B.Svimme: ‘Jaunais stāsts’ (video)

Braians Svimme (Brian Swimme) izklāsta savus priekšstatus par dabu, cilvēku, Visumu. Stāstījums veidots vizuāli pievilcīgu filmiņu veidā, no kurām 3 pieejamas latviešu valodā. Aicinām salīdzināt minētos priekšstatus ar saviem. Ja kaut kas nesakrīt ar Jūsu izpratni, dalieties ar savu pieredzi. Autors rosina radīt “Jaunu stāstu”, kas būtu balstīts uz civilizācijas zināšanām. Bet varbūt vajag tikai atcerēties, un taps skaidrs, kā viss iekārtots, un tad atliktu dzīvot – vienotībā – ar R.Svimmes daudzināto “dzīvību”?


* * *


* * *


* * *

* * *

Visi video (angļu valodā) pieejami šeit – www.global-mindshift.org.


Tulkoja Agnese Mackeviča; subtitrus pievienoja Akuuis
(Liepāja)


  • B.Svimme tomēr mūs uzdrošina iestiprināties izejas pozīcijā. Tātad atgriezšanās.To pārvaldīt pamatos un saglabāt, kā virzītājspēku, spektru, caur kuru, ir virzāma cilvēciskā darbība.
    Pašlaik man ir izveidojies viedoklis, par cilvēci, kā par kaut ko traucējošu, destabilu planētai. Visa cilvēces aktīvā darbība ir izvērsusies tikai pašaktīvai Zemes pārvarēšanai. Jā, dabā notiek dažādi procesi, bet tos nevar aktivizēt kombinētā nespontānā kvantitāteun kvalitātē. Tādos daudzumos, kādos darbojas cilvēks, tas rada cilvēkspēka psihopātisku eroziju.
    Sabiedrība. Viņiem “attaisnojumi” mēdz būt dažādi.Un ko darīt, ja valsts pamatos ir planētas apgūšana? Saimniekošana. Kāds varētu pamatot kāda.
    Šodien arī mēs vairāk rakstam, komentējam par poltiku, tās ekonomiku, par valstīm utt.
    Izskatās, ka mēs neesam šeit – uz Zemes vajadzīgi, bet mēs par to neesam pārliecināti.
    Ir izņēmumi. Tie bojuši jau no sākta gala.

  • 1kārt jau atkal viss tas pats vecais. Kā Rainis teiktu – celies un domā uz augšu – manā pārfrāzējumā :)
    Ko Rietumeiropas vai otras zemes puslodes cilvēks var iedot Latvijai, kur vēl laba daļa ir pagāni un dzīvo sazin no kā.

    Pārfrāzēšu skarbāk – aborigēni, kam iedoti kredīti un ļoti atbilstoša valdība. Tikai īsti vēl jāpadomā priekš kam viņiem dota ir šī valsts – zeme, meži, daba, upes, ezeri, strauti un dzīvnieki?

  • Sor! Biku skarbi sanāca. Vienkārši no rīta tāds dvēseles kliedziens sanāca :D.
    Noteikti B. Svimme ir baigi labais džeks un ja grib kaut ko tiešām iemācīties, lai brauc uz Latviju pie mūsu teicējām un padzīvo kopā ar Latviešu zemniekiem dziļos laukos. Paskatās mūsu dziesmu svētkus un daudzas citas vērtības, ko mēs vēl neēsam pazaudējuši.
    Khmm! Sanāk, jo vairāk klausāmies āizrobežu, aizmirstam klausīties sevi, savu Valsti – LATVIJU un domājot, ka augam, patiesībā vēl vairāk grimstam, velkot līdzi savējos. Vai tad nav jādomā ar savu galviņu un jāpamostās no iepotētās ideoloģijas, ka ārzemēs viņi visu izdomās un mēs esam nekas! :)

  • Liels paldies Agnesei par tulkojumu!
    Cik labi ir dzirdēt, ka patiesībā visi jūtam un jūtamies līdzīgi – kā bērni, kas nezina spēles noteikumus un mērķi.
    Varbūt visi nē… Piedodiet.

  • Es drusku spēles noteikumus sāku atklāt=atcerēties…
    Ja par B.Svimme materiālu, tad tas labs skatoties no trīsdimensiju viedokļa( te jums bij labi materiāli par divdimensiju Plaknīšiem…)bet skatoties no daudzdimensiju (12…)viedokļa tad B.S PARĀDA cilvēces degradācijas ceļu(arī tas evolūcijā iederas..)piemēram par redzi =tā sāka būt aktuāla, kad cilvēki zaudēja telepātiju…UN TĀ MĒS ESAM SASNIEGUŠI KRITISKO PUNKTU un ar ap 2000.gadu ejam jau atkal uz atmošanos=atjēgšanos ceļu(pretēju, īsumā ,kā autors raksta) un Zemi esam kādreiz mēs(cilvēka ķermenis ir maza daļa no MŪSU BŪTNES…) radījuši …UN MŪSU DNS IR VISA INFORMĀCIJA, tikai daļēji nobloķēta un cilvēks ar savu DOMU-VELMI-RĪCĪBU var to atjaunot…jāieklausās sirdsbalsī un grāmatas,teikas…ir priekš mūsu atmošanās vajadzīgas…
    Te par dimensijām var palasīt:
    http://urantija.lv/lv/publikacijas/ta_raksta_citi/200/

  • varbūt vienkārši jauna APBRĪNOŠANAS un PĀSAPJŪSMOŠANAS reliģija VENUS’iāniešiem.

  • Paldies Agnesei par tulkojumu. Viss jaunais, sen aizmirsts vecais. Cilvēks ir Visusms un Visums mīt cilvēkā. Par to runā daudzas reliģijas tikai citā izteiksmē. Daudzām no viņām ir taisnība, bet ir arī tādas reliģijas, kuras atklājušas Patiesību. Līdz ar to mēs nedrīkstam noliegt šos viņu viedokļus, cilvēks var to visu pieņemt vai nepieņemt. Brīvās izvēls iespējas. Sv. Raksti atklāj mums visu to, ko meklējam. Tos nevar lasīt virspusēji. Zinātnei pateicoties mēs apstiprinām sen reliģijā sacīto. Viss radies no nekā! Kvantu fizika izdarījusi vislielāko atklājumu, ka no tukšuma var radīt materiālo. Mēs cilvēki esam no Zemes ņemti un Zemē ielikti. Ģenētiskais kods satur tik lielu informāciju par pagātni un tagadni, kas nemitīgi tiek papildināts. Saule patiesi dod enerģiju visam dzīvajam. Viņa tika radīta pirs viss tika radīts. Nekas nerodas tāpat vien. Mēs varam būt jauni radījumi un tas nozīmē piedzimt no Augšienes – garīgi. Patiesais cilvēks ir Gars, kas mājo matērija to veidojot un pārveidojot. Pats Gars sastāv no apziņas, zemapziņas un sirdsapziņas. Kopējais mūsu stāvoklis šādā kopainā dod iespēju saslēgties ar Visumu – Apziņu vai kā saka reliģija ar Dievu. Mūsu Garam pastāv unikālas iespējas nemitīgi pilnveidoties. Mēs šodien zinām, ka zinātne apstiprina faktu, ka cilvēki spēj redzēt bez acīm. Mūsu redze nav tik pilnīga, ka spējam uztvert patieso realitāti. Staigājam visi ar acenēm. Ta taču vieglāk. Lai redzētu daudz jātennējas. Garīgā acs ir mūsu “Es” patiesā būtība. To varētu salīdzināt ar fiziskās acs kritāliņu. Ja mēs iemācamies pieslēgties Visuma Apziņai mē caur to barojam savu patieso cilvēcisko apziņu. Līdz ar to mēs spējam būt radoši un nemitīgi pilnveidoties. Tādas spējas nav dotas citai dzīvai radībai. Cilvēka apziņa un Visuma Apziņa rada kopainu – pagātni, tagadni un nākotni. Jo pilveidojamie garīgi, jo lielākas mūsu iespējas ielūkoties nākotnē. Lai arī mūsu ārējā līdzība un materija iespējams savā līdzībā sakrīt ar pērtiķiem, es tomēr nepiekrītu tam, ka garīgi esam tuvinieki. Cilvēks radīts Dieva tēlā un līdzībā, kā teikts Sv. Rakstos, bet viņš tomēr nav Dievs, lai, kā arī gribētos. Pērtiķis iespējams atgādina cilvēku, bet viņš nekad nebūs cilvēks. Cilvēks no pirmsākumiem ir radīt intelektuālis. Ādams spēja klasificēt visu dzīvo dabu un starp dzīvniekiem viņš neatrada sev tuvu stāvošu savam intelektam, līdz ar to Visums rada sievieti. Mūsu attīstības procesi nenoliedzami ir mainīgi atbilstoši garīgās izaugsmes spējām. Mēs zinām, ka ir cilvēki, kas jau sen pagātnē un arī tagad garīgi smeļas no Visuma apcirkņiem.

  • Cilvēku izcelsmes un evolūcijas skaidrojumu ir daudz un dažādi. Manuprāt šajos klipos redzamais – pasniegšanas veids, stāstītāja runa, sirmie mati, kas raisa asociācijas vismaz ar kādu dievišķu patiesību, dabiski nedabiskais fons, pat muzikālais noformējums, ir tas vērtīgākais. Par saturu – gribas reizēm pasmaidīt.

  • Smaidi droši, un biežāk! Tur nav nekā peļama, tieši otrādi! :)
    Vēlos mazliet precizēt saturu (par cik tulkojot esmu klausījusies ne vienu vien reizi)- autors jau to arī saka, ka stāstu mūsu kultūrā ir ļoti daudz. Viņš nerunā par evolūciju kā tādu, bet par Stāstu, kurš mums, cilvēkiem, ļauj saprast Visumu un savu vietu tajā, savas dzīves jēgu un uz kurieni virzīties. Viņš saka, ka visi vecie stāsti (sāgas, fabulas, mīti un tml.) ir cienījami kā kultūras mantojums, bet neatbilst mūsdienu cilvēka zināšanu līmenim.

    Tu atkārtoji to pašu, ko autors arī saka un ko mēs visi zinām – ka stāstu ir bijis daudz, un daudzi no tiem ir labi un ilgi kalpojuši. Bet ka tagad vajadzīgs kaut kas, ko viņš sauc par “jaunu stāstu”. Vēlos tev jautāt – vai piekrīti šai galvenajai domai? Un kāds no visiem daudzajiem, kurus zini, ir tas, pie kura esi visvairāk pieturējies, kurš visvairāk atbilst tavai dzīves uztverei un dod motivāciju un virzienu izdarīt savā dzīvē labāko, uz ko esi spējīgs?
    Redzi, te Oskars šorīt ir izteicies apmēram tā, ka mums, latviešiem, ir daudz tādu stāstu, kurus šis autors varētu braukt pie mums un klausīties un nebūtu jāmelē nekāds “jauns stāsts”. Es būtu tikai ļoti priecīga, ja tā patiešām būtu, ja mēs tādu varētu atrast kaut vienu). Es ar lielāko prieku tad uzrakstītu viņam tādu vēstuli. Apsolu. Par to tad uzzinātu puspasaules (ja ne visi 100%)!

  • Cilvēkam nav svarīgi par ko pasaka. Par princesēm vai sniegbaltītēm, galvenais, lai tā būtu skaista un ticama, un cilvēkiem norādītu dzīves jēgu un virzienu. Pasakai nekad nebūs absolūta patiesība, arvien tā mainīsies. Ar zināšanām tur nav nekāda sakara. Ja arī ir, tad pārlieku niecīgs, lai to ņemtu vērā. CILVĒKIEM VAJADZĪGA PASAKA PAR DZĪVES JĒGU UN VIRZIENU, ne vairāk. Mākslas, ne zinātnes darbs.

  • Labvakar!
    Vēlos noskaidrot, ko tu īsti domāji ar to savu “dvēseles kliezienu”? (Ja tas bija vienkārši kliedziens, tad tālāk nelasi, tā arī pasaki, es sapratīšu.)
    Bet ja esi gatavs apspriest pēc būtības, tad man tev ir divi jautājumi.
    1. Tu saki, ka “ja grib kaut ko tiešām iemācīties, lai brauc uz Latviju pie mūsu teicējām un padzīvo kopā ar Latviešu zemniekiem dziļos laukos. Paskatās mūsu dziesmu svētkus un daudzas citas vērtības, ko mēs vēl neēsam pazaudējuši.” – Kāpēc viņam tas būtu jādara, ja mēs paši to nedarām? Atbilde, manuprāt, no autora puses būtu ļoti vienkārša un pareiza: jā, visām tautām ir cienījams kultūras mantojums, noteikti arī latviešiem. Vai tas atbilst mūsdienu cilvēces zināšanu līmenim? Ja jā, tad izstāstiet paši šo stāstu visai pasaulei! Ko teiksi? Vai domā, ka mums tiešām tāds Stāsts ir? Vai zini tādu zemnieku vai “teicēju”, pie kura (-as) varētu doties pats vai aizsūtīt, piemēram, mani vai Akuuki (kuri strādājām pie šī video), lai tāds Stāsts visai cilvēcei rastos? Pirms nepilniem 2 mēnešiem es šeit TF mēgināju adaptēt Lāčplēsi šim nolūkam – ka tur apslēpts Lielais Jautājums Latvijai, kuru tā varētu izstāstīt visai cilvēcei… joprojām tā domāju…
    2. Nobeigumā tu secini: “Vai tad nav jādomā ar savu galviņu un jāpamostās no iepotētās ideoloģijas, ka ārzemēs viņi visu izdomās un mēs esam nekas! :)”
    Domāju, ka nevajag jaukt brīvus cilvēkus visā pasaulē, kuri blogo un caur tīmekli mēģina sasniegt citus cilvēkus, jo oficiālajiem informācijas kanāliem viņi nav interesanti, nenes naudu, liek cilvēkiem domāt un tml., – nevajag viņus jaukt ar “svešzemju ideoloģijām” un starptautisko institūciju netaisnīgo globālo politiku. Tas, ka noskatījies/noklausījies šo video, taču nepadarīja tevi mazāk domājošu, – vai tiešām domā, ka tas ir vēl viens apdraudējums citiem latviešiem, kas apgrūtinās viņu domāšanu ar savu galvu?

  • UN PASAKAI IR JĀSTIMULĒ ATBILDĪBA CILVĒKĀ PAR KATRU VIŅA SOLI UN DOMU.

  • Pilnīgi piekrītu!
    Tieši par to autors arī runā un tāpēc to iztulkoju. Ir vajadzīgi Stāsti. Jeb pasakas, kā tu saki.
    Vai tev ir tāds stāsts/pasaka, kurš atbilst mūsdienu cilvēces zināšanu līmenim un varētu mūsdienu cilvēci atmodināt no egoistiskās apsēstības ar patēriņu un kalpošanu naudai, apvienot jēgpilnai dzīvei, uzburt jaunu veselīgas, interesantas, cienīgas dzīves perspektīvu?
    Varbūt zini kādu citu, kuram ir?
    Tāds stāsts, kurš atbilstu tai realitātei, kurā mēs dzīvojam un ko par to zinām (makrokosmi un mikrokosmi, kvanti un enerģijas lauki, dimensijas un viss pārējais.
    Vai nav tā, ka tādus stāstus šodien pasaulei ražo tikai Holivuda?
    Vai mums ir Stāsti, kurus stāstīt viens otram un, pirmkārt, saviem bērniem un mazbērniem? Un pašiem sev?
    Nevis vienkārši izklaidei un laika kavēšani. Bet lai augtu par Cilvēkiem.

  • Lūdzu, padalies kaut vai ar vienu reālu un tev nozīmīgu piemēru!

  • :) samulsināji visus

  • Tu jautā visiem vai mēs zinām stāstu – šodienai atbilstošu.
    Ja godīgi, es nezinu un man visu laiku pietrūkst šī stāsta.
    Varbūt kopā ar Dullo Dauku pameklēsim, palūkojoties mazliet tālāk, augstāk, plašāk – aiz apvāršņa?
    Un veidosim kopā?

  • Šis stāsts nav domāts atsevišķam cilvēkam. Katram no mums tāds – labāks, sliktāks vai kāds citāds jau ir un ar to mēs dzīvojam. Te ir runa par stāstu, kas domāts kādai cilvēku grupai – valstij, pasaules daļai. Tas domāts, lai pakļautu un vadītu. Ja mūsu valsts grib pastāvēt, būt neatkarīga, un izdzīvot, tāds stāsts visvairāk ir vajadzīgs.

  • šodienas zinātne – vai tā nav iluzora ? vai tā nav tikai neliela netverami nenozīmīga daļiņa no neizzināmās pasaules ? vai kāds ir redzējis elektronu nevis tā nospiedumu, un ar kādu atrumu šie paši neredzētie elektroni maina savus kvantu stāvoķlus, un kā sapītie kvanti informē vien otru par savu stāvokli, kāpēc pēc jauna cilvēka nāves kermenis sāk sadalīties, lai gan varētu kalpot vēl desmitiem gadu, un kāpēc un kāpēc un kāpēc.
    Protams uz viesiem šiem jautājumiem zinātnei reiz būs atbildes, tra ta ta ta, bla bla bla bla bla. Tā atradīs ko tekt par jebkuru jautājumu, nozīme tam ir bet jēga ?
    Aigars reiz jums uztaisīs nanītu baru kas iztīrīs jūsu zobus tieši pirms pamošanās, vai varbūt kādu citu pļurķi kas ieprojecēs jūsu nākamā divāna bildi jums tieši smadzenēs, Jūs ko, katru teizi rakstīsiet jaunas pasakas.

    Es domaju tādas paskas ir tās ir vēdas.
    (manifestētais tradicionālisms)

    Tas ko mēs redzam video ir sākums (sabiedrības tests uz) jaunas reliģijas (avju bara vadības tehnoloģijas) izveidei ar atbilstību šodienas zināšanām.

  • Tu teizi: UN PASAKAI IR JĀSTIMULĒ ATBILDĪBA CILVĒKĀ PAR KATRU VIŅA SOLI UN DOMU.
    Es tevi palūdzu padalīties.
    Un saņēmu šausmu stāstus…
    Atklāti sakot, nebiju gaidījusi.
    Nu, arī šausmu stāstiem ir sava nozīme, protams. Kad studēju Ļeņingradā psiholoģijas fakultātē, rakstīju diplomdarbu pie Marijas Osorinas – viņa tolaik bija faktiski vienīgā t.s. bērnu folkloras pētniece. Neesmu tagad interesējusies, bet iespējams, ka var atrast kādu publikāciju. Par bērnu skaitāmpantiņiem, iesaukām, meliem, “strašilkām” un tamlīdzīgām lietām. Tas – par bērniem. Bet tas pats – civilizācijā kopumā.
    Vai tevis pieminētās Vēdas tev lika tā teikt?
    Vai arī tā ir tava zinātne, t.i. savas nākotnes labprātīga ierobežošana ar t.s. “faktiem”?
    Tad jau, protams, stāsti nav vajadzīgi.

  • Atvaino par šausmiņām.
    Es neesmu vēl ne skolototās ne padomdevējs, es tikai mācos (grābstos) un mēģinu izveidot (mainīt) savu pasaules priekšstatu.

    Vēdas sakā, ka pārbaudīt lietu patiesumu var:
    1. studējot senas grāmatas (zināšanas),
    2. noskaidrojot kompetenta cilvēka viedokli
    (cik daudz viltus praviešu ir šodien un visi tik ļoti cenšas izlikties par kompetentiem)
    3. pārbaudot uz savas pieredzes.
    Ja visi varianti par vienu jautājumu dov vienādu atbildi tad lieta ir patiesa.

    Mans pasaules modelis tālu vēl nav gatavs un šobrīd spēlēju “provokatora” un stulbo jautājumu uzdevēja lomu, īpaši tēmās kur neorientējos, un mēģinu notvert cilvēku atbildēs nevis konkrēto, bet to nekonkrēto, kas man vēl trūkst.
    Musdienu pasaule daudz domā, daudz trennējas un maz jūt.
    Es ļoti ceru, ka kādrez varešu cilvēkiem palīdzēt, jo domāju, ka tieši tas kas notiek viņu iekšienē šobrīd ir lielākā viņu problēma.
    Mans izziņas process liek man runāt to ko runāju, jo eksistē diva veida jatājaumi vai tā ir un vai tā nav.
    Vēdas saka, kad ir gatavs skolnieks tad nāk arī skolotājs, gatavs skolnieks vēl nēesmu tāpēc arī grābstos.

    Vai psihiloģija ko tev ir mācijusi par jautājumu, ka cilvēka ciešanu līmenis ir apgriezti proporcionāls viņa pasaules patiesās uzbūves uztveres adekvātumam ?

  • Interesants domu gaajiens, ka dziiviiba pati sevi attiistiijusi, iemaaciijusies uznjemt Saules energiju:)
    Varbuut iisti nesapratu, bet man likaas diletantiska shii filminja. Manupraat, zinaashanaam pashaam par sevi nav nekaadas veertiibas. Svariigi ir, kaadaa veidaa un kaadam meerkjim taas tiek pielietotas. Ar gudru sirdi un minimaalaam zinaashanaam cilveeks speej daudz dziivaaks buut nekaa taads, kursh uzskata, ka ir ljoti augsti attistiits tapeec vien, ka lieto jaunaas tehnologijas, tomeer attieciibaas ir vnk barbarisks.
    Buutiskaas lietaas nekas kopsh senatnes nav mainiijies – miilestiiba, beernu piedzimshana, attieciibas starp cilveekiem, naave. Cilveeka pamatvajadziiba – buut miileetam, pienjemtam, droshiibaa.
    Vai taapeec jaamaina pasakas, ka ljaunais puukjis nosleepies zem modernaaka izskata?

  • :) un atkal vietņu un interneta saiknes īpatnība. Kad ļoti jāpacenšās aiznest to enerģētiku un informāciju, ko esi domājis.
    Teiksim, piemēram, domubiedru pulkā dodot savu domu, tad redzi sejas, ķermeni, kustības un “reakciju”.

    Ja kādam ir jautājumi, par maniem komentāriem, tad klātienē es noteikti varētu apskaidrot, jo tas viss nācis ar laiku, izpratni un pārdomām par lietu būtību kā tādu. Viennozīmīgi tas ir daudzu cilvēku domu apkopojums un darbs ar sevīm.

  • Agnese, neapvainojies, bet smējos par disharmoniju, ko rada vizuālais dieva klons un teksts, kurā šis klons apgalvo, ka bērnus joprojām atrod kāpostos.
    Ar šo klonu esmu vienisprātis tajā, ka esošie stāsti ir sevi izdzīvojuši aiz vecuma vai kā cita. Bet manas domas dalās tajā, ka nākamo stāstu nevar veidot kā esošā plaģiātu , bet balstoties uz “zinātnes sasniegumiem”. Jaunajam stāstam jābūt tādam, kas godīgi pasaka vismaz divas lietas: 1)kāpēc tas ir uzrakstīts, 2)kam tas adresēts un kādām vajadzībām (ko tas ārstē).
    Kas jāārstē? Dzīves jēga, virziens, morāle. Varbūt kļūdos, bet man liekas, ka katrs atsevišķs cilvēks bez šīm 3 lietām būtu smagi slims. Mūsu sabiedrībai, valstij nav neviena no šīm 3 lietām. Valsti gan ārstē politiķi un politologi, taču viņi šajā jomā ir diletanti un neko nesaprot.
    Tāpēc mans aicinājums ir tāds, ka valstij vajadzīgs godīgs stāsts par valsti un cilvēkiem saistībā ar minētajām 3 lietām. Vai tas ir varoņeposs, skaista pasaka, kāds cits literatūras žanrs – nezinu, bet tam harmoniski jāvieno valsts politika, zinātne, māksla.
    Ja nepacentīsimies, uzspiedīs mums svešas vērtības, ilgi tukša vieta nestāvēs. Klons jau sācis runāt!

  • Jautājums.
    Gulet ar kaimiņa sievi ir amorāli, bet kara laikā aizsūtīt nāve miljons cilvēku ir it kā pat okey (neiedziļinoties no kuras puses). varbūt tomēr ētika un kultūra nevis morāle ? Ja mums ir vajadzīgs godīgs stāsts tad terminaloģijai ir jābūt nevainojamai.

  • Ētika ir tikai zinātne, kas nodarbojas ar morāles jautājumiem, bet kultūra ir idejas – ideoloģijas skaidrojums. Mūsu valstī nav ideoloģijas, kas nozīmē to, ka nav arī morāles. Tāpēc nav kultūras un nepastāvot morālei, nevar būt ētika. Tas jau ir tas iemesls, kāpēc notiek šī jaunā stāsta meklējumi. Sabiedrība ir vienkārši strupcelā.

  • Jā sapratu un piekrītu, tikai domāju tā nav tikai mūsu valsts, bet visas rietumu pasaules problēma.

  • Jā, bet vispirms būtu labi sakārtot savu māju. To mums neviens netraucē un neliedz. Par ES. Grūti pateikt, kad un kā tiks kārtots tur un,kas, tādā gadījumā, būsim mēs, un vai būsim.

  • Sākumā jāsakārto savas attiecības ar visumu, tas arī māja sakārtosies.

  • Gribētos jau, bet marsiešiem valoda tāda pagrūta.

  • Katrs mēs uzdodam sev jautājumu, kāda tad patiesā nozīme mūsu eksistencei laikā un telpā? Visums ir skārtots sistēmā un arī mēs esam sistēmas daļa. Kamēr mēs nesaprotam sistēmas kārtību, cenšamies pēc sava prāta to radīt, fakstiski piedalāmies sistēmas izjaukšanā. To jau redzam arī pie mūsu valdības. Faktiski cilvēks būdams patērētājs cenšas dzīvot pēc šādiem ieskatiem, tikai ņemt un nedot neko pretīm. Pasaule ir dzīvs organisms un tajā brīdī kad mūsu rīcība iet pāri Pasaules kārtībai mēs saskarāmies ar krīzi. Krīze ļoti daudziem liek pievērsties garīgām lietām. Tad kad mēs sapratīsim savus pienākumus mums būs jēga par atbildību, kuru jāuzņemas. Dižais Latvijas pētījums par atbildību man izraisa neizpratni. Ja valsts – parlaments, valdība nebija divdesmit gados nodefinējusi savus pienākumus pret sabiedrību, kādu atbildību var uzlikt visiem? Kārtību sistēma globāli izjaukta visā Pasaulē. Es zinu savus pienākumus pret ģimeni un sabiedrību par to arī atbildu, bet nevaru atbildēt par bezpienākumu cilvēku rīcību valdībā un citās valsts institūcijās. Šodien daudz runā par tiesībām. Bērnu tiesības, cilvēku tiesības u.t.t. . Kad reiz sāks runāt par pienākumiem? Vai tad bērnam nav pienākuma pret saviem vecākiem, ģimeni, skolu? Es negribu teikt, ka viņiem nav tiesību. Piemēram zīdainim ir tiesības saņemt barību bez pienākumiem. Tās ir vienīgās tiesības, kuras atrodas pirms pienākumiem cilvēka bērnam. Bet jau sasniedzot to vecumu, kad mēs iemācam viņam pirmos pienākumus, viņa tiesības maina savas pozīcijas. Vai tas šodien pastāv? Domāju ka pastāv, bet ne visur. Neviens laikam nebija mācījis ministru prezidentu un finansu ministru godāt savu tēvu un māti, tad viņiem nebūtu ienācis prātā aplaupīt pensionārus. Kā var vadīt valsti, atstājot valsts iedzīvotājus novārtā? Laikam jau tāpēc, ka nav vienkārši noteikti pienākumi pret augstāko vērtību – cilvēku. Materiālās vērtības nostājās sistēmas priekšgalā. Neesmu pravietis bet pārzinot dažas lietas varu sacīt: “Nebūs mums valstij nākotnes, ja nemainīsim lietu kārtību. Liberālajai politikai cilvēki vajadzīgi kā balsošanas mašīna un pēc tam…..

  • Pasaules sistēmas kārtību cilvēks neizpratīs, bet labi būtu, ja viņš spētu izprast un noteikt to lietu kārtību, kas viņam apkārt. Tur jau tā nelaime, ka esošā politika nav ne libeŗāla, ne konservatīva, nekāda. Politiskā ideoloģija aprobežojas ar aicinājumu sajozt jostas un aizņemties no SVF vai atņemt, bet pēc laika pa fikso un pirmām kārtām atdot naudu pensionāriem. Būtu jel kāda valstiska ideja -nu nav. Var būt, ka vēlēšanu laikā kāda partija uz brīdi atcerēsies un sakņosies pagājušā vai aizpagājušā gadsimta dzirdētā ideoloģijā. Taču pārējā laikā mūsu valsti nomāc absurdā anarhija, kura ar ragavām uz mežu vest vienlīdz ļauj gan vecākus, gan jauno mašīnu, cik tas nav pretrunā likuma pantam. Katram ir izvēles iespējas, tāpēc pastāvošā anarhija esot demokrātiska!

    audzēs saknes kādā bieži pieminētā pagājušā vai aizpagājušā gadsimta ideoloģijā

  • ESMU PĀLIECINĀTS, KA VAIRUMS CILVĒKU IR PIERADUŠI DZĪVOT TĀ – PA VIEGLAM.
    Viņi ļoti nožēlotu, ja izjuktu naudas sistēma, jo viņiem mķiet ka nav kā izcelties.

  • Pasaules sistēmas kārtību cilvēks neizpratīs, bet labi būtu, ja viņš spētu izprast un noteikt to lietu kārtību, kas viņam apkārt…
    Papildinot sho, gribeetos, lai cilveeks izprot arii savu sirdi un savas veertiibas vispirms. Jo tas, kas man ir VEERTIIBA, tas nosaka manu riiciibu. Tas nosaka prioritaates naudas liidzeklju sadaliijumaa. No veertiibu sisteemas cilveekaa izriet tas, ko vinsh veelas redzeet sev apkaart esoshajaa videe.
    Sakaartot:
    1) sevi;
    2) savas maajas;
    3) savu valsti.

  • un ja es nespēšu sakārtot sevi , savas mājas, savu valsti, vai tu nesteigsi man padomā?
    Vai kaut kas mainīsies arī Tev?

  • Mariona,pareizi. Bet, ja dzīvojam vienkopus (mājā, pilsētā, valstī), nevar būt tā, ka katram ir tikai sava personiskā VĒRTĪBA, bet citām uzspļaut. Jebkurai VĒRTĪBAI, brīvībai ir robežas, VĒRTĪBA un brīvības nav absolūtas un tās kaut kādā mērā tiek ierobežotas kopā dzīvošanas labad. Mēs, kā jau cilvēki, esam ļoti dažādi, jebkura savienība rada zināmu diskomfortu un citas neērtības. Tāpēc aicinu nevis dogmatisku eposu tēlu veidā, bet tieši, nepastarpināti un iespējami precīzi cilvēkiem izskaidrot dažas lietas. Kāpēc un kādam nolūkam būvēta mūsu kopīgā māja, kā tajā vislabāk sadzīvot, kā uzvesties, lai māja būtu silta un kalpotu ilgi. Vai tas būtu slikti?

  • Visi cilvēki nav vienādi un nebūs. Nevienu nevajag mācīt. Mums ir dotas tiesības mainīties pašiem. Nevar palīdzēt tam, kas to neprasa vai arī nevēlas darīt. Ja cilvēks netic dzīvei pēc nāves, viņš neredz arī savus penākumus uz zemes. Mums katram dotas atsēgas no paradīzes un elles. Tad nu no mums atkarīgs pašiem kādas durvis atvērsim.
    Bērns mācas no pirmās dienas, jo cītīgi vēro visu, kas norisinās apkārt. Viņā sāk formēties vērtības. Paši redzat, kas norisinās pasaulē. Šodienas vērtības – nepilnīgas ģimenes, vardabība, ļaunuma popularizēšana, necieņa pret gados vecākiem cilvēkiem, skolu. Tas bija visos laikos vienā vai citā formā, bet ne tādos apjomos. Pasakiet, kādā vidē nāksies mums un mūsu bērniem dzīvot? Laikam kādam dots uzstādījums programmēt Latvijas iedzīvotājus,lai atbrīvotu šo teritoriju. Drīz pienāks laiki, kad kaimiņš stučīs par kaimiņu, kā to māca TV. Eiropā tas iet pilnā spēkā. Bet mēs te runājam par PSRS laikiem, čekas stukačiem. Eiropās uzņēmumos stukaču plašā slānī. Arī pie mums to ievazās. Nožēlojami, ka mums grib ieprogrammēt šādas vērtības!

  • Video ir ļoti labi pateikts, ka pati dzīvība, šī būtība, šī esība vienmēr ir meklējusi veidus izzināt pati sevi vairāk, ar bagātāku un krāšņāku pieredzi.
    Manuprāt, tieši tamdēļ jebkāda pārlieku liela PIEĶĒRŠANĀS pie jebkādām šīs pasaules / realitātes niansēm: nauda, vara, godkāre, naids, reliģija, nacionālisms, morāles vērtības, utt, utp ….. ir sevis un savas izziņas / attīstības bloķēšana un tādā veidā disharmonijas radīšana. Šīs visas “nianses” mēs izbaidām, taču, ja pārlieku pieķeramies kādai (un pilnīgi vienalga vai tā ir kāda no tām, ko pie mums tagad pieņemts uzskatīt par labu vai kāda no tām – ko par sliktu), tad tas ir strupceļš. Kā pakāries dators. … Domāju, ka kaut kādā mērā cilvēce ļoti drīz spiedīs RESET … jo ļoti daudzi ir šādi “iestrēguši” … bet tas būs tikai loģiski un apsveicami …

  • Domaaju, ka pamatveertiibas (kaa miilestiiba, uzticiiba, godiigums, visas neuzskaitiishu te) cilveekiem lielaas lietaas ir vienas un taas pashas, tikai ne visi to uzreiz apzinaas, jo apkaart pasaulee ir daudz viltus piedaavaajumu.
    Piemeeram, dazreiz aatri ieguustama nauda liekas svariigaaka par godiigumu (“jo visi tacu taa dara, kas es mulkis kaads”).
    Katram pasham jaacenshas sakaartot prieksh sevis veertiibu skalu, uzdodot jautaajumus izveeles situaacijaas. Ko es izveelos? Vai es nekalpoju naudai? Kas ir pats svariigaakais? Un kas pietruukst, lai es buut laimiigs?
    Visu laiku jau naakas no jauna izveeleeties un paarskatiit un labot atkal pieljautaas kljuudas. Mees viens otram varam paliidzeet, daloties savaa pieredzee un savos staastos par veertiibaam.
    Kad es kaadu laiku atpakalj straadaaju aarzemees, bet mani draugi un tuvinieki bija te, Latvijaa, tad ljoti dzilji izjutu, cik man pietruukst vinju klaatbuutnes. Kaut arii apstaaklji un alga bija tur daudz labaaki, man gribeejaas labaak buut kopaa Latvijaa, kopaa piedziivot gan priekus, gan gruutiibas. Taapeec, ka ar atsuutiitu naudu un mantaam nevar aizvietot attieciibas. Ja tas ir piedziivots, to saprot.
    Par veertiibaam ir latvieshu tautas pasakaas – tajaas par baareniiti un maatesmeitu un veel citaas arii…
    Domaaju, ka par to jaarunaa daudz vairaak un jaaizstaav patiesaas veertiibas pretstataa plashi reklameetajaam (piem, “Buut varonim nemaksaa neko”/TELE2)
    (Atvainojos, ka nav garumziimju, man jaasanjemaas atrisinaat sho probleemu)

  • garumzīmju problēmas risinājums:
    http://laacz.lv/apostrofs/

    :)

  • Paldies! Te atradās :)

  • Vērtības ir katrā cilvēkā. Pamatā tās materiālās, jo saskatāmas ar acīm. Garīgās vērtības iepējams pārmantotas, bet nespēj tās sistematizēt. Ģimenei nav zināšanu, skolās nemāca un tad to dara iela. Mīlestības vērtība piemīt katram, bet daudziem grūti saprast, kas būtu primāri; mīlēt ceptus karupeļus, vai savu tuvāko? Spēks ir vērtība. Bet jaunatne neizprot kāds spēks būtu primārs. Gara vai fiziskais? Lai kā daudziem reliģia liekas nepieņemama, noliedzama, bet ja mēs neredzam, ka tautu kultūraa saknes, sociālās aprūpes sistēmas pirmsākumi, izglītības sistēmas izcelsmes avoti meklējami reliģijā, tad mēs ignorējam Visuma noteikto kārtību. Medicīnas vidējais personālam noteikti būtu jābūt reliģioziem cilvēkiem, tad nebūtu šāda attieksme pret cilvēkiem, kas cieš pie gara un miesas. Ārstiem būtu jāstudē ne tikai cilvēka materiālās miesas uzbūve, bet viņu studiju laikā vajadzētu studēt Bībeli, lai saprastu cilvēku kā garīgu būtni. Mēs sūtam kapelānus uz kara apņemtajiem reģioniem un cietumiem, bet viņiem vajadzētu strādāt arī policijās. Garīdzniekiem – kristīgajiem psihologiem vajadzētu būt katrā skolā. Kamēr skolās neatgriezīsies reliģijas un morāles mācības, kuras māca teoloģijas speciālisti, mēs vienkārši nespēsim sakārtoties sistēmā.Daudziem zināmas vērtības, bet ne to kārtība. Krīzes apstākļos visiem grūti, bet no prakses redzu, ka ticīgo cilvēku pasaules uztvere palīdz pārvarēt grūtumus. Un nobeigumā, kamēr netiks ieviesta cenzūra tiem raidījumiem, un datora spēlēm kuri pieejami bērniem un vecākiem uzlikta atbildība par savu pienākumu nepildīšanu bērnu audzināšanā negaidām nekādus uzlabojumus cilvēku savstarpējās attiecībās, kas ir viens no galveniem nosacījumiem sistēmas sakārtošanā. Visu var izdarīt, ja ir tikai vēlmes to darīt. Bet kādam tas nav vajadzīgs. Kāpēc???

  • Ar mūsdienu reliģijām ir problēma, tās ne tikai ir dogmatiskas, bet arī balstās uz beilēm. Reliģija itkā aicina cilvēku uz tīru dzīvi – neGRĒKO, bet 1. zemapziņa vārda daļu NE neuztver, 2. pamatojums ir DIEVA DUSMAS (bailes – mīlestībai pretējais spēks). Kādas ir baznīcas kalpu zināšanas par paradīzi – praktiski nekāds: nekas nav jādara, enģeļi laidalējas un spēlē arfas, mūžigās jaunavas neierobežotā daudzumā var dabūt (dažiem), bet vēl ? – ‘daudz jautāsi nonāksi ellē’. A kas ir elle – o par to zināšanu daudzums ir ievērojams: mokas tādas un dēmoni šitādi. Dante neko jaunu neizgudrija, tikai apkopoka un sakompilēja.

    Ticiba un reliģija, vārda ‘un’ vietā es drīzāk liktu ‘vai’.

    Jēzus ir sacījis: ‘Es neesmu dieva likumu atnesis, esmu atnācis to izpildīt’.
    -
    Tas ka cilvēki ir dažadi ir pareizi, viskardinālāko sadalījumu mēs šodien redzam indijas kastu sistēmā (arī indija ir degradējusies), bet patiesais cilvēku dalījums ir pēc viņa apziņas = attieksmes pret pasauli
    http://en.wikipedia.org/wiki/Varna_(Hinduism)

  • Es nepiekrītu.
    Reliģija ir cilvēku izdomatā institūcija un tadejādi tā ir pat kaut kādā mērā tieši novirzīta no dievišķā. Dievišķais gan nav īstais vārds, drīzāk “vienums un vienotība, apziņa”.

    Attiecībā par šo:
    “Ārstiem būtu jāstudē ne tikai cilvēka materiālās miesas uzbūve, bet viņu studiju laikā vajadzētu studēt Bībeli…”
    .. sorry, bet Bībele diemžēl izskatās, ka ir lielā mērā sagrozīta savtīgu nolūku un apziņas kontroles nolūkā.

    .. un vēl, cilvēkam morāles un augstās vērtības nevar iemācīt kamēr viņš tam nav gatavs pats iekšēji, var tikai tikai ar bailēm iedzīt to it kā izpildi, kā to diemžēl praktizē arī kristīgā reliģija, taču tas nav risinājums. Tas atrāk vai vēlāk noved pie katastrofas.

  • Juri, šodien es nezinu citas morāles normas kā baznīcas baušļus, kuros teikts, ka nedrīkst zagt, nogalināt. Ja tam vēl neesi gatavs, tad kādā mafijā tu esi.
    Nenosodu vai kā citādi nevēršos pret jebkāda veida ticības brīvību. Gribu teikt tikai to, ka mums, atšķirībā no daudzām citām valstīm, nav kādas vienas noteicošas reliģijas, bet ticīgie dalās daudz dažādās ticībās un, droši vien, ir liels skaits tādu cilvēku, kas netic nekam.
    Valsts vadības shēma ir sekojoša: Ideoloģija > morāle > likumdošana.
    Mūsu valstī nav pirmo divu jēdzienu un valsts tiek vadīta tikai un vienīgi ar likumu palīdzību. Vienlaicīgi, pastāvot lielam skaitam idejisku viedokļu, valsts neizsaka attieksmi pret tiem, ignorē un rada haosu gan likumu pieņemšanā, gan izpildīšanā. Valstij ir vajadzīga vienota ideoloģija, pretējā gadījumā mūsu kopējā mājā vienā istabā gavēs, bet otrā rīkos dzīres. Kāda saticība!
    Līdzībās runājot, cilvēkus ārstē gan ekstrasensi, gan burvji un magi, bet valsts atbalsta tikai vienu ārstēšanas veidu, to pilnveido, par to rūpējas. Iedomājieties, cilvēku grupa vēršas pie valsts un lūdz norādīt dzīves jēgu un virzienu šajā valstī. Saprotu, mūsu amatpersonas pasūtīs 3 mājas uz priekšu. Taču ideālā valstī tas būtu jāvar.

  • Kā norāda Vēdas, ir sešu veidu uzbrucēji: 1) indētājs, 2) mājas dedzinātājs, 3) tas, kas uzbrūk ar nāvējošu ieroci, 4) laupītājs, 5) tas, kas atņem zemi (šodien ražošanas līzdekli) un 6) tas, kas nolaupa sievu. Šādi uzbrucēji nekavējoties jānogalina, un tas nav nekāds grēks.

    Apdomājiet sev paši kuri no pasaules
    cilvēktiesību un demokrātijas propogandētajiem, partikas, kosmetikas un farmācijas ražotājiem, nodokļu iekasētājiem, seksuālo minoritāsu aiztāviem, juridisko labirintu izgudrotājiem u.t.t. ir šādi uzbrucēji un kuri nav.
    Un cilvēki (katrs konkrēti arī Jūs arī es) kur ir to vieta sājā sarakstā.
    Šodienas uzbrucēji ir drīzāk idealoģiski nekā fiziski, (tos var nenogalināt bet ignorēt) pakļaujoties viņu meliem un kārdinājumiem cilvēki pakļaujas viņu uzbrukumiem, šo uzbrukumu rezultāts ir morāles degradācija, bet cilvēki paši izvēlas ērtāko, vieglāko un bezatildīgāko dzīves ceļu.
    * Dzīvo vienreiz, * Aiz mums (AMNIS) kaut ūdensplūdi
    * Izmanto tagad samaksā rīt
    Cilvēki kautkur dziļi iekšā saprot cik šīs devīzes ir aplamas, bet tikuntā dzīvo pēc tām.

    Valsts varu rezlizē konkrētas personas un viņām piemīt tieši tās pašas īpašibas kas mums visiem. Es piekrītu, ka valstī nav ideoloģijas morāles likumdošanas, bet vai viņa ir kartam no mums, un ja ir kāpēc mēs atdodam balsis par tiem kuriem tās nav ?

    Pasaule kādu katrs mēs redzam ir mūsu pašu spogulis, vainas kādas mēs tik ļoti labi redzam citos, ir vainas kas paslēptas (kuras negribam redzēt) sevī pašā.

  • …. baznīcas “mācībā” ir eleganti sajaukta patiesība ar meliem … kristīgā baznīca ir veidota tā, lai programmētu cilvēkā niecīgumu, padevību un pārmērīgu samierināšanos. Es uzsveru “pārmērīgu” samierināšanos.
    Es pats vēl tikai pirms dažiem gadiem esmu iesvētīts (ar pilnu un godīgi apmeklētu iesvētības mācības kursu) un kristīts un arī salaulāts kristīgā baznīcā un toreiz mani uzskati bija savādāki. Es nevienu brīdi nenožēloju šo pieredzi, kas neapšaubāmi man ir bijusi arī ļoti vērtīga un rosinājusi daudz pārdomas, taču tagad es uz to skatos …. jā, gribas teikt .. plašāk
    Tas ir mans viedoklis un atziņas un es negrasos nosodīt vai uzspiest ko kādam, kas domā savādāk.

  • Šim gan piekrītu.
    .. un par šo .. “Cilvēki kautkur dziļi iekšā saprot cik šīs devīzes ir aplamas, bet tikuntā dzīvo pēc tām.” ….. jo viņi ir pieraduši dzīvot sistēmā, kas it kā rada drošības sajūtu un tāpēc viņiem ir bail no jaunā un neiepazītā, ja vien sistēma to “nereklāmē” kā OK, bet es tomēr domāju, ka modīsies šī apziņa arī … citādi vienkārši nevar būt ….

  • Es nenoliedzu, ka pastāv reliģiskās konfesijas, kuras iespējams traktē Sv. Rakstus pēc sava prāta. Jūs taču neviens nenoliegsiet, ka Kristīgās Baznīcas mācība, Vecā Derība ir un pastāv vairāk kā 2000 gadu. Evaņģēlis tāpat. Cik vecas ir politisko partiju , kas arī ir sava veida reliģijas, pūderē smadzenes saiedrībai? Nolieciet šīs vērtības uz svaru kausiem un izsveriet.
    Par padevību un pazemību runājot neko sliktu nesaskatu. Izmanot pretinieka enerģiju savā labā. Tev jābūt padevīgam un pazemīgam vienīgi Neredzamā Dieva priekšā. Japāņu cīņa Aikido nemāca uzbrukumu, bet māca izmantot pretinieka spēka enerģiju savā labā.
    Par manipulāciju ar cilvēka apziņnu. Tieši vai netieši to izmanto visi. Piemēram, lai manipulētu ar sabiedrību tiek pasliktināta izglītība, jo ar neizglītotu pūli vienkāršāk manipulēt, lai sasniegtu mērķi. Ja uzskatām, ka reliģija programmē cilvēku cēliem un labiem darbiem, vai tas būtu nosodāms?
    Lai saprastu Sv. Rakstus, tie jālasa, jāstudē un tikai tad varam teikt vai tie mūs pilnveido vai maitā. Ja neprofesionālis skaidros lietas, kuras viņš nepārzina, nekas labs nesanāks. Dievs katram dāvājis talantu, kuru viņam būtu jāizmanto sabiedrības labā. Tas, kas norisinās mūsdienu pasaulē ļoti labi aprakstīts Sv. Rakstos. Laikam ja tas nenotiktu es pārstātu ticēt Dieva inspirētajam vārdam. Protams ka Rakstu rakstītāji bija cilvēki, bet tos rakstot viņu apziņa bija saslēgusies ar Augstāko apziņu Visumā. Pateicoties ticībai man nav vairs ienaidnieku un jūtos labi. Iespējams, ka es esmu kādam nepieņemams un kļuvis par viņa ienaida objektu, bet tā vairs nav mana problēma. Ar smaidu pa dzīvi un redzēsiet kā mainās pasaule. Kā uzlabojas Jūsu veselības stāvoklis. Esmu pateicīgs krīzei, kas liek man domāt, pārvērtēt savu rīcību un rast aizvien jaunas iespējas. To novēlu arī jums visiem. Man var nepatikt atsevišķu cilvēku rīcība, bet ne viņi paši, jo katrs mēs esam radīti Dieva tēlā un līdzībā, pat ja no šīs līdzības palikušas lauskas. Jāmēģina taču savākties. Un visupirms to ieteiktu apzināties un darīt vīriešiem. Kaut vai izejot no Rakstiem, ka Dievs visupirms radīja Ādamu. Tad kad vīrieši vairāk pievērsīsies reli\gijai mainīsies pasaule un uzlabosies attiecības. Tikai religija var iemācīt vīrietim būt atbildīgam par saviem pienākumiem. JA PĀRLIECINĀSIET MANI, KA VĪRIETIM UN SIEVIETEI IR VIENLĪDZĪGI PIENĀKUMI, būšu jums pateicīgs un padevīgs, bet ja nepārliecināsiet, tad palikšu savā pazemībā un padevībā Dieva priekšā, kas mani atbrīvojis no pūļa verdzības.

  • Katram (izņemot atsevišķus indivīdus) ir kāds personisks mērķis un tā rezultātā tiek radīta šā mērķa morāle. Pieņemsim, gribu aplaupīt banku, lai iegūtu naudu = mērķis, bet mērķa vārdā esmu ar mieru nogalināt ikvienu = morāle. Ja nav valstī morālu jēdzienu, kuri vispārīgos vilcienos nosaka cilvēku uzvedību, minētais un līdzīgi piemēri arvien vairāk un vairāk aizņems tautas prātu.
    Par valsti – 1)nevar valsts saimniecisko vadību veikt vēlētas personas (ja mēs nebūtu ES, pie mums valdītu ukraiņu golodomors),
    2)tā nevar valstī, ka viena un tā pati mafija pieņem likumus un vienlaicīgi tos realizē dzīvē (valsts pārvaldē),
    3)būtu ļoti jauki, ja mēs idejiski spētu kaut cik vienoties un mūsu valstij būtu mērķis.
    Tikai 3 lietas un valsts sakārtota.

  • Man sajūsmina visvairāk fakts, ka mēs cilvēki, dzīvība un zemesloda esam burtiskā nozīmē uzsprāgušas supernovas (vai viena supernova).
    Dzīvība un Mēs esam izdzisušās Saules.
    Dzīvība un Mēs esam eksplozija – atomreakciju radītā matērija
    Dzīvība un Mēs pēc eskpozijas izšķaidīti pa visu visumu kaut kādā veidā esam atraduši viens otru un savienojušies milzīgā bumbā, kura miljardiem gadu laikā ir radījusi Ierīci, kas pati sevi spēj apbrīnot – Cilvēku.
    Mēs esam supernovas, kas ir spējīgas apbrīnot un apzināties pašas sevi:)

  • Cilvēka ES ir nemateriāla un ārpus laika esoša (nedalāma un neiznīcināma) radītāja daļa, kas šaisaulē realizējas kā mikraskopiska (1/10000 no mata) daļiņa, ar mērķi apmācīties un gūt pieredzi lai realizētos kā jauni radītāji – dievi.
    Vienai no daļinām uzņemoties atbildību un vadītāja lomu pār citām tadām pašam tiek veidoti visi šis pasaules objekti: minerāli, augi dzīvnieki un cilvēki (plānētas un saules taja skaitā). Visi ši objekti iz dzīvi un ar apziņu apveltīti, atšķiras tikai apziņas līmeni, esības blivumu un ātrumu.
    ———————————————————–
    Vēdas

  • … mani atkal visvairāk fascinē 2 lietas:

    1. mēs par 99.99999999[9] % sastāvam no tukšuma :) (ātoms)
    2. kad elementārdaļiņas eksperimentā tiek novērotas, tās uzvedās saskaņā ar novērotāja uzskatiem par realitāti, savukārt, kad tās netiek novērotas – tās ieņem bezgalīga potenciāla stāvokli (uzvedības modeli).

    Vai vēl vajag kādus pierādijumus, ka fiziskā (cietā) realitāte kā tāda nepastāv un nekad nav pastāvējusi? Ka mēs nekad nēesam dzimuši un nekad arī nevaram nomirt, tāda izpratnē kā tas saprasts līdz šim. Pastāv tikai apzinīgs enerģijas lauks, kas apzinās pats sevi un veido pats sevi, mācās pats sevi un transformējās pāriedams jaunās vibrāciju kvalitātēs. Un kas attiecas uz reliģiju – nepastāv nekāda grēka ar lielo burtu un neviens ne no viena nav jāglābj, jo ikviens ir daļa no visas esības un ir savienots ar to.

    Uz jautājumu, kas dažiem varētu rasties izlasot šo: “Tad kāda jēga vispār kaut ko darīt? cīnīties? izpaust sevi?” ir ļoti laba atbilde: “Jo es tā izvēlos! Mana darbība un domas ir mana manifestācija, manis kā visa nedalāmā daļinas attīstības auglis / vibrācija … “

  • Sakarā ar apziņas apveltīšanu te divi materiāli viens garšs (nozīmīgāks) un otrs īss – abi par augiem un to apziņu – par to cik ļoti augi cer nonākt katlā un par to, kā augi reaģē, kad tiek nodarīts pāri kādai citai dzīvībai.
    http://video.google.com/videoplay?docid=4753736638977368381#
    http://www.nytimes.com/2009/12/22/science/22angi.html?_r=3

  • Neviens tiešām nav jāglābj. Dinozauru arī neviens (paši) neglāba un tādēļ arī viņi pierādija sevi radībai, ka ir nevajadzīgi. Tieši tāpat cilvēki drīkst pierādīt radībai, ka ir pilnīgi bezjēdzīgi, ka dzīvībai ir augstākā apziņa, kas spēj apzināties pati sevi. Radība turpinās eksperimentu (bez mazākā sentimenta par cilvēkim) un iespējams pēc miljoniem gadu radīs jaunu dzīvības formu, kuras parametrus mēs nevaram iztēloties. Kameronam pēdējā filmā ir izdevies labi attēlot citu potenciālo evolūcijas ceļu, kurš (vai kāds radikāli cits) kaut kad miljons gadus nākotnē ir tik pat iespējams, kā esošā dzīvības izpausmes forma.

  • Ja Tu par Avatar, tad jā – tajā filmā ir tik daudz kas tik skaidri pateikts tiem, kas vēlas to sadzirdēt !

  • Ja vērtīga tikai apziņa, kura ir neatkarīga, pastāv ārpus fiziskā veidola, tad vajag pašinīcināties un apziņu atbrīvot no šā fiziskā sloga jau laicīgi. Kāda jēga mocīt apziņu un mocīties fiziski? Vai pareizā virzienā?

  • Induli, sākumā cilvēki izmēģina iznīcināt daļu no pārējās dzīvības ļoti ātrā (samaļot dzīvus) veidā, un pēc tam jau arī varēs to izmantot arī cilvēku labā. Vai ne? http://www.youtube.com/watch?v=JJ–faib7to

  • Ziniet kā man? Es piemēram no tā ko mums piedāvā astronomi, fiziķi, pilnīgi nesaskatu, ka Visumā, tādā kādā viņi to demonstrē> pasniedz, būtu nepieciešama dzīvība.Es neredzu to likumsakarības sēklu.
    Kāds man teiks viņa ir un tas fakts, bet vai tā ir. Jūs paskatieties uz tām sīkā daliņām, tajās ir saprāta kauliņi.

  • Skatoties no sareģītības perspektīvas dzīvība ir neizbēgamība pa visu visumu milzīgos apjomos. Sākumā bija tikai enerģija, tad vienkārši atomi (Ūdeņradis, Hēlijs), tad smagāki atomi (sarežģītāki), tad molekulas un loģiski, ka tālāk arī sarežģītākas molekulas (novērojamas arī uz Satruna mēneša – aizmirsu kura), līdz molekulu sarežģītība (nezinu, kā) kļuva spējīga sevi pavairot. Šāda vienkārša dzīvība uz Zemes “muļļājās” vairākus MILJARDUS gadu un tikai relatīvi nesen izrāvās tālāk par vienšūņiem un tad jau straujā tempā atkal sarežģījās līdz dinozauriem un cilvēkiem tagad. Lai arī neviens nav līdz šim spējiš laborotorijā radīt no neorganiskā vielām dzīvību, vajag pacietību – uz Zemes šāda ķīmisko elementu laborotorija bija miljardiem gadu.

  • Viņi iznīcina to, ko paši ir izaudzējuši, savukārt, tie cāļi arī barojas ar dzīviem organismiem, varbūt cilvēku iznīcinās tā radītājs. Kur tu redzi pretrunu? Joprojām nesaprotu.

  • redzi Aigar, bet sākums to nenorāda, jo mēs skaitam no beigām, pamazām atklājot sīkākas daļinās, pat ja ir saržģītas polipeptidu saites, nekas neliecinas par saprāta rašanos, vai nu viņš ir apslēpts, mums, katrā sīkajā daļiņa vai nu viņa nav. Vēl jau ir visā biomā kaut kāda mijiedarbība. Bet tas nebūtu šeit galvenais. Es vēl saprastu ka tāds iznākums gaida katru solāro sistēmu, kurā būtu dzīvība utt. Bet tai pašā laikā Visums var pastāvēt pilnīgi skaisti arī bez dzīvības, ja tā paraugās ….

  • Pašiznīcināties ir nejēdzība, dotajā etapā ir jaapgūst tā mācibu stunda, kas paredzēta.

    Pieauguši cilvēki atskatoties uz savu dzīvi var pamanīt, ka visa dzīve sastāv tikai no dažiem galvenajiem notikumiem, ir mainijusies vide, meinijušie cilvēki, mainijies apstākļi, bet notikums palicis tas pats. (nespēja pabeigt iesāktu darbu, nespēja atteikt kādam kas parazitē uz mūsu labestības, vai otrādi nespēja sniegt palīdzības roku), stundu ir bezgala daudz un katram tās ir sava. Tā arī ir mācibu viela kas katram jāapgūst un aizbēgt no tā nav iespējams. Par neapgūtu mācību vielu seko ciesšanas (tas nav sods bet metode) un ar katru nākamo reizi tās ir arvien smagāgas un smagākas, tad seko slimības un tad demontāža, tad jauns mācību cikls vai nu ar jaunu mācību vielu vai ar neapgūto atkārtoti. Un amnēzija šinī gadījumā ir dāvana nesi sods vai trūkums.

  • Visums pats ir dzīvs un ir pilns ar dzīvību, bat bialoģiskā dzīvības forma ir etapa stāvoklis ko spējam fiksēt.

  • “dzīvība” populārajā tās izpratnē ir tikai viena no Visuma Apziņas izpausmēm .. Cilvēks … hmm … savā ziņā iespējams unikāls, jo kā filmā teikts dzīvniekiem šī kopējā apziņa ir jau ielikta gēnu līmenī, cilvēkam izskatās, ka ir lemts līdz tam nonākt izziņas ceļā .. iespējams tas ir sava veida eksperiments, visuma pašanalīze, nezinu, tie tik tādi wild guess :)

  • Cilvēks visā dzīvā tomēr ir īpašs. Kristieši ticības apliecībā apliecina, ka tic redzamai un neredzamai pasaulei. Ilgam laikam vajadzēja pajiet līdz zinātniski tas tika apliecināts. Ja mēs neticam, ka dzīvība pastāv pēs iziešanas no ierobežotās vides, tad kāda gan jēga dzīvei šajā irobežotā vidē? Katrs sajūt, ka nāve nev beigas, bet daudzi netic cilvēka dzīves turpinājumam pēc “nāves”. Patiesā jēga pastāv tajā, ko mēs varam izdarīt tieši šeit laikā un telpā. Ko tas nozīmē, ka Pēterim bija uzticētas paradīzes un elles atslēgas? Manuprāt cilvēks savā apziņā formē savu ceļu uz abām šīm vietām. Vēl ierobežotā vidē mēs būsim izkaluši sev aslēgas ar kurām atslēgt paradīzi vai elli. Mūsu uzdevums mainīties visupirms pašiem un palīdzēt saviem bērniem sniegt zināšanas par šīm atslēdziņām. Nenoliedzami, ka šo atslēdziņu kalēji būs viņi paši. Bet ja mēs viņiem to nestāstīsim tad savas atslēgu sagataves sev mēs arī būsim izkaluši, tad nu atliek tikai pievīlēt robiņus pareizām slēdzenēm.

  • vai tiešām var manipulēt ar vārdu apziņa, kas nebūt nav tik labi precizējams? Tikpat es varu apgalvot, ka kvanti teleportē no paralēliem Visumiem sprātu utt.

  • bet saprāts nav vienīgais kas var pastāvēt. Jūs tikai padomājiet, kas viss vēl priekšā.

  • Respektīvi
    Jēga ir ne tikai tajā ko mēs varam izdarīt tieši, bet arī tajā kā mēs izturamies pret (novērtējam) šo izdarīto.

  • Apgalvot tu vari ko tu gribi, jo tava pasaule ir tieši tāda kadu tu to iedomājies. Jo tuv;ak tava iedomātā pasaule ir reālajai jo mazāk ciesšanu ir tavā dzīvē.

  • vai cik tas ir vilinoši!
    Bet pēc tam čiks.

  • es neteicu, ka tava pasaule kļus tada kadu tu to iedomāsies.
    Katrs cilvēks dzīvē rikojas tā kā viņam šķiet pareizāk tas arī ir saskaņā ar viņa pieņemto pasaules modeli. ja modelis nav riktīgs tu jau zini kādas ir sekas.
    Tajā bŗidī, kad dzivē pienāk problēma nemūc no tās bet pieņem un atrisini to, ja pirmoreiz nesanāk varī būt pilnīgi drošs problēma atkārtosies un tad risini savādāk.

    pēc tam (beigu) nekad nav.

  • bet es jau arī nedzirdēju. Katrs kas grib var dzirdēt ko vēlas.
    Problēmas ir jātstāj tūriešu rokās (ja tādi ir ) ja nav tad sargeņģelim. Par ko es te sāku? Nu ja, redz kur teikums pavijas …. beigu nav jo nav sākuma, to es dzirdu?

  • Interesants ir olbaltuma organizēšanās veids kā atmiņa.
    Kāds varbūt palabos?
    Kāpēc tas ir svarīgi?

  • Kā augšā tā arī apakšā, kā apakšā tā arī augšā (hermetikas 2. princips).
    Respektivi arī smalkajā pasulē ir sava hierarhija, (ir arī cēloņu un seku princips), pat vēdas mums nevar neko pateikt par SĀKUMU SĀKUMU. Mana kompetence ir tikai iesācēja, bet vēdas saka apmēram tā:
    Reiz (pirms 4.5 miljardiem gadu priekš mūsu zinātnes :) tas gars ko indieši sauc par Brahma (esmu dzirdējis arī RAMHA) sāka realizēt-radīt šo pasauli, bet ieradies viņš bija no iepriekšējās – vecās pasaukes. Par to ziņu nav, bet pilnīgi iespējams, ka tajā pasaulē viņs ir tikai tāds pats pirmlasnieks, kā mēs ar tevi šeit.
    —-

  • Pašā šis diskusijas sākumā gāja runa par to, ka cilvēkiem ir vajadzīga pasaka. Es vienu pasaku šobrīd mācos, un dalos apgūtajā cik varu. Es zinu, ka pēc šādās pasakas cilvēki dzīvoja pirms tūkstošiem gadu un kas zin varbūt atgriešanās pie tās ir tas kas mums ir vajadzīgs. Atgriešanās pie pasakas nevis pie formulas.

  • Tiem, kauriem ir laiks sarunai par fizisko pasauli kā ilūziju un nevis visa sākumu:

    http://www.laitman.ru/vospriyatie-realnosti/4551.html

    Visa pasaule ir tevī!

  • Pilnībā piekrītu, pasaule ir tevī un tu pasaulē. Iepriekš rakstīju, ka Sv. Rastos teikts, ka cilvēks radīts Dieva līdzībā. Raksti tāpat neko nepasaka. Cilvēks ir radītājs.JA MĒS RADĀM SEV VĪZIJU sitngri pie tā piedomājam, darbojamies, vīzija sāk materializēties. Sāk mums palīdzēt ārējie spēki. Mēs nedrīkstam tam neticēt, jo Rakstos teikts, ka ticība tev palīdz, viens no svarīgākiem priekšnosacījumiem. “Lūdz un tev taps dots, klauvē un tev taps atvērts.” Cilvēkam jāiemācās pieslēgties pie galvenā “Servera”. No nekā viss ir radies! Kad cilvēks sapratīs jēgu kāpēc viņš dzīvo mainīsies viņa pasaules uztvere. Ja mēs sakām, ka mums nav mums arī nebūs, ja teiksim, ka pietrūkst, mēs saņemsim. Ja tev kā pietrūkst tu centies to sameklēt, bet ja tev nav tu arī nemeklē.

  • Ar Laitmana zināšanu bāzi, kā tādu, viss ir kārtībā tikai pēc to izmantošanas metodikas vinš ir fašists.
    http://rutube.ru/tracks/957068.html?v=8b74a7f6943bb93eb5557cfa82661312

  • Saki, lūdzu, kāpēc tu tā saki!
    Ko viņš tev nodarījis? Vai kādam citam?
    Tikai, lūdzu, mierīgi un godīgi!
    Un ko tu vēlies? Kad cilvēks kaut ko tādu apgalvo, tas nozīmē kādu īpašu vīziju (sapni, ilgas, vēlmi, cerību…) un sajūtu, ka viņš redz šī trūkuma cēloni. (Atvaino, ja šis jautājums par “samežģītu”!)

  • Izredzēto misija Vecajā Derībā. Kā mēs zinām Jēzus teica ļoti skarbus vārdus Jūduu rabīniem un farizejiem. Savā izredzētībā nedīkst pacelties pāri visiem un paust savu vienīgo patiesību. Dievs radot cilvēku nenoteica viņam tautību. Viņš protams izredzēja vienu tautu kā salīdzinājumu pārējām. Bet savā pārākumā, lepnības garā viņi novirzijās no savas misijas.Savu Mesiju viņi neredzēja un to nedeva nāvei.Arī viņu tautā sastopami brīnišķīgi cilvēki. Tāpat arī Tora atšķiras no Talmuda un Ciānas gudro protokoliem. Katrā tautā mīt labais un ļaunai, diemžēl izredzētās tautas vidū to mēs redzam dubultā. Tā vairs nav tā Izraēla, kuru Dievs bija izredzējis.Dudzi no viņiem to sapratuši un pievēršas Kristum – mesiāniskie jūdi.

  • Latvija kopa ar tas iedzivotajiem ir unikala vieta uz planetas Zeme, kura ar savu piemeru paatrinas visas civilizacijas izdziedinasanos, valsts meroga radot un ieviesot jaunu macibu sistemu un jaunu saimniekosanas-sadarbibas sistemu. Latvija bus pirma pasaule, kur valsts augstaka limena attistibas dokumentos tiks formuleta vizija sabiedribai, kur cilveks ir nevis ka resurss materialo vertibu vairosanai, bet gan dieviska butne – raditajs, kurs izzina visuma likumus un dzivo pec tiem.

    Vecie stasti neder, jo tas ir pasakas, kas savu laiku nokalpojusas. Jaunais stasts bus cilveku pasu radita doma par to, ka vini velas dzivot, jeb vizija, un ticiba saviem spekiem, ka kopigi so celu spes iet. Visas problemas, kas skar Latviju, parvertisies par ieguvumiem. Citiem vardiem – Latvija bus ka viena liela gimene, kas iedrosinas ari parejos. Un ta nav ticiba kaut kadam brinumam, bet gan pamosanas.

  • Labrīt visiem šajā brīnišķīgajā baltajā SvētDienā!
    Mani ļoti uzrunāja šis teikums Latvijas Stāstā: “Visas problēmas, kas skar Latviju, pārvērtīsies par ieguvumiem.”
    Te apslēpta Risinājuma Atslēga.
    Man ir IDEJA.
    Šķiet, esmu sapratusi, KĀDS STĀSTS MUMS VAJADZĪGS ŠEIT-un- TAGAD.
    Vēršos pie visiem TF lasītājiem, bet it sevišķi pie tiem, kuri šajās pirmajās Jaunā gada dienās jau paspēja ar visu savu sirdi un prātu iesaistīties paceltajās diskusijās.
    Tagad ir īpaša situācija ne tikai Latvijai, be visai Pasaulei. Un īpaša situācija ir arī TF, – saprast un definēt savas attīstības principus, pieejas, konkrētus risinājumus.
    Mans piedāvājums ir adresēts visiem trim.
    Kā es to iedomājos? Tūlīt izstāstīšu!
    Tikai vispirms gribu lūgt visus, kuri to lasīs, domās un iesaistīsies sarunās, DARĪT TO ATBILDĪGI, VISPIRMS PAŠI PRET SEVI.
    Katrs vārds agrāk vai vēlāk agriežas kā bumerangs. Ko sēsi, to pļausi. Ja sējam “miesā” (egoistiski), tad pļaujam “miesā” (vardarbību tās bezgalīgi dažādajos veidos); ja sējam garā, tad pļaujam garā (brīvībā un mierā).
    Te nebūs ne filozofijas, ne reliģijas, ne ētikas stunda.
    Šī būs drīzāk praktiska lieta nekā teorētiska.
    Te droši vien sekos vēl viena diskusija, – aicinu, lai tā būtu ar vēl lielāku SaDarbības Nodoma KlātBūtni MŪSOS.
    Atbildība nav abstrakts jēdziens. īstenots Atbildības Akts ir tāds īstents nodoms, kurš rezultātā palielina Radošu Sadarbību Visiem ar Visiem.
    (Turpinājums tūlīt sekos.)

  • Var jau teikt – LAtvija. Mīlas stāsts. :)))

  • Pirms turpinu, vēlos vispirms nokārtot vienu lietu.
    Tu drīksti neatbildēt uz maniem pēdējiem jautājumiem.
    Arī es neesmu tev atbildējusi uz tavu jautājumu iepriekš seit diskusijā: “Vai psihiloģija ko tev ir mācijusi par jautājumu, ka cilvēka ciešanu līmenis ir apgriezti proporcionāls viņa pasaules patiesās uzbūves uztveres adekvātumam ?”.
    Mēģināšu to īsi izdarīt tagad.
    DZĪVE ir to mācījusi, jā. Cilvēki ir mācījuši un Dievs ir mācījis. Visdažādākās Mācību Stundas, kurām esmu gājusi cauri. (Neturināšu, tas būtu šeit neiderēigi, būt ĻOTI daudz kas sakāms.) Bet psiholoģija – neatceros. Tas bija sen, kad studēju. Domāju, ka psiholoģijā kā “zinātnē” patiesībā nemaz nav tādi jēdzieni kā ciešanas un pasaules uzskats. Tie ir ļoti svarīgi, un sakarību starp tiem, manuprāt, ļoti pareizi noformulēji. Manuprāt, tu to atkārto jau otro vai trešo reizi šeit TF komentāros, vai ne? Par psiholoģiju kāds 19.gs. beigās (ja nemaldos, tad pirmās psihofizikas laboratorijas dibinātājs Vilhelms Vundts) teicis, kā tā ir zinātne ar ļoti garu priekšvēsturi un ļotu īsu vēsturi. Tas, ko šodien sauc par psiholoģiju, nav nekāda psiholoģija, tā jau ir beigusies pagājušā gadsimta vidū. Bet tas ir cits stāsts.
    Labāk uzdošu tev citu jautājumu – lūdzu, paskaidro, ko tu domā ar šo: “Kā augšā tā arī apakšā, kā apakšā tā arī augšā (hermetikas 2. princips).”! Kas tas par principu? Un kāds ir 1.? Vai ir arī 3. un 4. utt.? un ko tieši, pēc tavām domām, tie atrisina? Es domāju tevis paša noformulētajā sakarībā starp ciešanām un pasaules izpratni?

  • :)))

  • Labi, turpinu.
    Stāsts par to, kā Visas problēmas pārvērtīsies par ieguvumiem. Latvijai un visai Pasaulei, un MUMS PAŠIEM.
    Būs Stāsts par Antiņu un Zelta Zirgu.
    Vajadzīgi:
    Antiņš (pārējie brāļi jau ir)
    Zelta zirgs (pārējie zirgi jau ir)
    Baltais tēvs.
    Lieki teikt, ka Saulcerīte jau ir. Bet būtu labi, ja mēs par viņu izteiktos, jo viņa guļ un nevar pati par sevi runāt.
    Kraukļi arī (ķērc kā traki (palasiet šīs nakts diskusiju pie J.Kučinska raksta).
    Tūlit turpināšu.

  • Turpinu.
    Bet vispirms Jautājums: kā jūs domājat, kāpēc divi brāļi ir, bet Antiņa nav?
    Kā jūs domājat, kāpēc divi zirgi ir, bet Zelta Zirga nav?
    Kā jūs domājat, kur ir Baltais Tēvs?
    Visbeidzot – kā jūs domājat, kas mums tagad jādara, lai sāktu atbildēt uz šiem jautājumiem un novestu Stāstu līdz Happy End?
    KAS šeit būs Laimīgās beigas?

  • Turpinājums sekos pēc dažām stundām.
    Var sākt atbildēt.
    Vai piedāvāt savus turpinājumus!
    :)

  • P.S. Ak jā, aizmirsu piebilst: arī “stikla kalnu” latvieši jau sākuši celt… laikam domā, ka tieši tas ir tas deficīts – ja būs stikla kalns, tad uzliks tur Saulcerīti un sarīkos tenderu Brāļiem un Zirgiem… Būs jāraksta projekti, lai piesaistīti Eiropas vai kādu citu “naudu” un tad varēs mēģināt radīt brāļus un zirgus daudz dažādās variācjās. Bet, galvenais, ka Saulcerīte gulēs ilgi. Jo “projektu” būs daudz un “naudas” – arī.

  • stikla kalns=mūžīgs cietums Baltajam Tēvam
    protams, oficiāli tas sauksies “Gaismas Pils”
    Baltais Tēvs tiks mumificēts un sauksies “karalis”

  • Definīcija:
    Nav stikla kalna, tauta nebēdā, bet Baltais Andris bēdā.Kad no saitības ar Melā Kunga maiss, atradīsies arī Antiņš (Hūte tas nebūs, noteikti). Pašā galā piekārs Mildu, kam tulī sekos Antiņa uzdzīšana, pašā galā…. beigās kāds pat saņems procentiņus

  • Agnese tik pacilāti, iedvesmojoši iesāka “Latvijas stāstu”! Bet tālāk tā kā mazliet pašķīda…
    Turpināšu ar ko piezemētāku. Ievietoju vēstuli, kuru šort nosūtīju Jānim Domburam pēc viņa raksta Delfos par “Kas notiek Latvijā?”.
    “Jau diezgan sen rakstīju, ka jāmaina raidījuma nosaukums uz – Kam jānotiek Latvijā? Šis šovs patiesi sevi ir izsmēlis, tas kā mašīna buksē uz vietas, ne uz kādu mērķi netiek. Tas teikts arī komentāros, un daudz kam tur ir pamats, ne visu var novelt uz prastu gānīšanos. Cilvēki ir tiktāl novesti! Protams, arī paši vainīgi – kā vēlētāji, kā bezatbildīgi darba devēji saviem pārstāvjiem valsts varā. Bet galvenā vaina – izglītības sistēmā, ja neatkarības gados nav izaudzināti krietni un kompetenti valsts vadītāji. Ja ķirurgam jāatstāj operāciju galds un jākļūst par Prezidentu… Ja sabiedrības sargsuņi – mediji – būtībā ir bez varas. Savulaik Aivars Berķis teica – ja Latvija aizies bojā, vainīgi būs žurnālisti. Viņam liela daļa patiesības!
    Maz ticams, ka R.Ķīlim izdosies panākt vienošanos starp partijām un sab. organizācijām. Der palasīt portālu tautasforums.lv, komentārus B.Svemmes “Jaunajam stāstam”. Ir jāmaina domāšana, pasaulesuztvere. Un visupirms īstenībā jāmainās vēlētājiem, kā atbildīgiem darba devējiem. Vienoties vajag viņiem! Un – kopā ar krietnajiem un kompetentajiem žurnālistiem, kuriem taču jāiet pussolīti sabiedrībai pa priekšu!”

  • Agnese, vai nav par agru! Neesmu pārliecināts, ka vairumam tāda vēlme maz ir. Cilvēki ir ļoti dažādi, vienus aizrauj jautājumi par apziņu, kosmosu, matēriju, citus filmas un reklāmas, vēl citus – jau esoši stāsti, vēl citiem pietiek ar partiju ideoloģiju un nav vajadzīgs nekāds stāsts. Galvenais pagaidām vienoties par kāda kopīga stāsta vajadzību.
    Var, protams, rakstīt pavisam jaunu un ģeniālu stāstu, kas pārliecinās, aizraus visus mūsu pavalstniekus. Lieliski! Vai tādu stāstu var uzrakstīt? Kaut kur lasīju, ka liekot vienu uz otra, apkopojot daudzu neglītu cilvēku portretus var iegūt zīmējumu ar ideāliem sejas vaibstiem, Var būt, ka ejams tieši šis ceļs? Egils jau rakstīja par baznīcas 2000 g. pieredzi. Vai to var neminēt šajā stāstā?
    Vēl es domāju, ka stāstam jābūt ne tikai tēlainam, skaistam un aizraujošam, bet arī godīgam tadā nozīmē, ka tas ir saprotams un nav pretrunā zinātnes atziņām, bet laika gaitā palabojams.

  • Piemēram krietno Domburu, kurš tusē, spēlē basīti un dzer kopā ar saviem inervējamiem :D
    ————
    Sauksim to tā – Open Source stāsts –
    Atvērtā Koda Stāsts – katrs var rakstīt, uzlabot un papildināt. PIRMAIS ATVĒRTĀ KODA STĀSTS PASAULĒ.

  • Iemirdzas zvaigzne Dieva svētītā glāstā,
    Tā atmirdz zemes zaļajā rasas lāsē,
    Sākas ceļš gaismas cauraustā tēla stāstā.
    Tu esi viss un es esmu Tevī,
    Tu manī-mēs-Vienā-visur.
    Kā Viss uz šīs pasaules.
    Kā Viss uz šīs pasaules
    Mēs katrs savu Dieva pasauli nesam.

    Tautas balss – Dieva bals skan pār LATVIJU.

    Lāčausi,Lāčplēsi,Lāčausi, …,
    kas tu esi,kas tavai Dvēselei gaitu ir lēmis, tu pats, vai dažādi dievi, vai Dievs, kas Pasauli radījis?
    Atbildi meklējam tavos darbos, bet vai tie patiesi redzami mums, vai tais augļos, kurus baudām mēs šodien? Kur atbilde?
    Atbilde mūsos, mūsu Dvēselēs. Ko mēs vēlamies tevī redzēt- plēsīgu briesmoni, kurš pats savu dzimtu plēš pušu, vai mīlošu Dieva dēlu, kurš mīl savu tautu un Dieva radītai Pasaulei labu vēl?
    Mēs esam tie, kas tavās lāča ausīs likām patiesībai skanēt, gudrību un spēku devām, līdz paši grimām maldu gūstā, aizmigām pirms tavas ausis tika nocirstas un tu pats dzelmē grūsts.
    Tauta aizmigusi bija, kaut arī maldu ceļus, asinīm slacītus staigāja. Tagad jūtam mēs- tu mosties, gribi nu no dzelmes celties, lai arī mēs skaidrā ūdenī raugoties, tavas Dvēseles gaismā savus Dieva dotos likteņus piepildītu- tevi saucot īstajā vārdā – LĀČAUSIS.

    Lāčausi mosties un izgaismo Latvijas likteni!
    Mostamies lēnām pirms saules gaismu ieraugām, Lāčausim sapnis par Latviju jāredz un jāatklāj tautai.
    Redz Lāčausis sapni kā vīziju, skaistu un patiesi gudru, par Latvijas tālāko gaitu, kur spoži spīd zvaigznes trīs- brīvību nesošās rokās.
    Tās zvaigznes, kas ceļu mums rāda, kā stiprām ģimenēm- -dzimtām plaukt Latvijas zemē zaļā un plaukstošā mīlestībā Dvēseļu saitēm saistīties.
    Kas sadzirdēt šo balsi spēj, lai mostas, domāt sāk un rīkoties- savu dzīvi veidot darbībā un kopu lietas gudri kārtot sāk!
    Skan!
    Tautas balss-Dieva balss un
    Lāčausim aug ausis!

    Lāčausis ar saules karogu rokās
    Nāk izvest latvieti katru
    No lipīgām maldu mokām.
    Tev pašam seglot Antiņa Dimanta zirgu
    Pa balto Dvēseļu taku
    Uzjāt savā stikla kalnā,
    Ar brīva cīrula treļļu stīgām
    Siet sirdi ar Saules ilgām
    Un izskanēt zilo vizbuļu dziesmā!

  • Jā, bet šajā stāstā jābūt formulai valsts – tautas dzīves jēga – kā atbilstoši dzīvot šo dzīvi, kas labi vai saskaņā ar dzīves jēgu, kas nav labi, pretrunā ….

  • Izsūtīju saviem draugiem e-pastā sādu aicinājumu:

    Cilvēk!
    Skaties http://www.tautasforums.lv video B.Svimme. Jaunais stāsts. Publicēts 06.01.2010.
    Un komentārus pie tiem!
    ŠODIEN tiek veidots jauns STĀSTS LATVIJAI, visai Pasaulei un Mums pašiem.

    Pasūtījuma programmas Stāstam sekojoša:

    LATVIJAS STASTS: Janvāris 9th, 2010 at 10:44 pm
    Latvija kopa ar tas iedzivotajiem ir unikala vieta uz planetas Zeme, kura ar savu piemeru paatrinas visas civilizacijas izdziedinasanos, valsts meroga radot un ieviesot jaunu macibu sistemu un jaunu saimniekosanas-sadarbibas sistemu. Latvija bus pirma pasaule, kur valsts augstaka limena attistibas dokumentos tiks formuleta vizija sabiedribai, kur cilveks ir nevis ka resurss materialo vertibu vairosanai, bet gan dieviska butne – raditajs, kurs izzina visuma likumus un dzivo pec tiem.

    Vecie stasti neder, jo tas ir pasakas, kas savu laiku nokalpojusas. Jaunais stasts bus cilveku pasu radita doma par to, ka vini velas dzivot, jeb vizija, un ticiba saviem spekiem, ka kopigi so celu spes iet. Visas problemas, kas skar Latviju, parvertisies par ieguvumiem. Citiem vardiem – Latvija bus ka viena liela gimene, kas iedrosinas ari parejos. Un ta nav ticiba kaut kadam brinumam, bet gan pamosanas.

    Atslēgas vārdi: “Visas problemas, kas skar Latviju, parvertisies par ieguvumiem. “.

    Top PIRMAIS ATVĒRTĀ KODA STĀSTS PASAULĒ.
    Piedalās visi!!! Vinnē visi! Balvu fonds – neierobežots!

    Stāsta nosaukumu, sižeta līnijas un galveno varoņu piedāvājumu skaties http://www.tautasforums.lv/?p=1522!

    Alvis>>LATVIJAS STĀSTS: Janvāris 10th, 2010 at 1:13 pm
    Iemirdzas zvaigzne Dieva svētītā glāstā,
    Tā atmirdz zemes zaļajā rasas lāsē,
    Sākas ceļš gaismas cauraustā tēla stāstā.
    Tu esi viss un es esmu Tevī,
    Tu manī-mēs-Vienā-visur.
    Kā Viss uz šīs pasaules.
    Kā Viss uz šīs pasaules
    Mēs katrs savu Dieva pasauli nesam.

    Tautas balss – Dieva bals skan pār LATVIJU.

    Lāčausi,Lāčplēsi,Lāčausi, …,
    kas tu esi,kas tavai Dvēselei gaitu ir lēmis, tu pats, vai dažādi dievi, vai Dievs, kas Pasauli radījis?
    Atbildi meklējam tavos darbos, bet vai tie patiesi redzami mums, vai tais augļos, kurus baudām mēs šodien? Kur atbilde?
    Atbilde mūsos, mūsu Dvēselēs. Ko mēs vēlamies tevī redzēt- plēsīgu briesmoni, kurš pats savu dzimtu plēš pušu, vai mīlošu Dieva dēlu, kurš mīl savu tautu un Dieva radītai Pasaulei labu vēl?
    Mēs esam tie, kas tavās lāča ausīs likām patiesībai skanēt, gudrību un spēku devām, līdz paši grimām maldu gūstā, aizmigām pirms tavas ausis tika nocirstas un tu pats dzelmē grūsts.
    Tauta aizmigusi bija, kaut arī maldu ceļus, asinīm slacītus staigāja. Tagad jūtam mēs- tu mosties, gribi nu no dzelmes celties, lai arī mēs skaidrā ūdenī raugoties, tavas Dvēseles gaismā savus Dieva dotos likteņus piepildītu- tevi saucot īstajā vārdā – LĀČAUSIS.

    Lāčausi mosties un izgaismo Latvijas likteni!
    Mostamies lēnām pirms saules gaismu ieraugām, Lāčausim sapnis par Latviju jāredz un jāatklāj tautai.
    Redz Lāčausis sapni kā vīziju, skaistu un patiesi gudru, par Latvijas tālāko gaitu, kur spoži spīd zvaigznes trīs- brīvību nesošās rokās.
    Tās zvaigznes, kas ceļu mums rāda, kā stiprām ģimenēm- -dzimtām plaukt Latvijas zemē zaļā un plaukstošā mīlestībā Dvēseļu saitēm saistīties.
    Kas sadzirdēt šo balsi spēj, lai mostas, domāt sāk un rīkoties- savu dzīvi veidot darbībā un kopu lietas gudri kārtot sāk!
    Skan!
    Tautas balss-Dieva balss un
    Lāčausim aug ausis!

    Lāčausis ar saules karogu rokās
    Nāk izvest latvieti katru
    No lipīgām maldu mokām.
    Tev pašam seglot Antiņa Dimanta zirgu
    Pa balto Dvēseļu taku
    Uzjāt savā stikla kalnā,
    Ar brīva cīrula treļļu stīgām
    Siet sirdi ar Saules ilgām
    Un izskanēt zilo vizbuļu dziesmā!

    Varbūt varat darīt līdzigi.

  • :) Lieliski – stāsts jau sāk veidoties… :)
    VV! :):)
    ^^^^^^^^^^^^^
    Ne tik tēlaini, kā iepriekš rakstīts, bet manas domas par sabiedrību, kādā vēlos dzīvot (tas iesākumam) …..

    Sabiedrība (valsts, pasaule), kuru veido Cilvēki, kuri tiecas būt garīgi un fiziski veseli, kuri jebkurā brīdī domā, runā un rīkojas tā, ka izjūt cieņu pret sevi pašu un pārējiem cilvēkiem. Nesavtīgi mīl savu tautu, dzimto zemi un šo planētu. Ciena un bagātina savu un citu tautu kultūras. Cilvēki ir strādīgi, godīgi, radoši un atbildīgi. Cilvēki ikdienu darbojos ar degsmi, aizrautību, interesi, prieku, mīlestību un sajūsmu. Ikdienas darbošanās sniedz tiem gandarījumu, materiālu pārpilnību, fiziskā ķermeņa treniņu, un veicina prāta skaidrību un attīstību. Ikdienas dzīve ar katru dienu tiem kļūst arvien izteiksmīgāka, skaidrāka, apzinātāka, piepildītāka, krāsaināka un veselīgāka. Šī darbošanās attīsta, trenē, pilnveido un veicina sadarbību starp fizisko ķermeni, prātu un garu, kā arī ar citiem cilvēkiem. Cilvēki, kas spēj pastāvīgi spriest un pieņemt lēmumus, kas radušies līdzsvarojot galvu un sirdi (domā ar sirdi un jūt ar prātu). Ikviens apzinās, pilnveido, jēgpilni izmanto un pielieto ikdienas dzīvē savas spējas, spēku, prasmes un talantus. Nemitīgi pārskata un pārvērtē savus vecos uzskatus. Ikviens izmanto savas bezgalīgās iespējas, lai sniegtu labumu sev un citiem. Dzīvo vienotībā ar sevi dabu un tās ritmiem. Mīl sevi, savu darbu un dzīvi visās tās izpausmēs. Mīl to, ko dara un dara to, ko mīl. Piedalās dzīves procesā attīstot savu vērīgumu un jūtīgumu, uzmanīgi seko katrai idejai, intuīcijai un sajūtām, kas rodas. Cilvēki ir laimīgi un iekšēji mierīgi. Bieži smaida. Viņu smiekli ir skanīgi un dzirkstoši. Šiem cilvēkiem piemīt dabiska grācija, šarms un izsmalcinātība it visā, ko viņi dara. Viņu darbībās un kustībās ir jaušama viegluma un meistarības izjūta.
    Sabiedrības nodarbošanās un mērķi ir vērsti uz kopēju darbību un attīstību, kurā ikviens piedalās un caur kuru ikviens ir saistīts gan ar citiem cilvēkiem, gan ar veselumu. Sabiedrība (cilvēki) darbojas daudzpusīgi un saskaņoti – viens otru atbalstot, iedvesmojot papildinot, pastiprinot un līdzsvarojot. Palīdzot attīstīties un virzīties uz augšu.

  • Latvija spēs pārvarēt negatīvo bilanci tad, kad katrs sāks radoši mainīt savu pasauli. Cilvēks nezin kāpēc cenšas pārveidot otru cilvēku. Mēs esam unikāli ar to, ka nav taču otra tāda, kāds esmu es! Man jāuzvar sevi, jāuzvar savs “Es”. Jāpārtop par tādu, kas spēj dot, bet ne ņemt. Ja tu spēsi krīzes brīdī palīdzēt savam tuvākajam, tu uzvarēsi nosacīto “krīzi”. Ja spēji dot, tad tu no patērētāja pārvērties par cilvēku, kas spēj dalīties savā enerģijā. Līdz šim cilvēki patērē Pasaules enerģiju neko nedodot Pasaulei pretim. Pasaule arī dzīva un tā aizsargājas caur krīzēm. Mums Latvijā nav bezdarbnieku, bet ir cilvēki, kas nonākuši īslaicīgās problēmas. Viņi visi ir – JAUNO IESPĒJU CILVĒKI! Kad tu izmaini sevi, mainās tava ģimene, mainoties ģimenei, mainās tavi draugi, paziņas – sabiedrība, mainoties sabiedrībai mainīsies tava valsts. Pietiek klausīties mēdiju info, kas sagatavo augsni manipulātoriem. Jāmācās saskatīt katram jēgu savā dzīvē.Sv. Rakstos rakstīts, ka Jēkabs uzvarēja Dievu. Kā tas iespējams, uzvarēt Neuzvaramo? Viņš uzvarēja sevi, savu apziņu. Kas to spēs, tas arī no negatīvās bilances pāries uz pozitīvo. Palūkojies sev apkārt vai nav kāds, kuram tu vari palīdzēt un tad tu ieraudzīsi cik bagāts patiesi esi. Netiesā, lai pats netaptu tiesāts. Vienmēr kāds kaut ko darī tādu, kas mums var nepatikt. Nedari tu tā! Ja mēs salīdzināsimies ar ” materiāli bagātajiem” mēs neviļus kļustam viņiem par tiesnešiem. Rodas skaudība, kas līdz velk problēmas. Bagātība nav nosodāma, gribi būt bagāts, nospraudi sev tādu mērķi, tici un būsi, bet ja nezināsi ko ar šo bagātību darīt, kļūsi nabags! Daudzi gaida Antiņu, kas uzjās stikla kalnā no nonesīs viņu zemē, skārtotā vidē. Bet mums tas jādara pašiem. egaidīsim kad kāds to darīs mūsu vietā. Nevienam nav jāprasa atļauja sakārtot savu vidi, sākot ar sevi.

  • Vai vari, lūdzu, te visiem izstāstīt, kas ir Atvērtais Kods. Un ko izmaina, kādu jaunu iespēju vai ko citu dod tas, ka šis ir ATVĒRTĀ KODA STĀSTS.

  • Uzdevums pārāk grūts. Varbūt sākumā varam noteikt kādu visiem saprotamu un pieņemamu mērķi. Tam jābūt tādam, kas nozīmīgs katram par sevi un mums visiem kopā un valstij, šodien un nākotnē. Kāpēc mēs stŗādājam, radam bērnus, dzīvojam šajā valstī, kāpēc tas mums svarīgi?
    Uzjāsim brīvi stikla kalnā, bet , ko tālāk. Darba tikums arī nederēs, tas vairāk piemērots morālei – skaidrojumam, kā sasniegt šo mērķi. Nezinu, iespējams, folklorā kaut kas līdzvērtīgs meklējams?

  • Kad izlasīju, ka Aigars nosaucis mūsu stāstu par Atvērtā Koda Stāstu, tad atcerējos (iedomājos?), ka mums jau ir Šī Stāsta PROTOTIPS. Saucas “Jaunie spārni jeb kāpēc turēties pie izpostītās ligzdas, ja tev pieder visas debesis?”. Publicēts TF kaut kad novembra beigās vai decembra sākumā. Tas bija turpinājums mūsu visu kopīgajiem “Lielā Jautājuma Latvijai” meklējumiem, kuri sākās ar manu 16.novembrī publicēto Stāstu “Lačplēsis vai Spīdola…”. Interesentiem, kuri vēlas kopīgi piestrādāt pie šī Stāsta, iesaku atsvaidzināt atmiņā to dienu notikumus, savas domas un līdzdalību, kā arī pārlasīt Jaunos Spārnus. tas būtu ļoti ieteicams.
    Tam “prototipa stāstam”" minēti divi autori – es un Aigars, jo mēs uzņēmāmies pilnu atbildību. Bet patiesībā autoru bija daudz vairāk. Domāju, ka ja sāksim analizēt un par to domāt, tad nesaskaitīsim Aigars un daži citi varētu daudz ko pastāstīt par tā tapšanu, par “paralēlajiem stāstiem” un tml., varbūt citreiz, varbūt tagad, nezinu. Jā, nu kaut kādu diezgan sakarīgu prototipu mēs jau esam kopīgā RADOŠĀ SADARBĪBĀ uzbūvējuši!!!
    Un, vai ziniet, ko es ar to gribu teikt – to, ka t.s. “Iemācītajai bezpalīdzībai” pienācis gals!!!
    tas arī ir mūsu vajadzīgais HAPPY END.
    Domāju, ka mums šodien kaut kas sanāks.
    Atcerieties: MĒS VARAM!!! Visi kopā. Tagad.
    VV!

  • meklē folklorā, meklē visur, kur jūti! Tāpēc jau tas ir “atvērtais kods”.
    Atceries, ka bija bērnībā tādas pasakas “aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko”?

    bet par to Stikla kalnu, Saucerīti, Antiņu, Zela irgu un Balto tēvu – ja vēlies iesaistīties šajā sizēta līnijā, tad sāc ar to, ka iztēlojies, ko tev peršonīgi pašali un šeit Latvijā nozīmē viss nosauktais. Atdzīvini tos sevī.
    iedomājies, ka tu esi, piemēram, kāds “laika vecis”, un tu kaut kad un kaut kur plašājā pasaulē tālā vai netālā Nākotnē stāsti Šo Stāstu kā stāstu par to, kāda bija Latvija un Pasaule šodien.

  • Izskatās, nebūs tik vienkārši.

  • Zini, ir tāds likums, – kad tu kaut ko vēlies, tad visa pasaule sadodas rokās, lai tas varētu notikt.
    Ko tu vēlies, tā arī būs. Kam mēs ticam, tas ir.
    Vai noskatījies šeit visus 3 vvideo?
    Arī par tiem “hoksa gēniem”, kuri aptur sugas evolūciju noteiktā stadijā. Šo stadiju tas autors sauc par Spēju Brīnīties, par Ziņkāri, par Brīvību, Godbijību/Apbrīnu – tās ir tās lietas, kas raksturo colvēka vietu Evolūcijā. Tur, kur citas sugas bēgtu (autors kā piemēru min meža ugunsgrēku), tu r cilvēks apbrīno. Vai saulrietu un citas tādas lietas – Skaistumu un Noslēpumu, Nezināmo – tur, kur citām sugām Nebūtu Nekādas Derīgas Informācijas, tur Cilvēks Atrod Īpašu Resursu.
    KĀDU???
    Un vēl autors saka – cilvēkam katram ir 200 tūkstošu gadu vec prāts.
    Mēs visi esam viens.
    Mums ir Kultūra un Valoda.
    Pamatā ir kāds kopīgs kods visiem.
    Autors saka – principiālā Brīvība. Citām sugām nākotni nosala gēni plus individuālā pieredze. Cilvēkam ir Visas iepriekšējās cilvēces pieredze. Vai tās var saukt par zināšanām? Nezinu. Domāju, ka drīzāk zināšanas hipnotizē. Padara atkarīgus. Pēc Mahaela laitmana, Zinšānas ir Augstākā Egoisma stadija.

  • /tikpat kā privāti/
    Neatbildēju tāpēc, ka man šikta, ka:
    Egils jau arbildēja pirms manis,
    LATVIJAS STĀSTS bija tik labs, ka aiz tā vairs negribējās neko rakstīt
    Un jautājums par maniem sparsapņiem, ilgām, vēlmēm, cerībām man salikās kā aicinājums uz psihoterapiju lai izārstētu.
    Par Laitmanu – apskati viņa portālu, jā materialu tur ir daudz pat neizsmeļami, bet vārdiņu sirdsapziņa – совесть Tu tur neatradīsi nevienu reizi. (tikai lasītāju komentāros). Un vārdu ‘fašisms’ es saprotu nevis kā Musilini radito tautas vienotības apzīmējumu, bet kā sinonīmu šovinismam – pārākuma sludināšanai.

    Par hermetismu, tas nedod neko, bet apraksta pasaules uzbūves principus.
    http://www.lulu.com/content/paperback-book/the-kybalion-a-study-of-the-hermetic-philosophy-of-ancient-egypt-and-greece/5074523
    http://www.sfera.ru/books/hermetism/kibalion
    domāju pagoglejot var kauto sameklēt arī elektroniski

  • Vēlies un būs, tas ir pašapmāns. Pareizāk būtu, bez vēlēšanās – nebūs.
    Par pārējo. Mazliet citādāk vērtēju un no cita skatu punkta raugos uz to, kas apkārt.

  • Par “psihoterapiju” nav runa. Bet par to, kādus tēlus vēlamies iedzīvināt savā dzivē, kādos tēlos redzam savu esību šajā pasaulē, savu nākotni. Mums ar tevi jaut tāda saruna nesen bija (ja nemaldos, tad komentāros pie A.Buiķa video). oreiz es tev atbildēju par savu tēlu, bet tu ar mani nepadalījies. Arī šeit – nē, ja neskaita “šausmeni” un paranoju par Laitmana “fašismu”. Lūdzu, pēdējo neuztver personiski, tas ir Tipisks, Izplatīts Aizspriedums. Tas, ka tu iedomājies, ka tajos tekstos ir jābūt kaut kam noteiktam, piem., vārdam sovestj vai kādam citam, tikai liecina par to, ka vēlies citā ieraudzīt sevi, nevis viņu pašu. Tā arī ir MŪSU kopīgā NESAPRAŠANĀS problēma. tas pats egoisms. Vēlēšanās ŅEMT, nevis DOT.
    Jautājums vienkārši bija par tavu VĪZIJU, par SAPNI. Tā bija Solvita Ieviņa, kura te pirms 2 dienām ierosināja par to vienoties, jo citādi mēs neko labu un paliekošu nespēsim radīt (to gan tu vari nezināt, ja nelasīji komentārus pie rakstiem par politekonomiju/nācijas glābšanu un TF sanāksmi/attīstību).
    Bet arī šeit ievietotais video, manuprāt, runā par to pašu – par to, ka cilvēcei kopumā un katrai tautai) ir 200 tūkstošu gadu pieredze, mūsu Kopīgā Atmiņa, kultūrā un valodā izteikta. Ja mēs to atdzīvinātu, tad atkal sāktu justies KĀ VIENS. Sāktu savādāk viens otru uztvert, sadzirdēt un saredzēt – AR SIRDI.
    Pirms vēl acis bija izveidojušās, notika redzēšana ar visu savu būtni, un “acis” nebija vajadzīgas.
    (Visiem) Mīļie draugi, ja mēs nekļūsim atklātāki, personiskāki, autentiskāki, mums NEKAS nesanāks. Un rīt vai parīt, vai aizparīt būs akal tas pats, kā tas tēlaini teikts pie Jāņa raksta apspriestajā līdzībā par “spridzekli”. Krīze turpinās, mājas grūst, cilvēki iet bojā, bet mēs tikai apmaināmies ar “viedokļiem” un zināšanām tajā pašā paradigmā, ar to pašu metodi un principiem, kuru īstenošana šo un iepriekšējās radīja. Tajā pašā. Zināšanas hipnotizē. Es nelasīšu visas tās daudzās norādes, ko tu tur esi sarakstījis. tas tāpat neko nedos. savā dzīvē jau esmu izlasījusi TIK daudz. Arī citi. Un ko tas mums dod? Vai no tā rodas Mīlestība un Radošā Sadarbība? Ir vajadzīga SAVSTARPĒJA UZTICĒŠANĀS.
    Kurš ir gatavs piedalīties?
    Kuru interesē Stāsta par Antiņu un Zelta zirgu turpinājums?

  • Tu skaties citādi. Labi. Mēs visi esam dažādi.
    Un ko mums tagad darīt? 7 miljardiem dažādu cilvēku. Kuri pie tam ar katru paaudzi kļūst arvien izglītotāki un informētāki. Tātad arvien “zinošāki”, arvien atšķirīgāki,, arvien mazāk vēlas viens otram piekāpties vai saprasties. Tikai izteikties un īstenot savu iedomāto variantu. Bet vienu risinājumu nespēj atrast. Tāpēc jau mums arī ir tāda “nepieciešamība” pēc kaut vai sliktas, bet cenralizētas, mūsu sabiedrības locekļus pastarpinošas mākslīgas (“vēlētas”) pārvaldes. Un viss turpinās, – tas ir, STĀV UZ VIETAS.
    Tāpēc es mēģināju nosaukt KOPSAUCĒJu mūs kopīgajai problēmai: Iemācīto Bezpalīdzību.
    Ja vēlies turpināt sadarbības meklējumus, varbūt vari nosaukt citu KOPSAUCĒJU?
    Un citi arī, kuri šo lasīs?

  • Tas ir brīnisšķīgi, ka cilvēki nepārstāj sapņot. Vēlme radīt Dieva valstību virs zemes diezin vai sanāks. Kāpēc? Tāpēc ka mēs nemākam un nespējam mīlēt. Savus pretiniekus mēs gribam uzveikt ar cirtienu, no kraujas iegrūst atvarā un paši līdzi dzelmē. Lai uzvarētu vajag mīlēt savu ienaidnieku. Skan baisi bet ne neiespējami. Mēs to nespējam.Mēs iegūstam un nezinām tālāk ko ar savu guvumu darīt. Mūsu redze, uztvere visu redz subjektīvi. Realitāti iespējams ieraudzīt var tikai ar gara acīm.Jau reiz teicu, ka esam dažādi un uztveram pasauli dažādi.Ja spēsim saskaņot savas vērtības, mums izdosies.Mūsu kopējā nelaime, ka neredzam nākotni, bet meklējam “mēslainē izmesto”. Žēl šķirties no pagātnes. Nespējam atstāt mirušos un sekot Dzīvajam. Dzīves jēga sastāv tajā, ka tā nebeidzas, arī pēc materiālās nāves. Kas to nezina vai nesaprot, lai meklē. Mēs spriežam, tas labi, bet vai gatavi esam ko mainīt? Vai atkal kā vienmēr būsim salikuši sev ceļā grābeklīšus, lai pirms vēlēšanām būtu uz kā uzkāpt? Lamājam politiķus, bet nav jau cita mehānisma, kā pārvaldīt valsti. Gaidīsim kādu gudrīti no “Europas”? Bet varbūt pašiem laiks ar to nodarboties? Varbūt mum bailes, ka arī mūs kāds nopels? Mums dota izvēles brīvība.

  • Shalom,
    Klusais,Tev ir labs niks,pieturies pie viņa labāk,diskusijās ielaižoties ar A.M.
    Avatar neredzējat,ta ir nākotne;)!!

  • Antiņš – tie esam MĒS.
    ieši tāda bija tā abilde, kuru šodien cerēju no kāda šeit sagaidīt uz savu šorīt uzdoto jautājumu (kāpēc ir tā, ka divi brāļi ir, bet Antiņa nav?)
    Kā tu domā, Egil, vai mēs protam saprast domāt tādu lietu kā “mēs”?
    Manuprāt, mēs šo vārdu parasti lietojam nepiedodami pavirši!
    Mēs – vai nu vispārināti, nenoteikti, aprakstot kaut kādas novērotas parādības (kā es piemēram tagad rakstu).
    Mēs – kā salikts jēdziens, kā vārds, kurš apzīmē nenoteiktu daudzumu, nenoteiktu elementu nestrukturētu daudzumu.
    Mēs – kā organizācija, ģimenes, biedrība, kopiena vai visi zemes iedzīvotāji.
    Vēl varianti – mēs kā visi, kuri vēlamies atrast jaunu stāstu Latvijai un visai pasaulei (šeit komentējošie). Lai nenotiktu atkal pēc vecā scenārija – pienāk pirmdiena vai otrdiena, T publicē dažus jaunus materiālus, visi paŗmetas komentēt uz turieni, nekas kopīgs nav izveidojies, visi turpina katrs savu ar saviem nikiem un savu anonimitāti. Bārsta viedokļus, spīdina savu intelektu, trenē verbālos orgānus, stimulē un masē kreisās puslodes rievas un to orgānu, kurš Bībelē nosaukts par VISMELĪGĀKO/NODEVĪGĀKO mēli.
    Kas tālāk???
    “MĒS” trūkums – tā arī ir mūsu problēma. katram savs ES tuvāks.
    Mēs šeit esam visas Latvijas problēmas spogulis.
    Jā, ir krīze, ģimenes jūk laukā un daudz kas cits. Bet mēs – tik par bankām un valdību, masoniem, žīdiem, čeku utt. Tai pat laikā mana draudzene, kura ir sociālais darbinieks pēc Aicinājuma (viņa to sauc par Mātes Terēzes pasauli, kurā viņa dzīvo), viņa saka, ka ir daudzi cilvēki, kuri grūtībās saliedējas un iepazīst, iemīl viens otru vairāk, nevis škiras.
    Tāda ir Latvija – vai dezintegrēties, individualizēties? (Katrs glābajas, kā var!) Vai arī atmest savas ambīcijas, ka es zinu, kā ir pareizi, un ja vien tas un tas tā nerīkotos, tad viss būtu labi…
    Mums nav jāmeklē lielāks prāts un zināšanas. Lai nonāktu arvien lielākā hipnozē vai atkarībā.
    Bet jāatzīst un jāpasaka: ES NEZINU!!! VARBŪT MEKLĒJAM KOPĀ???
    Par to jau arī šis video: ka cilvēks ir suga, kuram nākotni, dzīves virzienu un jēgu nenosaka gēni. MMS tā jēga ir jāatrod. Ja katram b;us sava jēga, būs haoss un VARA centralizēsies.
    Varbūt vienīgā vara, kuru mēs labprāt atzīstam, ir skaista un patiesa STĀSTA VARA? Kurā mēs visi redzam sevi pašus kā līdzdalībniekus, kā varoņus, kā līdzautorus, kā radītājus? Savstarpēji papildinošās attiecībās, interesantās un bagātinošās, iztēli un labklājību veicinošās attiecībās.

  • Ja pareizi saprotu, kopsaucējs – tā ir mūsu kopīgā māja ar stāstu, pasaku, ideju. Lieliski! Taču ceļš uz to katram savs. Katrs to veic, kā prot. Maršējot ierindā, šādus uzdevumus nerisina.

  • Tu uzrakstīji brīnišķīgi!
    Just ar prātu un domāt ar sirdi.
    Darīt to, ko mīli un mīlēt to, ko dari.
    Un viss pārējais.
    Es jūtu, kā tas skan, vibrē un veido LAUKU.
    nelaime tāda, ka mēs esam iemācīti redzēt pasauli OBJEKTOS.
    Bet pasaule ir ATTIECĪBAS jeb Lauks. Visa pamatā ir Likums jeb Derība (senajā oriģinālajā izpratnē).
    DABA – tie nav objekti, kaķi, suņi, cilvēki, koki un zāle, utt.
    Daba – tas ir Visuma likums.
    Radīšanas stāsts: nav nekā cita tikai Nesavtīga Mīlestība (Došana)un Vēlme (saņemt, baudīt, piepildīties, sasniegt, piedzīvot un uzkrāt – arī zināšanas, pieredzi u.c.).
    Zelta Zirgs ir Nesavtīgā Mīlestība.
    Mums tik ilgi ir jāmet visu no sevis nost, viss egoisms, ambīcijas, ilūzijas, zināšanas utt., kamēr esam tik tīri un viegli kā zelts.
    Zelta Zirgs nav “zelta teļš” – kur liek klāt pie egoisma, apvieno egoismus, lai kopīgais egoisms un itekme kļūtu lielāki.
    Zelta Zirgs ir tāds vieglums kā ir tad, kad mēs pilnīgi aizmirstam savu es Nesavtīgas Mīlestības dēļ. Skaistuma dēļ. Brīvības dēļ. Tuvākā dzīvības dēļ. Patiesības dēļ.
    tad mēs kļūstam tik NE-svarīgi, ka varm viegli uzlidot VisAugstākajā kalnā un sasniegt jebko, nonest jebko!

  • Kur tu te redzi “ierindu”?
    Vai dzirdēji kādu “instrukciju” vai “komandēšanu”?
    Nē, tas bija Aicinājums.
    No Sirds uz Sirdi.
    Ja vēlies piedalīties, tad atsaucies, ja nē, tad nē.
    Bet tu JAU esi atsaucies!
    Tātad?
    Vai vari sevi iedomātes par Zelta Zirgu? :)

    Šajā video autors taču arī saka: hoksa gēns apstādināja cilvēku sugas evolūciju pie spējas būt ziņkāram, improvizēt, spēlēties, izjust un izbaudīt radošu mijiedarbību savā starpā.
    Angliski tas skanēja – “playfulness”.
    Angliski ir vēl cits vārds – game. Šis NAV stāsts par game – par sacensību, kur vienmēr kāds uzvar (bieži arī negodīgi, tāpēc saprotama tava vaai kāda cita piesardzība)un kāds zaudē. Play – rotaļa.
    Ja mums nepatiks savu kopīgi sacelto smilšu piļu pasaule, mēs to nojauksim, pateiksim viens otram paldies, iesim katrs uz savām mājām ar prieku par kopīgi pavadīto laiku. Un rīt no rīta celsimies ar ziņkārē un mirdzošām acīm – šodien atkal varam turpināt VEIDOT! PIEDALĪTIES!
    Kamēr civēki domās, ka IR citi veidi, kā atrisināt savas dzīves jēgas un pasaules (Latvijas, TF, savas personīgās) virzības, mērķa, kopsaucēja problēmu, nevis Labptrātīgi un Nesavtīgi Rotaļājoties (domāt ar sirdi, just ar prātu; mīlet visu, ko darām, darīt visu, ko mīlam…), tad turpināsies Vardarbīga pseido-sadarbība.
    Rotaļa ir Augstākā Gudrība. Kā dzejā. Kā Mūžibā. Kā Milestībā.
    Vienoto nevar izdomāt, sakonstruēt.
    Par jēgu nevar vienoties, balsojot, ne arī maksājot vai pierādot labākos modeļus, teorijas, shēmas, stratēģijas.
    Tāda Ideāla Stratēģija JAU pastāv.
    Tātad – uz priekšu, visi, kuri vēlas!!!
    Šī NAV komanda, bet IESPĒJA!
    Zaudēt nevar neko, var tikai iegūt. Šoreiz vai nākamreiz, jo tas vienalga nekad nebeigsies. Tādas ilgas ir ieliktas tajā sugā, kuru sauc CILVĒKS.

  • Pa kuru laiku jūs paspējat rakstīt?
    Es knapi spēju izlasīt, kur nu vēl – pārdomāt…
    Atslodzei sagribējās pasmaidīt:)
    (Kaut arī te nav par ko smieties. Nopietni. Lūdzu visus šo uztvert kā joku, nevis personisku apvainojumu.)
    Reiz sen senos laikos, aiz trejdeviņām jūrām, aiz trejdeviņiem kalniem, kādā mazā ļoti nabadzīgā valstī dzīvoja izmisusi tauta. Nezinādami vairs ko iesākt, tautas mācītie vīri un sievas dienām un naktīm sprieda un runāja, domāja šā, domāja tā, rakstīja komentārus internetā un cerēja, ka Mājas lapā ieskatīsies kāds Viedais un pateiks, ko tagad darīt? Pa to laiku pavardos izdzisa uguns, bērni skraidīja apkārt nepieskatīti (un čīkstēja, ka internets visu laiku aizņemts), un valsts aizvien vairāk izskatījās pēc senās pasakās minētā Sūnuciema:))
    ….
    Tālāk nezinu.

  • Jā, tev taisnība, sākumā vajadzīgs Baltais Lācis.
    Paldes!!!
    Ne Baltais Tēvs. Tas būs vēlāk…
    Tu būsi Baltais Lācis.
    Turpini!

  • Induli, tu raksti:
    “…stāstam jābūt ne tikai tēlainam, skaistam un aizraujošam, bet arī godīgam tadā nozīmē, ka tas ir saprotams un nav pretrunā zinātnes atziņām, bet laika gaitā palabojams.”
    ^
    “Varbūt sākumā varam noteikt kādu visiem saprotamu un pieņemamu mērķi. Tam jābūt tādam, kas nozīmīgs katram par sevi un mums visiem kopā un valstij, šodien un nākotnē. Kāpēc mēs stŗādājam, radam bērnus, dzīvojam šajā valstī, kāpēc tas mums svarīgi?”
    ^^^^^^^^^^^^^
    Lūdzu uzraksti SAVU stāstu, savu redzējumu par to, kādam jābūt šim stāstam (pasakai, vīzijai, sapnim). Vari izmantot visu iepriekš komentāros rakstīto, daļu no tā (papildinot, labojot) vai arī radīt tikai savu stāstu. Tas nemaz nav tik grūti, kā tu iedomājies. Atļauj sev sajust to, ko tu patiesi no sirds vēlies, un stāsts rakstīsies pats no sevis.

  • Te kaut kur izskanēja doma, ka kristieši (vai citi, kurus arī apzīmējam ar vārdu – ticīgie) ir noturīgāki krīzes situācijās. Arī tautas, kurās ir vienota ticība, ir dzīvotspējīgakas. Jo viņiem ir sens un labs stāsts, uzrakstīts Bībelē.
    Ieskatam – teksta fragments no (http://www.mieramtuvu.lv/), 10.janvārī:
    “Katehisms māca, ka ar Kristību tiek atlaists pirmgrēks un visi personiskie grēki. Pirmgrēka būtība ir tā, ka cilvēks vairāk uzticējās čūskas (sātana), nevis Dieva vārdam un gribēja būt kā Dievs, bet bez Viņa. Nonievājis Dievu, cilvēks zaudēja sākotnējo taisnību un svētumu, zaudēja spēju mīlēt. Un caur šo grēku nāve ienāca cilvēces vēsturē (sal. Rom 5, 12). Vārds nāve Bībelē nozīmē ne tikai fizisku, bet vispirms dvēseles nāvi – nespēju mīlēt. Cilvēks, kurš caur grēku ir piedzīvojis šo garīgo nāvi, baidās no tās un negrib to atzīt, – tāpēc arī mēs vienmēr gribam cīnīties par savu taisnību, savām tiesībām un vēlamies pakļaut otru sev. Mana lepnība, mans es nepieļauj iespēju, ka otram varētu būt taisnība. Lepnība un egoisms noliek mūs Dieva vietā un liek mums domāt, ka mēs paši varam lemt, kas ir labs, kas slikts, un darīt to, kas patīk. Lepnības dēļ rodas visi strīdi, vardarbība, nepiedošana, skaudība, atriebība, aprunāšana, tiesāšana, problēmas laulībā un šķiršanās. Mēs uzskatām, ka esam labāki par citiem. Vienmēr zinām, kā būtu jārīkojas otram, kādam būtu jābūt vīram, sievai, bērniem, depu­tātiem, prāvestiem, utt. Es taču esmu Dievs… Tā arī ir mūsu grēku sakne.”
    Varbūt tādēļ gudros dēlus latviešu tautas pasakās uzvar muļķītis?

  • :)
    Es nevaru būt Lācis.
    Es vnk sēžu pie datora.
    Kur Tu esi redzējusi Lāci pie datora?
    (Es nemaz negribu būt tas, par ko man liek citi būt.)
    ES gribu BŪT, KAS ES GRIBU būt.

    Un lai Māja sakopta.
    Un lai bērni klausa.
    Un lai vīrs mīl.

  • “…nelaime tāda, ka mēs esam iemācīti redzēt pasauli OBJEKTOS.”
    ^^^^
    Es saprotu, ko tu domā tā rakstot.
    Es jau meklēju veidu kā to, ko sajūtu varētu izteikt/uzrakstīt visiem saprotamā veidā. Pagaidām vēl meklēju…..
    ^^^^^^
    Stāsts (pasaka, vīzija, sapnis) jau veidojas. Mēs to veidojam un radām – kopā. Tas būs izveidojies, kad tā dēvētā “kritiskā masa” to izjutīs kā SAVU stāstu (pasaku, vīziju, sapni).

  • “Es nevaru būt Lācis.” – iemācītā bezpalīdzība??? :)
    “Kur Tu esi redzējusi Lāci pie datora?” – Pašlaik redzu.
    “ES gribu BŪT, KAS ES GRIBU būt.” – es jau to arī saku!!! Tu tā esi – Baltais Lācis ir nosaukums TAM-KA-TU-JAU-ESI- TĀ-KAS-GRIBI-BŪT: mīļotā savam vīram un Māte saviem Bērniem. Un Mājas-Māte tai MĀJAI, kuru mēs te esam iesākuši celt.
    Ar labu nakti, Baltais Lāci!!! :)))

  • Katra sieva grib apmēram ko tādu pašu.
    Diez ko tie vīri grib?

  • Pajautā Jānim!
    Būs jāceļ MĀJA.
    Un kā lai ceļ, ja mēs nezinām tādas lietas? Un viens otram nestāstām, neatzīstamies, neatklājamies, nedalāmies, izliekamies… Tad jau sanāks tikai tāda “māja” (ja vispār sanāks), kur vienīgais, par ko katrs domās, būs a kur’būs mana istan\ba? Kāpēc viņam saules pusē, bet man – ēnas. Viņam ptrajā stāvāa, a man – pirmajā? Utt.
    TURPINI!
    VV!!!

  • Pirmais Atveertaa Koda Staasts Pasaulee(Open Source).
    ————
    Staastu
    – Rada (raksta, komentee, iesaka…),
    – Veido (paplashina, precizee, sakoncentree kodoliigaak…),
    – Lieto (lasa, atstaasta, izplata…,
    – Atver (redz tapshanas procesu, iesaistiitos cilveekus…)
    visi, kuriem tas interesee, noder un ir nepiecieshams.
    ========
    (definiicija ir atveerta koda un ir mainaama, precizeejama…)

  • PALDIES par kopā pavadīto SvētDienu!
    Vēlējos piebilst, ka Pasaule ir TIK liela un bezgalīga laikā un telpā, ka tur VIENMĒR pietks vietas VISIEM.
    VISĀM vajadzībām ir atrodami atbilstoši RISINĀJUMI.
    Ja ir ĪSTE CILVĒKI ar ĪSTAJĀM IDEJĀM.
    Šis bija Mazs Piemērs un Mazs pieDzīvojums tam, kas notiek, ja balso par IDEJU – šajā gadījumā, par Antiņu un Zelta Zirgu. Tad parādās MĒS, un šie MĒS nesaņem kaut ko gatavu, be RADA TO PAŠI.
    “Laimes lācis” novēlēja pašiem domāt, svērt un mērīt.
    Es pie tiem “svariem” un citiem MĒRinstrumentiem varētu vēl īpaši piebilst, ka jālabo mūsu “greizie spoguļi” un “sabojātie telefoni”.
    Šeit mazs piemērs par ĪSTO INSTRUMENTU, kam vajadzīgs MĒS:

    http://www.youtube.com/watch?v=5JF9FgaP7nI&feature=related

  • Labrīt. Visupirms mums nāktos nodefinēt, kas tie mēs esam? Vai maza grupa “Jaunlatviešu” vai visi Latvijas iedzīvotāji, kurus vieno vienas vērtības, sasniegt labklājības kalna virsotni? Vai mēs dalīsimies grupiņās, pulciņos, labajos un sliktajos, daudzajās politiskajās partijās un plosīsim Latviju?

  • Paldies, Agnese, par muļķiku! Skaists.
    Bet runājot par mūsu TF pasaku, vai nevajadzētu pakāpties vienu pakāpienu augstāk un sākt ar to, kāds ir mūsu pasaules uzskats. Formulējums, kas mūsu pasakai ir būtisks, prasa tautas attieksmi pret jēdzieniem “ideālā pasaule” un “materiālā pasaule”. Formulējumā jābūt kompromisam ar šiem abiem pasaules uzskatiem. Valsts un tautas izpratnē arī materiālisms, kā pavalstnieku pieņemts pasaules uzskats nav nekādi mazāk nozīmīgs un respektējams, taču stāstam jābūt par tautu, tās vēsturi, ideāliem, kuri cauri laikiem bija, ir un būs svarīgi tautai un vairumam no mums.
    Tad, kad mums izdosies uzrakstīt šo ievada skaidrojumu, tad, atkarībā no tā, kas tajā būs vai ne, varam sākt veidot stāsta tēlu pasauli un aust sižeta līnijas.
    Par stāstu – pasaku. Stikla kalns visādā ziņā piemērots. Lāčplēsis – pret stikla kalnu tāds parupjš, ka nesaplēš kaut ko. Vai labāks nebūtu kāds Pērkona dievs vai (un) citi, kuri sastopami mūsu pagāniskajā ticībā. Jā, varētu šie dievi nest un guldīt, aprūpēt to tautas daļu, kura šo dzīvi dzīvojusi atbilstoši tām morāles normām, kuras noteikusi baznīca, var būt, ka morāle jāvērtē kritiski, no šodienas redzējuma.
    Tie, kuri neatbilst stikla kalna prasībām, tos lai pieņem veļi, purva rāva un mālainas dūņas.
    Apmēram tādas šodien ir manas pārdomas par šo stāstu. Ļoti svarīgas šajā stāstā ir morāles normas, kuras mūsu dzīvē vienkārši nav. Ja to veidošanā spētu iesaistīties liels skaits cilvēku, ceru, ka arī mūsu domāšana nedaudz mainītos.

  • Sēd uz sliekšņa pasaciņa ir krutāka (sižeta ziņā) 3x aptuveni par avatar :D

  • Labrīt!
    Esmu pavadījis 2 stundas lasot pēdējo 2 dienu komentārus un aizdomājos par to kā mēs pavadam savu laiku, kā komunicējamies un kāda ir kļuvusi mūsu ikdienas realitāte. Pievienoju rakstiņu no Rīgas Katoļu gimnāzijas mājas lapas.

    Viena cilvēka pārdomas:
    Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados, esam
    nodzīvojuši līdz šai dienai. :)
    Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija
    drošības jostu vai gaisa spilvenu.
    Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu.
    Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm,
    durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet.
    Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
    Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no
    izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka
    aizmirsām par bremzēm.
    Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos
    krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.
    Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad
    iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija.
    Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu!
    Grūti iedomāties.
    Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus,
    un neviens nevienu nesūdzēja tiesā.
    Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?
    Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens
    nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies.
    No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris.
    Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta,
    mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni,
    jo arī video mums nebija!
    Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām.
    Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem,
    sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien
    gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai
    vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!
    Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes!
    Kā mēs vispār izdzīvojām?
    Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām
    ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem.
    Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā,
    bet ne visi tika pieņemti komandā.
    Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
    Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?!
    Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
    Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt,
    tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis.
    Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,
    atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties.
    Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami.
    Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam
    laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām,
    mobilajiem, zvaigžņu fabriku…
    Un kā ir tagad?
    - kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns;
    - Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;
    - Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
    - Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc,
    ka viņiem nav e-pasta adreses;
    - Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona
    zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā;
    - Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un
    ej atpakaļ, lai to paņemtu;
    - Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari – pieslēdzies internetam;
    - Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es.

  • Par jēdzienu mēs- Genesis 1: 26; “Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un līdzības; tas lai valda pār zivīm jūrā un par lopiem, pār putniem apakš debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Visu radījis Dievs un cilvēku Viņš rada pēc formulas mūsu tēla un līdzības. Kristiešu Dievs ir viens Sv. Trīsvienībā, Tēvā, dēlā un Sv. Garā. Cilvēks patiesais ir apziņa, zemapziņa un sirdsapziņa – Gars, vienā veselā.
    Lai veidotu pamatu iesāksim ar vīriem. Lai sievas neapvainojas. Vīrietim jāveido sabiedrības pamats, kuru viņš nevar veikt protams bez sievietes. Vīrietim jāuzņemas pirmos pienākumus un tad atbildību. Ko mēs šodien gaidām no vīriem, kuri uzauguši ģimenēs, kurās ir tikai sievas? Atgriezīsimies pie pirmsākumiem. Dievs radīja vīrieti un uzlika pienākumu negrābstīties gar labā un ļaunā atzīšanas koka. Viņš nespēja atbildību turēt Dieva priekšā par pārkāpumu un centās atbildību pārlikt uz sievu. Iesaku pasaku veidot sākot ar vīrieti, viņa pienākumiem un atbildību. Tā būtu atgriešanās pie sistēmiskās kārtības. Vīrietis bija pirmais pie Dieva, kad viņs atgriezīsies ticības pirmstāvoklī, mainīsies pasaule. Atzīt savu vainu un uzsākt Dialogu ar Dievu daudz grūtāk nekā iespējams uzjāt stikla kalnā. Pajautājiet vīrietim vai viņš gatavs uzņemties pienākumus rūpēties par ģimeni, audzināt bērnus? Tieši tā skolot bērnus. Vai tad mēs negribētu, ka skolās skolotāji būtu vīrieši? Ta nenozimē, ka esmu pret sievietēm. Viņām tāpat ir savi pienākumi ar kuriem jātiek galā. Un protams būs ari pienākumi, kurus vīrietis un sieviete dalīs savā starpā. Pēdējo gadsimtu filozofija ir galīgi šķērsām aizgājusi. Varbūt mums jāuzraksta pasaka, kā Saulcerīte uzjāja stikla kalnā, lai uzceltu Antiņu? Iedomājieties, ka Pirmā gribēja uzjāt Laimdota, tad Spīdola, bet izdevās Saulcerītei. Atvainojiet par sarkasmu. Es tikai vēlētos redzēt Latvijas pamatu.

  • Paldies Agnese par skaistakajiem komentariem TF!
    Tas Latvijas Stásts, ko més seit TF gribam radít sákas ar Latvijas m i s i j u . Latvijas misija ir tas,ko Latvija var piedávát cilvécei un planétai Zeme pasu labáko un vajadzígáko músu laikmetá atbilstosi savám Latvijas potenciálajám spéjám.
    Kosmoss,Pasaule un visa tás radíba aizturétu elpu gaida jaunu gudríbas un mílestíbas iemiesojumu ká zvaigzni, ká gudrás mílestíbas kultúrtelpu.
    Latvija ir sí zvaigzne,kura spéj sákt izstarot gudrás mílestíbas kultúru. Latvija ir tá vieta uz Zemes, kurá dzívo laimígi cilvéki – radítáji, saprotosi Visuma likumus un saskaná ar tiem dzívotspéjígi.
    Latvijs m i s i j a : Radít gudrás mílestíbas kultúrtelpu uz músu planétas Zeme.

  • Vosuma misija ir pieredzēt sevi.
    Latvija pieder Visumam.
    Viss ir kārtībā.

  • Latvijas pamats ir gimene.Vírietim jáatgriezás savá pirmsákumá – gimené un tur jáaudzina savi bérni!

  • Paldies par papildinájumu!C9M

  • Tas C9M neko nenozímé.

  • paturu sev tiesības izvēlēties un kļūdīties un pienākumu mācīties.

  • Paldies par Kondoru!

  • :) RX, paldies par stāstu, kā mēs augām! Tas atbrīvo un liek smaidīt. Varbūt arī pārvērtēt, vai nepieciešams tā sarežģīt dzīvi, kā tagad iznācis. Tas ir jaukākais, ko pēdējā laikā man nācies lasīt. :)

  • Arī Marionai paldies par katehisma fragmentu! :)

  • Var iet ilgu un tālu ceļu meklējot Patieso Laimi. Tas ceļš ved savas sirds iekšpusē. Tas neatrodas ārpus mums.
    Bieži esam apmaldījušies savu vērtību un priekšstatu mežā. Patiesībā, tikai tie, kuri apmaldās, var atrast kaut ko nebijušu! Un jo lielāka neizpratne par laiku, vietu un nākotni, jo lielāks un dižāks atklājums mūs sagaida.
    Paaudzi no paaudzes mēs tiekam atbrīvoti, un tagad esam gatavi atklāt vēl lielāku brīvību, kas vienmēr bija mums līdzās. Tā atrodas vispieejamākā vietā – mūsos. Protams šo vērtību nevar iemainīt, nopirkt vai izmērīt. To arī neapsargā kā visu, ko nopērk par naudu. Kādam lielāks, kādam mazāks, katram savs piepildījuma mērs…
    Daži cieš. Arī no lepnuma…
    Kādi ir tie, kas nāk mūsu vietā?
    Viņi lūkojas uz mums ar citādām acīm.
    Viņi vairs netic tam, kam bez ierunām ticēja iepriekšējās paaudzes. Viņi nejauc konkurenci ar progresu, jo tie nav sinonīmi.
    Viņos ir piedošana, un viņiem tiks piedots. Viņi nāk, un naudas vara aiziet kā netīrs kūstošs sniegs.
    Sniegam nokūstot, skatam atklājas dažādas lietas. Uz savas zemes pie savas mājās – tas nav smieklīgi. Tā vien likās – neviens neuzzinās…
    Arī domas, ko cilvēki piedzīvo: tās neviens nedzird – bet kaut kur tās mīt un ar kādu runā.
    Aizies tas, kam jāaiziet, aizskalos to, ko jāaizskalo. Sagaidiet tos, kas nāk. No visas Savas Sirds, sargiet spārnus un ļaujiet piepildīties visām cerībām.

    http://e-notars.blogspot.com/

  • Palasīju komentārus. Attieksme pret TF stāsta ievada skaidrojumu pagaidām nav. Tajā pamatots pasakas uzbūves pamatprincips – valstī esam ticīgie (ļoti dažādi)un neticīgie, tāpēc ir kompromiss – pasasaka par tautas pagātnes ideāliem, reliģijas tēliem.
    Pasakas ideja – tie, kuri šajā valstī dzīvo saskaņā ar morāles normām, tie tiek nesti, vesti, guldīti, vai kā citādi godādi saules apspīdētajā, mirdzošajā stikla kalnā,
    – tie, kuri pārkāpj morāli, tie tiek iemīti kāda teiču purva vidū, zāļainā, melnā, dūņainā, un gurgstošā rāvā….
    Tie= dvēsele, gars, apziņa.
    Apmēram tā, tā ir arī atbilde jautājumam par misiju. Dzīvojot šajā valstī, pildot noteiktās morāles prasības mēs nonākam stikla kalnā, nepildot – purvā.
    Nav citādas iespējas radīt morāli. To ar likumu nevar noteikt. Dzīvot bez, kā tagad?
    Varbūt pagaidīsim dienu, ja iebildumu un asu pavērsienu nebūs, tad ķersimies pie nākamā – pie morāles.

  • Kas ir morāle?

  • Labrīt! Paldies par vakardenas ieguldījumiem!
    Šorīt man Jurijs, viens no tiem draugiem, kuriem biju sūtījusi vēstuli par to, ka top Jauns Stāsts Latvijai, atsūtīja man savu attieksmi, kuru pārpublicēju šeit komentāros.
    Jo man tā patika. Man šķiet, ka viņš pievieno vēl dažas būtiskas lietas mūsu diskusijai par tēmu. Gribētos dzirdēt arī, vai un kā tas jūs uzrunā!
    Man šķiet, ka pirmā lieta ir tā, ko viņš sauc par piedošanu. Es saprotu, par ko viņš runā, lai gan zinu, ka šo vārdu daudzi nepieņem un daudzkārt tas tiek lietots pavirši un pat liekulīgi. Jaunais nāk tikai tad, kad ir pilnīga “piedošana”. Tā izmaina mūs pašus, un līdz ar to mūsos rodas vieta JAUNAJAM. Kā ir teikts, ka jālej jaunu vīnu jaunos traukos…
    Otrā lieta ir par Brīvību – ka tā ir mūsos pašos. Man jau sen liekas, ka arī tas populārais izteiciens (neatceros, no kurienes tas nāk, kas ir autors?) par to, ka “mana brīvība beidzas tur, kur sākas tava brīvība”, arī tiek lietots pavirši. Un ir nepilnīgs.
    Manuprāt, īstā brīvība ir būt organiskai, labprātīgi dodošai daļai no Viens Veseluma, VIENUMA. tas ir tas MĒS, par kuru te jau gāja runa.
    Tādas manas pārdomas šorīt.
    Novēlu nodzīvot šo dienu ar Viedu SirdsPrātu!

  • Atņemt otram vainu esot nozīmīgāk nekā piedot kaut kam vēl klāt kaut ko.
    Ja mana brīvība sāktos tur, kur beidzas tava brīvība, tad pasaulē nebūtu konfliktu un karu.

  • Jā, ziniet, es arī esmu sapratusi, ka tas, ko sauc par “piedošanu”, notiek (ja notiek) tikai tā, ka Atņemu-otram-vainu-nost!
    Jo: tas, ka man liekas (ir sajūta, pārdzīvojums, iekšējs diskomforts, varbūt pat sāpes vai ciešanas), ka man radies kaut kas, ko man vajadzētu tam otram “piedot”, tas nāk no manas patmīlas, pašlepnuma, egoisma, savtības. Tātad, kad es saku otram: ES TEVI ATVAINOJU, tas nozīmē, ka es apliecinu, ka ES SEVĪ likvidēju to traucēkli, kurš man lika uztvert to, ka tas otrais man nodarījis ko ļaunu. Būtu pavisam LABI, ja cilvēki tādās situācijās vēl prastu arī viens otram PALDIES pateikt! “Paldies, ka tu man liki justies apvainotai (-am), līdz ar to es biju spiesta (-s)atvainot tevi – tātad izmainīties pati (-s)- un Visa Pasaule tagad kļuvusi labāka.” Patiesa Atvainošana ir ĪSTS NOTIKUMS VISIEM. Caur kuriem dzimst jauna pasaule… apmēram tā.
    Varbūt tā arī ir tā morāle, par kuru runā Indulis?
    Ceru, ka viņš izlasīs un izteiks savu attieksmi!

  • Piedošana – beznosacījuma. Es piedodu, atbrīvojos no smaguma. Man nevajag gaidīt, lai kāds lūgtu no manis šo piedošanu. Piedod tikai stiprais, vājais staigā pārmetunos un grauž savu matēriju. Cilvēks sagrauj savu matēriju.
    Brīvība iespējama tikai un vienīgi garā, nedari to, kam pretojas tava sirdsapziņa. Mums katram sirdī ierakstīti morāles likumi. Pirmsākumos Mozus tos saņēma ierakstītus akmenī, bet man kā kristietim, Dievs ierakstīja tos sirdī. neveido citus, bet pārveido sevi. Tas nav viegli. Es jau rakstīju, kā Jēkabs cīnijās ar Dievu, sevi un to uzveica.
    Kamēr katrs līdz šādai apziņai nenonāks, nekas nemainīsies.

  • Mēs nevaram norobežoties no šīs pasaules, bet mēs varam darboties šajā pasaulē. Bija reiz plaukstošs klosteris, bet gadsimtiem ejot tas kļuva trūcīgāks un sāka nīkuļot.Dārzi bija nekopti un zirnekļu tīmekļi klājās visos stūros. Klosterī bija palikuši daži desmiti mūku, kas cītīgi lūdza Dievu savās cellēs. Reiz viens no mūkiem satika uz ceļa rabīnu un uzdeva jautājumu, kāpēc Dievs viņus neuzklausa? Viņi lūdzas, bet klosteris nīkuļo. Uz to rabīns sacīja, ka kristiešu Dievs bija reiz iemiesojies cilvēkā, vai viņam nevajadzētu uzlūkot savu brāli tā itkā viņā būtu iemiesojies Dievs. Ja jau reiz tā bija noticis vai tad tas nevar atkārtoties? Mūks atgriezās klosterī un sāka cītīgi kalpot. Mazgāja un tīrija, lai tikai brālim, kurā iespējams iemiesojies Dievs nevajadzētu to darīt. Uz jautājumu, kāpēc viņš pēkšņi tā sācis strādāt viņš atstāstija viņiem sarunu ar rabīnu. Nu arī pārējie sāka darīt tāpat. Pēc gada klosteri vairs nevarēja pazīt. Dārzs bija sakopts, viss spīdēja un laistījās. Dievlūdzēji nāca no malu malām, lai paraudzītos uz brīnumu, ka klosteris uzplaucis un kļuvis par krāšņāko vietu visā apgabalā. Viņi kļuva bagātāki materiāli un līdz ar to spēja palīdzēt citiem savā novadā.
    Iespējams ka arī mums jāuzlūko apkārtējie tā, itkā viņos būtu iemiesojies Dievs?

  • Kas ir sirdsapziņa? Vai cilvēkēdāju ciltis moka sirdsapziņa?

  • Lasot tādas grāmatas kā Čārlza Ledbitera “Astrālā pasaule” u.tml., sāc apzināties, ka, ļoti iespējams, mūsu esības īstā jēga ir gatavošanās gara dzīvei astrālajā un citās augstākajās pasaulēs. Un te var palīdzēt sirds-apziņa.

  • Kad cilvēkam jautā ‘kur tu mīti savā ķermeni’ tie parasti norāda uz galvu, akli cilvēki norāda uz sirdi. Kāpēc ?

  • Sirdsapziņa ir ētikas kategorija, kas ir lielākais cilvēka ( arī sociālas grupas, tautas, cilvēces) iekšējais soģis, vērtētājs. Patiesības, taisnīguma, līdzjūtības, labestības rādītājs cilvēkā. Cilvēcības balss cilvēkā. Viena no personības tikumiskās pašapziņas izpausmēm. Sirdsapziņa neļauj nepildīt solījumu, ja tam arī nav liecinieku. Rīkoties pretēji savai sirdsapziņai nozīmē vērsties pret sevi, kļūt sev neuzticīgam. Tā rāda gara spēka lielumu un līdzjūtības pakāpi pret citiem. Sirdsapziņa palīdz cilvēkam paciest izsmieklu, pārmetumus, ja tikai savā dziļākajā dvēseles būtībā viņš ir pārliecināts par savas rīcības pareizību. To mēdz salīdzināt ar sabiedrības pārstāvēšanu cilvēkā, lai sevī ievērotu citu intereses, vajadzības un vērtības. Cilvēks, kas rūpējas un interesējas tikai par sevi, nevar saklausīt savu sirdsapziņas balsi.

    No

  • Cilvēks – garīga būtne, kas sastāv no sirdsapziņas, prāta vai apziņas un zemapziņas.Gara funkcija ir trīsdaļīga vai trejāda; turklāt visas daļas ir saistītas un tāpēc veido veselumu. Gars ir pašorganizejoša sistēma, un mūsu matērijai – prātam, kurš formējas no iegūto zināšanu kopsummas un Apziņas kvintesences jāatklāj, kā mēs “darbojamies”, kā ir “būvēta” sistēma, kas spēj noteikt savu atrašanās vietu laikā un telpā, spēj novērtēt situāciju, izvēlēties optimālo darbības virzienu un mērķtiecīgi to īstenot, kļūdīties, kļūdu konstatēt un izlabot.
    Vienkāršiem vārdiem — sirdsapziņa ir pilnīga zināšana, kas mūs pavada no paša sākuma; tā ir eksistējusi, eksistē un eksistēs mūžīgi mūsu pirmatnējā (primārajā) dabā, kas ir mūsu gars. Abi — sirdsapziņa un gars — nav šķirami. Tā, lietojot terminu sirdsapziņa, mēs saprotam pilnīgu, totālu, absolūtu zināšanu, kas atrodas mūsu patiesajā būtībā, garā. Mūsu garā, atrodas mūžīga, nedalāma zināšana, kas ir pilnīga, totāla un absolūta, jo tā nāk tieši no Dieva! Būdama Dievišķas izcelsmes, šī zināšana, šī gudrība nevar tikt ne palielināta, ne samazināta, tai nevar pielietot šodien vienu mēru, bet rītdien — citu. Šajā atziņā un gudrībā mājo Dieva Likums. No tā secinām, ka runājot par sirdsapziņu mēs to saprotam kā garu, patieso cilvēku – personību Es.
    Un tomēr vēl šodienas modernajās Bībeles versijās (Vecajā Derībā) ir saglabājušās dažas norādes uz vārdu “sirdsapziņa”. Viena no, iespējams, spilgtākajām, ir Jesajas lietotā; kaut kā tur ir izdzīvojis senebreju vārds, jo tā laika neebreju pētnieki bija sapratuši, ka Jesaja, lietodams vārdu Emanuēls, būtībā ar to bija domājis Apsolīto Mesiju. Burtiski ņemot, “Emmanuel” nozīmē “Dievs mūsu vidū” vai kā mūsdienās lieto — Dievs ar mums. Arī Ecēhiēla darbos ir norādes uz šo iedzimto zināšanu; to var secināt arī jau no paša Bībeles sākuma.
    Padomāsim par sekojošo: Kains, greizsirdības dzīts, nogalina savu brāli Ābelu. Un šajā noziegumā izlietās asinis, kā mums stāsta Raksti, “sauc uz Dievu no zemes”. Tajā laikā vēl nebija pasludināta Bauslība Sinaja kalnā. Vēl nebija atnācis Mozus nonest to, iegravētu akmenī vai kādā citā veidā. Kā tad Kainam varēja atprasīt Ābela asinis; kā viņš varēja zināt, ka nogalināt ir slikti, ja vēl nebija pasludināts likums?
    Atbilde ir vienkārša. Dievišķais mūžīgais Likums ir ierakstīts un vienmēr bijis ierakstīts sirdsapziņā, tajā “Dievs ir ar mums”, par kuru runā Jesaja. Kainā blakus viņa brīvajai gribai, kura ļāva tam atņemt dzīvību savam brālim, vienmēr ir bijusi arī sirdsapziņa, kas ir iekšēja zināšana, kura skaidri uzrāda starpību starp labo un ļauno, starp gaismu un tumsu, starp grēku un taisnumu.
    1940. gadā Bolīvijā doktors Augustīns Ituriča nāca klajā ar sensacionālu atklājumu. Antropologu biedrībā. Viņš un doktors Ortizs ilgi pētijā kāda zēna slimības vēsturi. Pusaudzis tur atradās ar diagnozi, smadzeņu audzējs. Jaunietis saglabāja apziņu līdz pašai nāvei. Žēlojās tikai par galvas sāpēm. Kad pēc nāves atveda pataantomologa slēdzienu visi bija izbrīnīti. Visas smadzeņu daļas bija nodalītas no galvaskausa iekšējās daļas. Milzīgs strutu pūslis bija pārņēmis daļu galvas smadzeņu. Kādā tad veidā saglabājās apziņa slimajam zēnam?
    To, ka Apziņa pastāv neatkarīgi no smadzenēm apliecina pētījumi, kurus veica Holandes fiziologi Pima van Lomela vadībā. Šie rezultāti tika nopublicēti ļoti slavenā angļu bioloģijas žurnālā „The Lancet”. „Apziņas darbojas arī pēc tam, kad smadzenes beidza funkcionēt.” Citiem vārdiem sakot Apziņa dzīvo autonomi pati par sevi, pilnīgi pastāvīgi. Kas attiecās uz galvas smadzenēm, tad tā nav domājoša matērija, bet kā jebkurš cits orgāns, kas veic stingri noteiktas funkcijas. Tādas domājošās matērijas iespējams nemaz arī nepastāv, paziņoja zinātnieks Pims van Lomels.
    Kāda tad ir Apziņas daba?
    Nonākot pie atziņas, ka Apziņa neatrodas iekš materiālā ķermeņa, zinātne veic dabisku secinājumu. Par Apziņas nemateriālo dabu.
    Akadēmiķis Anohins pauda šādu atziņu: „ Nevienu no „domāšanas” operācijām mums neizdevās piesaistīt pie kādas konkrētas smadzeņu daļas. Ja mēs nespējam saprast, kas psihiski veidojas no smadzeņu darbības, vai tad nav loģiski domāt, ka psihe vispār nav saistāma ar smadzeņu darbību, bet parādās citi kādi nemateriāli gara spēki.?
    XX gs beigās kvantu mehānikas radītājs Nobela prēmijas laureāts E. Šrēdingers rakstijā, ka dažu fizisko procesu mijiedarbības subjektivitāti, kas būtu attiecināmi uz Apziņu jānoliek malā no zinātnes un aiz cilvēka izpratnes robežām.
    Vilders Penfils pētījumu rezultātā tāpat nācis pie secinājuma, ka Apziņas enerģija atšķiras no smadzeņu neironu impulsu enerģijas.
    KF Medicīnas zinātņu akadēmiķie, Zinātniski pētnieciskā institūta Smadzeņu neiro fizioloģijas direktore profesore medicīnas zinātņu doktore Natālija Behterova: „Hipotēzi, ka cilvēka smadzenes uztver tikai domas no kaut kurienes, kas nav saistītas ar cilvēka matēriju pirmo reizi to dzirdot no profesora Nobela prēmijas laureāta Dž. Eklza. Tai brīdī tas likās ļoti absurdi Bet veicot pētījumus uz smadzenēm Sant Pēterburgas Zinātniski pētniecības institūtā apliecināja, ka nav iespējams noteikt radošo procesu mehānismu. Smadzenes spēj ģenerēt tikai pašu vienkāršāko domu tipu, kā pāršķirt lasāmās grāmatas lappusi vai izmaisīt cukuru tējas krūzītē. Bet radošais process – parāda jaunu pavisam citu kvalitātes posmu. Kā ticīgs cilvēks es pieļauju Visvarenā darbību uz domāšanas un Apziņas procesiem.
    Zinātne pakāpeniski pienāk pie secinājumiem, ka smadzenes ir nevis domu un Apziņas avots, bet pats lielākais ko varam tām piedēvēt – to retranslators.
    Profesors S. Grofts par šo saka: „Iedomājieties, ka jums sabojājies televizors un jūs izsaucāt meistaru, kas pagrozījis atsevišķus kloķus viņu noregulēja. Jūs taču nedomājat, ka visas TV stacijas atrodas televizorā?

  • to EgilsR
    Kas ir gars?
    Kamdēļ Kains nogalina Ābelu?
    Ja dievs ir mūžīgā mīlestība un viszinošā gudrība, tad viņš būtu izturējies vienlīdz mīļi pret abiem (būtu pieņēmis ziedojumus), lai neradītu greizsirdību un loģiski sekojišo noziegumu.
    ————
    Vēlreiz jautāju.
    Vai kanibālus moka sirdsapziņa? Vai kamikadzes (moderni saukti par troristiem) moka sirdsapziņa?
    Mana atbilde ir – PROTAMS, KA NĒ!
    – kanibāli pārdzīvo ar sirdi to, ka nebija iespējams apēst citu cilvēku
    – kamikadzes moka sirdsapziņa, ja tiem neizdodas uzspridzināties
    – godmani un kalvīti moka sirdsapziņas pārmetumi, ka neizdevās gan izdabāt Lielajiem Zēniņiem (pildīt apsolīto), gan saglabāt savus posteņus un ietekmi.
    ========
    Sirdsapziņa Nav mērinstruments, jo katram tā ir savādāka.
    ——–
    Kas ir Ētika?
    Kas ir morāle?
    Kas ir gars?
    ========
    Ētika un morāle ir cilvēku menedžmenta un kontroles tehnikas – katrā pasaules malā ir citi kodeksi (KODI) un citādākas sirdsapziņas.
    —-
    Ja gars nav nesavtīga mīlestība, tad vārds gars ir tukša skaņa bez nozīmes. Tieši tā pat, kā inteliģence.

  • KAS ir mērinstruments?

  • Nu, kā Klusais ieminējās – patiesības, taisnīguma, tikumiskās pašapziņas mērisnstrument.
    Šķēlem šķiet taisnīgi, ka visi Latvijas uzņēmumi ir notrallināti ārzemniekiem, iedzīvotājiem tas var šķist netaisnīgi.
    Ticīgajiem patiesība šķiet, ka sākas pēc nāves, pārējiem patiesība ir dzīvē, tiem, kas skatās X-FILES, patiesība ir tur ārā:D
    Kā jau teicu, kamikadzēm augstākais tikums ir uzspridzināties paņemot līdzi pēc iespējas vairāk ienaidnieku, kādam citam augstākais tikums ir glābt pēc iespējas vairāk dzīvību.
    —-
    Tu pati saprati:)

  • Par Kainu un Ābelu.
    Labprāt pastāstīšu VERSIJU – šis būs tāds hermeneitisks ekspromts.
    1.Moz.grām. 4.nod. ir pirmā reize,kad Bībelē pieminēts vārds “grēks”? Ābola ēšana atspoguļota 3. nodaļā, tur nav tāda vārda. Tur ir vārds “lāsts”.
    4. nodaļā galvenie varoņi ir Kains un Ābels – pirmie divi cilvēki, kuri nav pazinuši personīgu savienotību ar Dievu kopš dzimšanas. Atšķirtība no Dieva nozīmē, ka mēs par Dievu runājam kā par objektu ārpus sevis, trešajā personā (viņš), nevis otrajā (tu). Atšķirtība neizbēgami nozīmē tukšumu. “Ziedošana” ir vārds, ar kuru apzīmē tiekšanos pēc savienības atjaunošanas, būtībā tas nozīmē – iepriecināt otru (šajā gadījumā, Dievu), tā lai justos atkal savienoti vienā veselumā.
    Bija divi cilvēki, katrs gribēja ziedot kaut ko no tā, kas viņam bija, no viena pieņēma, no otra nē. Tas, no kura nepieņēma, sadusmojās. Un te Dievs jautāja Kainam, kādēļ tavs vaigs dusmīgs? vai nav tā, ka ja tu dusmojies uz savu brāli, tad grēks guļ tava sliekšņa priekšā?
    Vai tu tiešām domā, ka Dievam kaut ko vajadzēja (tajā nozīmē kā mēs to saprotam) – aunu vai labību? Visu, ko dara Dievs, viņš dara, lai palīdzētu cilvēkam atrast viņa īsto būtību, īsto eksistences stāvokli. Tā ir mācīšana un audzināšana. Brīvības potenciāla (kapacitātes) apzināšana un īstenošana cauri laikiem, no paaudzes paaudzē. Mērķis ir nonākt līdz tādam savienotības un mijiedarbības, sadarbības stāvoklim, kur cilvēki visi kopā (kā kopums)kļūst pašpietiekami, nepretrunīgi (bez vardarbības kapacitātes).
    Es domāju, ka Dievam tajā situācijā vajadzēja, lai Kains un Ābels apvienojas un dāvina kopīgi. Viņi varēja pajautāt savai mātei (kura taču pazina, atcerējās, kāds ir Dievs): kā mēs viņu vislabāk varētu iepriecināt? kas viņam vislabāk patiktu?
    Bet nelaime bija tā, ka bija radies Ego. Cilvēku sašķelšanās individuālajās uztverēs un domāšanā. Paštaisnums un pretstatīšanās. Sacensība.
    Grēks radās ne jau no tā ābola ēšanas (vienkārši pašas par sevi nepakļaušanās Diea pavēlei), bet no tā, ka ēdot Ādams un Ieva sajutās atsevišķi viens no otra un abi kopā – no Dieva. Parādījās individuālās “apziņas”. Ādams norādīja, ka “sieva vainīga”, Ieva – ka “čūska”vainīga. Pie tam Ādams apvainoja Dievu (viņš teica: tā sieva, kuru tu man devi, tā ir vainīga…). Viņi redzēja, ka ir kaili, t.i., sašķelti. Un sāka aizstāvēties. Sāka tiesāt. Tas arī ir tas grēks. nevarēja netiesāt (bija zaudējuši savu kapacitāti, citiem vārdiem sakot).

    Šādā savstarpējā stāvoklī neizbēgami sākas konkurence. To arī redzam kā tālākās civilizācijas galveno dzinējspēku.
    Mēs dzīvojam pasaulē, kura ir zem ļauna un laba atzīšanas lāsta. Dalām un šķirojam visu “labajā” un “sliktajā”, pareizajā un nepareizajā, savējos un citos utt., u.c. Tā ir tā “pasaule, kura ir zem lāsta”, pretstatā Dieva valstībai, kuras pamatā ir izlīdzināšanās un piedošana (būtībā: at-Vainošana).

    Ir teikts, ka Dievs izraidīja no “paradīzes” (savas klātnības, tiešo attiecību vietas), jo ja tādā stāvoklī viņi būtu ēduši arī no Dzīvības koka augļiem, tad nekas viņus vairs nevarētu glābt. Šīs mokas (lāsts) kļūtu mūžīgs.

  • Gars nav izpētams un zinātniski izpētams. Kāpēc hanibāls apēd otru cilvēku? Ne jau tāpēc, ka viņi būtu badā un apmierinātu savu izsalkumu. Viņi domā, ka apēdot kādu viņi līdz ar to iemanto daļu no cilvēka gara viņa Es. Ir ciltis, kas apēd savus priesterus pēc nāves, lai it kā iemantotu gudrību.Vai tad mēs šodien arī neesam hanibāļi? Civilizēti, mums tā liekas. Apēdam savu tuvāko garīgi un vēl priecājamies, kā viņš mokas. Kristieši lieto SV. Vakarēdienā vīnu un maizi, kas simbolizē Kristu – vienotību ar Viņu. Vai to var uztvert kā hanibālismu? Par Kainu un Ābelu. Pirmsākums meklējams grēkā, kas izriet no labā un ļaunā atzīšanas koka augļiem. Kainam bija brīvā izvēle. Viņš izvēlējās nogalināt – noziegumu. Aklās dusmās, skaudībā, ko tikai cilvēks nepastrādā? Dievs nenogalināja Kainu, bet iezīmēja. Laikam jau mums savā dzīves laikā jāatīstās tā, lai atbrīvotos no ļaunuma, darīt kādam garīgas un fiziskas sāpes.Lai atbildētu uz to vai Dievs bija taisnīgs pret Ābelu un Kainu, tad mums jānoskaidro vai pastāv dzīve pēc nāves? Dievs mums neko neuzspiež, Viņš tikai vēlas mūsu izaugsmi garā.Apziņa pie cilvēka veidojas no reliģijas [ex religioso], kādā viņš ir, skatoties pēc tās uzņemšanas savā iekšienē. Apziņu pie baznīcas cilvēka veido ticības patiesības no Vārda, jeb no mācības, kas ņemta no Vārda, skatoties pēc to uzņemšanas sirdī; jo kad cilvēks ticības patiesības zina, un tās savējā kārtā aptver, un pēc tām tās grib un dara, tad viņā rodas apziņa. Uzņemšana sirdī nozīmē uzņemšanu gribā, jo cilvēka griba ir tas, ko sauc par sirdi. No tam nākas, ka tie, kam ir apziņa, visu, ko runā, to runā no sirds, un visu, ko dara, to dara no sirds. Viņu sirdsprāts ir nedalīts, jo viņi dara pēc tā, ko saprot un domā esam patiesu un labu.Lielākais mūsdienu neirofiziologs, Nobela prēmijas laureāts medicīnā Dž. Eklzs veicināja domu, ka analizējot smadzeņa darbību pamatā nevar noskaidrot psihisko parādību rašanos. Iemeslus. Ar to varētu vienkārši izskaidrot, ka mūsu psihe nav atkarīga no smadzeņu funkcionālo darbību. Pēc zinātnieka domām nedz fizioloģija, ne evolūcijas teorijas nevar sniegt nekādu skaidrojumu par Apziņas izcelsmi un tās dabu.. Tā ir pilnīgi sveša visiem materiālajiem procesiem Visumā. Fizisko procesu realitāte un cilvēka garīgā pasaule, tai skaitā arī smadzeņu darbība – ir pilnīgi pastāvīgas un neatkarīgas pasaules. Kurām pastāv tikai mijiedarbība un kaut kādā brīdī ietekmē viena otru. Viņam piekrīt tādi dižgari kā Karls Leišlijis ASV bioloģiskās laboratorijas doktors un Harvardas universitātes doktors Edvards Tolmens.
    Uz Kainu iedarbojās ļaunais tāpat kā uz Ādamu un Ievu. Gan Ādamam, gan Kainam bija izvēle to nedarīt. Arī šodien mums pastāv vienmēr izvēles brīvība starp ļauno un labo. Morāles likumi mums uzrāda ko darīt vai nedarīt. Jau reiz sacīju, ka tie ierakstīti sirdī. Dažiem tie vienkārši padzisuši. Ētika to neatjaunos, jāatgriežas pie tās programmas, kas atjauno mūsu esošo, atbrīvo no spamiem.
    Bībelē ir teikts, ka Dievs zina par mums visu, redzot cilvēku sirdis, jeb citiem vārdiem sakot nolasot informāciju. Kā tas notiek? Kamēr zinātnieki pierāda, tikmēr Dievs jau sen rīkojas, izmantojot esošos un vēl neesošos zinātniskos eksperimentus. Sv Rakstos teikts:(Psalms 139: 16) „Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.”
    Zinātnieki mēģina pierādīt, ka fotoni, izejot cauri DNS, pārvēršas par radioviļņiem, kurus var uztvert un pārraidīt jebkurā attālumā. Bet pirms tam fotoni nolasa informāciju, ģenētiskus tekstus un hologrammas, ko satur DNS, un polarizējoties (mainot elektromagnētisko vektoru rotāciju) ieraksta to sevī. Tas ir nepieciešams, lai izveidotu mēroga hologrāfiskus šablonus. Šajā gadījumā, Dievam pat nav jābūt klātienē jauna cilvēka, jeb embrija rašanās laikā, jo iepriekš informācija par embriju jau bija nolasīta un ieprogrammēta. Vadoties pēc Bībelē teiktā un šādiem šabloniem tiek būvēts embrijs. Ja polarizācijas laukums pagriezts vienā leņķī – parādās viens sadales laukums (hologramma, teksts), ja citā – pavisam cits laukums. Šis process ilgst tik ilgi, cik nepieciešams, lai uzbūvētu embriju.
    Sākot ar 1962. gadu, kad Votsonam, Krikam un Vilkinsam tika piešķirta Nobela prēmija par dubultās DNS spirāles atklāšanu, tika uzskatīts, ka, kopš spermatozoīda un olšūnas saplūšanas mirkļa, jebkuras radības, to skaitā arī cilvēka, attīstība tiek noteikta ar informāciju, kas ir ierakstīta to šūnu hromosomās. Šķita, ka citas vietas informācijas glabāšanai nav. Kā tik milzīgs informācijas apjoms var būt ierakstīts tik niecīgā hromosomu kamolā, ka to var saredzēt tikai ar mikroskopa palīdzību? Lai uzbūvētu cilvēku, ir nepieciešams stingri noteiktā kārtībā sintezēt olbaltumvielas (celtniecības materiālu visiem orgāniem), pēc tam veidot orgānus (vienlaikus tiek būvēti divi, trīs, četri un vairāki orgāni, turklāt nedrīkst sajaukt katra orgāna vietu kopējā konstrukcijā). Jebkura analoģija var tikai aptuveni attēlot šī procesa neticamo sarežģītību. Var teikt, ka automašīnas radīšanas process ir nesalīdzināmi vienkāršāks, kaut arī šeit ir jāsamontē katrs mezgls atsevišķi, un pēc tam viss jāsavieno galvenajā konveijerā. Tam ir vajadzīgi tūkstoši tehnoloģisku karšu un rasējumu. Nevar pat iedomāties, cik tādu ir nepieciešams cilvēka radīšanai. Neņemot vērā pēdējos zinātnes sasniegumus, šajā jautājumā mums atliek pakļauties tikai un vienīgi Dieva iedibinātai kārtībai. Atbilstoši kreacionisma (latīniski creatio; creatonis – radīšana) ir uzskats, ka pasaule, dzīvība un cilvēks ir dievišķās radīšanas rezultāts.

  • Es sapratu tavu domu. Bet par cik mēs te nerunājam divatā, bet par jēdzieniem, tad tā nekā nevar saprast.
    Viss tas, ko tu tur nosauci, nav nekādi mērinstrumenti.
    T.i., instrumenti jau ir (“tehnoloģijas”), bet MĒRA ta nav.
    Mērs ir absolūts standarst. Universāls atskaites punkts attiecībā pret ko visu pārējo var mērīt un salīdzināt. un izdarīt Objektīvus, ne subjektīvus spriedumus.

  • Cilvēcības mērs (varbūt viens no) var būt pavisam vienkāršs: Nenodari citam to, ko nevēlies lai nodarītu Tev.

  • Nav slikti! īsi un skaidri. Pie tam kultūrā atpazīstami.
    Tomēr es te saredzu divus “bet”:
    1)šī morālā maksima formulēta caur noliegumu (“ne-Nodari…”), un mēs jau zinām, kā tas strādā…;
    2)tā programmē uz bezpalīdzību, pasivitāti, atkarību un tml. Kas, manuprāt, it sevišķi skaidri parādās mūsdienu globālajā sabiedrībā ar 7 miljardiem civēku, kur pie tam informācijas un “izglītības” apjoms visu laiku aug, tātad cilvēki grib būt aktīvi un zināt, ko darīt, nevis ko nedarīt. Bet darot JEBKKO, kādam noteikti nodarīs ne tā, kā gribētu saņemt pats.

    Manuprāt, tādēļ arī Jaunajā derībā, kura tapa tieši mums līdzīgajos Romas impērijas sabrukuma apstākļos caur Jēzu tikai dota cita maksima – pozitīvā formulējumā: MĪLI SAVU TUVĀKO KĀ SEVI PAŠU. Tikai tā vairs nav vienkārši formula, instrukcija, kuru nedrīkst pārkāpt (kā baušļi), jo tad var viegli pieķert. Te jau cilvēkam iznāk pavisam cita savas dom”ašanas un darbības organizācijas sistēma. Un cita vērtēšanas sistēma. Tā atbilst ne burtam, bet garam. T.i., TĒLAM.

  • Cilvēki ir pārāk dažādi, un tikai neliela daļa no tiem ir līmenī kurā ir pietiekami ar pozitīvu – veicionošu stimulāciciju. Es neatceros kur, bet ir tekts: ‘un kā ir bijis tā arī būs, un kas ir noticis tas arī notiks, un nav nekā jauna zem šis saules’, kā domā vai cilvēki kopš Romas laikiem ir stipri mainījušies un cik lielai daļai no tiem ir vajadzīga ierobežojošā stimulācija, kaut vai tāpēc lai tie paši sev (kā minimums) nenodarītu ļaunu. Es joprojām domāju, ka mīlestība bez stingrības (ierobežojumiem) ir irzvirtība (vismaz šinī pasaulē). Un ne-Nodari var ar aizvietot ar ‘atturies’ vai ko labāku.

  • Visumā visam tevis teiktajam piekrītu. Labi uzrakstīts. :)
    Bet ja tu būtu teicis, ka mūsdienu sabiedrībā ir vajadzīgas abas stimulācijas (veicinošā un ierobežojošā) un ka tāpēc šodienas sabiedrības izaicinājums ir atrast konceptu un metodi (tēlu? pasaku? stāstu?), kā tās abas var dinamiski un kaut kādā pašorganizācijas (nevardarbīgā, centralizēti neorganizētā) veidā savienot, tad es tev piekristu pilnibā! :))
    Uz priekšu! :)))

  • Gribēju tikai pateikt, ka man ļoti patika tavs humors par Saulcerīti, kurai jānones Antiņš. :)
    Un visas tās domas par VĪRIEŠA vietas un nozīmes (kapacitātes) atjaunošanu sabiedrībā, sākot jau ar ģimeni, pēc tam – skolu.
    Man būtu daudz ko teikt. PILNĪGI piekrītu, ka tam būtu jāpiešķir pati lielākā nozīme visos stāstos par nākotni.
    Bet kaut kādā jaunā veidā nekā tas jebkad vēsturē ir bijis.
    Es par to arī domāju, un tagad – vēl vairāk.
    Bet pagaidām nezinu, kā lai to ietērpj vārdos (izsaka) īsi un skaidri, jo garas lekcijas un pārāk sarežģītas diskusijas ar gariem tekstiem, kurus grūti lasīt, te laikam nav īpaši vajadzīgi…
    Tā ka pagaidām nezinu.
    Tas arī viss, ko varu pateikt.
    Ceru uz visu pārējo vērtīgiem ieguldījumiem šajā ziņā!

  • es neesmu pret to ko tu saki es domāju ir jābūt kādai dualitātei.

  • Tu saki:
    “Pasakas ideja – tie, kuri šajā valstī dzīvo saskaņā ar morāles normām, tie tiek nesti, vesti, guldīti, vai kā citādi godādi saules apspīdētajā, mirdzošajā stikla kalnā,
    - tie, kuri pārkāpj morāli, tie tiek iemīti kāda teiču purva vidū, zāļainā, melnā, dūņainā, un gurgstošā rāvā….
    Tie= dvēsele, gars, apziņa.”

    Iznāk, ka tu domā, ka “stikla kalns” ir slava, gods un tml. – kaut kas iekārojams, kā dēļ tad arī izdomāta tā melīgā, liekulīgā “morāle”, kura pašlaik valda.
    Tomēr es domāju, ka “stikla kalns” ir CIETUMS, NĀVES priekškambaris. Jo Saulcerīte tur jau ilgi guļ gandrīz mirusi un kraukļi un visi citi tumsas spēki dmā, ka uz mūžu. Tāpēc jau es rakstīju par to pašalik Latvijā ceļamo “Gaismas pili” – ka tā var kļūt par kapu vai mūžīgu cietumu “Baltajam tēvam”, t.i., Tautas Viedumam, Dzīvajai Gudrībai, Dzīvajam Garam.

    Induli, KAS tev ir tā Saulcerīte?
    Un KAS – Antiņš?

    Es atceros, kā tu vairākkārt komentāos esi norādījis, ka, tavuprāt, valstī nav pozitīvas ideoloģijas (šķiet, ka tu ar to saproti Vīziju (mērķi, attīstības virzienu un tā saprotamu, visiem pieņemamu pamatojumu), līdz ar to – nav pozitīvas morāles, bet tāpēc arī patiesa ētika nav iespējama.

    Neesmu pārliecināta, ka esmu tevi pilnībā sapratusi.
    Ko tu šajā valsts ideoloģijas un morāles kontekstā domā par Latvijas vietu pasaulē, par Latvijas lomu? Jautāju tāpēc, ka, manuprāt, mūsdienās vairs NAV IESPĒJAMS šīs lietas definēt vienai atsevišķai valstij. Tām ir jābūt cilvēces, Zemes, Visuma “ideoloģijai” un “morālei”, bet izteiktām Valodā (valodās?), kura (-as) ir nozīmīga, organiski saprotama, izjūtama, dabiski un bez uzspiešanas pieņemama atsevišķiem cilvēkiem vai tautām, kultūrām.
    Tieši tāpēc jābūt Tēliem, Stāstiem. Un, vēl svarīgāk (!!!), METODEI, kā var RADĪT JAUNUS STĀSTUS, kuri turpmāk vienmēr un visur atkal un atkal palīdzētu atjaunot un veidot Vienotību, Saprašanos, Sadarbību jebkuru cilvēku un tautu starpā. Citādi kopīgo neatrast visā tajā milzīgi apjomīgajā kultūras un vēstures mantojumā. Un iznāk paradokss – jo “bagātāki” (ar kultūru, vēsturi, zināšanām) mēs kļūstam, jo vairāk nesaprašanās (līdz ar to – notiek centralizācijas un totalitārisma riska palielināšanās).

  • Ko tu domā ar “dualitāti”?
    Varbūt “trīsvienībai”?
    1. Ierobežojošā stimulācija.
    2. Veicinošā stimulācija.
    3. Metode, kā tās abas labprātīgi un radoši konfigurēt kopā katrā konkrētā laikā un vietā.

  • Gribēju pajautāt, vai kāds no klātesošajiem ir lasījis K.Petrovu tik pamatīgi, lai varētu izskaidrot par “Sabiedriskās drošības koncepcijas Nedzīvais ūdens” teorētisko pamatu?
    Tur grieķu duālismā un Dekarta racionālismā balstītais intelektuālo metožu (domāšanas) “mainstream” tiek pavisam skaidri un ļoti pamatoti aizvietots ar citu konceptu: Informācija, Matērija un Mērs.
    “MĒRS” – tur tas “suns aprakts”.

  • P.S. Rīt visu dienu nebūšu.
    Novēlu radošu entuziasmu, brīnumus un atklājumus!
    Un PRIEKU VISIEM!!!

  • 1. par ‘trīsvienību’ jā lai ir tā Tu saki.
    2. Par Antiņu. Antiņš jeb muļķītis, jeb tāds kurš nelieto prātu, un priekš kam prāts ja Viņam ir Sirds ?
    visiem –
    3. Šausmīga vakara pasačiņa, skar šeit apskatīto tēmu.
    http://www.vidachok.com/2009/04/13/10933
    (krivu val. 40 min. var skatīties no 19:43)
    un jautājums vai jaunais stāsts nav tas pars, vecais pirms tūkstošiem gsdu aizmirstais vecai.

  • Esmu tikai klausijies Petrova lekcijas (visas 14 daļas) vairākkārtīgi. Joprojām ir uz kompa (~ 6GB) varu padalīties, bet par Mēru ir tikai izjūtas, izskaidrot nespēju. Lasīt esmu mēģinājis Мёртвая вода, un sravnitelnije bogoslovije, atzīšos nevelku, ļoti smags teksts priekš manis un arī terminaloģiskā bāze nepietiekama.

  • Kā var zināt, ko IAOUE (jahve) vajadzēja, ja viņš to nesaka? Kas, Kainam ar Ābelu ir jālasa IAOUE domas vai? IAOUE labi zināja (kā jau viszinošs un visvarošs), kas notiek, kad tiek trenēta grizsirdība. Pamēģiniet paši ar saviem bērniem tik ļauni izrīkoties – vienu otra priekšā visu laiku izcelt.
    ——-
    IAOUE ir apzināti pārkāpis savus stulobs baušļus un ir divkosis – ir līdzdalībnieks slepkavībā un runā vienu, dara citu. Vecā derība ir pilna ar pretīgiem IAOUE izgājieniem.
    =======
    Par to nav vērts runāt.
    =======
    Pie tam TAS IR LIELISKI, ka parādījās individuālās apziņas, pretējā gadījumā cilvēki būtu, kā bišu saime. Tas nav nekāds grēks – TĀ IR BRĪVĪBA no kontroles.
    ——-
    Pie tam.
    Konkurence radās no pārapdzīvotības un resuru nemākas apsaimniekot – nevis no individualitātes. Konkurence ir arī dabā par resursiem un tas to notur balansā.
    =======

  • Jā, jā, tā ir. Tikai fakts paliek fakts – katrā pasaules malā sirdsapziņa nozīmē kaut ko citu.
    Kādēļ tava sirdsapziņa (ētika, morāle un tikumība) ir labāka par manējo vai Oskara?
    ———
    Ko nozīmē “izaugt garā”, ja tu, kā kreaconists, nemaz nezini, kas ir gars?
    ———
    Tas, ka kaut kas nav izskaidrots, nenozīmē, ka jānodarbojas ar māņticību un jāpiešķir tas pārdabiskiem spēkiem. Tas saucas ŠAURS SKATĪJUMS.

  • Visa sabiedrības evolūcija ir caurvīta ar vardarbību, pārspēka lietošanu, citu pakļaušanu… – un tu saki nedari citam to, ko vēlies, lai nenodara tev. Tas ko tu saki ir iluziors sapnis, kam nav nekāda sakara ar realitāti.
    ——
    Vardarbība un pārspēks nosaka arī esošo sabiedrisko iekārtu – Hierarhisku Piramīdu, kurā Centralizēti tiek Koordinēta, Kontrolēta bezierunu paklausība un citu Upurēšana lielāka labuma (karš) vai personīga labuma vārdā (pareks glābšana)

  • Kāpēc ir tik neiespējami visu būtisko uzrakstīt?
    Šķiet, ka visu laiku gaisā paceļas kārtējā nokavētā lidmašīna pēc lidmašīnas – tur aizlido manas nokavētās iespējas. Visu tāpat nav iespējams pagūt, bet kā nepalaist garām svarīgāko? Ik pa laikam apjūku.
    Tas laikam ir jautājums par vērtībām katra cilvēka dzīvē. Kad skriet, kad – apstāties. Kā izvēlēties sev pašam ceļu (jāsi pa labi vai pa kreisi – galvu pazaudēsi u.tml.) Par to ir tik daudz pasaku, visdažādākajiem gadījumiem var piemeklēt savu. Bībelē arī ir pat 4 evaņģēliji, daudzas grāmatas, vēstules – un tikai tas viss kopumā spēj atklāt situāciju daudzveidībai piemērotas atbildes.
    Kā Agnese atrada katram savu – multfilmas un video bija lieliski:)paldies!
    Tāda atbilžu meklēšanas iespēja būs nepieciešama vienmēr.
    ……………
    Istaba
    Man ir sapnis, lai man mājās būtu bibliotēkas istaba:) Tāda mājīga, ērta, klusa, kur varu atrast visus nepieciešamos resursus. Ja uz Latviju paskatās kā uz mūsu kopīgajām Mājām, vai tad Gaismas pils ideja nav lieliska? (Strīdēties var par to, cik dārgām vai cik labām jābūt mēbelēm, u.tml.) Gaismas pils kā nacionālā un visas pasaules gara mantojuma krātuve, kur man var palīdzēt profesionāls bibliotekārs, kurš ir pēc labākās sirdsapziņas un atbildīgi sistematizējis informāciju un pārzina visu krājumu.
    ……………
    Mērs?
    Vai cilvēku apdzīvotā pasaulē mērs nebūtu – cilvēks?
    (un skudrupūznī – skudra, zirgu stallī – zirgs?)
    Pēc līdzības ar materiālo pasauli – lai izgatavotu krēslu, vai galdu, vai skapi un gultu, saprātīgs meistars par pamatu izmanto cilvēka ķermeņa proporcijas. Tad krēsls ir ērts un galds pareizā augstumā. Lielos vilcienos cilvēka uzbūve ir viena un tā pati (kājas iet pa zemi, acis ir acu augstumā u.tml.).
    Tāpat arī sirds mums visiem ir, un prāts (ja akcentējam atšķirīgo – arī daudzkas ir, piemēram, tas, kam nu katrs tic)
    Ir piedzimšana, katrs no mums ir bijis bērns, arī pusaudža gadi piedzīvoti(TF lasītājiem, šķiet, jau aiz muguras), ir attiecības ar citiem. Būs mums vēl daudz kas cits – prieki, bēdas, laime, nelaimes.
    Kad es satieku otru cilvēku – viņš ir kā es. Tāds pats, tikai brīvs savās domās, pārliecībās, uzskatos. Es gribu, lai viņš uzklausa, atļauj man būt manā pašreizējā attīstības stadijā, lai atļauj patiesi izteikt arī visas šaubas. Katrs grib būt uzklausīts un pieņemts.
    Tas nav kosmiskos mērogos, tas ir tepat.
    Kamēr vēl meklējam kaut ko labāku.

  • Vienalga par pārējo ceļiem – galvnais ir atrast savējo, vai ne? :D
    ========
    Galvenais, ka es (mans ego) tieku uzklausīts un pieņemts, vai ne? Pofig par pārējiem – galvenais, lai es varu sajusties kaut kā, kā es iedomājos. Un tā visi 7 miljardi plosa katrs uz savu pusi to spilvenu.

  • Vai tas ir ētiski uzvesties vai nē? http://www.youtube.com/watch?v=gHzkUsjDFdc&feature=sub
    ————–
    Kurš nosaka vai tas ir ētiski vai stulbi vai gudri vai vēl kā? Kādēļ kāds domā, kādam citam interesē, ko citi par viņu domā, kā vērtē… ?
    Vai kādam ir jāuztraucas par to vai viņš atbilsts ētikas normām un iederas sabiedrībā?
    Kādēļ kādam būtu jāņem vērā, ko citi par viņu domā? Tādēļ, ka tas ir viņa personīgajās interesēs (nevarēs dabūt darbu vai atrast biedrus)?

  • :D Tev nevajag sava ceļa iespēju?
    Vai Tu gribi palikt kopā ar 7 miljardiem spilvena plosītāju?
    …………
    Tas labais ceļš, manuprāt, šā vai tā, sanāk diezgan kopīgs visiem. Lai cilvēce dzīvotu nevis mirtu. Ja mans ceļš ierakstās Visuma likumsakarībās, tad tas ir dzīvibas ceļš. Ja kaut ko daru nepareizi – slimoju, nīkuļoju, nesanāk… Savs ceļš nozīmē brīvo izvēli atbilstoši saviem uzskatiem. Var jau visu laiku iet gulēt no rīta un celties vakarā, tādējādi neizmantojot Saules hgaismu, bet tikai mākslīgo apgaismojumu. Var jau mēģināt kartupeļus stādīt janvārī (aiz pārliecības), bet vai vajag? Lidzīgi kā sērfotājs izmanto viļņu enerģiju, tā Cilvēkam būtu jāiekļaujas Visuma likumsakarībās. Tajā skaitā, cilvēcīgas saskarsmes likumsakarībās:)
    Bet drīkst neiekļauties!
    Katrs lai dara, kā viņam labāk.

  • Katrs lai dara, kā citiem labāk varbūt? Nevis atkal sev sev sev…
    Vai tu tiešām domā, ka kādreiz kaut tehniski ir iespējams, ka mainīsies, ja cilvēki domās kategorijās ES, MAN, SEV…?

  • Paldies par youtube, vai varu palūgt latviski Tavu domu par šo dziesmu? Ko Tu gribēji ar to pateikt?
    Šāda mūzika man ne visai patīk.

  • Bet kā var uzzināt, kā CITIEM ir labāk?
    Kā Tu to domāji?

  • Vispār piekrītu.
    Ja cilvēks ir apmierināts ar savām izvēlēm dzīvē, ir laimīgs, tad parasti grib, lai līdzcilvēki arī tādi būtu, pie tam zina, kā kļūt laimīgam pēc savas pieredzes.
    Tāds cilvēks tiešām ir jau nobriedusi personība, kurš gūst lielu gandarījumu no kalpošanas citiem.
    Vai ir iespējams to jau no pašas bērnības ieaudzināt – nezinu gan.
    Virziens vai ceļš ir uz kalpošanu citiem. Ar ko tas katram var sākties? Vai Tev ir atbildes?

  • Ja jau radīja pēc Sava Tēla un Līdzības, tātad – brīvu.
    Bet Brīvība ir tāda lieta, kuru nevar iedot. To var tikai iegūt, t.i., iemantot, līdz tai izaugt, kļūt tās cienīgiem. Visu saprast, visu zināt, visu varēt. Un spēt arī atteikties, atturēties. Līdz pat sava es neredzēšanai,nejušanai. Ego šajā skolā tiek pamazām novests līdz nullei.
    Tā ir Nesavtīgās Mīlestības evolūcija.
    Sākums un gals ir Nesavtīgā Mīlestība.
    “Paradīzes dārzs” ir ideālā Dzīves Skola.
    Jēzus – skolotājs (bez viņa neko nesaprast visā tajā stāstā.) Ideālā līdzjūtība.

    Tu pats zini! :)

  • Liksim mierā mirušos (kristu…).

  • Labdien!
    Aigaram – par morāli paskaties guglē, samērā īsi un saprotami.
    Pārlieku bargi pretstatīti stikla kalns/purvs?
    Ar “atvainošanos” ienākot mājā, kājas slaucīs retais.
    No mūsu ieceres pagaidām tapšanas stadijā vien kāda skeleta daļa, kuru varētu godāt par galvaskausu. Kad skelets apaugs ar miesu un asinīm, tad stāsta kompozīcija ienesīs savas nianses, taču pierakstu – zemāk.
    Stikla Kalns. Kāds zina lielāku, skaistāku, piemērotāku? Šo literāro tēlu diskusiju sākumā minēja Agnese, pie tā palikām. Jautājumiem par tēlu piemērotību un citiem ieteikumiem mūsu diskusijās jābūt konstruktīviem. Varam, runājot par Saulcerītes kurpju papēža garumu, ieteikt to saīsināt, pagarināt. Bet par cik? Ar “neder” nekas netiek pateikts.
    Kamēr mums ir sava latviešu valoda, kamēr tajā runājam, mums ir sava “es” tiesības gan pasaulē, gan arī šajā liekulīgajā savienībā. Iedomājieties bērnus un skolu. Bērni skolā ir kļuvuši par izglītojamiem. Skola viņus neaudzina un nemaz nevar, nav valsts un sabiedrības morāles, labā, sliktā.
    Ārpus mājas bērnus audzina reklāmas, filmas, iela un vienaudži. Kāds būs iznākums?
    Par tuvāko un darāmo.
    Jāaicina katrs un ikviens izteikt savu attieksmi rakstiski pret dažādiem jautājumiem saistībā ar valsti, politiku, sadzīvi, savstarpējām attiecībām. Tie varētu būt gan pašrocīgi rakstīti, gan citur noskatīti rakstiņi, bet tajā jābūt iesūtītāja attieksmei, vērtējumam – labi,slikti, godīgi, ne utml.. Jāuzraksta savs vārds.
    Taču, pirms rakstīt, nepieciešams precizēt dažādas lietas.
    Iesūtītā raksta garums, vērtējuma forma, tēmu sadalījums, banka, kurā tie uzglabāsies utt.. Iekams nav skaidri un atrisināti jau minētie un tie jautājumi, kuri vēl tiks izvirzīti diskusiju laikā. Vajadzīgs nolikums.
    Par turpmāko.
    Kad morāles banka būs kaut cik piepildījusies (100 vai 1000 attieksmes – nezinu), tad tā vēlreiz jāsistematizē, jāizvērtē un “jāapaudzē ar miesu un asinīm”, ievērojot “atvērtā koda principu” (Aigars), saglabājot rakstiņu par morāli autoru vārdus un pārdomājot pretstatu kalns/purvs.
    Par morāles banku – jālūdz, vai TF un Ivo nevar kā līdzēt. Ar pārējo būtu jātiek galā patstāvīgi.
    Atliek tikai aicināt izteikt savas idejas, vērtējumus un citas noderīgas lietas turpmākai mūsu kopīgās morāles mājas virzībai, gan paturot prātā Saulcerītes kurpi.
    Lai katram par sevi un mums visiem kopā veicas!

  • Atvainojos par mazu iejaukšanos.
    Manuprāt, morāle nav kaut kas tāds, kas jāizgudro vai jānoskaidro aptaujās.
    Morāle ir tikpat veca kā pasaule. Morāles likumi ir tādi paši likumi kā gravitācijas likums. Tie jau sen zināmi, atklāti visās autentiskajās garīgajās mācībās. Tie ir ierakstīti arī cilvēku dvēselēs. Faktiski visi tos zina.
    Tie ir likumi, kurus ievērojot, cilvēki var dzīvot labi, vērtīgi un ar augstāku jēgu.
    Diskutēt var par to, kā šos likumus ievērot dažādās dzīves jomās un situācijās. Bet citādi – šie likumi darbojas neatkarīgi no tā, vai cilvēki tos atzīst un ievēro, un neatkarīgi no tā, ko kāds par tiem domā.

  • Man ir tādas pašas domas un bažas kā Jānim, jo vai tikai nesanāks tā, ka notiks diskusija par to, ko mēs visi jau sen labi zinām. No otras puses – ieguvums varētu būt tas, ka mēs beidzot (atkal) par to sākam nopietni domāt, un izklāstot domas rakstiski, tās daudz labāk sakārtojas.

    Katrā ziņā, Induli, tavu ideju nenoraidu, bet tad gribētos uzzināt arī idejas par realizāciju, jo diskusijas iespēja jau ir nodrošināta – http://www.tautasforums.lv/forums/viewforum.php?f=14
    - vai kā atsevišķa sadaļa mājas lapā, kur tiek publicēti cilvēku domu raksti
    - vai kā diskusija līdzīgi kā jau tas ir forumā
    - vai būtu kādi ierobežojumi apjomam (viens iesūtīs 1 teikumu, cits 20 lpp)
    - kurš veidos kopsavilkumus?

    Manuprāt, domāšanai par šo noteikti ir jēga, bet mums pašiem jāsaprot, kāds tieši būtu šīs domāšanas rezultāts:
    - vīzija 2 teikumos (kam, kur tiks izmantota?)
    - vīzija/raksts >2 lpp garumā (kur, kā tiks izplatīta?)
    - īpašību vai “labs/slikts” uzskaitījums
    - eposs, teika, pasaka
    - koncepcija, rīcības plāns

  • Jāni,tur tā nelaime, ka mainās. Varētu runāt par cik daudz, bet mainās. Tāpēc nevar izmantot attiecību 1:1. Attiecība būs kāda cita. Kāda, to mūsu gadījumā var noteikt sabiedrība, ja prasīsi partijai, tai arī būs viedoklis. Tikai kāds?

  • Pagaidām, ko sapratu, to uzrakstīju. Rezultāts? Domāju, ka mūsu valstij un tautā nav šāda jēdziena. Vai patiesi tas nav vajazdīgs? Kāpēc cilvēces vēsture apliecina vajadzību , bet mums pēkšņi nevajag? Ja nevajag, tad nebūs rezultāta, ja vajag, tad cilvēki atbalstīs un tas rezultātu lielā mērā noteiks.

  • ielieku komentāru, kas tapa apmēram pēc simtā ieraksta zem Svimmes video:
    Apkopots (jeb saīsināts) no Solvitas Ieviņas:
    [Katrs cilvēks] dzīvo vienotībā ar dabu un tās ritmiem, mīl sevi, savu darbu un dzīvi visās tās izpausmēs.
    Attīsta savu vērīgumu un jūtīgumu, seko katrai domai un sajūtām, kas [tādējādi] rodas.
    Ikviens apzinās, pilnveido, jēgpilni izmanto ikdienas dzīvē savas spējas un prasmes, lai sniegtu labumu sev un citiem.
    ———–
    Pielikts no Māra:
    Katram sabiedrības loceklim ir pienākums un tiesības zināt:
    1. kā viņš ir saistīts ar dabu un citiem sabiedrības locekļiem;
    2. kā viņā rodas emocijas un no tām izrietošā uzvedība.

    —————–VISS IR VIENS————
    ——————

  • Piekrītu.
    Pie tam, kas vienam šķiet morāls, tas otram var šķist amorāls:D Attieksmes ir atkarīgs no vides un audzināšanas, nevis no sarakstiem. Piemēram, Zviedrijā padot sievietei roku izkāpjot no transporta, var dabūt pārmetumus par nevienlīdzīgu izturēšanos, savukārt Latvijā lielu paldies.

  • `.. vardarbība un pārspēks nosaka ..`
    Juris rakstīja: ‘naudas vara aiziet’ vai nepieļau, ka arī spēka vara aiziet (karot neviens vairs negrib) un piramīda balstās uz meliem vairāk nekā uz spēku un esošā iekārta “izputēs” tieši tāpēc?

  • “JAHVE” – tulkojot – “Es esmu tas kas Es esmu”. Garu neviens nav redzējis. Mēs redzam tikai gara rīcību – cēloņus un sekas. Mana cilvēka miesa ir materiālais mana gara apvalks. Mētelis vai svārki nevar būt nedz labi nedz slikti. Astrālo mūsu ķermeni ne jau visi redz. No cēloņiem un sekām mēs spriežam par personu morālo rīcību pret citiem.
    Tas kas norisinās šodien Latvijā, norisinās arī globālajā pasaulē. Kāds uzstādījums? Iznīcināt cilvēkus, visupirms graujot morālās vērtības. Es šodien neesmu pārliecināts par to vai mūsu politiķi, kuri gatavi akceptēt līgumu ar SVF to pat nelasot būtu cienīgi dēvēt sevi par morāles cilvēkiem. Viņi iesaistās ļaunā spēlē pret savu tautu. Kamēr taps gatavs mūsu stāsts, iespējams nebūs kam to lasīt.
    Dramatiski pieaug bezdarbs, valstij nav mērķa radīt darba vietas.Liberāļi iespējams māk ētiski uzvesties pie banketa galda, ar ētiku viņiem viss kārtībā. Bet ar morāli? Paēdis neēdušu nekad nav sapratis. Mūsu uzdevums nosargāt savus bērnus, paaudzi, kas ieies apsolītā zemē. Jāparūpējās par tēviem yn mātēm, lai ilgi dzīvotu tai zemē ko Dievs Tas Kungs mums ir devis. Tas no Dieva mums uzlikts kā pienākums. Ja to neizpildīsim, savu zemi pazaudēsim. Viņa morāles likumā ielikts arī brīdinājums.
    Atbildot par JAHVI. Vecajā Derībā mēs redzam Viņu dusmīgu un pat nežēlīgu tas bija vajadzīgs, jo cilvēce nesaprot viņa dotos likumus, tad laikam jāsaņem pēriens? Mēs kārtējo reizi tiekam pārdoti verdzībā, nemācējām rīkoties ar savu brīvību. Cilvēkus vieno parasti kopējas vērtības. Tad nu būtu jāuzklāj vērtību galds un jāaicina. Aicināti visi, bet ne visi atnāks.

  • Padot sievietei roku pats par sevi nav morāles likums, lai gan aiz tā var būt morāles likums, kas mudina palīdzēt, mīlēt, izrādīt cieņu pret tuvāko.
    Bet rokas padošana var būt arī līdz automātismam ieaudzināts žests, ārišķīgs manierisms, mode, sabiedrībā pieņemts rituāls, paņēmiens, kā sākt sarunu, iepazīties, varbūt pat sākt spēli, kuras nolūks sievieti izmantot. Sevišķi gadījumos, ja sieviete ir jauna, skaista un iekārojama.
    No praktiskas vajadzības viedokļa, veselīgai, sportiskai sievietei nav nepieciešams atbalsts, izkāpjot no transporta.
    Ja aiz žesta ir morāles likums, var būt arī cita situācija, piemēram, veselīga sieviete pasniedz roku vīrietim invalīdam vai vecuma un slimību novājinātam večukam.
    Tātad aiz rokas pasniegšanas žesta var būt dažāda motivācija, kas ne vienmēr ir balstīta morāles likumā.

  • to EgilsR
    Un kā ir ar JAHVES rasismu (izredzētā tauta) :D Vai tev gadījumā arī nav Stokholmas Sindroms attiecībā uz jahvi – attaisnosi visu, lai cik nežēlīgi un ļauni izīrkojas mūžīgā mīlestība?
    =========
    to Klusais
    Iekārtas aizkulisēs ir poga, kuru vienmēr var nospiest, ja propaganda nenostrādā :D
    =========
    Jāni
    tā ir. Man points bija par kaut ko citu – katrā pasaules malā ir citi morāles likumi un citas sirdsapziņas un tikumi un ētikas normas…

  • Nevajadzētu gan sajaukt visu vienā putrā. Morāles likumi ir daudz augstāki par modi, ieradumiem, lokālām vai etniskām laipnības izteikšanas formām, žestu valodu, temperamentu utml.
    Morāles likumi ir vieni visai cilvēcei. Zemākās to izpausmes un īpatnības, protams, var atšķirties un pat noteikti atšķiras. Ja to ignorē, tad citas kultūras cilvēku var negribot aizvainot vai pat nāvīgi apvainot. Piemēram, tipisks amerikānis var norauties, ja pret musulmaņu sievieti izturēsies tāpat kā pret modernu amerikānieti. Mūs droši vien samulsinās kāds dienvidnieks, kas savu draudzību paudīs, mēģinot savu degunu berzēt pret mūsu degunu vai bučoties aiz draudzības jūtām. Itāļu pilsētnieks var mums šķist nepatīkami uzbāzīgs un nekaunīgs, ja viņš ar savu seju brauks mums tieši sejā un elpos virsū ķiplokus. Bet viņiem pašiem tas OK.

  • Morāles likumi ir pilnīgi dažādi katrā pasaules malā. To saturu globālisti vēlas monopolizēt un noteikt visā pasaulē.
    Piemēram, ASV tiek agresīvi kultivēts patriotisms – sevis upurēšana lielāka labuma (viņu gadījumā privāta kapitāla) vārdā.
    =====
    Piemēram, Japānā kamikadzēm un Tuvaojos Austrumos teroristiem ir pagodinājums uzspridzināties paraujot sev līdzi pēc iespējas vairāk ienaidnieku – tas garantē to, ka viņi pa tiešo nonāk debesīs.
    ======
    Par kādu morāli var runāt bez vides un audzināšanas konteksta. Meli, zagšana un nogalināšana vienam ir ikdiena un parasta lieta, jo tādā vidē ir audzis un apmācīts to visu darīt visaugstākajā līmenī.

  • Varbūt ne tikai vide un kultūra, bet arī rase (bialoģiskā) atšķirība spēlē lomu, un neņemot to vērā sapnis nesanāks īsts (piemērots).

  • rasei jeb ģenētikai nav nekāda sakara ar morāli:)

  • Ne amerikāņu patriotisms, ja tas tiek īstenots uz citu rēķina un amorāliem līdzekļiem, ne japāņu kamikadzes motivācija nav morāles likumi, bet šie ir labi piemēri, kā morāles likums tiek sakropļots, aplami iztulkots.
    Sākotnēji patriotisms, protams, bija domāts kā morāles likuma “mīli savu tuvāko” izpausme. Bet, tiklīdz patriotisms tiek izmantots, lai attaisnotu ļaunumumu, netaisnību, izmantošanu, manipulāciju, melus, tā tas zaudē savu mīlestībā balstīto pamatu.
    Vēlreiz atkārtoju: morāles likumi visiem cilvēkiem un visām tautām ir vienādi! Tāpat kā uz visiem cilvēkiem un tautām vienādi iedarbojas gravitācijas likums. Tos var saukt arī par Dieva likumiem vai Kosmosa likumiem, un tie visiem ir vienādi.
    Starp citu, nesen klausījos audiogrāmatā ierakstītus hinduistu svēto rakstu tulkojumus un biju pārsteigts, ka tajos dzirdēju tos pašus principus, kas Jēzus mācībā.

  • Labrīt!

    Pārlasot rakstīto, arī es saprotu, ka neko nezinu par šo fenomenu – morāli. Šodien tā tiek aiztāta ar partiju saukļiem un citiem dažāda veida aizvietotājiem. Atgriežoties pie mūsu mājas, domāju līdzīgi Jānim, ka, ieejot citā istabā, reizēm ir drauds dabūt pa ausi.Mēs esam tik sadalīti katrs par sevi vai kādās citās nelielās grupās, ka nav skaidrs, kam mums kopēja māja. Bet mums ir kopēja valoda, kopēja valsts, tāpēc uzdrošinos apgalvot, ka vajadzīga arī kopēja izpratne par uzvedību, par to, kas labi, kas slikti.
    Runājot par mūsu TF ideju es to noteiktu sekojošu. Aicināt katru un visus uzrakstīt par savu, labo, slikto, pareizo, nepareizo, par savu šodienas sāpi 50 – 150 vārdos. Apkopojot šos rakstus, radīsies kāds priekšstats. Sākumam tāds uzdevums neliekas pārāk sarežģīts un neiespējams.

  • Vai morāle valsts pārvaldē ir vērtība?
    Sk. : http://www.lnss.lv/zinojumi1.html

    „Katrai tautai vislielākais dārgums ir tās cilvēki – jo īpaši bērni. Tāpēc par vienu no galvenajiem uzdevumiem LNSS uzskata nepieciešamību realizēt sabiedrībai piešķirtās tiesības ieaudzināt nākošajos valsts pilsoņos nacionālās pašvērtības apziņu. Tieši savu bērnu dēļ mēs nedrīkstam kaut ko nevarēt, nespēt un ļauties iznīcībai,” tā Skolotāju kongresa delegātu vidū uzticību iemantojušais LNSS jaunievēlētais priekšsēdētājs Dr. paed. Edgars Kramiņš.
    “…nāca klajā ar aicinājumu visiem Latvijas pedagogiem kardināli iestāties par pozitīvām izmaiņām mācīšanas un audzināšanas darbā, atmetot līdz šim bezkritiski savākto, pielāgoto un Latvijas kultūrai nederīgo, vienlaikus veidojot elastīgu un demokrātisku izglītības procesu pārvaldību. “.

  • Patriotisms ir centralizēta spēka morāles norma – upurēt indivīdu lielāka mērķa labad, lai saglabātu centralizēto spēku. Cilvēki Latvijā taču raudāja, kad nomira Staļins. Lūk cik īpatnēja bija morālā stāja tolaik :D

  • Sveiki! Lai svētīga diena visiem!
    Gribēju pateikt, ka drīz uzsāku jaunu darbu, būšu vienas labas lauku pamatskolas vadītāja (direktore, tā teikt…).
    Aicinu visus, kuriem ir personīgi svarīgi tas, kas notiek ar izglītību, un kuri būtu ieinteresēti šajā pavasarī uzsākt sadarbību ar mani šajā jomā, uzrakstīt man par to uz manu e-adresi: agnesemac@inbox.lv
    Gaidīšu!
    Varu piebilst, ka 80.-to gadu beigās-90.-to gadu sākumā mēs bijām izveidojuši spēcīgu izglītības reformu grupu, neformālu, bet redzamu. Oraganizējām pasākumus: publiskas Atklātās diskusijas, Domāšanas un darbības organizācijas spēles par dažādām tēmām. Bija izdota arī viena grāmata (krieviski). Mums tajā laikā bija diezgan daudz publikāciju, t.sk. laikrakstā “Izglītība” (Piem., “Par tumsu un gaismu pedagoģijā” – Nr. 9, 08.03.1991.; Ko mācīt pedagogiem – 29.03.1991.) Līdz ar t.s. “4.maija režīma” likumu un kārtības iestāšanos tas viss izbeidzās. Jūtu, ka pienācis laiks pie tā visa atgriezties jaunā līmenī, janos apstākļos.

  • Un tad varam iet tālāk. Kas ir garīgi nobriedis cilvēks? – Tas ir cilvēks, kas atzīst un sāk savā dzīvē ievērot kaut ko augstāku? Par ko augstāku? – Augstāku par viņa ego iedomām un ego ilūzijām. Šai gadījumā ar augstāku es domāju tos pašus universālos morāles principus. Tos var saukt dažādi – Dievs, Dieva likumi, morāles likumi, kosmosa likumi u.tml. Un tie visām tautām ir vienādi. Un garīgi nobriedis prāts var itin viegli noteikt katras idejas un katras rīcības atbilstību vai neatbilstību šiem augstākajiem morāles principiem.
    Katra cilvēku kopa (ģimene, grupa, organizācija, sabiedrība, valsts, pasaule) var darboties sekmīgi, ja tā ievēro šos pašus augstākos morāles principus. Problēmas un neveiksmes sākas tad, kad šos morāles principus pārkāpj vai vilto, proti, kad sāk dominēt indivīdu vai grupu ego iedomas. Un arī ego iedomas var izpausties dažādi. Cilvēka ego var sevi pārvērtēt (iedomāties Dieva vietā) vai arī novērtēt par zemu (sevi uzskatīt ne par ko un pieslieties dažādiem elkiem, t.i., kļūt atkarīgiem). Patiesībā atkarīgas kļūst šīs abas grupas: pirmā grupa kļūst atkarīga no vajadzības citus kontrolēt (tātad no varas), bet otra grupa kļūst atkarīga no saviem kontrolētājiem vai cita veida elkiem (vadoņiem, mantas, slavenībām, apziņu pārveidojošām vielām vai apmātībā balstītiem ieradumiem).

  • Tu pareizi raksti, ka cilvēki raudāja tad, kad nomira Staļins, arī Latvijā.
    Taču tas nebija Staļina dēļ, bet sevis dēļ. Raud vienmēr sevis dēļ. Savu sapņu, cerību, jūtu un pārdzīvojumu dēļ.
    Tas ir īpašs SAVIĻŅOJUMS. Tajā ir ļoti daudz visa kā… Arī priekšnojautu par nāvi un jaunu dzimšanu.
    Šādos nopietnos jautājumos ir vajadzīga daudz dziļāka refleksija, citādi tas viss atgadina vienkāršu demagoģiju.
    Nevar manipulāciju pārvarēt, neitralizēt, kompensēt ar citu manipulāciju.

  • Es te vairākas reizes minēju Anonīmo alkoholiķu (AA) darbības principus. Tas ir spožs piemērs, kā no atkarības atbrīvojas, atzīstot augstākos principus un garīgi augot. Alkoholisma vietā var likt jebkuru citu atkarību, vai ego slimību.
    AA principi brīnišķīgi izskaidro, kāpēc tik daudzas organizācijas ir neveiksmīgas, šķeļas utt. Proti, tajās dominē ego iedomas.
    AA veidojās XX gadsimta sākumā, tāpēc tās principi (12 soļi un 12 tradīcijas) aprakstīti šķietami vecmodīgā valodā. Taču tie pauž lietas būtību.
    Tad nu es atļaušos šos principus iekopēt. Šai gadījumā arī latviskais tulkojums varbūt nav ideāls, bet būtību izlobīt var.
    ========================================================
    AA 12 soļi:
    Pirmais solis

    “Mēs atzinām savu bezspēcību alkohola priekšā un to, ka mēs bijām zaudējuši spēju vadīt savu dzīvi.”

    Vai ir kāds, kurš labprāt atzītu savu pilnīgu sakāvi? Nespēka atziņa ir pirmais solis uz brīvību. Pazemība attiecībā pret atturību. Garīga apsēstība un fiziska alerģija. Kādēļ katram A.A. ir bijis jānonāk līdz padibenēm?

    Otrais solis

    “Mēs pārliecinājāmies, ka tikai spēks, lielāks par mūsu pašu spēku, var atdot atpakaļ mums mūsu veselo saprātu.”

    Kam lai mēs ticam? A.A. neprasa ticību; Divpadsmit soļi ir tikai ieteikumi. Bezaizspriedumu atziņas svarīgums.
    Ticības dažādie veidi. A.A. atvietojums Augstākam Spēkam. Pievīlušo ciešanas. Nenosvērtības un aizspriedumu sprosti ceļā. Pazaudēta ticība tiek atrasta A.A. Intelekta un pašpārliecības problēmas. Negatīva un pozitīva domāšana. Pašpārliecība. Pretestība ir ļoti raksturīga alkoholiķiem. Otrais solis ir pagrieziens uz garīgu atveseļošanos. Pareizās attiecības ar Dievu.
    Trešais solis
    “Mēs nolēmām savu dzīvi un gribu nodot Dieva gādība, kā mēs viņa būtību saprotam.”

    Trešais solis ir kā aizslēgtu durvju atvēršana. Kā lai mēs atļaujam Dievam ienākt mūsu dzīvēs? Vēlēšanās ir atslēga. Paļaušanās kā veids uz neatkarību. Pašpārliecinātības briesmas. Mūsu gribas nodošana Augstākam Spēkam. Gribasspēka nepareiza izlietošana. Nepārtraukts un personīgs gribasspēks nepieciešami, lai paļautos Dieva gribai.

    Ceturtais solis

    “Mēs veicām rūpīgu un bezbailīgu morālo pašanalīzi.”

    Kā instinkti var pārkāpt savas tiešās funkcijas. Ceturtais solis ir mēģinājums atklāt mūsu trūkumus. Pamata problēmas mūsu instinktu pārmērībām. Nepareizi ievadīta morālā pašanalīze var novest pie vainas apziņas, pašpārliecības vai citu vainošanas. Mūsu labās īpašības var tikt ievērotas kopā ar mūsu trūkumiem. Sevis attaisnošana ir bīstama. Griba sevi analizēt atnes gaismu un jaunu pašapziņu. Kopīgie simptomi garīgai nestabilitātei ir rūpes, dusmas, pašnožēla un nospiestība. Pašanalīze atklāj savstarpējās attiecības. Pamatīguma svarīgums.

    Piektais solis

    “Mēs atzīstam Dieva, sevis un cita cilvēka priekšā to, ko esam citiem pāri darījuši.”

    Visi Divpadsmit soļi pazemina mūsu pašapziņu. Piektais solis ir grūts, bet nepieciešams atturībai un garīgam mieram. Grēku sūdze ir sens iestādījums. Ar bezbailīgu savu vainu atziņu tikai var sasniegt atturību. Ko mēs iegūstam no Piektā soļa? Sākumu īstai vienotībai ar cilvēkiem un Dievu. Zaudējam izolētības sajūtu, saņemam piedošanu un dodam to, iemācāmies pazemību, iegūstam godīgumu un patiesumu par sevi pašu. Pilnīga godīguma nepieciešamība. Racionalizācijas briesmas. Kā izvēlēties cilvēku, kam atklāties. Rezultātā iegūts garīgs miers un Dieva apziņa. Vienotība ar Dievu un cilvēkiem sagatavo mūs nākošiem soļiem.

    Sestais solis

    “Mēs esam pilnīgi gatavi, lai Dievs atņem mums mūsu garīgos trūkumus.”

    Sestais solis ir nepieciešams garīgai augšanai, sākums mūža darbam. Pazīt starpību starp cenšanos pēc iespējamā — un pilnības. Kādēļ mums jāturpina mēģināt. “Būt gatavam” ir vissvarīgākais. Neatlaidīgas darbības vajadzība. Atlikšana ir bīstama. Pretestība var būt fatāla. Brīdis, kad mēs atmetam daļējus mērķus un nododamies Dieva gribai pār mums.

    Septītais solis
    “Mēs pazemīgi lūdzam Dievu atbrīvot mūs no mūsu trūkumiem.”

    Kas ir pazemība? Ko tā mums nozīmē? Ceļš uz īstu cilvēka gara brīvību. Nepieciešamie palīglīdzekļi, lai izdzīvotu. Egoisma “pārduršanas” vērtība. Pazemība pārvērš neveiksmes un ciešanas. Stiprums vājumā. Sāpes ir ieejas maksa jaunā dzīvē. Iekšējas bailes ir galvenās defektu radītājas. Septītais solis ir nostājas maiņa, kas atļauj mums atstāt sevi un virzīties tuvāk Dievam.

    Astotais solis

    “Mēs sastādījām visu to cilvēku sarakstu, kuriem esam darījuši pāri un esam gatavi savu vainu izpirkt.”

    Šis un nākošie divi soļi skar mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem. Mācīties sadzīvot ar citiem ir fascinējošs piedzīvojums. Šķēršļi: atturēšanās piedot, neatzīšanās savos pārkāpumos pret citiem, tīša aizmāršība. Nepieciešamība pēc pilnīga pagātnes pārskata. Dziļi ieskati nāk no pamatīguma. Nelaimes, ko mēs esam sagādājuši citiem. Atturēšanās no asa sprieduma. Skatīties objektīvi uz visu. Astotais solis ir sākums izolētības beigām.

    Devītais solis

    “Mēs izpirkām savu vainu šo cilvēku priekšā, kur vien tas bija iespējams, izņemot tos gadījumus, ja mēs ar šādu rīcību varējām nodarīt ļaunu viņiem vai citiem cilvēkiem.”

    Mierīgs prāts ir nepieciešams skaidram spriedumam, īstais laiks ir svarīgs nodarīto ļaunumu atlīdzināšanai. Kas ir drosme? Apdomība nozīmē ņemt kalkulētus riskus. Mēģinājumi laboties sākās ar dienu, kad mēs saistījāmies ar A.A. Garīgu mieru mēs nevaram iegūt uz citu rēķina. Vajadzība būt diskrētam, gatavība uzņemties atbildību par mūsu pagātni un citu labklājību ir Devītā soļa gars.

    Desmitais solis
    “Mēs turpinājām analizēt savu rīcību un nekavējoties atzinām savas kļūdas.”

    Vai mēs varam paturēt atturību un emocionālo līdzsvaru visos apstākļos? Pašanalīze kļūst par dzīves veidu. Atzīt, pieņemt un pacietīgi labot kļūdas. Emocionālas paģiras. Noslēdzot rēķinus ar pagātni, esam gatavi tikties ar šīsdienas grūtībām. Pašanalīzes dažādības. Dusmas, pretestība, greizsirdība, skaudība, pašnožēla, ievainots pašlepnums — viss tas mūs noveda pie pudeles. Pirmais noteikums ir paškontrole. Nodrošinājums pret “lielum¬māniju” . Saskatīsim savus kredītus tāpat kā savus trūkumus. Motīvu eksaminēšana.

    Vienpadsmitais solis
    “Ar lūgšanu un meditāciju centāmies pilnveidot mūsu apzināto kontaktu ar Dievu — kā mēs viņu saprotam — izlūdzoties tikai vienu — zināt viņa gribu pār mums un spēku šo gribu pildīt.”

    Meditācija un lūgšana ir galvenais ceļš uz Augstāko Spēku. Sakarība starp pašanalīzi, meditāciju un lūgšanām. Kā lai mēs meditējam? Meditācijai nav robežu. Kāda cilvēka individuāla pieredze. Pirmie emocionālā līdzsvara rezultāti. Kā ir ar lūgšanām? Ikdienas prasība ir saprast Dieva gribu un to izpildīt. Lūgšanu piepildījums nav apstrīdams. Meditācijas un lūgšanu atalgojumi.

    Divpadsmitais solis
    “Pēc garīgās atmodas, ko mēs panācām pildot šos soļus, mēs centāmies šo misiju nest citiem alkoholiķiem un pielietot šos principus mūsu ikdienas dzīvē.”

    Dzīves prieks ir Divpadsmitā soļa tēma. Darbība ir tās sakne. Došana, kas neprasa atdošanu. Mīlestība, kas netiek cenota. Kas ir garīga atmoda? Jauna dzīves maņa un būtība ir saņemta kā bezmaksas dāvana. Gatavība šo dāvanu saņemt sakņojas Divpadsmitā solī. Brīnišķā īstenība. Atmaksa par palīdzību citiem alkoholiķiem. Divpadsmitā soļa darbības veidi. Divpadsmitā soļa darba problēmas. Vai varam pielietot šos principus visā mūsu dzīvē? Vienmuļība, sāpes un nepatikšanas pārvēršas labestībā, pildot šos soļus. Pielietošanas grūtības. “Divsolība”. Nosliekšanās uz “divpadsmitsolību” un ticības apliecinājums. Garīgā augšana ir atbilde visām mūsu problēmām. Garīgās augsmes nostādīšana pirmā vietā.

    Valdonība un pārmērīga paļāvība. Mūsu dzīves nostādīšana uz došanas un došanas un saņemšanas bāzes. Paļaušanās uz Dievu ir nepieciešama alkoholiķu atlabšanai. Šo principu pielietošana visā mūsu dzīvē. Ģimenes dzīves attiecības. A.A. uzskati par materiāliem apstākļiem mainās. Tāpat arī domas par personīgo svarīgumu. Instinkti tiek ievirzīti pareizā gultnē. Saprašana ir atslēga pareizai nostājai, pareiza darbība ir atslēga labai dzīvei.

  • Un te ir 12 AA tradīcijas, kas piemērotas katrai uz jebkuru mērķi orientētai organizācijai, kas paceļas virs ego iedomām, kurā nav vadoņu un varas hierarhijas.
    ============================================================
    DIVPADSMIT TRADĪCIJAS
    “Mūsu kopīgai labklājībai ir jābūt pirmajā vietā, no A.A. saliedētības ir atkarīga katra personīgā izveseļošanās.”

    Bez saliedētības A.A. neizdzīvos. Personīga brīvība, tomēr liela vienotība. Atslēga šim paradoksam: katra A.A. dzīvība atkarājas no pakļaušanās garīgiem principiem. Grupai ir jādzīvo, tikai tad katrs atsevišķais loceklis dzīvos. Vispārējā labklājība ir pirmā vietā. Kā vislabāk dzīvot un strādāt kā grupai.

    Otrā tradīcija
    “Grupas dzīvē nav augstākas autoritātes par mūs mīlošo Dievu, un grupas mērķis ir paust Viņa gribu caur grupas apziņu. Mūsu vadītāji ir tikai uzticami kalpotāji, viņi mums kalpo, nevis mūs vada.”

    Kas A.A. darbībai dod mērķtiecību? Vienīgā autoritāte A.A. ir visu mīlošais Dievs kā Viņš sevi parāda grupas apziņā. Grupas formēšana. Pieaugšanas sāpes. Rotējošās komitejas ir grupas kalpotāji. Vadītāji nevada, viņi kalpo. Vai A.A. ir īsta vadība? “Valsts padomnieki” un “sludinātāji cietēji”. Grupas sirdsapziņa runā.

    Trešā tradīcija
    “Vienīgais noteikums, lai kļūtu par A.A. biedru, ir dedzīga vēlēšanās atmest dzeršanu.”

    Sākuma neiecietība bāzējas uz bailēm. Atņemt katram alkoholiķim viņa iespēju būt A.A., bija tāpat kā paziņot viņa nāves spriedumu. Biedru piederības noteikumi atcelti. Divi piedzīvojumu piemēri. Katrs alkoholiķis ir A.A. biedrs, ja viņš pats tā saka.

    Ceturtā tradīcija

    “Katra grupa ir pilnīgi patstāvīga, izņemot to jautājumu risināšanā, kuri iespaido citas grupas vai visu A.A. kopumā.”

    Katra grupa risina savas problēmas, kā viņa to atrod par labāku, izņemot, ja šāda rīcība apdraud visu A.A. Vai šāda brīvība ir bīstama? Grupa, tāpat kā indivīds, galu galā pakļaujas principiem, kas nodrošina viņu dzīvot¬spēju. Divi vētras signāli — grupa nevar darīt neko, kas ievainotu A.A. visumu, ne ari piedalīties ārpus grupas pasākumos. Piemērs: “A.A. centrs”, kas nedarbojās.

    Piektā tradīcija
    “Katrai grupai ir tikai viens pamatmērķis — palīdzēt citiem alkoholiķiem atbrīvoties no viņu ciešanām.”

    Labāk darīt kaut ko labi, nekā daudz — slikti. Mūsu sadraudzības dzīvība ir atkarīga no šī principa. 1a ir Dieva dāvana, ka katra A.A. grupa var pierādīt sevi un nest atveseļošanos jaunatnācējam alkoholiķim … un tā nodot šo dāvanu tālāk. Tas ir viens no mūsu mērķiem. Atturību nevar paturēt, ja to nenodod tālāk.

    Sestā tradīcija

    “A.A. grupas neielaižas nekādos darījumos, nefinansē un neļauj izmantot A.A. vārdu nekādām radniecīgām organizācijām vai ārējiem pasākumiem, lai naudas, īpašuma vai prestiža problēmas nenovērstu mūs no pamatmērķa.”

    Piedzīvojumi mums mācīja, ka mēs nevaram ieteikt nevienam līdzīgu pasākumu, neskatoties, cik labs tas arī nebūtu. Mēs nevaram būt viss visiem cilvēkiem. Mēs redzam, ka nevaram aizdot A.A. vārdu nekādai ārpuses izdarībai.

    Septītā tradīcija
    “Katra A.A. grupa pilnīgi apgādā sevi ar visu nepieciešamo, nepieņemot nekādus ziedojumus no ārpuses.”

    Nevienai no A.A. tradīcijām nebija tādas dzemdību sāpes kā šai. Kopējā nabadzība sākumā noteica vajadzības. Bailes no izmantošanas. Vajadzība atdalīt garīgo no materiālā. Lēmums izdzīvot tikai no A.A. brīv¬prātīgiem ziedojumiem. Nodot atbildību par atbalstu A.A. galvenam birojam tieši A.A. locekļiem. Tikko segti kārtējie izdevumi un nelielas rezerves ir mūsu pārvaldes vadmotīvs.

    Astotā tradīcija
    “Anonīmo Alkoholiķu organizācijai ari turpmāk jāpaliek neprofesionālai organizācijai, bet mūsu dienesta centri var pieņemt algotus speciālus darbiniekus.”

    Mēs nevaram savienot Divpadsmito soli ar naudu. Atdalījums no Divpadsmitā soļa darba un apmaksāti pienākumi. A.A. nevarēja darboties bez pilna laika darbiniekiem. Profesionāli darbinieki nav profesionāli A.A. locekļi. A.A. attiecības ar industriju, izglītības nozarēm, utt. Divpadsmitā soļa darbs nekad nebūs apmaksāts, bet to darbs, kuri kalpo mums, vienmēr tiks atlīdzināts.

    Devītā tradīcija
    “A.A. kā tādai nav jābūt organizētai, bet mēs varam veidot nodaļas vai komitejas, kuras ir tieši atbildīgas tiem, kam tās kalpo.”

    Speciāli dienesti un komitejas. Ne ģenerālkonference, ne valde, ne vienkāršākās grupas komitejas nevar izdot lēmumus vai direktīvas A.A. grupām. A.A. nevar būt direktēta ne individuāli, ne kolektīvi. Šādas virsvaldības trūkums darbojas tāpēc, ka, ja katrs A.A. loceklis neseko ieteiktiem soļiem, viņš pats paraksta savu nāves spriedumu. Tas pats attiecas uz grupām. Ciešanas un mīlestība ir tas, kas vada A.A. Starpība starp valdošu garu un kalpojošu garu. Mūsu mērķis ir nest atturību katram, kas sniedzas pēc tās.

    Desmitā tradīcija
    “Anonīmie Alkoholiķi neizsaka savu nostāju nekādos jautājumos, kas neattiecas uz viņiem. A.A. vārds nedrīkst figurēt nekādās publiskās diskusijās.”

    A.A. nekad nenostājas nevienā publiski karojošā pusē. Negriba cīnīties nav nekāds nopelns. Izdzīvošana un izplatīšanās ir mūsu galvenais mērķis. To esam mācījušies no vašingtoniešu kustības.

    Vienpadsmitā tradīcija
    “Mūsu publisko attiecību politika vairāk balstās uz pievilcību nekā uz pievilināšanu, mums vienmēr jāievēro personīgā anonimitāte presē, radio un filmās.”

    Publiskās attiecības ir svarīgas A.A. Labas publiskas attiecības glābj dzīvību. Mēs meklējam publikāciju mūsu principiem, ne mūsu locekļiem. Prese mūs ir atbalstījusi. Personīga publiska anonimitāte ir stūrakmens mūsu attiecību politikā. Vienpadsmitā tradīcija mums nepārtraukti atgādina, ka personīgām ambīcijām nav vietas A.A. Katrs mūsu loceklis kļūst par aktīvu aizstāvi mūsu sadraudzībai.

    Divpadsmitā tradīcija
    “Visu mūsu tradīciju garīgais pamats ir anonimitāte vienmēr un visur, atgādinot, ka principi stādāmi augstāk par personībām.”

    Anonimitātes garīgā bagātība ir uzupurēšanās. Atteikšanās no personīgām tieksmēm par labu kopīgām interesēm ir Divpadsmit tradīciju leitmotīvs. Kādēļ A.A. nevar palikt slepena organizācija. Principi nāk pirms personalitātēm. Simtprocentīga anonimitāte publikas priekšā. Anonimitāte ir īsta pazemība.

  • Un te vēl viens veids, kas paraksta 12 tradīcijas. Protams, vēl sīkāk soļus un tradīcijas iztirzā pati grāmata. Esmu to vairākiem izsūtījis, t.sk. uz TF. Tās ideāli piemērotas arī tautas atmodas kustības organizēšanai.
    ==========================================================
    DIVPADSMIT TRADĪCIJAS

    (Paplašinātais variants)

    A.A. pieredze mums ir iemācījusi, ka:

    PIRMAIS — Katrs Anonīmo Alkoholiķu biedrs ir tikai maza liela kopuma daļa. A.A. ir jādzīvo, vai arī lielākā daļa no mums aizies bojā. Tātad pirmajā vietā ir mūsu kopīgā labklājība. Bet individuālā labklājība tai seko cieši pa pēdām.

    OTRAIS — Mūsu grupai ir tikai viena augstākā autoritāte — visu mīlošs Dievs, kā Viņš sevi parāda mūsu apziņā.

    TREŠAIS — Mūsu biedri ir visi tie, kas cieš no alkoholisma. Tādēļ mēs nevaram atgrūst nevienu, kurš vēlas atveseļoties. Iestāšanās A.A. nedrīkst būt atkarīga no naudas vai paklausības. Jebkuri divi vai trīs alkoholiķi sanākuši kopā, lai atteiktos no alkohola, var uzskatīt sevi par A.A. grupu ar noteikumu, ka viņi, kā grupa, neietilpst citā organizācijā.

    CETURTAIS — Katras grupas darbība nav atbildīga nekādai citai autoritātei, tikai savai sirdsapziņai. Taču, ja tās plāni var ietekmēt blakus esošo grupu labklājību, ir nepieciešams ar šīm grupām apspriesties. Ne atsevišķa grupa, ne reģionāla komiteja vai atsevišķs biedrs nedrīkst darīt neko tādu, kas var jūtami iespaidot visu A.A., iepriekš neapspriežoties ar organizācijas centra pārstāvi. Šādos jautājumos mūsu kopīgā labklājība ir stādāma augstāk par visu.

    PIEKTAIS — Katrai Anonīmo Alkoholiķu grupai jābūt garīgi vienotai tikai vienam pamatmērķim — nest savu misiju tiem, kuri vēl joprojām cieš no alkoholisma.

    SESTAIS — Nauda, īpašums un autoritāte var mūs viegli novērst no mūsu galvenā garīgā mērķa. Tāpēc mēs domājam, ka jebkuram vērā ņemamam A.A. lietošanā esošajam īpašumam jābūt atdalītam un pārvaldāmam no ārpuses, tā atdalot materiālo no garīgā. Neviena A.A. grupa nevar piedalīties komerciālos uzņēmu¬mos. Tādas A.A. darbu papildinošas organizācijas kā klubi vai slimnīcas, kuri saistīti ar lieliem īpašumiem vai to pārvaldīšanu, ir jāpiereģistrē un jāatdala tā, lai, ja tas būtu nepieciešami, tos varētu brīvi atdalīt no grupas. Tie nedrīkst lietot A.A. vārdu. To vadībai jābūt pilnīgā to cilvēku atbildībā, kuri finansiāli šos pasākumus atbalsta. A.A. biedriem kā kluba vadītājiem, parasti tiek dota priekšroka. Taču slimnīcām, tāpat kā citām atveseļošanās iestādēm, jābūt ārpus A.A. un mediķu uzraudzībā. A.A. grupa var sadarboties ar ko vien grib, taču šī sadarbība nekad nedrīkst noiet līdz saplūšanai vai virsvadībai, īstai vai maskētai. A.A. grupa nedrīkst būt saistīta ne ar ko citu.

    SEPTĪTAIS — A.A. grupām sevi pilnīgi jāuztur no savu biedru labprātīgiem ziedojumiem. Domājams, ka šo ideālu drīz sasniegs visas grupas, jo jebkurš atklāts, uzstājīgs lūgums pēc līdzekļiem Anonīmo Alkoholiķu vārdā ir augstākā mērā bīstams kā grupām, tā klubiem, slimnīcām un citiem ārpusbiedrības orgāniem, tāpat kā nav prātīgi ne no viena un ne ar kādiem noteikumiem pieņemt lielus dāvinājumus vai ziedojumus. Mēs tāpat ar bažām skatāmies uz tiem A.A. līdzekļiem, kuri pārsniedz saprātīgu rezervju robežas, jo naudas līdzekļu uzkrāšana nestiprina A.A. mērķus. Pieredze mūs ir bieži brīdinājusi, ka nekas nevar tik pamatīgi noārdīt mūsu garīgo mantojumu kā bezjēdzīgi strīdi par īpašumu, naudu un autoritāti.

    ASTOTAIS — Anonīmajiem Alkoholiķiem vienmēr jāpaliek neprofesionāliem. Par profesionālismu mēs saucam alkoholiķu konsultēšanu par maksu vai algu. Bet mēs varam nodarbināt alkoholiķus tajos darbos, kuru pildīšanai mēs algotu nealkoholiķus. Tādi sevišķi pakalpojumi var tikt labi apmaksāti. Bet mūsu Divpadsmitā soļa darbs nekad netiks veikts par maksu.

    DEVĪTAIS — Katrai A.A. grupai jābūt pēc iespējas mazāk organizētai. Vislabāk ir regulāri mainīt vadību. Maza grupa var ievēlēt sev sekretāru, liela grupa — mainīga sastāva komiteju un lielu pilsētu rajonu grupas — centrālo vai starpgrupu komitejas, kuras bieži pieņem darbā sekretāru ar pilnu algu. Mūsu A.A. ģenerālpadomes komiteja faktiski ir A.A. ģenerālpadomes uzticības personas. Viņi ir mūsu Divpadsmit tradīciju glabātāji un brīvprātīgo A.A. ziedojumu saņēmēji, ar kuriem mēs uzturam mūsu Ņujorkas ģenerālštāba mītni. Grupas ir atļāvušas viņiem veidot mūsu publiskās attiecības, un viņi garantē mūsu galvenā laikraksta “The A.A. Grapevine” satura pareizību. Visu šo pārstāvju darbības pamatā ir vēlēšanās kalpot, jo patiesa A.A. vadība ir uzticama un pieredzes bagāta kalpošana A.A. kā vienai veselai vienībai. Tiesības nedod viņiem nekādu varu, viņi nevalda. Viņu derīguma mērs ir cieņa pret visiem.

    DESMITAIS — Ne A.A. grupa, ne atsevišķs tās biedrs nekad nedrīkst iejaukt A.A., izsakot jebkādus savus spriedumus, ja tie neattiecas uz A.A., bet, teiksim, uz politiku, alkohola reformām vai reliģijas sektām. Anonīmo Alkoholiķu grupas neuzstājas pret neko. Tās neizsaka savu nostāju nekādā veidā.

    VIENPADSMITAIS — Mūsu attiecības ar sabiedrību vispār var raksturot kā personīgo anonimitāti. Mēs domājam, ka A.A. jāizvairās no sensacionālas reklāmas. Mūsu vārdi vai attēli kā A.A. biedri nedrīkst būt publicēti pa radio, filmā vai presē. Mums ne tik daudz jāizceļas sabiedrības acīs, cik jābūt pievilcīgiem. Sevi slavēt nav nekādas vajadzības. Labāk ir ļaut, lai to dara mūsu draugi.

    DIVPADSMITAIS — Un pēdējais ir tas, ka mēs Anonīmajos Alkoholiķos ticam anonimitātes principa milzīgajai garīgajai nozīmei. Tas mums atgādina, ka principi mums ir svarīgāki par personībām, ka mēs arī dzīvē esam patiesi pazemīgi. Svētība tāpēc nekad mūs neatstās līdz pašām beigām un mūsu dzīvi pavadīs pateicīgas pārdomas par Viņu, kas par mums visiem gādā.

  • Jāni, tavs arguments, pieņemsim, ir ok.
    —-
    Vai Latvijas politiķi ir nobriedušas personas?
    —-
    Vai ir zināms kāds politiķis pasaulē, kurš ir nobriedis?
    —-
    Vai uzņēmēji ir nobriedušas personas, ja meklē, kā nopelnīt uz citu rēķina, kā samzināt izmaksas (pārceļot ražotnes uz vergu valstīm), kā akumulēt ar vien vairāk, lai iegūtu ar vien lielāku kontroli?
    ====
    Ja viņi nav nobriedušas personas, kādēļ viņiem iet tik labi un tiem, kuri ir “nobrieduši” vai vēlas “nobriest” iet tik čābīgi? Redzot pasaules kārtību, kāds ir stimuls cilvēkam kļūt nobriedušam, nevis palikt nenobriedušam?

  • Domāsim paši, cik un vai politiķi ir garīgi nobrieduši? Ja viņi sekotu morāles likumam, viņi mīlētu savu tautu un tai kalpotu, līdz ar to īstenojot arī savu politiķu misiju – labi pārvaldīt valsti.
    Bet tā kā viņi neredz tālāk par savām ego iedomām un iegribām, tad viņi cenšas nodrošināt privilēģijas sev, pat ja tas nozīmē tautas iegrūšanu verdzībā. lai to sasniegtu, viņi izmanto amorālus līdzekļus: slepenību, melus, iebaidīšanu. Skat, kā to aprakstījis Juris Paiders:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/juris-paiders-1/13728-banka-slepenibas-plivura.htm
    Taču arī tauta kopumā nav nobriedusi. Tā nespēj saskatīt savas kopīgās intereses: skolotāji cīnās par sevi, studenti par sevi, motociklisti – par sevi. Un vieni skolotāji ir gatavi pakāpties uz saviem kolēģiem, piemēram, piekrist algas pielikumam, labi zinot, ka tas tiks panākts, atlaižot no darba citus skolotājus.
    Es nedomāju, ka garīgi nenobriedušiem cilvēkiem klājas “labi”. Viņi dzīvo nepārtrauktās bailēs un spriegumā, viņi vairo verdzību un paši slēpjas aiz mūriem. Visur viņiem rēgojas ienaidnieki, teroristi un konkurenti. Pārkāpjot augstākos morāles likumus, zaudētāji ir visi.

  • Akuukis (kurš lika subtitrus šim video, kuru apspriežam) man atsūtīja ziņu, ka viņam patīk mūsu Latvijas STĀSTA ideja. Un uzrakstīja savu komentāru par Saulcerīti ar aicinājumu papildināt pēc savem ieskatiem un publicēt TF (jo viņš pats tagad nav Latvijā). Tas ir par SAULCERĪTI.

    Saulcerīte.. mans stāsts par viņu būtu apmēram šāds: viņai bija laimīga un priecīga, un gudra, un visu zinoša un
    skaista bērnība saskaņā ar DABU… Vecāki, draugi un citi teica “nu izaudz taču, esi pieaugusi”, bet saulcerīte
    neklausījās un turpināja būt laimīga un priecīga… tad viņa sāka iet skolā… tur viņai 10x dienā lika pieaugt, un kādu dienu viņa to arī izdarīja
    Viņa kļuva “izglītota”… pieņēma kopīgās spēles noteikumus, to, ko citi sauca par Dzīvi-kura-mums-jādzīvo- lai-izdzīvotu…
    … Un kad saulcerīte pieauga, viss likās pelēks un sarežģīts, un nesaprotams … kādu rītu viņa vairāk negribēja pamosties, jo sapņi, lai gan stipri pielīdzināti “tagadējai realitātei”,
    tomēr bija drusciņ skaistāki…
    Tā viņa gulēja, un no dabiskās vides, pašai nemanot, citi cilvēki viņu pārvietoja (jo pati “dzīvoja” sapņos) uz lauku ciematu, bet pēc tam arī uz Lielo Pilsētu… viņa vairs nebaaudīja veselīgu ēdienu un nedzēra tīru avota ūdeni, un gaiss arī vairs nebija tik spirdzinošs un skaidrs kā Dabā… tāpēc sapņi palika drūmāki, bet viņa pati nezināja kāpēc, jo bija pārāk ilgi
    uzturējusies sapnī un tagad to jau sāka uztvert par realitāti… viņas ķermenis realitātē saslima no neveselīgās pārtikas, un saulcerīte pati arī saslima savā sapnī…
    Viņa tagad vairs negrib tā dzīvot, jo viss ir sagājis galīgi dimbā (bet viņa vēl joprojām uzskata sapni par
    realitāti, un nevar vairs šo sapni paciest)… viņa meklē risinājumu visur “kur vien acis rāda”, un kļūst vēl sliktāk (bet acis nekad neieraudzīs sevi,
    labākajā gadījumā tikai ķermeni)
    KĀ ATRAST SEVI?
    (Manuprāt, šeit samērā labi var sazīmēt bērnības pārākumu,
    skolas īsto uzdevumu un pieaugušo problēmu cēloni. manuprāt, arī labi sazīmēt, kas ir noticis ar lasītāju
    (pieaugušo) un kas notiks ar viņa bērnu, ja viņš turpinās kā pa vecam. Manuprāt, nebūs grūti šādu stāstu pārfrāzēt,
    lai tas apzīmētu Nākotni, jo šis pašlaik vairāk atspoguļo Tagadnes raksturojumu.)

  • Visupirms par briedumu. Kas būtu briedums? Vai vispār iespējams saniegt pilnīgu briedumu? Vai iespējams, ka varam tikai tam pietuvoties?
    Mēs reizēm domājam, ka kādam iet labi, jo redzam tā ārējo čaulu. Kam iet labi, lai Dievs svētī. Neskaudīsim. Bet iespējamais labums kuru katru brīdi var izbeigties. Raizēm labums, kas kādam šodien ir nav viņa guvums, bet caur svētību pārmantots no iepriekšējām paaudzēm. Rakstos teikts: ” Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es tas Kungs, tavs Dievs esmu taisnīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, Ūn dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur manus baušļus.” Nav teikts, ka par mātes grēkiem, bet tēva. Padomāsim vīri nopietni par šo sacīto!
    Mēs nevaram pateikt kādi bija seņču grēki. Iespējams, ka šodienas veiksme jau rīt var pārvērsties par neveiksmi un neveiksme var tapt par veiksmi. Viss slēpjas mūsu attieksmē pret Augstāko. Reliģijā jālūdz par mums zināmiem un nezināmiem grēkiem. Jāpriecājas, ja kādam iet labi un jāpalīdz tam, kam iet slikti. Ne mums būs tiesāt. Dievs pats sakārtos. Mēs raudām par globālo sasilšanu, bet Dievs nodemonstrē, ka Viņš valda pār dabu. J.K. Skaidrojums par A.A. brīnišķīgs, jo mēs redzam tur morāles principus pie kā jāatgriežas. Laicīgā pasaulē maz tādu, kas var pateikt, ka viņš grēko, parasti vainīgi citi. Ticīgs cilvēks apzinās grēkus un lūdz no tiem atbrīvošanos. Pat arī no tiem grēkiem, kurus viņš neapzinās. Bet arī reliģiozu cilvēku vidū nav daudz ticīgo.
    Par politiķiem – mums nav nobriedušu politiķu, mums ir pārbieduši oligarhi, kuriem pieder politiķi, kuri danco ap viņu mielasta galda. Reiz kāds rabīns sacīja: “Man ir pieci dēli, katrs savā partijā, kura partija nebūtu pie varas es….”.
    Atbildot A.B – JAHVE un rasisms. Tu laikam runā par talmudistiem, bet es par Toristiem. “Izredzētība” ne vienmēr tā labākā. Tāpēc mums ir JD dota. Mīlestības bauslis. Rasisms izriet no cilvēku prātiem, bet ne no Dieva. Var jau ar Viņu piesegties, bet ar Viņu nevar manipulēt. Gadu simteņiem cilvēki diskutē – kā labāk, bet neviens nesaprot, ka ja pāekšņi piecpadsmit minūtēs visi pieņemtu šo augstāko nasacījumu – pasaule mainītos momentāni. Bet jūs jau saprotat, ka tas nav iespējams. Rakstos pravietotajam vārdam jāpiepildās. Ja mēs pārstātu Latvijā šķirot tautības pēc nacionālās piederības, bet izvirzītu tikai vienu nosacījumu, atrast saskaņu starp kopīgām vērtībām, mēs redzētu brīnumu. Vai mēs to gribam?

  • Egil,
    briedums neiestājas nekad – ir nemitīga mācīšanās. Vieni izmanto iemācīto pašlabumam, citi kopējam labumam. Esošajā iekārtā ir grūti pretoties pašlabuma shēmai.

    Labi iet tādā ziņā, ka nedzird par politiķu pašnāvībām, toties Ogrē vien vasarā nedēļā divi cilvēki taisīja pašnāvības.
    =====
    Iedzimtais grēks ir absurds cilvēku izgudrojums, jo grēka nav. Tas ir mehānisms, kā cilvēkos iedzīt vainas sajūtu un fokusēties uz sevīm – tādā veidā veicinot egoismu = kā ES izprikšu savus grēkus, vai MAN jahve piedos manus grēkus… = viss ap es, man, mans, savs…
    ——-

  • visa kristietība ir mācība par egoismu, jo liek cilvēkiem visu laiku koncentrēties uz sevīm:
    – vai jahve mani uzklausa
    – vai jahve piedos manus grēkus
    – vai es noākšu debesu valstībā
    – vai es, vai es, vai man… :)

  • Nepieciešamo vārdu skaits ir daudz mazāks.
    Vajadzīgais vārds – DAUDZNACIONĀLA tauta.
    Un tas ir VISS, kas vajadzīgs.
    Var rakstīt plaši un gari, bet NEVARĒS to aizvietot, jo ŠIS vārds ir patiess.
    Vai tev patīk tāda patiesība?
    VAI JUMS PATĪK TĀDA PATIESĪBA?

  • Man tikko piezvanīja viena reklāmas āgente, nosauca savu vārdu un teica, ka pārstāv VIASAT. Prasīja, vai man ir laiks viņu uzklausīt. Atbildēju, ka esmu aizņemta, un ka šie pakalpojumi mani neinteresē un ka man mājās vispār NAV TV. Es to neskatos jau vairāk nekā 3 gadus.
    Un gribējās pajautāt: vai te ir vēl kāds līdzīgs cilvēks šajā ziņā???

  • Visumā piekrītu Egilam. Taču tā izredzētība pār citām tautām diemžēl ir ierakstīta arī jūdu Torā, ko kristieši sauc par Veco derību. Jo jūdu reliģija nebija globāla, bet tikai nacionāla. Konkrēti Vecajā derībā ir atļauta augļošana, bet tikai saskarsmē ar citām tautām. T.i. jūds nedrīkst aizdot jūdam uz procentiem, bet citiem drīkst. Tieši tāpēc kristieši un musulmaņi, kuru reliģijas aizliedza augļošanu, atļāva ar to nodarboties jūdiem. Līdz ar to jūdi ir tradicionāli saistīti ar bankām.
    Man pašlaik nav pie rokas latviešu teksts, bet tikai angliski. Te ir attiecīgie citāti no Vecās derības:
    Deuteronomy (New World Translation) — 15:6 [Y]ou will certainly lend on pledge to many nations, whereas you yourself will not borrow; and you must dominate over many nations, whereas over you they will not dominate. 23:19
    You must not make your brother pay interest . . . . 23:20 You may make a foreigner pay interest, but your brother you must not make pay interest.

  • Aigars savā komentārā jauc kristīgo mācību ar baznīcas mācību, kas bieži vien fundamentāli atšķiras. To ir pētījis L. Tolstojs, kura rakstu par šo tēmu krievu valodā esmu iekopējis zem “mūsdienu paradoksa”.

  • Anglijā par atļauju skatīties TV (tas ir bez tā, ka jāmaksā par TV programmu paketi servisa piegādātajam) valstij ir jāmaksā nodeva aptuveni 150 latu gadā. :D Sods par tv skatīšanos bez licenzes ap 1000LVL :D Staigā viņi apkārt ar tādām īpašām ierīcēm, kuras var noteikt vai mājā, kurā nav licenzes ir ieslēgts TV.

    Patiesībā ir otrādi jābūt – viņiem būtu jāmaksā cilvēkiem par šaušalīgo propagandu, kas tiek šķūrēta virsū cilvēkiem. Es pat neskatītos, ja man maksātu 1000lvl stundā… nu kādas 15 minūtes dienā varbūt paskatītos tādā gadījumā :D

  • Tu raksti:
    “Esošajā iekārtā ir grūti pretoties pašlabuma shēmai.”
    “Visa kristietība ir mācība par egoismu, jo liek cilvēkiem visu laiku koncentrēties uz sevīm”.
    ES PILNĪBĀ PIEKRĪTU. ESMU TO PAMATĪGI PĒTĪJUSI NO IEKŠIENES.
    (EgilsR, skatos, arī tikko rakstīja, ka starp reliģioziem cilvēkiem ir maz ticīgu.)
    TAČU: ir vēl kaut kas cits, ĻOTI SVARĪGS, kas notiek ar cilvēkiem tajā “kristietības” sistēmā. Bet to var piedzīvot tikai no iekšienes. Tādā Grupā, kuru sauc par DRAUDZI.
    Man būtu ĻOTI DAUDZ ko par to teikt.
    Bet īsumā, pateicoties Jānim, varu tikai apliecināt, ka tas ir būtībā tāds pat atbrīvošanās-no-atkarības process kā AA. Atšķirība tikai tā, ka AA Grupā Atbrīvošanās-no-Atkarības notiek apzināti, mērķtiecīgi, godīgi. Bet draudzēs, kur visu vada mācītājs, tas tā īsti nemaz nevar notikt, jo nav tam domāts. Ir jāveido SAVA “draudze”, sava “Jēzus Mācekļu” grupa, un jāiziet cauri apmēram tieši tādiem soļiem un principiem kā AA. Esmu to darījusi, man ir tāda PIEREDZE un REFLEKSJA.
    Tā ka par AA Grupu nevaru nevienam liecināt, palīdzēt un mācīt. Bet par “Draudzi” – varu.
    Pilnībā piekrītu Jānim, ka šie PRINCIPI un TRADĪCIJAS var būt ļoti noderīgi PAŠORGANIZĒŠANĀS apgūšanai un praktizēšanai.
    Paldies!

  • Jēzus nekad nav mācījis egoismu. Bet baznīca – jā. Priesteri savu svētību dod augļotāju bankām, kazino, kariem, algotiem slepkavām, nāves sodiem utt. Lai gan Jēzus ļoti skaidrā un katram saprotamā valodā to visu ir aizliedzis, tādus priesterus nosaucis par liekuļiem un velna bērniem, bet augļotājus ir izdzinis no tempļa.

  • Nu jā, Aigar, es jau rakstīju, ka Anglija ir totalitāra valsts.
    Taču problēma ir cilvēkos. Anglija tomēr vēl nav tik totalitāra, lai ar varu spiestu cilvēkiem skatīties TV. Bet cilvēki paši tā grib skatīties to propagandu, ka gatavi par to maksāt gan firmām, gan vēl nodokļus.

  • «… un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu gan valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.» (Deuteronomium 15: 6) «Tādēļ, ka tu esi dārgs un vērtīgs manās acīs, Es dodu zemes par tavu izpirkšanu un tautas atlīdzībai par tavu dvēseli.» (Jesajas 43: 4)
    Un to teica DIEVS, vai patiešām ?
    http://apslepta-vesture.blogiem.lv/2008/01/02/10814.html

  • Es jau piekrītu, ka ir totalitāra sociālisma (aizmigusī valasts) superkontrole Anglijā :D. Es tev varētu vis kaut ko interesantu pastāstīt no savas pieredzes un novērojumiem.

  • Klusais, Dievs to nevarēja teikt pēc definīcijas. Visuma radītājs taču nevar būt tikai vienas cilts dievs. To varēja darīt kāds nacionāls elks. Un par šādu elkdievību šī tauta ir gana sodīta ar vajāšanām, izdzīšanām, nicinājumu, naidu utt. Ar to, ko tagad pieņemts dēvēt par antisemītismu, lai gan apzīmējums galīgi aplams. Jā, senās jūdu ciltis gan piederēja semītiem, bet tikpat likumīgi semīti ir arī arābi.

  • Paldies, Klusais, par saiti! Tur apkopots arī tas, ko Jēzus teica par jahves pielūdzējiem (ar dažiem apkopotāja Agra Dzeņa komentāriem):
    =========================================================
    „Tagad jūs, farizeji (Ābrahāma un Jakuba-Izraēļa tīrasiņu pēcteči, Jahves bauslības glabātāji, kam, pēc viņu domām, ir tiesības to izskaidrot; pēc Jeruzālemes tempļa nopostīšanas – rabīni, augstākās jūdaisma garīgās autoritātes – A. Dz.) šķīstījat kausa un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšpuse ir piepildīta ar laupījumu un blēdību. Jūs bezprātīgie! Vai Tas, Kurš radīja ārpusi, nav radījis arī iekšpusi? Bet dodiet, kas iekšā, par mīlestības dāvanu, un – redzi – viss jums būs šķīsts. Vai jums, jūs farizeji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un visādiem dārza augļiem, bet atstājat novārtā taisnību un Dieva mīlestību. Vienu vajadzēja darīt un otru neatstāt novārtā. Vai jums, jūs farizeji, jums patīk sinagogās sēdēt augstos krēslos un pilsētas laukumos tapt sveicinātiem. Vai jums! Jūs esat līdzīgi slepeniem kapiem; ļaudis, kas pāri staigā, to nezina. Vai jums, jūs bauslības vīri! Jūs esat noslēpuši atzīšanas atslēgu; paši jūs neejat iekšā un tos, kas gribēja ieiet, jūs esat aizkavējuši!” (Lūkas ev. 11:39-44, 52)

    Kristus saka farizejiem, kas apgalvo, ka ir Ābrahāma bērni: „Jūs esat no sava tēva – velna (grieķ. Diabolous – Pretinieks), un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs. Bet man jūs neticat, tāpēc ka es runāju patiesību. Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.” (Jāņa ev. 8:44-47)

    „Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs pārstaigājat jūru un sauszemi, lai piegrieztu vienu cilvēku jūdu ticībai, un, kad tas noticis, tad jūs padarāt viņu par elles bērnu, divkārt ļaunāku, nekā paši esat. Vai jums, jūs aklie ceļa rādītāji, kas sakāt: „Ja kas zvērē pie Dieva nama, tas nav nekas, bet ja kas zvērē pie Dieva nama zelta, tam tas jāpilda.”!” (Mateja ev. 23:15-16)

    „Atstājiet tos (farizejus)! Tie ir akli akliem ceļa rādītāji; bet, ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritīs bedrē.” (Mateja ev. 15:14)

    „Uzmanieties un sargaties no farizeju un saduķeju (dvēseles nemirstības noliedzēji) rauga (mācības).” (Mateja ev. 16:6,12)

    „Un jūdi tāpēc sāka Jēzu vajāt, ka viņš to (paralizētā vīra dziedināšanu) bija darījis sabatā. Bet viņš tiem atbildēja: „Mans Tēvs darbojas, tāpēc arī es darbojos.” Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja viņu nokaut, tāpēc ka viņš ne vien sabatu neievēroja, bet arī apzīmēja Dievu par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam. Tad Jēzus turpināja: „Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls no sevis neko nevar darīt, ja viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tēvs dara, to arī Dēls dara tāpat. Jo Tēvs mīl Dēlu un tam rāda visu, ko Pats dara; un Viņš tam rādīs vēl lielākus darbus, nekā šos, ka jūs brīnīsities.”” (Jāņa ev. 5:16-20)

    „Sargieties no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet iekšpusē tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīna ogas no ērkšķiem, vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus.” (Mateja ev. 7:15-18)

  • Jau pats vārds reliģija ir veidots no RE un LIGIO atkal (atkārtotā, atjaunotā, atspoguļotā) – apvienošanās, tāpat kā
    re-novācija, re-kostrukcija un pat re-alitāte. Priekš kam man atkalapvienoties ja TAS jau ir manī un esmu daļa no TĀ.

  • Nevajag izraut lūdzu neko Bībelē no konteksta. Mozus likumu skaidrojumu dod savai tautai. Viņš neteica, ka tai būs aizdot naudu citām tautām, bet svētību. Svētība nav materiāla lieta. Vai pēc Kristus dzimšanas mēs nesaņēmam bezatlīdzības svētību?
    Jesaja lielākais jūdu pravietis pravietoja viņiem par Mesiju, bet to viņi nesaprata. Kristu savējie neuzņēma. 44. nodaļā Jesaja saka Dieva vārdus: “22: Griezieties pie Manis, tad jūs būsiet glābti, visi zemes gali! Jo Es esmu Dievs, un citu nav neviena!” Pie kam Jesaja pravietoja jūdiem briesmīgas lietas par viņu nepaklausību. Un visas tās piepildījušās.

  • Lasot Svētos rakstus ir divas pieejas. Ir tā saucamie kristiešu fundamentālisti, kas katru vārdu Bībelē uztver burtiski, izraujot no konteksta, un uzskata, ka katru vārdu uz mūžiem iekalis pats Dievs. diemžēl Svētie raksti ir nemitīgi “pilnveidoti” un “uzlaboti”. pat bauslības tiek pasniegtas atšķirīgi. Rakstus rakstīja cilvēki. pat dažādos tulkojumos tie teikumi pauž dažādas lietas. Re, tepat latviskajā tulkojumā ir runāts tikai par aizdošanu. Bet angliskajā tulkojumā – par aizdošanu uz augļiem. Bet ir taču būtiska atšķirība – vienkārši aizdot vai aizdot un par to vēl pieprasīt procentus!
    Lai vai kā, bet Dieva bauslībās nekādi izņēmumi kādam par labu tomēr nav iestrādāti. Nav rakstīts: “Tev nebūs zagt, izņemot no gojiem” vai “Tev nebūs nokaut, izņemot taisnīgos karos un ar tiesas spriedumu”.
    Vienkārši ar savu iekšējo kompasu jājūt atšķirību starp morāles principiem un dažādām interpretācijām vai pat pieliktiem viltojumiem.
    Kamēr Mozus (kas pats bija ēģiptietis) jūdiem nesa plāksnes ar bauslībām, kuru mērķis bija jūdus atbrīvot no ēģiptiešu verdzības, tikmēr jūdi bija iemanījušies atrast jaunu verdzību – uzcelt zelta teļu un to pielūgt.

  • Dievs ir Baltu un IndoEiropiešu vārds – bībelē runa ir par jahvi.

  • Aigar,
    Tev taisnība par briedumu. Nepiekrūt par politiķu pašnāvību. To ko viņi šodien dara ir pašnāvniecīgi. Viņus neglābs iespējams nedz JAHVE, nedz Kristus attaisnos šādu rīcību.

    Iedzimtais grēks iekodēts DNS jau no primāta Ādama, tālāk mēs tikai to vairojam – piepērkam ar savu rīcību klāt. Cilvēks nevar izpirkt grēkus, par mums viņus izpirka Kristus, kas Viņam tic. Par naudu nekas nav pērkams , kas attiecas uz Debesu valstību. Protams arī reliģijā bija tā saucamās indulgences, bet par tām baznīcas kalpi paši taisnosies Dieva priekšā. Daudzas tautas caur ziedojumiem gribēja atpirkties, bet nekas nesanāk, jo cilvēka dabā ir vienmēr kādu apmānīt. Viņu ziedojumi bija bezvērtīgi Dieva acīs. Tāpēc jau arī Dievs inkarnējās cilvēkā, lai pats kļūtu par ziedojuma upuri – Kristus. Līdz ar to kristieši, kas tic kristum patiesi iemantos Debesu Valstības spožumu. Dievu neviens nepiemānīs. Viss ko darām tiek ierakstīts katrā. Par ticīgajiem teikšu krieviski, labāk skan: “Prihožaņi, prohožaņi un zahožaņi.” Pie kādas katēgorijas tad nu mēs piederam? Vai pie tiem, kas ir draudzē, vai tiem kas reizēm atnāk uz baznīcu, vai tiem, kas iet garām?
    ——-

  • jūdu reliģiskajos rakstos dievam ir daudz vārdu, ne tikai Jahve vai Jehova. Un bieži ar šiem dažādajiem vārdiem apzīmētie dievi ir ar dažādiem raksturiem un dabām. Tur atrodami arī smieklīgi apraksti, kā kāds pravietis fiziski cīnās ar dievu, grābj to aiz papēža u.tml. No jūdu rakstiem kopumā vispār nevar spriest, ka jūdi būtu monoteisti, t.i., atzinuši vienu vienīgu Dievu. Tie raksti ir pilni ar sēnalām.
    Tātad autentisks vēstījums par pasaules radīšanu un Dieva plānu (kas izklāstīts tam laikam saprotamā valodā un simbolos) gadu tūkstošos ir apaudzēts ar visu ko.
    Nu gluži tāpat ir “attīstījušies” arī kristiešu raksti un teoloģija.Ļoti skaidrais Jēzus vēstījums ar laiku ir apaudzēts ar ļoti sarežģītām un pretrunīgām doktrīnām. Un Jēzus vēstījumā, protams, nekāda Jahves nav.

  • Jēzus savā vēstījumā vispār sevi neizceļ. Viņš sevi atzīst par Dieva (ko viņš sauc par Tēvu) dēlu, kā arī par cilvēka dēlu. Bet tāpat arī citus cilvēkus viņš sauc par Dieva bērniem. Un vienīgā viņa mācītā lūgšana ir “Tēvs mūsu, kas esi debesīs…”
    Un viņš arī pamāca, kā un kur lūgties….
    Jo tie, kuri lepojas un izrādās baznīcu pirmajos beņķos, “savu algu ir jau saņēmuši”.

  • Pasē man rakstīts, ka esmu latvietis. Tā nu sanācis, ka esmu šeit peidzimis un dzīvoju kopā ar daudzu tautu pārstāvjiem.Šodien redzu, ka kādam radusies vēlme globālajā pasaulē atbrīvoties no Latvijas iedzīvotājiem, lai to vietā nāktu kādi citi. Tas taču nav noliedzam fakts. Kā tu redzi iespēju tiem, kas laiduši šajā zemē saknes jau vairākās paaudzēs dzīvot saskaņā, un celt labklājību?

  • kāds vīrs, kura vārdu neviens neatceras, esot teicis, ka mēģinājums izskaidroties ar vārdu palīdzību ir pielīdzināms galvas bāšanai līmes podā…
    paskatieties, cik te jau ir pierakstīts, un padomājiet, kāds tam visam ir t.s. sausais atlikums :)))

  • Es neiesaistos vairāk kādas konkrētas reliģijas propagandā – ne islāma, ne kristiešu, ne vēdu. Iesaku arī pārējiem atturēties no šī sadalītā pasaules skatījuma.

  • Klusais, vai Tu tiešām esi pārliecināts, ka esi tā stabili un nemainīgi savienojies ar Būtību? Kau vai ar būtību un sūtību sevī?
    Tāpat kā graudi ir atkārtoti jāsēj katru gadu, tāpat kā demokrātija ir jāsargā nepārtraukti, tāpat arī cilvēkam ir nepārtraukti jāatjaunojas un garīgi jāaug. No tā arī RELIĢIJA. Nekad nebūs tāds brīdis, kad varēs teikt – nu viss ir pabeigts uz visiem laikiem. Lai gan atpūta un meditācija, protams, ir vajadzīga. Tāpēc ir bauslībā nostiprinātas svētdienas un citi brīži, ko veltam Galvenajam.

  • Jāni, Kristus farizejiem atbildēja, ka “Es tas esmu” (Jņ. 18:5-6) Ja mēs zinām, ka JAHVE ir – Tas kas es Esmu, nav dota tieša atbilde?

  • :) Jā, Māri, galvu līmes podā tiešām nav jābāž. Morāles principi ir pavisam vienkārši un visiem saprotami. Atliek tikai saskaņā ar tiem dzīvot, ik pēc laika sevi pārbaudot. Viss pārējais tiešām lieks.

  • Tu tā runā it kā cilvēcei ir mērķis:D
    Vai tu esi no tiem cilvēkiem, kas domā, ka kāju mērķis ir pārvietot ķermeni, acu plakstiņu mērķis ir notīrīt putekļus no acs ābola un zaķu mērķis ir būt par barību vilkiem? :D
    ——
    Un cilvēkam ir mērķis dzīvot saskaņā ar galveno vai arī morāli?:)

  • Valdīšana.
    Tie, kas ir pie varas, to saglabā ar SPĒKU. Jo ātrāk mēs atbrīvosimies no ilūzijas par pretējo, jo atrāk mēs varēsim vismaz izdarīt saprātīgus lēmumus par to, kad, kā un vai mēs pretosimies.
    http://www.youtube.com/watch?v=eju8P24U-2k

  • Tātad ir ļoti skaidri, visiem saprotami un visiem īstenojamo Morāles principi, kuru ievērošana padara iespējamu labu un vērtīgu dzīvi katram.
    Viss pārējais ir pārgudra atrunāšanās, attaisnojuma meklēšana tam, ka kāds grib izvairīties no šiem principiem vai kādu piemānīt.
    Un, protams, tā ir liela muļķība! Tikpat liela, kā gravitācijas likuma neievērošana. Ja gravitācijas likumu tomēr cilvēki cenšās ievērot, tad tikai tāpēc, ka sekas šā likuma pārkāpšanai ir jūtamas TŪLĪT (bāc, un Tu guli ar salauztiem kauliem!). Bet sekas par morāles likumu pārkāpšanu ne vienmēr iestājas tūlīt, bet tiek izstieptas laikā un telpā, pat no paaudzes uz paaudzi. Vieni meli prasa nākamos melus, – un tā var kādu laiku turpināties dzīve maldos un melos…

  • Latviešiem bija Dieviņš, PērkoņTĒVS un MārasMĀTE, jā tieši tā, nevis kā kungi, bet kā vecāki, burtiski. Arī kristietībā ir no senajām ticībām saglabāts ‘Dievs Tēvs Debesīs ..’, bet kādus vārdus runā mācītāji pirms lūgšanas: ‘Lūgsim To Kungu ..’
    Ne balti ne slāvi ne senie skandināvi nezemojās savu dievību priekšā, viņi tos cildināja, slāvēja un lūdza tiem padomus. Saglabājies termins pravosvalnije ir no vārdiem правь (līdzinās baltu aizsaulei un apzīmē vienu no esības smaklajiem plāniem kuros mīt mūsu dieviņi = mūsu senči) славить. Interesanti ka cits plašāks smalko pasauļu apzīmējums навь (не явный мир) (varētu lidzināties vienotam apzīmējumam gan aizsaulei gan veļu valstībai) ir izmantots filmā Avatar.

    Es piekrītu, ka Kristus bij gara inkarnācija no ļoti augstiem esības plāniem. Bet ko izdarija reliģijas ? eskalējot tēla pārdabiskumu, izveidoja uz bailēm balstītu (dieva dusmas) masu vadības instumentu.

  • … tas nozīmē, ka mēs nevaram paļauties ne uz jēzu, ne salaveci, ne māti zemi un pat ne uz lieldienu zaķi, lai izkļūtu ārā no šī bardaka.

  • Aigar, neauglīgi strīdi man neinteresē. Ja Tev nav mērķa, tad meklē, bet nevajag savu tukšumu uzstiept citiem. Esmu jau norādījis, ka Tev ir tendence katru vienkāršu un skaidru lietu noliegt noliegšanas pēc, un to Tu dari, apaudzējot to ar visādiem izdomātiem argumentiem un šķēršļiem. Arī šī saruna sākās par morāles likumiem, bet Tu tūlīt klāt bāz rokas pasniegšanu sievietēm, jahvi, islamu, varu, acu plakstiņus, britu likumus un vēl sazin ko.

  • Tad runāsim par vienu mērķi, kas noteikti piemīt visām tautām. Cilvēks tā ir pati augstākā vērtība. Tāpēc jau mēs esam dažādi un ne vienādi. Mūsu mērķis, domāju, ka lielākai daļai, lai viņu, cilvēku, patiesi uzlūkotu kā vērtību. Vai to mēs spējam? Domāju, ka daudzi uzlūko citas vērtības, kas daudz tīkamās acīm. Pastāv milzīga cīņa Visumā, bet cilvēks kļūst par instrumentu kādu spēku rokās. Bet visā šajā kariņā mums vienīgiem dotas izvēles brīvības iespējas. Varam darīt vai nedarīt. Katram jāpieņem būs savs lēmums. Bet kāds tas būs? To neviens nezina izņemot mūs katru pašu. Ja mēs tikai un vieīgais koncentrētos uz mūsu Latviju būtu brīnišķi, bet mēs esam ierauti Globālā tīklā, nekas nesanāks. Es esmu optimists, jo redzu jūsoslielu potenciālu Latvijas atjaunotnei, pa vienam to neizdarīsim, kā vienosimies? Kas pateiks pareizo atbildi?

  • par AVATAR vispār ir labāk nesākt:D
    Kamerona:
    – cigarešu propaganda
    – 150 gadus nākotnē cilvēce būs vēl vairāk degradējusies, jo izraisīs konfliktus ne tikai uz Zemes, bet tagad jau visā visumā
    – cilvēki joprojām (neskatoties uz augsto tehnoloģisko attīstību) lietos naudu
    – cilvēki šaus, laupīs, nogalinās, postīs…
    ===============
    Vai tam cilvēkam ir kaut cik veselā saprāta, ja viņš zina, cik liela būs auditorija un cik spēcīgi filma programēs cilvēku zemapziņu.
    ——
    Kāda ir Kamerona ziņa pasaulei
    - CILVĒCE ir ĻAUNS un bezcerīgs gadījums.
    - Mūs sagaida bēdīga nākotne, ja to vispār var saukt par nākotni – vienā vietā filmā tiek teikts, ka cilvēki ir nogalinājuši Māti Zemi – ar to domājot Dabu.
    ======
    Tā vietā Kameronam bija jārāda potenciāli gaišs cilvēcess ceļš uz dabas atveseļošanos, sadarbību, nesavtību…
    —–
    Holivuda turpina darīt savu darbu – likt cilvēcei ienīst sevi. It kā būtu par maz naida pret sevi un dabu cilvēku vidū?

  • Bībelē, VD (2.Moz.3), Dievs saka “14 Dievs sacīja uz Mozu: “ES ESMU, kas ES ESMU.” Viņš sacīja: “Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU – tas mani sūtījis pie jums.”".

    Egil, lūdzu, paskaidro, ko tu domā ar savu komentāru:
    EgilsR>J.K.: Janvāris 14th, 2010 at 1:49 pm
    Jāni, Kristus farizejiem atbildēja, ka “Es tas esmu” (Jņ. 18:5-6) Ja mēs zinām, ka JAHVE ir – Tas kas es Esmu, nav dota tieša atbilde?

    Turpat Jāņa 8:16 Jēzus saka, ka “… Es neesmu viens, bet Es un Tēvs, kas mani sūtījis.”.

  • Jāni, taisi augšā morāles principus un sludini, izplati, popularizē. Gan jau izdosies kādu cilvēces daļu ieprogramēt, jo tā kopumā viegli pakļaujas. Lai veicās. Es atturos no jebkādiem morāles principiem un dogmām – iesaku to arī citiem.

  • KLusais, kāpēc lauzies atvērtās durvīs? Vai kāds no klātesošajiem ir slavējis oficiālās baznīcas praksi? Par ko tad gribi strīdēties?
    Starp citu, vai Tevis minētais PērkoņTēvs arī nebija pārdabiskā eskalācija un baiļu iedzīšana? Vai arī Pērķoņtēvs kaut kādā ziņā bija “gara inkarnācija no ļoti augstiem esības plāniem”?
    Manuprāt, pērkons ir viegli izskaidrojama dabas parādība, nevis dievība. Nevajag augstākos principus jaukt ar parastu māņticību.

  • Jā, Aigar, Tu to vari brīvi darīt. Un vari ticēt, ka uz Tevi morāles principi nekādi neattiecas. Un gravitācijas likums – arī, protams. Tu esi virs šādiem niekiem un māņiem. Tu jau reiz teici, ka pats esi Dievs. Lai Tev laba veselība! :)

  • Jāni, kas nav māņticība. Vai ticēt, ka nauda atnes laimi ir māņticība? Vai domāt, ka politiķi var atrisināt kaut kādus pasaules sarežģījumus, ir māņticība? Vai ticēt, ka visis entuziastiski sekos kāda cilvēka/u izgudrotajiem morāles principiem, ir māņticība? :)

  • Tu saki:
    “Aigars Bruvelis: Janvāris 14th, 2010 at 2:07 pm
    … tas nozīmē, ka mēs nevaram paļauties ne uz jēzu, ne salaveci, ne māti zemi un pat ne uz lieldienu zaķi, lai izkļūtu ārā no šī bardaka.”

    UZ KO VARAM PAĻAUTIES???

    Tu iestājies pret “reliģijām”, gan talmudismu, gan kristietību, gan vēdām utt. Vai tajā nozīmē, kā pret KOLOSIEM (tiem, kas nav pamanījuši, – izlasiet komentāros pie rasta par Konferenci!).
    Šajā ziņā es tev pilnīgi piekrītu!
    “Baznīcas” ir programmētas uz Kolosu Kolosa radīšanu.
    BET: baznīcās ir draudzes. Tās ir Organiskas apvienības, bez robežām, nevar pateikt, kur sākas un kur beidzas.
    Tā ir tā īstā cīņa šodien!
    Daudziem no mums šeit TF (piem., man, Jānim, EgilamR, …)ir DRAUDZES pieredze.

    PAR ko tu iestājies? Te TF daudzi domā, ka par Fresco un VP. Tad ta tiešām būtu vēl viena reliģija, tai ziņā kā alternatīva. Kā tas, ko citi redz,ka tev tas aizpilda to vietu, kur citiem stāv kaut kas garīgajā kultūrā atpazīstamāks (kristietība, vēdas…). Es par tevi tā nedomāju, tomēr būtu labi, ja tu izstāstītu atšķirību starp sevi un Fresco (VP)!

  • Lūdzu VISUS sakoncentrēties uz šo Egila aicinājumu:

    EgilsR>AB: Janvāris 14th, 2010 at 2:19 pm
    Tad runāsim par vienu mērķi, kas noteikti piemīt visām tautām. Cilvēks tā ir pati augstākā vērtība. Tāpēc jau mēs esam dažādi un ne vienādi. Mūsu mērķis, domāju, ka lielākai daļai, lai viņu, cilvēku, patiesi uzlūkotu kā vērtību. Vai to mēs spējam? Domāju, ka daudzi uzlūko citas vērtības, kas daudz tīkamās acīm. Pastāv milzīga cīņa Visumā, bet cilvēks kļūst par instrumentu kādu spēku rokās. Bet visā šajā kariņā mums vienīgiem dotas izvēles brīvības iespējas. Varam darīt vai nedarīt. Katram jāpieņem būs savs lēmums. Bet kāds tas būs? To neviens nezina izņemot mūs katru pašu. Ja mēs tikai un vieīgais koncentrētos uz mūsu Latviju būtu brīnišķi, bet mēs esam ierauti Globālā tīklā, nekas nesanāks. Es esmu optimists, jo redzu jūsoslielu potenciālu Latvijas atjaunotnei, pa vienam to neizdarīsim, k ā v i e n o s i m i e s?

  • Agnese, aplama ir pati Aigara nostādne, ka mums jāpaļaujas (tātad jātur elks, jāgaida no tā brīnumi un risinājumi).
    Jēzus nesolīja brīnumus, Jēzus nesolīja uzņemties atbildību pašu cilvēku vietā, Jēzus atteicās būt par jūdu ķēniņu.
    Jēzus izdarīja kaut ko daudz daudz vairāk – Viņš deva cilvēkiem principus, pēc kuriem šie cilvēki paši var iedibināt Debesu valstību savā vidū (skat. manu rakstu “Vai debesu valstība iespējama”)

  • Vai tikai dēļ Jāņa psihozes par VP tas tiek saukts par reliģiju? :D Vai kāds ir kaut nedaudz iepazinies ar Fresco teikto, lai kaut ko tādu apgalvotu? Tas būtu tāpat kā apgalvot, ka lietussargu lietošana ir reliģiska aktivitāte nevis pasargāšanās no lietus :)
    ——
    Es neaizstāvu VP vai vēl kādu. Esmu daudz lasījis, klausījies un zinu par VP – īsumā tā ir visu zemes resursu deklarēšana par visai cilvēcei piederošiem un to datorizēta mendžēšana, bez cilvēku vadības, bez hierarhijām, bez centralizētas kontroles, saeimām, komisijām un citām organizācijām.
    ——
    Zinu, tas dažiem šķiet pārāk ekstrēmi. Man tas šķiet ok, tomēr mani satrauc pavisam citi aspekti VP – viņi saliek visas olas vienā groziņā (vai kā tur tas teiciens) – tas nozīmē, ka, ja aiziet greizi centrlālajam datoram (Saules magnētiskās vētras vai citu iemeslu dēļ), tad visa iekārta nojūk un cilvēki paliek bezpalīdzīgā situācijā.
    ——
    Tādēļ es piekrītu Jānim par decentralizācijas nozīmi. Tam arī ir nepieciešamas personīgās (kā pretēji centralizētām) tehnoloģijas, līdz kurām vēl daži gadi jāpagaida.
    ======
    Es nemeklēju atšķirības un labprāt būtu priecīgs, ka Fresco pats saprastu riskus, kas saistīti ar VP. Tomēr man nav problēmu, ka mani asociē ar VP, jo lielos vilcienos tas man šķiet saprātīgi un es visu (ieskaitot trūkumus) var argumentēti pamatot.
    ======
    Arī man ir draudzes pieredze :)
    ——
    Par ko es iestājos? Par sapratni par to, KĀ TURPINĀT NEVAJAG un NAV NOZĪMES, jo tas nes un nesīs ar vien vairāk sagrāves, destrukcijas, totalitāras centralizētas kontroles (kas man šobrīd šķiet civilizācijas liktenis, ja 100% VISI tam nevardarbīgi nepretosies).
    ======
    Tad, kad šāda sapratne radīsies, tad cilvēki nāks klajā ar risinājumiem. Es esmu par VISU cilvēku iesaistīšanos risinājumu izstrādā un ieviešanā, nevis dažu pašpasludinātu neaizskaroamo norišu diktātu pārējai cilvēcei.
    ——
    Bīdīt kaut kādus konkrētus detalizētus risinājumus nozīmētu imitēt centralizētu varu, kura pasaka visu priekšā.
    =======
    Cerams, ka tas ievieš kaut kādu skaidrību.

  • Tavs iepriekšējais melnās propagandas komentārs izlido pa logu, Jāni.

  • Jēzus nebija elitārists. Jēzus nedibināja slepenu masonu ordeni. Jēzus neorganizēja īpašu gudrības skolu izredzētajiem.
    Jēzus mācība ir ļoti vienkārša skaidra. Viņš runāja tieši, lietoja salīdzinājumus, deva piemērus no dzīves. Viņš savu mācību teica tā, lai to saprastu visvienkāršākie cilvēki – zemnieki, zvejnieki, prostitūtas u.c. Un arī viņa mācekļi bija visparastākie cilvēki, analfabēti, atpalikušu nomaļu iedzīvotāji, kas runāja nevis grieķiski vai latīniski, bet vietējā izloksnē. Nu tādi jūdejas čangaļi tie bija.
    Tāpēc, lai uztvertu Jēzus vēsti, tā ir jāattīra no šā teoloģiskā uzslāņojuma, kas faktiski Jēzus vēsti ir noslāpējis un izkropļojis līdz nepazīšanai. Lai saprastu Jēzu, nav nepieciešama ne Bībeles, ne kādu doktrīnu šķirstīšana un citēšana. Ja neizglītotie jūdi šo vēsti nodeva no mutes mutē, tad to varam arī mēs.

  • Vēlos padalīties savā atziņā par to, ka Vienotības pamats ir Viena VALODA.
    Dabiskajā Evolūcijā ir dabiskās valdoas – katra etnosa vienotības pamats.
    Globālajā civilizācijā (kas NAV Dabiska Evolūcija) ir vajdzīga SPECIĀLA valoda.
    Bija visiem pazīstams mēģinājums tādu mākslīgi radīt (esperanto) 20. gs., kad bija skaidrs, ka bez vienas valdoas būs tikai kari un vēl lielāki kari. (No vikipēdijas: Zāmenhofa mērķis bija izveidot viegli saprotamu valodu kā universālu otro valodu, kas sekmētu mieru un saprašanos starp tautām.)
    Bet man liekas, ka tā vietā, lai mākslīgi radītu, vajag ATRAST KOPĪGO PAMATU VISĀS VALODĀS.
    Manuprāt, labs piemērs tam ir Tolkīna PIELIKUMI pie “Gredzenu pavēlnieka” triloģijas.
    Alternatīva???

  • Ar valodas atšķirībām drausmīgi manipulē. Pat dažbrīd šķiet, ka tās ir apzināti radītas tik daudz :D, jo cilvēcei pašā sākumā bija viena valoda. Starp citu, to (par vārdu precīzu definēšanu) saka arī Fresco, tomēr tad nenozīmē, ka tu, Agnese, esi Fresco aizsāve (tas domāts Jānim)

  • paldies!
    ievieš skaidrību.
    tas bija labi.
    APLIECINĀJUMS tam, ka kaut kas jebkas, ko kāds cilvēks sludina, iestājas, aizstāv savu pārliecību) NAV reliģija, ir tāds, ka SEKAS NEVED UZ ŠĶELŠANOS, BET UZ SAVIENOŠANOS AUGSTĀKĀ LĪMENĪ.

    vēl jautājumi:
    KĀDA ir tava “draudzes pieredze”?
    KO tu domā par atbildi uz EgolaR izteikto aicinājumu, kuram lūdzu visus pievērst uzmanību?
    Vai tieši ŠEIT un TAGAD nebūtu īstā vieta un reize runāt par tām “personīgajām tehnoloģijām”, kuras tu piemini?

  • Dieva dēļ, nevajag kaitināt Jāni! :)
    Tu visu sabojāsi!
    Es NEESMU Fresco aizstāve (tiesa gan, es arī NEKO nezinu par to, ka viņu vispār vajag “aizstāvēt” vai “neaizstāvēt”).

    VALODA – tieši tajā virzienā jāmeklē, ja meklējam to, KĀ VIENOTIES!!!

  • Tu raksti:
    “Jēzus mācība ir ļoti vienkārša skaidra. Viņš runāja tieši, lietoja salīdzinājumus, deva piemērus no dzīves. Viņš savu mācību teica tā, lai to saprastu visvienkāršākie cilvēki – zemnieki, zvejnieki, prostitūtas u.c. Un arī viņa mācekļi bija visparastākie cilvēki, analfabēti, atpalikušu nomaļu iedzīvotāji, kas runāja nevis grieķiski vai latīniski, bet vietējā izloksnē. Nu tādi jūdejas čangaļi tie bija.
    Tāpēc, lai uztvertu Jēzus vēsti, tā ir jāattīra no šā teoloģiskā uzslāņojuma, kas faktiski Jēzus vēsti ir noslāpējis un izkropļojis līdz nepazīšanai. Lai saprastu Jēzu, nav nepieciešama ne Bībeles, ne kādu doktrīnu šķirstīšana un citēšana. Ja neizglītotie jūdi šo vēsti nodeva no mutes mutē, tad to varam arī mēs.”

    KĀ???

    Mans variants: arī mums pašiem jāiemācās runāt līdzībās, t.i., konkrēti katrreiz šeit un tagad, ar konkrētajiem cilvēkiem konkrētajā vietā un brīdū katrreiz no jauna meklēt KOPĪGU Valodu – tā, lai nevis vienkārši saprastu, bet lai nevarētu nesaprast!

  • Mana draudzes pieredze? Kāda? Es nezinu Kāda tā ir, ja godīgi – tā vienkārši ir. Varbūt tā ir ļoti infromatīva… jā – laikam tā.
    ——-
    Domāju, ka Egils runā sakarīgi. Atbalstu sacīto. Tikai nesparotu ar ko cilvēks ir vērtīgāks par kādu citu dzīvības vienību uz Zemes. Par ko šis apbalvojums piešķirts, kad to piešķīra un kur var noskatīties apbalvošanas cermoniju?
    ========
    Dažas tehnoloģijas jau ir pieminētas. Man tad jāapkopo tās un jānopublicē iespējams, kā arī tās, pie kuru pabeigšanas ir nepieciešama palīdzīga roka.

  • Es atvainojos. Tas bija stulbi atbildēt ar humoru uz Jāņa provokāciju. Viss, ko Jānis teiks par mani zem šī komentāra netiks apstrīdēts un es uz to nereaģēšu.

  • Starp citu, tu vienmēr, kad runa iet par “politiku”, “vēlēšanām” un tml., tu uzsver, ka BALSOT (t.i., ne “vēlēt”, jo tas NAV viens un tas pats) vajag par RISINĀJUMIEM, nevis par cilvēkiem.
    Tagad, pieminot savā atbildē man par Fresco, tu man ļauj tev to atgādināt un aicināt pielietot to PAŠAM PIE SEVIS!
    Es vēlos (domāju, ka daudzi pievienosies…), lai tu, Aigar, norobežojies no Fresco un VP (neliec mums par viņiem “balsot”). tas, ka tu vienmēr sasaisti sevi ar viņu, liek domāt, ka VP=tavs elks. Mēs nevaram pieņemt tevi, ja tu nāc “Fresco vārdā”. Es tā nedomāju, bet tā izskatās. Un tā ir tā problēma.
    Ja tev ir svarīga Kopīgā Valoda un Risinājumi, tad, lūdzu, ņem to vērā!

    Lai tev viņš nozīmē kaut kādu autoritāti (kā katram no mums ir savā profesionālajā un izziņas jomā kādas autoritātes, atslēgas personas, no kurām esam mācījušies)! Bet mēs viņus nepieminam “priekšā un pakaļā”…). Kad mēs runājam par Jēzu vai kaut ko tādu, tā ir vispāratzīta kultūras daļa, kuru mēs kopīgi apzinām un lietojam, lai atrastu Īsto Valodu savā starpā. Bet kad runā par Fresco, tad viņš ir vienkārši viens no daudzajiem guru, kuram ir savi fani, tas arī viss.
    Un TURPMĀK runā tikai no sevis. Ar savām personīgajām tehnoloģijām.
    Lūdzu!

  • Par gana labu augstākās morāles principu avotu es atzīstu tās pašas 10 bauslības, saprotot tās radoši (jo rakstītas tās senā valodā un senā kontekstā) un īstenojot visās dzīves jomās: ģimenē, darbavietā, pašpārvaldē, kooperatīvā uzņēmumā, valsts pārvaldē).
    ============================================================1. BAUSLIS: Es esmu Dievs, Tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
    ———————————————————–
    Tātad turēt godā augstāko gudrību un ideālus, neturēt elkus
    ===========================================================
    2. BAUSLIS: Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nepareizi lietot.
    ———————————————————
    Tātad nevajag izkropļot Dieva mācību, nevajag Dieva vārdu lietot Dievam svešos nolūkos, kā to tagad bieži dara baznīca un citas institūcijas un indivīdi.
    ============================================================
    3. BAUSLIS: Tev būs svēto dienu svētīt.
    ———————————————————–
    Tātad cilvēkam ir regulāri jāatpūšas no savām ikdienas gaitām, jāveltī laiks savas dzīves izvērtēšanai, kā arī pārdomām par Dieva nodomiem, meditācijai, garīgo spēku kopšanai un uzkrāšanai. Un citām svarīgām lietām, piemēram, saviem tuvākajiem.
    ===========================================================
    4. BAUSLIS: Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.
    ———————————————————-
    Tātad jāgodā tēvs un māte un visas senču paaudzes, jāgodā viņu pieredze, lai arī savā dzīvē izvairītos no vecajām kļūdām. Kā Tu attieksies pret saviem vecākiem, to visdrīzāk saņemsi arī no saviem bērniem. Tātad arī paaudžu pēctecība un solidearitāte.
    ===========================================================
    5. BAUSLIS: Tev nebūs slepkavot.
    —————————————————–
    Komentāri diez vai vajadzīgi. Tas ir Absolūts imperatīvs. Attiecas ne tikai uz fizisku, bet arī garīgu, intelektuālu, emocionālu slepkavošanu.
    ===========================================================
    6. BAUSLIS: Tev nebūs laulību pārkāpt
    ——————————————————-
    Mūsdienās tas noteikti attiecināms arī uz tuvākās vīru. Tātad runa ir par uzticību, atklātību, cieņu un sadarbību starp dzīves biedriem.
    ==========================================================
    7. BAUSLIS: Tev nebūs zagt
    ———————————————————-
    Protams, tas attiecināms uz visu veidu zagšanām un krāpšanām: augļošanu banku jomā, aiz komercnoslēpuma maskas slēptiem darījumiem, kas vieniem ļauj iedzīvoties uz citu rēķina, netaisnīgu valsts politiku, negodīgiem reklāmas paņēmieniem, monopola diktātiem, negodīgiem tirdzniecības noteikumiem, koloniālismu, globalizāciju utt. Tas ir ļoti aktuāls bauslis tieši mums un tieši šai brīdī.
    ===========================================================
    8. BAUSLIS: Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko
    ———————————————————–
    Nu ļoti aktuāls bauslis! Attiecināms uz visiem masu mēdijiem, manipulācijām, patiesības slēpšanu, slepenu diplomātiju, aizkulišu sazvērestībām, arī maziem un lieliem ikdienas meliem starp cilvēkiem.
    ==========================================================
    9. BAUSLIS: Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu
    ———————————————————–
    Ir arī atšķirīgi šā baušļa tulkojumi, bet jēga skaidra. Tas attiecināms ne tikai uz tuvākā namu un mantu, bet arī uz citu tautu resursiem, kurus mums tiecas atņemt vai lēti un ar viltu izkrāpt dažādas lielvalstis, starptautiskas korporācijas. Runa ir arī par ģimenes un arī visas tautas suverenitāti, tiesībām brīvi izmantot savus resursus un sadarboties uz taisnīgiem noteikumiem utt.
    ==========================================================
    10. BAUSLIS: Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.
    ——————————————————-
    Nu tas it kā papildina un dublē dažus iepriekšējos baušļus, bet kaut kādu apsvērumu tas ir uzsvērts. Varbūt, lai kopā sanāktu apaļš skaitlis 10.

  • Tu saki:
    “Domāju, ka Egils runā sakarīgi. Atbalstu sacīto. Tikai nesparotu ar ko cilvēks ir vērtīgāks par kādu citu dzīvības vienību uz Zemes. Par ko šis apbalvojums piešķirts, kad to piešķīra un kur var noskatīties apbalvošanas cermoniju?”

    LŪDZU, sakoncentrēsimies uz šo!
    Lietosim visas savā rīcībā esošās “tehnoloģijas” (šajā gadījumā – izteiksmes līdzekļus!!), lai atrastu kādu sakarīgu atbildi, RISINĀJUMA piemēru!

    Par to “apbalvojumu” – nesapratu. Bet vērtīgs, es domāju (iznāk, ka atbildu Egila vietā) ar to, ka cilvēkam ir īpaša vieta DABĀ. Kāds nolūks. DABAS nodoms. MISIJA.

  • Esmu iepazinusies ar Bībeli kā ar Rakstiem, kā to kultūrā un baznīcā māca. Bet esmu iemācījusies to uztvert, saprast un lietot kā VALODAS ROKASGRĀMATU.
    Šīs atziņas ir manu personīgo meklējumu un atradumu, un pieredzes ar Dievu un ci;vēkiem rezultāts.
    Domāju, ka tad, kad Jēzus uzsvēra, ka mums jābūt viņa MĀCEKĻIEM, viņš uzsvēra tieši šo: būs saprotamiem. Runāt nevis pēc “burta”, kā farizeji, bet “garā”, tā, ka otra cilvēka sirds atsaucas.
    Tāpēc arī Jēzus saka, ka nevienu jums nebūs saukt par “mācītāju” (un tas ir tas farizeju grēks, kurš joprojām paslēpies baznīcās un turpina vilkt savu “dzīvību”…)

  • PALDIES, tu ļoti labi uzrakstīji par tiem baušļiem!
    Bet par 10. bausli, domāju, ka nav tik vienkārši.
    IR taču atšķirība starp “tev nebūs zagt” vai “tev nebūs laulību pārkāpt” un “tev nebūs IEKĀROT”.
    Tieši to arī Jēzus vienā vietā saviem mācekļiem uzsver: jau tas, kurš uzlūko ar iekāri, grēko, nevis tikaitas, kurš izdara.
    Līdz ar to Jēzus atklāja šī 10. baušļa LIELO nozīmi.
    LIEKULĪBA pati par sevi ir grēks. Slēpšana, bailes, kauns un tml.
    TĀPĒC jau arī ir tik svarīgi tie AA proncipi un tradīcijas – atbrīvoties no iekāres caur atzīšanu un visu pārējo. Nedzeršana kā rīcība būs dabisks rezultāts.

  • Ja kādu neapmierina Mozus baušļu strupums vai izteiksme, kādā tie teikti, var palasīt Jēzus Kalna sprediķi. Iekopēju vienu no divām versijām. Jo tas sprediķis tika pārstāstīts no mutes mutē, un jaunajā derībā ielikušās divas pārstāstījuma versijas. Protams, valoda ir sena un arhaiska, tāpēc mūsdienās var šķist dīvaina. Tāpēc jākoncentrējas uz teiktā būtību.
    ————————————————————
    Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa. Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams:

    “Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.
    Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.
    Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.
    Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.
    Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.
    Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.
    Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.
    Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.
    Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.
    Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
    Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
    Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
    Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.
    Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī.
    Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.
    Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. Patiesi Es tev saku: tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.
    Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē.
    Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa nāk ellē.
    Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu. Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.
    Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis. Bet Es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta. Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu. Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna.
    Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni. Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas. Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties.
    Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat? Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat? Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.
    Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs. Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
    Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
    Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev. Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti. Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat. Tāpēc jums būs tā lūgt:
    mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.
    Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.
    Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
    Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
    Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.
    Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša. Bet, ja tava acs ir nevesela, tad visa tava miesa būs tumša. Ja tad gaišums, kas tevī, ir tumsība, cik liela būs tumsa.
    Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?
    Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
    Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?
    Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.
    Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.
    Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.
    Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.
    Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi? Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, – un redzi, baļķis tavā paša acī? Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.
    Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa.
    Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.
    Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz? Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.
    Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.
    Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem?
    Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.
    Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.
    Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?
    Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.
    Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.
    Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.”

  • Paldies, Agnese, par 10. baušļa skaidrojumu. Atšķirību sapratu. Arī Gandijs par to rakstīja. Tātad – ne tikai nedari, bet arī iztēlē neiekāro. nav ko siekaloties par tuvākā mantu, sievu utt. Jo tas jau solis uz slidena pamata, kur cilvēks var zaudēt kontroli pār sevi.

  • Nebaro vēzi vai vampīru, un tas pats saruks kā pūslis.
    Kam es to teicu, neatklāšu. Pats sapratīs. Varbūt.

  • Ak žēliņ, ko mūsu terapeitiskais Jānis ir pārklājis!!!

  • Jānis jau tikai iekopēja un atgādināja.
    To terapeitosko pārklāšanu izdarīja Jēzus = Ideālā Nesavtīgā Mīlestība.
    Ir teikts: “Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu.” (1.Pēt. 4:8)

  • Atvaino, bet par to “vēzi vai vampīru” tev nav taisnība!
    Atceries, Jēzus teica arī tā: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem.”
    Pie tam tu nupat citēji šo Jēzus mācīto:
    “Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī.”
    VAI tu tagad nedari to, ko nebūs darīt NEKĀDOS apstākļos?
    Jo tu pareizi norādīji: Dievs, dodams baušļlus, nedeva ierobežojumus, atkāpes, ka tādos un tādos gadījumos tomēr drīkst zagt (šajā gadījumā saukt savu brāli par ģeķi vai bezdievi).
    VAI arī tu domā, ka patiesībā tomēr gluži visi NAV brāļi un māsas??? daži ir pelnījuši, ka viņus tā sauc, bet daži nē?
    tas atgādina vecākā brāļa pozīciju no stāsts par pazudušo dēlu… (Es nesaku to par tevi. Es tikai saku, ka atgādinā. Es to attiecinu uz tavu runu, nevis uz tevi pašu).

  • Kas visus pārsteidzgudrībā? A? Aha? DEad?

  • P.S. Kaut kur dzirdēju, ka kāds esot teicis, ka kristieši bieži izturas tā, it kā viņi būtu Jēzus miesassargi un viņiem būtu jālemj, cik tuvu kuru drīkst laist un kuru jātur tikai pa gabalu.
    vai esi kaut ko līdzīgu arī pats novērojis?
    Kaut gan, ko es jautāju, – tu jau pats par tiem priesteriem te minēji.
    Ne jau tikai priesteri, vai ne?
    Ir ĻOTI GRŪTI atturēties no tiesāšanas, vai ne?
    Tā ka mans secinājums šeit ir tāds:
    Jānis šajā vietā nodarbojās ar tiesāšanu.
    Bet, atkal, ir teikts: kas pats ir bez grēka, tas lai met akmeni! Mēs visi ar šo grēkojam. Un neviens ne uz vienu to “akmeni” lai nemet!!!

  • Jānis raksta:
    “Starp citu, vai Tevis minētais PērkoņTēvs arī nebija pārdabiskā eskalācija un baiļu iedzīšana? Vai arī Pērķoņtēvs kaut kādā ziņā bija “gara inkarnācija no ļoti augstiem esības plāniem”?
    Manuprāt, pērkons ir viegli izskaidrojama dabas parādība, nevis dievība. Nevajag augstākos principus jaukt ar parastu māņticību.”

    Jānis lai atbild pats par saviem vārdiem.
    Bet vēlos pateikt,kā es to saprotu.

    Esmu pārliecināta, ka Pērkons un pērkons nav viens un tas pats, un ka tā neviens agrāk arī nedomāja.
    Apliecināt (pielūgt, slavēt) Dievu nozīmē aplecināt, ka materiālais nav mūžigs un ka tas tāpēc nevar radīt pats sevi. neviena dabas parādība pati par sevi netika pielūgta.
    Tika pielūgts TAS, kas stāv AIZ varenajām lietām, kuras mēs piedzīvojam savā dzīvē.

    Domāju, ka senāk cilvēki vairāk izjuta un saprata, ka DABA nav priekšmeti un parādības (koki un zāle, pērkons un lietus un tml.) Saprata, ka DABA=AUGSTĀKAIS LIKUMS. Viņi mēģināja savus “likumus” saskaņot ar šo kārtību.
    Mēs šodien tam vairs nepievēršam nekādu uzmanību.
    Tāpēc arī iznāk, ka “tiesiska valsts” nav taisnīga valsts, bet netaisnīga.
    Un vēl – skolās un augstskolās nodala “humanitāros/sociālos” priekšmetus no t.s. dabaszinātnēm. Bet tas NAV pareizi. Ja to apzinātu un labotu, VISS mainītos. Tiktu radīti priekšnotteikumi veselai pasaules uztverei.

  • Tu raksti:
    “Aigars Bruvelis: Janvāris 13th, 2010 at 8:28 am
    Liksim mierā mirušos (kristu…).”
    Es neuzstāju.
    Liksim mierā – jebko!
    Tikai gribu no savas puses pateikt, ka tu nezini, par ko runā. Bet, ņemot vērā, ka tu to neiesāki, var arī teikt, ka tu nemaz tā nerunā, bet vienkārši automātiski noreaģē…
    Un vēl gribu paskaidrot, kāpēc es uzskatu par svarīgu par to runāt.
    Tāpēc, ka te, manuprāt, slēpjas atbilde uz augstākminēto Egila aicinājumu, kuram tu arī piebiedrojies.
    VAI TEV IR CITS VARIANTS?
    Vienotība neveidojas kā “saliekamo summa”, kā pats saproti.
    Organiska vienotība (bez pārspēka, bez centralizētas varas) iespējama tikai caur VĀRDU, kuru mēs nesam savā SIRDĪ, kā organisku daļu no sevis.
    Tikai “Vārds” nav vienkārši tie vai citi Raksti paši par sevi. “Vārds” nozīmē dzīvu Liecību. Dievs neuzspiež savu “Vārdu” kā nedzīvu dogmu. Viņš mums novēlēja vadīties nevis pēc “burta”, bet pēc “gara”. PĒC TĀ, KAS PATS PAR SEVI LIECINA. Dievs piedāvā savu vārdu LIETOT, nevis sprediķot, morāli lasīt, baidīt, sodīt, uzkraut vainu vai grēka apziņu. VĀRDĀ ir atbrīvošana, nevis važas. Atbrīvojoties, rodas Vienošanās. Pati no sevis.

  • :) kāpēc domā, ka es kādu tiesāju?
    Bet arī mesties un apstrīdēt katru malduguni, ko kāds metodiski piespēlē, man nenāk ne prātā. Lai kā to kāds gaidītu un gribētu.
    Un labu veselību jau novēlēju. :)

  • Gribu šeit vēlreiz citēt tevis teikto:
    “Tad runāsim par vienu mērķi, kas noteikti piemīt visām tautām. Cilvēks tā ir pati augstākā vērtība. Tāpēc jau mēs esam dažādi un ne vienādi. Mūsu mērķis, domāju, ka lielākai daļai, lai viņu, cilvēku, patiesi uzlūkotu kā vērtību. Vai to mēs spējam? Domāju, ka daudzi uzlūko citas vērtības, kas daudz tīkamās acīm. Pastāv milzīga cīņa Visumā, bet cilvēks kļūst par instrumentu kādu spēku rokās. Bet visā šajā kariņā mums vienīgiem dotas izvēles brīvības iespējas. Varam darīt vai nedarīt. Katram jāpieņem būs savs lēmums. Bet kāds tas būs? To neviens nezina izņemot mūs katru pašu. Ja mēs tikai un vieīgais koncentrētos uz mūsu Latviju būtu brīnišķi, bet mēs esam ierauti Globālā tīklā, nekas nesanāks. Es esmu optimists, jo redzu jūsoslielu potenciālu Latvijas atjaunotnei, pa vienam to neizdarīsim, k ā v i e n o s i m i e s?”‘

    Ko tu pats domā par savu jautājumu?
    KAS ir galvenais priekšnotiekums? Ar ko tas saistīts, kādā virzienā to meklēt?
    Vai piekrīti tai domai, kuru te pirms trim dienām izteica Alvis: “Tas Latvijas Stásts, ko més seit TF gribam radít sákas ar Latvijas m i s i j u . Latvijas misija ir tas,ko Latvija var piedávát cilvécei un planétai Zeme pasu labáko un vajadzígáko músu laikmetá atbilstosi savám Latvijas potenciálajám spéjám.
    Kosmoss,Pasaule un visa tás radíba aizturétu elpu gaida jaunu gudríbas un mílestíbas iemiesojumu ká zvaigzni, ká gudrás mílestíbas kultúrtelpu.
    Latvija ir sí zvaigzne,kura spéj sákt izstarot gudrás mílestíbas kultúru. Latvija ir tá vieta uz Zemes, kurá dzívo laimígi cilvéki – radítáji, saprotosi Visuma likumus un saskaná ar tiem dzívotspéjígi.
    Latvijas m i s i j a : Radít gudrás mílestíbas kultúrtelpu uz músu planétas Zeme.”?

    KĀ RADĪT “Gudrās Mīlestības Kultūrtelpu uz Planētas Zeme”?
    vai mēs šeit varam kaut ko mācīties un secināt paši no savas pieredzes?
    KAS situācijā ienes gudrību un mīlestību? KĀ tas notiek? KO mums jāmācās?

  • nāc un padalies, ja jau netiesā ….

  • Vai tad, Agnese, var iemācīties mīlestību? Skaidro, ka acis redz nepietiekoši …

  • Vēl – par radīšanu.
    Es tikko iepriekšējā komentārā uzrakstīju “RADĪT gudrās mīlestības kulūrtelpu…”.
    Tomēr, ja korekti lieto terminus, tad, attiecinot uz cilvēku, radīšana patiesībā NAV “radīšana”. Drīzāk Radības jaunatklāšana. Mēs apbrīnojam (arī: pielūdzam, slavējam, ticam, paļaujamies un gaidām…), līdz ar to “radām”, t.i., ATKLĀJAM.
    Būtībā par to arī teikts tajā video, kuru mēs te apspriežam. Ka cilvēks apbrīno, t.i., rada savu pasauli! Pielīdzinās Radītājam.
    Tāpēc es saprotu Aigaru tajā ziņā, kā viņš runā par to, ka RISINĀJUMI (tehnoloģijas) ir atbilde, alternatīva visiem laikmeta politiskajiem un naudas “augoņiem”. Tas nozīmē – atbrīvoties no sava Ego, dzīvot Nesavtīgā Mīlestībā, un tad VISS ATKLĀJAS PATS NO SEVIS.
    Es to arī esmu piedzīvojusi, varu daudzko tādu apliecināt.
    Vienīgais, par ko neesmu īsti pārliecināta, – par to, ka Aigars ar “tehnoloģijām” nesaprot tikai materiālos iemiesojumus. Tas atkal ir valodas precizēšanas, komunikācijas jautājums.
    Man liekas, ka ja mēs vienotos par to, ka “tehnoloģijas” ir vispirms DABAS LIKUMS, bet materiālās ierīces, kuras lietojam, – tikai to izpausmes, kuras radušās tā rezultātā, ka šis LIKUMS tam vai citam cilvēkam ATKLĀJIES, tad nebūtu pretrunu.
    Jo šajā nozīmē DABA ir tas pats, kas Dievs, Radītājs.
    Radīšana vispirms notiek (atklājas) t.s. ideālajā plānā. Pēc tam iemiesojas materiālos veidojumos.
    Tāpēc arī “tehnoloģijas” vispirms attiecas uz DOMĀŠANU, Gara Darbību Cilvēkos (Daudzskaitlī!).

  • Protams, ka var iemācīties! :)
    It kā tu to nezinātu? :))

  • Jā, Agnese, es laikam esmu tik aizrāvies, ka pat nezināju ….

  • Nu re, tā jau arī IR tā atbilde…

  • Aigaram.
    Sabiedriskās drošibas koncepcijas ‘nedzīvais ūdens’ viedoklis par AVATAR.
    http://www.kpe.ru/video-foto-materialy/seminary-po-kob-vystupleniya/1280-avatar-dver-v-budushee

    Aivaram
    Mīlestību var noslēpt (no sevis), aizslēgt un aimirst, pat viegli, ar nodomu un gribasspeku, un dzīvot bez tās var gadus (bavarbūt pat dzīves),. Var mēģināt to aizvietot ar zināti, reliģiju vai magiju, bet tikuntā pie tās būs jāatgriežas. Un to var atcerēties un iemācīties darot. Tu vari man ticēt, man ir tāda pieredze un notiek tas TAGAD.

    Visiem
    Paldies, ka runājat ar mani.

  • Agnese! Ja no lielākas perspektīvas palūkojas uz XX gadsimtu un XXI gadsimta sākumu, tad, salīdzinot ar citiem gadsimtiem, tas bijis viens milzīgs tehnoloģiju sprādziens. Bet vai tas kaut par sprīdi uzlabojis cilvēku dzīvi, vai tas cilvēkus padarījis labākus?
    Kas Tev liek ticēt, ka vēl augstāks tehnoloģiju līmenis dos citu rezultātu?
    Tevis pašas citētā un pieminētā “mirušā ūdens” mācība šo tehnogēno ceļu apzīmējusi par civilizācijas strupceļu.

  • Es Esmu – jūdu mēlē JAHVE, Es Esmu mani sūtījis, precīzāks būtu “Es Esmu tas, kas Es Esmu.” Cilvēka prātam neizskaidrojams noslēpums. Dievu neviens nevar izskaidrot, tikai Viņš pats mums atklājas caur mūsu atklāsmēm, jo patiesais cilvēks – gars nav atrauts no Dieva, lai arī pēc izraidīšanas no tiešās tuvības cilvēks tomēr saglabā sevī dievlīdzību, kaut vai lauskās.

    Jēzus arī nedeva tiešu atbildi, tā mums liekas, bet jūdi saprata ko ‘Viņš ar to teica – Viņš ir Dievs. Pie kam pašā radīšanas Genesis grāmatā Dievs sacīja daudzskaitlī -1: 26 Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Pēc Dieva Vārda, un Gara. Kristietības trīsvienība; Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Sv.Gars. Tāpat kā cilvēks, kas sastāv no prāta, zemapziņas un sirdsapziņas, kopā gars.
    Atbildot A.B, par cilvēka pārākumu pār pārejo dzīvo radību – cilvēkam vienīgam dota izvēles brīvība, vienīgais radīts Dieva tēlā un līdzībā, uzticēti pienākumi rūpēties pār dzīvo radību un protams tam sekos arī atbildība.
    Mums Kristus atbilde neko neizsaka, bet priekš tiem laikiem tā bija milzīga ķecerība. Bet Rakstiem jāpiepildās. Ja palasisiet Jesaju, tad ieraudzīsiet vēstures ainas, kas pie izredzētās tautas piepildījušās. Par Latviju, lai Dievs man piedod, bet tā nav augstprātība. Arī mēs esam izredzēti. Atcerieties pāvesta vizīti Latvijā. Lija lietus, visi tapa “kristīti” tikai mēs to nesapratām. Arī mums jācieš, jo izredzētiba nav nekas patīkams. Viss atkarīgs no mums pašiem. Padomāsim vai mēs iespējams varam izmainīt Eiropu? Ja mēs tam ticēsim, tas izdosies! Nezinu , Agnese vai spēju atbildēt uz taviem jautājumiem. es jūtu tā kā es jūtu.

  • Lasot visu iepriekš uzrakstīto, man šķiet, ka šeit iederētos Agneses komentārs pie TautasForuma sanāksmes piezīmēm (mans saīsinājums):
    Agnese Mackeviča >> Solvitai: Janvāris 6th, 2010 at 11:11 pm
    “… Vīzijai vajadzīgs īpašs formāts, īpaša forma.
    Tāpēc es savās Tēzēs TF sapulcei rakstīju par to, cik liela nozīme ir Kopīgai Lietai, Komandai un (izšķirošā nozīme) Kopīgai Valodai.
    … Nevienam šeit nav tik spēcīgu Vīziju kā Jānim un Aigaram. Un pilnīgi dažādas valodas.
    … Teikšu tā: līdzīgi kā peldēt nevar iemācīties pēc rokasgrāmatas, bet jālien ūdenī, tāpat arī šeit. Tas ir Ceļojums. Atstāt savu vietu un spert soli Nezināmajā kopā ar pārējiem (vai pat neatkarīgi no pārējiem, jo jebkurā gadījumā tur priekšā izrādīsies arī citi, varbūt ne tie, kurus domāji). Tur, kur nav atbilžu. Neviens nezina, nevar zināt, jo tas, ko meklējam, NEKAD pasaulē vēl nav bijis. Ja MĒS radīsim, tad būs. Tātad tas viss ir pa ĪSTAM. Nekādas reproducēšanas. 100% autentiskuma. Līdzīgi kā Tolkīna slavenais varonis omulīgais Bilbo nevarēja nedoties līdzi Rūķiem (lai gan sākumā visādi centās miermīlīgi izvairīties) neiedomājamā ceļojumā uz Vientuļo kalnu un cīnīties ar pūķiem, atkarot pagātnes dārgumus, lai uzvar taisnība, lai nāk gaisma utt.
    Vīzija sākas ar atsaukšanos sirdsbalsij. Ar Skaistuma vai Noslēpuma vilinājumu. Ar lielu, patiesu Vēlmi būt dalībniekiem Īpašā Stāstā, Īpašā Notikumā. Piedzīvot to, kā tas ir – Būt daļai no Radītāja…
    Tātad sākt ar to, ka izšķirties un SĀKT. Ceļš pats rādīs. Un palīdzēs tie, ar kuriem kuriem tu būsi kopā šajā Ceļojumā. Stāsts, kuram mēs veltām savu dzīvi, māca mums šo dzīvi, dod gudrību un spēku. Katram savu. Kā kurā brīdī vajag.
    … Jāmainās – tas nozīmē mainīt uztveri. Saprašana un sadarbība sākas ar Klausīšanos. Atvērt Sirdi, lai tā kļūtu par galveno mūsu redzes orgānu. Tā ir Vīzija, kura ir Cilvēka dzīves cienīga. Viss, kas notiek mums apkārt (piem., Jāņa un Aigara vīziju šķietamā nesavietojamība), attiecas uz mums – uz katru un visiem. Jāuzņemas atbildība un jāiesaistās.
    Ir tāds teiciens: Šodienas dubļi ir vakardienas nenoslaucītie putekļi. Tātad – slaucīt katru dienu to, ko katrs saprot un var, pēc iespējas visur, ar ko sastopas, nestāvēt malā.
    JUST, ka IR KOPĪGAS MĀJAS. Ka VISI ir saistīti vienā Dzīvē. Ka visi esam Brāļi un Māsas.
    Bet, līdzīgi kā stāstā par Bilbo, mūsu Ceļojums vienmēr ir saistīts ar kādiem “pūķiem” (individuālie ego to milzīgajā daudzveidībā) un kādiem “dārgumiem”, kuri jāatgūst (brīvība, kultūra, cilvēciskas attiecības, harmonija ar dabu…).
    Iznāca pagari, tomēr nevaru nepieminēt vēl vienu teicienu: Katrs patiess stāsts ir mīlas stāsts. Viss vienmēr ir par Mīlestību. Gaismai ir daudz dažādu veidu, tāpat kā tumsai.
    Mīlestība atver durvis, lai tumsu apspīd gaisma, un logu, lai ienāk svaigs gaiss. Katram katrreiz tas nozīmē kaut ko citu. Tad atklājas katra konkrētā brīža konkrētā patiesība. Un vienmēr izrādās, ka nekas nav lieks, visam ir sava nozīme un loma, vietas pietiek visiem un risinājumu ir neiedomājami vairāk nekā pirms tam likās. Un tā tam jābūt.
    Kopīgajās mājās.”
    ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
    Ko es ar to gribēju teikt? Tikai to, ka saziņa ir ceļš uz mieru, jo tas mūsos modina iecietību, kas veicina sapratni, līdzjūtību un visbeidzot Mīlestību.

  • Cik atceros, tad Nedzīvais ūdens šķir tehnokrātiju (PRET) un tehnoloģiju (PAR).
    Tehnokrātija ir tā “tehnoloģiju” vardarbība, kuru mēs piedzīvojam tagad.
    Bet tehnoloģija+taisnīga pārvaldes koncepcija ir pavisam kaut kas cits.
    Viņiem, tu jau laikam zini? – daudz rakstīts tieši par Pārvaldes koncepciju.
    Tur teikts, ka viss DARBS daļas ražojošajā (arī skolotāja, mākslinieka utt.) un pārvaldīšanas. Cilvēki dzīvo ne tā, kā strādā, bet tā, kā tiek pārvaldīti. Tur visa atbilde.
    Tāpēc es arī domāju, Pievienojoties Lauras idejai, ka mums (sabiedrībai, tautai, speciālistiem) attiecībā uz pārvaldīšanu jākļūst par DARBA DEVĒJIEM, nevis varas devējiem. Un nevis “jāvēl savus pārstāvjus”, bet “jābalso par idejām-risinājumiem”. Būtībā mums pašiem jāpārvalda, jo pārvaldes tehnoloģijas ir domāšanā un komunikācijā. Pārējie (materiālie instrumenti) ir atvasinājumi.

  • paldies, ka tu PIEDALIES!
    paldies par to saiti, kuru norādīji!
    varbūt kādā brīdī ņemsi sev citu vārdu? :)
    tev taisnība, viss ir TAGAD. Vai arī nav nemaz. TU to pateici. Tā arī ir tā Vienotība. Un tā ir iespējama atkal un atkal. Mēs kaut ko piedzīvojam. Īpašu KLUSUMU, piemēram, (ar mani tā bija pirms kādiem nepilniem 2 mēnešiem), vai kaut ko citu autentisku, Īstu. Tad to PIEŅEM savā sirdī, nedzen prom, nebaidies. Un pēc kāda laika rodas arī sapratne, atveras acis, atklājas jauns redzējums, jaunas kopsakarības, jaunas spējas…
    Atvaino, ja kaut ko neesmu sapratusi pareizi. Mūsos katrā ir visa vajadzīgā zināšana katram konkrētam brīdim, tāpēc viss jau vienm;er beidzas labi. (Šī teiciena turpinājums ir: un ja kaut kas nav labi, tad tas nozīmē, ka nekas nav beidzies). :)
    Individuālās apziņas un KopApziņa (nezinu gan, vai to vajag saukt par “zemapziņu”…), man liekas, pastāvīgi atrodas kaut kādās īpašās dinamiskās attiecībās, un principā to var izzināt, ja ir Tīra Sirds (nodoms).

  • Jā, forši, es tikai tāpat pajautāju.
    Lai runu un attaisnojumu plūdi veļas tālāk! :)

  • Paldies, visu pieņemu, ko raksti!
    Dažas lietas es izteiktu savādāk, bet tas nav tik svarīgi.
    Neapšaubāmi, Jēzus bija ķeceris attiecībā pret reliģiju (pret reliģiju kā institucionalizētu netaisnīgu pārvaldi, nevis reliģiju tās patiesajā nozīmē, kura kļūst saprotama, ja atceramies vārda etimoloģiju, – to jau te Klusais nesen skaidroja). Vēl vairāk – Jēzus skaidri atklāja, ka viņš nav nācis “mācības” vai “rakstu” dēļ. Bet CILVĒKA dēļ.
    Lai Rakstus PIEPILDĪTU.
    Tie JAU IR piepildīti!
    Tikai tas nav vēl līdz galam saprasts.
    Jo matērijai (ieskaitot cilvēka prātu, vēsturisko pakāpenisko izziņas procesu) ir inerce, Piepildītā sekas redzamā veidā parādās pakāpeniski.
    “Piepildīts” nozīmē to, ka nebja paredzēts rakstīt vēl vienus “Svētos Rakstus” – Jauno derību. Jo VISS ir JAU saņemts kopā pašā vārdā Jēzus. VĒSTIJ bija jātop izplatītaia tikai no mutes mutē, no sirds uz sirdi. Nebija paredzēts, ka kāds kontrolēs šos tekstus, to interpretāciju. Jēzus teica: “… jūs būsiet mani liecinieki…”, un tas nenozīmē teoloģiju un dogmas, bet dzīvas attiecības starp cilvēkiem, kuras runā pašas par sevi, un brīnumus, kuri notiek vienkārši tāpēc, ka tiem jānotiek – cilvēks to zina, to nevar aizmirst…
    Vai arī tu domā, ka ir vēl kāds cits piepildījums?
    Visa VD, ja to saņem kopā vienā veselā, ir par šo vēsti ka reiz dzims no sievas dēls, kurš “sadragās čuškai galvu”.
    Kas ir “čuska”? – tika jau minēts, tas ir ego pārspēks (kamēr pastāv iemācītā bezpalīdzība, – runājot mūsu vārdiem).
    Kas ir “galva”? – arī skaidrs, vai ne? Pārvaldes koncepcija. “SuperPrāts” kaut kāds, saukts arī par “anti-kristu” (anti-krists nav persona, nav objekts, bet noteikts garīgs spēks, tas, kuram pielika punktu tas, kurš saucas Kristus).
    Tā ka ja skatās bez aizspriedumiem un dogmām, tad viss ir vienkārši, skaidri un labi.

  • Paldies!
    TAGAD bija tā, it kā tu to būtu rakstījusi.
    Es tos vārdus TAGAD dzirdēju no tevis, kā TAVUS VĀRDUS!
    Tas ir tiešām ļoti jauki!
    Uzdrošinos tev nosūtīt šo, bet brīdinu: skaties un saproti to garā!

    http://www.youtube.com/watch?v=MiJQLdBEfuE&NR=1

    Ar labu nakti! :)

  • Pār vārdu – vel ne. Mans pamats vēl nav stingrs un mana pārliecība nav pilnīga. Es esmu iznīcinājis vecos sapņus (ar tehniku), bet jaunos vel neesmu atradis (ar sirdi), es apmēram zinu kas notiek, es apmēram jūtu kurp jāiet, bet slikti saprotu kur esmu. Un tas ir jāizdara man pašam.

  • Jā es ticu, ka manī ir (es esmu) Radītāja daļa, ka garīgā augšana ir šis daļas palielināšana un tas arī ir process (ceļš) par kuru Tu runāji.

  • Vai tu atradīsi komentāros, ka es pieminu VP vai Fresco? Nē. Tas uzpled tikai tad, kad ir nepieciešams kāds sulīgs personīgs uzbrukums, kad sākt trūkt pretargumentu manis teiktajam :)
    =======
    Jebkura doma, vārds un ideja, kas ir tevī, ir no kaut kurienes aizņemta. Tu to esi kaut kur dzirdējusi, lasījusi vai no jau zināmā un dzirdētā esi saasociājusi (sintezējusi) kaut ko jaunu.
    ——
    VP idejas man tik un tā šķiet ļoti vērā ņemamas, piemēram:
    – vienīgā stabilitāte ir tas, ka ir nemitīgas pārmaiņas (Fresco).
    – jābalso par idejām nevis cilvēkiem.
    ======
    Šīs divas tu pati esi atbalstījusi – vai tagad atteiksies tādēļ, ka tās ir arī daļa no VP? :D

  • 1. Tev ir aizliegts būt Dievam, jo, neskatoties uz tavu dievišķību, tu esi vergs. Dieva postenis ir neatgriezensiki monopolizēts.
    ———————————————————
    2. Cilvēku vārdi ir domāti tam, lai tos, kā lopus varētu uzskaitīt un kontrolēt. VISIEM ir OBLIGĀTI jābūt vārdam.
    ___________________
    3. Laika skaitīšana ir lielākā dogma un reliģija, kuru ir aizliegt apstrīdēt – visiem ir jāskaita laiks un dienas.
    ———————————————————
    4. Kaut arī tēvs tevi sit un māte nemīl, tu ir jāpakļaujas viņiem, jo pakļāvība un bezpalīdzība ir jāmācās no agras bērnības. Tev ir jāpakļaujas jebkurai autoritātei.
    —————————————————
    5. Ja Tev kāds dara pāri, uzbrūk vai pat grib nogalināt, tu aizstāvēties nedrīksti – tev ir jāsamierinās ar to, jāpagriež otrs vaigs, pie tam jāiedrošina slepkava nogalināt arī pārējos, gadījumā, ja tie tam traucē.
    —————————————————
    6. Ja reiz esi salaulājies tad pat, ja ienīsti savu “otru pusīti”, tev ir jāmokās laulībā līdz mūža galam. Tas garantē to, ka vienmēr ir daudz nelaimīgu cilvēku. Jo nelaimīgāki, jo vieglāk manipulējami.
    ——————————————————-
    7. Tev nebūs zagt pat, ja tu mirsti badā – it īpaši no tiem, kas tevi pašu apzaguši.
    ———————————————————
    8. Par tevi drīkst melot, tevi drīkst apmelot, apvainot, teikt puspatiesības, manipulēt, noklusēt patiesību, tādēļ tev ir aizligts to visu darīt, lai ar tevi var vieglāk tikt galā.
    ————————————————
    9. Tev būs iekārot visus sava tuvākā īpašumus, jo uz tā balstās visa ekonomika – jo vairāk iekārosi, tas, kas citiem, jo vairāk strādāsi, pelnīsis, tērēsi un lielāks IKP.
    ————————————————
    10. Savelkot visu bildi kopā – Ja Tev nekā nav, tad ne uz ko neceri un neko nekāro – tāpat to nedabūsi.

  • Tehnoloģijas ir arī prasmes, zināšanas, iemaņas – ne tikai fiziski objekti.

  • radītāja nav – tas ir vai nu cilvēku fantāzijas auglis vai arī pārdabisku (notikumu laikā) notikumu interpretācija. Radītāja eksistencei joprojām nav atrasti pierādījumi, tādēļ to var uzskatīt par lielāko mūsdienu māniju un maldīšanos.
    ———-
    Ja ar šādu iluzioru apsēstību apslimst viens cilvēks, to sauca par psihisku slimību, ja dauzi – par reliģiju.
    ——–
    Ir Radība.

  • 1. Avatara sižets ir vecs un daudz reiz izstāstīts citās filmās un multfilmās. Piemēram – Dances With Wolves un “Fern Gully”
    2. Tas, ko saka tas KOB vecis daļēji tā arī ir. Tas nemaina nevajadzīgo becerīgās nākotnes un ļauno cilvēku propagandu.
    3. KOB mājaslapas Eiropas kartē gandrīz visas Latvijas vietā ir ūdens. Pie tam, ja uzbrauc ar peli virsū (karte izplešas), tad visu teritoriju nosedz Krievija:D {Pie tam runātājs anti-tehnologs sēž siltā istabā ar radiatoriem un telefonu :D)
    4. Tas ir arī stāsts par empātiju – Džeiks no bezjūtīga un vienladzīga (pat par sava brāļa nāvi) top par spējīgu iejusties pilnīgi svešu būtņu “ādā” :D
    5. Kamerons apkopjis visu popklutūru, lai uztaisītu $$$ – gan jau Gors arī piemetis kādu dolāru, lai popularizētu globālās sasilšanas melus.
    6. Pandoras tehnoloģijas ir daudz attīstītākas nekā Zemes tehnoloģijas – tikai tās tehnoloģijas ir dzīvības tehnoloģijas – savādāka evolūcija.
    7. Nobeigumā humoram – vietējai Nāvi ciltij vajadzēja iedot alkoholu un viss būtu tā, kā vajag korporācijai – tāpat, kā to izdarīja ir Indiāņiem :)

  • Labrīt! :)
    Optimisma deva visai dienai nodrošināta! :)
    Tev piemīt spēja konkrētajā brīdī sniegt atbilstošāko un piemērotāko. Paldies par to! Es sapratu to, ko ar to vēlējies man pateikt.
    ^^^^^^^^^^^^
    Es zinu, ka visiem kopā mums izdosies atrast un vienoties par to, ko mēs sajūtam, bet vēl nespējam formulēt vārdos.
    VV! :)

  • Apsveicu! Nu jau pat lietišķo “no nonsence” Solvitu esat ievilkuši savā tukšmuldēšanas maģijā! :)
    ———————————————————
    Te kaut kas atslodzei un veselajam saprātam:

    Septiņi gadumijas baušļi, ko Ziemassvētku vecītis ir devis Latvijas politiķiem un ierēdņiem

    Sergejs Ancupovs
    23.12.2009

    Mēs zinām, ka ziemas saulgrieži ir brīnumu laiks – īstenojas mūsu vēlmes un cerības, piepildās sapņi, notiek dažnedažādi neticami atgadījumi. To nācās piedzīvot arī man, kad kopā ar pēkšņo aukstumu Latviju beidzot apciemoja pavisam īsta ziema ar spelgoņu, lauska cirtieniem un baltām kupenām. Pūloties iekurināt kamīnu, es pieķēros nodzeltējušu avīžu kaudzei, un manās acīs iekrita brīnumains vēstījums, kuru Ziemassvētku vecītis tālajā 1928. gadā bija sūtījis toreizējiem deputātiem un valdības ierēdņiem. To izlasot, biju satriekts līdz sirds dziļumiem, jo cik aktuāla šī vēsts ir arī mums! It kā laiks Latvijā būtu apstājies, atgādinot Zālamana sakāmos vārdus: „Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules.” Publicēju šo tekstu nedaudz saīsinātu.

    „… Katru rītu, starp brokastīm un rīta skrējienu apsēdies lotosa pozā, aizver acis, atmini, kāda ir tava sūtība uz šīs zemes, un neaizmirsti šo.

    I. Latvijas tauta tevi radīja un uzticēja tev zemi savu.

    Atceries, ka Latvija un visi, kas tajā dzīvo, ir tavs galvenais pienākums. Atceries, ka Latvija ir vienīgā vieta uz zemes, kur var saglabāties un attīstīties tavas tautas kultūra un tavu senču valoda.

    II. Nezāģē to zaru, uz kura pats sēdi.

    Nekad neaizmirsti, ka tu dzīvo uz nodokļu maksātāju rēķina. Tieši viņi savos uzņēmumos un darba vietās nopelna naudu valsts kasei – tātad arī tev. Aizsargā un palīdzi šiem cilvēkiem ar visiem saviem spēkiem. Nebūs viņu, nebūs arī tevis.

    III. Neapcērp pensijas un pabalstus.

    Par valsts attīstības un tās kultūras līmeni spriež pēc tās attieksmes pret sirmgalvjiem un bērniem. Katrā vecā cilvēkā saskati pats savus vecākus. Nespējīgiem nedrīkst atņem, tiem jādod.

    IV. Nekrāp citus un sevi arī.

    Nesauc baltu par melnu un melnu par baltu. Nestāsti, ka tavas zemes ekonomika atspirgst, ja tavā zemē ir lielākais saimnieciskais kritums un lielākais bezdarbs Eiropā.

    V. Neizved naudu no savas valsts.

    Jebkuru lēmumu pieņemot, pārliecinies, kur ieplūdīs nodokļi – tavas vai citas valsts kasē. Jo tad svešā valstī būs darba vietas, ienākumi un uzplaukums, bet tavai tautai nāksies aizbraukt dienišķās maizes meklējumos. Te vēl palikušajiem tev nāksies maksāt bezdarbnieku pabalstus… un slēpties no viņiem, lai netaptu nomētāts ar akmeņiem.

    VI. Tev nebūs zagt.

    Nezodz ne slepus, ne klaji. Atceries, ka 10 procentu „komisija” arī ir tā pati zagšana. Ļaudis nav akli, viņi nekad tev nepiedos, un kauna zīme degs zagļa pierē mūžīgi mūžos.

    VII. Tev nebūs svešiem elkiem kalpot.

    Ne Londonā vai Parīzē, ne Vašingtonā vai Stokholmā, ne Maskavā vai Šanhajā. Neziedo svešiem dieviem, nezemojies elku priekšā, pat ja tie ir šīs pasaules varenie – augsti ķēniņi, bargi augļotāji un zelta pilnu kambaru pārraugi.

    Un pats galvenais:

    dari savai zemei un saviem ļaudīm to, ko vēlies, lai tie tev darītu. Izturies pret savas zemes uzņēmējiem, darbiniekiem, sirmgalvjiem un bērniem tikai tā, kā tu vēlies, lai viņi izturas pret tevi.”

  • Un vēl šo bēgšanas no realitātes paveidu varētu saukt par verbālo narcisismu, katarsi caur verbālu caureju un visparastāko muļķības slavinājumu.
    Taču arī tas nav nekas jauns. Kā teica Zālamans:
    „Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules.”

  • “Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās. … Centies to augsti cienīt, tad tevi paaugstinās un iecels godā, ja vien tu to mīlestībā spiedīsi sev pie sirds. … Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība.”

    Ata! Jauku dienu! Lai tev viss izdodas pēc tava prāta!

  • Labdien!
    Līdz mūsu dienām cilvēku rakstītā vēsture liecina, ka valdošā ideoloģija arvien ir noteikusi cilvēku uzvedības normas gan likumu, gan morāles formā. Ideoloģija lielā mērā ir mācība par varu, kura nav iedomājama bez ierobežojumiem sabiedrībai. Cits jautājums – vai sabiedrības pastāvēšana iespējama bez varas atribūtiem.
    Par šīs diskusijas saturu man ar nožēlu jāsaka, ka tajā redzama tikai viena patiesība – manējā. Tāda nostāja izslēdz jebkuru vienošanās iespēju. Paplašinoties koomentētāju lokam, paplašināsies tikai viedokļu skaits un tā tālāk. Turpmāk noformēsies viedokļu grupas, kuras savu enerģiju tērēs tam, lai noliegtu atšķirīgu viedokli, ko nosauks par demokrātiju. Tādu iedibināto sabiedrības pārvaldes modeli es dēvētu par grupveida anarhiju. Jebkāda vienošanās iespējama tikai un vienīgi anarhisko grupu vadītāju starpā. Jebkurā citā līmenī meklējamas tikai skrūvītes un paplāksnītes. Viena veida skŗūvītes un paplāksnītes ar vienu dogmas palīdzību savāc vienas istabas vecākais, ar citas dogmas palīdzību cits vecākais, nepieņemtie skraida apkārt ap māju kā satelīti, tie sistēmā neiederas,ir nekaitīgi un nevajadzīgi.
    Nevar ilgstoši pastāvēt šāda anarhija.

  • Paldies visiem par vakardienas ieguldījumu! Tas ir vairāk nekā varētu likties. Domāju, ka neesmu vienīgā, kura to saprot, vai vismaz nojauš.
    Manuprāt, mēs vakar diezgan labi tikām galā ar “saulcerīti” – viņas slimību, miegu un sapni, atmošanos un spēku.
    Varbūt mēs šodien šeit savā “radošajā laboratorijā” tiksim galā arī ar Antiņa prototipu?
    Antiņš šajā Stāstā ir tas, kuru sauc par “galveno varoni”, tā ka nebūs tik vienkārši… No otras puses, viss ir vienkārši, ja tikai pieiet bez aizspriedumiem. Galvenais varonis ir tas, kura dēļ top jebkurš Stāsts. Ja atcerēsimies, kāpēc sākām šo Stāstu, tad arī sāks veidoties vajadzīgais “antiņš”. Pie tam galvenais varonis vienmēr ir tas, kuram visvairāk jūt līdzi lasītājs/klausītājs, kurā saskata sevi un caur kuru pats kļūst par Stāsta līdzAutoru, iedomājas un atrod citus risinājumus, citus pavērsienus pirmā Autora domai.
    ANTIŅA ierosmei – no savas puses – piedāvāju šādu atskaites punktu un šādu jautājumu (kuru izvērsīšu plašāk).

    “radītāja nav – tas ir vai nu cilvēku fantāzijas auglis vai arī pārdabisku (notikumu laikā) notikumu interpretācija. Radītāja eksistencei joprojām nav atrasti pierādījumi, tādēļ to var uzskatīt par lielāko mūsdienu māniju un maldīšanos.
    Ir Radība.”‘
    Vai nav tā, ka mēs tiešām REĀLI dzīvojam pasaulē, kurā Dieva nav (jo vai tad ar Dievu tā pasaule varētu būt tāda, kā ir?) Mēs dzīvojam Pasaulē-kurā-cilvēki-rada-dievu un dievus-pēc-sava-tēla-un-līdzības. Mēs pazīstam tādus dievus, kādus esam radījuši. Un cenšamies tos aizstāvēt, iegalvot citiem, ka šis vai tas ir labāks un pārāks. Ar prātu un pārspēku. Un mēs visi esam liecinieki tam, uz ko tas ved…
    Bet ja Dievs ir, Īstais Dievs, tad jau viņš ir vienīgais visspēcīgais un visiem viens.
    Mēģināsim sevi iedomāties šī vienīgā Īstā Dieva vietā. Lūk, šeit – Radība un tās “kronis” – cilvēks ar savu izvēles brīvību, ziņkāri un spēju brīnīties, un visu 200 tūkstošu gadu gudrību (vai zināšanām?). Un šī Radība ir ne tikai pati savairojusies, bet savairojusi arī dievus, pie tam ne tikai “mazus elkus”, kā cilvēces rītausmā, bet riktīgus gigantus, kurus gatavo uz pasaules pārvaldīšanu (islāma gigants, kristietības gigants un tml.). Un tieši Jēzus, kurš nācis miesā, bijis personīgi un tieši uztverams un pārbaudāms, un vienmēr pavisam skaidri un nedivdomīgi paudis un pierādījis to, ka viņš NAV nācis, lai būtu par pasaules valdnieku, – tieši viņš pašlaik tiek par tādu gatavots… Kā visā šajā Stāstā varam iedomāties, izprast, apzināties to “Īsto Dievu”, – pieņemsim, ka Viņš Ir, – kurš vienmēr paiek “aiz kadra” jeb “tur ārā”? Tātad vai mēs paralēli šai redzamajai “spēlei”, kura tiek inscenēta uz globālās pasaules “skatuves” (saucas “vēsture”) varam ieraudzīt “citu spēli”, t.i., iedomāties, izprast to savā ideālajā plānā (kā filosofi to sauc)?
    KO šajā situācijā darītu Īstais Dievs, ja Viņš būtu?

  • Ja tiks radīta atbilstoša Fiziska vide, kura nepieprasīs vajadzību pēc pārspēka/varas lietošanas – tehnsiki būs iespējams atbrīvoties no deficīta (produktu un resursu) un nepieciešamības izmantot cilvēku darbu pārpilnības nodrošināšanā, tad pārspēka/varas pielietojums kļūs maznozīmīgs… vienkārši lieks.
    ——–
    Esmu par to daudz domājis. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ varas fenomenens baidās no tehnoloģijām, tās apzināti bremzē un ar tām baida arī cilvēkus (rādot tās negatīvā gaismā gan filmās, gan stāstos) – tās apdraud varas/pārspēka nepieciešamību.
    ========
    Tirgus iekārta to visu ļoti iespējams saliks pa vietām nākamjos 25-50 gados.

  • paldies. izskatās, ka tu esi īsts “baltais tēvs”…

  • Tikko es atklāju vēl vienu lietu.
    ———
    Nesavtību ir viegli ekspluatēt, ja cilvēks atzīst līeri. Ja kāds iekaro nesavtīgu cilvēku grupas (pieņemsim reliģiozai) prātus un sirdis, tad tos ir viegli vadīt centrālā aparāta vajadzībām.
    ———
    To pašu dara ar savtību, kuras ir atliku likām – cilvēkam iemāca, ka kapitālisms ir dzīves jēga, caur PAŠCENZŪRU – es pats sev esmu kalps – tādēļ sekoju sev, lai visu laiku strādātu čakli. Tas ģenerē IKP un iekārta plaukst.
    =========
    Nesavtība var iet kopā tikai ar pilnīgu atteikšanos no jebkādas autoritātes un līdera. Spēja vai vājība paļauties uz līderi vai vadītāju nozīmē būt manipulējamam iekārtas vajadzībām.
    ——
    Tas tā – pēdējās atziņas.

  • Labi, tas tavs viedoklis. Iedomājies ģimeni, visi vada paši sevi. Nav līdera – tēvs neko nedara, māte nodarbojas ar sevi, bērni paši par sevi, nav ģimenē autoritātes, kas notiks? Katras cilvēks ir ar savām rakstura īpašībām. Arī līdera īpašibas, ja pareizi pielieto ir vajadzīgas. Pat Robinzons Krūzo dzīvodams uz vientuļas salas meklēja sev biedru. Izskaidro man šādu tautas teicienu: ” Savā dzīves laikā cilvēkam jāuzbūvē māja, jāiestāda koks un janogalina čūska.”Kā tu to skaidro?

  • http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jaunietes-cesvaine-fiziski-aizskar-un-pazemo-skolas-biedru.d?id=29268081
    11.janvārī policijā saņemts iesniegums par trīs jaunietēm, kuras fiziski aizskārušas un pazemojušas skolas biedru – 1996.gadā dzimušu puisi. Meitenes dzimušas 1993. un 1996.gadā. Notikušo vērojuši un filmējuši 1994. un 1996.gadā dzimuši zēni.
    ………..
    Lūk, piemērs, ka tehnoloģijas (filmēšana ar mobilo telefonu) var izmantot dažādiem nolūkiem. Arī tad, ja visi būsim apgādāti ar vislieliskākajām tehniskajām iespējām, katras situācijas atrisinājums slēpsies cilvēka sirdī.
    Par to, kādu lēmumu pieņemt un kā rīkoties, katrs ir atbildīgs pats. (Katrs lai dara, kā savā sirdī apņēmies.) Nu nevarēs šīs meitenes aizbildināties ar “mēs”.
    Bet vai viņām nevajadzēja tēva un mātes autoritāti ģimenē?
    Manuprāt, tā ir dabiskā hierarhija – vecāku un bērnu attiecības. Kad bērns nodibina savu ģimeni, tad nonāk vecāka lomā, kur parasti īsteno to pašu attiecību modeli, kuru piedzīvojis savā bērnībā.
    Šaubos, vai būs iespējams iztikt vispār bez darbu vadītājiem vai menedžeriem, kuru patiesais uzdevums būtu organizēt/menedžēt optimālu darba procesu kolektīvā. Bet piesavināties varu ir loti liels kārdinājums, kad kļūst par priekšnieku. Arī ģimenēs nereti izveidojas vardarbīgas attiecības.
    Ideālā variantā arī labos darba kolektīvos vadītājs izturas pret padotajiem kā vecāks (tēvs/mamma:), t.i. palīdz un atbalsta, vienlaikus veicinot izaugsmi, spēju uzņemties atbildību par uzticētajiem pienākumiem, nebaidoties no konkurences. Un tas ir ierakstīts katra vadītāja/deputāta/politiķa sirdī, kādam nolūkam viņš izmantos sev uzticēto varu.
    ……….
    Par visu pārējo, kas šeit sarakstījies – īsta prāta vētra, īsais kurss kristietībā un savu vērtību pārskatīšana…
    Turpinu domāt:)

  • Nu ko Tu, Mariona! :)
    Kāpēc tādas kaislības, šausmas un tik primitīva realitātes uztvere?
    Aigars taču teica, ka tikai vēl mazliet jāpaciešas, un tehnoloģijas būs!!! Pie katra atnāks tehniķi skaistās uniformās un katru pieslēgs tur, kur vajag pieslēgt. Un atkritīs pēdējā nepieciešamība pēc varas, kontroles, darba, atbildības, konkurences, reliģijas, psihiskām slimībām un pārvaldes. Jo visu to cilvēku vietā darīs tehnoloģijas.
    - Ko darīs cilvēki?
    - Apmēram to pašu, ko tagad mēs darām TF.
    Mēs turpināsim cits citu apburt ar skaistām un pozitīvām New Age afirmācijām un paši sevi apbrīnosim par savām aizvien pilnīgākajām izteiksmes prasmēm.
    Raidīsim cits citam Mīlestību. Jā, būs Mīlestības kults! Īpašas programmas raudzīsies, lai katros 10 teikumos automātiski ieliktos vismaz 21 mīļvārdiņš: mīlestība, piedošana, netiesāšana, problēmu neradīšana. Tiem, kuri tomēr pa vecam ieradumam gribēs mudināt uz atbildību, rīcību, morāli, dzīves jēgu, perspektīvu un citām varas laikmeta paliekām, tiks piedāvāta humāna prieka terapija un pēc tam pozitīvisma kvalifikācijas celšanas kursi.
    Jā, jā, – visi būs priecīgi! :) Katra diena sāksies un beigsies ar to, ka mēs cits citam raidīsim rātnu mīlestības lādiņu, ko uzticamās tehnoloģijas nogādās pa adresēm. :)

  • Vēl varēs regulāri rīkot Mīlestības piecminūtes.;)

    Atvainojos par piezīmi un pazūdu.

  • :) Ko lai dara – esmu samērā primitīva.
    Tas puisis, kuram nodarīja pāri meitenes (skat.iepriekš) – kā tāds Antiņš, nemācēja sevi aizstāvēt…
    Un jautājums varbūt ir par to, vai un kā mēs varam iedot viņam Zelta zirgu, ar ko tikt kalnā augšā?

  • Par zelta zirgiem speciāliste ir Agnese, taču arī to drīz atrisinās tehnoloģijas. :)
    Lai tas zēns vienkārši piedod un netiesā. Lai priecājas, ka ticis filmā un par viņu raksta. Ne jau katram tā laimējies.
    Un arī mums nav jātiesā. Meitenes tikai mācās. Arī prasme ir tehnoloģijas (daudzskaitlī) :)

  • Un vēl, Mariona, – pamēģini būt primitīvi pozitīva! Būtība slēpjas niansēs! :)

  • radītāja nav – tas ir vai nu cilvēku fantāzijas auglis vai arī pārdabisku (notikumu laikā) notikumu interpretācija. Radītāja eksistencei joprojām nav atrasti pierādījumi, tādēļ to var uzskatīt par lielāko mūsdienu māniju un maldīšanos.
    ———-
    Ja ar šādu iluzioru apsēstību apslimst viens cilvēks, to sauca par psihisku slimību, ja dauzi – par reliģiju.
    ——–
    Ir Radība.
    Iedomājies, ka esi skudra. Cilvēki tu neredzi, bet tas jau nav pierādījums, ka cilvēka nav. Tu sajutīsi cilvēka rīcības sekas.
    Tu neredzi Radītāju, bet bez viņa tu nevarēji piedzimt. Tā nebija ne tava tēva nedz arī mātes griba, ka piedzimi tieši tu. Un arī pats sevi tu neesi radījis. Tas, ka mēs esam jau ir lielākais Dieva brīnums un pierādījums Viņa esībai.
    Par psihiskām slimībām. Tā arī neviens mediķis nav devis skaidrojumu slimībai’, šizofrēnija. Varētu sacīt, ka visi lielie un mazie pravieši Bībelē bija slimi ar šo kaiti. Tā to vērtētu mūsdienu mediķi, tajos laikos viņus arī uztvēra par dīvaiņiem – outsaideri. Bet viņi spēja pieslēgties Radītājam – Lielajam serverim. Arī mūsdienās tā notiek. No tevis teiktā saprotu, ka neiroloģisko klīniku mums nāktos pārdēvēt par baznīcu, kurā sapulcējušies kopā liels skaits psihiski nenosvērto. Vai esi ko dzirdējis par sātana apsēstību? ļoti nepatīkama lieta, pie kam tehnokrātiskā laikmetā šī kaite pieaug ģeometriskā progresijā. Sevišķi bīstami cilvēka attīstības agrīnā periodā, pati izpausme parādās stipri vēlāk.
    Piekrītu tev par Radību, bet varu tev saacīt, ka Radība – sātans – spams, tikpat reāls, kā Dievs – Radītājs.

  • Jānis ir ierunājies! Lai top gaisma!

  • Es atvainojos – Viņš

  • Jā, viņš – kas nenāk ar grūtībām
    Piespiestu kvēli, bezsarksmes piku
    Iereibstam

  • Visādi interesanti, labi komentāri sabiruši.
    =========
    Egils.
    Cilvēks ir Mācīšanās Mašīna. Ščitiņina skola labi parāda, ka ap 9-10 gadiem bērni vars sākt mācīties vadīt stundas, uzlabot mācību procesu, uzņemties atbildību par sevi un palīdzēt citiem… visā dzīves garumā cilvēks nemitīgi mācas un drīkst mācīšanās procesam pieiet apzināti.
    ——-
    Par autoritāti.
    Autoritātes var būt divu veidu.
    a) tādas, kuru attiecību ar mēcekli nesatricināma motivācija ir došana
    – mēdz bieži gadīties vecāku un bērnu attiecībās, jo vecāki no bērnu izaudzināšanas parasti negaida personīgu labumu.
    b) tādas, kuru attiecību ar māceklli motivācija ir ņemšana
    Šodien izplatītākais modelis ir ņemšana motivācija
    – sklotāji strādā, lai saņemtu algu, ja nesaņem, tad nemāca, kaut arī skolēni ir izsalkuši mācīties
    – politiķi runā skaistas lietas, lai iegūtu lielāku ietekmi un varu un naudu, ja viņi to nesaņem, tad savam darbam neredz jēgu (piemēram, kristovska atklātums par to, ka, ja viņš nesaņem algu no domes, tad viņam nav jāstrādā, kaut arī ir ievēlēts)
    —-
    Esmu pilnīgi noteikti par autoritātēm, kuru rīcības motivācija ir dāsnums, došana un nesavtība. Pār pārējējām autoritātēm vienmēr gulsies pašlabuma ēna un sēsies pašlabuma sēkla :)
    —-
    Par teicienu – neesmu par to domājis. Iedod man laiku padomāt.

  • Labs piemērs tam, kā tehnoloģijas noder un nākotnē noderēs. Cilvēkiem būs (jau tagad ir pieejamas) miniatūras kameras ar miniatūrām atmiņām, kurās ierakstīsies viss, kas notiek – līdz ar to apmelošana, policijas patvaļa un noziedzība samazināsies (līdz zināmam līmenim). Ja nebūtu nofilmēts, tad mēs par to nemaz neuzzinātu. Nejauc sekas ar cēloņiem – ne jau dēļ tā, ka ir kameras, cilvēki viens otru sit:D Vai tu domā, ka zaķu mērķis ir būt par vilku barību? :)

    Vēl divi aspekti.
    1. Kāds ir noziedzības cēlonis?
    Visi cilvēki piedzimstot var potenciāli kļūt par noziedzniekiem vai arī par Mātēm Terēzēm. Tas, kas tieši sanāks, ir atkarīgs no cilvēka pieredzes un audzināšanas. Ja vecāki bēnus mājās sit, pazemo, izturas neicietīgi, nepievērš tiem uzmanību…, tad skolā vari sagaidīt agresīvu uzvedību, lai kompensētu uzmanības trūkumu, saņemto sitienu (kuri bēran apziņā ir saņemti ne par ko) “padošanu” tālāk – tiek piekauts klases biedrs tāpat – ne par ko – nav ko maisīties pa ceļu. Tieši tāpat kā ģimenē vecāki un brāļi un māsas izturās pret tevi, tā tu izturēsies pret saviem biedriem.
    2. Kādus aspektus atrisinās tehnoloģijas, kādus nē?
    Tehnoloģijas atrisinās pārsvarā sadzīviska rakstura problēmas – uzturu, siltumu, pajumti, transportu, mobilitāti… – tas izņems no “apgrozības” ap 90% noziedzības – ekonomiskie noziegumi (laupīšanas, krāpšanas, zagšanas…). Pārējā noziedzība ir sociālo pētnieku rokās, kuriem būs jāatrod tieši kādi cēloņi noved bērnus vai pieaugušos līdz vardarbībai. Piemēram, greizsirdības noziegumi ir saistīti ar audzināšanu – bērni ir saņēmuši nevienlīdzīgu uzmanību vai salīdzināšanu savā starpā: “Redzi, kāda tava māsa ir kārtīga (paglauda viņu), bet tu tāda švilpaste, nokaunies (kā sodu, piemēram, nepievērš uzmanību)”. Tas iemāca greizsirdību. Greizsirdība pati no secis nerodas – tai ir jāatrod cēlonis un nākotnē šādas situāciajas ir jānovērš :)

  • Kādēļ kaut kā būšanai ir nepieciešama GRIBA? Vai tikai tāpēc, ka bībele ir piebārstīta ar dieva iegribām – gribu to – tas notiek, gribu šito, tas atkal notiek – tādā veidā radot melīgu stāstu par pasaules iekārtojumu.
    ———-
    – Vai tu domā, ka ūdens sasalst tāpēc, ka tā grib dievs? Ūdens saslšana ir pierādījums dieva eksistencei?
    – Vai tu domā, ka apelsīni (vienalga – kartupeļi…) ir garšīgi, jo tā grib dievs? Grašīgums ir pierādījums dieva eksistencei?
    ———-
    Tavs ģenētiskais kods ir tiks sens, apaudzis ar daudz info miljardiem gadu laikā, tas ir kopējies un pavairojies miljardiem reižu, iemācoties kļūt elastīgs, spējīgs piemēroties un dzīvīgs, līdz beidzot ģenētiskais kods radīja dzīvniekus, kuri bija spējīgi mācīties (Kukaiņu rīcību nosaka gēnos ierakstītais). Dzīvniekam, lai izdzīvotu, ir jāmācās no vecākiem – jāapgūst iemaņas. Tāpat arī cilvēkiem – tikai mums ir jāmācās akumulētās zināšanas – jo tālāk nākotnē, jo cilvēkiem plašāk un vairāk būs jāapgūst.
    ———
    Kas ir sātans?
    Kas ir sātana apsēstība?
    ———
    Man nav nemazākās sapratnes par to, kādēļ tu domā, ka nākotnē psihiski slimi cilvēki pulcēsies baznīcās. Viņi jau pulcējas tagad – nu ar maziņām iluziorām novirzītēm, kuras ir tikai nedaudz kaitīgas sabiedrībai, kad dieva vārdā tiek pasludināti kari, okupācijas un noziegumi.
    ———
    Runājot par psihiski slimiem cilvēkiem… teica Bušs: “Dievs man teica, ka jāiebrūk Irākā.” :D

  • Vēlos dažos teikumos pastāstīt par Čaka Kolsona grāmatu “Valstības atroadas konfliktā”. (Charles Colson. Kingdoms in Conflict.)
    Autors ir jurists pēc izglītības, bijušais prezidenta R.Niksona padomnieks (1969-1973). Pēc Votergeitas skandāla vairākus gadus pavadījis cietumā. Tur atgriezies pie Dieva, kļuvis par kristieti un pēc iznākšanas no cietuma dibinājis Cietumu biedrību (Prison Fellowship). Viņš ir pazīstams publicists un lektors, vairāk nekā 20 grāmatu autors, visus iegūtos līdzekļus iegulda viņa dibinātajā Kustībā par sabiedrības apzināšanos, kas notiek ar cietumiem un cilvēkiem tajos.
    Minētajā grāmatā ir apmēram 30 lpp. garš prologs, kurā autors izstāsta starptautiska lēmuma pieņemšanas piemēru, kurš ir it kā izdomāts, taču visā, izņemot pašu nobeigumu, ir atpazīstama Baltā nama reālā politiskā “virtuve” tajā laikā.
    Grāmata ir par to, ka Dieva valstība ir iespējama šīs pasaules vareno sacelto valstību vidū. Bet Dieva valstības robežas nav starp vastīm vai starp cilvēkiem, – Dieva valstības robežas iet CAUR katra cilvēka sirdi (līdzīgi kā te Indulis nesen rakstīja, ka morālajos lēmumos nav neitrālo teritoriju – viss attiecas vai nu uz vienu, vai otru pusi…). Cilvēks nevar izkontrolēt Dieva valstības robežas, nevar uzcelt šādu valstību, noteikt tās likumus un tml. bet cilvēkam jāapzinās, ka VISS, ko viņš domā un dara, tai vai citā mērā attiecas vai nu uz Dieva valstības paplašināšanos – tātad šis pasaules varas sašaurināšanaos, – vai uz esošās sistēmas “barošanu”.
    Minētajā Prologā ir šāds Stāsts. Valstī pedējos gados bijis ilgstošs morāls un saimniecisks pagrimums. Tagad ievēlēts prezidents ar konservatīvām vērtībām, kristīgiem lozungem, kurš aicinājis tautu atgrezties pie kristīgajām vērtībām, nostiprināt Dieva valstības principus savā valstī. Viņš bauda lielu sabiedrības uzticību. Un viņam pašam ir ļoti grūti, jo viņš sāk saprast, ko tas patiesībā nozīmē, uz ko viņš aicinājis, kāda ir cena. Sižets risinās ap starptautisku konfliktu, liela mēroga katastrofas draudiem. Ir zināms, ka Izraēlā ir ekstrēmistu kustība par Jeruzālemes tempļa atjaunošanu, un viņi savus plānus taisās realizēt jau tuvākajā laikā, uzspridzinot arābu mošeju, kura uzcelta tajā vietā (atvainojos, aizmirsu tās nosaukumu…). Prezidentam un viņa daudzajiem padomniekem, ministram un bruņoto spēku vadībai ir uzdevums izmantot savu ietekmi, iejaukties, nepieļaut, darīt visu iespējamo, lai novērstu katastrofu, kura varētu izraisīt trešo pasaules karu. Veidojas konflikts starp divām pozīcijām, kuru raksturošana arī ir šī prologa galvenais saturs. Īsumā tās varētu aprakstīt šādi. Prezidents un daudzi viņa atbalstītāji domā, ka ir pienācis visu pravietojumu piepildīšanās laiks, Dievs izbeigs šīs pasaules netaisnīgo kārtību caur savu “izredzēto tautu”, un caur šo notikumu parādīs visai pasaulei, ka Viņš pats valdīs un atjaunos taisnību pasaulē. Tāpēc prezidents ar lielām lūgšanām un smagām diskusijām un iekšējām cīņām izlemj neatbalstīt bruņota spēka piemērošanu, lai to simboliski nozīmīgo arābu templi Izraēlā aizsargātu. Tomēr ministrs un bruņoto spēku pavēlnieks ieņem pozīciju, ka tas ir viņu profesionālais pienākums, ka tāpēc viņi tur ir ielikti un apmaksāti, lai darītu savu darbu. Un pēc prezidenta noraidošā lēmuma izlemj slepeni tomēr parūpēties par attiecīgām gaisa spēku vienībām un kuģu korpusu, kuri tiktu pārvietoti tur tuvumā un būtu trauksmes gatavībā. Padomnieki, kuri to zina, ir iekšējā konfliktā – atklāt to prezidentam vai nē (var just, ka autors arī par sevi…). Pēdējā brīdī prezidents kaut kā uzzina (tomēr tādas bruņotas akcijas gatavošanu nav viegli noslēpt, lai neviens to nepamanītu), un kategoriski aizliedz iejaukties. Templi uzspridzina.
    Būtībā tā ir situācija, kurā pāragri uzsākta rīcība un pieņemti divi savstarpēji konfliktējoši lēmumi, ar konfliktējošām argumentācijām, – bez pilnīgas sapratnes sasniegšanas. Un arī bez pakļaušanās esošajai kārtībai. Situācija, kurā process iziet ārpus kontroles. Kurā kļūst skaidrs, ka situācija ir dziļāka, plašāka, kardinālāka nekā Sistēmas rīcībā esošie zināšanu, pieredzes un metožu resursi.
    Tāpēc šis Prologs ir tāds spilgts ievads grāmatas tēmā, jo izgaismo problēmas būtību un paceļ Lielo Jautājumu: visam jāmainās, jo esošais nestrādā, – bet KĀ?
    (Atvainojos. ka pārstāsts iznāca diezgan triviāls. Autors raksta tiešām labi.

  • tai vietā lai zubrītu dieva vārdu, A. nododas tehnokrātu (nē- tehnologu)inspirētai sazvērestībai …

    AIGAR, kā Tu saproti vārdu zināšanas ( ja jau paļaujamies ), vai caur pieredzi, vai iespēju tās atkārot(krātuve) un izmantot(apmaiņa, tīrīšana), vai ….

    Cita jau mums nav, kā mūsu pašu un līdzīgo galvas … tur, tad, arī rodas ….

  • P.S. Atvainojos par neprecīzo informāciju: Čaks Kolsons pavadījis cietumā 7 mēnešus (nevis vairākus gadus, kā es rakstīju), – pārbaudīju vikipēdijā.

    Šeit var paskatīties viņa rakstus, piem., šo – par to, ka m;usdienu zinātne kļūst arvien vairāk orientēta uz to, ka nevis palīdz cilvēkiem, bet PĀRTAISA CILVĒKU (“Reinventing man” nozīmē “no jauna izgudrot”).
    http://townhall.com/columnists/ChuckColson/2008/08/19/reinventing_man

    Šeit var paskatīties par Kalpošanu cietumiem:
    http://www.prisonfellowship.org/why-pf/newspress-releases/news-and-events/13170-interview-preparing-criminals-for-reentry
    Izrādās, ASV cietumos pastāvīgi atrodas ap 2,3 milj.cilvēku (t.i., tik, cik Latvijā iedzīvotāju pēc oficiālās statistikas…). Un parasti apmēram 2/3 pēc iziešanas no cietuma kļūst par recidīvistiem. Minētā kalpošana daudzās vietās ir samazinājusi recidīvismu līdz kādiem 8%.

    Domāju, ka līdzīgi Jāņa citētajiem AA 12 soļiem, arī šī Kalpošanas cietumiem pieredze var noderēt daudz plašākā kontekstā saistībā ar Atkarību no Varas, – lai apzinātos, iemācītos un pielietotu praksē Organiskās Pašorganizēšanās likumsakarības.

  • Nepretendēju uz atbildi Aigara vietā, bet uz to, ka tu raksti, ka cita nekā mums nav, kā tikai galvas, man gribas atbildēt ar Lielu Jautājuma zīmi (???) – vai tu tā tiešām domā?

    I.Kants kādreiz teica tā, ka pasaulē ir divi lieli Brīnumi: zvaigžņotā debess virs mums un sirdsapziņas likums mūsos. Par šo sirdsapziņas likumu viņš teica tā: rīkojies tā, it kā tavas rīcības patiesais pamatojums (uz ko vērsts sirds nodoms) būtu visas pasaules pastāvēšanas pamats (citēts aptuveni, pēc atmiņas). Citiem vārdiem sakot: apzinies, ka tā, kā tu (jebkurš no mums) rīkojas jebkurā brīdī un vietā – tādu pasaules pastāvēšanas pamatlikumu tu apliecini un nostiprini.

    Kāds cits ir teicis tā: cilvēcības neprāts nav tad, kad zaudē saprātu, bet tad, kad nekā cita, izņemot saprātu, nav palicis. (Avotu neatceros, liekas, ka tas bija 14. gs. angļu diplomāts, dzejnieks un filosofs Dž.Čosers, bet varu kļūdīties…)

    Par saprāta un ticības (es dodu priekšroku saukt to par sirdsapziņas likumu, sekojot Kantam, – lai nejauktu ar reliģiju un baznīcas dogmām) attiecībām vēsturē ir bijuši vismaz 3 interesanti definējumi:
    1. Saprāts – uz ticības pamata (Sv.Augustīns)
    2. Ticība – uz saprāta pamata (Sv.Akvīnas Toms)
    3. Ticība, neskatoties uz saprātu (“vopreki razumu”) (viens no t.s. krievu ideālistiskajiem filosofiem 19.gs.beigas-20.gs. sākumā, dotajā brīdī piemirsu; bet šī doma izsaka tās garīgās kustības būtību. Iespējams, ka
    Ļ.Tolstojs arī bija saskanīgs ar to, bet neesmu to tuvāk papētījusi.)

    Bez domāšanas mums te ir KOMUNIKĀCIJA UN VALODA. Attiecību grupā pieredze. Valodas īpašā vērtība nav runas producēšanā, bet notikumu un spēles noteikumu refleksēšanā, izpratnē, visaptverošas sapratnes un saziņas radīšanā, kuru nesējs nav atsevišķs indivīds, bet Grupa, Kopiena, Komanda. Un tieši šāda REFLEKSIJA, pēc manām domām, nodrošina PRINCIPIĀLU IZVAIRĪŠANOS NO VARDARBĪBAS, un šādā grupā iesaistīto indivīdu GARĪGO AIZSARDZĪBU.

  • bet vai nav muļķigi, lai glābtu ( nosacīti) cilvēka sagrauzto, samaitāto (?) dabu, uz cietumiem (iespēja, kuru neizmanto katrs) tiek nosūtīti brīvprātīgie vai arī kā savādāk motivēti civēki – “dvēseles glābēji”, tai vietā lai sakārtotu beidzot ŠO sistēmu, kurā tikai daži ir “izredzētie” (materiālās labklājības cienīgi ieguvēji un izmantotāji, respektablie”). Pērējiem ir mierinājuma dziesmas, sērojoši objekti un danči …
    Vai nav laiks šim absurdam pielikt punktu?

  • 1. Zvaigžņotā debess, lietus un putekļi pastāvējuši arī bez mums, … drīžak mēs priecājamies vairāk vai mazāk par to ka mēs tās redzam, bet ne ēdam ( citādākas organizācijas matērija)
    a) man gluži vai nav skaidrs, kas ir sirdsapziņa. Ja tā konkrēti tad tādas nav. Ir kaut vai morāle. Bet arī to var pieņemt var nepieņemt. Ir savi personīgie uzstādījumi, tie paliek katrā, kā bruņiniekā. Bet katrs ir lokāms. Kur nu vēl šodien, kad tik daudz komforta.
    b) vai tev nākot šajā pasaulē kāds nolasīja Tavas tiesības? ir lietas kas no Tevīm nav atkarīgas, Tevi pat tajā dzimšanas brīdī var konfiscēt, neieslīgšu te …

  • Bet kāpēc Tu man liec kaut kādu puzli? Tas ir no saprāta un ticības. Atvaino bet es šajos jautājumos neesmu speciālists. Es drīzšk visu savu mūžu tos pētu (nosacīti), salīdzinu, uzdodu sev no jauna, tā es to saprotu.
    VArbūt tas ir tikai traucēklis, un filosofu izmestais ēsms. Tīri praktiski, šie jautājumi (ticība, saprāts) pēc būtības attiektos uz cilvēka psihi, garstāvokli, noskaņu utt. šodien izkāpu no gultas ar kreiso kāju, rīt … utt. tā apmēram.
    Ko es zinu? Bet ko es pats zinu? Bez ši visa iespraustā katra’.. gadu gadiem gadsimtiem …

  • Zināšanas ir un vienmēr būs limitēts process – atmiņas, pieredze – viss iemācītais un apgūtais. Vienmēr būs ko uzzināt un atklāt – civilizācijai nekad nevarēs pateit – tagad mēs visu zinām. Tās ir gan manas personīgās (caur piedzīvoto), gan kolektīvās.
    =======
    Kas ir daudzpunktu vietā?
    =======
    Agnese.
    ASV cietumu sistēmā ir izdevīgi, ka vairāk civlēku ir cietumā. Tādēļ, ka cietumi saņem naudu no valsts par katru cietumnieku – līdz ar to ir ieinteresēti turēt pēc vairāk cietumniekus. Ir vairāki skandāli bijuši, kad cietumi sadarbībā ar tiesnešiem piesprieš cietumsodus par maznozīmīgiem pārkāpumiem.
    ——–
    Cilvēks lūkojas uz kaut kā imitēšanu (dieva, baušļu, līderu…) un cilvēks neuzzina, kas viņš ir, jo nelūkojas sevī. Viņš ir aizņemts ar sevis un dieva darīšanām, lai sevī ielūkotos:D
    —-
    Varbūt arī izdodas pasargāties no atkārtotas nokļūšanas cietumā (caur imitēšanu un reliģisko cilvēku kopēšanu), tomēr cēloņu (cietumā nonākšanai) novēršana iztrūkst un ātri vien tukšās cietuma vietas aizpildās.
    —–
    Kas tiek izdarīts? Pelielinās cietumos apgrozīto cilvēku skaits, jo cietumi nevar atļauties stāvēt dīkstāvē un pustukši – tie ir peļņas uzņēmumi.

  • Bet Aigar, kā Tu vari uzticēties tam ko Tu zini, ja tas deponējas matērijā. Tu taču zini, un neskaitāmas reizes esi dzirdējis, ka matērija izzin sevi (it kā).
    Vai neiedomājies, par to, ka tas, no kā mēs satāvam ir matērija, bet saprāts(vai kā tur viņu) var būt simobiotisks ar matēriju? Tas var būt gan no paralēla Visuma no citām dimensijām un sazin kā tur vēl. Jautājums, kā mēs uz to skatamies?

  • Tu jautā, “Vai nav laiks šim absurdam pielikt punktu?”

    Pieliec, Aivar! Šodien pat. Ja vari, tad izdari. Neatkarīgi no tā, ar kādu kāju izkāpi… un tml. :)Ja nē, tad par ko runa??? Ceru, ka saprati…

    Čaks Kolsons dara to, ko var. Viņš rada precedentu. Tāpat kā daudzi citi cilvēki. LIECĪBU VISAI PASAULEI. Citu REALITĀTES UZTVERI. Viņš ir viens no tiem cilvēkiem visā pasaulē, kuri labprātīgi iesaistās Sistēmas varas samazināšanas KUSTĪBĀ. (Ne visi to sauc par “Dieva valstības paplašināšanu”, bet tā ir tā būtība.) No citas uztveres rodas cita domāšana. Savukārt, no citas domāšanas – cita rīcība. Savādāk viss “jaunais”, ko vēlēsimies darīt, būs tikai vēl viena variācija par to pašu veco… Iespējams, arī mēs te to RADĀM: Īstu Precedentu.

  • Un vēl, par tām zināšanām, runājot, esmu novērojis interesantu lietu, ka uzticas tam kurš labāk prot paskaidrot jeb labāk viļā informāciju … tad Aigar kā Tu lobi? Es saprotu ka visu var pārbaudīt, bet kā Tu rīkojies, pie savas ierobežotības?

  • Nu un tātad – vai ir laiks pielikt punktu? Tā kā nedzirdēju, jo atbilde tika pārnesta manā virzienā …
    Tātad Agnesa dosies pa Kolsona ceļu? Tā man tas jāsaprot?
    Kāpēc gandrīz vienmēr atrodas kaut kādi aizjūras KOlsni, kuri vienmēr zin to saucamo ceļu> Kas? Esam tik ļoti paģībuši?

  • es atvainojos, 10:08 komentārs bija domāts Agnesei

  • Interesanti, kā tu pats saproti sevis rakstīto: “Cilvēks lūkojas uz kaut kā imitēšanu (dieva, baušļu, līderu…) un cilvēks neuzzina, kas viņš ir, jo nelūkojas sevī. Viņš ir aizņemts ar sevis un dieva darīšanām, lai sevī ielūkotos:D” ???

    Tu raksti, ka cietumi ir ienteresēti… likumsargi ir ieinteresēti… un tml. ttas viss tā ir, par to jau 100x runāts. Bet tev paslīdēja garām tas, ka es rakstīju par konkrētu CILVĒKU un par viņa NESAVTĪGU DARBĪBU, kuram viņš VELTA SAVU DZĪVI. Viņš ir “sistēmā”, be viņš velta saviu laiku un savas kapacitātes nesavtīgai kalpošanai, t.i., lai radītu kustību ap sevi, kura orientējas pretdarbības sistēmai virzienā. Līdzīgi kā magnētiskais lauks sakārto, pārorientē dzelzs skaidiņu izkārtojumu, tās pēkšņi sāk pakļauties citai iedarbībai, citai ietekmei, spēcīgākam likumam.

  • Vai tad es teicu, ka var uzticēties, tam ko es zinu? Viss ir pārmaiņas procesā. Es vēl par citām dimensijām neko nezinu. Klāj vaļā.
    ——–
    Es dodu priekšroku neuzticēties un arī man neuzticēies, bet pārbaudīt sacīto. Uzticība ir maznozīmīga – kaut tās nebūtu vispār. Tad cilvēkus nevarētu manipulēt. Tad planēta droši vien izskatītos pavisam savādāka nekā šodien.

  • redziet mums pašiem ir savs JOHN KUCHINSKY ar savu STORY vai WAY

  • Aigar, par citām dimensijām tik daudz ir rakstīts un vēl filmiņās minēts. Pats jau gan atradīsi. Bet protams tas viss ir teorētiskā līmeni …

  • Es nezinu, vai tu esi paģībis. Varbūt (vai to nozīmē tavs vārds tavā e-pasta adresē?)…
    Kāpēc “aizrobežu kolsoni…” – tāpēc ka mēs šeit runājam par cilvēces 200 tūkstošu gadu pieredzi, kultūru un valodu, kura pieder katram cilvēkam (apspriežamā video tēma). Tāpēc, ka mēs te risinām Jautājumu par to, kā Latvija var apzināt un īstenot savu misiju Pasaulē, lai pasaule varētu realizēt savu pienesumu Latvijai (savu sapratni, palīdzību, atbalstu). Un problēmu, kā visus trūkumus pārvērst ieguvumos (uzdevums formulēts Latvijas Stāstā).

    Labi, nebūšu līdz vēlai pēcpusdienai, tā ka vari nepūlēties un neturpināt.

    Lai tev izdodas tas, ko tu pats vēlies. Es tavā vietā neko nevēlos. Tikai dalos ar to, kas man ir. Kuram tas izsauc simpātijas, lai ņem, cik var un bez atlīdzības. Pārējais mani neinteresē.

  • Es domāju – kaut vairāk tādus, kā viņus un lai viņam veicas cīņā ar sekām – es negribējo neko sliktu vai labu teikt par viņu, kā arī vērtēt un izteikt viedokli – pietiks ar vēlējumu.
    ========
    Piemēram, es pēc atbildēm par morāli, ētiku, dieva esamību… lūkojas kaut kur ārā – likumos, noteikumos, baušļos, ētikas normās, prāta vētrās… tādēļ man nav laika iskatīties sevī un vērot sevi un tādā veidā apjēgt, kas es esmu – daļa no Visa Lielā – kosmosa, cilvēces…
    ——
    Cilvēks labāk prasīs padomu neeksistējošam dievam, nekā ielūkosies sevī… jo tur ieskatīties ir aizliegts. Ir iemācīts, ka jāprasa padoms speciālistam – dievam, mācītājam, psihologam… Iemācītā Bezpalīdzība.

  • Un kas būtu ja mēs pārvilktu tam (2 tūk.gadu) svītru? Vai daudzi nekristu ģibonī (es domāju izvēle bija pareiza, atbilde uz aizrādījumu), tikai tāpēc, ka redziet nu tā un šitā .. . bet visai iespējams, ka arī nekas nenotiktu, jo mēs dzīvojam šodien.
    Jā nupat manī pamodās, tādas sajūtas, ka pilnīgi man ir savs virziens, es apgalvoju ka makalatūra cilvēka labklājībai nav vajadzīga, tā ir dzīves gudrība. Varat man iebilst. Lūdzu!

  • (pavisam īsi)
    sirdsapziņa – совесть – совместная весть. Kopēja, ar ko ?

  • nevis kopēja, bet gan Ar Zināšanām

  • zināšanas jau tā pati informācija ir …
    A kas ir suģestija?
    Vai pastāv hipnoze un ka’tā iedarbojas, informatīvi

  • Tas nozīmē tieši to pašu, ko es teicu pirms tam – sirdsapziņa ir atbilstoša tavām zināšanām – kad būs viena globāla kultūra, tad būs arī viena sirdsapziņa visiem.
    —–
    Šobrīd pirms viss ir McDonaldizēts, Kakakalēts, Monetizēts un … ēts, tikmēr ir dažādas sirdsapziņas dažādās pasaules malās.

  • Reiz kādā zemē ļoti ilgu laiku nebija lijis lietus. Viss izkaltis, cilvēki izsalkuši. Veikti visādi rituāli, skaitītas lūgšanas, ziedoti ziedojumi, šauts mākoņos un pārbīdīti mākoņi. Nekādu izmaiņu. Tad kāds no iedzīvotājiem atcerājās, ka esot Lietus vīrs, kurš darot brīnumus.Tā ir pēdējā cerība. Šis vīrs tiek atrasts un atvests un viņam iekārtots mājoklis. Lietus vīrs pateicas par rūpēm un saka, lai neviens viņu netraucē nekādā veidā, kamēr nesāks līt lietus. Tā paiet diena, viss kluss, neko nemana. Otrā dienā arī bez izmaiņām un iedzīvotāji sāk uztraukties, vai viņus nepiemānīs. Trešā dienā parādās mākoņi un sāk līt lietus. Cilvēki ir laimīgi un izbrīnīti prasa Lietus vīram, kā tas viņam izdevās, jo viņi nedzirdēja ne lūgšanas, ne bungu rīboņu. Un Lietus vīrs saka: “Es visu laiku domāju par harmoniju”.

    Varbūt mēs arī varam padomāt par harmoniju?

  • Latviešu valodā ir interesanti, ka tiem pieminēta sirds – sirdsdomāšana. Tādēļ uz krievu un angļu valdodu nevajag skatīties, jo tiem vārdiem ir cita jēga. Var teikt arī, ka vārds sirdsapziņa netulkojas uz krievu un angļu valodu.
    ————–
    Aivar,
    jā dati pārvēršas informācijā, infromācija pārvēršas zināšanās, zināšanas gudrībā.

    Kas NAV suģestija? Vienu piemēru?
    Cilvēka apziņai ir trijāda daba – labā puslode=radošā, kreisā=racionālā, sirds domāšana=vadības centrs, no kura nāk elektromagnētiskie viļņi, kas nosaka apziņas stāvokli – modrumu, satraukumu…

  • bez norunas>
    es domāju par harmoniju. Es noteikti domāšu pa harmoniju. Bet par kādu harmoniju domā Tu?

  • Aigar, aptuveni, bet ne visai skaidri, arī pašiem neirobiologiem.Par tām puslodēm. Pieņemsim. Vai kaut kas mainījies, pat ja mēs zinam bet regulēt nespējam. / Regulēšana ir neizbēgama, noteikti sociumā/
    Bet par to “”sirds” domāšanu” varētu vēl pacīnīties

  • mana atvainošanās Brigitai Z par 12:13

  • Kas tieši ir nekontrolējams? Tu sevi nekontrolē? (es jau nezinu, tikai jautāju) :)

  • tās teroijas par paralēliem juniversiem varbūt var kaut kad citreiz. Intreseanta teorija.

  • Nekontrolējams? Nesapratu … kurā vietā… kaut ko esam pārpratuši

  • Regulēšana nozīmē kontroli. Teiksim tā – vai tu pašregulējies vai CitRegulējies?

  • Visai indoeiropiešu valu saimei ir vienas saknes, un dažādās valodās var būt saglabājušās dašādu vardu sākotnējās nozīmes. Domāju ir vērtīgi zināt to sākotnējo lietu nozīmi ko cilvēki piešķira apzīmējot tās ar vārdiem. Vienkārši krivu valodu zinu labāk.

    Dzīvē bieši var pamanīt, ka cilvēki nesaprotas runajot par vienu un to pašu, jo lieto dažādu terminalogiju, un priekš kam izdomāt jaunu , ja tā jau reiz ir bijusi

  • Redzi, cik dažādi mēs esam, bet cik daudz kopīga mēs varam atrast savos komentāros, lai arī lietojam dažādus jēdzienus.
    Katram ir vieta zem saules. Zināšanas nav ierobežotas, irobežota ir mūsu uztvere un spēja pieslēgties Visuma serverim. Zināšanu izmantošanai vajadzīga gudrība, bet ne viltība. Gudrību saņemam no Dieva, bet viltību no sātana. Tu ļoti labi zini kas ir labs un kas slikts. Vai to iemantoji vai iemācījies nebūtu tik svarīgi. Tevī mīt gudrība, kā izmantot savas zināšanas. Un šī gudrība no Dieva, jo ja izmantosi viltu, agri vai vēlu iekulsies nepatikšanās.
    Mēs neesam primitīvi, līdz ar to mēs varam spriest, radīt, mācīties un visu to nodot tālāk tiem, kas to vēlas pieņemt.
    Runājot par sātanu. Tāpat kā Dievs viņš ir pazīstams visām tautām. Bieži vien cilvēks iedomājas viņu kā briesmoni. Tādu viņu veido cilvēka prāts, jo, ja Dievs labs, tad sātanam jābūt noteikti kaut kam briesmīgam. Nebūt tā nav. Viņš var būt skaists un vilinošs, viņa mainīgais veidols ieved cilvēku pazušanas labirintā. Piemēram vienkārš piemērs, cilvēka acīm tīkamais ir tas pievlcīgākais. Bērnam piedāvāsim parastu ābolu un konfekti, kas iesaiņots brīnumskaistā iesaiņojumā. Ko izvēlēs bērns? Pazīstamo ābolu vai noslēpumaino konfekti? Pie kam šī iekārotā manta var būt garšas ziņā arī pretīga.
    Sātana apsēstība ir tāda, ka cilvēks nonāk dažādu atkarību jomā. Sevišķi tājās atkarībās, kas padara cilvēku līdzīgu dzīvniekam.
    Man ir nācies redzēt cilvēkus šādās apsētībās, tāpat esmu redzējis, kā viņi no tām atbrīvojušies. Pie kam ne bez Dieva palīdzības. Katram cilvēkam savs ceļš ejams pie Dieva.Katram savs stāsts, kā viņš atgriezies vai arī nevēlas to darīt. Katram jāmāk pašam pieņemt lēmumus un nepieļaut to kādam darīt tavā vietā.
    Es raugos šodien uz šo brīnišķo ziemas dienu un nesaprotu kāpēc tā kāds uztraucas par globālo sasilšanu? Iespējams ka mēs daudz ko darām pāri dabai, kas arī ir dzīva? Bet pēdējais vārds tik un tā pieder Radītājam. Es esmu pateicīgs J.K. par citējumu no 1928. gada Ziemassvētku apsveikuma politiķiem.
    No jebkuras mums nepatīkamas situācijas ir izeja, ja protams ir vēlme to darīt. Varu jums ieteikt kā pielietot Dieva radīto cilvēka līdzību ar Viņa tēlu. Mūs reizēm piemeklē dažādas kaites, lielākas vai mazākas slimības. Mēs uztraucamies un meklējam palīdzību pie cilvēkiem un domājam savā prātā kā spēsim viņiem pateikties, kur radīsim līdzekļus. Protams ka reizēm mēs nevaram ignorēt mediķu palīdzību, bet ir reizes, kas paši varam būt brīnišķīgi mediķi un farmakologi. Ir bijuši gadījumi, kad es uzdevu jautājumu Dievam: “Saki, vai Tu arī bieži slimo? Kāpēc man, kas radīts Tavā tēlā un līdzībā būtu jānomokas ar kaitēm pie miesas? Ja protams tā ir tava griba, Tavs prāts, lai notiek!” Pēc neilga laika esmu vesels. Mācieties atslēgt savu prātu no lietām, kuras jums rada zināmus uztraukumus. Lai ar to nodarbojas Dievs, kas jūs radījis. Tas palīdz, jo visupirms somātiskas slimības piedzimst mūsu prātos. Redzot kas notiek apkārt mēs to visu salīdzinām ar sevi. Radām sev kaites un ienākumus negodprātīgiem mediķiem un farmakoloģijas industrijai. Kopš pielietoju šādu praksi divdesmit gadus neesmu slimojis, ja nu izņemot saaukstēšanos, kuru ārstēju ar sentēvu metodēm. Tam kam ticēsim, tas arī piepildīsies!

  • protams – vārdi slēpj pasaules vēsturi. Ja izlasīsi visu enciklopēdiju no viena gala līdz otram + etimoloģiju = neviens tev nevarēs iestāstīt safabricēto uzvarētāj stāstu, kam nosaukums vēsture:)

  • iepriekšējais bija Klusajam.
    ——-
    Egil, liecies mierā ar savu reliģisko propagandu. Tas ir noiets etaps. Tas ir vecais stāsts, kas savu darbu ir padarījis. To drīkst nolikt malā.

  • Labi, nerunāsim par to, parunāsim par cilvēka iespējām, iespējām un to pieredzi, kādu katrs mēs esam piedzīvojuši un iemācījušies, kā mums reaģēt vienā vai otrā situācijā. Iespējams, ka tas palīdzēs mums katram atrisināt neatrisināto, saņemt atbildi uz tiem jautājumiem, kurus uzdodam.
    Milzīgi liels procents iedzīvotāju valstī palikuši bez darba.Zuduši reāli fnansiālie ienākumi, kas nodrošina viņu un viņu ģimeņu eksistencionālo stāvokli. Kādu risinājumu vai ieteikumu varat piedāvāt?
    Kāds ir jūsu viedoklis par 100 Ls stipendijām nodarbinātības jomā?

  • Jā, jautājums ir tiešām ir aktuāls, bet fiziska rīcības plāna vietā tiek piedāvāts alternatīvs variants. Vai saule ir alternatīva bez fiziska lieluma utt. Nu pamācamies no dabas. Kāpēc uz planētas ir 1% pārticīgo jeb supersituēto? Tāpēc ka dievs to grib? Tuvāko 10 gadu laikā pasaule izmainīsies, tie kuri tic austrumu tirgum skries (skrien) uz turieni, eiropa zaudēs darba vieta, nu tādā garā. Stāvoklis nebūs no patīkamākajie, bet aiz loga kādu rītu ziemas sniegs būs mierīgs, kā šodien …

  • Mēs grbējām uzrakstīt pasaku, literāru darbu. Par Dievu mēs izrunājām. Par dabu arī bija runāts, iespējams ne tik daudz, bet varam turpināt. Varbūt tagad pienācis laiks darbam? Mēs atkal nonākām pie trejādības: Dievs, Daba, Darbs. Šī darba autore mums zināma? Mēs noteikti nonāksim pie fiziskā rīcības plāna. Jau aprises redzamas. J.K. runāja par A.A. 12 soļiem. Vai ir iespējams šo pašu formulu piemērot cilvēkiem, kas nonākuši īslaicīgā bezdarbnieka statusā?

  • Pārskrēju pāri daudzajiem komentāriem, paldies Dievam, beigās bija Egila: Laiks darbam? Pie J.K. A.A. 12 soļiem vēl jāpieliek otrs AA- Apgaismojies un Apgaismo!Pie cilvēkiem jāiet at dzīvesmākslas dzīvo vārdu! Un reālu darbību.
    Vai varam noformulēt Latvijas mērķi, par ko visi visu laiku gaužas, ka tāda nav? Man divi priekšlikumi.
    Īsākais: Latvija – izglītotu cilvēku valsts.
    Garākais: Latvija – labklājības valsts caur izglītotību un kultūru.
    Vai varam par to uztaisīt “prāta vētru”?
    Un tad vienojamies un iesniedzam Prezidentam?

  • Pasaku VARBŪT vēl uzrakstīsim. Problēma, kā saproti, ir Antiņa prototips. Tā ir Reāla Problēma. Citādi jau Latvijai tās lietas ietu un mēs te ar to nenoņemtos. Cik saprotu, tad nevienam no klātesošajiem nav ideju. Jo uz manu aicinājumu neviens nav atsaucies. Vajadzīgs inovatīvs risinājums. Tāds, par kādu runā arī šeit apspriežamā video autors. Atpazīstams stāsts, tajā pašā laikā – Jauns Stāsts. 100% mūsdienīgs, autentisks. “Antiņš” – te neiet runa par vienu cilvēku, par kaut kādu “laimes lāci” vai “džinu no pudeles”.
    Varbūt būs vieglāk, ja mēs “antiņa” vietā meklēsim “saulvedi”?
    Patiesībā tieši tas jau arī ir galvenais jautājums: KAS mums vajadzīgs, lai tālākais stāsts saliktos kopā, stikla kalns ar visiem melnajiem kraukļiem tiktu uzvarēts un saulcerīte būsu mūsu vidū?
    Piekrītu Aigaram – t.s. “iemācītā bezpalīdzība” traucē. Vajadzīgs skatiens no augstāka punkta, no tālredzoša, visaptveroša “putna lidojuma”…

  • Tu citē A.Brigaderi un raksti, ka “Mēs noteikti nonāksim pie fiziskā rīcības plāna. Jau aprises redzamas. J.K. runāja par A.A. 12 soļiem. Vai ir iespējams šo pašu formulu piemērot cilvēkiem, kas nonākuši īslaicīgā bezdarbnieka statusā?”.

    Jānis rīt parādīsies un varbūt tev izteiks savas domas.
    Bet es pagaidām par savējām.
    Sākumā maza atkāpe – manuprāt, AA12 nav “formula”, bet dzīvesveids. Uztveres un domāšanas, savstarpējo attiecību organizēšanas principi. Pašorganizēšanās un pašpārprogrammēšanās. Svarīga ir ilgtermiņa grupa, principā – uz mūžu. FAKTISKI – DRAUDZE ārpus baznīcas, hierarhijas, dogmām un rituāliem. ĪSTA Draudze.

    Par bezdarbniekiem – interesants jautājums. Sākumā biju pārsteigta par jautājumu, jo likās, ka bezdarbs taču nav atkarība, no kuras būtu jātiek vaļā. Pie tam parasti bezdarbs kā atalgotas nodarbinātības trūkums ir tikai īslaicīgs. Tomēr, padomājot dziļāk, sapratu, ka tā nav.
    Kā tu pats domā?
    Man liekas, ka cilvēkiem tiešām IR problēma ar ATKARĪBU no atalgotas nodarbinātības, no GATAVĀM DARBA VIETĀM..
    Darba vietas rodas no: Darbs (tā ir absolūta, objektīva lieta, ne subjektīva) plus Pārvaldes koncepcija. Darbs nerodas no darba devējiem (tā domāt ir tas pats, kas domāt, ka piens rodas no piena paciņām). Darba devēji paši ir rezultāts, – nosacīts, pārejošs, mainīgs. Darbu kā tādu dod Dievs, darbs ir pamatvērtība, pamattiesības, pamatpienākums, cilvēka (kurš “radīts pēc Dieva tēla un līdzibas”) galvenais uzdevums, dzīves saturs. Vajadzīga jaun izpratne par pašu DARBU. (Kā te agrāk vienā komentārā Klusais ierosināja: domāt par to, kā “truditsja”, nevis “rabotatj”…).
    Pārvaldes koncepcija var būt taisnīga vai netaisnīga.
    Pašlaik ir netaisnīga – cilvēki domā, ka viņi strādā, lai “nopelnītu” naudu, bet patiesībā viņi neko nenopelna, jo tas, ar ko viņiem „maksā”, nav nauda (īstu vērtību salīdzināšanas mērs). Šī sistēma balstās uz elites (kura arvien samazinās) parazītismu un pārējās sabiedrības ekspluatāciju. Tā vienkārši ļauj – pagaidām – strādājošajiem eksistēt, kamēr ir cerība, ka cilvēki liks lietā savu Dieva doto SIRDSPRĀTU, nevis slinku un gļēvu paļaušanos pēc inerces, pieraduma, algoritma…

    Mums vajadzētu iemācīties NO PROBLĒMĀM RADĪT DARBUS!!! Tad tiešām visi mīnusi pārvērstos plusos, kā te rakstīja “Latvijas Stāsta” autors.

  • Piedāvāju nelietot mums Latvijā vārdu, bezdarbnieks -i; jauno iespēju cilvēks -i. Latvijā nav bezdarbnieku, bet jauno iespēju cilvēki. Vienmēr bija, ir un būs darbs – tāpat arī iespējas.
    Antiņa prototips ir viņi – iespēju cilvēki, kas sasniegs virsotni un uzcels Saulcerīti. Kā jūs domājat? Iespējams esmu nomaldījies?
    Saulcerīte – Latvija, kas gaida iespēju cilvēkus. Lipsts un Bierns – Saeima un Valdība, Baltais tēvs – Radītājs – Apgaismotājs.

  • Neviens no skaistajiem aicinājumiem par mērķi nederēs.
    Tev jāpaziņo cilvēkiem pēc kā tiekties. Izglītība tā nevar būt, zināšanas – jā. Jautājums kādas tieši , cik daudz….., ko darīt, ja cilvēks kaut kādu iemeslu nespēj tās iegūt? Viņš būs izraidītais? Ja tajā būs minēta labklājība, tad centienos pēc tās cilvēki darīs jebko. Arī viens otru nogalinās kā 90. gados.
    Mērķis tiek formulēts jebkurā ideoloģijā un ticībā. To veidojot, jāievēro dažas likumsakarības. Mērķim jābūt tādam, lai virzīties uz to var ikviens, tam jābūt stabilam, neapgāžamam un pierādāmam visā tā darbības laikā, tam jābūt skaidram un nesasniedzamam vai sasniedzamam nosacītā bezgalībā. Tā varētu būt arī pasaka. Aigars aicināja veidot līdzīgi kā burvju loku. Veidojam morāli un vienlaicīgi to pasludinām par mūsu kopīgo mērķi. Iespējams, ka tā arī var.
    Taču mums noteikt vienotu mērķi traucē politiskā iekārta tā saucamā demokrātija. Egils jau pieminēja, ka arī partijas ir ideoloģiskas vienības. Kopējs mērķis sagraus partijas un prasa atgriezties pie noteiktas ideoloģijas, kuru pārstāv viens vai vairāki vadītāji.
    Vispirms jārunā par iespēju vienoties. Tikai noskaidrojot šo iespēju vai neiespēju, var sākt sarunu par vienojošu kopīgu mērķi.
    Lielākais, ko var darīt šobrīd – runāt par morāli un tās nepieciešamību. Dažkārt piemin ētiku, par morāli nerunā cerībā, ka to aizmirsīs. Tā es to saprotu.

  • P.S. Tikko pati 4 mēnesus biju bezdarbniece. Augstskolas filiāle, kuru vadīju, studentu trūkuma dēļ drīz pārstās eksistēt. Arī augstskolām stāv priekšā PARADIGMAS maiņas uzdevums. Mēs visi labi zinām slaveno Einšteina teicienu, ka problēmu nevar atrisināt ar to pašu apziņas stāvokli, kurš to radījis. Tagad daudzi grib nogaidīt, konkurē savā starpā par drošākām un klusākām vietiņām, kur varētu “pārciest vētru”, kamēr atkal varēs atgriezties pie tā, kas bija. Ceru, ka tādas “atgriešanās” nekad nebūs…
    Šajā laikā iepazinos ar to, kā tiek organizēts darbs ar bezdarbniekiem. Pamatpienākums – meklēt darbu, apstaigāt darba devējus, atsaukties uz publicētiem darba piedāvājumiem, pieņemt jebkuru kvalifikācijai kaut cik atbilstošu darba piedāvājumu. Pamattiesības – saņemt informāciju par darba vietu piedāvājumiem vakancēm) un bezmaksas apmācības. Apmācības sastāv no: 1) psiholoģiska tipa (kā paaugstināt savu motivāciju, kā mīlēt un saprast sevi (celt pašnovēŗtējumu), kā rakstīt CV, kā kontaktēties ar cilvēkiem un tml.; 2) jaunas profesionālās prasmes tām darba vietām, kuras kādreiz bija (un varbūt kādam vēl joprojām palaimēsies dabūt), vai tādas, kur varētu kļūt par pašnodarbināto pakalpojumu sniedzēju (kuru pagaidām jau tāpat par daudz sakarā ar pieprasījuma un maksātspējas kritumu).
    Praktiski tas ir viss.
    Sapratu, ka vislielākā pievienotā vērtība no šī spiestā bezdarba laika būtu Saturīga, Cilvēcīga Komunikācija ar šiem cilvēkiem, tās pašas “iemācītās bezpalīdzības” pārvarēšana.
    Zinu arī vairākus reālus piemērus, kur tā notiek. Ar tiem pašiem t.s. “simtlatniekiem”. Vienu – kur kāda 4-6 darba vietas nodrošina viena draudze, kura ceļ savai baznīcai piebūvi. Otru – vienā labdarības biedrībā, kuri organizē bezsaimnieku teritoriju kopšanu. Abās vietās pašas organizācijas pa saviem līdzekļiem nodrošina pusdienas. Kopgalds rada to sadraudzības, saturīgas komunikācijas vietu, kur mainās paši cilvēki. Notiek apbrīnojamas pārvērtības. tas ir līdzīgi kā ir teikts, ka slimības nekad nav nejaušas, bet vienmēr tiek dotas, lai cilvēks no kaut kā atjēgtos. Tāpat arī bezdarbs savā ziņā varētu būt tāda “dāvana no debesīm”, lai cilvēki emācītos “atslēgties” no netaisnīgās pārvaldes sistēmas (“matriksa”).

  • “jauno iespēju cilvēki” kā “antiņš” – man patīk tavs domu gājiens!
    Turpini.
    No kurienes rodas “jaunās iespējas”, kā tās “sakontaktēt” ar šiem cilvēkiem?
    Kā šiem cilvēkiem palīdzēt sajusties kā “jauno iespēju” adresātam? Kā viņi jutīs, ka tās attiecas uz viņiem, ka viņi VAR, ka viņi ir ĪSTIE?

  • Vēl viena “himēra”, ar kuru jātiek galā, ir t.s. “darba tirgus”.
    Darba tirgus: cilvēkresursu pirkšana un pārdošana tirgū?
    Kam pieder šie resursi? No kurienes tie radušies? Vai tos var „pirkt” un „pārdot”? Vai pats darbinieks (potenciālais darba ņēmējs) ir tas, kurš sevi “pārdod” vai arī kāds cits, kurš atrodas “aiz kadra”?
    Tāpat kā dabu tos radījis Dievs, lai mēs pārtiktu no sava darba, koptu un sargātu šo Zemi, ko Dievs mums devis un kur ir viss, kas mums vajadzīgs, lai to saprātīgi izmantotu – t.i., pavairotu (nevis piesavinātu, patērētu, sadalītu un izmestu).
    Kas – un vai vispār – var noteikt cenu t.s. cilvēkresursiem? No drošas attīstības, t.i., ilgtermiņa stabilitātes viedokļa cilvēkam jāsaņem atlīdzība atkarībā no tā, cik viņš var un grib radīt sabiedrības labā – darba apvienošanā – (tātad saskaņā ar sabiedrības labumu kopumā), nevis tik, cik „atlec” – cik var izkārtot un atvēlēt tie, kuri pārvalda. Vajadzīga Darba apvienošana, nevis “darba dalīšana”: kapitālistiskajā sistēmā (ekonomikā, kura balstās uz Ā.Smitu, K.Marksu u.c.) visa pamatā tiek likta darba dalīšana.
    Tas nav pareizi. Korupcija tad ir neizbēgama.
    Neizbēgami bija arī tas, ka nauda kļuva par preci.
    Augļošana tika piesaistīta naudai, ne darbam. TIKAI GODĪGS DARBS VAR NEST AUGĻUS. Ir pēdējais laiks atjēgties. Cilvēki ir pārdevušies, jo negrib strādāt, ļāvuši sevi apmānīt. tagad kauns, negrib skatīties patiesībai acīs, – no šejienes arī tā depresija, pasivitāte, “letarģiskais stāvoklis”.

  • Indulim.
    Es lietoju vārdu IZGLĪTOTĪBA. Tas ietver izglītību, zināšanas un morāli, kuras stūrakmens ir KRIETNUMS.Un krietnums cilvēkā jāaudzina visupirms, no bērna kājas līdz mūža galam.Īstenībā tikai krietnam cilvēkam drīkst dot zināšanas.

  • P.P.P.S.
    ABSURDS: darbs ir, darbinieki ir, darba devēji ir (???), sabiedrība, kam ir vajadzīgs šis darbs un tā augļi, arī ir. Kā tad mums trūkst? Naudas vai saprašanas?
    NELAIME ir tā, ka visa sabiedrības domāšana ir saskaldīta, sašķelta pa nozarēm, partijām, organizācijām, bet galvenais – zināšanu fragmentos, teorētiskā putrā, ar pilnīgu naivumu par metodoloģiju ( konceptuālo līmeni).
    KO MĒS NEKĀDĀ ZIŅĀ NEDRĪKSTAM DARĪT? Nedrīkstam “paslēpt galvu smiltīs” attiecībā uz taisnīgumu un patiesību.
    Nedrīkstam baidīties attiecībā uz taisnīgumu un patiesību.
    Nedrīkstam zaudēt laiku (neko nedarīt, vienkārši gaidīt)
    attiecībā uz taisnīgumu un patiesību.
    Nedrīkstam cerēt, ka varēs iekārtoties un izglābties no katastrofas pa vienam.
    (Tieši šī cerība ir vislielākā bremze uz jaunas sabiedriskās kārtības dzimšanu – pašorganizēšanos -
    šajā sašķeltajā, individuālisma caurvītajā sabiedrībā.)
    KO MĒS VARAM DARĪT, AR KO SĀKT? Domāt un runāt viens ar otru par visu to, ko līdz šim esam atlikuši, neesam uzdrīkstējušies,
    vai bija slinkums, vai dēļ karjeras un naudas prioritātes.
    Nenoklusēt jautājumus, meklēt jautājumus – atbildes radīsies pašas no sevis
    (jo īstā problēma ir Īsto Jautājumu trūkums, ne atbilžu trūkums).

  • Jā, bet kanibāliem taču nevar teikt, ka tev negaršo cilvēku gaļa. Par tādu ķecerību viņi tevi pašu notiesās laizīdamies.

  • Nu jau aizgāja…. :))

  • VAi saprotošā Agnese man nevarētu to nodemonstrēt dabā, kaut kripatiņu, savādāk izklausas tiešām pēc iesācēju suģestijas … :))

  • … iepriekšējais komentārs bija domāts Egilam R kā attiecīgās sarunas tēmas papildinājums!

  • Cilvēkiem tiek dotas iespējas caur krīzi. Un mums jābūt par to pateicīgiem, jo tā mēs spēsim saprast dzīves
    “Es jau jūtu, ak, jau jūtu
    To ko nevēlos vēl sajust.
    Vēsums pūš no durvju puses, –
    Vecais dēls, vai durvis vaļā!

    Durvis cieti aizbultētas;
    Ko tu velti iedomājies?”

    Valdība cenšas mūs mānīt, bet durvis atvērtas un caur importu nauda aizplūst no valsts projām. Jāsāk domāt ko spēsim radīt, lai nodrošinātu sevi ar visu nepieciešamo, kas vajadzīgs cilvēkam. Ievest drīkstētu tikai to, ko paši nespējam saražot vai kas Latvijā neaug. Es saprotu, ka nevaram aizslēgt robežu importam, bet kas var aizliegt mums pirkt Latvijas preci? Bet lai būtu ko pirkt, laikam jāsāk pašiem to darināt. Daudziem būtu jāpadomā ar ko viņi spētu palīdzēt – darīt, lai kopējais darbs virzībā uz mērķi nestu augļus.Nevar jau visu mērīt naudas kategorijās. Cilvēks cilvēkam var palīdzēt ne jau tikai ar naudu.Reizēm vajadzīgs labs vārds, izpratne un uzņēmība palīdzēt.
    Ja mēs runājām par A.A. 12 soļiem, redzu, ka šo metodi varētu pielietot arī jauno iespēju cilvēki. Veidojas savstarpējā atbalsta grupas visā Latvijā, kuri nonākuši īslaicīgās, pārejošās grūtībās. Es ceru, ka atradīsies uzņēmīgi cilvēki, kas būs gatavi dalīties ar viņiem savā pieredzē. Es zinu, ka būs tautas skolotāji, tautas mediķi, un citu profesiju pārstāvji, kas dalīsies ar viņiem tajā, ko Dievs piešķīris viņiem.
    Ja katrs ziedos 10 tiesu no tā ko Dievs devis, tas tūkstoškārtīgi tiks no Viņa atalgots devējam. Sakiet katrs savu veiksmes stāstu, dalieties pieredzē sākam radīšanas procesu, bet darām to ticībā!

  • kas vēl par radīšans procesu? Vai tas neizraisīs vēdergraizes? Nudien smieklīgi. Esmu ļoti izmisis, nokaitināts. Ja?

  • Visupirms mums būtu jāsaprot jēdzieni – Darba devējs un darba ņēmējs. Vajadzīgo kāds pasūta, kāds šo pasūtījumu izpilda, gatavo darbu nodod atpakaļ tam, kam tas vajadzīgs. Ikviens no mums, kas piedalās darba procesā ir gatavā produkta devējs, bet produkta pasūtītājs darba ņēmējs. Ražošanas procesā darba devējs ir pats darbinieks, partneris uzņēmējam, kas organizē ražošanas procesu.
    Lielākā problēma pastāv uzņēmējos, kas sevi iecēluši dieva, tēva un mātes kārtā attiecībā pret darbiniekiem. Daudziem no viņiem piemīt augstprātības – lepnības gars, bet darbiniekos nepamatota pazemība, kas izriet no dabiskām bailēm – atkarības un neizglītotības.Pie kam darbinieki neizmanto savas tiesības apvienoties, tās pašas nepamatotās bailes. Tās rodas no Zemapziņas – pārmantotība no daudzcietušās pagātnes. Mums jāmēģina parādīt jauniem iespēju cilvēkiem kā atbrīvoties no pagātnes nastas.
    Pie kam jāsaprot, ka lielākā daļa jauno iespēju cilvēku nelasa mūsu diskusijas un viņiem iespējams nav pieejams internets. Arī mēs sevī nesam pagātnes mantojumu. Radot rīcības plānu mums būs pienākums to arī rosināt pildīt. Vai būsim gatavi?!

  • Agnese jautá:*No kurienes rodas *jaunás iespéjas*,ká tás *sakontaktét* ar siem cilvékiem?*
    Domáju ka manas Jaunás iespéjas rodas no Tavám Spéjám , músu katra seit TF, Latvijá, Pasaulé Jaunás iespéjas rodás no káda seit TF,Latvijá,Pasaulé, kurs ir izpaudis savas Spéjas un tádá veidá devis kádam Iespéju. Sis Spéju > < Iespéju attiecíbu modelis , kurá virzosie spéki ir gandaríjums par radíto un mílestíba, jau sácis darboties múslaiku sabiedríbá. Tas nomaina Precu – Naudas attiecíbu modelá, kur dzinéjspéki ir pelnas gúsana un vara.
    Ciléka dabiská Spéju izpausme iespéjama tikai mijiedarbíbá ar citu cilvéku Spéjám, kuras izpauzás ká Iespéjas savu Spéju izpausmei.
    Tas var notikt tikai tad ,ká saka Agnese ja *MÉS PROTAM UN GRIBAM VIENS OTRU IERAUDZÍT KÁ DIEVA DÁVANU SAVÁ DZÍVÉ*…
    un ja *…més protam viens otru uztvert un sajust ká neatnemams dalinas vienotá organismá. Vai Marionas várdiem, ká Vienas Lielas Gimenes loceklus.Vai Aigara várdiem, savstarpéjá radosá mijiedarbíbá, kura nebútu centralizéta, pastarpináta ar mákslígi izveidotu párvaldi.*

  • Jā…
    Te iztrūkst viena svarīga elementa – atbildes uz jautājumu, kā šie “jauno iespēju cilvēki” paši apzināsies, paši sajutīs, ka tieši VIŅI tie ir?
    Ja viņiem kāds to sāks skaidrot, tad tā būs tā pati vecā dziesma, politiskas manipulācijas un izmantošana.
    “… atbrīvoties no pagātnes nastas” – vienkārši pateikt, grūti izdarīt. Kas ir tā “pagātnes nasta”? Individuālās sarunās un konsultācijās vēl var par to runāt, bet sabiedriskā līmenī? Manuprāt, jārunā par netaisnīgo pārvaldes koncepciju, par instrumentiem, ar kuru palīdzību to izmainīt. KĀ par to runāt vienkārši, saprotami un godīgi?
    Par šo jautājumu daudz vērtīgu lietu tika ierosināts pie Jāņa raksta par Nācijas glābšanu (var no turienes izkopēt ārā un savākt visu kopā). Kā arī paša Jāņa agrākajās grāmatās un rakstos.
    Tomēr, pie visa tā, jautājums, kurš, manuprāt, paliek joprojām neatrisināts, ir par PAŠORGANIZĒŠANOS. Par VĪZIJU un VALODU, kuras radītu KUSTĪBU. Tā būtu tā Jaunā politiskā paradigma. Programma (idejas un risinājumi) PLUS pašorganizēties spējīga sabiedriska kustība.
    Minētajos komentāros dalībnieki nonāca pie tā, ka nevis vienkārši jārada laba Latvijas atjaunošanas programma, bet VEIDS, kā uzrunāt, padarīt saprotamu jebkuram, tā, lai atsauktos, pievienotos, nodotu no mutes mutē, no rokas rokā. Tajā diskusijā daudziem patika Latvijas kā MŪSU KOPĪGO MĀJU simbols, kurš varētu vienot sabiedrisko saziņu un sapratni plašā pārmaiņu kustībā. Taču tas apstājās…
    Mēs te arī noņemamies ar šāda Stāsta radīšanu, tam pašam mērķim. Kuru varētu izmantot ikviens cilvēks, lai reālajā sava darba un dzīves vidē ap sevi veidotu pārmaiņas (organizētu jaunu saziņu un jaunu sapratni visiem cilvēkiem viegli uztveramā valodā). (Līdzīgi kā magnēts “organizē” ap sevi dzelzs skaidiņas.) Spilgts, precīzs TĒLS, Nozīmīgs un patiess Stāsts ir liels organizējošs Spēks.
    Pašorganizācijai, sabiedriskai Kustībai ir ļoti svarīga adekvāta programma – es pilnībā piekrītu Jānim! Un, šķiet, tu arī par to runā, kad saki, ka vajadzīgs adekvāts “rīcības plāns”.
    Tomēr joprojām paliek šis viens “klupšanas akmens”, deficīts jeb “aklais punkts” (angl. blind spot – svarīga pārmaiņu veicināšanas tehnika/domāšanas paņēmiens), uz kuru mēģinu norādīt…

  • Spējas, iespējas mijiedarbība darbojas noteiktā kārtībā – sistēmā. Artgriežos pie pirmsākuma. Dieva dāvana nav haoss. Visupirms Viņš radīja vīrieti.Lai arī ne no tā labākā materiāla kā sievieti. No ribas radīta sieviete. Ne jau bez mijiedarbības, bet Viņš dod mums ziņu, ka no augstvērtīgāka materiāla. Sieviete nav vīrietis viņai savas funkcijas
    Ja mēs nespēsim sakārtot cilvēka funkcionālo sistēmu šajā pasaulē, neatradīsim kopsakarības un mēģināsim labot kopējo sistēmu tikai atsevišķos posmus, veltīgi būs iztērēts laiks. Mūsu veidols garīgais un materiālais tāpat darbojas pēc noteiktas sistēmiskās kārtības. Lai sakārtotu savu materiālo čaulu, mums jāsakārto savas domas, prāts, uztvere. Vai to spējam, cik lielā apmērā, gribam to darīt?
    Mazs bērns līdz četru gadu vecumam visu uztver – fotogrāfē ar acīm un ieraksta to savā apziņā. Viss tas izpaudīsies jau pieauguša cilvēka noteiktā vecumā. Iespējams, ka iemantotās zināšanas ienesīs korekcijas viņa programmā, bet tas būs atkarīgs no izglītības, kuru viņš iegūs vēlākā laikā. To labi izprot kāds, kam tas nav vajadzīgs. Līdz ar to tiek darīt viss iespējamais, lai mainītu izglītības sistēmu. Pirmo posmu izglītībā, skolotāju lomu pilda vecāki.Tēvs, māte, vecvecāki. Vai pie mūsdienu izpratnes par ģimeni pirmo mijiedarbību valsts ģimenes šūniņā – vismazākajā draudzē tas šodien iespējams, lai izaugtu nākotnes cilvēks. Mēģiniet šodien mainīt pusaudzim viņa sistēmisko kārtību, kas no tā iznāks? Ko mūsdienu bērns ieprogrammēs sevī par ģimeni līdz 4. gadu vecumam?

  • “Sis Spéju > < Iespéju attiecíbu modelis , kurá virzosie spéki ir gandaríjums par radíto un mílestíba, jau sácis darboties múslaiku sabiedríbá. Tas nomaina Precu – Naudas attiecíbu modeli, kur dzinéjspéki ir pelnas gúsana un vara.”

    PALDIES! :)”

    Jā, Spēju-Iespēju modelis…. Radoša sadarbība, saziņa un sapratne kā nebeidzams savstarpējs pakalpojums… Lietojot sevi vienam otra labā, sāks parādīties Īstie jautājumi un īstie risinājumi katrā konkrētā situācijā. No tā odas īsta Kustība (nevis manipulatīva, no āpuses organizējoša).
    Tātad vajadzīgs nevis “rīcības plāns”, bet drīzāk:
    Savstarpēju pakalpojumu (KALPOŠANAS) metode. Kaut kāds “pašprogrammējošs algoritms”… Tātad – Stāsts? (~AA12) Principi un Tradīcijas?

  • Utopija! PAŠORGANIZĒŠANĀS, MŪSU KOPĪGĀ MĀJA vienkārši nepastāv un nevar pastāvēt. Viss notiek līdz brīdim, kad vienotības interesēs rodas prasība atteikties vai pārkāpt savus principus, paraudzīties cita acīm. Širmis!
    Mans pasaules uzskats tas labākais, skaistākais, pareizākais. Bet tavs nav pareizs jo….
    Vēl likās, ka var atteikties no pretrunīgā un vienoties par kopīgo. Bet nevar. Kopīgā būs tik maz, ka tam zūd jēga.

  • Kopīgais vienkārši IR. Tas ir FAKTS, nevis “utopija”.
    Jā, širmi uz acīm rada atsevišķā egoisms.
    Tādēļ vajadžigas atbilstošas “brilles” vai “spogulis”, vai cits instruments, ar kura palīdzību ieraudzīt īstenību.
    STĀSTS.
    Bet vienotības intereses, kā tu raksti, patiesībā ir KATRA EGO visreālākās intereses, ja vien viņš negrib iet bojā.
    Ego nevar uzvarēt, to var tikai IZLABOT ar Īstāku Ego.
    Ar tādu, kurš dod vēl lielāku gandarījumu.

  • Tu to noraksturoji savā stilā. Tad jautājums. Vai ticīgais atteiksies ticēt, bet neticīgais sāks ticēt. Labot? Kur tu redzi kādu Danko? Vēl to var piespiedu kārtā, ar likumu. Citas nav!

  • Nomainīt Precu – Naudas attiecíbu modeli (!!!)
    …………
    Man dažreiz patīk uzspēlēt spēli: Dzīvot tā, it kā visa pasaules nauda būtu izņemta no apgrozības:)
    (Īpaši labi sanāk, kad kabatā naudas vnk nav…)
    Tātad – ko darīt, ja nav naudas?
    Jāsāk ar to, ko var izdarīt bez naudas!
    Piemēram:
    uzkopt dzīvokli;
    padarīt visādus sīkus atliktus roku darbiņus;
    sakārtot skapi;
    aiziet garākā pastaigā;
    aplūkot pieliekamā saturu(ledusskapja man nav) un pagatavot biezputru no atrastajiem putraimiem – izrādās, ļoti garda;
    palasīt kādu grāmatu vai paklausīties mūziku (TV man nav);
    aiziet ciemos pie tuvākās draudzenes uz tasi tējas un aprunāties par dzīvi;
    apmeklēt kādu bezmaksas kultūras pasākumu;
    vienkārši aprunāties ar līdzcilvēkiem;
    atrast smilšpapīra gabaliņu un sākt gatavot durvis vai ķebli krāsošanai;
    u.tml.
    Vārdu sakot, censties kļūt neatkarīgākai no naudas.
    Gūt gandarijumu par padarīto.
    Sameklēt kādu, kuram varu palīdzēt ar savām roku prasmēm vai ar padomu.
    Un ticēt, ka pasaulē ir pietiekami daudz visa, un ka divi var paēst no vienas pārlauztas maizes…

  • Tas ir no sērijas, ja man būtu spārni….

  • Nu labi. Tev nav. Man ir. Es nemainīšu savu “ir” pret tavu “nav”. Bet, cik saprotu, tad tu arī nemainīsi savu “nav” pret kādu jaunu un nezināmu, tevis personīgi neizmēģinātu “ir”…
    Izskatās, ka te nevar būt nekā kopīga? Bet tā tikai izskatās.
    Kopīgais mums visiem IR mūsu kopīgās mājas: Latvija, Zeme, visa cilvēce, konkrētie cilvēki mums apkārt.
    Un cilvēki izvēlas. Balso ar savām simpātijām. Meklē Gaismu, Risinājumus, Jaunas Iespējas.
    Es nevienam netaisos pierādīt, ka esmu gudrāka vai varošāka vai vēl ko tādu. Netaisos aizstāvēties un sacensties. Jo es NEMEKLĒJU VARU. Bet TAISNĪBU. Un “balsošana” par taisnību notiek spontāni. Cilvēki to vienkārši dara. Nevar nedarīt, jo tas tad būtu tikpat kā atteikties elpot.
    Tāpēc vienīgais, kas trūkst, ir dot labus piemērus. Radīt precedentus. Un tad “balsošana” uz simpātiju pamata (t.i., spontānās izmaiņas) rodas pati no sevis.
    Tā arī ir tā dzelzs skaidiņu organizēšanās ap magnētu – spontānā labprātība.
    Vēlēšanās būt pievienotam ir cilvēka dabā.
    Tikai cilvēks pie tam vēlas piedzīvot to, ka, pievienojoties, viņa paša kļūst vairāk, nevis mazāk.
    Tāpēc visu laiku jāpaplašina kopīgās eksistences, sadarbības un saziņas lauks.
    Garīgais jēdziens “Debesis” nozīmē, ka visiem vienmēr vietas pietiek, katrs var augt neierobežoti, neatņemot citiem.
    Tādām arī jābūt tām MAJAM.
    Tas ir mūsu iekšējais algoritms, kurš jāapzinās.
    Vai nu materālistiskais (visiem nepietiks, tāpēc jākonkurē un jādala) vai ideālais, garīgais (kā sevi apzināmies, tā arī dzīvojam).

  • Jā, jā, Induli, pameklē, kurā skapī, kurā kaktā esi nolicis savus spārnus!
    Iedvesmu, entuziasmu, humoru, rotaļāšanos, brīnīšanos, piedzīvojuma ilgas, noslēpuma nojautas, PRIEKU!

  • (.. Vai nu materālistiskais vai ideālais ..)
    Nedali ! Atceries reiz rakstiju par plakanu pasauli uz 3 ziloņiem. MĀJA vispirms ir jāizveido sevī no trim šīm minētajām lietām, un tkai tad tālāk.

    Iekšējā progamma ar nepiemērotu algoritmu ir jānomaina, bet dinozauri, tie izmirs.

  • Es morāli un mērķus (ideoloģisku) nedomāšu un negudrošu – tas ir varas CENTRALIZĒŠANAS Instruments un efektīva metode cilvēku vadībai un virzīšanai VARAS vajadzīgā virzienā. Mani tās ir vienaldzīgas, jo ir maznozīmīgas praktisko sadzīves sarežģījumu (sagādāt uzturu, siltumu, pajumti, iespēju mācīties…) atrisināšanā.

  • Gribēju es rakstīt kaut ko pavisam īsu, tomēr sanāks ļoti īsi. Egils pastāstīja vienu risinājumu – DARINĀT.
    Agnese izstāstīja vienu risinājumu – DARBA APVIENOŠANA.
    ======
    Būtu ļoti noderīgi nodefinēt abus šos jēdzinus detalizētāk, un tad tā arī rīkoties visās piemērojamās jomās. Lūdzu visi nodefinējiet, ko tas nozīmē – Darināt un Apvienot Darbu.

  • Varbūt ir otrādāk – viņi zina, ka ir Īstie, tomēr ir nedroši, jo neviens to viņiem nepasaka atklāti… neatgādina:D, jo VISI ir Īstie, līdz ar to vienīgā manipulācija ir, ka viņi NAV īstie :)

  • Vispirms bija sieviete. Tad tika radīts vīrietis. Vecākais kopējais sencis pa tēva līniju ir tikai ap 80 t.g. veces, pa mātes līnīju 120-150 t.g. veca. Tas nozīmē, ka kādu laiku Zemi apdzīvoja tikai sievietes. Kādēļ tika radīts vīrietis? Tas tika radīts, lai palīdzētu un atvieglotu sieviešu darbu. Ar laiku vīrieši atņēma sievietei viņas lomu un sāka to imitēt pēc izskata – mācītāji svārkos, dekāni svārkos, tiesneši svārkos… – sieviešu imitācija.

  • MUMS, Aigar, iet labāk nekā viņiem. Pagaidi, bet kurš ir ĪSTAIS?

  • DARBA APVIENOŠANA DARINA APVIENOTO DARBU

  • Ar darināšanu es domāju (kāds cits iespējams domā savādāk) Fizisku Atslēgšanās no sistēmas paketi. Dizaina sākuma specifikācijā aptuveni tādi kritēriji (var palielināt vai samazināt specifikāciju):
    – lai nav jāmkasā siltuma rēķini
    – lai nav jāpērk pārtika
    – iespējams, lai nav jāmaksā par pajumti
    – tas ir izdarās pašam ar minimāliem, viegli atrodamiem un piejamiem līdzekļiem.
    ——-
    Ja pietiekši daudz saprātīgu cilvēku pieslēgsies, lai atrisinātu šo problēmu, tad risinājumi būs daudzi un dažādām situācijām piemēroti.
    =======
    Tas būtu pretēji esošajai VienIzvēles iekārtai – tad būtu divas izvēles katram cilvēkam, jo sistēma psiholoģiski traumu cilvēkos rada caur šantāžu – ja nav pa Latvijas Teroristu (iekārtas) prātam, tad taisi pašnāvību vai vācies ārā no valsts. Uz vietas alternatīvas nav un nebūs.
    ——-

  • Labrītiņ! :)
    Palasīju, kas te pēdējās 36 stundās sarakstījies. Un atausa atmiņā bērnības gadi….
    Kādreiz jaunākiem bērniem bija tāda organizācija – pionieri. Sākotnēji ļoti laba ideja (līdzīga skautiem), bet ar laiku formalizējusies. Pionieros automātiski uzņēma gandrīz visus jaunāko klašu skolēnus (bija arī izņēmumi, kas atteicās, un daži, kurus neuzņēma sliktas uzvedības dēļ, bet parasti beigās tomēr uzņēma, jo bija uzņemšanas plāns, kas jāpilda). Pionieri nēsāja sarkanus kaklautus un piecstaru zvaigzni ar mazā Iļjiča vaiga attēlu). Pionierus sauca arī par Ļeņina mazbērniem.
    Jaukākais pionieru dzīvē bija ārpusklases pasākumi, kuros visus centās iesaistīt. Tie bija pārgājieni dabā, ekskursijas uz pirmrindas uzņēmumiem un patriotiskiem muzejiem, nometņu rīkošana, ugunskuri, dziesmas, soļošana. To parasti organizēja kāds fizkultūras skolotājs, audzinātājs vai vecāks skolnieks.
    Bet bija arī tāda parādība kā pionieru vadītāja – parasti sieviete. Nu tāda kā ideoloģiskā mamma.
    Neatkarīgi no tā, kas notika, ideoloģiskās mammas (viņu PSRS bija daudz, bet visas apbrīnojami līdzīgas) parasti runāja vienā runāšanā. To darīja uzspēlēti optimistiskā, pamācošā un daļēji izpatīkošā tonī, lai gan satura ziņā tā runāšana bija tāda falša un nesakarīga, pilnīgi atrauta no realitātes, – kaut kādu tukšu frāžu malšana un žonglēšana dažādās kombinācijās. Nezinu, kur viņas tādu muldēšanas māku bija apguvušas.
    Tad nu viņas muldēja, muldēja, muldēja, taču centās šajā nesakarīgajā frāžu žonglēšanā iesaistīt arī bērnus. Lai arī bērni no tās muldēšanas nekā nesaprata un lielākā daļa mulsa vai vienkārši klusēja, tomēr centīgākie (parasti teicamnieki), centās dot pionieru vadītājai tādas atbildes, kādas, viņuprāt, no viņiem gaidīja. Tātad tikpat nesakarīgas un stulbi optimistiskas. Un tā pamazām viņi iemācījās falši runāt. Ar tiem centīgajiem arī ikdienā nebija iespējams normāli sarunāties, jo viņi runāja tukšās frāzēs. Nu apmēram tā, kā tagad runā Dombrovskis, prezidents un viņiem līdzīgie. Viņi nekad neatklāj, ko patiesi domā, viņiem vispār nav savu domu vai arī tās kaut kur dziļi apspiestas.
    Interesanti, ko tie visi pionieru vadītāji tagad dara? :)

  • Un ko tagad dara viņu (pionieru vadītāju) centīgākie audzēkņi?
    ———————————————————-
    Re, te viens Edgara Stīla komentārs, kas labi raksturo arī mūsu stāvokli. Atvainojos, ka neesmu to pārtulkojis.
    ——————————————————
    Now that I have visited the land of the dead (sorry – no touchy-feely “near-death” experiences for me, not a one), I find that I am unimpressed with a good deal of the suffering that takes place in the world. Let me illustrate my lack of sensitivity for you: Have you noticed the similarity between the aftermaths of the Katrina hurricane and the Haiti earthquake? TV films show hordes of Blacks just standing around or looting and hurting each other, doing nothing except complaining about the lack of aid forthcoming from the rest of us. They could be cleaning up, digging out bodies, burying their dead, helping each other, just as seen in similar disasters at other times and in other places. But, no. Ask yourself why. Read my book for a detailed explanation.

  • Es iztēlojos, ka kāda no stāsta izpausmēm var būt arī animācija vai video (ko mēs tehniski varam izdarīt, protams). Kaut kas līdzīgs Indijas Lead India
    http://www.youtube.com/watch?v=A0M0EZ8T5J8&feature=related

  • Aigars, kā parasti, raksta:
    Ar darināšanu es domāju (kāds cits iespējams domā savādāk) Fizisku Atslēgšanās no sistēmas paketi. Dizaina sākuma specifikācijā aptuveni tādi kritēriji (var palielināt vai samazināt specifikāciju):
    - lai nav jāmkasā siltuma rēķini
    - lai nav jāpērk pārtika
    - iespējams, lai nav jāmaksā par pajumti
    - tas ir izdarās pašam ar minimāliem, viegli atrodamiem un piejamiem līdzekļiem.
    ———————————————————
    Aigar, nekāda “Fiziskas atslēgšanās pakete no sistēmas” nav jādarina. Vienkārši ņem un atslēdzies! Un to var tiešām izdarīt ar visminimālākajiem līdzekļiem, pat bez maksas.
    Vienkārši:
    - nemaksā siltuma rēķinus,
    - nepērc pārtiku,
    - nemaksā par pajumti.
    Tava programma, manuprāt, ir ideāla priekš tādiem kā Tu. Es gan nevaru garantēt, ka Tevis apbedīšana notiks bez sistēmas palīdzības. It sevišķi, ja tādu atslēgušos būs daudz. Jo radīsies draudi palikušo sanitārajiem apstākļiem. Vienīgi, ja Fresko izdomās, kā šo utilizācijas procesu no defekta pārvērst efektā. T.i., mirušās atliekas pārstrādāt visnotaļ derīgos produktos vai enerģijā. Ar to tad arī papildināmi dizaina sākuma specifikācijas kritēriji.

  • (Personīgi)
    Paldies par atgādinājumu!
    Jā, vispirms jāizveido sevī… no kādām 3 lietām?

    Atcerējos, ka tad, kad apspriedām dažu svarīgu jēdzienu atbilstību latviešu un krievu valodā (pie intervijas ar A.Buiķi), tad pēc kāda laika, pārlasot, man radās labojums, un gribu to tagad pateikt (nezinu, varbūt tam nav nekādas īpašas nozīmes, bet dažreiz rī nianses var būt izšķirīgas…)…

    6. Klusais: Decembris 15th, 2009 at 11:17 am
    Nevaru beigt priecāties un brīnīties par krievu valodas bagatību.
    znanije – zināšana
    soznanije – apziņa
    osoznanije – izpratne
    (NB!!! Vajadzētu izlabot kļūdu: osoznanije = apziņa. Bet soznanije = saziņa)

    Apziņā nevar sasniegt pilnību, galīgumu. Bet saziņā var. Līdz ar to PILNS ATBILDĪBAS MĒRS attiecas uz saziņu, nevis apziņu.
    Tā ir hipotēze… ja neder, noliec malā vai met prom…

    Par to MĒRU (pēc K.Petrova) – tas ir tas svarīgākais.

  • (Personīgi)
    Tu vienmer uzsvēri, ka Latvijai nav ideoloģijas, līdz ar to morāles, līdz ar to mērķu, vienōtības un viss pārējais.
    Vai pareizi esmu tevi sapratusi?
    Es nelietotu vārdu “ideoloģija”, bet tas pašlaik nav svarīgi. Svarīgi ir saprasties.
    Vai tev ir sava vīzija attecībā uz šo “ideoloģiju”? Vai vari to “uzzīmēt”, izmantojot arī to, kas tev likās svarīgs no visām šīm diskusijām?

  • Agnese, saki man, kad Tu uzkāp no gultas, tā uzreiz KLUSAIS?

  • (Personīgi): PIEKRĪTU!

    Valdība cenšas mūs mānīt, bet durvis atvērtas un caur importu nauda aizplūst no valsts projām. Jāsāk domāt ko spēsim radīt, lai nodrošinātu sevi ar visu nepieciešamo, kas vajadzīgs cilvēkam. Ievest drīkstētu tikai to, ko paši nespējam saražot vai kas Latvijā neaug. Es saprotu, ka nevaram aizslēgt robežu importam, bet kas var aizliegt mums pirkt Latvijas preci? Bet lai būtu ko pirkt, laikam jāsāk pašiem to darināt. Daudziem būtu jāpadomā ar ko viņi spētu palīdzēt – darīt, lai kopējais darbs virzībā uz mērķi nestu augļus.Nevar jau visu mērīt naudas kategorijās. Cilvēks cilvēkam var palīdzēt ne jau tikai ar naudu.Reizēm vajadzīgs labs vārds, izpratne un uzņēmība palīdzēt.
    Ja mēs runājām par A.A. 12 soļiem, redzu, ka šo metodi varētu pielietot arī jauno iespēju cilvēki. Veidojas savstarpējā atbalsta grupas visā Latvijā, kuri nonākuši īslaicīgās, pārejošās grūtībās. Es ceru, ka atradīsies uzņēmīgi cilvēki, kas būs gatavi dalīties ar viņiem savā pieredzē. Es zinu, ka būs tautas skolotāji, tautas mediķi, un citu profesiju pārstāvji, kas dalīsies ar viņiem tajā, ko Dievs piešķīris viņiem.
    Ja katrs ziedos 10 tiesu no tā ko Dievs devis, tas tūkstoškārtīgi tiks no Viņa atalgots devējam. Sakiet katrs savu veiksmes stāstu, dalieties pieredzē sākam radīšanas procesu, bet darām to ticībā!

  • Sveicināti. Sagādāt uzturu, siltumu, pajumti, iespēju mācīties. A. Maslova piramīda. Nenoliedzami svarīgi priekš mūsu eksistences.Atradīsies kāds, kas vienmēr domās, ka otrs apēd vairāk, patērē siltumu vairāk un māja labāka. Esmu apdraudēts. Vai šodienas pasaulē mēs to neredzam? Jau Pāvils sacīja, ka kari rodas no iekāres.
    Lai palīdzētu Latvijai, mums visupirms katram pašam jāpalīdz sev – mainīties, ieaudzīt sevī savas spējas, kuras vari piedāvāt kādam. Iespējam,ka šis “kāds” atteiksies no tavām spējām,katram sava brīvā izvēle, piedāvā citam, tā nebūs, ka vienmēr tavs piedāvājums tiks noraidīts. Iespējams tavam piedāvājumam vēl nav pienācis laiks.
    Kā mēs vizualizējam savu ieceri? Ko Antiņš darīs uzjājis pie Saulcerītes? Varbūt labāk būtu, ja Saulcerītes modinātājs būtu skroderis Dūdars? Vai var kāds pateik kāpēc lauku puisis Dūdars kļuva par skroderi?

  • KLUSUMS, mīļais Aivar, KLUSUMS!
    KLUSUMS ir ĪSTS.
    MŪSU. SAVIENOTĀJS.
    “Klusais” ir niks.
    KLUSUMS – kā vilnis, kas pienes to, ko vajag (ne vairāk, ne mazāk) un aiznes to, ko nevajag (nav jācenšas izkontrolēt, tas nav iespējams).
    No gultas es izkāpu jau stipri agri, to man izdevās paslēpt…pat no tevis… :)
    Vai tu zini, kas ir “vervelētājs galvā”?
    Vai vari ieteikt, pamācīt, pabrīdināt visus, kā tā apturēšana būtu veicama?

  • (Personīgi)
    Jā, zīmīgi, – divi “forumi”: “tautas” un “Latvijas”…
    Ko nu???
    Varbūt ir vēl citi? zināmi un nezināmi… pašpalīdzības grupas?… piemēri un precedenti? …
    Varbūt tāds “FORUMS” ir katrā cilvēkā iekšā?…
    Varbūt viss kultūras mantojums (cilvēces kopīgā 200 tūkstošu gadu pieredze) ir tāds “forums”, kur cilvēks tiecas līdz tam saziņas un sadarbības līmenim, kad beidzot tiks darināta jauna identitāte, nepretrunīga, paplašinoša, nevis sadaloša?…
    Vai tevi personīgi uzrunā aicinājums par “darināšanu” un “darba apvienošanu”?
    Kā būtu. ja visu cilvēciskās realitātes pilnību saņemtu kopā šajā vienā vārdā “DARBS”? Darināšana, kopdarināšana, dāvāšana, papildināšanās…

  • labi ka pabrīdināji, ķeršos…

  • Jāni, pārstāj… pa tukšo.
    ——-
    Lūk daži piemēri Automomajām Saimniecībām, kurās pats esmu bijis:
    – Hockerton Housing Project (http://www.hockertonhousingproject.org.uk/SEFS/ID.765/SEFE/ViewItem.asp)
    – Autnomous House in Southwell (http://en.wikipedia.org/wiki/Brenda_and_Robert_Vale)
    ==========
    Galvenie autonomijas elementi:
    – autnomoma siltuma nodrošināšana (gaisa siltum apmaiņas iekārta, sienu liela siltumietilpība, liela siltumizolācija)
    – autonoma elektro apgāde
    – autonoma pārtikas ražošana
    – autonoma atkritumu un netīrā ūdens pārstrāde
    ==========
    Viens Latvija projekts – tikai energo autonomijas mēģinājums. Linkā var nolādēt PDF dokumentu ar attēliem. http://www.scribd.com/doc/25329194/ervins-gipkas

  • “Sagādāt uzturu, siltumu, pajumti, iespēju mācīties. A. Maslova piramīda.”
    Tas ir nepieciešams, bet nepietiekams. IR VAJADZĪGAS DIVAS PIRAMĪDAS (vienai – virsotne uz augšu, otrai – uz leju).
    Te ir tāds simbolu un zīmju zinātājs – pigori – varbūt viņš varētu tev (mums) palīdzēt…

    “…mainīties, ieaudzīt sevī savas spējas, kuras vari piedāvāt kādam. Iespējam,ka šis “kāds” atteiksies no tavām spējām,katram sava brīvā izvēle, piedāvā citam, tā nebūs, ka vienmēr tavs piedāvājums tiks noraidīts. Iespējams tavam piedāvājumam vēl nav pienācis laiks.”
    Es nelietotu vārdu “piedāvāt”. Vienkārši – DZĪVOT PILNĀ MĒRĀ ATBILSTOŠI SAVĀM SPĒJĀM, visur un visu laiku. ”Sajā ziņā laiks ir vienmēr, laiks ir nemainīgs. Pārējais veidosies pats no sevis. Patiesībā jau mēs nemaz nezinām savas “spējas”. Mēs tās uzzinām tad, kad tās kādā atspoguļojušās (arī sevī topošajā). Hipotēze tāda: ja mēs tiecamies dzīvot kopā ar citiem Nesavtīgā Mīlestībā, vajadzīgās “spējas” pašas rodas. Spējas nepieder kādam atsevišķam indivīdam, tās drīzāk izveidojas un izpaužas nesavtīgā saziņā un sadarbībā kā radošs SPĒKA LAUKS (nevis kāds atsevišķs objekts, elements. T.i., SPĒJU AVOTS ir nevis indivīds, bet noteikta veida MĒS-attiecības. Jāiemācās tādas organizēt.).

    “Kā mēs vizualizējam savu ieceri? Ko Antiņš darīs uzjājis pie Saulcerītes? Varbūt labāk būtu, ja Saulcerītes modinātājs būtu skroderis Dūdars? Vai var kāds pateik kāpēc lauku puisis Dūdars kļuva par skroderi?”
    Mana versija ir tāda, ka aizvakar jau tika skaidrs, ka saulcerītei pašai jāpamostas, jāatšķir savs sapnis no īstenības un jāgrib dzīvot īstenībā. Un ka Saulcerīte sāk sadarboties ar tiem (t.s. “antiņu”), uri vēlas, lai tā vērtība, kura saucas “saulcerīte”, būtu viņu vidū. “Antiņš” ir šie “Īstie Jaunie, kuri redz/piedzīvo savas iespējas”. Par Dūdaru – interesanti… Man liekas, ir vērts turpināt! (Jā, tiešām, KĀ var iemācīties “piegriezt, uzmodelēt” pēc konkrētā vajadzigā mēra, kurš nav nemainīgs, teorētisks?)

  • Egil.
    Adrenalīna civilizācija – tā tas saucas. Kamēr cilvēki ir nemitīgā drudzī par kartupeļa uzlikšanu uz šķīvja, par kādu Lielo Latvijas vai Pasaules nākotni viņi var domāt? Protams, par nekādu – jebkādas tādas runas, par ideālo pasauli, labāku nākotni, kopēju labumu… uzspridzina viņus no dusmām… no nokaitinājuma… adrenalīns – mēs esam uz izdzīvošanas narkotikas adatas. Cilvēki dzīvo, lai strādātu. Būtu jābūt otrādi – strādā, lai dzīvotu.

  • O…
    Cerēju, ka Tu priecāsies, ka mēs beidzot esam vienisprātis par kaut ko…
    Vai tad pastāv kāds monopols uz muļķa laišanu?

  • Es priecājos par tevi jebkurā gadienā – pie tam tev labi sanāk. Labi imitē. Nekas orģināls.

  • Iekārta ir uzinstalējusi cilvēka Pašcenzūras programu – kad cilvēks zaudē darbu, tad nevis priecājas, ka vairs nav atkarīgs no iekārtas un to neuztur, bet tieši otrādi – dzīvei neredz jēgu un dara sev pāri, Sevi Soda – pašnāvības.
    ==
    Pašnāvība ir sevis sodīšana par neiekļaušanos iekārtā. Valsts šo sodu piemērošanu ir deleģējusi pašiem cilvēkiem.

  • Pieņemsim, ka mērķi var atrast, noformulēt, pat nobalsot. Ar to tikai sākas. Vajadzīgi simboli un ideoloģija. Visiem – viena. Jārūpējas, lai mērķis nezustu un ar to saistītā valsts iekārta skaidro šo mērķi ar kultūras palīdzību, tā zīmē un iztirzā dažādas morāles shēmas un izglīto sabiedrību, “oktobrēnu mammas” jau bērnudārza vecumā gan ar simbolu, gan primitīvu idejas skaidrojumu palīdzību audzina nākamās paaudzes.
    Ar brīdi, kad tiek akceptēts valsts mērķis, sabiedrības vairākumam jāuzņemas pienākumi un atbildība, kas saistīti ar idejas – mērķa dzīvotspēju. Kuri neiesaistās, ir pret, tos kaut kā norobežo vai atstumj.
    Ieguvums – tiek izveidot stipra, vadāma valsts.
    Protams, tā tikai skice un ieskicētā procesa dažādības ir neiedomājamas un neparedzamas.

  • Ideoloģija ir sadaloša un līdz ar to konfliktus radoša. Valsts iekārta skaidro mērķus un virza pakļautās masas uz mērķi, ja tās uzdevums ir palielināt kontroli un varu. Ja tas ir tas, ko tu vēlies, tad taisi ideoloģiju un tiecies pēc varas.
    ======
    Pienākumi un atbildība var rasties tikai no iekšējas cilvēka sapratnes par lietām, nevis skaidrošanas un ideoloģisku mērķu radīšanas.
    ——
    Kamēr kaut viens cilvēks tiks atstumts, atgrūsts un norobežots, tikmēr vienmēr būs konflikti un tieši tādēļ mēs esam, kur esam.

  • Vara ir vienmēr, tā pastāv arī tad, kad tu pērc maizi, cita lieta, ka tu to neapzinies, nesaproti, negribi apzināties.
    Pretrunas ir attītības pamats.
    Kas ir iekšēja cilvēka sapratne par lietām? Vai 100 grami?

  • Vara kā pārspēks – šaurā nozīmē. Saprotu, ko tu domā.
    Sapratne jebkāda, ja tā nav iekārtas uzspiesta ideoloģija – tādā jau mēs šobrīd dzīvojam – bez ierunām lietojam Monopolizēto Naudu (ir tak brīvais tirgus, nauda ir prece – katrs to var izdot), atdodam savu bez izvēles iespējām atbildību citiem caur vēlēšanām un balsošanu un bez izvēles iespējām nodokļu nauda tiek notērēta kariem, korupcijas shēmām… – šādā ideoloģijā mēs dzīvojam šodien.

  • Agnesei taisníba – Spéka lauks starp diviem poliem; Dzívot Pilná Mérá Atbilstosi Savám Spéjám > harmonija < Ieraudzít otru ká Dieva dávanu – Iespéju savá dzívé.
    Tas arí ir sí laika un vietas KOPSAUCÉJS – MÉS – attiecíbas ar ko aizvietot *iemácíto bezpalídzíbu*.

  • vai ir tāda Nesavtīgās Mīlestības vara?
    vai varam iedomāties, KĀ tas varētu būt?
    vai zinām, esam piedzīvojuši, varam padalīties?
    vai varam uzmodelēt?
    varbūt ir savtīgas-nesavtīgās-mīlestības un Nesavtīga-Nesavtīgā-Mīlestība? Nesavtīgo mīlestību tīklojumi, saziņa un sadarbība? Nesavtīgās-Nesavtīgās-Mīlestības pārvaldītajā telpā, ārpus laika?

  • “Pienākumi un atbildība var rasties tikai no iekšējas cilvēka sapratnes par lietām, nevis skaidrošanas un ideoloģisku mērķu radīšanas.”
    Kur ņemt šo iekšējo sapratni?Katram taču sava.Ko ieteiksi izvēlēties Ētiku vai Morāli? Zaglis iekšēji saprot, ka lietu, kuru viņš paņem no tevis ir taisnīgi, jo viņam nav, tev ir. Zini, kas tev būs slikts, kādam var likties labs, un otrādi. Uz kā būvēt vienotību? Uz sāpēm un ciešanām? Man liekas nesanāk ir jau bijis. Vienojas uz laiku, kas tālāk?
    Nav vienotas receptes visiem. Daudzlabu piemēru mēs redzam Pasaulē, bet tie nedarbojas, kāpēc?

  • Labs komentārs.
    Tieši tā – katram ir sava, ir bijusi sava un būs sava. Samierinies un rēķinies tikai ar cilvēka kapacitātēm – tās visiem ir vienādas… aptuveni, ja bērnībā ir bijis kaut neliels to treniņš.
    ——–
    Tādēļ ir jāmaina nevis zagļa taisnīguma izjūta, bet apstākļi, kas noveda pie zādzības nepieciešamības :)
    ——–
    Lai pasauli darītu savādāku papildus personīgai izaugsmei, sadarbībai, nesavtībai un līdzjūtībai būs vajadzīga atbilstoša VIZISKA VIDE, kurā tas var darboties. Vide veido cilvēku un cilvēks veido vidi – mūžīgā mijiedarbība.

  • Ar platonisku mīlestību no katra pēc spējām, katram pēc padarītā radām dzīves harmoniju. Un tā pēkšņi, un ne no kā. Bet kur dzinējs? Perpetuum mobile? Tas, tas visnesvarīgākais? To izgudrosim vēlāk?

  • Kā būtu ar šādu īsu Kopēju Vīziju:
    “Latvija (Zeme) ir Mūsu Kopīgās Mājas, kurā galvenā vērtība ir Cilvēks. Cilvēks Mājā dzīvo harmonijā ar sevi un ar Dabas/Visuma likumiem visā sava zemes mūža garumā. Cilvēks apzinās, pilnveido, jēgpilni izmanto un pielieto ikdienas dzīvē savas spējas, spēku, prasmes un talantus, lai SaDarbojoties sniegtu labumu sev un citiem.” ?
    ^^^^^^^^^^^^^
    Varbūt pat pietiek ar īsāku Kopējo Vīziju: “Latvija (Zeme) ir Mūsu Kopīgās Mājas, kurā galvenā vērtība ir Cilvēks.”
    ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
    Galvenais uzsvars ir uz jautājumiem: Kas un kādas ir Kopīgās Mājas? Kas ir Cilvēks? Kādēļ Cilvēks ir galvenā vērtība? Te ir plašs lauks katra izpratnei par šiem jautājumiem un atbildes formulēšanai.

    Kas ir Kopīgās Mājas? Tās ir Mājas, kurās katrs ģimenes loceklis ir pieņemts, saprasts, ikvienam ir sava vieta šajā mājā, ikviena viedoklis tiek uzklausīts un ņemts vērā. Mājas, kurās ikvienam ir dota iespēja augt, attīstīties, aizlidot pasaulē un atgriezties miera ostā un spēku atjaunošanas vietā. Mājas, no kuras vispirms sākas Cilvēka izziņas ceļš pie Sevis – savas Sirds. Mājās Cilvēkam sāk veidoties izpratnei par sevi, savu lomu kopējā organismā – Valsts/Zeme/Visums (jauna izglītības sistēma) ……. utt. utjp. Iespēja turpināt, labot un papildināt.

    Kādēļ cilvēks ir galvenā vērtība? Cilvēks vispirms ir garīga būtne – enerģija (viss ir enerģija). Cilvēks ir vienīgā dzīva būtne, kas spēj smieties. Ja mēs atzīsim, ka katrā no mums mājo Debesu Valstība, tad mēs sapratīsim, ka kopjot šo valstību mēs to transformēsim realitātē. 1. moz gr. Dievs apliecināja, ka radījis cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Cilvēks ir Dievišķa būtne – Radītājs, kurš izzina Visuma likumus un dzīvo pēc tiem. Cilvēks spēj uzņemties atbildību par savu dzīvi. Cilvēks ir sabiedrības daļa – šūna kopējā vienotā organismā, kas saistīta ar citām šūnām. Spēj pastāvēt un attīstīties kopīgi SaDarbojoties. ……. utt. utjp. Iespēja turpināt, labot un papildināt.
    VISS IR VIENS.
    ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^

    Ja vīzija ir pieņemama un lielākais vairums to sajūt kā Savu Vīziju, tikai tad var sākt apdomāt/sajust un ķerties pie reāliem darbiem. Darbošanās/Darināšana izriet no Kopējās Vīzijas, kuru mēs Visi (katrs ar savu apziņu, spējām, prasmēm un varēšanu) kopā SaDarbojoties tiecamies īstenot (Radīt/Realizēt).

  • Jā, jautājumu ir daudz, bet atbilžu vēl nav…
    ^
    Vai tevi personīgi uzrunā aicinājums par “darināšanu” un “darba apvienošanu”?
    Kā būtu. ja visu cilvēciskās realitātes pilnību saņemtu kopā šajā vienā vārdā “DARBS”? Darināšana, kopdarināšana, dāvāšana, papildināšanās…
    ^
    Vārdam “darbs” ir negatīva noskaņa. Man (varbūt vēl kādam) tas asociējas ar kaut ko smagu, nepatīkamu un uzspiestu. Iederīgāki manuprāt būtu vārdi – darināšana, kopdarināšana, arī radīšana.

  • Liekas, ka ir. Man labāk patīk 2. variants. Vai nevar uzsvērt, ka Vienīgās Kopīgās Mājas?

  • Kādēļ tu gribi uzsvērt, ka Vienīgās Kopīgās Mājas?
    Ja mēs uz to skatamies Latvijas mērogā un attiecinām tieši uz latviešiem, tad tas it kā derētu. Bet ja mēs uz to raugāmies plašāk – Zemes mērogā un attiecinām uz visiem zemes iedzīvotājiem, tad, manuprāt, neder. Neder aī tādēļ, ka šīs Kopīgās Mājas attiecas arī uz cittautiešiem, kas dzīvo Latvijā….
    Kādas ir tavas domas?

  • Pēdēja laikā daudz lasu, un pārdomāju un parjūtu. Ne vienmēr varu aptvert uzņemto un tāpēc dažkārt sanāk citēt pēc sajūtām nevis pēc prāta. Un tātad..
    Dzīve ir nemateriāls process materiālā pasaulē un realizējas tas saskaņā arī ar mūsu domāšanu. Jau sirmā senatnē cilvēki zināja ka pasaule balstās uz 3 ziloņiem vai vaļiem: Materiālā, Garīga un Transcendentālā, ja ar pirmajiem 2 viss ir daudzmas skaidrs tad trešais visdrīzāk ir skaidrojams, ka maģija = mijiedarbība ar nededzamo = domāšanas tehnika. Un nevajag uzreiz iedomāties Kastanedu ar viņa “cīnītāja” nemitīgo ceļu pēc spēka, arī Siņeļnikovs māca darboties ar savām domām, un tas strādā. Arī Petrova МЕРА ir ne tikai pasaules skalāri izmēramās lietas, bet arī iespējamo stāvokļu matrica. Kas nozīmē, ka fiziskajā, sociālajā, ekanomiskajā pasaulē lietas var ieņemt TIKAI konkrētus stāvokļus no vairājiem iespējamajiem, bet smalkajā pasaulē ar papildus dimensijām, cilvēks var domāt jebkuras domas, bet tikai daļa no tām un pareizā veidā domātas ved turp kur cilvēkam jāiet. Individuāli katra no šim lietām rada tikai pie bailēm – milestībai pretēju spēku. Materiālistiem – bailes no nāves, ticigajiem bailes no dieva dusmām, magiem bailes no nespēka. Ir jāzin, jātic, jāprot un jāmīl.

  • Es domāju, ka visas garās diskusijas bija tāpēc, lai Latvija nepazustu un pastāvētu kā vienota valsts. Attiecināt uz Zemi? Daudzās valstīs valda noturīga ideoloģija, kuru tās vērtēs augstāk par visu.

  • Trīsdesmit spieķu saistīti vienā rumbā,
    Ratu vieglumu nosaka tukšums starp tiem,
    Podnieki mīca mālu, lai veidotu traukus,
    Lietojams tikai trauku iedobums.
    Namdariem, ceļot māju, jāatstāj logi un durvis,
    Tikai mājas iekšējais tukšums ir apdzīvojams.
    Esamība ir manta, bet lieto neesamību.

    LAODZI. SACERĒJUMS PAR DAO UN DE (Daodedzin) Rīga „Zvaigzne” 1986
    …………….
    Māja tās materiālā izpratnē, tāpat kā visa mantiskā pasaule, ir tikai līdzeklis, lai cilvēks izpaustos kā garīga būtne. Jo mazāk pieķeramies pašām lietām, jo brīvāk elpot.
    Mājas harmoniska, proporcionāla uzbūve un veiksmīga apsaimniekošana dod vairāk laika un iespēju garīgai izglītibai un izaugsmei. Taču darbs kopīgajam labumam ir šīs izaugsmes nepieciešama sastāvdaļa (vienlaikus – katrs kurš spēj būt noderīgs, jūtas arī pieskaitīts, pieņemts; “kas nestrādā, tam nebūs ēst”, u.tml.).
    Pašlaik daudzas ģimenes ir vienkārši trūkuma nomāktas. Kopīgā Mājā labi būtu padalīties, ja kādam ir kas vairāk. Diemžēl, mūsu “tēvi” – valdība, saeima, kuri par savu milzīgo atbildību paši sev piešķīruši lielas algas, nav spējīgi patiešām uzņemties šo lielo atbildību un ATBILDĒT Mājas iedzīvotājiem, kādēļ visiem nepietiek siltuma un pārtikas, un kādēļ daudziem no tiem, kuri grib godīgi strādāt, nav ko iesākt kopīgā labuma dēļ, viņiem jāsaucās par bezdarbniekiem.
    Kurš tēvs/māte neatteiktos no savām ekskluzīvām izpriecām, ja bērni nepaēduši?
    Parasti jau visa kā pasaulē ir gana, jautājums ir par sadali. Un par izvēles brīvību.
    ……….
    :) TF mēs te 5-6 nevaram vienoties pagaidām ne par ko tik ļoti universālu. Bet pašizaugsmei – interesanti.
    Cerība ir.

  • Dzīve ir nemateriāls process materiālā pasaulē un realizējas tas saskaņā arī ar mūsu domāšanu. Jau sirmā senatnē cilvēki zināja ka pasaule balstās uz 3 ziloņiem vai vaļiem: Materiālā, Garīga un Transcendentālā, ja ar pirmajiem 2 viss ir daudzmas skaidrs tad trešais visdrīzāk ir skaidrojams, ka maģija = mijiedarbība ar nededzamo = domāšanas tehnika.
    ……………
    Kā tas būtu – vai iespējams vienoties par to, ka savās domās, savā ticībā, savā domāšanas tehnikā katrs cilvēks ir brīvs? VIņam ļauts brīvi iet savu personīgās izaugsmes ceļu (Šie ceļi – budisms, vēdas u.tml. visi daudzmaz noved pie kopīgām vispārcilvēciskām vērtībām).
    Līdz ar to Mājas Bēniņi paliek brīvi – senlatviešiem tur stāvēja zārks, kā atgādinājums par to, ka cilvēks ir mirstīgs (Zārkā nereti glabāja ābolus:))
    Tātad – istabaugšā katrs var piekārt savu mīļbildīti, vai indiāņu Sapņu ķērāju – un ticēt, ka viņa Augstākais spēks viņam palīdz… Kurš Dievs stiprāks – tas jau ir dievu savstarpējo attiecību jautājums:) Ja būsi ticējis zaudētājam, pats vainīgs, ka ļāvies piemānīties:)

  • Pareizi Mariona. Lai katrs tic, kam grib, kamēr nespiež virsū savu reliģiju, ticību, pārliecību par neredzamās pasaules kārtību, izpratni par dievu…

  • Tikpat labi tad nevajag uzspiest arī tādas reliģijas kā New Age (= cilvēka pielīdzināšana Dievam), dabas pielūgšana, pagānisms, hermētisms utml.

  • „Tu dzīvo. Bet tas arī ir viss. Ja Tu savu eksistēšanu pielīdzini dzīvošanai, tad arī akmens dzīvo. Bet dzīvot, īsteni dzīvot, Tu vari vienīgi ciešā saskarē ar citiem. Tu dzīvo tāpēc, ka tas ko tu saki vai dari, ietekmē citu cilvēku dzīvi, jūtas un domas un otrādi, un tu mirsti tikai tad, kad neviens vairs neatceras tavus vārdus un darbus un līdz ar to – tevi pašu. Tikai tad, kad tu esi izzudis no visu cilvēku domām, tu patiesi esi miris.” (Pasaku zeme, Volfgans un Heike Holbeni )
    Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (latīņu: Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē. Cilvēks pieder pie hominīdu (Hominidae) dzimtas, cilvēku (Homo) ģints. Mūsdienās vienīgā sastopamā H. sapiens pasuga ir H. sapiens sapiens. Vēl pavisam nesen uzskatīja, ka neandertālietis (Homo sapiens neanderthaliensis) ir otra šīs sugas pasuga, kura izzuda pirms apmēram 30 000 gadu. Tomēr pēc DNS izpētes atšķirības ir pārāk lielas, lai neandertāliešus varētu uzskatīt par cilvēkiem. Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kas savā starpā sacenšas vai sadarbojas. Atsevišķām cilvēku grupām parasti pastāv vienoti uzskati, mīti, rituāli, vērtības, sociālās normas, kas kopumā veido šo grupu kultūru. Viena no kultūras sastāvdaļām ir reliģija. Reliģijās, kā nozīmīgu cilvēka daļu parasti postulē dvēseli (garu), kas parasti tiek uzskatīta par nemirstīgu, arī pēc cilvēka fiziskās nāves. Cilvēku ar dvēseles, sirdsapziņas u.c. palīdzību raksturo arī daudzi filozofijas virzieni. Tā cilvēku īsuma raksturo zinātne. Vienus tas pilnīgi apmierina, bet citiem tomēr rada interesi uzzināt ko vairāk. Tādu , kurus neinteresē cilvēka pastāvēšanas būtība un esība noteikti būs mazāk, kā to, kuriem interesē dzīves jēga.
    Cilvēce nespēj būt vienota savos uzskatos par Dievu, pasauli un tā rezultātā viņi sadalās dažādās grupās. Vieni tic kaut kādam konkrētam Dievam, citi dažādiem dieviem, bet citi, vispār netic nevienam Dievam. Kristieši pieskaitāmi pie tiem, kuri tic. Līdz ar to mēs nonākam vienā grupā ar seniem romiešiem, grieķiem, stoiķiem, platoniķiem, hinduistiem, budistiem, musulmaņiem u.t.t.. Mēs esam pretējās nometnēs mūsdienu rietumu materiālistiem. Bet tas nenozīmē, ka arī materiālistiem nav tiesības ticēt savai izdomātajai reliģijai vai ideoloģijai.

  • Solvitas definētais mērķis VALSTS – CILVĒKS papildina un precizē Satversmes 1. un 2. pantus un izvirza divas pamatvērtības.
    Nekur, ne Satversmē, ne kādā citā dokumentā nav uzsvērtas un izvirzītas VISSVARĪGĀKĀS valstiskās vērtības.
    Šis Solvitas definētais mērķis vienlaicīgi var kalpot gan kā atspēriena punkts turpmākās valstiski idejiskās nostājas izveidei, gan kā mērķis, uz kuru virzīties sabiedrībai. Vienkārši un burvīgi. Var strīdēties par kādām niansēm, bet pamats ir.
    Katrs, kurš piedalījās šajā diskusijā, taču līdzēja ar savu rakstīto domu. Prieks par rezultātu!
    Jāpajautā Solvitai, ko tālāk?

  • man arī prieks! :)
    jā, jāpajautā tagad Solvitai – piekrītu! :))

  • Par VIDI, tās nozīmi, var paklausīties Bruce Lipton, – viņš saka, ka DNS nenes sevī viennozīmīgu programmu, bet mijiedarbojoties ar vidi, tiek iedarbināts tas vai cits variants (nezinu, vai tas pareizais vārds, varbūt drīzāk “spektrs” kā kaut kas nepārtraukts, nevis varianti kā kaut kas galīgs un konkrēts).

    http://www.youtube.com/watch?v=k0aHgkfKKbM&NR=1

    Faktiski iznāk, ka VIDE ir tā, kura iedarbina potenciāla (varbūt tas ir bezgalīgs spektrs?) kļūšanu par īstenību…
    Šķiet, ir kaut kas, ko varētu saukt par “atslēgu” vai “kodu”?
    Kaut kāda noslēpumaina atbilstība. Kā zobrati, varbūt. Kā divas gredzena pusītes. Kā Pelnrušķītes kurpīte un viņas kāja….

    Vienīgi tad, kad tekstos redz vārdu “vide”, parasti rodas citas asociācijas. Vai nav vajadzīga terminu precizēšana?

  • Bībelē ir teikts, ka Dievs zina par mums visu, redzot cilvēku sirdis, jeb citiem vārdiem sakot nolasot informāciju. Kā tas notiek? Kamēr zinātnieki pierāda, tikmēr Dievs jau sen rīkojas, izmantojot esošos un vēl neesošos zinātniskos eksperimentus. Sv Rakstos teikts:(Psalms 139: 16) „Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.”
    Zinātnieki mēģina pierādīt, ka fotoni, izejot cauri DNS, pārvēršas par radioviļņiem, kurus var uztvert un pārraidīt jebkurā attālumā. Bet pirms tam fotoni nolasa informāciju, ģenētiskus tekstus un hologrammas, ko satur DNS, un polarizējoties (mainot elektromagnētisko vektoru rotāciju) ieraksta to sevī. Tas ir nepieciešams, lai izveidotu mēroga hologrāfiskus šablonus. Šajā gadījumā, Dievam pat nav jābūt klātienē jauna cilvēka, jeb embrija rašanās laikā, jo iepriekš informācija par embriju jau bija nolasīta un ieprogrammēta. Vadoties pēc Bībelē teiktā un šādiem šabloniem tiek būvēts embrijs. Ja polarizācijas laukums pagriezts vienā leņķī – parādās viens sadales laukums (hologramma, teksts), ja citā – pavisam cits laukums. Šis process ilgst tik ilgi, cik nepieciešams, lai uzbūvētu embriju.
    Sākot ar 1962. gadu, kad Votsonam, Krikam un Vilkinsam tika piešķirta Nobela prēmija par dubultās DNS spirāles atklāšanu, tika uzskatīts, ka, kopš spermatozoīda un olšūnas saplūšanas mirkļa, jebkuras radības, to skaitā arī cilvēka, attīstība tiek noteikta ar informāciju, kas ir ierakstīta to šūnu hromosomās. Šķita, ka citas vietas informācijas glabāšanai nav. Kā tik milzīgs informācijas apjoms var būt ierakstīts tik niecīgā hromosomu kamolā, ka to var saredzēt tikai ar mikroskopa palīdzību? Lai uzbūvētu cilvēku, ir nepieciešams stingri noteiktā kārtībā sintezēt olbaltumvielas (celtniecības materiālu visiem orgāniem), pēc tam veidot orgānus (vienlaikus tiek būvēti divi, trīs, četri un vairāki orgāni, turklāt nedrīkst sajaukt katra orgāna vietu kopējā konstrukcijā). Jebkura analoģija var tikai aptuveni attēlot šī procesa neticamo sarežģītību. Var teikt, ka automašīnas radīšanas process ir nesalīdzināmi vienkāršāks, kaut arī šeit ir jāsamontē katrs mezgls atsevišķi, un pēc tam viss jāsavieno galvenajā konveijerā. Tam ir vajadzīgi tūkstoši tehnoloģisku karšu un rasējumu. Nevar pat iedomāties, cik tādu ir nepieciešams cilvēka radīšanai. Neņemot vērā pēdējos zinātnes sasniegumus, šajā jautājumā mums atliek pakļauties tikai un vienīgi Dieva iedibinātai kārtībai. Atbilstoši kreacionisma (latīniski creatio; creatonis – radīšana) ir uzskats, ka pasaule, dzīvība un cilvēks ir dievišķās radīšanas rezultāts.

  • “TF mēs te 5-6 nevaram vienoties pagaidām ne par ko tik ļoti universālu. Bet pašizaugsmei – interesanti.
    Cerība ir.”
    Vai vari VIENOŠANOS iedomāties kā pastāvīgi turpinošos procesu? Viens variants: sanāk grupa, piem., 10 cilvēki, spriež, runā, diskutē, beigās vienojas par galīgo variantu, tad deleģē vienu pilnvaroto pārstāvi un tas dodas pie citas grupas 9 cilvēkiem, un tad atkal tie 10 savā starpā spriež, diskutē, kamēr vienojas, tad deleģē vienu pilnvaroto pārstāvi uz nākamo 9 cilvēku grupu utt…. Otrs variants (es to saucu par Spontāno Labprātību): Visi visu laiku un visur piedalās VIENOŠANĀS procesā, – tā arī reāli vēsturē sanāk, tikai tas ir neapzināti, bet ja to apzinātos kā galveno darbu savā dzīvē… ja vēl tam pakārtotu izglītību…

    “Pašlaik daudzas ģimenes ir vienkārši trūkuma nomāktas. Kopīgā Mājā labi būtu padalīties, ja kādam ir kas vairāk.”
    Piekrītu, ka būtu ĻOTI LABI, ja cilvēki sāktu LABPRĀTĪGI DALĪTIES. Lai nevajadzētu atkal pienākt situācijai, kad iecels kādu, kurš lems par to, kam un cik un kā dalīt…
    (Starp citu, vai esi kādreiz dzirdējusi vai domājusi, kas ir “desmitā tiesa” un kāpēc tāda vajadzīga? Jaunajā derībā tāda likuma, noteikuma vispār nav. Es M.Laitmana blogā uzzināju, ka t.s. “maaser” (“desmitā tiesa”) tiek dots nezin kam un nezin par ko, un tas vajadzīgs tāpēc, ka 9/10 sava EGO cilvēks savas dzīves laikā var izlabot pats, bet 1/10 daļu – TIKAI un vienīgi caur citiem, kurus viņš var nepazīt pat personīgi, tie var būt dzīvojuši vai dzīvos citos laikos un citās vietās…). Tā ir tā “nauda” – teiksim labāk – visu lietu salīdzināšanas MĒRS, kuram jākustās starp cilvēkiem visu laiku bez kontroles, spontāni. Tā teikt, “atbrīvotā nauda”…)

    “Diemžēl, mūsu “tēvi” – valdība, saeima, kuri par savu milzīgo atbildību paši sev piešķīruši lielas algas, nav spējīgi patiešām uzņemties šo lielo atbildību un ATBILDĒT Mājas iedzīvotājiem, kādēļ visiem nepietiek siltuma un pārtikas, un kādēļ daudziem no tiem, kuri grib godīgi strādāt, nav ko iesākt kopīgā labuma dēļ, viņiem jāsaucās par bezdarbniekiem.”
    Šeit nu gan nesaprotu, no kurienes parādījās “tēvi”? Tad mēs, pārējie, būtu tie bērni? Vai pabērni, bāreņi? Zini, te pirms pāris dienam es sapratu, kur mūsu kļūda – ka mēs domājam, ka mums saviem “vēlētajiem pārstāvjiem” jādod “vara”, – nē, MUMS VIŅIEM JĀDOD DARBS!!! Ja tas mijiedarbības formāts ir varas attiecības, tad viņi nekad nebūs “tautas kalpi”, kā grib Jānis, ne arī “gādīgi tevi”, kā izret no tava salīdzinājuma. tā ka, Mariona, vai saproti, kas sanāk, – tas, ka VISUS ŠOS GADUS SAEIMA/VALDĪBA BIJUŠI ĪSTIE BEZDARBNIEKI AR TIESĪBĀM PAŠI NOTEIKT SAVA PABALSTA APMĒRU!

    “…vai iespējams vienoties par to, ka savās domās, savā ticībā, savā domāšanas tehnikā katrs cilvēks ir brīvs? VIņam ļauts brīvi iet savu personīgās izaugsmes ceļu (Šie ceļi – budisms, vēdas u.tml. visi daudzmaz noved pie kopīgām vispārcilvēciskām vērtībām).”
    Es piekrītu, ka arī tā var nostādīt to jautājumu par savstarpēju visaptverošu vienošanos, bet – bez vardarbības!
    Saki, vai tu redzi atšķirību, ja saka: “mana brīvība beidzas tur, kur sākas tavējā” vai arī “mana brīvība sākas tur, kur beidzas tavējā”?

  • Cik zinu, tad “kreacionisms” ir evolucionējis par “Intelligent Design”?

  • Ļoti iesaku noklausīties: Perry Marshall “Does a computer networking expert have something new and important to say about the Evolution vs. Intelligent Design Debate?”
    “…DNA is also a digital communication system. All the same formulas and communication theory that created our modern digital age apply to DNA too. In fact many methods that are commonplace in the information technology field have been adapted and applied to genetics research and the Human Genome Project.
    …discover what our knowledge of modern communication systems now tells us about the Origins Debate.
    Listen to “If you can read this, I can prove God exists” by Perry Marshall (MP3, 74 min.)
    Zinātnieks, kurš uzaudzis ģimenē, kurā tēvs bija mācītājs. Nolēmis ar “visu to” tikt skaidrībā caur zinātni.

  • Jā, labs jautājums – ko tālāk? (ja es to zinātu, tad noteikti padalītos)
    ^^^^^^^^^^^^^^^
    Kā noprotu, tad šobrīd mēs trīs (es, Indulis, Agnese) esam par īsumā noformulēto Kopējo Vīziju:
    “Latvija ir Mūsu Kopīgās Mājas, kurā galvenā vērtība ir Cilvēks.”
    ^^^^^^^^^^^^^^^^^
    Indulis raksta: “Solvitas definētais mērķis VALSTS – CILVĒKS papildina un precizē Satversmes 1. un 2. pantus un izvirza divas pamatvērtības.
    Nekur, ne Satversmē, ne kādā citā dokumentā nav uzsvērtas un izvirzītas VISSVARĪGĀKĀS valstiskās vērtības.
    Šis Solvitas definētais mērķis vienlaicīgi var kalpot gan kā atspēriena punkts turpmākās valstiski idejiskās nostājas izveidei, gan kā mērķis, uz kuru virzīties sabiedrībai.”
    ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
    Manuprāt, būtu vērtīgi pēc iespējas precīzāk aprakstīt un noprecizēt KATRU vīzijā izmantoto vārdu. Lai visiem ir pilnīgi skaidrs, kas tieši ir domāts ar konkrēto vārdu. Aiz katra vārda jābūt konkrētam, pēc iespējas spilgtākam tēlam.
    Piem., vārds “Latvija”. Latvija kā valsts, kā ģeogrāfiska vieta vai arī viss kopā. Varbūt ir vēl kādi iespējamie varianti, kā var uztvert vārdu/tēlu – Latvija?
    ^^^^^^^^^^^^^^^^^^
    Labprāt lasītu jūsu idejas, priekšlikumus. ;)

  • Ļoti daudz komentāru. Lasīju izlases kārtībā. Manas domas ļoti tuvas Solvitas domām. Nojaušu, ka te pausts liels skaits prātīgu domu. Kādas turpmākās idejas? Vai iespējams izveidot kopsavilkumu? Vai varam sagatavot rakstu, kas būtu uztverams un saprotams arī tiem, kuri šajā diskusijā nepiedalījās? Ko sakāt par šādu ideju – kopsavilkumu veidot nevis kā ‘mūsu pareizā un vienīgā varianta izklāstu’, bet drīzāk kā aicinājumu katram ieplānot laiku padomāt par vīziju (vēl jautājums, kam tieši tā vīzija). Manuprāt, derīgi dalīties ar pieredzi, ko guvāt no šīs diskusijas un pamatojot, kādēļ vispār ir derīgi mums visiem domāt par to, uz ko tiekties. Daži vīziju formulējumi, kurus kaut kādā formā varbūt var iekļaut kopsavilkumā, pieejami šeit – http://www.tautasforums.lv/forums/viewtopic.php?f=13&t=11

  • Kā tu domā, kā lai izpilda Solvitas un Ivo aicinājumu?
    KĀ var uztaisīt KOPSAVILKUMU “pirmajam pasaulē Atvērtā Koda Stāstam”? Vai arī pārdefinēt uzdevumu? Vai vēl ko citu?
    Vai vari iedomāties citu nosaukumu šai komunikācijai (ne “diskusija” vai”"komentēšana”)?

    Vēl kas???

    Varbūt katrs uzraksta to, kas uz sirds, un tādā formā, kā tas nāk?

  • Manā izpratnē – ir noformulēts mērķis, vīzija, ideja.
    Nepieciešams laiks, lai aprastu, palasītu komentārus un vēlreiz pārdomātu – dienu, divas. Steigties nevajag.

  • Atbildes uz jautāto:
    - Vai vari VIENOŠANOS iedomāties kā pastāvīgi turpinošos procesu?
    - Jā, protams. Tas parasti ir mans komunicēšanas pamatprincips – vienoties konkrētā darbībā, nevis pierādīt savu taisnību:)
    ……………
    Par 10-to tiesu esmu gan dzirdējusi:) Patīk arī Tavs variants – Tā teikt, “atbrīvotā nauda”…)
    ……………
    - (..) nesaprotu, no kurienes parādījās “tēvi”? Tad mēs, pārējie, būtu tie bērni? Vai pabērni, bāreņi?
    - Te arī pie sadales parādījās. Paskaidrošu, kā es to domāju. Manuprāt, vienīgā dabiskā hierarhija cilvēku starpā ir vecāku – bērnu attiecību formā. Tur nekas nav jāieceļ, jo vecāki ir bērnam autoritāte, līdz tas pats kļūst par pieaugušo, kurš spēj uzņemties atbildību un veidot savu ģimeni. Pēc līdzības – darot kopīgu darbu, vadību uzņemas tas, kurš ir autoritāte un spēj uzņemties atbildību, vienlaikus pamācot savus padotos, sniedzot tiem nepieciešamās zināšanas, veicinot izaugsmi. Tā es saprotu labu vadītāju – kurš rūpējas par savējiem kā par bērniem.
    (piem, vai tad daudziem prezidente VVF neasociējās ar mammu?)
    ….
    Savukārt es nesaprotu, no kurienes radās – dot darbu? Kādā veidā? Mēs gudrākie(?) pasūtīsim kādam kaut ko izpildīt?
    …………
    - Saki, vai tu redzi atšķirību, ja saka: “mana brīvība beidzas tur, kur sākas tavējā” vai arī “mana brīvība sākas tur, kur beidzas tavējā”?
    - Izteiciens ir formāls. Te prasās paskaidrojums, kas ar to domāts: proti, robeža starp cilvēkiem. Vai ļauju darīt sev pāri (pasivitāte), vai uzbrūku otram (agresija), vai arī apzinos, kur ir mana robeža un pasaku to, ja citi nesaprot. Lidzīgu attieksmi sagaidu pret sevi.
    Bet brīvība ir atsevišķs temats. Ļoti svarīgs, dzīvojot vienā mājā, vienā ģimenē. Robežām būtu jābūt skaidri noteiktām.

  • Mani vienmēr fascinē, kad cilvēki jūsmo par VVF. Jo šāda jūsmošana ir spilgts piemērs tam, ka cilvēki skatās uz vārdiem, nevis uz augļiem (kaut arī VVF daudzos gadījumos arī vārdi ir ļauni; drīzāk tad jāsaka nevis uz vārdiem, bet uz formu, uz tēlu).

  • Egil, Pārtrauc kratīvistu PROPAGANDU. Dzīvība ir miljardiem gadu veca. Tās parametri ir pāreja no vienkāršības uz sarežģītību un dažādību. Cilvēks ir dzīvības mūžā ir pabijis sekundes un visu šo dzīvības pieredzi nes sevī.
    ======
    Agnese
    Kādas asocijas rodas dzirdot vārdu VIDE, kad tu teici, ka rodas citas asociācijas? Man vide asociējas ar vidi.
    ——-
    Par dzīvību tev ir taisnība.
    Ieliekot vienu un to pašu ģenētisko materiālu dažādās vidēs, sāks vairoties dažādas šūnas – tā to dara ar cilmes šūnām – vide nosaka, kādas šūnas veidosies.
    ——-
    Tas nozīmē, ka dzīvība tas, kāda ir vide, nevis tas, kas ir ierakstīts gēnos. Jo sarežģītāks organisms, jo mazāk spējīgs pielāgoties videi tomēr. Mikrooranismi ir superelastīgi.

  • Kur var redzēt apbalvojuma cermoniju kategorijā Latvijas Augstākā Vērtība, kuru ieguva Cilvēks?
    ——
    Pats izdomā apbalvojumus, pats ir žūrija un izvēlas uzvarētāju, pats sevi apsveic un pats sev dzied slavas dzismas :D
    ——
    Ar ko cilvēks ir vērtīgāks par Visu Visumu, Par Dabu un tās sarežģītajām mijiedarbībām pateicoties kurām cilvēkam ir iespējams būt?
    Ne ar ko.
    Pēc miljardiem gadu Zeme mierīgi turpinās griezties ap padzisoušo Sauli un Andromedas galaktika nenovēršami savienosies ar Piena Ceļu izveidojot supergalaktiku arī BEZ cilvēka.

  • Ivo raksta:
    Vai varam sagatavot rakstu, kas būtu uztverams un saprotams arī tiem, kuri šajā diskusijā nepiedalījās? Ko sakāt par šādu ideju – kopsavilkumu veidot nevis kā ‘mūsu pareizā un vienīgā varianta izklāstu’, bet drīzāk kā aicinājumu katram ieplānot laiku padomāt par vīziju (vēl jautājums, kam tieši tā vīzija). Manuprāt, derīgi dalīties ar pieredzi, ko guvāt no šīs diskusijas un pamatojot, kādēļ vispār ir derīgi mums visiem domāt par to, uz ko tiekties.
    ===========================================================
    Ivo, tas, ko Te Agnese augstprātīgi nosaukusi par “pirmo pasaulē Atvērtā Koda Stāstu” nemaz nav domāts, lai nonāktu līdz kādam kopsaucējam, kopsavilkumam vai rezultātam. Par stāstu tikai runā, bet paša stāsta taču nav!
    Tā ir tikai abstrakta spēlēšanās ar vārdiskām formām, kas var turpināties bezgalīgi – vai nu zem šā vai cita materiāla. Neatkarīgi no materiāla satura. Tiklīdz kāds no komentāru dalībniekiem mēģina pieskarties realitātei, tas tiek vai nu apsaukts vai ignorēts. Vai arī aizmuldēts ar lingvistiskām bezjēdzībām, ar centieniem savienot nesavienojamo.
    Šādu diskusiju mērķis ir nevis kaut ko radīt, meklēt vai veidot, bet gan nemitīgi runāt par radīšanu, meklēšanu un veidošanu. Un šajā procesā tad arī tiek ieguldīta visa enerģija.
    Es jau te vakar minēju par pionieru vadītājas mākslu uzturēt nemitīgu runāšanu par kaut ko, kas it kā ir, vai kam vismaz vajadzētu būt.

  • Bet varbūt sākam runāt par to kā mums ir daudz un kā ir par maz?
    Nezinu,var jau tā, bet man tās pasaciņas škiet visai bērnišķigas.

  • Var redzēt, ka Jānis nav radis strādāt radoši grupā. Pat neklātienē cīnās ar sevīm. Tas nekas. Ar laiku iemācīsies, ka radošums ir garšs process un stāsts ir nevis talanta uzplaiksnījums, bet gan smags darbs.

  • “Kā būtu ar šādu īsu Kopēju Vīziju:
    “Latvija (Zeme) ir Mūsu Kopīgās Mājas, kurā galvenā vērtība ir Cilvēks. Cilvēks Mājā dzīvo harmonijā ar sevi un ar Dabas/Visuma likumiem visā sava zemes mūža garumā. Cilvēks apzinās, pilnveido, jēgpilni izmanto un pielieto ikdienas dzīvē savas spējas, spēku, prasmes un talantus, lai SaDarbojoties sniegtu labumu sev un citiem.” ?
    ^^^^^^^^^^^^^
    Varbūt pat pietiek ar īsāku Kopējo Vīziju: “Latvija (Zeme) ir Mūsu Kopīgās Mājas, kurā galvenā vērtība ir Cilvēks.”
    —”
    Par to, ka “… galvenā vērtība ir Cilvēks” es te ne reizi neesmu ieminējusies. Taisni otrādi, es nekad nerakstītu vārdu “cilvēks” ar lielo burtu. Esmu pārliecināta arī, ka tādi cilvēki kā, piem., Māte Terēze nekad neatļautos to darīt. Ir tikai viens cilvēks, kuru var rakstīt ar lielo burtu – Cilvēka Dēls Jēzus. Ja mēs uzdrošināmies to pateikt, tad var, un tad tas būs viens attīstības scenāarijs. Ja neuzdrošināmies, tad labāk to nedarīt, jo tā tikai dabūsim sev vēl lielāku jūgu kaklā, un tas būs attīstības scenārijs, kuru es nevēlētos piedzīvot, – sauklis “viss – cilvēkam” jau darbojas kā Neierobežotā-patēriņa-valstības galvenais likums. Solvita, Indulis, Laura vai kāds cits tad varētu pielikumā daudz un dikti mēģināt skaidrot, ka runa jau neiet par “tādu” cilvēku, bet par “Cilvēku!” – to ne dzirdēs, ne sapratīs, ne ticēs. Tas ir tik bēdīgi, ka es labāk neturpināšu…

    Vai klātesošie ir aizmirsuši (varbūt vispār palaiduši garām), ka 2005. gadā jau tika izstrādāta Latvijas Izaugsmes ilgtermiņa koncepcija, kura saucās “Cilvēks pirmajā vietā”?
    http://www.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LM0815_0#a
    To veica Prezudenta Stratēģiskās analizes komisija, kuru toreiz vadīja Žanete Ozoliņa, tagad LU Soc.zin.prof. Te vār lasīt par viņas interviju 30.10.2009., kurā viņa pasaka, ka izglītība Latvijā ir ļoti zemā līmenī:
    http://74.125.77.132/search?q=cache:uJt4AKHQaB0J:www.tvnet.lv/onlinetv/article.php%3Fid%3D346727+%C5%BEanete+ozoli%C5%86a&cd=5&hl=lv&ct=clnk&gl=lv
    Minētais konceptuālais dokuments “Cilvēks pirmajā vietā” par pamatu attīstībai izvirza zināšanas, izglītību, bet tas jau toreiz 2005. gadā) bija skaidrs, ka pie esošās pārvaldes koncepcijas tas nav iespējams. Tādējādi zināšanas un izglītība pārvēršas par manipulāciju instrumentu, un tas ir ļoti bēdīgi. Par to es varētu daudz ko teikt, bet pašlaik gribēju norādīt tikai uz ilūziju.
    Vienīgias, uz ko pašlaik šajā ziņā varam cerēt, ir neformālā izglītība un audzināšana.

    Pagājušajā vai aizpagājušajā gadā šīs prezidenta komisijas vadību pārņēma R.Ķīlis. Vinš mēģināja realizēt citu pieeju – plašu komunikāciju ar sabiedrību, radīt Ideju Platformu un tml. Spriežot pēc visa, tas bija par vēlu. Ja 2001.-2002. gadā šādi cilvēki un šādas attīstības grupas būtu sapratušas, ar kādu nolūku tiek veidotas šīs “skaistās darba vietas”, tad neļautos uzpirkties, bet laicīgi to acīmredzot neviens neatšifrēja.
    Komisijas mājas lapa, ja kāds nezina, ir http://www.saki.lv

    Mūsu Kopīgās Mājas… – jā, labi, tomēr pie tā milzīgā egoisma, kurš valda (to mes arī šeit savā starpā varam vērot) un kuru daudzi gudri un labi cilvēki pat neatpazīst, – raugos uz to skeptiski. Ja mēs varētu pieņemt Induļa ierosināto “Vienīgās mājas”, tad vēl būtu cerība, jo “vienīgās” nozīmē, ka mums visiem nav kur likties, ka NĀKSIES atrast veidu, kā sadzīvot (neviens nevar pateikt, ka kāps no šī vilciena, kurš saucas Zeme, laukā…). Betcitādi – jebkuras “mūsu mājas” pretstatīsies citām mājām, vienus mēs gribēsim laist iekšā, citus – nē (lai taču viņi iet uz “savām” mājām!…), un beigās ar’paši savā starpā nonāksim pie dzīvoklīšu variantiem, pie tā paša individuālisma un plūrālisma, kur jau šobrīd esam…

  • Ar dogmātiķiem un visa noliedzējiem strīdēties ir bezjēdzīgi, Aigar.
    Lūk, labs rakstiņš par Taviem gara radiniekiem – biorobotiem un viņu tehnoloģijām:
    ————————————————————-
    Bioroboti valda pār Latvijas valsti

    Sergejs Ancupovs
    27.11.2009

    Biorobots sēž kabinetā, valkā uzvalku un šlipsi. Ik dienu dažus no tiem parāda televīzijā. Biorobots noteikti ir mācījies ārzemēs, tur arī tika ieprogrammēts. Biorobots ir ļoti līdzīgs cilvēkam, bet nespēj domāt, just un pieņemt reālas dzīves faktus, ja tie neiekļaujas viņa programmā. Bet biorobotiem ir sava ticības programma. Viņi tic, piemēram, abstraktiem modeļiem – tādiem kā brīvais tirgus, neskatoties uz to, kas tas faktiski neeksistē ne Eiropā, ne Amerikā, ne Āzijā. Varbūt Āfrikā vai Antarktīdā? Biorobotam galvenais ir “atbilstība ES regulām” un “saskaņā ar starptautisko …”. Biorobots uzskata, ka palīdzēt Latvijas uzņēmējiem un strādājošiem ir slikti. Biorobotu valodā to sauc par “protekcionismu” un “tas nav pieļaujams”. Bet fakts, ka 85 procenti no ekonomiski attīstītajām valstīm aizsargā savus tirgus un simtprocentīgi palīdz savas valsts pilsoņiem, viņiem nav arguments, jo tas ir pretrunā ar ielikto programmu.

    Bioroboti izstrādā valsts budžetu. Viņi pārliecinoši stāsta, ka valsts budžets nav paredzēts iekšējā tirgus stimulēšanai. Tulkojot no biorobotu valodas: iekšējais tirgus – tie esam mēs, Latvijā dzīvojošie. Latvijas budžets nav domāts Latvijas ekonomikai. Tā vietā mums piedāvā “sociālo spilvenu”. Biorobotiem nav kauna – viņi klaji melo par to, ka Latvijas ekonomika tiek „sildīta”. Latvijas ekonomika tiek iznīcināta! Viņi nespēj novērtēt to, ka, pirmkārt, Latvijas ekonomikas kritums ir vislielākais pasaulē un sastāda 19.6 procentus. Otrkārt, mums ne tikai bezdarba līmenis (19.7 procenti) ir visaugstākais Eiropā, bet arī tā pieauguma temps ir vislielākais (Eirostat dati). Forbes analīze liecina, ka Latvijā ir vissliktākais darba tirgus Eiropā un jauniešu vidū katrs trešais nevar atrast darbu! Treškārt, pēc Reuters pētījuma Latvija jau kļuvusi par visnepievilcīgāko vietu, kur investēt naudu un neviena (!) no TOP 400 starptautiskām kompānijām, kuras piedalījās pētījumā, tuvākā gada laikā neplāno investīcijas Latvijas ekonomikā. Šādi dati raksturo jau iedarbināto Latvijas valsts iznīcināšanas procesu, bet biorobotiem nospļauties par to.

    Toties viņiem patīk ikdienā spēlēties ar nodokļu sistēmu kā ar skaitļu virtenēm. Viņi nespēj saprast, kāpēc palielinot nodokļus valsts kasē ienāk mazāk naudas. Pat ja reālā dzīvē tas atkārtojas vairākkārt. Paaugstina PVN, bet budžetā ienāk mazāk naudas. Nogriež pensijas – 10 procentus visiem un 70 procentus strādājošiem – un, biorobotiem absolūti neizprotamu iemeslu dēļ, budžetā netiek sasniegts plānotais ietaupījums. Viņi nespēj saprast, ka cilvēkiem šķiet loģiski labāk nestrādāt un saņemt 90 procentus pensijas, nekā strādāt un saņemt tikai 30 procentus. Bet biorobots nespēj apstāties, viņš turpinās ne tikai paaugstināt nodokļus, bet arī ievest jaunus, pēc klasiskās, Džanni Rodari „Sīpoliņā” aprakstītās, shēmas. „Pēdējā laikā mūsu valsts ienākumi ir samazinājušies. Pēc tam, kad mēs ievedām nodokli gaisam, jūs sākat mazāk elpot! Tas nav pieļaujams! Ieviešam jauno nodokli nokrišņiem! Par parasto lietu – 100 liras, par lietusgāzi – 200 liras, bet par lietu ar pērkoni un zibeni – 300 liras!”

    Vēl bioroboti spēj “konsolidēt budžetu”. Viņu valodā tādējādi apzīmē jēdzienu „griezt”. Katrs grieziens par 500 miljoniem automātiski samazina Latvijas ekonomiku par 10 procentiem, bet cilvēkveida mehānismiem tas nešķiet svarīgi.

    Bioroboti ir visās politiskās partijās un ieņem dominējošās pozīcijas valsts pārvaldē. Robotu pielietojums ir laba lieta, ja tie kalpo cilvēkiem, piemēram, palīdz ražot vajadzīgas lietas.
    Taču to izmatošana valsts pārvaldē ir nekavējoties jāaizliedz. Latvija jau piedzīvo lielāko ekonomikas kritumu un lielāko bezdarbu, tā kļuvusi par vissliktāko vietu darbam un investīcijām – kādi vēl argumenti ir vajadzīgi? Ja valsts pārvalde netiks atbrīvota no biorobotiem un pārorientēta Latvijas (vietējo, ne starptautisko organizāciju un korporāciju) interešu realizācijai, mēs stabili saglabāsim mūsu vietu pašā ES dibenā – ilgi, ļoti ilgi. Nedod Dievs, pavisam.

    Par Latvijas nacionālo resursu saprātīgu izmantošanu un vairošanu!

  • visu šito bāzt galvā, par tiem biorobotiem ir bezjēdzīgi, un ir tikai sabiedrotais paranojai. Tā kā, laiks pārmesties uz svarīgākā lietām

  • “Ko sakāt par šādu ideju – kopsavilkumu veidot nevis kā ‘mūsu pareizā un vienīgā varianta izklāstu’, bet drīzāk kā aicinājumu katram ieplānot laiku padomāt par vīziju (vēl jautājums, kam tieši tā vīzija). Manuprāt, derīgi dalīties ar pieredzi, ko guvāt no šīs diskusijas un pamatojot, kādēļ vispār ir derīgi mums visiem domāt par to, uz ko tiekties. Daži vīziju formulējumi, kurus kaut kādā formā varbūt var iekļaut kopsavilkumā, pieejami šeit – http://www.tautasforums.lv/forums/viewtopic.php?f=13&t=11

    Vēlos paskaidrot to, ka viss, ko šajos komentāros varētu nosaukt par patiesi vērtīgu, pēc manām domām, tika radīts ar citu metodi, citā formātā nekā “diskusija”. Ja skatās tikai uz “komentāriem”, tad var uztvert tikai atsevišķu interesantu informāciju, kādu svaigu domu vai ideju. Bet ja skatās uz nodomu un procesu, tad tas bija “radošas grupas” formāts, un tā rezultātu “kopsavilkumam” arī ir vajadzīga ATBILSTOŠA FORMA.
    Par cik šis jautājums ir uzstādīts, tad tas acīmredzot tagad arī jādara.
    Tūlīt mēģināšu uzrakstīt, kā to redzu.
    Bet vispirms gribu pateikt par tiem Vīzijas formulējumiem, kurus tu norādīji TF forumā.
    Manas domas īsumā ir tādas, ka ja mēs vēlamies par kaut ko vienoties savā starpā, šet, TF, tad var ņemt jebkuru variantu, apspriest, labot, papildināt, kamēr nonāk pie viena (kas, ļoti iespējams, arī nemaz nenotiktu). Bet ja tas ir domāts visai Latvijai, tad gatavi formulējumi, lai cik skaisti, pareizi, iedvesmojoši, neko nedos. Tas viss jau ir noiets etaps.
    Piekdrītu tavam aicinājumam kā tādam – svarīgi domāt par Vīziju KATRAM, bet ja vēlamies rezultātu, tad vajadzīga cita metode. Tieši to es te visu laiku mēģinu parādīt.
    No šī viedokļa es varu pieņemt tikai Aigara variantu – tas ir tieši tāds pats “Atvērtais kods”, kā šis mūsu Latvijas Stāsts. Reālas vīzijas radīšanai vajag: 1) koordinātes, atskaites punktus, kuri iezīmētu “spēles laukumu” radošai mijiedarbībai, kurā var piedalīties visi ar savu reālo pieredzi un reālajiem savas dzīves izaicinājumiem (to, kas patiesi svarīgs viņu dzīvē); 2) metodi, ar kuras palīdzību var organizēt tādu komunikāciju, par kādu mēs te runājam, vienlaicīgi radot precedentu (neatkārtošos, te daudz par to rakstīts); 3) labā griba (neierobežota); 4) laiks (neierobežots). Vienīgais šķerslis: iemācītā bezpalīdzība, domāšanas inerce, totāls noliegums (tā nevar būt, tāpēc ka tā nevar būt)…

  • Agnese, katram stāstam, pasakai, koncepcijai, programmai, vīzijai u.tml. ir konkrēts autors: Šekspīrs, Grims, Tolstojs, Skalbe, Kaudzīte, Blaumanis, Balodis, Elena Brauna u.c.
    Tie ir cilvēki ar misijas apziņu, kuri spēj pacelties virs ikdienas kņadas, kaislībām un ego pinekļiem, lai saskatītu sava laikmeta garu, lai izceltu svarīgo un nozīmīgo, lai orientētu. Šādi cilvēki reāli ietekmē pasaules gaitu un cilvēku domāšanu tie ievada jaunas paradigmas.
    Tādas lietas vispār netaisa nejaušu cilvēku baros. Tās top klusumā.

  • Ja mēs tiekam aicināti veidot “kopsavilkumu”, tad, manuprāt, vajadzīga tam atbilstoša forma. Vienīgā, kuru es varu iedomāties, ir EPILOGS šim komkrētajam Latvijas Stāstam.
    Ko citi teiks?

    Manuprāt, jaunu Vīziju Latvijas un Zemes attīstībai IERAUDZĪT, SAJUST varēs tikai tad (šajā latvijas Stāsta formātā, šeit un tagad), ja mēs tiksim skaidrībā ar “Antiņu”. Iespējams, ka mēs neesam vēl tam gatavi. Bet varam pamēģināt, ja mums vēl 1-2 dienas dod?

    Šajā sakarībā: ko darīt ar savu “iemācīto bezpalīdzību”? Atvērt savu Sirdsprātu, ļaut, lai prāts un zināšanas pilnībā savienojas ar intuīciju un veido CITU PIEREDZI. Jo kas ir pieredze? Tikai piedzīvotā interpretācija, un interpretācija vienmēr cenšas saglabāt veselumu, t.i., pazīstamās, iemītās sliedes. VISU to, kas piedzīvots, var interpretēt arī pavisam savādāk nekā tas līdz šim pieņemts (iemācīts). Bet tas nav viegli. (Pat Aigaram, kuram inovatīvā domāšana ir tikpat kā profesija…) Lai pārietu no vienas interpretācijas (var teikt arī – sistēmas integrācijas)) uz citu, pilnīgāku, vajadzīga GRUPA, tas nav iespējams nevienam indivīdam pašam par sevi. (Būtībā arī AA12 ir par to pašu.) Citas realitātes radīšana, tādas, kura ir adekvātāka pozitīvai attīstībai. Tāda pēc notiektiem principiem organizēta ilgtermiņa GRUPA integrē cilvēku realitātē, kurā viņš REĀLI PIEDZĪVO JAUNAS IESPĒJAS.

    Tā ka Vīzija nav vārdi, skaista “vēlamās nākotnes” bilde. Reāla Vīzija ir Iespēju un Spēju Piedzīvošana. Vīzija nevar “dzīvot” uz papīra. REĀLAS Vīzijas NESĒJS ir tikai GRUPA, kura to REDZ, kura PAZĪST šo Vīziju PERSONĪGI. Katram cilvēkam var būt sava vīzija, ar kuru viņš dalās ar saviem tuvākajiem (tas vienkārši notiek, par cik kopā dzīvo), bet individuālu vīziju plašas multiplicēšanas iespējas sabiedrības vienošanās nolūkos ir ļoti mazas, ja vien nelieto spēku, tiešu vai netiešu uzspiešanu (kas tagad arī notiek).

  • Ir arī Tautas Pasakas.
    Pašas senākās un vērtīgākās.
    Autorības pieprasījums ir tikai vēl viena egoisma un lepnības, individuālisma izpausme.
    Māte Terēze nedomāja par to, ka viņa ir autore.
    Ir tikai viena misija – kopt un sargāt šo zemi, kuru Dievs mums devis. Un bezgalīgi daudz variāciju, pozitīvu un negatīvu piemēru par šī uzdevuma sapratni un piepildīšanu katram savā vietā un laikā.
    Mēs šeit mēģinām atrast jaunu veidu, kā atrisināt to uzdevumu, kuru neviens vēl nav atrisinajis. Kurš būtu papildinājums (ne noliegums, alternatīva) tavējam. Tas šeit ir ne vienreiz vien atrunāts.
    Es nevaru ieņemt tavu vietu un risināt tavu uzdevumu, tāpat kā tu nevari ieņemt manu vietu dzīvē un noliegt manu misiju. Ja mēs spētu atrast savienošanās, papildināšanās veidu, tad tas būtu brīnišķīgi. Taču ļoti iespējams, ka tas tuvākajā laikā nenotiks, un lai kā par to sāpētu sirds, tad vienkārši pagaidām ar to jāsamierinās. Es šeit vairākkārt esmu izteikusies par to, kādā veidā es redzu, ka mūsu darbs (Latvijas Stāsts) šeit papildina tavējo (Nācijas glābšana, Latvijas atjaunošana), tomēr tu pats vai nu neesi to pamanījis, vai nepieņem. Un es neuzstāju, jo man nav tādas sava svarīguma izjūtas, vēlēšanās kaut ko pierādīt. Dodu tādu ieguldījumu, uz kādu jūtos aicināta. Daudzi to saprot, pieņem, pievienojas, tas ir brīnišķīgi, pieņemu to ar Pateicību, – tajā nozīmē, kā par to nesen šeit TF publicētajā video runāja tas benediktīniešu mūks. Tas arī viss.

  • Arī AA 12 soļus un principus radīja viens cilvēks. Grupas nāca ilgi pēc tam. Tās šos principus pielāgoja savām konkrētām vajadzībām un apstākļiem. Vēlāk šos principus radoši pielāgoja vēl vismaz 50 atkarībām, bet daži tos jau sākuši izmantot arī citu mērķu sasniegšanai.
    Arī tu savu rakstu par Spīdolu vai Lāčplēsi radīji viena. Ja Tu tikai nāktu ar ierosmi un visu radīšanu atstātu TF komentētāju ziņā, tāda raksta nekad nebūtu, bet Tu pati visdrīzāk būtu šai procesā nojūgusies.

  • Par saturu.
    ============
    ============
    Man šķiet, ka esam uz pareizā ceļa jebkurā gadījumā. Atvērtais Stāsts nozīmē, ka stāstā NAV ne pareizie, ne nepareizie vārdi, teikumi, domas, idejas. Ir liela to dažādība.
    ========
    Es pat teiktu tā. Tas var būt pilnīgu pretrunu pilns. Piemēram: “Latvija (Zeme) ir Mūsu Kopīgās Mājas, kurā liela vērtība ir Cilvēks. Tik pat vai vairāk vai mazāk nozīmīgi ir Dzīvība, Visums un Mācīšanās. Droša stabilitāte ir nemitīgas pārmaiņas.”
    ========
    ========
    Par veidu.
    ——
    Ieteiktu tikai dažus ietekumus:
    – nekādu noligumu – tikai papildinājumi
    – netiek lietoti tādi izslēdzošie vārdi, kā Vienīgais, Labākais, Galvenais…
    – izvairīties no atkārtošanās
    ———
    Tas arī viss.
    ==========
    ==========
    Par procesu
    ———
    Varbūt komentārus var organizēt tā, ka, katrs, kam ir, ko papildināt, iekopē esošo daļu un papildina to ar savu sakāmo.
    =========
    =========
    Uzteveriet to vairāk kā spēli, un viss būs kārtībā.

  • P.S. Pilnīgi tev piekrītu, ka šis NAV PIRMAIS atvērtā koda stāsts pasaulē. Tāds ir Stāsts par Jēzu, plašākā nozīmē – par DZĪVU VĀRDU kā tādu. Arī brīnumpasaku forma ir tāda. (Mēs vienu tādu jau nesen te kopā, šaurākā lokā jau izmēģinājām, ja atceries…). Jēzus VARDS ir Ideāla tukša forma. Kuru katrs piepilda ar savu saturu (projicē, atspoguļojas, savienojas)un piedzīvo to īpašo attīstības kvalitāti, kuru sauc par DZĪVĪBU un BRĪVĪBU.

  • Nē, nav tādas lietas kā tautas pasaka, t.i., pasakas, kuras būtu sacerējusi visa tauta kopā. Kāds to pasaku radīja. Rakstības tad nebija, autortiesību aģentūras arī nebija. To pasaku no mutes mutē izplatīja stāstnieki. Līdz ar to gan šīm pasakām, gan tautasdziesmām radās daudzas, daudzas versijas (īsākas, garākas, kāds kaut ko pielika, aizmirsa, saputroja utt), no kurām dažas vēlāk kāds pierakstīja. Un to visu nosauca par tautas pasakām. Un, protams, šajā procesā sākotnējie autori aizmirsās, viņiem pat nebija vārdu un uzvārdu mūsdienu eiropeiskā nozīmē.
    Līdzīgs process notika ar evanģēlijiem. Tādu ir bezgala daudz, mēs lasām tikai tos, ko tā laika baznīca kanonizēja.
    Kad rakstīja Šekspīrs, tad jau bija rakstība un bija grāmatas.
    Un tam nav nekāda sakara ar autortiesību pieprasījumu, kas ir pavisam jauna parādība, kas pie mums ienāca līdz ar totālās komercializācijas laikmetu. Neesmu dzirdējis, ka kāds izcils cilvēks strīdētos par autortiesībām. Gluži otrādi – viņš ir gandarīts par savu ideju neierobežotu izplatību, tāpēc jau viņš to darīja un dega. Autortiesībām ir nozīme tikai tādos gadījumos, kad izcilu cilvēku domas tiek nelietīgi izkropļotas, viņu autoritāte izmantota ļauniem nolūkiem. Vai arī kad idejas autoram tiek piedēvēts tas, ko viņš nemaz nav domājis. Darbojas arī viltojumu industrija.

  • Protams, katram ir sava “iemācītā bezpalīdzība”. Bet ir arī visiem kopīga, par kuru vēlos pateikt dažus vārdus.
    Kopīgā rietumu civilizācijas cilvēka iemācītā bezpalīdzība ir duālistiskais pasaules uzskats (Garsmatērija), kurš mūsdienās ir pārvērsts par bezjēdzīgu plūrālismu.
    No šejienes arī mūsu konkrētajā situācijā radusies tāda kā “nesamierināma opozīcija” starp “runātājiem/rakstītājiem” un “darītājiem/aicinātājiem uz darīšanu”.
    Taču tā ir kļūdaina uztvere. LAMATAS, kuras izliktas iemācītās bezpalīdzības paielināšanai.
    Patiesība ir tāda, ka runājot, mēs DARINĀM, un darbojoties, mēs sūtām ziņojumus, informāciju (=komunicējam). Viss=Viens. Lai rastos īsta Vienotība, vajadzīgs šāds nepārtraukts process. Bet lai to tā pa īstam ieraudzītu (saprastu un iemācītos lietot), ir vajadzīga atbilstoša koncepcija, metode, pasaules uzskats. Koncepcija organizē saprašanu un saziņu. Pēc K.Petrova, tas ir pārvaldīšanas konceptuālais līmenis. Ja to saprot, tad saprot arī to, ka šeit mēs reāli GAN DARBOJAMIES, GAN RUNĀJAM, UN AR ŠO DARBOŠANOS-RUNĀŠANU-DARBOŠANOS REĀLI PIEDALĀMIES PĀRVALDĪŠANAS PROCESOS Latvijā un Pasaulē.
    Ja mēs nebūsim gatavi to kaut vai tikai pieļaut un mēģināt, lai pārbaudītu, pārliecinātos, tad mēs SAVU IESPĒJU neatgriezeniski pazaudēsim.
    Tāds ir mans redzējums.

    Lūdzu atvainot par to, ka tas kādam varbūt ir kā “dadzis acī”! Patiesība ir tāda, ka “sāpīgā vieta” ir tuvākās izaugsmes vieta, izaicinājums, kas jāpieņem.

  • a kura vieta tieši ir jāsaprot, kā dadzis acī? Es visam tá kā gribēju jau piekrist, bet tad izlasīju, ka jāsajūt bija dadzis.

  • Nu viss atkarīgs no tā, kāds ir TF mērķis.
    Ja mērķis ir tautas kustības iniciēšana, tad jāveic vienu darbību kompleksu, bet, ja mērķis ir sniegt alternatīvu informāciju, – tad citu.
    Ja TF mērķis ir sniegt alternatīvu informāciju, tad nekādi komentāri te vispār nav nepieciešami. Jābūt tikai redaktoram, kas izvēlas publicējamos materiālus. Alternatīva informācija un koncepcijas tiešām ir ļoti nepieciešamas. Lai cilvēki var izlasīt, to visu pārdomāt un izdarīt secinājumus, kuri mainīs viņu dzīvi. Varbūt arī uzrakstīt savas pārdomas vai rakstu, kuru iesniegt tam pašam redaktoram. Var būt arī vēstuļu nodaļa un citi atgriezeniskās saites elementi. Protams, pastāvīgie rakstu autori un materiālu veidotāji var sazināties, taču ne jau nu publiski.
    Tiklīdz sākas publiski komentāri, tā sāk darboties ego mehānismi. Piemēram, Agnese bez redzama iemesla nosauc pigori par idiotu, bet Aigars nepārtraukti mēģina aizbāzt muti Egilam un citiem, kā arī nepārtraukti citiem diktē savas dogmas, aizvaino un atgrūž cilvēkus.

  • Tieši tā! Es ierosinu pārtraukt šo neauglīgo komentēšanu.
    Kāpēc? – Tāpēc, ka neviens jau neko par publicētā materiāla saturu arī nekomentē.
    Te, piemēram, ir B. Svimmes “Jaunais stāsts”. Labi ja piecas atsauksmes par pašu materiālu, par saturu – nevienas.
    Iepriekš bija publicēts fragments no manas grāmatas (par politekonomikas principiem). Komentāru ļoti daudz! Bet par fragmenta saturu – neviena! Par ko tik tur visi neizrakstījās! :) Daudz maz tuvu tēmai sāka rakstīt pigori (varbūt vēl kāds viens, neatceros), un to pašu pigori Agnese nosauca par idiotu, jo viņš neiekļāvās kaut kādos Agneses iedomātos rāmjos.
    Arī citās vietnēs aina līdzīga. Piemēram, mans raksts par debesu valstību bija publicēts arī NRA blogos. Tāpat neviena komentāra par raksta saturu. Viens tur vaicāja, vai tas ir tas pats Kučinskis, kurš vadīja “Pilsoni”. Otrs vaicāja, vai tas tas pats Kučinskis, kura dēls pārdozēja narkotikas. Kādi trīs ņēmās spriest, kurš mani varētu finansēt par tādu rakstīšanu – Maskava, Lembergs vai Šķēle. Utt. utt.
    Ko es ierosinu vietā?
    Ja kāds atrod rakstu, kurš viņam šķiet ar kaut ko vērtīgs, tad viņš var šo rakstu vēlreiz pārlasīt un pārdomāt. Ja arvien tas šķiet vērtīgs, to var ieteikt izlasīt savam draugam, paziņam, darbabiedram. Vai arī izdrukāt un kādam iedot lasīt. Ja pašam par to tēmu gribas kaut ko teikt – papildināt, palabot, salikt citus akcentus vai apšaubīt pavisam, tad var uzrakstīt SAVU SATURĪGU, ARGUMENTĒTU RAKSTU VAI VĒSTULI, un to nosūtīt publicēšanai.
    Rezultātu šādā gadījumā būs daudz. 1. Pats lasītājs būs iedarbinājis savu domāšanas procesu, 2. Viņš būs izplatījis, viņaprāt, vērtīgas idejas. 3. Ja izlems, ka pašam jāraksta, tad viņš arī pats sevi būs iesaistījis radošā procesā. 4. Lasītājs ar laiku centīsies arī savā dzīvē ieviest jaunpieņemtās idejas.
    Ja lasītājs grib pateikties raksta autoram vai materiāla sagatavotājam, tad viņš to var darīt divos ceļos: uzrakstīt pašam autoram īsu, sirsnīgu pateicību, ja vien autors uzdevis savu adresi; pateicību nosūtīt izdevuma redakcijai ar lūgumu to nodot autoram.
    Tas arī viss – pieklājīgi, ar cieņu un produktīvi.

  • Vēl gribas atzīmēt, ka TF komentāros var šad tad pamanīt psiholoģiskās manipulēšanas pazīmes. No sākuma negribēju par to rakstīt, lai nevienu neaizvainotu (jo nezinu, vai šāda manipulēšana notiek ar nolūku vai neapzināti), taču tagad domāju, ka, iespējams, kādam var noderēt to apzināties.
    ——————————————————–
    Jo ja manipulē komentāros, jādomā, ka manipulēs arī nopietnākās lietās, ja līdz tām nonāks.

  • Ļoti žēl, ka tu neesi pamanījis, ka tieši zem šī materiāla VISI komentāri ir par tēmu. Par Jauna Stāsta radīšanu.

  • Es kā psihologs varu ar pilnu atbildību teikt, ka šajos komentāros NAV nevienas manipulācijas pazīmes. Tev sanāks tāpat kā ar tavām aizdomām un urķēšanos pie video ar Ivo dziesmu un projectlight.org. E.Aizkalns tev atbildēja personīgi un atklāti, bet tu te turpini spēlēt anonīmo Jāņa vienīgo draugu TF un izplatīt atkarību no aizdomām un bailēm. Varbūt tu esi zombokastes pasūtījuma izplatītājs. Man liekas, ka šet TF nopietni iesaistīties diskusijās nevajadzētu anonīmiem cilvēkiem, kuri pat vārdu nevar pateikt.
    Ja vēlies ar mani sacensties un salīdzināties, tad tev tas jādara atklāti. Tev jāatklāj savs vārds un savi īstie nodomi. Visu, ko darīsi aizmuguriski un anonīmi, būs pret tevi pašu.

  • Agnese, neatbildot uz tavu neadekvāti aso un nepamatoto uzbrukumu, teikšu vien to, ka brīvdienās obligāti vēlreiz iziešu cauri komentāriem pie pēdējiem rakstiem un uzrakstīšu apkopojumu par tajos izmantotajiem psiholoģiskās manipulēšanas paņēmieniem, to publicējot raksta formā – lai būtu uzskatāmi un pamatoti.

  • Pigori, nav jēgas tērēt enerģiju. Vampīri tikai to gaida, lai Tu ar viņiem noņemtos un pierādītu. Psihiski tēmēti uzbraucieni un manipulācijas te ir uz katra soļa. Re, tikko Agnese nekaunīgi apgalvoja, ka te visu laiku tiek apspriests B. Svimmes lekcijas saturs, jo tieši tas bija mans arguments. Un Agnese zina, par ko runā, jo viņa pati to lekciju tulkoja. Viņa tā vienkārši, aci nepamirkšķinot, melnu var nosaukt par baltu, un pēc tam turpināt runāt kā melnā, it kā nekas nebūtu noticis. Protams, liekot saprast, ka viņa ir tā baltā.
    Tāpat Aigars var apgalvot, ka viņš ir par visām valstīm un reliģijām, bet tad uzbraukt Egilam, lai tas beidz savas reliģijas propagandu, jo tas jau noiets etaps.
    Zinu arī, ka Agnese ar Aigaru sarakstās arī ārpus TF, tāpēc daži uzbraucieni ir tīri labi sakoordinēti. :)
    Un, protams, tas pats, kas te izpaužas virtuālā sarakstē, tāpat izpaužas arī reālajā dzīvē. Ja ļoti gribat konkrētus piemērus, tad varu tos sniegt.

  • Labvakar! Mēģināsu īsi un kodolīgi.
    Sākām ar Svimmi, nonācām līdz pasakai, beigās Solvita noformulēja ideju. Lieliski!
    Pareizi šeit daži saka, ka nav skaidrs, kāpēc….
    Runājot tikai par kādu idejas daļu un nesaprotot sistēmu , būs vien neauglīgi strīdi.
    Jāsagatavo ideja kopumā un tikai tad to var prezentēt un vērst plašumā.
    Domāju, ka atlicis nedaudz – saprast, ko vairāk noskaidrot par jēdzienu morāle un veikt vai sagatavot testu, pārbaudi, … lai būtu kāds praktisks pamats, lai nebūtu tikai un vienīgi vārdi.
    Vajadzētu izstrādāt morāles vērtēšanas – balsošanas sistēmu internetā.
    Pie reizes var risināt politiskus jautājumus. Lai tauta izsaka savu nostāju. Vai kāds šajā valstī zina, vai grib zināt, ko domā tauta? Ir tikai un vienīgi abstrakti viedokļi.
    Esot bāzei un nedaudz vairāk izpratnei, varam publiskot un darīt zināmas savas zināšanas un kādu pieredzi, un aicināt sabiedrību un Valsts Prezidentu:
    1) koriģēt izglītības programmas, ieviešot morāles un tikumības jēdzienus, vērtējumu labi, slikti.
    2) pārveidot likumdošanas izstrādes principus.
    esošā shēma: ??> LIKUMI>SABIEDRĪBA IZPILDA ?- dažādi lobiji
    deputātu
    un partiju
    koalīciju
    lēmumi.
    jābūt: IDEJA>SABIEDRĪBAS MORĀLE>LIKUMI>SABIEDRĪBA PILDA

    Nedaudz utopiski, taču mūsu kopējā ideja pieļauj šādu sabiedrības pārvaldes modeli veidot. Nesaku – tieši tā, bet ļoti ceru, ka kaut kas no tā var realizēties.
    Protams, dažādas nianses, daudz nezināmā un nepateiktā, bet īsumā apmēram – tā.

  • Jā, tā melnā saukšana par balto un tad atkal zibenīga atgriešanās pie saukšanas par melno man arī duras acīs. Prātā uzreiz nāk vārds “hameleons”.
    Nezinu, ar kādu mērķi tas tiek darīts, varbūt vispār bez mērķa, varbūt tas nav apzināti un sanāk pats par sevi. Tādēļ no sākuma negribēju pacelt tēmu par manipulēšanu – pie raksta “Kā nācijas pārvarējušas krīzi” vienkārši pārstāju atbildēt uz Agneses komentāriem. Taču tagad, palasot komentārus pie citiem rakstiem, nolēmu, ka ir jāpievērš citu komentētāju uzmanība šīm lietām.
    Gribējās to izdarīt pēc iespējas saudzīgākā veidā, tāpēc pat nepieminēju Agnesi kā iespējamo manipulēšanas paņēmienu pielietotāju, taču, šķiet, viņa pati pieteicās.

  • Varu piebilst tikai vienu: Jāni, lūdzu, izvēlies draugus!
    Es ar daudziem sarakstos elektroniski, arī ar tevi.
    Un tu to ļoti labi zini. Pareizāk sakot, sarakstījos, jo pēc Ziemassvētkiem man nav bijis laika, un visas sarakstes ir apstājušās. Visas manas sarakstes ir pieejamas un atklājamas, tajās nav nekā slēpjama. Mana pozīcija ir atklāta, un es ar spiegošanu nenodarbojos, kā daži, kuri izliekas par draugiem, bet tādi nav.
    Tagad anonīmais pigors mēģinās mūs visus ievilkt savā zombokastē. Viņš pārstāv pozīciju, kurai svarīgi vairot bailes un aizdomas, atkarību no iemācītās bezpalīdzības.
    Kangara atkodēšana ir tavās rokas, Jāni. Un tā ir tava izvēle. Vai tu paliksi ar mūsu Grupu vai arī pievienosies savam jaunajam “draugam”… Es ttavā vietā ņemtu kādu vismaz nedēļas pārtraukumu, kamēr tiktu ar visu skaidrībā un neizdarītu kaut ko tādu, ko nāktos nožēlot. Ar anonīmiem svešiem “draugiem” ir jābūt ĻOTI uzmanīgiem.

    (Epiloga vietā)
    Te nu mēs visi arī redzam, kāpēc Latvijai līdz šim nav bijis trūkstošā elementa – “Antiņa” – un kas to uzmana un ir klāt, līdzko kuat kas sāk veidoties. Un no tā var izdarīt secinājumus: vai nu baidīties vēl vairāk vai arī būt vēl patiesākiem un vēl vienotākiem. VIEDĀKIEM. VV!

  • Agnese, par ko tu runā? Kādas grupas, kāds “jaunais” draugs, kāda “ievilkšana savā zombokastē”?
    Man liekas, ka tieši tu šeit šobrīd esi tā, kura vairo bailes un aizdomas:
    * “Ar anonīmiem svešiem “draugiem” ir jābūt ĻOTI uzmanīgiem”,
    * “kas to uzmana un ir klāt, līdzko kaut kas sāk veidoties”,
    * “es ar spiegošanu nenodarbojos, kā daži, kuri izliekas par draugiem, bet tādi nav”.

    Tā, lūk, ir aizdomu un baiļu vairošana. Savukārt es tikai gribēju pabrīdināt cilvēkus, ka ar viņiem – apzināti vai neapzināti – manipulē. Lai tālāk katrs pats dara savus secinājumus.

  • Lai ilustrētu par to balto un melno, minēšu vairākus piemērus, varbūt kādam noderēs:
    * runā par vienotību, bet skalda grupās, “sāvējos” un “svešajos”, “vecajos” un “jaunajos”;
    * runā par labvēlīgu attieksmi, pat “Nesavtīgu Mīlu” pret katru cilvēku, taču uzbrūk, apsaukā, dusmojas;
    * runā par baiļu neradīšanu, taču tepat arī rada aizdomas un bailes (no “spiegiem”, “anonīmiem svešiem “draugiem”, “neizdarītu kaut ko tādu ko nāktos nožēlot” utt.);
    * runā par to, ka konkurencei nav jābūt, taču sacenšas (“Ja vēlies ar mani sacensties un salīdzināties, tad tev tas jādara atklāti.”).
    Sarakstu varētu vēl turpināt.

  • tiešām idiotisms ir sākt dalīt grupas, te katrs ir ar savu unikālu viedokli gan pozīcijā, gan opozīcijā. Apm: Ja tu neesi ar mums (mani), tad esi pret mums (mani). FUI!!! Man tas atgādina veco pretīgo sistēmu tieši šai ziņā. Aiz viltīgu gudri maskējošu vārdu savirknējumiem te pa brīdim tiešām cauri spraucas demagoģija, manipulēšana u.c. negācijas, kas nenes augļus, bet gluži vai sagandē ražu, lai kāda ar tā nebūtu. Pieaugušu cilvēku spēlītes ir daudz bīstamākas par mazu bērneļu reizēm trakajām izklaidēm. Var tikai pamāt ar galvu un teikt- nelietderīgi pavadīts laiks tīmeklī. Eh, kolēģi, paņemiet rokā šai vakarā kādu labu grāmatu, ieslēdziet naktslampiņu, sasedzieties ar siltu segu un pie tējas tases palasiet, apceriet to, kas nāk galvā, un šiem brīžiem būs lielāka, daudz vērtīgāka un paliekošāka nozīme.
    Ja tā vien nevar notraust savu … no datorkrēsla un palikt pie TĒMAS, tad var atgriezties pie JAUNĀ STĀSTA, ne plātīties ar ko, cik ilgi elektroniski sarakstās, ko nedara vai ko dara. Kāda tam nozīme? Kāds lietderības koeficients?
    Eh, bet varbūt tā: sēdiet vien tepat, rakstiet uz nebēdu, lasiet, saspringstiet, atslābstiet, atkal rakstiet, esiet šai virtuālajā pasaulē, jo varbūt kādam te tā laba iespēja aizbēgt no REĀLAS PASAULES, iespējams, vientulības, nesapratnes, auditorijas trūkuma, pozīcijas pleca, hi, to varētu turpināt. Galu galā tā ir katra paša izvēle, uz ko tieši vai netieši, jātzīst, bet vada realitāte.
    No sirds vēlu izdzīvot reālu dzīvi, protams, paniekojoties arī te, bet neuzskatot šo vietu par vienīgo bedri, vai gluži otrādāk , kalnu.
    No visa var ņemt ko labu. Bet- kas par daudz, tas par skādi! :)
    Ar labu nakti! :)

  • Paldies, Icik! Prātīgi teikts.

    Daudz esmu domājis arī par Jāņa priekšlikumu par komentāru slēgšanu, bet mēs taču katrs pats izdarām izvēli – rakstīt, lasīt, dusmoties, priecāties.., vai ne? Mēs jau varētu izveidot 2 identiskus Tautas Forumus:
    - vienu, kur IR komentāri (var izpausties tie, kuru aicinājums ir komentēt un lasīt komentārus)
    - otru tādu pašu BEZ komentāriem.

    Varētu kaut kā pārsaukt, piem., “Forumu Tauta LV”.. Ja ne viedums, tad varbūt stulbums.. Jaukus sapņus un atvainojiet, ja kur manījāt ironiju. To es galvenokārt par sevi..

  • Jāni.
    Vai es kādam esmu aizliedzis kaut kam ticēt (it kā es varētu :D)? Nē – es teicu, lai izbeidz savas) ticības mārketingu, popularizēšanu un uzbāzību…
    ——
    Vai es mēģinu kādu novērst savai ticībai, kas ir patuveni tāda:
    – es ticu, ka pasaulē laiks iet uz otru pusi (mēs ceļojam pagātnē),
    – Tas nozīmē, ka bezgalības sākumā viss ir atdzisis, izklīdis, izbeidzies un beigās notiek Lielais Sprādziens atpakaļgaitā – LIELĀ SAVILKŠANĀS.
    – VISUMS rada pašās beigās visus dievus un viņi pirms Lielās Savilkšanās sevi nosauc par Čo ielec Lielajā Savilcējā.
    ==============
    Kāds sakars tam, kam es ticu, ar realitāti? Nekāds. Savas ticības cilvēki drīkst paturēt pie sevis.

  • Jā, reizēm pietiek pāris faktu un veselā saprata argumentu, lai tie pūšļi sašķīstu un izplūstu pa visu grīdu, paši atsedzot arī savus tukšā frāžainībā glabātos dzelkšņus un indes zobus. Un tiešām grūti saprast, vai tā bijusi apzināta kaitniecība vai izmisīga muļķība vai psihiska nelīdzsvarotība vai bēgšana no realitātes.
    Bet tas viss ir vairāk nekā bezjēdzīgi.
    Jo tas viss atbaida radošus, gudrus, sirsnīgus, brīnišķīgus, bet arī smalkjūtīgus cilvēkus, kādi bija arī te, Tautas forumā, – deva savus rakstus un arī vērtīgus komentārus. Piemēram, Gunta Ošeniece, kuru te arī noķengāja un apvainoja.
    Arī man pašam zudis jebkāds stimuls ko rakstīt. Pēdējo gabalu uzrakstīju, kad TF bija ieviests 5 dienu komentēšanas moratorijs.
    Vienkārši žēl, ka tādas necilas plosīšanās, tukšas izrādīšanās un uzbraucieni sagandē potenciāli vērtīgu alternatīvās domas vietni.

  • Esam dažādi un lepojamies ar to. Gan dažādībā, gan vienotībā vajadzīga mēra sajūta, reizēm to sauc par harmoniju.

    Tēma. Diskusijās pārbauda savu uzskatu, viedokļu pareizību un pretstata tos vispārējam un tādējādi tiek iegūti kādi secinājumi. Tēma nav svarīga, tā var būt gan trīspirkstu kombinācija, gan specifiski dabaszinātņu jautājumi.

    Konfliktsituācija A,A pret J,p. Būtu morāles normas, mēs zinātu, kā jāuzvedas mūsu kopīgā mājā un ātri šo jautājumu iztiesātu pilsoniskās sabiedrības ietvarā. Šobrīd pilsoniskā sabiedrība ir mirusi nedzimusi, likums nav pārkāpts, nekas nav noticis.

  • Jāni, lūdzu raksti! Viss pārējais ir maināms. To atzina arī Ivo Verners. Paldies viņam par nosvērtu atbildi un labu ideju, ko varējām atrast komentārā! Tas ir tik laika, tuvākas vai tālākas nākotnes jautājums.

  • Paldies, Icik, es jau rakstu. :) Paskaties šīs dienas materiālu – http://www.tautasforums.lv/?p=1536. Starp citu, šoreiz diskusija, manuprāt, pat ļoti izdevusies un varbūt pat novedīs pie konkrētas darbības un rezultātiem.
    —————————————————–
    Induli, dažādība ir brīnišķīga lieta, jo tā paver jaunas iespējas visiem. Ko neredz viens, to redz cits. Dažādība ir dzīva un auglīga, dažādība virza procesus.
    Taču tās vārdā nevajadzētu spekulēt un ar to nevajadzētu attaisnot naidīgu rīcību.

  • P.S. Tad jau tie imperiālisti arī varētu teikt – ko jūs, mēs tikai esam dažādi: jūs esat vergi, bet mēs esam tie, kas valstis iebumbo viduslaikos un no visiem piedzenam nodevas. Jedem seine…Katram savs! Katram sava nasta :)

  • Ielikšu saiti uz vienu interesantu viedokli par New Age lietām, šodien tik populāro garīgo vienotību, nesavtīgo mīlu utt.:

    http://brontebaxter.wordpress.com/blowing-the-whistle-on-enlightenment-chpt-8-catching-more-flies-with-honey-how-love-and-oneness-teachings-are-used-to-disempower/
    ————————————————————
    Neteikšu, ka es piekrītu visam, kas tajā mājaslapā rakstīts (tur ir atrodami arī diezgan eksotiski, nepierādāmi apgalvojumi, bet nu tas jau ir katra ticības jautājums), taču dažas lietas manuprāt ir precīzi aprakstītas.
    ————————————————————
    Daži citāti (piedošanu, ka angliski):
    “When a teacher or religion preaches love, at first glance that seems to be a good thing. It encourages people to be selfless and to help their fellows. Because of “love” teachings, religious people give to the poor, volunteer their time, and bite their tongue a lot. They say “the right thing” and don’t do things that other people won’t like. They put their desires on the backburner and focus instead on doing what they think will make others happy. Whenever sentiments of discontent or rebellion arise, they quash them with the stern heel of conscience. They know such feelings are from the dark side, and that they must be vigilant against them.
    Years go by, and these well-meaning people become frustrated and repressed. The rebellion in them grows, because they are not listening to themselves. Their soul cries out for experiences, for learning through experience, but they have been taught that personal desires are selfish, so the cries of their soul go unheeded. They grow depressed or angry, because their purpose of embodiment in human form has been thwarted. The frustration comes out in many negative ways: short-temperedness, jealousy, vindictiveness, gossip, judgmentalness.”
    ———————————————————–
    “Spiritual teachers tell us to love, but true love is never born of an edict. Love is not biting your tongue, doing what someone else wants, repressing your desires, giving money to charity or doing prescribed service. All those things come from an effort at love, not from having love. When you have love, you need no mandates. Love is a tenderness of feeling, an empathy to what another is going through, a perception of the beauty in another. ”
    ———————————————————–
    “Love is the sweetest expression of life, the flower of God’s creation. Oneness is our deepest nature, the place we all join with God. But teachings that tell us to practice love and to surrender to Oneness are quite another thing. There are those who would twist mankind’s natural spiritual instincts to serve their sinister purposes. Love and Oneness are their calling cards.”
    ———————————————————–
    “If we regard our individual nature as a corruption of Oneness, we conclude we must negate our ego to know Truth. We abdicate everything about us that makes us aware, decisive, will-exerting doers in this world – in favor of melting into the One, whose cosmic workings are thought to be automatic and perfect once humans remove their will and personality from the equation.”
    ———————————————————–
    “Individuality in league with Oneness (not Oneness alone) will win the day and restore human freedom. The gospel of Oneness, all by itself, supports the New World Order. Proponents say it doesn’t matter if the world goes to hell in a hand basket, because after all, this world is an illusion and only Oneness Consciousness is real. If we know that, they argue, it doesn’t matter what happens, because there’s really no happiness or suffering, right or wrong, life or death, good or no bad — only the Oneness. So who cares?”

  • Sveicināti
    Būs vienmēr jauni piedāvājumi un vilinājumi. Mums pašiem jāmāk noteikt, kas mums der. Sv Augustīns sacīja: “Viss ir labs, bet ne viss man der.”
    Ir vēl kāds mums visiem zināms teiciens, ka ne viss ir zelts, kas spīd. Negribu atgriezties pie reliģiskām tēmām, lai neaizskartu kāda personiskās jūtas, bet par “New Age”, Saentologu” programmām ieteiktu parunāt ar teologiem, kas zina ar ko šī jaunā – vecā reliģija bīstama. Tāpat kā tradicionālajām reliģijām pastāv dažādi konfesionālie virzieni, tāpat arī ļaunums – netradicionālās reliģijas dalās dažādādos veidos. Es zinu, ka mēģināsiet manu viedokli noliegt, bet ne jau par matēriju notiek cīņa, bet par ietekmi uz cilvēka apziņu. Tā tas bija , ir un būs!
    Runājot par mūsu mērķiem, lai “uzburtu” vīziju un risinātu samilzušās problēmas Latvijā.Laba vai slikta, bet mums ir Satversme, kurā noteikti pienākumi un tiesības. Sevišķi pievēršiet izmanību likumdošanas iniciācijai. Ir dažādi ceļi ejami, lai varētu piedalīties likumu izmaiņās vai jaunu radīšanā. Jāizvēlas – kādu? Mums ir tiesības rakstīt, filosofēt, izvirzīt dažādas teorijas, bet cilvēki gaida brīnumu, realizēt savas ieceres un vēlmes, tikai nezina kā. Neuzticas paši sev un citiem. No trim iespējām- Ticība, cerība, mīlestība daudziem iespējams palikusi tikai cerība! Cerība, ka būs rezultāts, kas viņus izvedīs saulītē. Mēs nemitīgi cenšamies tikt galā ar sekām, bet kā tad ar cēloņiem? Kur atrast to cēloņu sakni? Mums jāmeklē vienojošais, bet ne atšķirīgais. Pasaule mainās cikliski, tātad pastāv noteikta sistēma. Pati daba mums sistēmas kārtību uzrāda. Arī cilvēks ir dabas sastāvdaļa, tad nu padomāsim kāda loma iedalīta radībai, kurai ir dots saprāts? Mēs visi peldam pa straumi, tā vieglāk, grūtāk peldēt pret straumi, lai sasniegru avotu no kura izriet tīrs ūdens. Ja esam peldētāji pret straumi, zinām savu mērķi, ticēsim tam, tad arī sasniegsim. Daudzi smiesie par “dullajiem”, ka dodas pretējā virzienā, tas tāpēc, ka viņiem tā vieglāk, bet galā būs pilns ar pasaules sanesumiem un drazām. Es cienu katru jūsu viedokli, jo patiesi komentāros ikvienam bija arī veselīgi graudi, kuri var iestādīt un sagaidīt augļus. Paldies!

  • Pilnīgi piekrītu tev par New Age un visiem tās atzariem.

  • Svētais Augstīns sagroza realitāti, jo liek uzsvaru uz ES, man. Kas notiktu, ja visi akli klausītu Augstīnam un domātu par to, kas viņiem der un tad tā arī rīkotos?
    ===========
    Ko tu definē par NEW AGE? Vai Svimme vai kas? Kādēļ tu piešķir nozīmību kaut kādiem new age un saentologiem?
    ———-
    Reliģijas, kā suga, ir sabiedrību sadalošas un līdz ar to konfliktu izraisošas. Tās nav noderīgas, jo to vārdā ir veikti un tiks veikti kari. Nav pareizās reliģijas – ir vienkārši dažādi pagānismi – katrs katrā pasaules malā tic kaut kam savam.
    ===========
    Cīņa jau sen ir zaudēta. Hello!!!
    Kad atzīsiet sakāvi, tad arī sāksiet kaut ko mainīt. Pretējā gadījumā ir tāds kā ilūziju migliņa – kamēr man ir ko ēst – viss ir kārtībā.
    ===========
    Piekrīu par CĒLOŅIEM, KOPĪGĀ SAPRAŠANU. Te Karlins par kopīgām lietām izsmīdina tautu http://www.youtube.com/watch?v=J4w_0nkyjnY

  • Paldies par atgādinājumu’, Aigar!
    Cilvēki grib būt stipri, viņiem kauns būt muļķiem, dažreiz tam pat tiek ziedota mīlestība, nereti – patiesība. Lai tikai labi izskatītos.
    Bet ir šis dabiskais vienojošais spēks – spēja pasmieties par sevi. (Take it easy! don’t worry, be happy…)
    Arī Solvita, man šķiet, te nesen pasvītroja, ka cilvēkks ir vienīgā radība ar spēju smieties…
    Ja to cīņas kastumā aizmirst, tad var noiet greizi, jo cīnoties (arī diskutējot, sacenšoties argumentos, informētībā, asprātībā un tml.)pieaug sacensības moments, vēlme uzvarēt, pierādīt, ņemt virsroku, tādēļ cīņā par patiesību un taisnību kādam “pravietim” vai Taisnajam var būt kārdinājums “svētā sašutumā” izsviest oponentu no ringa laukā…pamatojot ar cēliem argumentiem…citi negribēs, lia ar viņiem izdara to pašu…labāk paklusēs…

    Nāk prātā Umberto Eko “Rozes Vārds”. Par ko bija tā cīņa, tās mīklainās slepkavības un daudzie līķi klostera bibliotēkā? Izrādās, ka klosters slēpa Aristoteļa “Poētiku”. Viduslaikos uz Aristoteļa loģikas uzbūvēja visu teoloģiju, visu baznīcas sistēmu, kura joprojām vēl nav publiski devualizēta, lai gan visiem viss ir būtībā skaidrs, – vajag tikai tos “puzzles” gabaliņus salikt kopā, viss taps skaidrs…bet baidās, gaida, kurš būs pirmais, pēc tam jau visi teiks, ka ir to zinājuši… bet būt starp pirmajiem ir bail – jo APSMIES…Vai KAUNINĀS – tas taču nav pieklājīgi, tā runāt, nostādīt cilvēkus (baznīcas) neērtā stāvoklī… likt otram justies nekomfortabli… bet patiesība? Ļoti vienkārši – ja jau tā ir patiesība, – lai pati par sevi parūpējas!
    Tātad toreiz Poētiku nedrīkstēja rādīt. SMIEKLU absolūto nepieciešamību apziņā un praksē patiesības ceļa nodrošināšanai kultūrā – tas bija jāslēpj. Daļa tā Aristoteļa sacerējuma ir tiešām zudusi.

    Ja vēl atceramies, ka Aleksandrijas bibliotēku nodedzināja līdz pamatiem…

    Un vēl nāk prātā padomju laika filma par Minhauzenu ar brīnišķīgo aktieri O.Jankovski galvenajā lomā. Viņš finālā teica: “Es sapratu, kur ir jūsu problēma. Jūs esat pārāk nopietni. Visas lieākās muļķības pasaulē tiek izdarītas tieši ar šo sejas izteiksmi. Smaidiet, kungi!”

  • ar spēju smieties, cilvēks nav vienīgais radījums. Par sevi smieties, varbūt. Tas pat būtu grūti nosakāms.

    Pirms valodas, ir smaids, zīdaiņa smaids. Būtībā komunikācija.
    Prima.

  • Tas tev tā liekas, ka reliģijas ir sadalošas. katrs cilvēks tiesīgs izvēlēties reliģiju un dievus kuriem ticēt. Man nācies komunicēt ar dažādu reliģiju pārstāvjiem. Kas mūs vienoja – ticība. Ticīgs cilvēks atpazīst viens otru arī bez vārdiem. Izturēšanās, acu skatiens un tikai pēc tam verbālais. Ja tu runā par pagānismu, tad lūdzu izskaidro to.
    Augustīns nenoliedz Es un arī palīdzību sabiedrībai. Tavs Es un mans Es nevar pastāvēt bez citu Es, bet jāciena katra Es intereses, kamēr tās nenes ļaunumu lielākai sabiedrības daļai. Ja gribi darīt pāri sev tā būs tava izvēle. Alkohols nav slikts, tikai kādā daudzumā un kam, kādām vajadzībām!
    Man ir savs etalons pie kura peituros un maldu mācībām nepakļaujos. Varu piekrist tikai vienojošam bet ne atšķirīgam. Mīlēt ceptus kartupeļus nenozīmē to pašu kā mīlēt cilvēku, sevisķi savu oponentu. Es nekad necīnos, veltīga spēka zaudēšana. Cīņa tiai rada nepamatotus zaudējumus. Dzīvo, radi, priecājies. Ne jau viss saistās ar to vai esmu paēdis.Kāds grib barot miesu, bet kāds garu, kas vērtīgāks? Domāju, ja gars būs pabarots arī miesa jutīsies labi. Mans Dievs saka, ka ja Viņš rūpējās par putniem un puķēm, vai tad nu Viņš neparūpēsies arī par cilvēkiem, kas Viņam tic un radīti Viņa tēlā un līdzībā! Protams tas nenozīmē, ka mums nekas nebūtu jādara. Lai sasniegtu mērķi, jāstrādā. Es ticu Dievam tāpēc, ka tie, kas pret manu Dievu cīnās – ateisti pierāda man to, ka nevar cīnīties pret to, kas nav. Bet cienot viņu cīņu emu pateicīgs viņiem, ka Dievs ir! Veiksmīgu visiem rītdienu!

  • Alkohols IR slikts. VIENMĒR!!! Ak Dievs, vai tiešām tas vēl nav skaidrs???!!!
    Tātad iznāk, ka šeit, pie JAUNĀ STĀSTA beigās vēl alkohols arī grib tikt iekšā? Un daudzās reliģijas un dievi, tātad elki?
    ietiek tikai skolā 4. vai 5. klašu bērniem sākt mācīt sociālajās zinībās, ka ir “labās narkotikas” un “sliktās narkotikas”, ka “dzert vajag ar mēru, kulturāli” ( un to māca!!!), un tālāk ir viegli iedomāties, kas notiek… Vajag tikai padomāt par to, mazliet pieļaut…un sākt iztēloties…
    Lūdzu, nejauciet JAUNO STĀSTU ar veco!
    Man liekas, ka mums te tomēr vajadzētu katram pajautāt pašam sev: VAI ES AIZSTĀVU SEVI VAI ARĪ TOS, KURI NĀKS?

  • Alkohols nav ne labs, ne slikts. Tā ir pat ļoti derīga viela, kas veidojas dabiskā rūgšanas procesā. Cilvēki ir iemācījušies alkoholu ražot rūpnieciski.
    Visi alkoholi (ne tikai etilspirts) ir ļoti vērtīgi šķīdinātāji, kas nepieciešami ļoti daudzos produktīvos procesos. Alkohols var kalpot arī kā degviela.
    Protams, kā katru vielu, alkoholu var izmantot arī ļaunos nolūkos. Piemēram, pieradināt bērnu pie alkohola iekšķīgas lietošanas, padarīt cilvēku atkarīgu no alkohola, piedēvēt alkoholam cēlas kvalitātes tieši iepriekš norādītajā nozīmē, propagandēt žūpību un bezatbildīgu dzīvesveidu (piemēram, tautas dziesmā “Dzer, bob, nabādoi” un daudzos šlāgeros).

  • Nazis nav ne slikts, ne labs, bet ar viņu var griezt maizi, veikt citus darbus un arī nogalināt. Vai tāpēc no viņa vajadzētu atteikties?
    Mums visiem šajā mainīgajā pasaulē nāktos pamainīt arī savu domāšanu. Nepieciešama radoša konstrukīva domāšana, kā arī prasme izmantot paralēlās domāšanas metodes. Mēs vairs nevarām balstīties uz prāta izveidotām standarta situācijām un savu iepriekšējo pieredzi. Ja mēs sastopoties ar jaunām situācijām pievienojam kādai attiecīgai grupai, mēs iegūstam skaidru itkā rīcības plānu. Šāda sistēma darbojas labi stabīlā pasaulē, jo noderēs pagātnes standarta situācijas, bēt mūsdienu mainīgajā pasaulē tas var nedarboties. Mums nav jānospriež kāds būs mūsu turpmākais ceļš, bet pašiem tas jāveido Mums nevajadzēu vairs domāt par esošo situāciju, bet par to, kas varētu būt. Paralēlā domāšana mūs iemāca paskatīties uz problēmu no visām pusēm, bet nevis uz to skatīties katram no savas puses.
    Pamēģināsim visupirms noformulēt, kāpēs atrodamies šajā virtuālajā telpā?
    Par ko mēs pašlaik domājam?
    Kāds ir šobrīd esošā stāvokļa apraksts?
    Vai ir alternatīvas definīcijas?
    Ko mēs vēlamies sasniegt?
    Kur vēlamies nonākt?

  • Sveiciens vārda dienā Agnesei! Un alkohols IR slikts!

  • VISIEM – paldies par VISU!!!
    Visu, PILNĪGI visu jāpieņem ar 100% PATEICĪBU! Un kad tas izdodas, tad ir LIELA SVĒTĪBA!!!

    Cerībā, ka te vēl kāds ieskatās no tiem, kuri piedalījās, tad vēlos piebilst vēl dažus vārdus.

    Mums nav jāmeklē Īstie. MUMSjākļūst par ĪSTAJIEM!

    Normāli domājot, tas, protams, nav iespējams, bet tieši tādēļ ir vērts to darīt. Viss “normālais” attiecas uz pagātni. Nākotne top vai nu ar mums, vai bez mums. Ja tā top AR MUMS, tad tas nekad nav “normāli” šī vārda parastajā nozīmē. Ar to jārēķinās.

    Man patīk Egila uzdotie jautājumi. Varētu arī izteikt savas domas, bet tā kā nezinu, vai šeit vēl kāds kaut ko lasa un vēlas piedalīties, tad labāk pagaidām vairāk neizvērsīšos.

    Mēs visi visu laiku ESAM PROCESĀ. LIETAS NOTIEK. Parasti tas, ka tās nenotiek pēc mūsu iedomātā, ir vislabākā LIECĪBA tam, ka tās notiek PA ĪSTAM. “Pa īstam” – tas nozīmē daudz plašāku kontekstu nekā viens atsevišķs cilvēks, lai arī cik gudrs, spētu apzināties, saprast un izkontrolēt… Personīgas Liecības ir ļoti svarīgas, savstarpēja dalīšanās, nesavtīga došana un patiesa piedalīšanās, patiess pārdzīvojums un līdzpārdzīvojums. Tā cilvēki veido sava Kopīgā Spēka Lauku, – ģimenes, kopienas, veselas tautas… Spēja palikt šajā “MĒS”, augt tajā, uzticēties tam, atvainot un aizmirst visu lieko un slikto, papildināt vienam otru ar savu talantu, zināšanām, pieredzi un labo gribu! Kopīgā atmiņa (konteksta izpratne)un kopīgā valoda ir milzīgi resursi vienotībai, kopīgai gudrībai un spēkam. Nav nekā lieka, viss kaut ko nozīmē un kaut kam vajadzīgs, jo kaut ko pievieno mūsu nespēkam un katra brīža ierobežotībai, lai nākamais brīdis būtu iepējām bagātāks, un tā visu laiku…

    Paldies Indulim un visiem, kuri iedomājās vakar uz brīdi par mani! :)

    Paldies Klusajam par vārdiem, kurus viņš te vienreiz bija komentāros ierakstījis: “Man ir tiesības izvēlēties un kļūdīties un pienākums mācīties…”!

    Nu, tad uz priekšu! Nekas nav beidzies, viss vienmēr turpinās, un vēl labāk nekā pirms tam. Zinātnieki zina, ka negatīvi eksperimentu (pētījumu, meklējumu, izmēģinājumu) rezultāti ir tikpat vērtīgi kā pozitīvi. Tas ir radošs darbs, izzināšana no nezināmā, kas notiek caur mums pašiem. Lielākā daļa no tāda darba ir taustīšanās tumsā, līdz kamēr atrod kaut ko vērtīgu, ko pirms tam ir jutuši, cerējuši, nojautuši… Man liekas, ka mums te Lavijā (arī pasaulē?) visiem vajadzētu mācīties pētīt, radīt, riskēt, mēģināt, nevis tik daudz vienkārši reproducēt, kā mēs esam iemācīti darīt…

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.