi žņaudz.

  • Skumīgi, ka daudzi nav saskatījuši šī raksta publicēšanas mērķi, pamatdomu un pat galveno tēmu. iesaistoties diskusijās par CO2, ES, un vides organizāciju politiku, nav novērtēta, manuprāt galvenā un aktuālākā lieta – Latvijas lauku vides un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana. Daudzi, sēžot pilsētās pie datora, nezin un nesaprot kā rodas pārtika un kā cilvēki dzīvo lauku saimniecībās. Rakstā es vēlējos uzsvērt to, ka lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot intensīvai, tiek degradēta lauku vide un sociālā joma, kā arī atstāta negatīva ietekme uz Pasaules ekoloģiju un klimatu (tas nevienam nav jāpierāda).
    Gribēju norādīt to, ka ir daudz iespēju darīt savādāk, gūstot labumu, sev un ikvienam. Aicināt lauksaimniekus neaizrauties ar intensīvām, īstermiņā efektīvām tehnoloģijām, kuras pie tam kaitīgas videi un patērētājiem, bet veidot savu ražošanu uz stabilāem, ilgtermiņa uz dabīgas augšanas un augsnes auglības principiem balstītām zināšanām. Un, galvenais, aicināt gan iedzīvotājus, gan ierēdņus gan valdību pievērst uzmanību, veikt darbības, radīt apstākļus, lauku vides un sociālās jomas sakārtošanai. Veicināt cilvēku atgrišanos laukos, kur ir daudz pamestu māju un aizlaistas zemes, attīstīt savas saimniecības un ražot veselīgu pārtiku sev un citiem. Tāds bija ši raksta mērķis, un to nav sarakstījuši aizokeāna zinātnieki, bet tas balstīts uz reālās lauku dzīves faktiem.
    Acīmredzot, manas dotības nav pietiekoši labas, lai panāktu vēlamo efektu no šādas publikācijas. Vai arī šī nav īstā vieta ….

  • Ērik, ja tāds bija Tava raksta mērķis, tad Tu to esi sekmīgi panācis. Vai tad kāds no komentētājiem metās aizstāvēt intensīvas, tikai īstermiņā šķietami efektīvas metodes? Un, manuprāt, diskusijās parādījās pat ļoti vērtīgas ierosmes, praktiski vērojumi un secinājumi. Un tika iztirzāti arī citi svarīgi jautājumi, kas izrietēja no Tava raksta. Tu taču piekritīsi, ka savā argumentācijā balstījies arī uz “globālās sasilšanas” teoriju, kas mūsdienās ļoti saasināts, kontroversiāls jautājums un atstāj, kas atstāj reālu iespaidu arī uz lauksaimniecības politiku? Tāpat tika skarts ES iespaids, kas tiešām lielā mērā diktē politiku. Vai mums bija jāizliekas, ka tāda faktora nav?
    Protams, interneta diskusijām ir tendence visādi izplūst un novirzīties. Te nav šauru speciālistu panelis. Ar to vienkārši jārēķinās. Te raksta nejauši virtuālajā telpā satikušies cilvēki. Un citu te nav.
    Paļaujos, ka visi no šās diskusijas kaut ko ieguvuši un saņēmuši vielu pārdomām.

  • Paldies, Jāni! Domāju ka šis ir labs kopsavilkums.

  • Un vēl, Ērik!
    Manuprāt, diskusijā nonācām pie vēl vairākām svarīgām atziņām. Pirmkārt, lauksaimniecība ir visas valsts problēma. Otrkārt, zemniekiem būtu jāaktivizējas, piemēram kooperācijas virzienā. Treškārt, arī valdībai un ierēdņiem būtu jāpievēršas saviem tiešajiem pienākumiem, proti, drosmīgi un gudri jāatbalsta savi nacionālie ražotāji (kā to dara daudzas komentāros minētās citas valstis), nevis tikai jāaizbildinās ar apstākļiem un jāplāta bezpalīdzībā rokas. Pilsoņi taču šim nolūkam maksā savai valdībai nodokļus, lai tā pildītu savas funkcijas!
    Ja katrs savā vietā izdarīs maksimālo pēc savas labākās sirdsapziņas, tad jau tās lietas ies, vai ne? :)

  • Ērik, pieļauju, ka iespējams ES tēma tev likās nevietā, jo tā pati ES ir devusi miljonus lauksaimniekiem. Bet par velti ir tikai siers peļu slazdā- pats zini… Varbūt struktūrfondi ir siers un mēs jau kādu laiku slēžam slazdā, bet tikai paši neesam to pamanījuši1???Un te ir jāizvērtē rungas abi gali. ES nav nekāds labdarības kantoris!
    Manuprāt ES naudas un direktīvas ir paralizējušas pirmkārt valdības aparātu, kura uzmanību Tu gribēji pievērst, bet kamēr ir ES diktāts, vai tu domā no valsts puses, reālu darbību saredzēt? Man tas šķiet maz ticams.
    Es domāju, ka tu vēl varētu nosaukt ES regulu, direktīvu un politikas ietekmi uz lauksaimniecība bez cukurbiešu aizlieguma (kā tas ietekmē augseku), pesticīdu reģistrēšanas birokrātijas(varbūt ir mazāk kaitīgi un tik pat efektīvi aal, kurus mēs nezinām). Kādēļ mums tik maz dārzeņaudzētāju un Latvijas sīpoli ilgāk par Jauno gadu nav veikalos nopērkami, kādēļ jāpērk poļu āboli? Utt, utjpr.
    Protams, ka ir jāveido Tevis pieminētā paralēlā sistēma, protams, ir jāvērš katra atsevišķa cilvēka uzmanība uz šīm ārkārtīgi aktuālajām lietām. Bet ir jādomā, kā mēs ar savu viedokli varam ietekmēt arī lēmējvaru….
    Jo pagaidām, diemžēl ir tā, ka ”suņi rej, bet karavāna iet tālāk” Un mēs diemžēl, neesam karavāna…..

  • Labi, pie iespējas, uzrakstīšu vēl kādu rakstu aktualizējot šīs sfēras nozīmi. Paldies par sapratni.

  • :) Un vēl rakstā varētu apskatīt reālo struktūrfondu izmantojumu… Par šīm struktūrfondu naudiņām, saņēmēji katru gadu mainīja ”landkruizerus” un vēl tik ko nedarīja… Un kādam vienmēr ir jāmaksā,ļoti iespējams, ka man un Tev…

  • Tā lieta ir ļoti konkrēta. T.s. Eiropas nauda (kas faktiski mūsu pašu nauda vien ir galu galā, ja visu sarēķina) tiek “dota” ar veselu noteikumu virteni. Piemēram, ja runa par tehniku, tad jāpērk dārga pašas Eiropas zināmu aprindu produkcija. Ja runa par būvniecību, tad jāievēro viņu diktētie standarti, kas atkal paredz konkrētus iepirkumus un nes peļņu konkrētām aprindām.
    T.i. naudas saņēmēji tiek atstāti bez izvēles.
    Inta jau minēja Baltkrievijas sasniegumus, t. sk. lauksaimniecības tehnikas jomā. Tā nav slikta tehnika un daudzos gadījumos mūsu apstākļiem piemērotāka. Turklāt daudz lētāka. Ja jau “brīvais tirgus”, tad kāpēc liegt sadarbību, kas atbilst tirgus dalībnieku interesēm un patiesajām vajadzībām?
    Tātad jāizskauž šie dubultie standarti. Ja jau sludina brīvību un demokrātiju, tad arī atbilstoši rīkosimies. Ja nē, tad lai mūs godīgi okupē un ievieš tiešo okupācijas pārvaldi. Tad redzēsim, kas no tā iznāks.

  • Jāni,palasīju par zaudējumu atlīdzināšanas iespējamību. Pārāk izplūduši tā likuma formulējumi. Advokātiem būs daudz darba, lai ko pierādītu. Bet likumu sakarā, paskatoties dziļāk, rodas citi jautājumi.Administratīvo lietu izskatīšana ilgst gadiem. Kāds jurists nesen apgalvoja, ka varētu ilgt pat 5 gadus. Kādām jābūt problēmām, lai tās risinātu 5 gadus! Vismaz globālām.
    Tāpēc domāju , ka tiesu varu, tiesības uz taisnīgu tiesu, lielā mērā regulē politiskā iekārta. Kas notiks, ja visi neapmierinātie Eiropas valstu iedzīvotāji vēsīsies Eiropas civēktiesību tiesā. Tiesa vienkārši aizrīsies un sabruks. Līdzīgi būvēta tiesu sistēma Latvijā un radīti dažādi ierobežojumi, kuri neļauj vienkārši iet un meklēt taisnību. Viens no tiem – iztiesāšanas termiņš. Šajā laikā taču taisnības prasītājam jāapmaksā advokāts, jārēķinās ar citām izmaksām un neērtībām. Tas nozīmē tikai to, ka tiesas ceļā risināmi jautājumi, kuru vērtība lielāka par tiesas izmaksām noteiktā laikā un tiesā var vērsties, un pretendēt uz objektīvu izskatīšanu tie cilvēki, kuru brīvie naudas līdzekļi pietiekami, lai apmaksātu “taisnības” izmaksas. Valstī puse bez darba, tāpēc uzdrošinos apgalvot, ka 2/3 no visiem valsts iedzīvotājiem šobrīd nevar sevi aizstāvēt tiesā.
    Arvien tiek stāstīts par tiesiskumu un piesaukta tiesiska valsts, kura būvējoties. Bet, ko darīt tām 2/3 beztiesīgo valstī?

  • Jā, Induli, tā tas varbūt domāts. Bet vai tāpēc mums jāatsakās no jebkādas darbības?
    Sistēma brūk pakāpeniski. Pat mīksti ūdens pilieni, ja tie pietiekamu laiku pil, izgrauž caurumu cietā granīta bluķī.
    Un nevajag pārspīlēt. Esmu pārliecināts, ka arī starp juristiem ir godīgi ļaudis ar mums tuviem ideāliem. Viņi ar prieku un bez maksas mums palīdzēs uzrakstīt efektīvu iesniegumu. Un pēc tam sabiedrības jāinformē, ka tāds iesniegums ir un tas jāizskaidro. Ja tas iesniegums tiek ilgi marinēts, tas vēl nenozīmē, ka mums visu šo laiku jāalgo advokāts.
    Jā, varbūt ir 2/3 beztiesīgo. Bet tādā gadījumā vēl ir 1/3, kas tomēr spēj rīkoties. Un tas nav maz. Ar to pilnīgi pietiek.

  • Ja runājam par laukiem, tad beztiesīgie sastādīs 9/10. Vai tas nav šokējoši? Vergu valsts.

  • Es domāju, ka pirms iesnieguma rakstīšanas mums ir iespēja gūt plšāku atbalstu un rezonansi sabiedrībā… Ļoti daudzi spēj saprast un izvērtēt, viņus vajag tikai nedaudz pamudināt, likt padomāt par šīm lietām. Reāla liet, ko darīt tūlīt, būtu atrast juristu, kuram ir drosme, kvalifikācija un labā griba izpētīt visus aspektus, un uzrakstīt rakstu. Vēlam s pieslēgt vēl ekonomiskos un politiskos jautājumus. Es domāju par rakstu, no kura vidējais latvietis varētu pats izdarīt secinājumus. Tālāk ir jau jautājums par PR- kā to visu ”aiznest” līdz iespējami vairākiem cilvēkiem.
    Tā kā es nezinu, kuriem varenajiem, kurš mēdijs pieder, tad varētu sākt kaut vai ar to, ka izvietot TF baneri uz TVnet un citur (jāpapēta apmeklējumu statistika)…
    Tas, protams maksā… Varam samesties? :):)

  • Par traktoriem. Interesanu skatu redzēju, kad TV rādīja piensaimnieku streiku (man škiet tas bija Grieķijā). Sabraukuši ar traktoriem un bloķēja ceļus tā pat kā pie mums pirms gada. Atšķirība bija tāda, ka neredzēju nevienu jaunu, dārgu traktoru. Visi bija tādi 15 – 20 gadus veci, un nobālēja mūsējo zemnieku tehnikas priekšā. Tas arī ir viens no ES atbalsta shēmu rezultātiem. Zemniekus mudināja apgūt šos līdzekļus, pirkt jaunu un dārgu tehniku, un daudzi uz to uzķērās. Realitāte ir tāda, ka arī jauns ar 50% atbalstu iegādāts traktors ir ievērojami dārgāks, kā piemēram 5 gadus vecs bez ši atbalsta, bet dara to pašu darbu. bankas tā pat kā citos sektoros mudināja tikai ņemt vairāk saistības, apkīlājot zemniekiem zemi, un darīja to ļoti labprāt, jo arī zemes vērtība visulaiku strauji kāpa. Tagad daudziem šīs saistības ir akmens kaklā un izmaksas ir pārāk augstas lai sekmīgi strādātu. Ekonomikas “burbulis” plīsis arī laukos, ienākumi zemi, saistības lielas un būs vēl ilgi… tiem, kuri izvilks …

  • Labs ierosinājums Intai!
    Otrs variants, kas izmaksātu mazāk, būtu kopīgiem spēkiem TF izveidot tik spēcīgu, ka pieplūstu daudz lasītāju un citas vietnes pašas piedāvātu savstarpēji apmainīties banneriem.
    Bet šim nolūkam mums jāiemācās produktīvi diskutēt, lai jaunpienācējus nešokētu, bet gan ieinteresētu un iesaistītu. Un, protams, mērķtiecīgi jāpiestrādā vērtīgu materiālu radīšanā. Jo diemžēl līdz šim daudz enerģijas tiek iztērēts savstarpējās ego cīņās, tukšmuldēšanā un eksotisku dogmu uzspiešanā, kas to komentēšanu novirza neauglīgās sliedēs.
    Tas ir augšanas jautājums.
    Varbūt Ērika raksts un sekojošie komentāri varētu kalpot par zināmu paraugu, kā tās lietas darāmas. Nē, tas nav ideāls, bet tomēr sasniegums, ja salīdzina ar neproduktīvo apkarošanos un izrādīšanos zem dažiem citiem iepriekšējiem materiāliem.

  • Runājot par laukiem un raugoties ar lauku cilvēka acīm, tur valda neziņa un bezcerība. Mazsvarīgs saimniekošanas veids, jo tāda vienkārši nav. Ja valstij lauki vajadzīgi, tad jārada dzīvei un darbam piemēroti nosacījumi. Skaidri formulēti un ilglaicīgi ražošanas un saimniekošanas uzdevumi un sadzīves infrastruktūra. Nevar tā, ka vienu laiku piensaimniecībai atbalsts, bet tad par 3sant./kg. Lielākā bēda, ka līdzīgi notiek visā valstī. Ja mūsu valsts pārlieku maza, lai stātos pretī gigantiskām industrijām, tad jāizvēlas sava niša un valstij jāuzņemas atbildība, jāorganizē, jāregulē un jāvada ražošana dotā uzdevuma ietvaros. Lai to veiktu, valstij jābūt attiecīgi veidotai, ar spēju noteikt un neatkāpties no izvēlētā mērķuzdevuma, līdzatbildēt…. Kamēr slīcēju glābšana būs slīcēju rokās, nekas nesanāks. Valsts pārāk maza un nevar balstīt vairākus ražošanas veidus, nozares. Jāpievēršas kaut kam vienam un kopā jāstādā uz mērķi, bet to ierobežo valsts politiskā iekārta.

  • Inta, man patīk tava ideja! Es būtu ar mieru samesties iespēju robežās, ja savāktos pietiekams skaits cilvēku, kas šo ideju atbalstītu. Protams, tādā gadījumā uz banera izvietošanas dienu attiecīgajam rakstam būtu jābūt ievietotam TF redzamā vietā. Un tam tiešām vajadzētu būt izsvērtam un kvalitatīvi uzrakstītam.
    ———————————————————-
    Par diskusiju kultūru runājot, man grūti iedomāties, kā kaut ko šajā ziņā var īpaši uzlabot, neierobežojot katra cilvēka viedokļa paušanas iespējas. Tiklīdz tiek uzlikti mākslīgi ierobežojumi, kā visa ideja par tautas kustību aiziet pa pieskari. Vienīgais, ko var darīt lietas labā, ir nekļūt emocionāliem un divreiz padomāt pirms kādam braukt augumā, kā arī attīstīt empātijas spējas (taču ne līdz sektantiskam līmenim).
    Vienlaicīgi ir jāsaprot arī tas, ka cilvēks ir tāds kā viņš ir – emocionāls, reizēm pat pārāk, un ka tas pats par sevi nav nekas slikts. Krietni baisāk būtu bijis, ja visi uzreiz ar vājprātīgo smaidiem uz lūpām sadotos rokās, sāktu līgoties un dziedāt himnas, vienlaicīgi sludinot vispārējo mīlestību pret visiem un visu uz mūžīgiem laikiem. Priekškars.

  • Jā, Pigori, es tieši to domāju. Tu to varbūt citiem vārdiem un pat labāk pateici.
    Te nav runa par kādu virscenzoru, kas ierobežos vai izņems “nepareizus” viedokļus.
    Runa ir par katra cilvēka garīgu briedumu un atbildību par savu rīcību un arī vārdiem. Ja pieņemam, ka mums visiem ir līdzīgi galvenie mērķi, tad, pirms ko rakstīt, varbūt pie sevis jāpārdomā, vai manis teiktais šos mērķus veicinās vai kavēs? Vai es ko pielikšu, papildināšu, izskaidrošu, konkretizēšu, vai arī tikai uzklupšu kādam, kas man šodien krīt uz nerviem?
    Un vēl svarīgi, lai tie, kas vēlas komentēt, vismaz uzmanīgi izlasītu apspriežamo materiālu, to mazliet pārdomātu, painteresētos plašāk par apskatāmo tēmu un iedziļinātos jau uzrakstīto komentāru gaitā, t.i., lai viņi iejustos un pēc iespējas aptvertu, par ko vispār ir runa. Citādi bieži sanāk, ka kāds no konteksta izrauj kādu frāzi un sāk to vai nu iznīcināt vai nepamatoti aizstāvēt, vai arī citiem piedēvēt paša iedomātus motīvus.
    Tātad runa ir ne vien par citu cilvēku un ideju cienīšanu, bet pirmkārt jau par sevis cienīšanu. Vai mēs kādas amēbas, kas spēj tikai reflektoriski reaģēt uz nosacītiem impulsiem? Nē, mēs esam cilvēki, kas spēj radīt, augt, ieguldīt, sadarboties, īstenot! :)

  • Kopumā piekrītu. Septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez. Utt.

    Vēlos vēl tikai piebilst, ka lai cilvēku izteikšanās iespējas tiktu ierobežotas, nav obligāti jābūt “virscenzoram”. Pietiek arī ar nosacīta vairākuma izsludinātām vispārējām nostādnēm, piemēram, “runāt drīkst tikai pozitīvi”, “reliģijas apspriest nedrīkst”, “kritizēt nedrīkst, jo autors taču ieguldīja savu laiku!”, “nedrīkst izteikt savu viedokli, ja tev nav doktorgrāda attiecīgajā zinātņu jomā” (tas tagad nebija mājiens uz Agnesi nudien, piemēram, varētu teikt arī “ja tu attiecīgās tēmas izpētei neesi veltījis vismaz 10 gadus”) utt.

  • Neaizskarot pasaules mēroga problēmas, mēģināšu izskaidrot mūsu lauksaimniecības stāvokli no zemkopja viedokļa. Elementārā ekonomikā man mācīja, ka lai ražotu, vajadzīgas tikai trīs lietas. Tās ir ražošanas bāze, labvēlēga nodokļu politika un produkcijas realizēšanas iespējas. Ja mums ir kautkāda ražošanas bāze, tas ir, ir zeme, ir kautkāda tehnika, ir kaut cik ražošanas ēkas, Tad nav labvēlēgas nodokļu politikas un produkcijas realizācijas iespējas. Salīdziniet kādas ir jebkuras ražošanas iespējas pie Rīgas vai citas pilsētas tiešā tuvumā un produkcijas realizācijas iespējas tur.Un kādas ir visas šīs iespējas Latvijas vidienē nemaz nerunājot par nomalēm. Bet nodoklis vienāds. Rezultātā attīstās tikai centri un auto ceļu tuvumā. Vienāds nodoklis ir kā lielām tā mazām saimniecībām. Kā darbojas PVN? Zemnieks saņemot kredītu pērk izejvielas: sēklu, minerālmēslus, ķimikālijas un citas izejvielas un visur maksā 21% PVN. Tātad tiek izņemti viena piektā daļa līdzekļu no ražošanas un nomaksāts nodoklī. Par to vēl bankai jāmaksā %. Nu nevar neliela saimniecība tik daudz realizēt savu produkciju, lai saņemtu šo PVN atpakaļ. Rezultātā mazākās saimniecības tiek iznīcinātas. Vēl absurds ir likt PVN klāt veikalā pie cenas. Tas palielina preču cenu un samazina to pirktspēju. Jelgavā vispār nav silta sakņu preču paviljona kur varētu aukstā laikā realizēt šo produkciju. Kāmēr nebūs veikta pilnīga nodokļu reforma lauksaimniecībā, stāvoklis neuzlabosies. Zinu ļoti vienkāršu fiksētu nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas veidu katrai saimniecībai individuāli par katru īpašumā esošu lauks. izmantojamās zemes ha atkarībā no saimniecības atrašanās vietas, lieluma, kredītsaistībām un citiem ražošanu ietekmējošiem faktoriem. Diemžēl lai to realizētu vajadzīga cita Saeima, citi cilvēki.

  • :) nu jā, pasaule un cilvēku dzīve pilna ar brīnumainām un reizēm grūti izprotamām izpausmēm. Gadās, ka cilvēki nonāk dziļi pretrunīgos, plosošos, pat vulkāniskos gara stāvokļos. Tas varbūt saistīts ar kādu personīgu neveiksmi (vai neticamu veiksmi), līdzšinējās dzīves sabrukumu, izmisumu, smagu dilemmu.
    Un tad šie cilvēki gatavi ķerties pie katra salmiņa. Un pārdzīvo krasas emocionālas svārstības – no vienas galējības otrā. Brīžiem viņi jūtas nospiesti un nevērtīgi – iestājas gara mijkrēslis, bet te viņiem šķiet, ka caur viņu muti runā pravieši. Un tad viņi savas atklāsmes cenšas iepātagot citiem, izmantojot dažādus izteiksmes līdzekļus – smagas pauzes runā, uzsvērtu patosu, skaļus uzsvērumus, dramatisku skatuves atstāšanu un durvju aizciršanu, lielos burtus rakstītu teikumu un vārdu vidū, maģiskas frāzes un dīvainus vārdu dalījumus. Un vēl viņi savā iztēlē redz lielu dramatisku cīņu, izredzēto grupas, dažādas liktenīgas zīmes, kuras jātulko kontr-intuitīvi. Bieži neiespējamais viņiem šķiet tieši pareizais, un otrādi. Un viņi pastāv, ka visiem jādara tieši tas, kas nav iespējams, un tieši tāpēc, ka nav iespējams. Mūžīga cīņa, mūžīgas sadursmes, mūžīgi zaudējumi un mūžīgas uzvaras…
    Par tādiem cilvēkiem nav jāsmejas, taču arī ko palīdzēt ir grūti. Vismaz no tāluma un publiskā vietā.

  • Jāņonkol, ar nodokļiem mūsu valstī vispār ir trakums. Droši vien, lauksaimniecībā tas izpaužas vēl izteiktāk, turklāt, lauksaimniecība pati par sevi ir ievērojami svarīgāka par daudzām citām nozarēm, taču es rēķināju, ka nelauksaimniecības mikrouzņēmuma gadījumā no brīža, kad cilvēks paveic darbu līdz brīdim, kad viņš jau kā fiziskā persona par šo naudu var veikalā nopirkt sev pārtiku, valstij aiziet vismaz 62,2% (rēķināju, par piemēru ņemot 1000 Ls, tad, lūk, pāri paliek 378,07 Ls). Un tie ir tikai tiešā veidā rēķinātie nodokļi (divreiz PVN + VSAOI + IIN + riska nodeva).
    Nezinu kā vispār kāds mazs uzņēmums vai maza saimniecība vēl var savilkt galus.

  • Un vēl ja tam visam pa virsu kredīta maksājumi…
    Tāda ir burbuļekonomikas realitāte, kad par pamatu ņemts nevis sabiedrībai nepieciešamais produktīvais darbs (zemnieks, strādnieks, skolotājs), bet kazino (banka, visi tie starpnieki un aizkulišu intereses), kas turklāt pieregulēts konkrētu akcionāru interesēs.
    Kamēr turamies pie tādas sistēmas, bankrots ir tikai laika jautājums, jo tas ir jau ieprogrammēts pašā sistēmā. Kamēr nemaina pašu sistēmu un pārvaldes principus, nekādi deputāti, lai cik tie labi cilvēki, neko glābt vienkārši nevar.
    Jāizvēlas cita sistēma.

  • Atgriežoties pie lauksaimniecības: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191976
    ———————————————————–
    «Kanādieši piedāvā kopīgi ar mums startēt pilotprojektā, lai Apvienoto Nāciju Organizācijas pārtikas programmas ietvaros audzētu un piegādātu kartupeļus pasaules nabadzīgo valstu iedzīvotājiem. Sākumā tā varētu būt Āfrika, pēc tam arī citi reģioni, jo gan Kanāda, gan mēs, latvieši, spējam šos dārzeņus izaudzēt ļoti ievērojamos apjomos. Otrs liels sadarbības virziens varētu būt mūsu un Kanādas zinātniekiem jaunu šķirņu radīšanā, kā arī apmainīšanās ar ģenētisko materiālu, jo mūsu valstis atrodas vienā klimatiskajā joslā,» laikrakstam stāsta kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule.
    Kanādas Ņūbrunsvikas provincē audzē un piegādā kartupeļus arī vienai no «Mc Donalds» ēdināšanas uzņēmumu ķēdēm pasaulē. Tur tie tiek pieprasīti īpašas šķirnes un formas – izteikti gari. Ja šādi tupeņi «iedzīvotos» Latvijas augsnēs, tad tirgus nākotnē ir nodrošināts.”
    ———————————————————
    Neko daudz par lauksaimniecību nezinu, taču mani dara aizdomīgu šādi “pilotprojekti”, īpašās šķirnes, apmainīšanās ar ģenētisko materiālu utt.
    (Cits nesenais “pilotprojekts”, par kuru man bija īsts sašutums, bija pirkstu nospiedumu uztvērēja ieviešana vienā no Rīgas skolām.)

  • …Nu ģenētiskais materiāls nozīmē šķirni- pats pa sevi tas nav nekas slikts. Piemēram Latvijā “Ādažu čipsi”slēdz līgumus ar kartupeļu audzētājiem par konkrētu šķirņu audzēšanu, jo čipsiem ir īpašas vajadzības. Tāpat savas šķirnes ir cietei (ar paaugstinātu cietes saturu)-Alojā. Mūsu kooperatīvi, kuri piegādā kartupeļus lielveikalu tīkliem, atkal audzē citas šķirnes, kur svarīgs ir vizuālais izskats, uzglabāšanas ilgums utml.
    Īpaši gan nesaprotu, kāpēc Kanādai Latvija interesē, vai lētāk var izaudzēt? Šaubos… Kanādai pašai daudz zemes, tur vispār ir viens no zemākajiem iedzīvotāju blīvumiem…
    Vispār jau kartupeļu ražošana ir ļoti piemērota Latvijai, arī augsekai nepieciešama. Tā kā, manuprāt, laba ziņa, ja nav ”zemūdens akmeņu” :):)

  • Iespējams, iespējams. Man dotajā brīdī viss, ko šeit iniciē ārzemnieki un kas ir saistīts ar globālām organizācijām, liekas stipri zuspekt. ;)
    No sērijas: “Iestādiet, iestādiet kartupelīšus šā pilotprojekta ietvaros. Tad redzēsim, vai jums uz šīs vietas nākotnē vēl kaut kas augs.”

  • Man pilnīgi pieteik ar to paiku – kas ir. I neko vairāk neprasās. Nav ko sevi piegruzīt. MAnuprāt, šādai sapņošanai vajadzētu izskaidrojumu ģnētiskā līmeni,jo reizēm nevar saprast, kas ir labāks – kartupelis vai galva?

  • :) nu varbūt nav tik traki.
    Ja rodas kādas neskaidrības naudas dominētā sistēmā, tad ir viens labs kritērijs – seko naudai!
    Ļoti iespējams, tas pilotprojekts ietvers kādus naudas ieguldījumus vai saistību uzņemšanos vai ieķīlājumus. Un kaut kādā projekta fāzē vai finālā kāda puse tiks smagi piekāsta vai iedzīta nesamaksājamos parādos. Uz Latvijas rēķina tā jau daudzi braukuši.
    Ja jau runa ir par kartupeļu piegādāšanu Āfrikai, tad prātīgāk būtu bez kādiem starpniekiem slēgt tiešos piegādes vai tirdzniecības līgumus ar konkrētiem saņēmējiem konkrētās Āfrikas vai Vidējo austrumu valstīs. Vai nu par valūtu, vai arī bartera līgumus. Mūsu zemnieki viņiem kartupeļus, afrikāņi mums – kaut kādus Āfrikas labumus.

  • Ar tiem tiešajiem līgumiem ir tā kā ir. Īpaši lauksaimniecībā. Visur pretī prasa konkrētu apjomu. Un, iespējams, ka pusLatviju apstādot ar kartupeļiem, mēs to apjomu nedabūsim… Padomā par Āfrikas apmēriem un iedzīvotāju skaitu! Pat vienas valsts pilsētai nesanāktu :):)
    Pāris gadu atpakaļ bija iespāja Latvijai sākt uz Dāniju eksportēt aitu gaļu. Iepirkuma cena, ko piedāvāja, bija 7Ls/kg! Tagad Centrāltirgū tirgo pa 3,50… Toreiz arī nebija kooperatīva, tikai asociācija un tā tas viss bija garām un, manuprāt ļoti perspektīva Latvijas l/s nozare nīkuļo vēljoprojām.
    Tas pats ar gaļas liellopiem- pa visu Latviju ir grūti salasīt vienu mašīnu- 33gb ar vienāda izmēra/vecuma/kondīcijas lopiņiem, lai varētu dabūt vismaz 2x lielāku cenu… Bet par augstvērtīgu vērša gaļu mūsu kautuves zemniekam maksā tik pat, cik par vecu noslauktu govi….

  • Nu jā, es tikai gribēju uzsvērt to, ka starpniekus tādās lietās, cik iespējams, nevajag.
    Otrkārt, Āfrika ir tālu un nestabila. Arī karsta, kas kartupeļiem nepatīk. Un vispār tāda dīvaini eksotiska tā shēma.
    Jāsāk no pamatiem un ar kaimiņiem. Baltkrievijai mūsu kartupeļus nevajag, jo paši labi “buļbaši”. Bet Krievija gan varētu ņemt un daudz. Tātad attiecības ar Krieviju. Rietumi ar Krieviju tirgojas priecīgi, bet mums tas skaitās gandrīz nepatriotiski. Tas jāsakārto – Krievija mūsu senais tirgus.
    Lata kurss gan tādai tirdzniecībai nepiemērots. Kamēr tas nav sakārtots, jāvienojas par barteri. Piemēram, kartupeļi pret dīzeļdegvielu.
    Kartupeļu apjomu jānodrošina ar kooperatīvu sistēmu.
    Vēl saistībā ar Krievijas tirgu atjaunojama mūsu cukura rūpniecība un cukurbiešu audzēšana. Dzirdēju, ka akciju sabeiedrība jau formējas.
    Vienkārši jēbeidz laist muļķi ar tām eiropām un jāsāk darboties.

  • Kā es Tev šiet piekrītu! Pilnīgi manas domas! Bieži vien pat mani uzkata par nepatriotisku, bet manuprāt, tā ir jēdzienu jaukšana: patriotismam ar ārējiem ekonomiskiem sakariem nav nekāda sakara! Krievija kā partneris var būt pat ļoti izdevīga. Domāju, ka būs.Abpusēji. Un miljonus tūrisma popularizēšanai vajadzēja tērēt Krievijā… Nu par lauksaimniecību Krievijā es te varētu ilgi diskutēt…daudz esmu iedziļinājusies. Kas attiecas tieši uz kartupeļiem, tad 1kārt pašiem savs tirgus jānodrošina- pagaidām vēl nenodrošinām.
    Isumā- vēl 3 gadus atpakaļ Krievija importēja ap 70% graudu. 2. gadus atpakaļ tika pieņemts lēmums investēt daudzus miljardus lauksaimniecībā un pāris gadu laikā nodrošināt 20% eksporta! Loti ambiciozi plāni, un 2009. gada raža vēl nav realizēta, tādēļ datus nezinu, bet visa pasaule jau ir nobijusies…. :) Tā kā eksportēt mums uz turieni tāpat jau ir ko: visus vecos ”brendus”, kas būtu labs atbalsts mūsu ražotājiem. Es galvenos redzu banku pakalpojumus, konferenču/viesnīcu biznesu un ienākošo tūrismu. Ja sakārtotu politiskos jautājumus, tad Krievijas nauda te upēm plūstu :)

  • Mēs esam tā sapinušies ar tiem starpniekiem, pārlieku nodokļu slogu un visādām shēmām, ka Latvija kļuvusi ārkārtīgi dārga zeme. Jā, daudzi krievu tūristi ļoti gribētu braukt pie mums, bet ja Lietuvu un Igauniju var izbaudīt 2 reizes lētāk, bet Somiju – pat 4 reizes lētāk, tad atvainojiet, – Krievijā dzīvo ne tikai biezie un uzdzīvotāji.
    Bez tam Krievijā Latvija slavena kā ārzona, kurā atmazgā netīru naudu, t.i., mūsu bankas iepatikušās Krievijas kriminālajām aprindām. Tāpēc Latvija pievelk ne to labāko kontingentu, turklāt šādu netīrās naudas mazgātuvi var uzskatīt arī par nedraudzīgu. Plus vēl nevajadzīgi lecīga politika, un sanāk tas, kas sanācis – sliktas attiecības.

  • Kaut gan pie raksta ir daudz komentāru, novēroju, ka komentētāju skaits zem ši raksta nepārsniedz 10. Pie tam daļa no tiem ir “regulārie” komentētāji. Brīžiem šeit tiek aizskartas tiešām nopietnas tēmas, kuras prasītu plašāku sabiedrības viedokli. Man, personīgi tas viss ir aktuāli un noderīgi, bet man rodas sajūta, ka šīs diskusijas notiek ļoti šaurā lokā un nesniedz infirmāciju plašai sabiedrības daļai. Varbūt es kļūdos un Ivo varētu mani nomierināt, ka apmeklētāju skaits ir liels un regulārs. Varbūt tiešām derētu ievietot kādu aptauju, vai ko tam līdzīgu, lai saprastu, ka šeit nav tikai dažu aktieru teātris, bet nopietns forums, kurš dos informāciju plašai sabiedrības daļai.
    Es, personīgi, ja atrodu kādu man vērtīgu rakstu, pārsūtu vietnes adresi ieinteresētien kolēģiem un paziņām, tādējādi izplatot informāciju par šo forumu.

  • Mazliet ne pa tēmu, bet “vecajiem brendiem” gan vajadzētu beigt gāzt ķīmiju pārtikā (ja runa ir par pārtikas “brendiem”).
    ———————————————————-
    Šovakar atkal pa LTV1 dzirdēju idejas par “ES reģioniem” popularizēšanu (raidījums “100. panta preses klubs”, konkrēto lietu, kas man nepatika, teica Bogustovs). Doma bija, ka pašvaldībām taču jākļūst beidzot par “reģioniem” (kā Bavārija – tika minēts piemērs), kuriem Briselē ir sava pārstāvniecība, ko viņi visu laiku pie Rīgas griežoties, muļķi tādi, nauda ir Briselē, ne Rīgā!
    Nepatīk man, ka tas sāk arvien biežāk parādīties.

  • Īstenībā piekrītu RX….TF ir jāpopularizē, jo šeit ir daudz aktuālu tēmu. Pati nejauši uzdūros gadu atpakaļ, bet draugi un paziņas neviens nezin :( (kamēr nepārsūtu…)

  • Tā nu tas ir, RX, un šis materiāls ar komentāriem vēl nav sliktākais gadījums, bet varbūt pat labākais. Te vismaz cilvēki komentē lielākoties par tēmu, un ir jaunas idejas. Es vēl neesmu atjēdzies no šoka, kad pēc mana materiāla “Kā nācijas pārvarējušas krīzi un nodrošinājušas attīstību” gāzās vesela komentāru jūru, bet neviena komentāra par rakstu!
    Tātad progress ir!
    Un mums būtu jāatsakās no ierastajām tipiska patērētāja pretenzijām – davai dodiet man labāku rakstu, labākus komentētājus, jaunus komentētājus utt. Aiz Tautas foruma nav budžeta institūcijas ar štata darbiniekiem, honorāriem, redkolēģiju utt. Paldies Ivo, ka viņš tik ilgi, pacietīgi un pašaizliedzīgi šo vietni uztur, bet pārējais ir mūsu ziņā. Tu pats devi labu ierosmi – pārsūtīt vietnes adresi kolēģiem un paziņām. Vēl varētu pameklēt arī jaunus rakstu autorus, kas būtu gatavi nesavtīgi dot savu ieguldījumu. Ja būs labi raksti un laba vietnes popularizēšana, tad ar laiku radīsies arī viss pārējais.
    Vēl gribu pievērst uzmanību šā vēstures perioda kritiskumam. Kopš 1991. gada uzņemtais politiskais kurss ir valsti likumsakarīgi novedis līdz bankrotam. Būtu tikai loģiski, ja cilvēki šo politiku pārvērtētu, atrastu kļūdas un meklētu labākus principus, uz kuriem balstīt valsts attīstību nākotnē.
    Taču tas nenotiek – ne valdības, ne sabiedrības līmenī. Sabiedrība bez lielas kurnēšanas ir uzņēmusies safabricētu parādu verdzību, bet valdība vēl lielākā devās turpina to pašu politiku, kura šo krīzi izraisīja. Daudzi vēl gaida kaut kādus brīnumus no vecās kārtības vai vismaz cer, ka “mani tas neskars”. Nekustamo īpašumu spekulantu biroji turpina vērot tirgus svārstības un gaidīt, shēmotāji turpina shēmot, ierēdņi turpina braukāt pa eiropām, uzņēmēji meklē iespējas samazināt izdevumus un stāv rindā pēc eiropas naudas, karavīri gaida savus komandējumus uz kara zonām utt. Tātad sabiedrība kopumā turpina dzīvot noliegumā. Ja arī kādi indivīdi, piemēram, telšu pilsētiņā, pat riskējot ar savu dzīvību mēģina pievērst sabiedrības uzmanību realitātei, tad sabiedrības vairākums uz to raugās vienaldzīgi vai pat par šiem cīnītājiem ņirgājas un piedēvē viņiem savtīgus motīvus.
    Dominē viedoklis, ka šī ir tikai kārtējā cikliskā recesija, kas pati no sevis atkal pāraugs ekonomiskā pacēlumā, un ka vienīgais, kas jādara, ir jostu savilkšana uz kādu laiku. Un pēc tam atkal viss ritēs ierastajās sliedēs.
    Reti kurš sapratis to, ka vecā spekulāciju sistēma ir atsitusies pret sienu un nekādas tirgus manipulācijas to vairs neglābs. Ka ir sabrukusi gandrīz 300 gadus uzturētā un audzētā piramīda, kas nu jau savas iespējas izsmēlusi ne tikai nacionālā vai reģionālā mērogā (kā pēc Lielās depresijas), bet nu jau globālā mērogā. Ka nav vairs muļķu, ne resursu, kurus varētu ieguldīt piramīdas augšanā. Ka radītie parādi vairs nav samaksājami pat ar visiem pasaules resursiem. Un, – kas nav samaksājams, tas arī netiks samaksāts. Mākslīgi radītie parādi vienkārši jānoraksta un jāsāk no jaunas lapas. Organisms ir izsūkts, un nu arī jāmirst pašiem parazītiem. Vecās zāles, kas slimnieku novārdzinājušas, nepalīdzēs arī tad, ja palielinās šo zāļu devu. Vecus parādus nevar nokārtot, palielinot kopējo parādu apjomu.
    Tātad mums vairs nav izvēles vecās paradigmas ietvaros. Vai nu izvēlamies jaunu paradigmu, vai arī mirstam. Un jauno paradigmu mēs varam sākt kaldināt šeit, Tautas forumā.

  • Nevaru tevi ne ar ko pārsteigt. Apmeklējums līdz Ziemassvētkiem sasniedza ~600 apmeklētājus dienā (kas nav arī maz, ņemot vērā Latvijas mērogus). Šobrīd tas ir robežās no 300-400 dienā.
    Lasītāju skaits ir tāds, kādu mēs – es, Tu, Inta un pārējie, paši informējot savus draugus – varam sasniegt. Šobrīd strādāju pilnu darba laiku un nekādiem papildus popularizēšanas pasākumiem neatliek ne laika, ne spēka.

    Par komentāriem. Ir veiktas aptaujas, ka komentārus raksta ~5% no lasītāju skaita. Mani novērojumi, ka komentāru rakstītāju patiesībā ir vēl mazāk – 2 līdz 3%. Arī komentāru kvalitāte atkarīga no mums pašiem. Diemžēl reti kurš ņem vērā šīs rekomendācijas, kas nodrošinātu augstāku komentāru kvalitāti – http://www.tautasforums.lv/?page_id=702

  • Ivo, manuprāt tomēr galvenajā lapā, ko redz ienākot TF, vajadzētu ”galviņu”/ievadu. Pāris teikumos, kādam mērķim TF veidots (resp.tas pats, kas ”par mums”, tikai kompaktāk)+ aicinājums apmeklētājiem: piedalieties, komentējiet, esiet aktīvi un līdzdalīgi! Katra ideja un viedoklis ir svarīga! Kaut kā tā….:):)
    Paskatījos, ka TVnet baneris darba dienā ap 200Ls, bet Draugiem.lv (izvēloties auditoriju) var pavisam lēti ielikt. Gan es, gan Pigori izteicām gatavību samesties. Derētu ielikt tādu kā uzsaukumu TF, varbūt vismaz daži atsausies?!

  • Inta, manuprāt, vispirms jānodrošina vērtīgu materiālu plaša esamība TF, un tikai pēc tam jāreklamē vietne. Kāda jēga izmest naudu, lai piesaistītie te atrastu tikai to, kas te ir.
    Lozungveidīgās reklāmas nozīme, manuprāt, ir daudz pārspīlēta. Tā varbūt strādā kādai modes vai prestiža patēriņprecei, bet TF manuprāt nav iecerēta kā viegli patērējama prece. Vislabākā reklāma ir tad, kad vieni cilvēki no mutes mutē nodod labu ziņu citiem cilvēkiem.
    Ja TF būs tas “grāvējs” un efektīvs acu atvērējs, varam nešaubīties, ka lasītāji plūdīs un sabiedrības domāšana mainīsies. Labai mantai nekāda ārišķīga reklāma vienkārši nav nepieciešama.

  • Un vispār šādās lietās liela statistika un ātra popularitāte, manuprāt, nevar būt pašmērķis.
    Ja gribi lielu popularitāti, tad pielāgojies zemākajai gaumei un zemākajiem instinktiem. Saliec te visādas divdomīgas banalitātes, guļamistabu stāstus, intrigas, sensācijas, plikas sievietes, krutāko pornogrāfiju un kādu lētu haļavu, un līdz vakaram Ivo serveris būs paralizēts no pārslodzes. Bet vai to mums vajag?
    —————————————————–
    Es aicinu enerģiju netērēt garām runām par veidošanu (TF mērķi un nostādnes jau ir definētas), bet gan ķerties pie pašas veidošanas. Meklēt, rakstīt un tulkot pašiem, piesaistīt citus radošus spēkus.

  • Šeit es Tev, Jāni nepiekrītu…Mana 15 gadu pieredze mārketingā ļauj apgalvot, ka PR, reklāma, publicitāte strādā visās jomās- politikā, tirdzniecībā, pakalpojumu sfērā. Ir tikai jāizvēlas pareizie instrumenti no visa tā klāsta, kā arī jāmēģina trāpīt pēc iespējas precīzāk mērķauditorijai. Un reklāma var nebūt ārišķīga. Reklāma nav nekas slikts pats par sevi. Vai Tevi apmierina pašreizējā TF popularitāte? Tagad ļoti daudzās vietnēs pulcējās man un Tev līdzīgi domājoši cilveki. Katrā pa pieci. Ja visi apvienotos, atrastu viens otru, tad varbūt kaut kas no tām idejām arī tiktu realizēts dzīvē un nepaliktu tikai runu līmenī.

  • Tie, kas meklēja, tie jau atrada. Un diemžēl vīlās un vairāk te nenāk. Savulaik TF jau bija vairāk lasītāju! Par to liecina arī Ivo sniegtā statistika. Diemžēl jāatzīst, ka daudzās citās vietnēs ir aktuālāki raksti. TF aktuālu materiālu gandrīz nav. Ir daži, bet ļoti maz.
    Lai paliek tas par reklāmu – negribu strīdēties.
    Es runāju pavisam par ko citu – te nav ko reklamēt! Lai ko reklamētu, vispirms tas jāizveido. Bet mūsu enerģija tiek izšķiesta pavisam kur citur. Tas arī viss, ko gribēju teikt.

  • Tautas Forumam tikai tad būs nozīme (kā alternatīvai vietnei), ja tas būs jauno vēsmu avangardā, ja tas būs celmlauzis, pēc kura orientēsies citas vietnes. Ja te varēs atrast tos trūkstošos posmus un baltos plankumus, kuru tobrīd nebūs citās vietnēs.
    Diemžēl mēs esam izvēlējušies dusēt uz veciem, bieži vien pašiedomātiem lauriem. Vai arī lidināmies tukšos sapņojumos, neauglīgos mītos un marginālās teorijās.
    Pa to laiku dzīve iet uz priekšu. Un tiešām notiek reālas pārbīdes sabiedrības apziņā un pat mainstream mēdijos. Ja vēl pirms gada šie mainstream mēdiji to SVF izspiešanas shēmu nekritiski pieņēma kā svētu govi un vienīgo glābiņu, tad tagad tie jau kritizē tās frakcijas valdībā, kuras bez iebildumiem pakļaujas SVF diktātam.
    Un nemānīsim sevi! Tas vairs nenotiek Tautas forumā, bet gan NRA, Apollo, TVnet un pat Dienā! Vairāk informācijas var atrast tur, nevis šeit!
    Tad kāda gan būtu vajadzība kādam nākt uz Tautas forumu? Lai te palasītu kāda pašiecelta pravieša dvēseles mokas? Vai sekotu, kā kāds komentētājs pie datora pārdzīvo savas dzēruma stadijas, ķircina pārējos un mēģina paspīdēt ar savu cinisko asprātību? Vai patīksminātos, kā pieauguši cilvēki nemitīgi runā par darīšanu un meklē vainīgos?
    Tāpēc, lūdzu, atgriezīsimies pie realitātes.

  • Iedod saiti uz kāda ”pašiecelta pravieša dvēseles mokām”….. :):)
    Tavs pēdējais komentārs bija ”vienos vārtos”. Tā nav. Es jau šeit gadu iegriežos, un nav tā, ka man te nav ko palasīt. Tagad ir laiks arī pakomentēt un padiskutēt…
    TF ir ļoti laba ideja. Man tikai traucē, ka tik daudz runā, bet tik maz reāli dara…
    Un par saturu runājot, no kurienes tad rakstu rakstītāji uzrādīsies, ja neviens par TF neko nezinās…?

  • Manuprāt, ļoti daudz labu domu esat uzrakstījuši, bet par ‘aktualitātes trūkumu’ gan nevaru piekrist:
    1) vai tad veselīga pārtika, ĢMO, atkarības, izglītība, audzināšana, vēlēšanu kārtība, saimniekošana, tikumība, valsts pārvaldes organizēšana, sadarbības prasme utt. u.tjp. nav aktuālas tēmas. Tad jājautā, kas ir aktuālas tēmas?
    2) pēc manām domām TF nav jākļūst par kārtējo ziņu portālu, kurš atspoguļotu cūcības un skrietu pakaļ aizejošam vilcienam, piemēram, rakstot par nožulītajiem miljoniem, algu NEsamazinājumiem ministrijās utt.
    3) Jāni, Tevis iesūtītie raksti ir publicēti visi, izņemot grāmata, ko esi iesūtījis, bet pagaidām to nav bijis laika pat atvērt.. Tā kā mēs paši rakstām par to, kas ir aktuāls un kas nav.

    Jā, gribētos, lai vēl operatīvāk spētu reaģēt uz dažādām iniciatīvām utt., bet esmu darījis, cik manos spēkos. Turpmākā TF darbība būs atkarīga ne vairs pēc 80:20, bet 20:80 sadalījuma (kur līdz 20% mans ieguldījums). Piedodiet, ka šobrīd TF varu veltīt tikai pāris stundas nedēļā. Mēs sludinām, ka “viss no mums pašiem atkarīgs”… nu tad pierādām, ka arī spējam ne tikai runāt, bet arī darīt. Par vīziju parunājām… pagaidām ne vēsts no kāda ‘sausā atlikuma’ …un tā visu laiku. Piemēram, es pa šodienu/rītdienu apņemos apkopot idejas par TF tehnisko jautājumu uzlabošanu un tos publicēt, lai darba grupa varētu sākt ķerties pie konkrētu jautājumu risināšanas. Varbūt darām tā visi?
    - varbūt Jānis varētu veidot ‘satura vērtēšanas/sagatavošanas darba grupu’
    - Inta, piemēram, ‘popularizēšanas darba grupu’
    - Aigars, Kaspars – sakārto PayPal jautājumu
    utt. Katrs uzņemas kādu jomu un/vai konkrētu darbu un vienkārši DARA!

  • Inta, ja Tu kaut cik vērīgi būtu izlasījusi manis teikto, tad nejautātu, jo tur jau bija atbilde.
    Labi, atkārtošu.
    Raksti jāgatavo mums pašiem. Tātad pašiem jāmeklē, jāraksta, jātulko utt. Kā arī jāmeklē cilvēki, kas var un grib rakstīt. Nešaubos, ka Tu arī pati vari uzrakstīt.
    Bet ir arī citas iespējas. Piemēram, Tu droši vien pazīsti kādu gudru cilvēku vai pat vairākus. Tad nu palūdz viņu/s uzrakstīt (ar īsto vārdu vai pseidonīmu) vai pati viņu/s nointervē un sagatavo materiālu. Rakstīt Tu proti ļoti labi. Ja tomēr kādas šaubas, tad tepat no mūsu vidus atradīsim korektoru. Un gatavais raksts vai materiāls jāiesūta Ivo. Ir saite, kā tas darāms.
    Vai tiktāl skaidrs?
    Ivo tikko informēja, ka TF dienā apmeklē 300 – 400 cilvēku, bet bija arī vairāk. Tātad arī šie 400 cilvēki var darīt to pašu, ko es tikko ieteicu Tev. Varbūt redzamā vietā jāievieto atbilstošs aicinājums. Un tad būs gan materiāli, gan apmeklētāji. Jo arī tie paši materiālu gatavotāji un meklētāji būs ieinteresēti savam darbam pievērst plašāku uzmanību.
    Jā, honorārus te pagaidām nemaksā. Bet jādomā tālākā perspektīvā. Kad kopējiem pūliņiem būs panākumi, pavērsies iespēja izdot arī īstu avīzi. Un tad ar laiku būs arī honorāri.
    To, ko mēs tagad ieguldīsim TF, varam uzskatīt par sabiedriskiem darbiem, par mūsu ieguldījumu kopējā nākotnē un kopējā labumā. Augļi nekur neizpaliks.

  • Ivo, Jāni, -piekrītu! :)(lielos vilcienos):) Vairāk jādara reāli darbi. Un man jau ir daudz gatavas informācijas, ko rakstu savai mājaslapai, ir ko ievietot :)
    Un par to, ka redzamā (galvenā lapā)ir jāievieto aicinājums, es jau rakstīju dažus komentārus augstāk:)
    Protams, es šeit esmu pavisam, pavisam ”zaļa” jJūsu kompānijā, tādēļ varu līdz galam neredzēt kaut ko….
    Ivo, kas attiecas uz popularizēšanu- tad esmu gatava!
    P.s. Vai ir tehniska iespēja izveidot atsevišķu forumu šīm tehniskajām lietām, kur varam ar idejām apmainīties un apspriesties?

  • Tādas saites pat nav nepieciešams dot, tas būtu nekorekti! Ja vēlas, katrs pats var atrast rakstītāju, kuram ir zināma rakstura psihiskas problēmas. To pēta daudzas zinātnes. Protams, žēl, ka te rakstītais neparādās rokrakstā, bet datorsalikumā, tomēr caur rindām var atrast! Kā? – Gan frāžu, gan rakstības stilā ( daudzkārtīgi, neloģiski izcelti lielie burti atsevišķiem vārdiem vai pārlieku izcelti un pat daudzi vārdi pat vienā komentārā), pilnīgi krasas pretrunas- mētāšanās no viena viedokļa uz otru un atpakaļ īsā laika sprīdī (pat vienā stundā 3x), spārnotas frāzes ar pāspīlētu optimismu vai pretēji- naids, kas spraucas ārā no vārdiem, apspiesti vai pēkšņi dusmu izvirdumi, atkal visiem pateikšanās par visu utt. To es nerunāju par vienu komentu rindu. bet par komentāriem kā tādiem ilgākā laika sprīdī šajā lapā. Gudrība tiešām robežojas reizē ar lielu stulbību. Un neapšaubāmi, to rāda zinātne- izcili cilvēki, kas atstājuši kaut ko paliekošu, reizēm ar sava gara un psihisko stāvokli radījuši pat pretēju viedokli par sevi sabiedrībā, un ne velti, tam ir bijis pamats. Maksa par savu īpašo potenciālu, talantu, gudrību, novatorismu reizēm ir pārāk liela.
    Es domāju, ka te ievietotie materiāli (gan raksti, gan komentāri) ir jālasa, jāanalizē, jāpārdomā, jāatsijā, tie ir gana vērtīgi, bet nav jāaplauž kāda cilvēka domas un vēl jo vairāk, nav jāpieprasa šo cilvēku saiti, kāpēc pazemot? Un aizvainot? Ar ko mēs labāki? No visa taču varam paņemt labāko, censties arī uz labāko, kā arī,cik varam, to nodot arī paši tālāk. Tā veidosies kopējs ceļš, kas, ceru, varēs virzīt arī uz reālu rīcību pozitīvākām pārvētībām, dzīves kvalitātes uzlabošanai gan mazākos (sākot ar sevi), gan plašākos mērogos.

  • Mans komentārs bija domāts Intai par domām 2:03 šajā dienā.

  • Jāni,Inta,Ivo darama ir daudz ,bet ir jasak .Lai izdodas jums ,es ar jums.

  • Icik, es sapratu, ka tas domāts man. Aiz jautājuma par saiti, bija smaidiņi. Tas bija kā joks domāts Jānim, un man šķiet, ka viņš saprata :):)

  • Ja jāglābj viss kuģis no nogrimšanas, tad muļķīgi tā vietā nodarboties ar pareizu kuģa žurnāla noformēšanu, grimma uzlabošanu, pozitīvas attieksmes jautājumiem, sabiedriskās domas aptaujām, komisiju dibināšanu vai strīdiem par pareizu leksiku. Es atļaušos teikt, ka grimma uzlabošana šajā gadījumā nav aktuāls jautājums.
    Es nenoliedzu, ka izglītības sistēma ir svarīga, GMO ir svarīga un vēl daudz kas ir svarīgs NORMĀLOS apstākļos. Bet mums tagad nav normālu apstākļu! Daudz svarīgāk par filozofēšanu par izglītības koncepcijām tagad ir reāli izglābt simtiem lauku skolu! Lai cik tās neatbilstu mūsu ideāliem. Protams, tiem kam ir iedvesma un iespējas, var gatavot koncepcijas nākotnes skolām. Tas noderēs, kad tam pienāks laiks un īstenošanas iespējas. Bet vecākiem, kuriem ir problēmas bērnu elementāri pabarot, apģērbt un aiztransportēt uz tālo skolu, atvaino, ne līdz tām koncepcijām.
    Ivo, cik lielas ir mūsu iespējas apturēt GMO, ja tipiskais zemnieks ir savas saimniecības bankrota priekšā, ja tipiskais patērētājs domā, vai savu naudu iztērēt pārtikai vai tomēr samaksāt par dzīvokli, jo abiem nesanāk, ja mūsu institūcijas akli seko globālo institūciju diktātam, ja Latvija faktiski ir zaudējusi savu suverenitāti?
    Tātad es nenoliedzu, ka nepieciešami arī izglītojoši raksti par dažādām tēmām, taču ne tie šobrīd ir tie aktuālākie. Ar tām lietām varēsim nodarboties tad, kad būsim atguvuši savu suverenitāti un rīcībspēju.
    Tātad runa ir par akcentiem, par to, kas PAŠLAIK ir galvenais. Mūsu nav tik daudz, lai savas pūles izkliedētu pa visu spektru. Tas nav pavelkams. Ja ir tādi, kas tos nākotnes materiālus var veidot, lai viņi to dara un lai publicē. Bet tas nevar būt TF galvenais darbības virziens.
    Un šādā nozīmē mums aktuālu materiālu praktiski nav.
    Un nevajag pārspīlēt, – te neviens neieteica TF pārvērst par parastu ziņu portālu.

  • Forums tehniski ir darba kārtībā – http://www.tautasforums.lv/forums, bet tas šobrīd netiek popularizēts, jo
    - vispirms sakārtosim TF lapu
    - tad tiksim skaidrībā ar FORUMU (pie šī jautājuma aktīvi darbosies Akuukis. Viņš atgriežas Latvijā 25.janv.)

    Lai nu kā, izmantot to jau var tagad.. Veiksim virkni uzlabojumus – jāformulē foruma mērķis, jādzēš liekās sadaļas, jāvienkāršo utt. Uzskatu, ka Forumam jākalpo kā ‘darba videi’.

  • Paldies, par konkrēto ieteikumu – ‘glābt 100 lauku skolas’. Labi, saņemšu pirmo aldziņu, nelielu summu ziedošu vienai skolai, ko vēl?

  • Ir daudz aktuālu tēmu, tas tiesa. Piemēram vakar pārsūtīju informāciju saviem draugiem nopirkt un izlasīt rakstu par vakcīnu biznesu un ietekmi uz veselību. Ļoti svarīgi to izlasīt visiem, jo attiecas tas uz visiem. Pirmdien uzrakstīšu uz izdevniecību, varbūt atļaus pārpublicet šeit. Ja nē, uzrakstīšu pati- zinu, no kurienes ņemta informācija.
    TF es gribētu redžet ne tikai kā vietu, kur iegūt aktuāl informāciju par sabiedrībai un katram indivīdam svarīgām lietām, bet arī par vietu, kur var pulcēties līdzīgi domājošie un DARĪT GRIBOŠIE- tie, kuriem nav vienalga, kas notiek tālāk par savu degungalu, kuriem nav vienalga, kas notiek ar līdzcilvēkiem, Dabu, Tautu….

  • Diemžēl, šīs lapas intensīvas reklamēšanas kampaņas padarīs šo vietni par mazvērtīgāku. Darbi , ne vārdi dara darītāju. Šobrīd TF ir vērtība. Kālab te trakot, lai statistika būtu 600 un virs? Tas nav rādītājs. Rādītājs ir saturs un viss, kas seko pēc tam īsākā vai ilgākā laika posmā. Un neuzskatu, ka daudzreiz vairāk populārie un apmeklētākie portāli dod vairāk un ko paliekošāku. Kāpēc cepties, lai nu visi masveidā zinātu, kas ir tautas forums, un nu tik tur iekšā nāktu? Tik un vienīgi pērles būtu nobērtas zemē! Tik, cik ātri ienāks, tikpat ātri aizies:) Savādāk, ja man ieteiktu lapu, ja es pati to atrastu vai izdzirdētu tad, kad sakustētos reāli procesi sabiedrībā. Tāpēc nav jātērē līdzekļi, resursi kaut kādām lētām un prastām reklāmām. Drīzāk enerģija, spēks, radošais un visāds citāds potenciāls jāiegulda virzībā, domu apmaiņā un pēc iespējas ātrāk reālā darbībā!

  • … Par to 100lauku skolu tēmu. Tā kā vienmēr vairāk esmu darītāja, tad pagājušogad, mēs 3 darba kolēģes sapratām, ka vēlamies reāli palīdzēt. Tas izpaudās tā, ka mēs katra savos ”draugos” izsūtījām tādu kā uzsaukumu palīdzēt trūcīgajām ģimenēm. Iepirkām no zemniekiem 2 tonnas kartupeļu, iepirkām no Dzirnavnieka lielos fasējumus miltus, auzu paŗslas, makaronus, -pašas ”baltām mutēm” :) visu safasējām… Un izvadājām. Jelgavas Sociālais dienests mums iedeva 20 ģiemeņu sarakstu, 4 no kurām es vēl tagad ”pieskatu”, uz Ziemassvētkiem aizvedu, ko varēju utml.
    Es taču saprotu, ka tas ir tikai piliens jūrā, ka es nevaru pabarot tos bērnus katru dienu. Bet kaut kādu mazumīnu es izdarīt varu. Un katram ir jādara tik, cik viņš var. Tikai jādara. Pareizi, Ivo! Un vajag atbalstīt, iedrošināt, palīdzēt viens otram, pateikt sirsnīgu paldies!
    Šis paldies enerģētiskā ziņā var būt daudz būtiskāks cilvēkam, nekā jebkāds honorārs…

  • :) es Tavu ironiju pieņemu, Ivo.
    Taču nedomāju, ka nelielu vai pat lielu summu ziedošana šo problēmu atrisinās. Sistēma ir kā caurs maiss, kurā viss pazudīs. Valstiskām problēmām valstiski risinājumi.
    Lūdzu, atturēties no piekasīšanās vārdiem. It sevišķi, ja šie vārdi lietoti salīdzinājumiem, lai ilustrētu pilnīgi citu domu. Tātad tie nav jāsaprot burtiski. Es nezinu, cik skolas jāglābj. Jādomā, ka visas. Es to lietoju kā izteiksmes līdzekli, lai izceltu, kur ir problēmas sakne un kas šai problēmā ir galvenais.
    Un problēmas sakne ir tā, ka valsts gatava upurēt simtiem skolu, slimnīcu un citu derīgu iestāžu un darbavietu, lai izglābtu tādus parazitārus iestādījumus kā starptautiskās bankas. Bet TF to ignorē, un turpina New Age stilā filozofēt par izglītības sistēmas smalkumiem.

  • Par palīdzību. – Labāk ir dot nevis zivi, bet makšķeri. Ne visus vēderus pabarosim, ne visus caurumus aizlāpīsim. Valstiskām problēmām nepieciešami valstiski risinājumi, un varam ko kopēju darīt šīs lietas labā- sākot ar idejām, tālāk to vērtēšanu, salikšanu pa plauktiem, rīcības ieskicēšanu, reālu darbību.
    P.S. Un vairāk rīcības nepieciešams, kā bija tad, kad makšķere jau bija- alternatīvais budžets, kurš apstājās tā daudziem pat par to nezinot. Darbiem jāseko, pārvarot inertumu, bet iesākumā ir jābūt idejas skaidrībai.

  • Tiem, kas nezina, kas ir New Age, varu paskaidrot, ka tā Rietumos liela krāpšanas industrija, kas sevi pasniedz kā garīga kustība. Varbūt lielākais NEW Age meistarstiķis bija populārā grāmata un filma “The Secret” (noslēpums). Pamatdoma – iztēlojies, ko tu gribi, – un tas materializēsies Tavā dzīvē.
    Tas projekts tapa sadarbībā ar bankām. Un tieši bankas šo triku veikli izmantoja, lai miljonus ievilinātu parādu verdzības slazdā.
    Bankas reklāmās mēs šos tēlus redzējām: tāds pats cilvēks kā mēs laimīgi dzīvo savā skaistajā mājā, brauc savā greznajā mašīnā, viņam blakus satriecošs dzīvesbiedrs un laimīgi bērni. Un daudzi cilvēki šo sapni mēģināja īstenot, paņemot tos kredītus. Tagad viņi ir slazdā un parādu verdzībā.
    Jo tai filmā nebija galvenā. Savi sapņi jāīsteno ar godīgu, cilvēkiem nepieciešamu darbu. Un šo posmu nav iespējams apiet. Nekas pats no sevis nematerializējas. To būtu jāsaprot arī TF entuziastiem. Saki līdz aizsmakumam “salds, salds, salds”, bet salds būs tikai pēc tam, kad novāksi savu cukurbiešu lauku vai iekopsi savu bišu dravu.
    Atkal, lūdzu, nepiekasīties pie vārdiem, izraujot tos no konteksta. :)

  • Ļoti labi zinu, kas ir New Age. Tiešām nezināju, ka viņiem ir saistība ar ”The Secret” veidotājiem. No kurienes Tev šāda informācija?

  • New Age sāka kā alternatīva reliģija, kas tiecās sapludināt visas reliģijas kopā un pašu cilvēku pasludināt par Dievu. (tas, protams, īss un rupjš raksturojums).
    Kā reliģija tā lielus panākumus neguva, tāpēc pievērsās Self-help un human potential nozarei.
    Self Help sākotnēji Amerikā uzsvaru lika uz rakstura audzināšanu un mērķtiecīgu darbu, bet vēlāk degradējās uz manipulācijas tehnoloģijām.
    Tad nu, Inta, paskaties vēlreiz to Secret filmu. Visu autoru un intervējamo uzvārdi tur doti. Un tie visi ir self-help darboņi new Age stilā. Pameklē guglī datus par viņiem, ja interesē. Par to varētu uzrakstīt lielu grāmatu, bet šodien es to negribu darīt. :)

  • Ok, ok….Džo Vitales un ”cāļa zupas”autora dažas grāmatas esmu lasījusi. Neiebraucu tikai, kāds viņiem sakars ar Lī Kerolu un Stīvu Roteru (vieni no New Age aizsācējiem)…

  • “Cāļu zupa” ir OK – tādi iedvesmojoši stāsti iz dzīves. Tādus arī mums vajadzētu. Ar tiem arī Kenfilds ieguva popularitāti un autoritāti.
    Bet The Secret taču nav cāļu zupa, vai ne?
    Atkārtoju, Inta, ja Tev tā tēma par new age interesē, tad papēti plašāk un no visām pusēm. Ir pašu New Age sastādīta un uzspodrināta biogrāfija, bet ir arī citi materiāli.
    man tiešām nav vēlēšanās iestigt garās diskusijās par tēmu, ko jau gadiem esmu pētījis. Braukšu tagad uz baseinu! :)
    Uzskatu, ka ne jau tādām diskusijām domāts TF.

  • Piekrītu Jānim. Ne tādām diskusijām domāts TF. Tā atkal varam nonākt pie tā atkal, kas pa brīdim te pavīd pie visiem rakstiem- jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Un, jāatzīst, jo tālāk no tēmas. Beigās čiks viens sanāk – no visa kā un principā ne par ko, par tēmu nemaz nerunājot. Kur nu vēl par kādu rīcību. Pietrūkst ideju virzību, ķīselis vien sanāk kā mūsu tautas pasakā par sakulto peļķi :)

  • Turpinot izstāšanās tēmu, vēlos ielikt saiti uz kādu rakstu:
    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/301316-lietuva_neizbegami_pametis_es
    ————————————————————
    Citāts:
    “Ozols uzskata: “Ja Lietuva izstāsies no ES, tad tie, kas paliks Lietuvā teiks: “Beidzot esam pilnībā atbrīvojušies.” Vēl mūsu neatkarības sākumā es teicu, ka tad, ja mēs atkal nokļūsim kāda atkarībā, pat ja Rietumu, tad, tur esot, pamanīsim, ka, esot atkarīgi no kāda, nevaram dzīvot brīvi. Tieši tas šobrīd notiek. Atkarība no kāda, kas lielāks par tevi, ir tiešs ceļš uz bojāeju. Ja Lietuva izstātos no ES, kaut arī tikai ar diviem miljoniem iedzīvotāju, taču tādiem, kas vēlas dzīvot Lietuvā, un saprastu, ka esam beidzot brīvi un tikai paši varam radīt to, kas nepieciešams cienījamam cilvēkam un ir viņa eksistences vērts, sāktos patiesa Lietuvas brīvība. Mēs to varētu demonstrēt pasaulei kā līdzināšanās vērtu piemēru. Pasaulei nav citas izejas kā tikai eksistēšana atsevišķu valstu veidā, kam ir nacionāls pamats, atbildība par savu zemi. Tas ir nenovēršami.”

  • :) Es arī tikko TVnetā izlasīju rakstu. Un palasīju nedaudz komentārus. Lielākā daļa ir par! :) Derētu kādam atrast tās Eiropas Centrālās Bankas ziņu decembrī par iespējām izstāties no ES, un iztulkot….

  • Ja par tēmu, tad, palasot sarakstīto, secinājums tāds, ka latvieti vispirms interesē vēders, bet ekoloģija tikai pēcāk, ja vispār interesē. Ērika aicinājums rūpēties par laukiem nebūs radis dzirdīgas ausis un prātus. Noteicošais – nauda, tās vārdā izaudzēta produkcija jebkādā veidā. Bet patiesība ir mainīga, nekur nav teikts, ka tā piemīt vairākumam. Cilvēkam būs darbs, viņš būs materiāli nodrošināts, tad atbalsts un izpratne par autora rakstīto būs.
    Ārpus tēmas, par saimniekošanu laukos un aicinājumu audzēt kartupeļus, akcenti nebija īstie. Šodien, lai nopietni nodarbotos ar tādu ražošanu, jārada vesela industrija. Tikai tad būs rezultāts. Likumi, juristi, zinātnieki, palīgražotnes, transports, bankas utt.. Lai uzsāktu kartupeļu audzēšanu no nekā, vajadzīgi ieguldījumi kādu 100 000ls apmērā. Labi, apvienosies daži lauksaimnieki, izveidos kooperatīvu, bet viņi tik un tā būs malējie kādā sistēmā un kā tādi pirmie tiks izstumti. Vai viņi atgūs ieguldīto? Viennozīmīgas atbildes nav. Kādam iespējams viss nepieciešamais ražošanai ir. Tādam vajag tikai pieslēgties. Kam jāsāk no “0″, labāk nemēģināt, pārāk jau riskanti. Ja valsts vai kāds valstī spēj izveidot šīs lauksaimniecības nozares industriju, un iesaistīt turpat visus lauksaimniekus, tas būtu daudzkārt drošāk.
    Par aicinājumu izstāties no ES. Tas nav nopietni. Lai aicinātu, nepieciešama argumentācija. Ko mēs iegūstam un ko zaudējam. Nebūs tikai ieguvumi vien. Par to jārunā un tikai tad var aicināt tā vai citādi.

  • Induli, patīkami to dzirdēt no cilvēka, kurš pats jau neskaitāmas reizes ar savu piemēru ir radījis, kā tās lietas darāmas.

  • “rādījis”.

  • Ļoti interesants raksts, patiešām liek aizdomāties, bet vislabāk patīk kā sarunājas Inta ar savu brāli Ēriku. Tiešām visu cieņu Ērikam, par to ka viņš šādas lietas ir spējīgs noformulēt, vismaz mums, pāķiem, ir par ko padomāt.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.