J.Kučinskis: ‘Kā nācijas pārvarējušas krīzi un nodrošinājušas attīstību’

Lasītājiem piedāvāju fragmentu no savas 2000. gadā iznākušās grāmatas „Jaunā pasaules kārtība un mēs paši“. Šajā grāmatā, starp citu, prognozēta sistēmiskā krīze Latvijā un pasaulē, kuru uzskatīju par nenovēršamu, ja tiks turpināta 1990. gadu sākumā uzsāktā neoliberālā ekonomiskā politika. Grāmatā iezīmētā atveseļošanas politika arvien ir aktuāla un derīga. Tekstā tikai viens labojums, kas atspoguļo tirgus reformu iespaidā izmirušo mūsu tautas daļu.


Amerikāņu politekonomijas principi

Amerikāņu politekonomijas jeb Amerikāņu sistēmas pamatlicējs Aleksandrs Hamiltons (1757 -1804), kas veidoja ASV ekonomisko politiku pirmā prezidenta Džordža Vašingtona valdībā, savu teoriju izklāstīja trijos ziņojumos: 1) Ziņojumā par sabiedrisko parādu; 2) Ziņojumā par Nacionālo banku; 3) Ziņojumā par rūpniecību. Hamiltons nepaļāvās uz tirgus spēku maģiju, bet balstījās uz produktīvu nācijas darbu un optimismu. Galvenos šīs teorijas principus varētu apkopot šādās atziņās:

  • Savienoto Valstu valdībai jāīsteno aktīva, regulējoša finansiālā un ekonomiskā politika.
  • Jābalstās uz ASV Konstitūciju, kas Kongresam un valdībai uzliek par pienākumu “rūpēties par nācijas vispārējo labklājību” un piešķir Kongresam tiesības “savākt nodokļus, (..) nodrošināt aizsardzību un vispārējo labklājību, aizņemties naudu, regulēt ārējo un iekšējo tirdzniecību, pieņemt likumus par bankrotu un naturalizāciju, izlaist naudu un regulēt tās vērtību, pasludināt karu (..)”.
  • Nācijas patieso bagātību jāmēra nevis pēc tai piederošo dārgmetālu daudzuma, bet pēc tās paveiktā darba un saražotajām vērtībām. Tāpēc nācijai piederošo zelta un sudraba daudzumu nosaka lauksaimniecības un rūpniecības stāvoklis, paveiktā darba daudzums un kvalitāte.
  • Lai vairotu nācijas turību, jādibina Nacionālā banka (brīvā tirgus sistēma paredz valdībai nepakļautu centrālo banku, kurai ir citas funkcijas – J.K.), kuras kā valdības institūcijas galvenais uzdevums ir ar kredītiem celt un attīstīt nācijas “produktīvo spēku” (lauksaimniecību, rūpniecību, infrastruktūru).
  • Nacionālās bankas kapitālu nedrīkst ierobežot ar patlaban tās rīcībā esošajiem dārgmetāliem, tas aktīvi jāpalielina ar ASV valdības aizņēmuma zīmēm, lai piešķiramo kredītu apjomu varētu paplašināt atbilstoši ekonomikas produktīvā potenciāla vajadzībām.
  • Jāveicina zinātniski izgudrojumi, tehniski uzlabojumi un jaunas tehnoloģijas ražošanas vajadzībām. Tas panākams ar Nacionālās bankas kredītiem, valsts subsīdijām un valsts kontraktiem. Šie valsts atbalstītie uzlabojumi izmantojami ražošanas un industrijas paplašināšanai, jaunu darba vietu radīšanai un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas noieta nodrošināšanai pašu valstī.
  • Lai aizsargātu pašmāju ražošanu, kas ir augšanas stadijā, bet vēl nespēj konkurēt starptautiski, absolūti nepieciešami un likumīgi ir aizsargtarifi pret konkurējošu un lētāku ārvalstu produkciju. Taču šie aizsargtarifi ir rūpīgi jāizsver, lai tie neradītu letarģisku efektu, bet būtu stimulējoši.
  • Valsts prioritārais uzdevums federālajā, pavalsts un vietējo pašvaldību līmenī ir transporta infrastruktūras (it īpaši ceļu, dzelzceļu, tiltu un kanālu) būve, jo šāda infrastruktūra samazina ražošanas izmaksas un rada priekšnoteikumus patiesam iekšējam tirgum.

Hamiltona misijas tiešais turpinātājs Matiuss Kerijs (1760 – 1839) polemikā ar Ādamu Smitu, kura traktātus viņš nosauca par “indīgu teoriju”, formulēja šādas ekonomiskās politikas maksimas:

  • Industrija (materiālo un garīgo vērtību radīšana) ir vienīgais nācijas tikuma, laimes un diženuma drošais pamats, un visās savās noderīgajās formās tā prasa valdības aizsardzību.
  • Neviena nācija nekad nav uzplaukusi līdz savu iespēju robežām bez vietējās ražošanas aizsardzības, kas kategoriski jāprasa no valdības.
  • Visā pasaulē un visos laikos, kad vien ražošana tikusi pienācīgi veicināta, cilvēce ir izrādījusies vienlīdz strādīga un sekmīga.
  • Nācijas tāpat kā indivīdi ir ceļā uz neveiksmi, ja to izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Kad vien nācijas nokļūst šādā stāvoklī, kategorisks valdības pienākums ir lietot tās zāles, kādas lietas raksturs prasa, lai ļaunumu labotu.
  • Nav tāda politiska ļaunuma, ko gudrs likumdevējs, kas neļauj kavēt savus apsvērumus un lēmumus, nevarētu labot ar piemērotām zālēm.
  • Brīva valdība vēl negarantē laimi. Tā ir tikai līdzeklis, kas, saprātīgi lietots, var tikt izmantots laimes sasniegšanai.
  • Lauksaimniecības, rūpniecības un tirdzniecības intereses ir tik nedalāmi saistītas, ka katrs trieciens, ko cieš viena no tām, nevar materiāli neietekmēt pārējās.
  • Lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem vietējais tirgus ir daudz svarīgāks par ārējiem tirgiem, pat tajās valstīs, kurām ir liela ārējā tirdzniecība.
  • Spānijas, Portugāles un Itālijas pieredze neapgāžami pierāda, ka nekādas dabiskās priekšrocības, lai arī cik tās būtu lielas, nespēj novērst kļūdainas un neveselīgas politekonomiskās sistēmas postošās sekas. Savukārt Venēcija, Genova, Šveice, Holande un Skotija vienlīdz pārliecinoši pierāda, ka nekādi no dabas mantoti trūkumi nav nepārvarami ar pareizu politiku.

ASV saimnieciskie panākumi un neveiksmes dažādos periodos bija tieši atkarīgi no atbilstošās administrācijas politikas atbilstības nosauktajiem principiem. Pēdējie ASV prezidenti, kas stingri sekoja Amerikāņu sistēmas principiem, bija Franklins Rūzvelts un Džons Kenedijs. Rūzvelts izvilka Ameriku no Lielās depresijas un uzvarēja pasaules karā, bet Kenedijs pārvērta ASV par kosmosa apgūšanas un augstāko tehnoloģiju lielvalsti.


Lautenbaha memorands

Mācību grāmatās Vācijas pēckara uzplaukums parasti tiek izskaidrots ar trijiem galvenajiem faktoriem: sekmīgo naudas reformu, Ludviga Erharda liberalizācijas programmu un ASV īstenoto Maršala plānu. Tomēr šāds skaidrojums ir pārāk vienkāršots un nepilnīgs.

Vācija pēc kara bija sagrauta un okupēta, un okupācijas administrācija aktīvi iejaucās visās dzīves jomās, lai nepieļautu Vācijas militārisma un varenības atjaunošanos. 1946. gada 28. martā Sabiedroto kontroles padome apstiprināja Vācijas deindustrializācijas pirmo programmu t.s. Morgentau (Morgenthau) plāna ietvaros. Salīdzinājumā ar 1938. gada līmeni, šis plāns paredzēja industriālo ražošanu samazināt par 45 – 50 procentiem, pilnīgi aizliegt alumīnija, gultņu, traktoru, lielo darbgaldu ražošanu, kā arī smago mašīnbūvi. Darbgaldu ražošana nedrīkstēja pārsniegt 11%, ķīmiskā rūpniecība – 40%, elektrības ražošana – 16% no 1938. gada līmeņa. Gadā drīkstēja izlaist ne vairāk kā 40000 kravas automobiļu un tikpat daudz pasažieru transporta līdzekļu. Tika sākta industriālo objektu demontāža un izvešana kara repariāciju programmas ietvaros. Līdz 1949. gada beigām Rietumu okupācijas zonās tika demontētas vairāk nekā 300 rūpnīcas (4 – 7% industriālā potenciāla), bet Austrumu zonā pat puse rūpnīcu. Kā redzam, Morgentau plāns ļoti atgādina Austrumeiropas deindustrializāciju pēc 1990. gada. Maršala plāna ietvaros Rietumvācija saņēma tikai 1412,8 miljonus dolāru, kas bija daudz mazāk nekā saņēma Lielbritānija, Francija, Itālija vai Beneluksa valstis. Šī palīdzība bija daudz mazāka par demontētā industriālā potenciāla vērtību.

Tomēr līdz ar aukstā kara sākumu un karadarbību Korejā Rietumu sabiedroto attieksme pret Vāciju mainījās. Turklāt dzīvā atmiņā vēl bija tuvredzīgā Vācijas finansiālās žņaugšanas politika Versaļas līguma ietvaros pēc I pasaules kara, kas veicināja Hitlera nākšanu pie varas.

Naudas reformu Rietumvācijā 1948. gada jūnijā veica Amerikāņu militārā valdība (OMGUS), kurā L. Erhards bija t.s. B zonas ekonomiskās padomes ekonomiskais direktors. Reformas galvenais mērķis bija atbrīvoties no kara ekonomikas vajadzībām uzpūstās reihsmarku masas. Reformas ietvaros katrs Rietumvācijas iedzīvotājs 60 reihsmarkas varēja apmainīt pret 60 doičmarkām, pārpalikušās reihsmarkas tika izņemtas no apgrozījuma. Frankfurtē tika nodibināta Vācijas zemju banka (Bank Deutscher Länder), kurai vienīgajai bija tiesības emitēt jaunas doičmarkas.

Bez tam naudas reformas ietvaros tika anulēti visi līdz 1945. gadam radītie Vācijas ārējie parādi, bet Valsts un pašvaldību iekšējie parādi tika samazināti 10 reizes. Viens no naudas reformas pirmajiem blakusefektiem bija bezdarba pieaugums 1948. un 1949. gadā, taču šī negatīvā parādība tika mērķtiecīgi un enerģiski apkarota, sākot plašu darbavietu radīšanas programmu. Jāuzsver, ka tā bija valsts virzīta un regulēta programma, nevis paļaušanās uz tirgus maģiju jeb Ā. Smita daudzināto neredzamo roku. Pēckara reformas Vācijā nenotika pēc anglosakšu brīvā tirgus teorijas, bet vairāk pēc Fridriha Lista nacionālās ekonomikas modeļa. Līdz ar to bieži vien aplami tiek interpretēta Ludviga Erharda loma. Pakāpeniskā cenu atbrīvošana un citi liberalizācijas pasākumi nebija patvaļīgi šoka terapijas akti (kā nesen Austrumeiropā un Krievijā), bet gan likumsakarīgas un izsvērtas reālās tautsaimniecības augšanas sekas. Sagrautās Vācijas atjaunošanā liela nozīme bija arī sabiedriskajiem darbiem, kuros līdz apmēram 1950. gadam tika iesaistīti visi Vācijas iedzīvotāji.

Maršala plāns Vācijā no ASV puses nebija tīri nesavtīgs akts, bet tomēr abpusēji izdevīgs. Palīdzība īstenojās kā atmaksājami kredīti Rietumvācijas privātsektoram, kas tika izsniegti ar nosacījumu, ka par šiem līdzekļiem tiks iepirkti ASV pārtikas produkti, patēriņa preces, izejvielas un cita Vācijas industrijai nepieciešamā produkcija. Kredīti bija jāatmaksā vācu markās. Šim nolūkam 1948. gada novembrī Frankfurtē tika dibināta Rekonstrukcijas banka  (Kreditaustalt für Wiederaufbau – KfW), kas apkalpoja Maršala plāna kredītus, bet saņemtos līdzekļus reinvestēja noteiktos industrijas sektoros un infrastruktūrā kā attīstībai piemērotus vidēja termiņa un ilgtermiņa kredītus. Gandrīz 50 gadus KfW uzticīgi kalpo kā nozīmīgākais valsts regulētais ekonomikas stimulēšanas instruments. Pašlaik KfW (Latvijā līdzīgu misiju varētu uzņemties Latvijas Hipotēku un zemes banka – J.K.) ik gadu Vācijas industrijā iegulda ap 40 miljardiem marku jeb 26,3 miljardiem dolāru ražošanai piemērota kredīta. Bet šā ekonomikas dzinēja sākums bija 1,4 miljardi ASV dolāru. Tas ir paraugs teicamai industriālajai kredītpolitikai.

Bez tam 50. gadu sākumā Rietumvācijas finansu ministrs Fricis Šēfers ieviesa tādu nodokļu sistēmu, kas sekmēja mazo un vidējo uzņēmumu (Mittelstand) darbību, it īpaši uz eksportu orientētu darbgaldu ražošanu, kas Vāciju šai nozarē pacēla stratēģiskos augstumos. Līdz ar to 60% darbaspēka Vācijā nodarbināti kompānijās, kurās strādā mazāk nekā 500 cilvēku. Šādas firmas valstij dod ap 70% nodokļu. Tikai viens procents no apmēram 2 miljoniem Vācijas industriālo kompāniju nodarbina vairāk par 500 strādnieku. Īpaša uzmanība pēckara Rietumvācijā tika veltīta vispārējai un profesionālai izglītībai, kas cēla speciālistu kvalifikāciju.

Principiem, pēc kuriem attīstījās pēckara Rietumvācijas ekonomika, ir dziļas vēsturiskās saknes, kas sniedzas līdz nacionālās ekonomikas pamatlicējam un t.s. amerikāņu politekonomiskās sistēmas līdzautoram Fridriham Listam (1789 – 1846). Latvijas pārgudrie politiķi daudzas Lista idejas droši vien nosauktu par sociālistiskām, bet padomju ekonomisti Listu savulaik nodēvēja par “buržuāzisko nacionālistu vācu gaumē”. Vācijas muitas savienības (Zollverein) organizētāju F.Listu var uzskatīt par patieso Vācijas apvienotāju. 1931. gada 16. un 17. septembrī Fridriha Lista biedrības paspārnē notika ievērojamāko vācu ekonomistu apspriede, kuras mērķis bija vienoties par pasākumiem, kas ļautu pārvarēt Lielo depresiju. Sanāksmē piedalījās Reihsbankas prezidents Hanss Luters un apmēram 40 citu ietekmīgu valsts ierēdņu, kuru vidū bija arī vēlākais sociālās tirgus ekonomikas 50. gadu teorētiķis Viljams Ropke. Par apspriedes konceptuālo pamatu kalpoja ekonomikas ministrijas ierēdņa Dr. Vilhelma Lautenbaha memorands, kura teksts plašākai publikai kļuva zināms tikai 1991. gadā.

Lautenbaha memorandā “Ekonomiskās atveseļošanās izredzes caur investīcijām un kredītu ekspansiju” uzsvērts, ka ekonomisku un finansiālu sarežģījumu pārvarēšanas dabiskais ceļš ir nevis ekonomikas sašaurināšana, bet gan tās aktivitāšu paplašināšana. Tomēr Lautenbahs noraida angļu ekonomista Keinsa ieteikto efektīvā pieprasījuma finansiālo stimulēšanu, paaugstinot algas, pensijas un pabalstus patēriņa preču iegādei (Latvijā šo metodi popularizē G. Libermanis), bet iesaka ieguldīt līdzekļus veselīgai ekonomikai nepieciešamos infrastruktūras projektos, kas ne vien atjauno strādājošo cilvēku pirktspēju, bet arī rada reālu ekonomiskā potenciāla pieaugumu jeb ekonomisko papildvērtību, kā arī atdzīvina pārējās tautsaimniecības jomas.

Kritisks stāvoklis ekonomikā var rasties divējādi. Pirmais gadījums attiecināms uz ārkārtējiem ražošanas izdevumiem, kādi rodas pēc postošām dabas katastrofām, pārejot uz kara ekonomiku, kā arī pārkārtojot kara ekonomiku miera apstākļiem. Otra kritiskā stāvokļa kategorija rodas ekonomiskās depresijas un/vai finansu sistēmas sabrukuma gadījumā, kas izraisa produktīvo jaudu dīkstāvi un masu bezdarbu. Šādos apstākļos vērojams paradokss: ir nepieciešamība un vispārēja vēlēšanās ražot vairāk, taču tirgus kā vienīgais kapitālistiskās ekonomikas regulētājs nespēj ierosināt nekādas pozitīvas direktīvas vai attīstības virzienus. Lai gan ražošana tiek sašaurināta, pieprasījums tik un tā atpaliek no piedāvājuma, līdz ar to izraisot nākamo tautsaimniecības sašaurināšanās ciklu.

Depresijas apstākļos parasti vērojami centieni likvidēt budžeta iztrūkumu, samazinot valdības izdevumus un algas. Tā kā nodokļu bāze ir jau sašaurinājusies un budžeta iestādēm hroniski trūkst līdzekļu, nav iespējama arī nodokļu likmju samazināšana. Stāvokli nespēj glābt arī budžeta iestāžu privatizācija. Visi šie pasākumi, uzsver Lautenbahs, rada jaunus un milzīgus kapitāla zaudējumus gan industrijai un komercstruktūrām, gan individuāliem uzņēmējiem, jo tie kļūst arvien konkurēt un maksāt nespējīgāki, līdz ar to spiesti vēl vairāk sašaurināt ražošanu un masveidīgi atlaist darbiniekus. Pasliktinās arī banku stāvoklis.

Budžeta izdevumu apcirpšana kļūst divkārt kontrproduktīva, jo samazina gan iedzīvotāju pirktspēju, gan iespēju sākt jaunus projektus, slēgt kontraktus. Algu un citu izdevumu (ieguldījumi attīstībā, infrastruktūrā) samazināšana sākotnēji var veicināt eksportu, taču vēl vairāk samazina iekšējo pieprasījumu. Mēģinājumi glābt stāvokli, pazeminot cenas, piemērojot tās lejupslīdošajam pieprasījumam, rada tikai papildu zaudējumus, kas nosaka tālāku ražošanas sašaurināšanu, bezdarbu utt. Līdz ar to ekonomikas sašaurināšanās nenovēršami ved uz pilnīgu ekonomisko un politisko katastrofu, uzsver Lautenbahs.

No otras puses, depresija rada milzīgu preču pārpalikumu, neizmantotas ražošanas jaudas (ja vien tās neizzog kā Latvijā), dīku darbaspēku. Līdz ar to par galveno un neatliekamāko ekonomiskās politikas uzdevumu kļūst neizmantotā ražošanas potenciāla reaktivācija, jauna nacionālā pieprasījuma radīšana. To depresijas apstākļos spēj veikt vienīgi valsts, ieguldot līdzekļus nevis patēriņā, bet ražošanā. Šim nolūkam jāizvēlas sabiedriskas nozīmes darbi, vietējie un nacionālie projekti, kas rada ekonomiskā potenciāla pieaugumu un kurus veselīgas ekonomikas apstākļos būtu jāveic tik un tā. Tie galvenokārt ir infrastruktūras projekti: attīstībai nepieciešamu ceļu, dzelzceļu, maģistrāļu būve, modernizācija un remonts, zemes meliorēšana, enerģētikas, mājokļu renovācija un siltināšana, ūdensapgādes, sakaru sistēmas projekti, lauku infrastruktūra, māju un saimniecības ēku celtniecība, vietējo dabas bagātību pārstrādes rūpniecība (piemēram, celulozes fabrika), enerģijas ražošana u.tml. Taču kur ņemt līdzekļus šo projektu finansēšanai?

Likviditāte, uzsver Lautenbahs, ir galvenokārt tehniska un organizatoriska problēma. Bankas kļūst likvīdas, ja tās saņem pietiekamu valsts bankas atbalstu vai garantiju. Turklāt privātbanku pretenzijas pret valsts banku, lai nodrošinātu kredītu ekspansiju darbavietu radīšanai un investīcijām, ir tikai neliela daļa no kopējās šo projektu veikšanai nepieciešamās kredītu summas. Nepieciešams, lai valsts banka piešķirtu komercbankām rediskonta garantijas obligācijām, kas domātas tikai “ekonomiski saprātīgu un nepieciešamu projektu” finansēšanai.

Šādai valsts bankas politikai ir gan tūlītējs, gan ilgtermiņa un netiešs efekts. Projektos iesaistīto firmu stāvokļa uzlabošanās uzlabo arī banku stāvokli. Primārā kredītu ekspansija stimulē tautsaimniecību kopumā, arī citas ražošanas nozares, kas valdības projektus apgādā ar ražošanas resursiem un jaudām. Projektos iesaistīto personu algas palielina pieprasījumu arī pēc patēriņa precēm. Pieaug nodokļu bāze un nodokļu ieņēmumi valsts kasē, kas valstij ļauj palielināt iemaksas nacionālajā bankā, nodrošinot sākotnējo kredītu ilgtermiņa konsolidāciju. Infrastruktūras, kā arī tehnoloģijas uzlabošanās un modernizācija palielina visas ekonomikas efektivitāti un iespējas. Turklāt šādu kredītu ekspansija nerada inflāciju, jo projekti ir orientēti uz reālas ekonomiskās vērtības radīšanu, nevis patēriņu. Taču, lai būtu pilnīga drošība pret inflāciju, Lautenbahs pieļauj iespēju uz kādu laiku ierobežot algu līmeni, ja vien tādējādi ietaupītie līdzekļi tiek izmantoti jaunu produktīvu darbavietu radīšanai.

Bankām šajā periodā jādarbojas kā industriālām vai investīciju bankām. Līdz ar to tiek atvieglota pieprasījuma un piedāvājuma disproporcija iekšējā tirgū, atjaunojas līdzsvars starp ekonomiku un finansēm, bet tautsaimniecība kopumā atgūst virzienu un mērķi. Varētu pat noformulēt Lautenbaha likumu: ar infrastruktūras projektiem saistītais ražošanas pieaugums ir apgriezti proporcionāls kredītu ekspansijai šajos projektos, t.i., ražošanas pieauguma apjoms palielinās daudz lielākā pakāpē nekā kredītu apjoms infrastruktūrā. Tas ir t.s. ražošanas multiplicējošais efekts.


Kārļa Baloža attīstības plāns Latvijai

Viens no izcilākajiem Fridriha Lista tradīcijas turpinātājiem ir pasaulslavenais latviešu tautsaimnieks Kārlis Balodis (1864 – 1931), kura idejas vairāk vai mazāk konsekventi tika liktas Vācijas, PSRS, ASV u.c. valstu moderno laiku attīstības pamatā. Papildinot tās ar modernās tehnoloģijas iespējām, šīs idejas mūsdienās gūst īpašu aktualitāti. Šajā rakstā aprobežošos ar īsu ieskaitu. Plašāk par K. Baloža mantojumu varam izlasīt 1993. gadā Latvijā izdotajā N. Balabkina un M. Šnepa grāmatā “Kad Latvijā būs labklājības valsts: tautsaimnieks Kārlis Balodis”, kā arī daudzajās paša K. Baloža grāmatās: “Latvijas nākotne pie sliktas un pie labas valdības”, 1920; “Kur meklējams Latvijas saimniecības glābiņš”, 1925; “Latvijas izveidošana”; “Latvijas saimniecība pie spējīgas un pie nespējīgas valdības”, 1928; “Prof. Dr. K. Baloža runas III Saeimas sesijās”, 1931. u.c.

Domājot tieši par Latviju, K.Balodis savus universālos attīstības principus piemēroja teritoriāli mazas valsts īpatnībām un vajadzībām. Maza teritorija parasti nozīmē salīdzinoši šauru izejvielu un dabas bagātību bāzi, tātad nediferencētu jeb vienpusīgu izejvielu profilu. Maza teritorija nozīmē arī mazu iekšzemes tirgu, kas, raugoties no tautsaimnieciskā viedokļa, padara neizdevīgu automobiļu, kuģu, turbīnu, darbgaldu un citu smagās rūpniecības izstrādājumu ražošanu. Tas nozīmē, ka mazām valstīm tie parasti jāieved no ārzemēm, kur tos ražo lielā skaitā un ar zemu pašizmaksu. Šīs īpatnības spiež mazās valstis specializēties nedaudzās saimniecības nozarēs, lai nopelnītu valūtu izejvielu, pusfabrikātu un smagās rūpniecības izstrādājumu importam. Starp citu, dabas bagātību un iespēju ziņā K. Balodis Latviju vērtēja daudz augstāk par citām tā laika mazajām valstīm, piemēram, Dāniju, Beļģiju, Holandi un Šveici. Ja šodien mēs no nosauktajām valstīm tālu atpaliekam, tad tikai tāpēc, ka mēs šīs savas pārākās iespējas neesam izmantojuši.

Runājot par Latvijas nākotni, K. Balodis uzsvēra divus galvenos attīstībai nepieciešamos faktorus: infrastruktūru jeb sociālo kapitālu, kas ietver ceļus, dzelzceļus, zemes meliorāciju, sakaru sistēmu, enerģētiku, iedzīvotāju izglītību un veselības stāvokli, un kapitālu, kas ieguldāms tieši lauksaimniecībā, rūpniecībā un tirdzniecībā. K. Balodis īpaši uzsvēra, ka Latvijai sevi pilnīgi jāapgādā ar pašu ražotiem pārtikas pamatproduktiem, nodrošinot pārtikas neatkarību vai pašpietiekamību. Savus pirmos ieteikumus K. Balodis rakstīja laikā, kad Latvija bija pasaules kara, vispārējas evakuācijas, revolūciju un Brīvības kara izpostīta un izlaupīta. Pašlaik mēs esam ļoti līdzīgā stāvoklī, tikai laupīšana izdarīta miera laikā un ar pašu rokām, īstenojot t.s. tirgus reformas.

Atšķirībā no brīvā tirgus dogmatiķiem K. Balodis uzsvēra nacionālās valdības izšķirošo lomu valsts attīstībā. Viena no pirmajām K. Baloža grāmatām tā arī saucās: “Latvijas nākotne pie sliktas un pie labas valdības”. Nosaukums cēlies no slavenā Napoleona izteiciena par Ēģipti: “Pie labas valdības Nīla aizsniedz tuksnesi, pie sliktas valdības – tuksnesis aizsniedz Nīlu.” Patiešām, kad Napoleons ienāca Ēģiptē, tās iedzīvotāju skaits mameluku nolaidīgās un laupošās valdīšanas dēļ bija samazinājies līdz 2,5 miljoniem un tuksnesis sasniedza Nīlu. Turpretī pirms 2000 – 2500 gadiem seno faraonu un Ptolemaju valdīšanas laikā Ēģiptē pārtikuši dzīvoja 7,5 miljoni cilvēku, jo visur bija uzbūvēti dambji un kanāli, kas aizturēja Nīlas ūdeni un to novadīja uz valgmes tvīkstošo zemi, kas deva bagātīgu ražu divas reizes gadā. Šī līdzība labi attiecināma arī uz mūsdienu Latviju, kas savas neatkarības 19 gados, ja salīdzina dzimušo un mirušo skaitu vien, ir zaudējusi vairāk nekā 210 tūkstošus iedzīvotāju, bet liela daļa izdzīvojušo nabadzības un bezcerības dēļ apskauž aizgājējus.

Pirmās Latvijas valdībai K. Balodis veltīja šādus vārdus: “Mēs sevi ekonomiski nododam svešu spekulantu varā, atdodam emisijas banku, linus, mežus. Mēs labi zinām, ka mēs sevi postam, ļaujamies vadīties no Latvijas izpostītājiem. Bet mēs tiem tomēr ļaujam pilnu vaļu, jo citādu plānu, citādas metodes, citādas izejas taču neesot. Ja kāds liek priekšā citus plānus Latvijas labā, tad pret tādu projektu taisītāju tūliņ ceļas aizdomas, no kā gan tas būs nopirkts un samaksāts, tā (..) aizdomīgais latvietis ļaujas samulsināties, apmuļķoties, pierunāties, lai netic saviem pašiem labākajiem lietpratējiem, bet lai notic gudrajiem svešiem vadītājiem.” Vai vēsture neatkārtojas? Vai šodien mēs savai valdībai nevarētu teikt gluži to pašu?

K. Balodis ne vien kritizēja, bet arī sniedza konkrētus, vispusīgi apsvērtus plānus, kā sakārtot Latvijas finansu un nodokļu sistēmu, kā valdība varētu iegūt valūtu savas saimniecības intensīvai attīstībai, vienlaikus palielinot arī privāto uzņēmēju iespējas.

Rūpniecības atjaunošana Latvijā jāsāk ar tām nozarēm un iekārtām, kur jāiegulda vismazākais kapitāls un kurām mums ir savas izejvielas. Jāsāk ar kokapstrādes (papīra, celulozes, ķīmisko, farmaceitisko, mēbeļu, celtniecības materiālu u.c.) rūpniecību. K. Balodis pieļāva arī parasto kokmateriālu eksportu, bet tikai tādu un tikai tāpēc, lai par saņemto valūtu iepirktu rūpniecības attīstībai nepieciešamo tehnoloģiju. Nav noslēpums, ka arī pirmās Latvijas republikas laikā kokmateriālu un linu tirdzniecības monopols bija atdots ārvalstu spekulantu rokās un nenesa nekāda labuma Latvijai (gluži kā šodien). Vienlaikus attīstāma tekstilrūpniecība un linu izstrādājumu rūpnieciska ražošana. Lai jēlādas nebūtu par smiekla naudu jāpārdod ārzemēm un jāiepērk dārgi apavi, K.Balodis ieteica ierīkot savas ādas ģērētavas un apavu fabrikas. Dzelzceļu būves vajadzībām K.Balodis ieteica būvēt savu tēraudlietuvi. Lai nebūtu dārgi jāmaksā par importētajiem minerālmēsliem lauksaimniecībai, K. Balodis iesniedza konkrētu plānu savu minerālmēslojumu ražošanai.

Par valūtu, kas iegūta, pārdodot kokrūpniecības un linu ražojumus, pakāpeniski atjaunojama lauksaimniecības mašīnu ražošana, metalurģiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība, celtniecības materiālu, minerālmēslu, ādu un apavu rūpniecība, ierīkojamas lokomotīvju un vagonu labošanas darbnīcas. Lai šo un citu rūpnīcu darbināšanai iegūtu lētu enerģiju un saudzētu mežus, K. Balodis ieteica celt spēkstacijas Daugavas un citu upju krācēs. Mūsdienās K. Balodis droši vien atbalstītu modernas atomelektrostacijas celtniecību, kas dotu vēl lētāku enerģiju un nepiesārņotu apkārtni. Kā nākamo posmu K. Balodis paredzēja zinātniski un tehnoloģiski ietilpīgākas rūpniecības attīstību, kurai par piemēru varētu minēt VEF. Balodis ne vien ieteica, bet arī aprēķināja un plānoja, norādot pat vēlamo objektu izvietošanas vietu, būvējamo ceļu un dzelzceļu maršrutus u.tml.

“Ja Latvijā būs laba valdība, tad rūpniecību varēs atjaunot 2 – 3 gadu laikā, pēc tam varēs pievērsties kultūras attīstīšanai. Laba valdība no valsts ieņēmumiem prastu atlicināt 10 – 20 miljonus zelta rubļu gadā, un ar tiem pietiktu lielāku mākslas izstāžu būvei, neaizmirstot arī sociālās prasības: nodrošinātību vecumā, nespēkā, slimības un nelaimes gadījumos. Slikta valdība, nepievēršot uzmanību nedz sociālajām vajadzībām, nedz visnepieciešamākajām valsts funkcijām, atbalstīšot vienīgi spekulantu saimi,” tā K. Baloža domas atstāstītas minētajā Balabkina un Šnepa grāmatā.

Diemžēl K.Baloža tālredzīgie plāni netika ņemti vērā. Daļēji tos sāka īstenot tikai K.Ulmaņa režīms pēc 1934. gada, bet tam bija pilnīgi cits zemteksts, kas izrietēja no tā laika starptautiskās konjunktūras, nevis Latvijas attīstības interesēm. Diemžēl piepildījās K. Baloža pesimistiskākās prognozes, kas ietvēra Latvijas valsts bojāeju. Atliek piebilst, ka arī mūsdienās Latvijas nākotne un pastāvēšanas izredzes ir tieši atkarīgas no tā, vai mēs pieņemsim un īstenosim K. Baloža attīstības plāna principus. Attieksme pret šiem attīstības principiem tad arī ir vislabākā mēraukla, ar ko vērtēt mūsu politiķus, partijas un Latvijas nākotnes izredzes.


Jānis Kučinskis


  • Laba humora izjūta tev, Jāni – Liela daļa izdzīvojušo nabadzības un bezcerības dēļ apskauž aizgājējus. :D:D
    ————-
    Es piedāvāju alterantīvu skatījumu uz ekonomiku – vērtēt to nevis pēc naudas daudzumua, iekrājumu daudzuma, IKP, NKP, valsts parādu daudzuma…, bet gan pēc dzīves kvalitātes.
    ————-
    Daži piemēri.
    1. Mans Opaps, kurš pats sevi nodrošina ar pārtiku, siltumu un ūdeni, Latvijas ekonomiku papildina 0 apjomā. Viņš pat nav spējīgs atrast veidu, kā notērēt savu pensiju, kura viņam krājas un krājas bezjēdzīgi viņa kontā. Toties viņa dzīves kvalitāte ir daudz labāka nekā lielajiem IKP veidotājiem – siltuma un elektrības rēķinu maksātājiem, pārtikas veikalu apmeklētājiem un par algotu samakstu nolīgtajiem nodarbinātajiem.
    ————–
    Pietiks ar vienu piemēru.
    ————–
    Ražojiet, tērējiet, penlniet, konkurējiet par vietu tirgū, par augstāku amatu, lielāku atalgojumu un neaizmirstiet vakarā skatīties seriālus – tas arī uzlabo ekonomiku – jo vairāk skatītāju, jo vairāk naudas tiek tērēts reklāmām. TV skatīšanās var kļūt par ekonomikas atdzīvinātāju, ja visi tam nopietini pievērsīsies.

  • Sveiki!
    Ne gluži pa šo nodaļ,bet kopuma un īpaš par 8. nodaļas pēdējo Tsiolkovsky’s Imperative
    http://www.hudsonfla.com/thesis.htm
    P.S. Kur cimds tur roka;)

  • Jāņem vērā, ka plaša patēriņa preču ražošanā mūs pilnīgi izkonkurē Ķīna. Tagad Ķīna mūs izkonkurē arī darbagaldu ražošanā un mašīnbūvē. Mums paliek tikai sīkražošana. Visa Eiropa kļūst par Ķīnas agrāro piedēkli. Palikušas tikai dažas augstās tehnoģijas rūpnīcas, kuras Ķīna nespēj uzbūvēt. Latvijai paliek tikai ostas un būvmateriālu ražošana. Tai pašā laikā Eirosavienība slapē mūsu lauksaimniecību, maksājot saviem lauksaimniekiem milzu subsīdijas. Iestāšanās Eirosavienībā bija Latvijai ārkārtīgi neizdevīga, bet Latvijai līdz šim nav bijis valdības, kas gribētu saprātīgi pārvaldīt valsti. Tāpēc iestāšanās Eirosavienībā bija mazākais ļaunums.

  • Kasper, arī britu kolonizatori savulaik apgalvoja, ka viņu kolonijām ir ļoti paveicies, ka tās nokļuvušas britu aizbildniecībā un kultūras ietekmē. Kā redzam, šīs kolonijas vēl tagad nav izkūlušās no šīs “laimes”. ES pret Latviju izturas kā pret sakautu pretinieku – demontē mūsu atlikušās ražošanas jaudas, apliek ar nodokļiem, diktē mūsu monetāro politiku, veicina Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu un/vai iedzīšanu parādos. Manuprāt, tas ir tieši lielākais ļaunums. Jo ātrāk no ES aizbildniecības izkļūsim, jo labāk mums. ES noteikumi vispār un principiāli nepieļauj krīzes pārvarēšanu.
    Lai arī patiešām reālās ekonomikas centrs no Rietumiem pārvietojas uz Dienvidaustrumāziju, tas nav šķērslis Latvijas attīstībai, bet drīzāk jau priekšrocība, jo varam izmantot tranzītvalsts statusu. Ķīna ražo daudz, bet ne visu. Pieprasījums pēc labiem ražojumiem nav kritis, ko izmanto, piemēram, Baltkrievija. Ja mēs atbrīvojamies no ES pinekļiem, mums paveras milzīgas attīstības iespējas. Tikai nevajag uzreiz pārlieku uzsvaru likt uz eksportēšanu. Kā norādīts rakstā, galvenais tomēr ir iekšējais tirgus.

  • Aigar, slava Tavam vectēvam! Ar līdzīgām metodēm tagad kuļas daudzi – tā ir laba IZDZĪVOŠANAS taktika grūtos apstākļos, kad valsts ir disfunkcionāla, bet cilvēks no vecajiem laikiem mantojis māju un saimniecību. Taču tā tiešām ir tikai izdzīvošana grūtos laikos, nevis attīstības recepte visai valstij un sabiedrībai.

  • Ja jau ierunājāmies par ES, tad, kā Tu vērtē Ignalinas AES slēgšanu?

  • Ignalīnas slēgšana ir Lietuvas upuris uz ES impēriskā altāra. Tas ir liels zaudējums gan Lietuvai, gan mums. Tas ir milzīgs trieciens Lietuvas neatkarībai un attīstībai.
    Enerģētiskā neatkarība ir ļoti svarīga Baltijas valstīm. Šai nozīmē Ignalīnas slēgšana ir sāpīgs un bezjēdzīgs zaudējums.
    Latvija varētu spert lielu soli uz priekšu, ja gudri izmantotu Latvijas zinātnieku iestrādes kodolsintēzes jomā. Tās varēs īstenot tikai atbrīvojoties no ES impēriskajiem žņaugiem.

  • Kas mums ir atlicis? Ko mēs vēl varētu atdot? Kas ir A.Piebalgs – Latvijai un vispār kopumā?

  • Dot vai atdot var tikai tas, kuram kaut kas ir. Tagad ir laiks nevis vēl ko atdot, bet gan atgūt. Pirmkārt jau brīvību. Pietiek tēlot čūskas hipnotizētu zaķīti. laiks ir mosties un apzināties savu cilvēcisko cieņu.

  • Ja Latvijas Banka uzskaitīto bezdarbu prognozē 20% robežās, tad faktiskais bezdarbs būs 2x lielāks (to atzīst arī Augulis)un skars katru otro Latvijā strādājōšo. Tas ir ārprāts, kas rada divas smagas problēmas. Pirmā, protams, skar bez darba atrododošos cilvēkus, kuru sociālās un iztikas problēmas tiek risinātas ar “papīru” palīdzību. Otra problēma skar visu valsti kopumā, puse valsts ir bez darba, netiek ražotas materiālās vērtības, valsts slīgst nabadzībā.
    Valdības rīcība šādos apstākļos ir noziedzīga, tā nedara neko.
    Vai laukos nevar organizēt kurināmā sagādi un šķeldas ražošanu, mežu izstrādi? Vai valsts, lai novērstu daudzo tūkstošu pavalstnieku badošanos, nevar organizēt lauksaimniecības produktu ražošanu ar bezdarbnieku palīdzību un pašu vajadzībām, lai samazinātu importētās produkcijas ievestos apjomus? Vai tie celtnieki, kuri palikuši bez darba un dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kamēr darba nav, nevar sākotnēji vismaz savu māju nosiltināt? Kāpēc tās tūkstoš tantiņas vajadzēja aizvietot ar dārgo e-talonu. Padomājot varētu atrast simtiem iespēju, kā risināt šos nodarbinātības jautājumus un pārvarēt krīzi. Tieši tagad vajadzīgi uzņēmīgi un radoši risinājumi, kurus esošās politiskās sitēmas ietvaros, kad katrai partijai pieder sava ministrija un savi sponsori, kad atbildība tiecas uz 0, neatrast. Jebkuru iniciatīvu var norakt tūkstoš veidos. Labāk ir nedarīt neko. Tā iekārtota valsts.

  • Induli, traģiskākais nav tas, ka valdība nedara, bet gan tas, ka MĒS neko nedarām lietas labā. Valdība ir tikai sabiedrības atspoguļojums administratīvā līmenī.
    Starp citu, janvārī tiek plānotas zināmas sabiedriskas aktivitātes. Es saņēmu šādu vēstuli:
    ——————————————————
    Janvārī plānoti 3 mītiņi – piketi (13. janv. – pie Parex, 23. janv. – pie Villas Marta Bulduros un 20.janv. 17-18 pie Valsts Drošības policijas – čekas ēkas). Rīkojam mēs – antiglobālisti! Gandrīz 100% piedalās VAK ar Arvīdu Ulmi, Agra Sūnas partija un, cerams, vēl kāds (info: http://www.antiglobalisti.lv). Lai nebūtu vienkārši emocionāls pasākums, kas ātri beigtos, ir ideja noformulēt prasības Saeimai, ko tai steidzami būtu jaizdara tuvāko mēnešu laikā. Prasības parakstītu vairākas biedrības un partijas, kas kopīgi piedalītos mītiņos utt. Prasību neizpildīsanas gadījumā mītiņi un piketi kļūtu arvien biežāki un uzstājīgāki.

  • Jāni, ši iekārta, kuru apsaukā par demokrātiju, ir ārkārtīgi efektīva un dzīvotspējīga. Manuprāt, nav tādu pozitīvu piemēru, kur konfrontācija tauta – valdība būtu devusi jebkādu rezultātu. Ja neskaita, ka no mušas ziloni vienmēr var izpūst. Tā būs kārtējā “tvaika nolaišana” un “demokrātijas rūdījums”, kura arvien vairāk un vairāk ievēros katra intereses un vajadzības….

  • Konfrontācija nav vienīgā taktika, lai arī tai var būt pozitīva nozīme. Vai demonstrēšana un prasību iesniegšana saviem vēlētiem pārstāvjiem vispār būtu nosaucama par konfrontāciju? Manuprāt, tā ir normāla mijiedarbība, jo kā gan citādi šie pārstāvji var uzzināt tautas gribu?
    Ja šī normālā mijiedarbība nenes rezultātus, tiek ignorēta vai tamlīdzīgi, tad gan iespējama gan konfrontācija, gan nesadarbošanās-pilsoniskās nepakļaušanās taktika. Bet līdz tam mums vēl tāls ceļš ejams. Jo līdz šim neviena organizācija, neviena kustība nav vēlētiem pārstāvjiem iesniegusi savas skaidras prasības. Bijuši vien protesti reaģēšanas režīmā, piemēram, pret algu samazināšanu. Tas ir zemākais līmenis – stihiska reaģēšana. Manuprāt, tas jau sevi izsmēlis.

  • Un vēl, Induli. Tu saki – “šī iekārta”, it kā tā būtu no ārienes uzspiesta, bet mēs būtu tikai šīs uzspiestās iekārtas pasīvi upuri. Lieta tā, ka šo iekārtu veidojām MĒS VISI! Kurš aktīvāk, kurš – ar savu vienaldzību, pasivitāti,bailēm, tuvredzību, ignoranci, neticību sev, mazvērtības sajūtu, alkatību utt.
    Tas ir līdzīgi tam, kā daudzi vecāki par savu bērnu izdarībām vaino televīziju, sliktus draugus utt. Bet tie taču bija viņi paši, kuri savus bērnus atstāja novārtā, sapirka televizorus un ļaunas videospēles, proti, atstāja savus bērnus TV, elektronisko rotaļu un ielas audzināšanai.
    Tāpat ar valdību un deputātiem. Mēs no viņiem neko neprasījām, mēs viņus nenolikām savā vietā, mēs viņiem piedevām burtiski katru cūcību, mēs ar savu pasivitāti savu valdību atstājām atvērtu ārējām ietekmēm, mēs paši automātiski uzņēmāmies upuru lomu un turpinām šo upuru lomu spēlēt. Vai tad šādā kombinācijā varējām gaidīt citus rezultātus? Ja mēs ļaujam citiem apsaimniekot savu valsti, ja mēs paši atsakāmies no neatkarības, vai jābrīnās, ka esam tajā tikai vergi?
    Viss notiek likumsakarīgi un taisnīgi. Ja gribam citu rezultātu, jāmainās mums pašiem.

  • Šīs politiskās sistēmas kodols ir apaudzēts ar dažādiem aizsargmehānismiem. Zombēšanu, interešu sadalīšanu, un stimulēšanu paust savas intereses, kas noved pie tā, ka šis valsts kodols kļūst neietekmējams. Nav pat svarīgas tā prasmes vai īpašības.
    Tāda veida manifestācijām vai demonstrācijām ar zinībām par tautas gribu ir pamazs sakars. Valsts kodols paskaidros, ka vienīgais objektīvais vērtējums ir vēlēšanas. Pat ja tās ir zombētas un daudz maz objektīvas tikai tajā vienā – vēlēšanu dienā un valsts vadītāju atbasta tikai padsmit %.

  • Vajag lietas saukt īstajos vārdos, tāpat kā tādus ES puļķus kā A. Piebalgs & co. Demokrātija tas ir perfeksts instruments visādu liberālonānistu smailē.
    Ko viņi ir devuši. Neko. Tukša muldēšana un skaista gaiļa dziesmas slavināšana. Kurš tagad atbildēs par to, ka piebiedrojoties ES sastāvam esam nonākuši tajā saucamajā ekonomiskajā krīzē? Neviens. Un tā tas būs arī turpmāk. Neviens. Nekad. Nekur. Bet redziet – jūs tur. Jūs par daudz prasat.Dialogi. Konfrontācija? Cerīgi? Laika notērēsānai – jā. Pienācis laiks izmēst.

  • Ši laiks vienkārši norāda, ka cilvēciņi dzivo savai iekārei, savam – Ego labumam. UN vēl spekulanti tas ir sabiedrības vairums. Dzīvot tā viegli, izšķērdīgi. Citus pamācīt, lai sevi pasargātu> palaiskoties. Viegli nopelnīt, uz procentiņiem. Iedot ledenītes pasūkāt, izlikt masu saziņas informatīvās barotavas. Sačakarēt visu un priecāties, ka ir baigais jūklis -šīze, bet kamēr šie tur izskaidrosies, kas ir kas, mēs jau būsim, ko iepelījuši vai noglūnējuši(tā -viņi). Idioti, tas ir sabiedrības virzītājpolitisklais spēks. Uz nekurieni.

  • “…arī mūsdienās Latvijas nākotne un pastāvēšanas izredzes ir tieši atkarīgas no tā, vai mēs pieņemsim un īstenosim K. Baloža attīstības plāna principus. Attieksme pret šiem attīstības principiem tad arī ir vislabākā mēraukla, ar ko vērtēt mūsu politiķus, partijas un Latvijas nākotnes izredzes.” – PAREIZI!

  • Induli! Redzu, ka Tu tikai meklē attaisnojumus, kāpēc neko nevajag darīt.
    Nevienu nevar nozombēt pret paša gribu. Neviens pagaidām netiek ar važām pieķēdēts televīzijai un ar varu spiests sevī uzņemt to banālo propagandu un reklāmas. Es labi atceros, kā cilvēku vairākums 90. gadu sākumā paši rāvās un bija gatavi lielu naudu maksāt, tikai lai redzētu tās pornopārraides, seriālus, šovus un citas jēlības. Un vēl tagad raujās – gatavi pārdot savu pēdējo govi, lai tik iegādātos tos digitālās televīzijas dekoderus un pieslēgties tiem kanāliem.
    Sabiedrība ir ne mazāk slima, ja salīdzina ar t.s. eliti. Piemēram, daži puiši jau otro mēnesi dzīvo teltīs pretī MK, ziedo savu veselību visas sabiedrības labā. Es tur pāris reizes biju. Pie viņiem nāk galvenokārt ārzemnieki: dāņi, briti, norvēģi, krievi un citi tūristi un ārzemnieki. Nāk, apbrīno, redz cerību. Bet mūsu tauta arvien paliek ne tikai vienaldzīga, bet pat ņirgājas par saviem nedaudzajiem cīnītājiem (palasiet komentārus zem materiāliem par Brīvības telšu pilsētiņu). Pat bezdarbnieki, kuru labā cīnās teltīs dzīvojošie, neatrod laiku kaut dienā pulcēties ap šo nelielo brīvības saliņu un sākt rīkoties savas nākotnes vārdā. Viņi uzskata, ka ir gudrāki, jo iemanījušies par neko nedarīšanu saņemt pabalstu (pagaidām!). Viņi par rītdienu nedomā. Tāpat tie, kas aizbrauc no Latvijas. Viņi domā: lai tie idiņi tur ņemās, bet man ir robs Īrijā vai Anglijā. Viņi labāk ir vergi svešumā nekā saimnieki savā dzimtenē. Tipiska vergu psiholoģija.
    Taču tā nav neārstējama slimība.

  • Par Vācijas “ekonomisko brīnumu”:
    http://www.imperiya.by/authorsanalytics.html?id=5520

    «Никакая экономическая ситуация
    не может быть настолько безнадежной,
    чтобы решительная воля и честный труд
    всего народа не могли справиться с ней»

    Людвиг Эрхард

  • turpinot Agneses norādīto ….

    Идеология реформ
    Эта идеология известна также под терминами «ордолиберализм», «солидаризм» или так называемый «третий путь».
    Vai mums ir trešais ceļš? Nav zināms. Dzirdēju, ka Dombrovskim plāns A, plāna B nabija jeb nav sadabūts.

    Министр прекрасно понимал, что для успеха реформ и роста доверия населения необходимо достичь реальных результатов в разумные сроки, проводя открытую и понятную политику.
    Skaidra politika. Kā to saprot katrs.

  • un vēl …

    Союзники первоначально не очень торопились с реформами, опасаясь слишком быстрого восстановления Германии, но ситуацию изменила «холодная война», США стали нужны сильные союзники в Европе.

    Vai te nebūtu ko aizdomāties?

  • Aivars Za – t.s. demokrātija mūsu apstākļos nav nekas īpašs, tā ir pārvaldes sistēma, kurai ir dažas īpatnības salīdzinājumā ar -ideālu, autoritāru pārvaldes uzbūvi. Nav atbildības, nav mērķa, nav vienotības un saistībā ar to arī rīcībspējas. Vai tas ir daudz, vai maz? Izrādās, var arī tā, bet cik ilgi?
    Paldies,Jāni, tu noformulēji visas kaites. Ko tālāk? Iesim, žīdiem prasīsim, lai atdod naudu? Domāju, ka vajadzīgs mērķis un vienots spēks. Tērējoties sīknaudā, čiks vien būs.

  • Ekonomists, politologs, sabiedrisks darbinieks un zinātnieks, vairākkārtējs ASV prezidenta kandidāts Lindons Larušs (Lyndon LaRouche), piem., :

    http://www.imperiya.by/news.html?id=17496

    Попытка восстановить имперскую систему в Европе приняла форму конфликта между венецианскими финансистами и флорентийским ренессансом пятнадцатого столетия, вплоть до триумфа последователей “Новой венецианской” фракции Паоло Сарпи (1582 г.). Форма Британской империи была установлена посредством англо-голландской аранжировки так называемой “Семилетней войны” Парижским мирным договором в феврале 1763 г., который создал частную англо-голландскую британскую Ост-Индскую компанию, фактически как империю.

    По сути так называемая Британская империя (иначе известная как англо-голландская либеральная система) является коммерческой финансистско-ростовщической системой, основанной на принятой Сапри злобной иррациональной “протестантской” догме средневекового Уильяма Оккама; догме, известной сегодня как англо-голландский либерализм. Финансистская система, основанная на догме оккамитского англо-голландского либерализма, по существу всё ещё остаётся идеологией британской имперской системы и по сей день.

    Политически и стратегически Британская империя по сути не империя Британских островов, а олигархический финансистский консорциум венецианского образца; империя, являющаяся, подобно средневековой Венеции, скорее слизистой плесенью конкурирующих международных финансистских кругов, чем нацией. Правление, по общему признанию, находится в кабинетах британской монархии; но в действительности эта империя представляет собой транснациональную сеть финансистов и связанных консорциумов, объединённых посвящённостью создания той формы международной империи, которую мы сегодня называем “глобализацией”.

    Американский президент Франклин Рузвельт был решительно настроен разрушить ту Британскую империю как только закончилась война 1939-1945 гг. Его смерть, к сожалению, привела к власти подлого сообщника Черчилля по британским имперским интересам – Трумэна, и, в конечном итоге, к развалу конституционной формы американской экономики, из-за событий в период 1968-1981 гг. Сегодня доллар США всё ещё доминирует над миром, но долларом фактически управляют (начиная с ликвидации в 1971-72 гг. системы Бреттон-Вудса и жульничества с ценами на нефть 1973 года) англо-голландские либеральные финансистские консорциумы, сосредоточенные в Европе, а не в США.

    Vairāk krieviski, piem.:
    http://www.imperiya.by/search.html?q=%CB%E8%ED%E4%EE%ED+%CB%E0%F0%F3%F8

    Angliski:
    http://www.larouchepub.com; http://www.larouchepac.com

  • Nauda un ekonomika ir pavisam atšķirīgas lietas. Ja sabiedrībai par mērķi tiks uzstādīts naudas daudzums, ja tā to atbalstīs, tad arī nogalināt, lai iegūtu šo naudu, vairs nebūs grēks. Sabiedrībai vajadzīgi mazliet citi mērķi.

  • O-HO! :)
    Ko Tu ar to domāji – “žīdiem prasīsim naudu”? Tas gan ir labs paņēmiens, kā novirzīt uzmanību no apspriežamās tēmas un pēc tam varbūt sākt izdalīt antisemītisma birkas…
    Būtu labi, ja Tu savu domu gājienu konkretizētu.

  • Jāni, šos aicinājumus taču Tu pats ieliki!
    Janvārī plānoti 3 mītiņi – piketi (13. janv. – pie Parex, 23. janv. – pie Villas Marta Bulduros.

  • Kāpēc atkal aizrunājamies par naudu? Pa monetārās sistēmas hospitālizāciju, kaut kādu amerikas banku pārtaisīšanu utt>tas jau ir aizgājis laiks. Mums jāpāriet uz citu kvalitāti, nevar skatīties sagruvušās sienās.
    Nauda savu devolūcijas posmu ir izgājusi. Nekā laba sabiedrībai kopumā nebūs. Vienīgie ieguvēji (kas nemaz nav vienīgā un pilntiesīgā pasaules sauja) būs spekulanti.
    Tātad nez monetārisma.

  • Jā! Un Jānis (11:18) vēl aicināja uz antiglobālistu saietu, la gan K. Petrovs (KOB) savās lekcijās skaidri un pamatoti izskaidroja, kas ir šie antiglobālisti un kā rocinās viņi darbojas. Neieminēšos par A. Ulmi.Nu nē

  • Ā, sapratu. Tur gan nav nekas par naudas prasīšanu no žīdiem, bet Parex jautājums tiešām aktuāls. Šo banku patlaban pārņēmusi valsts un tās parādus uzkrāvusi mums.
    Tās akcijas nav manis organizētas, iekopēju tikai vēstuli, ko man atsūtīja paziņas. Tomēr jebkurā gadījumā akcijas ir zināma izkustēšanās šajā vienaldzības laikmetā. Akciju virziens un mērķi ir atkarīgi no mums.
    Varu iekopēt arī prasības, ko tie cilvēki sagatavojuši. Tās vēl ir uzlabojamas, precizējamas, varbūt pat pilnīgi pārskatāmas un no jauna uzrakstāmas. Te, lūk varētu būt darbiņš mūsu prātiem un gudrībai.
    ———————————————————–
    Latvijas Republikas Saeimai
    2010. gada . janvārī.

    Mēs, apakšā parakstījušās biedrības un politiskās partijas, pieprasām:

    Steidzamas izmaiņas ekonomiskajā politikā:

    1. Visus banku aizdevumus Latvijas teritorijā, kas izsniegti ārzemju valūtās, nekavējoties konvertēt Latvijas latos un ar likumu noteikt, ka vienīgais likumīgais kredītu izsniegšanas – ņemšanas veids Latvijas valsts teritorijā ir iespējams tikai nacionālā naudas vienībā – Latvijas latos.

    2. Steidzami izveidot Latvijas Tautas Banku (iespējams, uz „Hipotēku un zemes bankas” bāzes) ar 100% valsts kapitālu, kurā tiktu izvietoti pilnīgi visi pensiju un sociālie fondi, valsts uzņēmumu, uzņēmumu ar valsts kapitāla daļām, kā arī jebkuru citu ar valsts vai pašvaldību finansēm saistītu institūciju konti. Caur šo banku jāveic visu iedzīvotāju un uzņēmumu maksājumus par elektroenerģijas, gāzes, siltuma u.c. patēriņu. Šai bankai jāpiekļaujas arī „Latvijas Pastam”. Privātās un ārvalstu bankas drīkst strādāt tikai ar privāto klientūru Latvijas valsts noteikto normu robežās.

    3. Nekavējoties uzsākt importa preču un pakalpojumu aizstāšanas stratēģiju, atbalstīt vietējos uzņēmumus, kas eksportē savu produkciju.

    4. Steidzami pieņemt likumus, kas aizliedz kredīta devējam atsavināt kredīta ņēmēja vienīgo dzīvesvietu sakarā ar maksātnespēju, kas izveidojusies ekonomiskās krīzes rezultātā.

    5. Aizliegt kredīta devējiem izsniegt kredītus ar mainīgo procentu likmi, kā arī aizliegt piemērot soda sankcijas maksātnespējas gadījumā, kas izveidojusies krīzes rezultātā.

    6. Jautājums par „Parex” bankas likteni, kā arī visi svarīgākie jautājumi saistībā ar šo banku, ir lemjami atklāti, apspriešanā un lemšanā iesaistoties nevalstiskām organizācijām un Latvijas tautai („Latv. Rep. Satv.” 2. pants).

    7. Panākt sociālo taisnīgumu, samazinot nodokļu slogu maznodrošinātākajiem un palielinot turīgākajiem valsts iedzīvotājiem.

    Steidzamas izmaiņas likumdošanā:

    1. Izveidot neatkarīgu komisiju, kas izmeklētu „valsts nozagšanas” faktus, kā arī sauktu pie kriminālatbildības vainīgos, kuru dēļ Latvijas valsts ir nostādīta bankrota priekšā. Saukt pie kriminālatbildības personas, kuru pieņemtie lēmumi kaitē Latvijas valsts un tās iedzīvotāju vairākuma labklājībai un interesēm.

    2. Gadījumos, kad pieņemtie lēmumi ir pretlikumīgi, vai neatbilst Latvijas pilsoņu vairākuma gribai, šie lēmumi ir jāpasludina kā nelikumīgi, tie ir jāatsauc un jāpasludina par spēkā neesošiem. Tas attiecas arī uz starptautiskiem līgumiem.

    3. Valsts ierēdņiem un amatpersonām jānes pilna politiska un atsevišķos gadījumos arī administratīva vai krimināla atbildība par sevis pieņemtajiem lēmumiem. Lai to nodrošinātu visām balsošanām ir jābūt atklātām un publiski pieejamām, lai jebkurš Latvijas pilsonis varētu izvērtēt katra konkrēta deputāta pozīciju katra konkrēta jautājuma pieņemšanā. Tautai ir jābūt tiesībām apturēt jebkura lēmuma stāšanos spēkā, atsaukt jau pieņemtos lēmumus, kā arī priekšlaicīgi atsaukt izvēlētos deputātus.

    4. Jebkura referenduma ierosināšanai nepieciešamo 10000 parakstu notariālā apstiprināšanā noteikt fiksētu likmi – vienas minimālās algas līmenī. Iesniegums tiek izskatīts viena kalendārā mēneša laikā, bet referendums tiek rīkots ne vēlāk kā divu kalendāro mēnešu laikā, kopš iesnieguma iesniegšanas brīža.

    5. Valstij jārada iespēju un jāgarantē pilnīgi visām Latvijas politiskajām partijām vienādus apstākļus savu uzskatu bezmaksas paušanai televīzijā un radio. Tas attiecas arī uz raidījumiem, kuros piedalās tikai tās partijas, kuras ir pārvarējušas 5% vai 2% atbalstītāju barjeru. Ir jāparedz vienādu raidlaiku ilgumu un jāapmaksā tie no valsts līdzekļiem. Papildus apmaksātas politisko partiju reklāmas masu informācijas līdzekļos ir aizliedzamas.

    6. Jāaizliedz gan tiešās , gan slēptās politisko partiju reklāmas lielformāta plakātu veidā, kas tiktu izvietotas publiskās vietās (piem.: reklāmu stendos, ielās, uz namu fasādēm un tiltiem).

    7. Vēlēšanās nedrīkst izvirzīt savu kandidatūru personas, kas nav attiecīgo partiju biedri. Izvēlētiem deputātiem ir jāpilda savi solījumi un tie nedrīkst mainīt savu partiju programmās izvirzītos mērķus. Pēc ievēlēšanas tās nedrīkst veidot koalīcijas nesaņemot atļauju no saviem vēlētājiem.

    8. Gadījumos, kad ievēlētie deputāti vēlas mainīt savu partejisko piederību vai kļūst bezpartejiski, viņi zaudē savu deputāta statusu. Tiem ir jānoliek savas pilnvaras (mandātu) un jāatstāj ieņemamais amats. Viņu vietā deputāta pienākumus sāk pildīt nākošā persona, kas partijas deputātu kandidātu sarakstā ir ieņēmusi visvairāk vēlētāju atbalsta.

    9. Gan valsts, gan pašvaldību līmeņos lēmumi par svarīgākajiem politiskajiem, ekonomiskajiem un juridiskajiem jautājumiem ir izlemjami publiski, piedaloties nevalstiskajām organizācijām, masu informācijas līdzekļiem un sabiedrības pārstāvjiem.

  • Aivar, beidz te taisīt provokācijas un dzīt demagoģiju! Es ne uz kādām antiglobālistu akcijām pagaidām neaicināju, tikai informēju par vēstuli, ko esmu saņēmis.
    Man jau ir slikta pieredze, ka uz kaut ko aicināt TF publiku ir bezjēdzīgi. Katrs aicinājums līdz šim ir beidzies ar izgāšanos un kaunu – ar veselu ignorances un provokāciju izvirdumu :)

  • Diemžēl piepildījās K. Baloža pesimistiskākās prognozes, kas ietvēra Latvijas valsts bojāeju.
    ——————————————————–
    Nemeklēsim vainīgos. Tos mēs tāpat jau nojaušam. Atliek tikai piekrist K. Balodim.

  • tādā gadījumā, Jāni, Tevi kāds cer izmantot?
    Tavuprāt es kaut ko aizstāju ar ar provokāciju? Man nebija ienācis tas galvā.

  • Tā vai citādi, bet tukša pamuldēšana par šo to it neko man neinteresē. Atvainojos par komforta izjaukšanu, ja tāda notikusi. Ar labu nakti! :)

  • Abpusēji

  • 3. Nekavējoties uzsākt importa preču un pakalpojumu aizstāšanas stratēģiju, atbalstīt vietējos uzņēmumus, kas eksportē savu produkciju.
    Pirmā daļa būs pretrunā ar ES regulām, tāpēc pareizāk tajā formulēt tēzi, ka, risinot nodarbinātības problēmu, saražotās preces un veiktos pakalpojumus izvirzīt par prioritāti attiecībā pret importu.
    7. Panākt sociālo taisnīgumu, samazinot nodokļu slogu maznodrošinātākajiem un palielinot turīgākajiem valsts iedzīvotājiem.
    Šķebinoši, vai tik grūti būtu nosaukt kādu matemātisku lielumu un patiesi censties to sasniegt?
    Par likumdošanu.
    1. – Vai tiešām nevienam nepielec, ka tāda rīcība iespējama, kad pats izdod likumu un pats to pilda. Nodalīt izpildvaru no lēmējvaras un kārtībā, bet neder konstitūcija un sākas. Kā saukt pie atbildības – ar kara tiesu? Pirms ko tādu rakstīt, vajag mazliet arī padomāt.
    2. – Muļķības. Kas tos gadījumus noteiks? Trojka? Ar atpakaļejošu datumu? Rīkosim referendumu un pieteiksim karu?
    5. Kāpēc nav minētas vēlētāju apvienības un atsevišķi pretendenti? Tāpēc ka pastāv nekonstitucionālā 5% barjera?
    6. Vai tik grūti pateikt, ka lielformāts – tas ir lielāks par 1×1 m vai tml..
    7. Vai attiecīgās partijas – tās, kas pie siles, vai tās, kas grib tikai piekļūt. Kādi būtu tie mērķi – attīstīsim, uzlabosim, pilnveidosim? Kā to atļauju saņemt? Vēl kādās vēlēšanās?
    8. Kas tad deputātu vēl – tauta, kas ņem nost – partijas vadītājs? Kārtējā dumība!
    9. Ja tā, kā piedāvā šī programma, tad jebkura lēmuma godīguma nodrošināšanai nepieciešama vismaz tautas sapulce. Vai patiesi neviens negrib veidot pārvaldes sistēmu, kurai var uzticēties un kura nes ne tikai tiesisku, bet arī morālu atbildību? Bet nav jau morāles, ko tur runāt.
    Zini, Jāni, šāda programma manā izpratnē pat miskasti rotātu. Un atkal atradīsies cilvēki, kuri pārstāvēs, un aizstāvēs tādus vai līdzīgus miksējumus, un visā nopietnībā solīs mūs visus uzvest tajā stikla kalnā.

  • Sveiki!
    O My God- beig beigās “Aigara Bruveļa” un “Jāņa Bērziņa” dom plūdiens būs pareizāks,tie kas patieš tic kaukām, tā ar dzīvo,meiģina dzīvot,netikai vārdos,rakstos un domās;)

  • - Uz kurieni tu gribi attīstīties jeb gribi attīstīt pasauli?
    – Kādēļ to domā, ka nemitīga ražošana, patērēšana, konkurence par tirugus daļu, par labāku amatu, par vietu saeimā, par resursiem… ir kaut kas vairāk par izdīvošanas taktiku?
    ==========
    Ja tu redzētu, kā dzīvo (varbūt tagad ir biku nolaists) vai agrāk – no 60-ajiem – dzīvoja Opaps (karstais ūdens, duša, automātiska ūdens padeve un uzsilde, labierīcības, svaiga un dzīva pārtika, pārtikas krājumi visam gadam vairāk kā 10 cilvēkiem…), tad tu paklusētu par izdzīvošanas taktikām.
    ———-
    Izdzīvošanas taktika ir jāpiekopj tiem, kam ir nepieciešama nauda.
    Nauda ir nabadzības pazīme.

  • Šīs diskusijas ir muļķīga laika nosišana! Var arī ko citu daudz vērtīgāku svētdienā vai citā dienā padarīt, no kā būtu lielāks labums sev, savam garam, savam noskaņojumam, sev tuvajiem cilvēkiem:( Pēc tam paši rakstītāji cieš, nervozē, uzskrūvējas un tālāk seko apburts loks, tas viss projicējas uz līdzcilvēkiem:( Zemē, t.i., virtuālā vidē, precīzāk izsakoties, bezvērtīgi nomestas daudzas jo daudzas stundas un diennaktis, pat mēneši, gadi! Skic no datora, skic no foruma!!!
    Ir 2 veidu gudrības- viena- KO MĒS VARAM IEGŪT (tā ir par to, ka mācāmies, izglītojamies, virzāmies utt.,lai pašapliecinātos, dzīvotu labāk, pelnītu vairāk utt.utjpr.)
    un otra gudrība- KO MĒS VARAM DOT (vairāk virzīta uz Dieva brīnišķo mācību, kristīgo garu savās dzīvēs, attiecībās ar tuvākajiem un pēc tam lielākos mērogos…)
    Te, netā, ne varam ko gūt, ne ko dot, jo, diemžēl, dzīve nenoris datora ekrānā, tā ir jāizdzīvo. TĀ IR JĀIZDZĪVO REĀLĀ VIDĒ AR SEVI, SEV TUVAJIEM. Un protams, ja tas tik dikti rūp, arī ar tautu. Bet mēs katrs ESAM šīs tautas daļa, to nedrīkst aizmirst.

  • “Es piedāvāju alternatīvu skatījumu uz ekonomiku – vērtēt to nevis pēc naudas daudzumua, iekrājumu daudzuma, IKP, NKP, valsts parādu daudzuma…, bet gan pēc dzīves kvalitātes.”
    Kā tu saproti dzīves kvalitāti – vai apmēram tā, kā ANO Human Development Index vai kā šo, piem., no Vikipēdijas:
    http://en.wikipedia.org/wiki/Quality_of_life

  • Pilnībā piekrītu Aigaram. Nekāda ekonomisko sistēmu lāpīšana un pārveidošana neradīs būtiskas pārmaiņas.
    Manuprāt, tādi vārdi kā ekonomika, politika, konkurence valsts attīstība, nauda uc. ir vispār pēc iespējas jāizmet no apziņas, kaut gan to mums no visām malām borē smadzenēs, ka tas ir nozīmīgi.

  • Kā tu saproti dzīves kvalitāti?
    – ja tev ir pieeja svaigai un no mākslīgām ķimiklājiām brīvai pārtikai, pajumtei, siltumam, gaismai tumšajās stundās, mobilitātei (transportam, infrastruktūrai…), komunikācijām (internets, telefons…), (iz)glītībai, medicīniskai palīdzībai un suverenitātei attiecībā uz izteiksmi, kultūras izpausmi un tiesībām piedalīties sava likteņa noteikšanā, vai tā ir dzīves kvalitāte?
    – ja tu nevari atļauties samaksāt rēķinus par siltumu, elektrību, transportu, komunikāciju, pajumti, pārtiku, medicīnisko palīdzību un nevari noteikt savu likteni, jo politiķi šīs tiesības atņem caur vēlēšanām, tad kas tā ir par dzīves kvalitāti?
    =======================
    Citiem vārdiem sakot:
    – kāda ir jēga no e-biļetēm, ja transportu neviens nevar atļauties
    – kāda ir jēga ir jauniem tiltiem, ja atuomašīnu un cilvēku skaits sarūk?
    – kāda ir jēga no automātiskiem norēķiniem bankās, ja nav ienākumu?
    – kāda jēga ir no robotizētas automašīnu ražošanas, ja tās visiem pietiek vai arī tās nevar atļauties?
    – kāda ir jēga universitātēm, ja tajās iztrūkst mācīšanās un tās retais var atļauties?
    =====================
    Citiem vārdiem sakot:
    – ja tehnoloģijas kalpos peļņai, naudas iekārtai un konkurētspējas uzlabošanai, nevis cilvēkiem, kopēja labuma un sadarbības uzlabošanai, tad arī pēc 130 gadiem mēs dzīvosim krīzē – ne jau finansiālā, bet gan APZIŅAS KRĪZĒ.
    =====================
    Pēc vārds.
    Es secinu, ka apziņas krīzi nav iespējam izlabot, toties cilvēkam ir iespējams attīstīt tādas tehnoloģijas, kas kalpos cilvēkam. Labs piemērs ir Open Source Software un bērna autiņos esošais Open Source Hardware. Tehnoloģijas neizbēgami uzvarēs cilvēku sazombētību un kontroli. Diemžēl tam vēl ir nepieciešams zināms laiks. Ja kāds nenospiedīs Lielo Sarkano Pogu, tad tuvāko 50 gadu laikā politiķi vienkārši nebūs vajadzīgi, jo:
    – katram mājās būs 3D printeris (mazā Ķīna), kas izprintēs visu, kas cilvēkam nepieciešams – no mobīlā tālruņa, kaula implanta un mopēda līdz zondei, kas aizlidos uz Mēnesi izlūklidojumā.
    – cilvēki paši ražos sev pārtiku, siltumu un elektrību, kā arī nodrošinās sevi ar aizsardzību – mobīlām kamerām, kas visu laiku filmēs notiekošo uz visām debess pusēm un saglabās to miniatūrās atmiņu kartēs – elektroniskais liecinieks.
    – vienīgās centralizētās tehnoloģijas būs transports un komunikācijas, tomēr tām nebūs nepieciešami deputāti, līdzīgi, kā kuģa kapteinim nav vajadzīgi politķi pareizai kuģa vadībai – ir nepieciešamas tehniskas zināšanas.
    ===========
    Ko neizdarīs cilvēka apziņa, to izdarīs mākslīgais intelekts priekš cilvēka – caur tehnoloģijām atbrīvos to no verdzības iekārtai un mazam cilvēku bariņam.

  • Sprediķo vien, Aigar! Savos 60 ar astīti nekļūšu par jauno tehnoloģiju guru, un man nepieder neviens kvmetrs zemes, uz kuras varētu pati sev audzēt pārtiku. Tāpēc lietošu maiņas līdzekli, ko sauc par naudu, pēc iespējas saprātīgāk, bet neaizmirstot mazās cilvēciskās neprātības, kuras atkārtojas ar kalendāru precizitāti.
    Bet savai zemītei novēlu atrast tik daudz izdomas bagātu cilvēku, lai samazinātos baisais “nedarbnieku” skaits un laukos būtu dzirdamas suņu rejas…

  • Labi. Cik kvadrāmetrus zemes tev vajag un kurā vietā? Kādus attaisnojumus tu izgudrosi, kad tev būs nepieciešamais zemes “pleķītis”?

  • Var priekš sevis uzbūvēt paralēlu iedomu pasauli un esošo vērtēt sireāli, raugoties no sava, īpaša skatu punkta. Ieguvums – oriģinālas domas un idejas. Pie tam, jo attālinātāks skatījuma punkts, jo oriģinālākas un līdzcilvēkiem nesaprotamākas būs paustās idejas. Pilnībā no esošās dzīves atrauts skatījums nebūs pieņemams pat fantastiskās literatūras cienītājiem. Vispārcilvēcisks skatījums uz dzīvi ir tāds, kurš tuvs, bet kaut kādā mērā un par kaut cik apsteidz un vienlaicīgi ieintriģē sabiedrības vidējā cilvēka uzmanību un attieksmi. “Kaut kādā mērā un par kaut cik” nav ne izmērāms, ne kā citādi nosakāms. Vienīgais objektīvais rādītājs varētu būt rādītājpirksts pie deniņiem. Dažkārt noder par to padomāt.

  • Pilnībā piekrītu tam, ka esošo pasaules ekanonisko modeli nav jālāpa un jāglābj. Vēl vairāk, tam nav jāvelta pat savas domas un uzmanība.
    ————————-
    Ar žīdiem nav tik vienkārši.
    John Kaminski: “Who will save the Jews once the world learns what they’ve done?”
    http://curtmaynardsnewestblog.blogspot.com/2009/12/who-will-save-jews-once-world-learns.html

  • “Heavier-than-air flying machines are impossible.” Lord Kelvin, Peterhouse college, Cambridge. President, Royal Society, 1895.
    ====================
    “I think there is a world market for maybe five computers.” Chairman of IBM, 1943.
    ====================
    “There is no reason for any individual to have a computer in their home.” Ken Olsen, president, chairman and founder of Digital Equipment Corp., 1977.
    ====================
    “The telephone has too many shortcomings to be seriously considered as a means of communication. The device is inherently of no value to us.” Western Union internal memo, 1876.
    ====================
    “Airplanes are interesting toys but of no military value.” Marshal Ferdinand Foch, French commander of Allied forces during the closing months of World War I, 1918.
    ====================
    “Who the hell wants to hear actors talk?” Harry M. Warner, Warner Brothers, 1927.
    ====================
    “The ordinary ‘horseless carriage’ is at present a luxury for the wealthy; and although its price will probably fall in the future, it will never come into as common use as the bicycle.” The Literary Digest, 1889.
    ====================
    “Computers in the future may weigh no more than 1.5 tons.” Popular Mechanics, 1949.
    ====================
    “We don’t like their sound, and guitar music is on the way out.” Decca Recording Co., in rejecting the Beatles, 1962.
    ====================
    “Everything that can be invented has been invented.” Charles H. Duell, commissioner, US Office of Patents, 1899.
    ====================
    “X rays are a hoax.” “Aircraft flight is impossible.” “Radio has no future.” Physicist and mathematician Lord Kelvin, Cambridge University(1824-1907)

    “Don’t you see that the whole aim of Newspeak is to narrow the range of thought?… Has it ever occurred to your, Winston, that by the year 2050, at the very latest, not a single human being will be alive who could understand such a conversation as we are having now?… The whole climate of thought will be different. In fact, there will be no thought, as we understand it now. Orthodoxy means not thinking—not needing to think. Orthodoxy is unconsciousness.” O.Brien, 1984, George Orwell.

  • Kāds kurš saka: “Tas nav izdarāms” nekad nedrīkstētu pārtraukt kādu, kurš to dara.

  • Aigar, vai nevarētu ieplānot laiku, lai šos citātus iztulkotu un publicētu? Iespējams ir viss, bet “kas tieši” un “kad”, ir atkarīgs no mums pašiem – cilvēkiem.

  • Rīt no rīta publicēšu

  • Hei, mani šokē tikai viens: kā var tāds bazārs izveidoties tieši šeit – zem raksta par politekonomijas principiem????
    Par politekonomiku te neviena komentāra!!!
    Ir arī TF (nemaz nerunājot par citām interneta vietnēm) tādi raksti vai materiāli, kuros tukšmuldēšana par šo to it neko būtu vismaz saprotama, ja ne iederīga. Bet tur neviens tukšmuldonis nez kāpēc nekomentē.
    Varbūt esmu nojūdzies, tomēr nesaprotu, kāpēc tieši nopietna tēma pievelk tukšmuldētājus, kas viņus mudina tieši šeit – zem raksta par politekonomijas principiem – izveidot šādu bazāru?????

  • tas tāpēc, ka politekanomija ir taktikas jautājums (būtisks), savukārt cilvēki, kuri ir šeit, saprot (drījāk zina un jūt), ka mus skārušas problēmas ir sugstākā – ētikas, morāles, pienākumu un sirdsapziņas – stratēģijas līmenī.
    Protams Latvija šobrīd ir priekšā (pakaļa) pasaulei visai, bet daudzi mūs drīz panāks, jo tendence ir vienota visai pasaulei – biosfēras iznīcināšana konforta labat. Neviena valdība, koncerns vai konfesija un pilitekanomija te neko nemainīs.

  • Es Tavu atbildi pieņemu. Bet jautājums bija – kāpēc tas bazārs tieši zem šā raksta, kas ir par “nevērtīgo” politekonomiku, kas, kā tu izteicies, – “neko nemainīs”?
    Starp citu, atšķirībā no brīvā tirgus ideoloģijas, kura tiešām norobežojas no morāles un sirdsapziņas (ir tādi Ā. Smita citāti), klasiskā politekonomija sevī ietver tieši morāles, ētikas, pienākuma un sirdsapziņas kategorijas.
    Otrkārt, kaut kā nemanu, ka šie tukšmuldētāji ļoti uztrauktos par morāli. Viņi aizmuld visu, kas sevi un citus cienošam cilvēkam svēts.

  • Es atzīstu tukšmuldēšanas pārspēku. Kamēr nav citu ideju šajā sakarā, pielietoju partizānu un nevardarbīgās pretošanās taktiku. Jāni, paskaties no gaišās puses – lielais komentāru skaits rakstam (iespējams) piesaista viena otra lasītāja uzmanību.

  • Bija tāds onkulis Sadams Huseins, viņa lielālā iecere bija pārtraukt ārējas valūtas diktātu savas valsts ekanomikai. Ko viņs par to dabūja ? 6. ASV floti.
    -
    LABS prezidents viņš savai tautai BIJA.
    -

  • Bet Tu, Klusais, esi anonīms idiots un nekauņa, aiz kura zāle neaug.
    Es gan nedomāju, ka tā gūta statistika var piesaistīt jēdzīgu lasītāju. Tas bazārs vienkārši degradē vietni. Te vairs nav ko darīt.

  • Es taču jau rakstīju: Šīs diskusijas ir muļķīga laika nosišana! Var arī ko citu daudz vērtīgāku svētdienā vai citā dienā padarīt, no kā būtu lielāks labums sev, savam garam, savam noskaņojumam, sev tuvajiem cilvēkiem:( Pēc tam paši rakstītāji cieš, nervozē, uzskrūvējas un tālāk seko apburts loks, tas viss projicējas uz līdzcilvēkiem:( Zemē, t.i., virtuālā vidē, precīzāk izsakoties, bezvērtīgi nomestas daudzas jo daudzas stundas un diennaktis, pat mēneši, gadi! Skic no datora, skic no foruma!!!
    Ir 2 veidu gudrības- viena- KO MĒS VARAM IEGŪT (tā ir par to, ka mācāmies, izglītojamies, virzāmies utt.,lai pašapliecinātos, dzīvotu labāk, pelnītu vairāk utt.utjpr.)
    un otra gudrība- KO MĒS VARAM DOT (vairāk virzīta uz Dieva brīnišķo mācību, kristīgo garu savās dzīvēs, attiecībās ar tuvākajiem un pēc tam lielākos mērogos…)
    Te, netā, ne varam ko gūt, ne ko dot, jo, diemžēl, dzīve nenoris datora ekrānā, tā ir jāizdzīvo. TĀ IR JĀIZDZĪVO REĀLĀ VIDĒ AR SEVI, SEV TUVAJIEM. Un protams, ja tas tik dikti rūp, arī ar tautu. Bet mēs katrs ESAM šīs tautas daļa, to nedrīkst aizmirst.
    Varu tikai piekrist: Tas bazārs vienkārši degradē vietni.

  • Šo rakstu vajag aizsūtīt no TF vismaz 4 augstākajām amatpersonām – V.Zatleram, G.Daudzem, V.Dombrovskim, I.Rimševičam, var vēl kādam.Lai vismaz drusku pakustina smadzenes, lai dod atbildes! Savulaik emigrācijas latvieši stāstīja, kā viņi uz instancēm rakstījuši vēstules, mudināja mūs to darīt.Varam sūtīt individuāli, bet labāk – no TF.
    Pie teltīm Brīvības salā esmu bijusi vismaz reizes 7, vedu kafiju un omletmaizes, būšu arī šodien.Ir jābūt kādam gudrākam cīņas veidam, ne tik ekstremālam un pagaidām bezjēdzīgam!

  • Zem vakardienas raksta Delfos 769 komentāri (uz doto brīdi):
    ‘Telšu pilsētiņas’ iemītnieki vairs nevēlas runāt ar valdību; mēģinās apvienot sabiedrību

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/telsu-pilsetinas-iemitnieki-vairs-nevelas-runat-ar-valdibu-meginas-apvienot-sabiedribu.d?id=29027467

  • Personīgi mani, šeit tik bieži lasītā tukšmuldēšana atgrūž un zinu ka arī citus man zināmus cilvēkus.
    Jāni Kučinski, iesaku tev cilvēku vērtēt pēc darbiem , ne pēc gudrām runām. Atbalstu tevis norādītās norādes, par tukšmuldēšanu.. Secinu ka tāpat kā uz manām norādēm tiek muļķīgi atbildēts.

  • :) Vakar tika apspriesta laba biznesa ideja, kā tieši par energoneatkarību. Uz ko zinoši cilvēki atbildēja, ka pati ideja tiks bremzēta no visām pusēm, gan no ES, gan no vietējo funkcionāru.
    Man ir zudusi ticība jel kādām izmaiņām kamēr dotā sistēma funkcionē un spēj sniegt labumu tiem kas no tās barojās.

  • Jāņa komantāri kā vienmēr ir patīkami un jēdzīgi.
    Andra, varbut uz energoneatkarību skaties kā ģimenes nepieciešamību, nevis biznesa ideju?

  • Es gribētu uzzināt klātesošo viedokli par tagad diezgan plaši izplatīto ideju par to, ka, lai cilvēki dzīvotu labāk, ir jāmaina naudas sistēma. T.i., jānovērš t.s. parādu piramīda. Jeb situācija, kurā katrā noteiktā brīdī noteiktā valūtā nav iespējams atmaksāt visus parādus, jo sistēmā esošās naudas apjoms ir krietni mazāks par izsniegto kredītu un procentu summāro apjomu. Kā rezultātā notiek šī mežonīgā konkurence starp cilvēkiem par to, kurš pirmais uzsēdīsies uz krēsla un būs drošībā un kuri paliks ārpusē, kas izpaužas, citu lietu starpā, arī cenu nemitīgajā palielināšanā vai pārdošanas apjomu palielināšanas nepieciešamībā.

    Kaut kur pat bija viedoklis, ka vajadzība pēc nodokļiem eksistē tieši šīs neatmaksājamo kredītu + procentu sistēmas dēļ.

  • Resp., vai Latvijai palīdzētu tādas finanšu sistēmas ieviešana, kurā nepieciešamo kredītu bez procentiem (vai izlaižot pietiekami daudz naudas procentu atmaksai) uzņēmēji un iedzīvotāji saņemtu no Latvijas Bankas, nevis no komercbankām?

  • 1. Mēs dzīvojam Vardarībā, jo tev, man un visiem nav iespēja izvēlēties nemaksāt Karginam un Krasovickim procentus un ar Nodokļu naudu neapmaksāt banku sliktos darījumus (caur SVF). Tātad Brīvība ir tikai uz papīra – tas ir mārketinga triks vienai no Cilvēku Ferams menedžmenta programām – saucamajai demokrātijai.
    2. Tātad, ja tev būtu iespēja izvēlēties, kur tiek tērētas tevis samaksātās Klaušas (saucas mūsdienās nodokļi) un tu atzītu, ka katram ir tiesības izvēlēties vai atbalstīt vai neatbalstīt banku glābšanu, karu Irākā, ierēdņu algu paaugstināšanu…, tad naudas problēma dramatiski samazinātos.
    3. Nauda ir nabadzības pazīme. Ko tas nozīmē? Nauda tika izgudrota, lai palīdzētu barterim, kurš bija nepieciešams, jo bija nevienlīdzīga resursu sadale (Baltijā bija dzintars, bet nebija varšs…). Jo tu dodieds tālāk uz dienvidiem, jo naudai ir mazāka loma, jo cilvēkiem ir ar vien vairāk tas, kas mums nav, piemēram:
    – siltums ir visu gadu (nav siltuma rēķinu)
    – augu daudzveidība (līdz ar to pieejamība un uzturvērtība) palielinās
    – vienkārši mājokļi (jo nav nepieciešams tos siltināt)
    – nav sniega tīrīšana un ceļu bārstīšana nepieciešama…
    =================
    Tas nozīmē, ka Ziemeļos ir divas iespējas:
    – attīstīt tehnoloģijas (līdzīgi, kā mājās ledusskapis, veļas mašīna vai gludeklis), kuras atrisina šos sarežģījumus bez naudas nepieciešamības – energo-autonomās ēkas, lokālas un atjaunojamo resursu elektrības ražotnes, ceļu apsildīšana ziemas laikā (Somijā jau šur tur ir)…
    – lietot naudu, lai pirktu risināumus no citiem – gāzi no Krievijas, pārtiku no dienvidiem, elektrību no Igauņiem, kurpes no Itālijas (jo pazīstamāki zīmoli – kas ir ļoti savarīgi :D)
    =============
    Negribu izplesties.

  • Nauda, tāpat, kā demokrātija, kapitālisms, brīvais tirgus, komunisms ir viena no Cilvēku Fermas menedžmenta tehnikām.
    —–
    Kad tu skaties uz pasaules karti, tu nevis redzi valstis, bet daudz fermu, kuras visas strādā nelielas ļaužu grupiņas labā – tie, kuri ieviesuši naudu.
    —–
    Lai naudai cilvēku apziņā (rūpīgas manipulācijas rezultātā) būtu jēgas, ir nepieciešams radīt nemitīgas problēmas un tās nevis novērst, bet gan par samaksu it kā risināt. Iedomājies, kas notiktu, ja:
    – autmašīnas degvielas vietā lietotu elektrību, kuru ražotu katra saimniecība vai ēka.
    – visas jaunbūvētās ēkas Latvijā būtu enerģētiski autonomas
    – visa lauksaimniecības Latvijā tiktu piešķirta Latvijas iedzīvotājiem izmantošanai pārtikas ražošanai un Latvijas iedzīvotāju nodrošināšanai ar uzturu
    ————–
    Naudas nepieciešamība samazinātos un Latvijas IKP izgāztos cauri grīdai. Ekonomikas augšana apstātos. Budžeta ieņēmumi un tēriņi samazinātos… Tas sagrautu visu Menedžmenta programmu.
    ==========
    Ceru, ka tas nedzaudz atbild uz tavu jautājumu.

  • Aigar, paldies par atbildi. Es saprotu, ko tu gribi teikt. Un tam piekrītu – taču tā ir attālākas nākotnes perspektīva. Savukārt es gribētu uzzināt – vai ir reāli TAGAD ieviest Latvijā tādu naudas sistēmu, kurā līdzi naudai nenāktu parāds un kurā šo naudu nepieciešamos apjomos kredītā bez procentiem (vai ar procentu atmaksai pietiekamu naudas masu ekonomikā) izsniegtu valsts (= tautai piederoša) banka. Tas būtu tāds kā pirmais posms ceļā uz to brīvību nākotnē, par kuru tu runā.
    ———————————————————-
    Jeb arī visas šīs runas un filmas par to, ka bankas, parādu / procentu sistēma ir galvenais ļaunums, ir nepamatotas un nav iespējams ieviest SAVĀ VALSTĪ citādāku sistēmu?

    + Man ir vēl viens saistīts jautājums (ja te ir kāds ekonomikas jomā zinošs cilvēks, labprāt saņemtu atbildi) – kā nodokļu paaugstināšana LATOS var sekmēt Latvijas ārējo saistību pildīšanu (eiro, dolāri) [izņemot pasakas par eksporta/importa attiecības uzlabošanu ar šādām metodēm]?

  • Kurš izgudroja, ka valstij ir monopols naudas izdošanā? Kurš izdomāja, ka nauda ir vienīgā norēķināšanās metode? Iemet acis kādā alternatīvā norēķinu sistēmā Latvijā, piemēram http://www.tirgus-kaiminiem.lv

  • Aigar, šajā gadījumā ar “valsti” es domāju sabiedrību, mūs visus. Manuprāt, nauda, kura nebūtu jau sākotnēji saistīta ar parādu un procentiem būtu tāds pats barteru aizvietojošs līdzeklis kā tevis pieminētais dzintars un tml. Tikai ērtāks. Faktiski tie punkti, kas ir sistēmā tirgus kaimiņiem arī ir tā pati bezprocentu, bezparāda nauda.

  • Sajuuta ka esi iecikleejies uz uzstaadiijumu ka “mums ir jaamaina esoshaa sisteema”. Nevajag pārdzīvot par banku tirāniju. Pildniigi pietiks ar Aigara noraadiito “atslēgšanos” no tīkla. Iesākumā. Kad kritiskā “atslēgto” massa būs radusies, risinājums būs!

  • Paldies par poti ! derēja labi

  • Un pēc tam? Tā arī dzīvosim visi atslēgtā veidā? Un kā varēs “atslēgties” tie, kam nav ne māju, ne savas zemes? Un kā var atslēgties, ja arī tiem, kam tāda zeme ir, par to ir jāmaksā arvien lielāki nodokļi? Utt. Utml. Vienkārši mazliet apnika visapkārt klausīties par to, kas būs, kad “kritiskā masa” tiks sasniegta. Kaut arī nevienam īsti nav par to sajēgas. Visi tikai min un cer uz labāko.

    Turklāt, “atslēgšanās” un iztikšana ar barteru manuprāt ir pretrunā ar šī raksta tēmu – raksts, cik saprotu, ir par to, kā panākt Latvijas uzplaukumu, tās spēju būt ekonomiski un politiski neatkarīgai valstij un nodrošināt savu tautu ar visu nepieciešamo. Vai tiešām tas būs sasniedzams, tikai mainoties precēm ar kaimiņu?

    Savukārt es gribēju uzklausīt konkrētus viedokļus par Latvijas naudas sistēmas uzlabošanas iespējām. Nevis par to, ka visiem tagad jāsēž mežā un jāgaida, kad nāks “kritiskā masa”. ;)

    Vienvārdsakot, es tomēr domāju, ka pašreizējos apstākļos visa šī runāšana par “atslēgšanos” ir nedaudz utopiska un kaut kādā mērā pat egoistiska.

    Jebkurā gadījumā pateicos par atbildēm!

  • Vai vari formulēt vīziju (tam, kurš atslēdzies)? Vīziju tādai sabiedrībai, kas ir ‘atslēgusies’.

    Pigoram…
    šobrīd nav konkrētu ideju, tādēļ arī neatbildu. Protams, tāpat kā tu, redzu, kas nav pareizi – augļošana, konkurence, līdzcilvēku un dabas izmantošana utt. Aigars jau domā tālākā nākotnē, bet nezinu, kā vienā laika mirklī iespējams pārcelties uz Aigara aprakstīto pasauli. Domāju, ka bez kaut kāda maiņas līdzekļa vismaz pārejas posmā neiztiksim. Tikai jautājums, kas būs par maiņas līdzekli un kas būs tā segums un mērs? Ja ekonomika sabruks, kā raksta Smirnovs, tad varbūt arī kādu laiku ķepurosimies ar dažāda veida bartera sistēmām, līdz izdomāsim, ko pavisam sakarīgu. Ja tāpat uz priekšu tupināsim ilgtspējīgi agonēt, tad godā celsim mūsu pašu latu vai visdrīzāk euro.. Pašus sliktākos scenārijus atļaušos nerakstīt un papūlēšos aizmirst.

  • Ja tu gribi uzplaukt, tad izgudro (vai nopērc) kaut ko tādu, ko vari pārdot lielam baram zombiju, tad
    – kļūsti bagāts,
    – nemaksā nodokļus, jo visu nopelnīto naudu laid caur ofšoriem un reģistrē kompānijas beznodokļus salās (tieši tāpat, kā to dara visi biezie),
    – maksā darbiniekiem mazas algas, lai pašam ir lielāka peļņa,
    – izkonkurē pārējos – lai tie bankrotē vai pārdod savus uzņēmumus tev – tev būs lielāka tirgus daļa
    – ielauzies visos pasaules tirgos, filiāls visās malās, kur ir nauda, pirktspēja – netaisi filiāli Amazones mežā, jo tur cilvēki, lai arī dzīvo labi un ir laimīgi, nevarēs atļauties to sū…, ko tu vieņiem piedāvāsi.
    – lobē, lobē, lobē – visās pasaules malās – arī Latvijā. Politiķi tam ir domāti, lai caur viņiem var izlobēt labus liekumus. Piemēram, ja tev ir lielveikals, tad lobē, lai slēdz visus mazos veikalus tavas filiāles apkārtnē – tā dabūsi lielāku tirgus daļu. Mācies no Latvijā zināmajiem lobēšanas piemēriem. Ja ražo kaut ko, tad pārcel to uz Ķīnu – tur verdzība vēl nav atcelta un vergiem var maksāt santīmus – viņi darīs darbus ar lielāko prieku. Pie tam Ķīnā tev nav jāievēro viskautkādas sutlbības – darba drošības noteikumi, darbinieku tiesības…
    – draudzējies ar Krieviem vai kādu citu mafiju – noteikti ar lielāko mafiju – policiju un politķiem – tie tev nodrošinās jumta pakalpojumus.
    – ja esi izsities pietiekami augstu, lobē, lai uzsāk kaut kur karu – noteikti daudz nopelnīsi, ja karu uzsāksi valstī, kurā ir daudz resursu. Tas strādā ļoti labi – tā dara Lielbritānija, ASV un Krievija – karš pats par sevi labi atmaksājas un var arī pēc tam pārdot resursus.
    – pērc mežus ekvatora rajonā un pārdod koksni – likumdošana ir sakārtota tā, ka par mežu izciršanu dabūsi vēl kompensācijas, ja sastādīsi kaut kādas monokultūras – tas skaitīsies, kā mežu saglabāšana
    – atver banku un aiņemies naudu par zemiem procentiem un tad pārdod to par augstiem procentiem. Dari to kādā jaunattīstības valstī. Aizdod tādā apjomā, ka to naudu nevar atdot. Kamēr aizdod, nodibini kontaktus ar vietējo valdību vadītājiem. Neskopojies ar kukuļiem – tie pēc tam atmaksāsies, jo valdība uzņemsies visus parādus uz sevīm un tos tev atdos no nodokļu maksātāju naudas.
    – ja būsi pietiekami liels uzņēmējs, tad varēsi ar sapelnīto naudu nodrošināt Latvijai daudz naudas un Latvija uzplauks.
    ==========
    Šādā veidā tu vari tieši pieslēgties un nostiprināt saikni ar esošo iekāru un uzvarēt nabadzību Latvijā, ja neskoposies ar sapelnīto. Ja ir kādi jautājumi par detaļām, tad saki.
    ———–
    Iespējas ir lielas, jo visa pasaules slaukšnas infrastruktūra ir perfekti sakārtota. Visur ir valdības, tiek lietota nauda, ir “brīvais tirgus”. Iedomājies cik tev būtu grūti to darīt 5000 gadus atpakaļ – visi par tevi smietos, ja gribētu kādam aizdot naudu, ja gribētu kādam kaut ko pārdot, kas viņam nav vajadzīgs, ja gribētu lobēt sev labvēlīgus likumus… tad visi gardi smietos par tavu naivumu.
    ===========
    Lai veicās, jo visa cilvēce tagad domā, ka ir “brīva”, jo viņiem saka, ka viņi ir brīvi. Tomēr tu tak zini, ka tas ir tikai tādēļ, ka tā sakot cilvēki ir daudz produktīvāki, nekā, ja viņiem teiktu – jūs esat vergi – strādājiet manā labā. Pie tam agrāk tev vergi būtu jānodrošina ar uzturu, mājvietu un izklaidēm – tagad vienkārši atmet grašus un tie paši lūgsies, lai paņem pie tevis verdzībā.

  • Pie tam tādā viedā nodrošināsi arī mārketingu – samazināsi pašnāvību skaitu, kuras izdara cilvēki, kuri ir atlaisti no verdzības (saucas modrni nodarbinātība). Cilvēki ir ieprogramēti justies nelaimīgi, ja nevergo – tev ir visas iespējas – viss ir sakārtots.
    ——-
    P.S. Ja iekaro kaut ko, tad noteikti aizliedz jebkādu publicitāti. Mācies no ASV – 6 gados 1 miljons slepkavība un neviena fotogrāfija avīzēs vai žurnālos. Toties visiem visā pasaulē aprīlī bija ir zināms, ka ir 167 Cūku gripas upuri.
    —–
    Tā lūk jāstrādā. Izgudro jaunu slimību un uzreiz arī zāles – lūk tev ideja naudas lietu sakārtošanai Latvijā.
    =====
    Iespēju tik daudz – vajag tikai kustināt smadzenes un darīties, tad arī Latvija uzplauks un visi būs laimīgi.

  • Aigar, visu cieņu tev par tavām aktivitātēm un par tavu vēlmi darīt labu, bet brīžiem tu cilvēkiem (šajā gadījumā man) uzbrauc neciešami nevietā. Tev patīk malt un malt vienu un to pašu, nemaz neiedziļinoties tajā, par ko īsti dotajā brīdī iet runa, neiedziļinoties uzdotajos jautājumos. Utt. Tavas idejas ir interesantas un manuprāt vērtīgas, taču lai tās īstenotu, jābūt pārejas periodam. Tam būs jānotiek pakāpeniski. Utml.

    Ivo: noteikti ne eiro, jo tad, nemaz nerunājot par tiem sliktākajiem scenārijiem, par kuriem tu vēlies aizmirst, gluži vienkārši no pragmatiskā viedokļa viss šitais murgs agri vai vēlu atkārtosies no jauna. Kamēr pastāv kaut ideja par Latviju kā neatkarīgu valsti, tai ir absolūti nepieciešams saglabāt savu valūtu (lai arī kādā veidā šī valūta izpaustos – lati, Aigara pieminētie dzintari vai tirgus kaimiņiem sistēma – tas viss būtībā ir viens un tas pats tik ilgi, kamēr naudas izdošanas un aizdošanas funkcijas pieder pašai tautai).

  • Atvainojiet par dumju jautaajumu, bet….

    Ko mums ES var izdariit ja mēs vnk sākam darīt tā kā gribam, nospļaujoties uz visiem viņu noteikumiem, direktīvām, banku intereseem, SFV, EK..kaa zilonis trauku veikalā???? Vnk daram to ko vajag MUMS un ja kautkas izdeviigs no viņu puses, tad to pieņemam. Jo principā ES nav pildījusi neko no tā ko ir solījusi. Visi labumi ir tukši zaķa pirdieni ….ak jā, teorētiski varam ceļot/mācīties ES, jo naudas ta nav un vēl varam veikt melnos darbus TUR

  • Lai lemtu ko darīt, ir jazin un jāsaptot ko datīt.
    vai esi pazīstams ar šādu pasaules novērtējumu ?
    http://www.pravaya.ru/look/17723

  • ir jāsaprot kas notiek

  • Es to domāju nopietni – drīkst turpināt arī to, kā ir, drīkst izmantot esošās iekārtas vairāk kā 5000 gadu laikā padarīto, jo to, kā ir, radās ļoti smaga, ļoti ilga un nežēlīgi gara procesa rezultātā.
    —-
    Izmainīt esošo prasīs ļoti daudzas paaudzes, ja vien tehnoloģijām ļaus izlausties. Ja neļaus, tad pat nezinu, ko teikt.

  • Atvaino, Aigar, bet Tu ar tām tehnoloģijām, kuru vēl nav, vazājies kā žīds ar tarbu. Es neesmu pret tehnoloģijām, ciktāl tās netiek izmantotas pret cilvēkiem, tehnoloģijas tiešām ir DAĻA no risinājuma, ko iespēju robežās un aizvien vairāk jāizmanto. Bet tehnoloģijas nav viss risinājums, tā nav panaceja, tās ir tikai viens no līdzekļiem un pat ne galvenais! Tehnoloģijas ir svarīgas, bet tas nav viss.
    Arī tie pašpietiekamības fani lidinās pa gaisu. Protams, kas to var, lai to dara, uz to patiešām jātiecas, bet tas atkal nav risinājums visiem.
    Alternatīvā enerģija pagaidām nespēj nodrošināt pilnvērtīgu saimniecību. Vai nu dedzini lampu, vai ledusskapi darbini, jo abiem nepietiek (to es tā tēlaini). Liela alternatīvās enerģijas ražotāju daļa pati šo elektrību neizmanto, bet gan pārdod nacionālajam elektrotīklam par uzpūstiem tarifiem, tātad parazitē uz citu enerģijas patērētāju rēķina. Turklāt tā nekvalitatīvā enerģija tīklā nonāk ar lieliem zaudējumiem. Tāpēc jābeidz klanīties t.s. vides aktīvistu reliģijai un jāceļ kārtīga atomelektrostacija. Jābeidz postīt mazās upes un parazitēt uz citu rēķina!
    Aigar, Tev ir brīnišķīgs vectēvs un lai viņam laba veselība, bet ne jau Tavs vectēvs cels Latvijai ceļus, tiltus, ostas, rūpnīcas, elektrificēs dzelzceļu, ierīkos modernu ūdensapgādi un attīrīšanas iekārtas. Tam ir nepieciešami pašvaldību un valsts līmeņa projekti, kādus spēj nodrošināt manis izklāstītie politekonomijas principi.
    Brīvais tirgus jeb neoliberālisms jeb “jaunā ekonomika” jeb t.s. globalizācija ar savām tirāniskajām institūcijām (SVF, PB, ES, PTO u.c.) ir tas pats vecais feodālisms, ko XVIII gadsimtā izstrādāja britu kolonizatori. Tā ir parazītiska izsūkšanas un izmantošanas sistēma! No tās mums solidāri ar citām nācijām jāatkratās, jo ir jau XXI gadsimts!!! :)
    Par to arī šis raksts.

  • Tuvāk pie realitātes – dažas rindas no lasītā par mazo biznesu (jo, arī manuprāt, pakalpojumus viens otram sniegsim vienmēr, un būtu labi to darīt uz saprātīgiem noteikumiem):
    Otrdiena, 5.janvāris (2010) | Juris Paiders
    http://zinas.nra.lv/viedokli/juris-paiders-1/12864-stingraku-pamatu-biznesa-izaugsmei.htm

    “Latvijas biznesa modelim ir greizi pamati. Latvijas bizness uzauga kā nomenklatūras veidots. Deviņdesmito gadu sākumā bija pat jēdziens nomenklatūruzņēmējs. Privātais bizness pamatā radās kā ietekmīgu ļaužu vadīts pasākums, kad ar varu saistīts onkulis pārņēma valsts uzņēmumu, to nedaudz nospodrināja, lai beigās uzņēmumu nopārdotu kādam ārzemniekam un labi nopelnītu. Ja neskaita nedaudzus izņēmumus, Latvijas uzņēmumi pamatā nav izauguši no apakšas, kad viens entuziasts sāk ar auto motoru montāžu savā garāžā un padsmit gados tiek pie sava globāla biroja.

    Visus neatkarības gadus ir ieaudzināts, un jau ir izskolota viena paaudze, ir ieaudzināts savdabīgs biznesa modelis: nav svarīgi, ko un kā tu dari, galvenais, lai peļņa ir maksimāli liela. Kas notiek tagad? Uzņēmumi bankrotē, to biznesus pārņem bankas. Jauni ļaudis, kas bija pietiekami apsviedīgi, lai nopelnītu miljonus nekustamo īpašumu burbuļa laikā, atnāk uz banku kā lielveikalu un gudro, kādu biznesu tagad no bankas atpirkt? Ar nekustamiem īpašumiem nopelnīt nevar, bet nauda ir jālaiž apgrozījumā, jo tai jāpelna vismaz 10% gadā. Kas pelna mazāk, tas ir lohs. Tad nu jaunie miljonāri, kuriem labākajā gadījumā ir ekonomista vai psihologa izglītība, skatās, kādu biznesu pirkt – vai akustisko skaņu ierakstu studiju, vai biogāzes mēslu krātuvju cehu, vai sākt bronzas detaļu ražošanu, varbūt pievērsties glicerīna destilācijai. Vēl ir lēti nopērkams datoru programmēšanas bizness mobilajiem telefoniem. Puišiem ir nauda un ir vēlme nopelnīto pārvērst vēl lielākā naudā, gūstot vēl lielāku peļņu. Un ir pilnīgi vienalga, ko darīt – ja nesanāks kalt naglas, tad importēsim zemesriekstu sviestu vai projektēsim atomelektrostacijas. Vienīgais kritērijs ir biznesa plānā ierakstītais peļņas cipars un vēlme pēc mazākām izmaksām un lielākiem ienākumiem. Kas mani šokē visvairāk – jaunizceptajiem miljonāriem nav pat minimālu zināšanu nevienā no biznesiem, kurus tie taisās attīstīt. Toties ir pārliecība, ka biznesa vadībai nevajag pārzināt attiecīgo nozari. Nevajag un viss. Izgāzties nav iespējams, jo viņu lielāko partneru un lielāko klientu uzņēmumi pieder tādiem pašiem jaunizceptiem miljonāriem, kādi ir viņi. Tagad ir bezdarbs, nolīgsim labākos speciālistus, apgalvo puiši, un bizness aizies. Bizness aiziet, tikai paretam, kā Permā (Krievijā), biznesa plānu speciālisti izdomā un palaiž petardes naktsklubā ar iekārtiem salmu griestiem un līķus skaita simtos.

    Tagad, pat bezdarbniekus stumjot uz uzņēmējdarbību, tiem apmācības kā naglas galvā iedzen dogmu, ka pirmais, ar ko jāsāk, ir uzņēmējdarbība – ir jāuzraksta biznesa plāns un tad ar to jāiet uz banku. Tikai šādi attīsta nevis uzņēmējdarbības sākšanu, bet biznesa plānu rakstīšanas nozari.

    Lai sāktu biznesu, vispirms ir jāsaprot: kas no tā, ko tu spēj, ir nepieciešams citiem. Ja tas ir noskaidrots, tad sāc piedāvāt šo pakalpojumu un tiec skaidrībā, cik ļaudis ir gatavi par to maksāt, tad parēķini, vai vēlies šo pakalpojumu veikt par šādu cenu. Ja vēlies un pircēji ir – tad sāc! Par biznesa plānu un banku sāc domāt, kad tev jau iet tik labi, ka pats vairs netiec galā ar pasūtījumiem… Tā bizness izaug no apakšas.

    Valdībai, lai attīstītu biznesu, nav jāmāca biznesa plānu metodika bezdarbniekiem, bet jālegalizē pakalpojumu sniegšana, lai ikviens, kas vēlas sākt biznesu, bez grāmatvedības diploma spētu tikt galā ar vienkāršu un samaksājamu nodokļu nomaksu.
    …………”

  • Tagad paskaidrojiet man tūdaliņi – KĀ reāli ko izmainīt? LV ir parāda atkarībā, enerģētiskajā atkarībā utt., nemaz nevajag armiju, lai bez pūlēm apspiestu jel kādu pašiniciatīvu kas nav saskaņota ar ES, SVF utt..
    Labi – man var būt kāds atbildēs – lai noslēdz energo padevi, lai pārtrauc jebko citu no malas, iesim rekt zemi, stādīt kartupeļus, kamēr vietājais ģēnijs uzkonstruēs perpetuum mobile un tad dzīvosim savā sistēmā, pat pieņemot, ka tas notiktu (paliek jautājums cik % no iedzīvotājiem uz to parakstītos, dodu ļoti lielu iespēju, ka iekš CIP parādīsies drošas ziņas, ka tieši te slēpjās mūžīgais bin ladens, un vispār, te nav demokrātijas, jāieved armija, lai gāztu vietējo diktatoru un atrastu masu iznīcināšanas ieročus.

  • Es to rakstu, ne jau tāpēc, ka vēlētos, lai viss paliek pa vecam, bet lai jaukie ideālisti aizdomātos, KAS REĀLI VIŅIEM STĀV PRIEKŠĀ, lai kaut ko mainītu.

  • KAS REĀLI VIŅIEM STĀV PRIEKŠĀ, lai kaut ko mainītu?
    …….
    Jā, es gribētu to zināt, kurā posmā notiek šī piekāpšanās iznīcinošām prasībām.
    Kādēļ deputāts, par kuru balsoju, nav spējīgs strādāt valsts interesēs?
    Kurā vietā noiet greizi?
    Kāpēc?
    Vai tiešām nav izejas?

  • Nu, ja tehnoloģijas ir ļaunas, tad:
    – izmet ārā ledusskapi
    – atslēdz elektrību
    – nelieto transportu – ej tikai ar kājām pilnīgi vienmēr
    – internetu atslēdz tūliņ
    – datoru nelietu vairs nekad
    – arī baterijas ne un spuldzes nekādā gadījumā
    – izņem ārā stiklus savai mājai un vienkārši aiznaglo tos ar dēļiem… pie tam bez naglām, jo ar tām var nodarīt lielu ļaunumu nejauši uzkāpjot vai ar nodomu kādu piesitot krustā… ak ļaunās naglas.
    ==========
    Tagad nopietni.
    Par enerģiju. Ir divi veidi kā atjaunjamā enerģija nākotnē tiks izmatota Beznaudas iekārtā.
    1. Enerģijas patēriņš tiks samzināts uz efektīvāku ierīču rēķina:
    – parastās spuldzes noaminīs LED
    – mājas, kuras jākurina, nomainīs autonomas ēkas
    – ledusskapji tiks izgatavoti tādā veidā, ka atverot durvis, aukstums NEIZKRĪT ārā. Durvis būs augšā…
    2. Enerģija tiks ražota uz vietas katrā mājā ar atjaunojamiem resursiem – tā nebūs centralizēta. Visdrīzāk tā būs vēja un saules enerģijas kombinācija + vēl šādas tādas tehnoloģijas, kuras tiek galinātas šobrīd dēļ tā, ka apdraud peļņas iekārtu.
    —————
    Par Latvijas ceļiem, tiltiem, ostām, rūpnīcām, elektrificētiem dzelzceļiem, modernu ūdensapgādi un attīrīšanas iekārtām.
    ——–
    Ok. Jāni. Lūdzu izbeidz. Palielinies.
    1. Ja ceļi būtu taisīti pēc labākās pieejamās tehnolģijas, tad tie būtu jābūvē vienu reizi un pēc tam ļoti reti kad jāapsaimnieko. Peļņas iekārtā ir izdevīgi, ka ceļi ir jālabo VISU LAIKU un jātīra, ka tie ir nekvalitatīvi un bedraini. Tas nodrošina patstāvīgus ienākumus.
    2. Dzelzceļu tehnoloģijas tagad atļauj būvēt beznodiluma dzelzceļus – meglev (pie tam dažādas tehnoloģijas – ir pat tādas, kurās vilciena kustība ražo elektrību un levitāciju). Tos peļņas iekārtā GALĪGI nav izdevīgi… nu galīgi nav izdevīgi ieviest, jo:
    – degvielas patēriņš ir ļoti mazs
    – nodilums ir gandrīz neesošs
    – ļoti biezs tīkls izvils cilvēkus no automašīnām un tad nebūs, kas maksā ceļa nodokļus, patērē degvielu un sponsorē apdrošinātājus
    3. Ostas nākotnē tiks samzinātas, jo cilvēku dzīves NEBŪS veltītas patēriņam – tagad tām ir daudz darba, jo ir daudz ZOMBIJU, kuri domā, ka būt brīvam nozīme pirkt visu, kas tiek uz pasaules ražots.
    4. Rūpnīcas pēc 25 gadiem ielidos miskastē dēļ 3D prinetriem, kas būs katrās mājās – es tev to apsolu. Tieši tāpat kā visiem ir datori un mobīlie.
    5. Moderna ūdens apgāde ir vajadzīga tikai lielpilsētām, kuras ir mākslīgi veidojumi. Lielpilsētas nākontē būs vienkārši muzeji, kuru arhitektūru cilvēki brīvdienās brauks aplūkot. Rīgu noteikti. Mazās apmetnēs centrāla ūdens apgāde tādos Zemes nostūros, kā Latvijā, ir smieklīga – Latvija varētu nodarboties ar ūdens eksportu uz Āfriku – tāds nokrišņu daudzums un lielāks ir tikai ASV rietumu krastā virs Vankūveras :D
    6. Attīrīšanas iekārtas – ko tu gribi attīrīt? Nākotnē pilnīgi visi atkritumi būs resursi – un piesārņojuma nebūs, jo vai nu viss tiks atkārtoti lietots, pārstrādāts vai arī izmantots par mēslojumu. Vajag lietas izgudrot tā, lai NEKAS NAV JĀATTĪRA. Attīrīšana ir vēl viens veids, kā tev atsūtīt rēķinu.

  • Ļoti labs jautājums. Ļoti savāda tev iespējams šķitīs atbilde. Atbilde ir tavā jautājumā vārdos “savā sistēmā”.
    —–
    Latvija ir viena no daudzajām daudzajām daudzajām vietām, kura tiek plosīta ar monetāro iekārtu un verdzību, kuru sauc par Demonu-Krātiju. Lai pavērstu civilizācijas likteni citā virzinā izolētība jeb “sava sistēma” ir jānomaina uz mūsu kopējo virzību. Visu cilvēku visā pasaulē, jo tu, mēs, es nevaram atļauties noskatīties no malas, ka to pašu, ko dara ar Latviju, dara un darīs ar pārējiem cilvēkiem citās pasaules malās. Rīcībai ir jābūt globālai, perējā gadījumā tai nav pilnīgi nekādas jēga iemeslu, kuru tu jau minēji (un arī citu) dēļ.
    —–
    Izolētība/izolēšana ir viena no tehnikām, ko pielieto Cilvēku Ferams Mendžmentā. Kamēr cilvēki sevi redzēs fragmentāri:
    – pēc etniskas piedrības
    – rases
    – reliģiskas pārlicības
    – ideoloģijas
    – sociāliem slāņiem…,
    tikmēr viss vienmēr mūžīgi turpināsies pa vecam līdz drausmīgam pagrimumam un polarizācijai – daži pasaules pilsoņi ar milzīgu varu – liels daudzums ar niecīgu varu.

  • Ja tu zinātu, kuat mazu drusciņu no politikas aizkulisēm, tad tev tādi jautājumi nerastos. NEVIENS POLITIĶIS TAUTU NEUZSKATA PAR CILVĒKU KOPUMU – tas ir bars ar slaucamām govīm. Tas ir vairākas reizes atklāti teikts un to teiks arī turpmāk. Balsošana ir domāta ne jau tāpēc, lai tu varētu realizēt savas cerības, BET GAN TĀDĒĻ, LAI TEV ATŅEMTU IESPĒJU TĀS REALIZĒT!!!
    ——
    Deputāti un politiķi vienmēr ir teikuši, saka un teiks arī turpmēk to, ko cilvēki vēlas dzirdēt, lai iegūtu viņu balsis. Tas arī viss. Sacītasi NAV JĀPILDA, jo teiktajam ir tikai VIENA FUNKCIJA – iegūt lielu balsu skaitu.
    ——
    Tas ir tikai tev šķiet, ka kaut kas aiziet greizi – poitiķiem aiziet kaut kas greizi, ja viņi netiek saeimā. Ja viņi tiek, tad viss ir aizgājis, kā vajag. Labrīt.

  • Aigar, es rakstu par reālu dzīvi, bet Tu – par Fresko fantāzijām un izjantojot demagoģiju. Un izplēties pa visu spektru (reliģija, etniskā piederība utt.), lai gan te ir raksts par politekonomijas principiem. Tu esi ieciklējies – jau gadu mal vienu un to pašu – tās pašas sektantiskās dogmas 5 stāvos. Vai tā Zeitgeista vietne vēl nav atvērta, kur attiecīgie sapņubiedri var šajā sulā uz veselībām vārīties?
    Tu vienkārši murgo – nekādi 3D printeri netaisīs ne maglev līnijas, ne šosejas, ne ostas, ne skolas. Bikšu pogas un pakaramos vari mēģināt printēt, un arī tad apšaubāma kvalitāte iznāks. Kamēr gaidīs uz Taviem Zeitgeista brīnumiem, šī teritorija jau būs attīrīta no vietējiem iedzīvotājiem.

  • Un vēl, Aigar, Tu dezinformē cilvēkus. Maglev vilcieni neražo enerģiju, bet gan to patērē. Salīdzinot ar veco dzelzceļu krietni mazāk, bet tomēr patērē.
    Maglev un līdzīgas līnijas spēj būvēt tikai industriāli attīstītas valstis, kā Japāna, Vācija, Ķīna. Nākotnes tehnoloģijām nepieciešami nevis 3D printeri (tie varbūt ar laiku var noderēt mājsaimniecībā kādu sīkumu ražošanai), bet gan moderna industriālā bāze un infrastruktūra, kā arī starptautiska sadarbība. Un protams, valsts atbalsts. Ir izstrādāti konkrēti globāla mēroga projekti attīstības koridoriem, kas savienos kontinentus un ekonomikas centrus, bet tie var tikt īstenoti tikai tad, ja pasaule atteiksies no parazitārās brīvā tirgus sistēmas, no šā neokoloniālisma. Starp citu, viens no attīstības koridoru atzariem varētu iet caur Latviju, kas mums pavērtu milzīgas attīstības iespējas.

  • Kur te ienāca Fresco? Lai jau būtu. Vai tikai tādēļ, ka tev ir personīgas antipātijas pret Fresco, visas idejas, koncepti, risinājumi un pieeja ir jānoraida un jāapsaukā?
    ——-
    Ir maglev prototipi, kas ražo elektrību – pats pārtrauc dezinformēt cilvēkus.
    ——-
    Par brīvo tirgu tu jau sāc runāt sakarīgi. Ar ko tu grasies aizstāt brīvo tirgu, ja nav noslēpums. Protams, ka brīvais tirgus sekas ir mežonīga un nekontrolējama vardarbība pret cilvēkiem un dabu – tas ir skaidrs.

  • :) Nu jā, mans folksvagens arī ražo elektrību – iekšdedzes dzinējs griež ģeneratoru. Taču, lai tas notiktu, vispirms ir jāielej un jāsadedzina benzīns.
    Es nevis sāku runāt par brīvā tirgus kaitīgumu, bet rakstu par to jau vismaz 15 gadus. Arī šis 2000. gadā uzrakstītais materiāls ir par to. Tikai Tu no tā mēģini novērst uzmanību ar sava guru fantāzijām.
    Kāpēc vienreiz pārmaiņas pēc nevarētu diskutēt par apskatāmo tēmu?

  • Starp citu pat Mišele (Obama) māca savas rases bērneļiem audzēt dārzeņus savām rokām.

    Un zilie kaķi (Avatars) uzvar agresīvo un mašinizēto patēriņam ekspluatējošo sistēmu.
    Un saule – dzīvibas enerģija (nauda – mūsu sistemas enerģija) iznīcina pasauli (ekanomiku) [2012]
    Pasaules propogandas ministrija HOLIVUDA sen vairs nav tikai naudas kāstuve.

    Tad, kad sapņi apstāsies dodied ziņu iemainīšu kādu lāpstu vai dakšas vai naglu un āmuru pret to ko varēsiet dot pretī, vai mācēsiet izdarīt. Kooperācija un politekanonija būs pēctam, tā kā meteriālu labāk izdrukājiet.

  • Man paliek slikti, kad es izdzirdu vārdu banka un procenti, ja godīgi. Vai tiešām tu uzskati, ka bankas, kuras RADĪJA, RADA un RADĪS problēmas, ir daļa no risinājuma.
    ——
    Maldi, maldi, Jāni tie ir. Ja vien banka nav bezprocentu, tad viss novedīs pie kārtējā burbuļa.
    ——
    Tu arī raksti:
    “No otras puses, depresija rada milzīgu preču pārpalikumu, neizmantotas ražošanas jaudas (ja vien tās neizzog kā Latvijā), dīku darbaspēku. Līdz ar to par galveno un neatliekamāko ekonomiskās politikas uzdevumu kļūst neizmantotā ražošanas potenciāla reaktivācija, jauna nacionālā pieprasījuma radīšana. To depresijas apstākļos spēj veikt vienīgi valsts, ieguldot līdzekļus nevis patēriņā, bet ražošanā.”
    ——
    Padomā par uzrakstītā neloģiskumu un absrudumu. Ir preču pārpalikums ne tikai depresijā, bet arī parasti – ražošanas jaudas ražotnēm ir astronomiskas – visu saules sistēmu, ja tā būtu apdzīvota, varētu apgādāt ar uz Zemes esošanām ražošanas jaudām. Tad kādēļ par kaut ko ir jāmaksā, ja noliktavas ir pilnas un preci nav kur likt? Kur tur ir loģika?
    =====
    Vai tu saporti, ka visa esošā iekārta balstās un BEZJĒDZĪGA, nevajadzīga patēriņa un NEESOŠU PROBLĒMU risināšanu popularizēšānu?:
    – tev vajag jaunāko telefonu, jo tas ir stilīgs
    – jaunu tv, jo lielāks ekrāns un kaimiņam tāds ir
    – auto jāremontē, jo tam ir detaļas, kuras ir taisītas, lai plīstu
    – slimības jāārstē, lai farmācijas industrijai nestu peļņu, kurš gan vēlas tās novērst? Ja visi būtu veseli, tad ārsti kļūtu bezdarbnieki.
    ============
    Tā lūk ir REĀLĀ DZĪVE. Finanšu terminos runājot ekonomiskā krīze iestātos tiklīz cilvēki beigtu patērēt sabiedrības spiediena(presižs, stils, moderns…) un problēmu cēloņu atrisināšanas rezultātā.

    Vai tu to saproti?

  • Starp citu, Aigar, arī TF ir daži materiāli par Zeitgeistu, VP un Fresko. Un Tu droši vien vari ievietot jaunus materiālus par šo tēmu. Kāpēc Tu savu propagandu nevarētu rakstīt tajos. Tā Tu izrādītu cieņu gan savam guru, gan šā materiāla autoram, gan citiem komentētājiem. Kaut kādai kārtībai tomēr būtu jābūt, jo citādi – kāda jēga no šīs vietnes, ja katru ideju un materiālu citi aizmuld, pat neiedziļinoties tēmā?
    ja pareizi, sapratu (Ivo mani palabos, ja ne tā), tad Tautas forums tika dibināts ar mērķi rasts izeju no tās krīzes, kādā Latvija nokļuvusi. Un tas arī vienīgais iemesls, kāpēc es šeit sāku publicēties un diskutēt. Vai TF tagad atbilst šai savai misijai?

  • Aigar, politekonomijā runa ir par attīstības bankām, industriālajām bankām, valsts atbalsta programmām, valsts emitētiem līdzekļiem, attīstības projektiem u.tml. Tur nav ne vārda par patēriņa kredītiem un spekulācijām, derivātiem u.tml. Šādā sistēmā kredīti var būt bezprocenta, subsidēti utt. Tie domāti attīstības projektiem, infrastruktūrai, ražotnēm. Šādā sistēmā cilvēki dzīvo nevis uz parāda, bet nopelna sev līdzekļus produktīvā, sociāli noderīgā darbā. Naudai ir segums reālajā ekonomikā, inflācijas nav. Nodokļi domāti stimulēšanai, nevis nožņaugšanai vai izspiešanai.

  • Vispār pastāvošais ekonomiskā sistēma nav kapitālisms un preču apmaiņa nenotiek brīvā tirgus ietvarā.
    Viens svaigs piemērs. Pretgripas zāles, kuru ražotājs pārdod par 7ls, aptiekā jāpērk par 23ls. Ķīmisko vielu izmaksa tajās kapsulās ir santīmi, bet peļņas % ķēdītē ap 10 000. Ar likumdošanas palīdzību tiek radīta un sargāta industrija, kurā iekļūt ar vēlmi nodarboties ar biznesu nav iespējams. Kāpēc lielveikalā nevar nopirkt to pārstrādātāju pienu, kuri nav saistīti ar valdošajām partijām? Dārgāks, negaršīgāks – muļķības. Tāpēc, ka tas nav naivais un nežēlīgais kapitālisms, bet gudrāka, attīstītāka ražošanas forma, kura neafišē savas darbības metodes. Kādreiz to sauca par imperiālismu, kā tagad?

  • Aigar, kāpēc runāt abstrakti? Mēs (vismaz es) dzīvojam Latvijā. Ražošanas mums gandrīz nav – tā ir iznīcināta un tās atlikumi tiek metodiski žņaugti, mūsu infrastruktūra ir veca un gandrīz sagrauta, darbu vairāk nekā mēs spētu izdarīt bez viesstrādniekiem, cilvēki – izklīduši pa visu pasauli!!! Bet tik pūt savu dziesmu, kas nu galīgi nav par mūsu Latvijas realitāti.
    Kad cilvēkiem būs normāls darbs, iztikšana un perspektīva, atkritīs vajadzība arī savu tukšumu aizpildīt ar prestiža precēm, šopingu un citām atkarībām.

  • Imperiālisms arī tagad ir imperiālisms, korupcija arī tagad ir korupcija. Tikai nu šīm parādībām izdomāti “politiski korekti” skaistapzīmējumi un tiem vairs netiek piemērota krimināla atbildība: brīvais tirgus, demokrātija, globalizācija, investīcijas, lobēšana, nekustamā īpašuma attīstītāji utt. Vienkārši nevajag uzķerties uz šo triku, lietas un parādības jāsauc to īstajos vārdos. Tad viss pamazām nostāsies savās vietās.

  • Ok. Darīsim, kā tu teci. Tu turpini darbu pie abstrakām un parastam cilvēkam NEKAD neaiezsniedzamām hierarhiju nostabilizējošām lietām – labas valdības, rekondtukciju bankas, milzīgas ražotnes (ko ražos, ja viss jau saražot atliku likām – NAV KAS TO PĒRK!!!), par darba vietām neesošās industrijās (jo visas industrijas visā pasaulē jau visu ražo, HELLO!!! – 10 reizes lētāk nekā to jebkad izdarīs Latvijā).
    ————
    Darbs, iztikšana un perspektīva un prestižs, šopings un atkarības ir viens un tas pats.
    – Prestižs Darbs
    – Perspektīva būt spējīgam atļauties apmaksāt savas atkarības
    – Šopings ir Iztikšana – tā ir brīvā tirgus mantra.
    =========
    Labi – aizmirsti. Likšu tevi mierā. Respektēju tavu prasību.

  • Ja tu zinātu, kuat mazu drusciņu no politikas aizkulisēm, tad tev tādi jautājumi nerastos. NEVIENS POLITIĶIS TAUTU NEUZSKATA PAR CILVĒKU KOPUMU – tas ir bars ar slaucamām govīm.
    ……
    Lūgums nelietot – NEVIENS. Vai Tu ar VISIEM aprunājies?
    2)Kāpēc man jāpiebāž sava galva ar politikas aizkulisēm, kuluāru sarunām vai kriminālo subkultūru? Pārāk akcentējot slikto, tiek veltīgi tērēta enerģija.

    Es pazīstu dažus pietiekami gudrus cilvēkus Latvijā, kuri spētu turēt sabiedrības intereses pirmajā vietā, rūpējoties par kopīgo labumu vispirms (tajā skaitā jau sanāk arī par savu). Godīgi.
    Bet jebkuram cilvēkam, lai izturētu negatīvu sabiedrības spiedienu ilgāku laiku, ir nepieciešams gluži cilvēcisks atbalsts un iespēja sasniegt rezultātu kopīgiem spēkiem.

    Aigar, kāds ir pirmais solis (reāla darbība), lai īstenotu Tavu piedāvāto sabiedrības attīstības ceļu?

  • Atkārtoju, Aigar, – Latvija gandrīz neko neražo! Man tepat aiz stūra veikalā pat piens ir no Lietuvas un Igaunijas, turklāt 3 reizes lētāks nekā vietējais. Mēs patērējam daudz vairāk nekā saražojam, tāpēc arī esam parādos līdz ausīm (daļa parādu gan ir krāpnieciski, jo balstās uz tirgus uzpūšanu). Vietējais tirgus ir jāaizsargā. Tās ir katras suverēnas valsts tiesības un pienākums. Neviena valsts nav attīstījusies bez sava tirgus aizsardzības.
    Protams, Latvija nav liela valsts, tāpēc nav lietderīgi ražot visu. Šo to vajadzēs ievest. Tas ir jānolemj: ko ražosim paši, bet ko ievedīsim. Lai kaut ko pirktu, vispirms kaut kas ir jāpārdod, lai iegūtu valūtu importa apmaksāšanai.
    Preču cenām Latvijas veikalos ir konkrēti iemesli: valūtas kurss, nodokļi, subsīdijas, apzināts dempings, monopolcenas , muitas tarifi, racionāla ražošanas tehnoloģija u.c. Lēts darbaspēks ir tikai viens no faktoriem. Nu nav Igaunijā kaut kādas brīnumgovis, kuru piens, pieskaitot transporta izdevumus līdz Jēkabpilij, būtu trīs reizes lētāks par Latvijas pienu. Tad nu tos faktorus var regulēt un saskaņot. Tāpēc jau ir valdības, lai ar tām lietām nodarbotos. Var slēgt arī tirdzniecības, bartera un citus sadarbības līgumus. To visu var un vajag darīt. Problēma tā, ka mūsu valsts to nedara un ka mēs no savas valsts to neprasām.

  • Labs jautājums. Tikai pāradresē savu jautājumu Aigaram pie raksta:
    Kāds, kurš saka: “Tas nav izdarāms”, nekad nedrīkstētu pārtraukt kādu, kurš to dara.
    Tā būs labāk visiem.

  • Valdības, protams, Jāni – kā tad, valdības VISU SALAIŽ GRĪSTĒ – pretēji sabiedrības interesēm – tāds ir viņu darbs – atņemt cilvēkiem pašnoteikšanos un izmantot to savā labā vai arī pakļauties spiedienam vai arī tikt iebiedētiem un darīt kā liek. MAN NE NO VIENA NEKO NEVAJAG UN ES NEKO NE NO VIENA NEPRASU – it īpaši no tiem, kas atņem man tiesībasa izvēlēties, ko es pat vēlos darīt.
    ==========
    Brīvam cilvēkam NAV jāpieprasa no valdības NEKAS, jo brīvs cilvēks neatzīst, ka kāds pieņem lēmumus viņa vietā.
    ==========
    Labi. Viss. Punkts.

  • Aigar, neizliecies nu par muļķi. Mēs par šīm tēmām esam jau ļoti daudz diskutējuši, bet Tu no jauna sāc veco dziesmu. Mēs jau runājām par pārvaldi, darbu organizēšanu, vadību, demokrātiju, līdera koncepciju utt.
    Vai Tu vari nosaukt sabiedrību bez pārvaldes? Kad un kur tāda bijusi vai veidojas?
    Piekrītu, ka man nav vajadzīgs ierēdnis, kas diktētu, kā man dzīvot savās mājās, kas mani sargātu no manis paša vai kaut ko kaut kādas abstraktas idejas vai izdomājuma vārdā man ko uzspiestu, piemēram, vakcināciju pret cūku gripu vai globālu nodokli par CO2. Bet ir daudzas jomas, kuras indivīds nespēj nodrošināt ar saviem spēkiem, bet kuras ir nepieciešamas visiem. Nu kaut vai ceļu būve, aerodroma būve un uzturēšana, pilsētas infrastruktūra u.c. Un tur nu ir vajadzīga kopdarbība, darbu organizēšana un pārvalde. Ja ne tieša kopdarbība, tad caur nodokļiem.
    Es totalitāras hierarhijas noraidu. Tāpat uzskatu, ka valsts un valdība ir priekš cilvēkiem, nevis otrādi. Līderis ir cilvēks, kurš kalpo citiem. Tas viss ir reāli, ja vien cilvēki būs pietiekami gudri un aktīvi.

  • Aigar, ja Tu ne no viena neko neņemtu, Tu jau sen būtu miris. jau pirmajās savas dzīves dienās. Arī Tu visu laiku izmanto citu cilvēku pakalpojumus, izmanto visu iepriekšējo9 paaudžu sasniegumus, baudi citu cilvēku altruismu, pastāvi pateicoties tām morāles normām un parlamentu pieņemtajiem likumiem, ko citi cilvēki ievēro, t.sk. tās normas, kuras izriet no Tevis nicinātajiem kristietības principiem.
    Beidz blefot un liekuļot!

  • Latvija savā infantilajā tieksmē visur iestāties un apliecināties, ir ielīdusi blēdīgās globālās shēmās: ES, SVF, PB, NATO, patentu un autortiesību līgumā, Kioto protokolā u.c. Kā norādījis jau U. Ģērmanis, lieka un bezjēdzīga rosība allaž rada daudz nepatikšanu. Ievērojot šo blēdīgo shēmu noteikumus, mēs jau 19 gadus noasiņojam un tiekam izsūkti. laiks būtu palikt gudrākiem un izvēlēties, kur un kā līst, bet no kā labāk atturēties.

  • MAN NE NO VIENA NEKO NEVAJAG UN ES NEKO NE NO VIENA NEPRASU

    Bet ko Tu DOD citiem?
    Vai tad Tu dzīvo viens pats pasaulē?

    Ko Tu gribētu dot?

  • Labi, es beigšu izlikties. Tad klausies… un LABI NOPIETNI.
    ================
    1.
    – Es atzīstu, ka tev ir tiesības vēlēties valdību un kādu, kas pār tevīm valda. Es to respektēju un nejaucos tavos darījumos – balso, nodarbojies ar politiku un protestē un maksā nodokļus, kuri aiziet karam Afganistānā, Karginam un BRĀĻIEM un Zviedrijas Karalistei.
    – Vai tu atzīsti, ka man ir tiesības izvēlēties neatbalstīt karu Afganistānā, manas nopelnītās naudas atdošanu KK un SW vai, piemēram, ceļiem. Ja tu uzskati, ka man tādu tisību nav, vai tu būtu mani gatavs NOGALINĀT, ja es atteiktos atbalstīt to, ko tu atbalsti?
    ============
    Pārdomā rūpīgi pirms atbildi.
    – Ja tu esi gatavs pielikt pistoli pie Manas Galvas, lai piespiestu mani atbalstīt lietas, kuras es negribu atbalstīt, tad SARUNA IZBEIDZAS ŠEIT.
    – Ja tu atzīsti, ka manas tiesības izvēlēties, kur es tērēju sevis nopelnīto, tad es AR VALDĪBU un POLITĶIEM darījumos izvēlos neiesaistīties. Par nopelnīto naudu es nolūgšu kādu, kurš izdarīs, to ko man vajag.
    ————-
    TĀTAD.
    1. Kad man vajadzēs ceļu, es nolīgšu kādu, kas to uzbūvēs kopā ar citiem cilvēkiem, kuriem to vajag.
    2. Kad man vajadzēs bērnudārzu, es to uztaisīšu un nolīgšu skolotājus.
    3. Kad man vajadzēs pensiju, tad man tā būs, jo naudu būšu sakrājis pats un glabājis to graudā vai īpašumā (piemēram).
    ============
    Man valsts pakalpojmi nav vajadzīgi. Ja tev ir – tad tos lieto. Es to respektēju. Respektē tos cilvēkus, kuri nevēlas izmantot valsts pakalpojumus.
    ============
    Vai vēl nav skaidrs?

  • 1. Dodu. Atsūti email – aizūtīšu privātu atskaiti par padarīto un nākotnē ieplānoto.
    2. Es dzīvoju viens pats. Viens pats piedzimu, viens pats nomiršu. Jeb citiem vārdiem sakot VISS IR VIENS VESELS, kas safrakcionējies un grib pārtaisīt katra frakcija otru frakciju pa savam prātam.
    3. Jautājums jau nav, ko es gribētu dot, bet gan, kas Tev ir vajadzīgs? No tā, ko es gribu dot nav nekāda jēga, ja tas nevienam nav vajadzīgs.

  • Sveiki!
    Sodien brīnišķīgs laiks, sasnidzis daudz balta sniega, kluss un mierīgs kā Ziemassvētkos, tikai jūtams, ka palicis gaišāks, gaisma palielinās ar katru dienu!:)
    Man Liepājā uz lodžijas iekārtota putnu barotava. Zīlītēm. Vienā speķis, otrā – graudi. Dažreiz atlidoja arī paliels smuks dzenis ar sarkanu vēderu. Bet pēdējās dienās sākuši lidot arī citi putni, piemēram ziemeļu strazdi (vismaz mamma pēc mana mutiska apraksta saka, ka tā viņus saucot), ar melnbalti raibām krūtīm un pelēcīgi-brūniem spārniem. Viņi ir diezgan brangi, lido lielos baros (pa kādiem 5-10 uzreiz). Speķi neaiztiek, bet graudus nolikvidē vienā paņēmienā. Sākumā priecājos. Šodien mēģināju pabaidīt nost, lai mazajiem putniem arī kas paliek. Viņi visi no manis baidās, lai gan tieši es esmu tā, kas viņiem to sagādā, papildina barotavu. Bet kad pienāku pie lodžijas durvīm, visi pamūk. Domāju, ka viņi neredz likumsakarību starp manu parādīšanos uz balkona un krājumu papildināšanos. varbūt ar laiku sasaista šos 2 faktus kopā (nosacījuma reflekss), bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka viņi pazīst, ne arī ka MĪL mani. Viņi vienkārši lieto to, kas parādās. Kamēr ir. Pēc tam meklēs citur, ja šeit vairs nebūs. Tā tas DABĀ notiek. Mēs visi esam Dabas daļa, atspoguļojums. Tas, ko mēs saņemam un lietojam, nenāk no mums pašiem.
    Ko es vēlos teikt?
    Ir KĀDS, kurš mums to visu dod. Mēs viņu nepazīstam, bet lietojam. Mēs no viņa bieži arī baidāmies. Mēs viņu nemīlam. Mēs ‘varbūt arī mēģinām izprast, izfunktierēt, kā ar viņu vajag apieties, ko var sagaidīt, kā palielināt varbūtību, ka barība neaptrūksies. Bet mēs NEPAZĪSTAM viņa SIRDI. Mēs nezinām, ka ir tādi apstākļi, tāds LIKUMS, kas nodrošina Vienmēr, Visiem, Visu.
    Tas ir Beznosacījuma Mīlestības Likums.
    Labi, Jānis uzrakstīja labu rakstu, ieguldīja daudz laika un citu resursu. Nav mums cita tāda, kā viņš. Tomēr vai raksts pieder viņam? Vai viņš pats personīgi to izgudroja -kāpēc viņš ir tieši tāds, kāds viņš ir? Kāpēc mums tas viss nozīmē to, ko nozīmē?
    Vai šī TF vietne pieder Ivo (vai kādam citam? latviešu tautai? brīviem cilvēkiem? visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri sadarbojas un aug?)Kāpēc tā IR? (Nevis kādam mērķim, ar kādu nolūku. Bet kāpēc RADĀS?)
    Aigars ir apbrīnojams (sauksim to tā). Kāpēc viņš IR? Viņš pats nezina un viņam tas varbūt nav svarīgi. Ja tas nebūtu Aigars, tad tam būtu jābūt kādam citam.
    Bieži ir tā, ka īsti novērtēt var tikai tad, kad vairs nav.
    Kāpēc mēs visu laiku fokusējamies uz nebūtisko? Uz atšķirībām? Nevis uz papildināšanos, paplašināšanos? Katrs runā pats par sevi.
    Zīlītes un strazdi ir tikai konkurenti pie vienas barotavas. Viņi neapkaro viens otru. Tomēr sacenšas un uzmana viens otru, jo viņiem liekas, ka visiem nepietiks. Bet ir tāds LIKUMS, pēc kura pietiek visiem. Ja tikai mēs pazītu TĀ SIRDI, kurš dod, no kuras viss nāk. Ja mēs pazītu Dabas Būtību.
    Bet mēs bailēs laižamies katrs uz savu pusi, līdzko TAS tuvojas.
    Tomēr cilvēku sugai ir dots gribēt iepazīt LIKUMUS.

  • Mani šokē virziens uz kuru velk šie daudzie komentāri! pretējās galējībās un tālu no realitātes. Rodas tas pats banālais jautājums? Ko jūs cenšaties ar to panākt?
    Lai gan raksts ir informatīvs un vērtīgs tad spriedelējumi par to aiziet …… kaut kur citā realitātē.
    Priecē tas, ka ir arī reālistiski domājoši cilvēki, kuri turpina piedāvāt risinājumus, informēt sabiedrību nesavtīgos nolūkos. Nolaidieties uz zemes!

  • Aigar, Tu kļūsti aizvien demagoģiskāks. Tu raksti tā, it kā es būtu aicinājis atbalstīt karu Afganistānā, Parex un Zviedrijas baņķierus. Tā ir pretīga demagoģija.
    —————————————————-
    RX, tur jau tā lieta, ka raksts nemaz netiek apspriests. Atliek vien kaut ko publicēt, kas pret pagaidām valdošo establišmentu un kārtību, kā saskrien mazi gariņi, lai to rakstu aizmuldētu, nemaz neizlasot.

  • Mums visiem pietrūkst pozitīvisma. Esam piraduši gausties un visā saskatīt negatīvo (varbūt tā ir latviešu tautas īpatnība).
    Viena lieta ir darīt labu – otra ir par to runāt.
    Ja vismaz mēģināsim izcelt labo no nejēdzību kaudzes, tas dos pozitīvas emocijas gan sev, gan pārējiem.

  • Jā, Agnese, es to politekonomiku neizdomāju. Es domāju, vēroju mūsu dzīvi, pētīju tēmu (kā citi rīkojušies), mācījos no tiem, kas ar to sekmīgi tikuši skaidrībā. Un tas, kas te publicēts, ir tikai mazs ievads, no kā var sākt runāt par mūsu problēmu iespējamajiem risinājumiem. Vai kas var pamudināt arī citus izpētīt šo valsts pārvaldes jomu, lai saprastu un varētu apzināti izvēlēties labāku rīcību, labākas vērtības. Un iegūtu labākus rezultātus gan sev, gan savai tautai.
    Un tie cilvēki, kas savulaik cēlās pret koloniālismu, feodālo tirāniju, legalizētu augļotāju blēdībām, parazitārismu, imperiālismu un citu tumsonību, ir par savu drosmi samaksājuši dārgu cenu. Tas pats Fridrihs Lists ir zākāts un apmelots savā dzimtenē, sēdējis cietumā, bijis spiests emigrēt uz Ameriku. Arī Balodis, kuram bija ietekme plašā pasaulē, no kura mācījās lielvalstu stratēģi, savā dzimtenē tika nicināts un mira mīklainos apstākļos.
    Tieši tāpēc ir pretīgi, ka cilvēki, kuriem, šķiet, nekas nav svēts, te ķēzījas, taisa provokācijas, dzen lētu demagoģiju un piesārņo noosfēru ar savu negatīvismu.
    Pasaki garīgam vergam, kā viņš varētu kļūt par brīvu, cildenu cilvēku, un viņš sāks nesakarīgi gānīties, meklēs iemeslus, kāpēc tas nav iespējams, piešūs teicējam sliktus nodomus utt.

  • Aigar, man ienāca prātā, ka, piemēram, tirgus-kaiminiem tāda pati BANKA vien ir. Tikai teorētiski tā būtu “tautas” banka, kas nodrošina norēķinus starp cilvēkiem un izsniedz bezprocenta kredītus. Vai ne tā? Tur ir pat NAUDAS jēdziens.

    Tad kāpēc to pašu nevar darīt Latvijas mērogā, par pamatu ņēmot to pašu latu?

    Un, atvainojos par jautājuma atkārtošanu, taču vai kādam ir skaidrs mehānisms, kā nodokļu paaugstināšana LATOS (t.i., biznesa un ģimeņu nospiešana uz ceļiem) spēj palīdzēt Latvijai atmaksāt ārējo parādu EIRO un DOLĀROS? (Importu/eksportu šeit iemaisīt nevajadzētu, jo nodokļu paaugstināšana nekādi neveicina eksporta attīstību; lai veicinātu šīs attiecības uzlabošanu, vajadzētu uzlikt papildu nodevas importam un atvieglot nodokļu slogu visiem vietējiem ražotājiem – gan tiem, kas ražo vietējam patēriņam, gan tiem, kas eksportē).

    Respektīvi, kāds vispār ir pamatojums tik drastiskiem nodokļu paaugstinājumiem? Nevar uzdrukāt latus, lai salāpītu budžetu (saprāta robežās) tāpēc, ka tad Latvijas Banka nespēs visus latus apmainīt pret eiro vajadzības gadījumā un iestāsies defolts?

    Es tiešām gribu saprast, kādas racionālas prasības šobrīd varētu izvirzīt politiķiem saistībā ar naudas sistēmas uzlabošanu.

    Vai šeit ir kāds, kuram ir idejas? Vai arī tiešām, kā politiķi to visu laiku saka, jebkādas naudas reformas Latvijā ies caur valsts defoltu?

  • Te ir kāds raksts par nodokļiem: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190205

  • pigori, banku var organizēt dažādi. Var organizēt kā attīstības banku, kā, piemēram, Vācijā un Japānā pēc kara, vai kā spekulantu kantori, vai kā piramīdu, kā tas parasti bijis Latvijā.
    Banka pati par sevi nav ne slikta, ne laba. Tā ir instruments, kuru var izmantot katram mērķim.
    Tāpat to “tirgus kaimiņiem” sistēmu var izmantot gan cēliem nolūkiem, gan kā blēžu kantori, kas aplaupīs cilvēkus.
    Ja Tu lasīji rakstu un citus līdzīgus materiālus, tad skaidrs, ka krīzes periodā nodokļi produktīvai darbībai ir jāsamazina, nevis jāpalielina.
    Tas ir elementāri!!! Arī Godmanis to zināja. Internetā bija video materiāls, kurā Godmanis par šo tēmu lasīja lekciju Rīgas I ģimnāzijā. Bet pāris nedēļas pēc šīs lekcijas Godmanis kā premjerministrs rīkojās tieši pretēji – nodokļus palielināja.
    Latvijas parādi ir nesamaksājami un tos nav jāmaksā, jo tie lielākoties ir uztaisīti caur blēdību. Mums jau jāmaksā par banku blēdībām. Jāglābj cilvēki un produktīvā ekonomika, nevis spekulanti un blēži.

  • Jāni: Par bankām piekrītu – tieši to arī gribēju teikt. Ka Latvijā būtu jābūt valsts bankai, kura nodrošinātu naudas emisiju, nodrošinātu norēķinus un nodrošinātu bezprocentu kredītus (attīstībai) vai ja kredīti noteiktos gadījumos būtu ar procentiem, tad ekonomikā būtu jābūt pietiekamai naudas masai šo procentu atmaksai (nevis tā kā ir tagad, kad kredītus un procentus fiziski nav iespējams atmaksāt, jo sistēmā tam nepietiek naudas).

    Es piekrītu, ka mums nevajadzētu maksāt parādus, kurus uzņēmās NELEĢITĪMA valdība un NELEĢITĪMA Saeima (par to neleģitimitāti jau rakstīju savā blogā, bet principā tas, kāpēc šīs institūcijas nav leģitīmas, ir skaidrs ikvienam, kurš zina par priekšvēlēšanu kampaņas tēriņu pārsniegšanu). Un, protams, saprotu, ka nodokļus palielināt nevajadzēja. Tāpēc jau uzdevu šeit tos jautājumus.

    Taču to visu (t.sk. rakstā piedāvātos attīstības scenārijus) apkopojot, gribētos saprast, ko mēs tagad REĀLI varam iesākt praksē. Kaut vai pagaidām konkrētu prasību veidā valdībai.
    ———————————————————
    Piemēram,

    1) samazināt darba spēka nodokļus;
    2) ieviest vietējo ražotāju aizsardzības mehānismus (nodevas importam, atvieglojumi vietējiem);
    3) atteikties no turpmākiem SVF kredītiem – kā rezultātā iestāsies kas? valsts maksātnespēja? labi, valsts nespēs maksāt ārējos parādus, kuri tāpat nav lielākoties no morālā viedokļa jāmaksā, taču šajā gadījumā ir jādomā par to, kur ņemsim elektrību, benzīnu, izejvielas;
    4) izmeklēt “Parex” bankas lietu – kā reāli šo jau ielaisto kaiti varētu tagad vērst par labu? atdot banku SVF-am apmaiņā pret parādu? ;)
    4) jāmaina banku sistēmas likumdošana – piemēram, nodrošinot, ka viena valsts banka (piem., HZB) strādā tautas labā – nodrošina norēķinus, izsniedz attīstības kredītus bez procentiem vai ar reāli atmaksājamiem procentiem.
    5) ko darīt ar tiem iedzīvotājiem, kuriem ir eirokredīti mājokļiem? kaut kur presē izskanēja piedāvājums visus kredītus nomainīt pret latiem, Latvijas Bankai nosakot normālu procentu likmi latos (nevis kā tas bija līdz šim, kad eirokredīti bija 3x lētāki par mūsu pašu latu kredītiem). Taču vai Latvijas Bankai pietiks naudas, lai visus šos eiro nokonvertētu latos?

    Es piedāvāju šeit konkrēti apspriest, kādus praktiskus secinājumus mēs varam jau šobrīd izdarīt no publicētā raksta.

    Piedošanu, ja tas viss izklausās naivi.

  • Sveiki!
    Ceru ka pa tēmu, starptautiskaja angļū valodā http://seekingalpha.com/article/179756-latvia-back-in-the-news-with-more-to-come pagara analīze ar tabulām,bet “ierinds” person ar var atrast ko intresantu.
    Viens intresants komentārs no Moon Kil Woong,ar Google tulkotaj palīdzīb iztulkots un pielabots no mans puses,piedodiet neparzin angļu valod tik labi-
    “Kad valsts tiek nolaupīta ar ārvalstu banku pārstāvjiem ir 4 risinājumi. 1) askētisms 2) ubagošanā, lai vēl vairāk aizdod kas padziļinās savu atkarību 3) monetizācija kas devalvēs savu valūtu 4) greenbacking vai izdrukāšana debtless(debt -less parād mazāk,atvainojos pareizak nezin ne es ne daz lab tukjotaj i-neta)) naudu tieši no valdības, kas atbrīvos jums iegūt nākotnes ārvalstu aizņēmumu savā valūtā, bet, ja jūsu ekonomika ir spēcīga jums var pat tas nebūt nepieciešams un ja tā ir vāja tas joprojām ir daudz labāk nekā badoties.”
    Intresants ar pēdējais garais komentārs ,pēc skait 12 no viljams. Ieteikt veltīt laik un aplūkot rakst un komentus.
    Jāmeklē visād iespēj,jo pasauls,jeb tieš rietum un no tās pārsvarā atkarīgu valstu ekonomikaj(ne tikai tai vien) šis gads var būt izšķīroš un ja vel dab izspele kād jok,un dar pa sav nevis ka “cilvēks” vēlas no globalās sasilšans cilvēk radīts uz maz varbūt netik maz gadsimt ,ledus(aukstum) laikmet,ar tas jaņe verā kaut tikai pieņemums. Sagatavojies sliktakajam,ceri uz labako.
    Ko gan varet paveikt gudrs,zinoš,daudzpusīg,prātīgs,droš,patstāvīgs,radoš kaut vai uz brīd apvienojoties viena bišu saimē!
    Visu labu’

  • njaa..dazji aizraavaas, katrs ar savas taisniibas pieraadiishanu, kaa rezultaataa atbildi uz jautaajumu, kas radaas deelj diskusiju satura saakumaa, neguvu.

    Kas buutu ja mees saaktu pilniigi visu ignoreet ko prasa ES , SVF u.c. zmiedzeeji?

    Papildjautājums: Ja mēs aizejam uz Banku un sakam: Klau, jūs man dziivokļa pirkšanai aizdevāt naudu kura realitātē nepastāv. Tātad neko.Apkrāpāt!!!! Tātad es varu atdot neko – neko neatdot, nevienu santīmu???!!! Ko ar mani izdarīs??

  • pigori, atbrīvošanās no parādiem mehānisms aprakstīts programmā “Atjaunotā Latvija”, kas ielādējama no http://www.rtfl.lv/.
    Tas ir Maikla Hadsona piedāvātais risinājums.

  • esmu redzējis tīklā atskauksmi par tiesas prāvu ASV tiešī šādā kontekstā. mēģināšu atminēties un dot ziņu ja atradīšu. cik tas patiesi protams nezinu

  • raimond, vispirms mums jātiek galā ar savu valdību. Tā jāspiež ievērot Latvijas intereses. Pēc tam jāatsakās no sadarbības ar SVF, vienlaikus jāpaziņo, ka atsakāmies no mērķa ieviest eiro, kā arī saistībā ar nepieciešamību pārvarēt krīzi vairs neievērosim t.s. Māstrihtas kritērijus. Ta jānacionālizē Latvijas banka un tā jāizmanto savas valūtas emisijai un lata kursa noteikšanai. Briselei var pieprasīt novērst Latviju diskriminējošos noteikumus, piemēram, diskriminējošās lauksaimniecības subsīdijas, aizliegumu ražot cukuru un zvejot savos teritoriālajos ūdeņos u.c. Un šā procesa gaitā pamazām noāksdim līdz iziešanas no ES.
    Jārēķinās ar iebaidīšanu un sankcijām no ES, bet tas tikai palīdzēs atvērt acis Latvijas iedzīvotājiem un mobilizēties. Sankciju iespējas nav lielas, jo jau paši mūsu dalības noteikumi ES faktiski ir sankcijas, par kurām smagākas ir grūti izdomāt.

  • Vai pirmais solis var būt nākamo vēlēšanu boikots ?
    Ja taisnība, ka ‘parvisiem Jums (mums) ir samaksāts’, tad citu variantu es neredzu

  • Latvija ir ES impērijas vājākais posms, tāpēc tieši no Latvijas jāsākas ES komisāru totalitārās impērijas sabrukumam. Un mums impēriju graušanā jau ir laba pieredze. :)
    Lūk, te ir raksts, kas veltīts 10 mūsu verdzības gadiem ES impērijā. Tiesa, Bens to raksta it kā no naiva mietpilsoņa viedokļa, citādi jau nepublicētu:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/12865-desmitgade-es-zime.htm

  • Labvakar Jāni!

    … nacionalizēsim Latvijas banku, – tad kā mēs noturēsim latu? Ar jauniem saimniekiem – jaunas sarunas. Vai viss škiet ik gludi, ka vajadzētu sanākt, “uz papīra”? Man nekas nav pret, un Tu Jāni zini ka cienu tavu stipro pusi, bet vai reālija neiegāzīs?

  • Vēl drusku par Aigaru. Viņš te kādreiz rakstīja, ka Anglijā studē inženierzinātni vai tehnoloģijas. Bet viņš te par tehnoloģijām šodien pat sarakstījis tādas muļķības, pārspējot pat “mūžīgā dzinēja” fantastus, ka es neticu, ka viņš studē kādu tehnisku priekšmetu.
    Un vispār visi tie brīnumstāsti par alternatīvām enerģijām ir blefs. nesen Latvijas radio bija par šo tēmu raidījums, kurā piedalījās tikai šīs jomas entuziasti un praktiķi. Un viņi atzina, ka tā ir dārga un neracionāla aizraušanās bez praktiskas nozīmes.
    Nu kaut vai tās mazo upju spēkstacijas pastāv tikai tāpēc, ka Latvenergo viņām maksā dubultu tarifu (Saeima tādu likumu pieņēma). Citās valstīs alternatīvos projektus mākslīgi uztur, viņu strāvu iepērkot pat par pieckāršu tarifu. Tas tāds iracionālā ticībā balstīts parazitārs bizness.
    Var jau enerģiju ražot kaut no koka, bet koksne ir pārāk vērtīgs materiāls, lai to vienkārši sadedzinātu. No koksnes var izveidot vairākas ražošanas nozares, kas var ne tikai nodrošināt latviju, bet arī dot labu ieguldījumu eksportā.

  • Jāni, vis jau it kā pareizi, bet man nav ne jausmas kurš un kā to izdarīs, kādi spēki? Kas tos savāks, saorganizēs mobilizēs?? Vai ir kas tāds zināms?? Sankcijas es iedomājos tādas – sākot ar šādu portālu terozizēšanu, cilvēku iebiedēšanu, publisku demagoģiju, masu mediju vienā balsī blēšanu pēc naudas maksātāju stabulēm, formālus arestus ar iemeslu piesiet jebko. Bet nesaku ka nevajadzētu to darīt, bet manuprāt sākumam būtu jābūt ļoti vienkāršam sapotam un uzreiz ar ozitīvu iespaidu uz tautas massu, savādāk esošie pie varas ar visām legālām un nelegālām metodēm nospiedīs pie zemes.

  • visai skumji, ja Aigars mums miglu pūš acīs, par visām tām inženierijām, augstajām tehnoloģijām un privelēģiju. Skaties, Jāni, ka “ticības gaismā”, Aigars vēl nesaprec gados jaunāku džudi, kā jau tas noticis reiz ar viņa guru.
    Jā! Kas vien nenotiek, cilvēki ir brīnumaini, kā pupas, kuras jāloba

  • Par lata noturēšanu man liekas būtu vismazāk jāuztraucas, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu valsts ir viena no visliktākajām ekonomikām pasaulē. Kaut kur bija aprēķins, ka tas ir 8nas reizes par dārgu.

    Par enerģiju runājot, šiet pat portālā bija ievietota intervija ar cilvēku, kas bija speciālists koksnes vai meža nozarē un pēc viņa aprēķiniem, izmantojot tikai pārpalikumus,atgriezumus utt. latvija varētu darbināt vismaz vēl vienu elektrostaciju, atstāt naudu savā valstī,stimulēt ekonomiku, radīt darba vietas, taupīt naudu par CO kvotām u.c. labumi.

  • un ne jau velti ES satraucās ka Lats nogāzīsies, jo tas parautu līdz gan LT gan EE, tas savukārt Skandināviju ( kā reizi ar īstajām bankām) i tur jau Eiropai bikses slapjas paliktu.

  • A kāda tev starpība ja? Vai vairāk papīra vai mazāk. Nav tikai skaidrs, kam Tu Raimond pieslēdz to lata “dārdzību”. Tāpat nav nevienam skaidra dolāra vērtība? Tie ir sabiedriskie labumi tā Tu to vērtē?

  • Raimond, nesen (pirms nedēļas) NRA bija intervija ar ES deputātu Robertu Zīli. Viņš beidzot pateica vienu patiesību, ka ar šo Latvijas izpiešanu mēs glābjam ne tikai Parex, bet visu ES banku sistēmu.
    Un krīze iet plašumā. Jau krīt Grieķija, turpat Īrija, Spānija, Itālija, Ungārija utt. Paši ES noteikumi, piemēram Māstrihtas kritēriji nepieāluj pasākumus krīzes pārvarēsanai. Visi šie spaidi tikai spekulantu glābšanai. Tas ir jāsaprot un no tā jāatsakās

  • Naudas vērtība jābalsta reālā ekonomikā, tad par stabilitāti nebūs jāuztraucas. Nauda pati par sevi nav vērtība, ja tā neatspoguļo reālu labumu apmaiņu.

  • Jā!Jā! Bet kāda tad ir reāla ekonomika? (Kā man nepatīk šis vārds – ekonomika, parasti tā būtu saimniekošana)Kāda ir matērijas reālā cena? Cik maksā ūdeņradis, jeb kā atalgot tā atklājēju? Teiksiet, atkal viņs ar savu demagoģiju, tukšmuldēšanu, kas ir prestats pilnmuldēšanai. Bet dārgie cilvēki, ja mēs nesakārtojam šis lietas, ko mēs vispār saprotam? Tas ir – uz fikso, paņēma un iecēla teātrī, un še tev loma, spēles noteikumi un tik uzpriekšu.Neko vispār neapjēdzot).
    Tātad jautājums ir – reālā ekonomika?

  • Reālā ekonomika ir visi dabas un radītie resursi, kuri izmantojami sabiedrības dzīves uzturēšanai.
    Diemžēl vērtību naudai mēdz piešķirt arī vardarbīgā ceļā. Piemēram, amerikāņi ar militāru spēku un kara draudiem piespiež tautas savus resursus pārdot par dolāriem un pieņemt dolārus kā maksājuma līdzekli. Tas ir imperiālisms un laupīšana. Bet nu pasaulē sākusies kustība par alternatīvu monetāro sistēmu un altenatīvu tirdzniecības sistēmu, piemēram, to dara valstu grupa, ko sauc par BRICK. Apskatiet internetā.

  • Bankas ir ne tikai finansu sistēmas bet arī varas infrastruktūras elements, nešaubīgki, ka viņas tiks glābtas tik ilgi cik ilgi būs iespējams un par jebkuru cenu.

    Par eiropas stabilitāti esot dažas interesantas rindkopas M. Tečeres grāmātā. Vai kādam ir pieejama ?

  • Tā arī nespēj atbildēt uz manu jautājumu vai tu pats personīgi būtu gatavs man pielikt pistli pie galvas, lai mani piespiestu atzīt valsts varu un piespiestu mani iesaistīties darījumos ar valsti (klausīt viņu izdomātai likumdošanai, maksāt nodokļus, sodus, protestēt, pieprasīt…)?
    ———-
    Es respektēju tavu, kā brīva cilvēka, lēmumu slēgt darījumu ar valsti.
    ———-
    Viss, ko es prasu, lai tu respektē manu, kā brīva cilvēka lēmumu izvēlēties Savu Darījumu Partnerus.

  • Tirgus un naudas kombinācija VINEMĒR VEIDOS KARTEĻUS VAI ARĪ MONOPOLUS, kas sabiedrībai nav izdevīgi, lai cik “godīgi” ir cilvēki. http://www.tvnet.lv/financenet/zinas/298916-plus_punkts_un_narvesen_100_tukstosu_soda_nauda
    ———
    Nevar ārstēt slimību ar vēl vairāk vīrusiem – jaunu naudu, jaunu tirgu, jauniem uzņēmumiem…

  • Aivar: Man nekādas starpības cik tas papīrs daudz , par to lai uztraucas ES. Tik minēju kā variāciju par apreķiniem. Manuprāt valūtai jābūt tik vērtīgai, cik ir tās segums apakšā. Viss pārējais jau ir blefs un Fabiāna cienīga krāpšanās. Kas attiecas uz dolāru, tad tā globāli mani tas neinteresē, tikai tik daudz cik makāju krdītu $$. Iespējams , ka $ cena jau zen ir tikai nodrukāta papīra vērtībā, jo neviens nezin cik ir ASV zelta daudzums, nemaz nerunājot par Volstrītas mahinācijām. vairāk šeit http://www.kcentrs.lv/public/31423.html

    Jāni: to interviju zinu, un līdz tam biju aizdomājies jau gadu atpakaļ, cita lieta ka pelēkā tautas masa par to pat dzirdējusi, enveisn viņiem neko neskaidro un neskaidros. Masu mediji tik gāzīs par mums notikumus un speciāli saražotas ziņas, lai tik aizpildītu savu raidlaiku un rakstu laukumu, nodrošinātu sev reitingus utt.

  • Aigar, tas ir tik muļķīgs un provokatīvs jautājums, ka domāju, ka uz to atbilde netiek gaidīta. Un kaut kā ne pēc adreses cilvēkam, kas nav ne čekists, ne gestapovietis, ne kāds nāves eskadronu fans, bet sludina Gandija idejas.
    Pat ja būtu tāds risinājums, ka caur viena cilvēka nošaušanu citiem pavērtos labas dzīves iespējas, es to nedarītu un nevienam neieteiktu darīt. Nemaz jau nerunājot par kaut kādiem dīvaiņiem.
    Vai neesi kaut ko salietojies, ja tādus dumjus jautājumus uzdod?
    Un valsts – tie esam mēs visi kopā. Nu ja Tu nedzīvo Latvijā un nejūti nekādu saistību ar Latviju, tad par Tevi nezinu un Tavā vārdā nerunāšu.

  • Ok. Ļoti labi. Tas arī viss, ko gribēju dzirdēt, ka tu atzīsti jebkura cilvēka tiesības izvēlēties savus darījumu partnerus. Ja cilvēks vai cilvēku grupa izvēlas nemaksāt nodokļus, sodus, neklausīt pašvaldību un valdību izdomātiem likumiem un piespiedu darījumiem, tad viņi ir Brīvi to Darīt.
    —–
    Jautājums ir ļoti, ļoti, ļoti, ļoti svarīgs, jo:
    – tu uzskati, ka vienīgais risinājums ir valdību un pašvaldību (Politiķu) efektīvāks darbs.
    – es uzskatu, ka pilnīgi visu problēmu risinājums ir Tehnisku Speciālistu nolīgšana problēmu risināšanā un valsts aparāts, ierēdņi, politiķi NAV vajadzīgi, jo viņi NAV speciālisti – viņiem padomus dod lobētāji (naudas devēji), padomnieki (banku un citu peļņu industriju darbinieki)…
    ================
    Lūk vēl viens piemērs Latvijā Karteļu veidošanai, kas naudas iekārtā ir neizbēgami un VIENMĒR radīsies http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/298996-vistu_olu_razotajiem_piespriez_iespaidigu_naudas_sodu

  • Piemēri Jāņa nicinājumiem (šinī gadījumā pret mani un rakstīto) nevis rakstītā apspriešanu pēc būtības:
    – muļķīgs un provokatīvs
    – vai neesi salietojies?
    – dumji jautājumi
    – sarakstījis muļķības
    ===========
    Apsveicu ar līmeni, tā turpināt.

  • Ekonomika un nauda vai labklājība – būs pārāk sarežģīts uzdevums veikt šo cilvēcisko un ekonomisko jēdzienu savstarpējās mijiedarbības nopietnu kompleksu analīzi, lai rastu kādus tikpat nopietnus un pamatotus vispārējus secinājumus, kuri līdzētu ātrāk sasniegt noteiktu labklājības līmeni, izkļūt no krīzes un virzīties uz pilnību. Tūkstoši ekonomistu secinājumi, kurus dažādos veidos apzīmē kā etalonu, ir fragmentāri, domāti noteiktam laikam un situācijai. Jā, jāzina arī ekonomikas vēsture, taču ar to vien nevar būvēt nākotnes labklājību. Es teiktu, ka ekonomika ir situācijas zinātne, kurā laiks un telpa vienlīdz nosaka ekonomisko rezultātu.
    Cik sen skanēja aicinājums valstij ieguldīt izglītībā,lai nodrošinātu labklājību. Vai citas valstis iegulda neizglītībā? Ko darīs tas ārsts pārējo mūža daļu, kad 10 gadu laikā būs beidzis ārstniecības studijas un nebūs, ko ārstēt. Strādās par garderobistu?
    Tāpēc, pārfrazējot senos grieķus, teikšu, ka veselīgā sabiedrībā būs arī veselīga ekonomika.

  • Hei, Aigar, ja Tu būsi tas, kas nolīgs speciālistus kāda objekta būvei, tad arī Tu un varbūt Tava komanda būs tas pārvaldītājs. Tu tiem speciālistiem diktēsi noteikumus, uzstādīsi standartus, pieņemsi, pārbaudīsi kvalitāti utt.
    Lai Tu to spētu darīt, Tev jābūt naudai, lai speciālistus algotu, iepirktu resursus. Vai varbūt Tu maksāsi graudā? Un tad vispirms Tev tā nauda kaut kā jādabū, lai Tu būtu maksātspējīgs.
    Un pēc tam Tu to gatavo objektu vai nu pārdosi vai arī no citiem iekasēsi naudu par sava produkta lietošanu utt.
    Un tāpat izveidosies hierarhija un viss pārējais, kas no tā izriet. Kāda tad ir atšķirība?
    Ja Tu to visu vari, tad kāpēc nē? Tikai uz priekšu! :)

  • Aigar, ja necieni citus, tad negaidi, ka arī Tevi dikti cienīs. Kā sauksi, tā atsauksies.
    Ja kādā pasakumā kāds nepārtraukti un ilgstoši taisa provokācijas, traucē, mēģina novirzīt no tēmas, tad viņu parasti palūdz aiziet. Nu internetā varbūt ekvivalents ir nobanošana.
    Tu esi viens no tiem, kas nopietna raksta apspriešanu centies pārvērst par bazāru. Tā ka neapvainojies. Un vēlreiz atkārtoju, ka es Tavis sagatavotajos materiālos nekad neesmu taisījis bazāru. Vari apskatīt un pārtliecināties. Vienkārši arī citi cilvēki ir jāciena, tad viss būs labi.

  • Jāni: paldies par saiti. Gribu šeit ielikt citātu no tā raksta, kas ir saistīts tieši ar manis šeit paceltajiem jautājumiem par savas valūtas emitēšanu un bezprocentu kredītu izsniegšanu:
    ———————————————————
    Latvia and Iceland both have natural resources that could be developed if they had the credit to do it; and with sovereign control over their local currencies, they could get that credit simply by creating it on the books of their own publicly-owned banks.
    ———————————————————–
    In fact, there is nothing extraordinary in that proposal. All private banks get the credit they lend simply by creating it on their books. Contrary to popular belief, banks do not lend their own money or their depositors’ money. As the U.S. Federal Reserve attests, banks lend new money, created by double-entry bookkeeping as a deposit of the borrower on one side of the bank’s books and as an asset of the bank on the other.
    ———————————————————-
    Besides thawing frozen credit pipes, credit created by governments has the advantage that it can be issued interest-free. Eliminating the cost of interest can cut production costs dramatically.
    ———————————————————–
    Government-issued money to fund public projects has a long and successful history, going back at least to the early eighteenth century, when the American colony of Pennsylvania issued money that was both lent and spent by the local government into the economy. The result was an unprecedented period of prosperity, achieved without producing price inflation and without taxing the people.
    ——————————————————–
    The island state of Guernsey, located in the Channel Islands between England and France, has funded infrastructure with government-issued money for over 200 years, without price inflation and without government debt.
    [...]
    ———————————————————-
    A successful infrastructure program funded with interest-free national credit was also instituted in New Zealand after it elected its first Labor government in the 1930s. Credit issued by its nationalized central bank allowed New Zealand to thrive at a time when the rest of the world was struggling with poverty and lack of productivity.
    ———————————————————-
    The argument against governments issuing and lending money for infrastructure is that it would be inflationary, but this need not be the case. Price inflation results when “demand” (money) increases faster than “supply” (goods and services). When the national currency is expanded to fund productive projects, supply goes up along with demand, leaving consumer prices unaffected.

  • The key is to use the newly-created money or credit for productive projects that increase goods and services, rather than for speculation or to pay off national debt in foreign currencies (the trap that Zimbabwe fell into). The national currency can be protected from speculators by imposing exchange controls, as Malaysia did in 1998; imposing capital controls, as Brazil and Taiwan are doing now; banning derivatives; and imposing a “Tobin tax,” a small tax on trade in financial products.

  • Ļoti labi jautājumi:D
    – pārvaldīt vajag tikai tos, kas grib, lai viņus pārvalda – šinī gadījumā tevi. Ir arī vajadzīgi tādi, kas grib kādu pārvaldīt – mūsu gadījumā politiķi. Ja es nolīgstu, lai manu kravu nogādā no Latvijas uz Spāniju, tad to izdara tas, kurš to māk izdarīt.
    – Kvalitāte (krava nonāk neskarta un 10 dienu laikā), standarti (ne augstāk, kā -2C temperatūrā) un noteikumi (līguma pārkāpšanas gadījumā notiek tas un tas) ir noteikti, kad tiek noslēgta vienošanās.
    – 1. nauda NAV vienīgā motivācija, lai cilvēki slēgtu vienošanos. 2. ja nauda tomēr ir nepieciešama un projekts ir lielāks, piemēram ceļa remontēšana, tad vienošanos slēdz lielāka cilvēku grupa un to arī finansē. Līdzekļu ir daudz vairāk, jo cilvēki izvēlas nodokļos Nemaksāto naudu investēt infrastruktūrā un citos tiem nozīmīgos projektos.
    – Par ceļa lietošanu, piemēram, nekas netiks iekasēts, jo tas būs gatavots tā, ka apkopšana tam nav vajadzīga – lai samzinātu tekošās izmaksas. Kad ceļš būs jāpaplašina, tad tam lietotāji novirzīs savus resursus (naudu, materiālus, darbaspēku)
    ===========
    Es jau neapvainojos – apvainojies tu, jo tu uzskati, ka tavs sagatvotais raksts esi tu pats – tu identificējies ar rakstu un prasi cieņu pret rakstu, tātad tevi :D

  • Raimond: atbilde uz tavu jautājumu no tā raksta (protams, tikai viedoklis):
    —————————————————
    Iceland, Latvia and Greece are all in a position to call the bluff of the IMF and EU. In an October 1 article called “Latvia – the Insanity Continues,” Marshall Auerback maintained that Latvia’s debt problem could be fixed over a weekend, by a list of measures including (1) not answering the phone when foreign creditors call the government; (2) declaring the banks insolvent, converting their external debt to equity, and having them reopen with full deposit insurance guaranteed in local currency; and (3) offering “a local currency minimum wage job that includes healthcare to anyone willing and able to work as was done in Argentina after the Kirchner regime repudiated the IMF’s toxic package of debt repayment.”
    ———————————————————
    Es gan īsti nesapratu 2. punktu.

  • Vai jums neapnīk?
    Tā vietā, lai pavirši lasītu paustās domas, pamēģiniet izprast viens otru. Aiztaupīsiet laiku un emocijas. Tāpat neviens nevienu nevar pārmācīt, par kaut ko pārliecināt utt. Katrs pats saprot to, ko saprot. Vienīgais, kas der – vaicāt jautājumus, kas diskusiju biedru rosina pašu nonākt pie secinājumiem.

  • Ceļš, kam nav vajadzīga apkalpošana, vilcieni, kas ne tikai brauc, bet vēl ne no kā ražo elektrību un levitē :D:D:D
    ——————————————————-
    Bet man prieks, ka tomēr diskusija par politekonomiskiem jautājumiem veidojas!
    Vai mēs no tā visa nevarētu sastādīt populāri saprotamu prasību sarakstu, ar to dodot savu ieguldījumu telšu Brīvības pilsētiņas cīnītāju sāktajā procesā?

  • Shalom!
    Eiropas Savienība,vai ta nevar paprasīt atpakaļ savus fondus un subsīdijs,grauda(zeme)!? Ja tik veicinat decentralizēti “Lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem vietējais tirgus…”!
    P.S. Aigar pazīst kād no VP personīg,tieš iesaistitajiem…

  • Es teicu, ražo elektrību no kustības. Kustoties rodas magnētiskai lauks, kurš levitē objektu un ražo elektrību. Saražotā ekletrība, protams, nav lielāka par kustībai nepieciešamo. Efektivitāte toties ir lielāka.
    ————
    Ceļi Latvijā ir parodija par tehnoloģiju iespējām – tie ziemā tiek izcilāti, jo zem tiem ir mitrums, kas sasalstot tos ceļ uz augšu. To var novērst.
    ————

  • Laba doma par prasību saraksta sastādīšanu! Tieši to es piedāvāju – no teorijas mēģināt pievērsties praksei un diskusijas gaitā censties noformulēt, ko precīzi mēs varam pieprasīt dotajā brīdī, ņemot vērā esošos apstākļus.
    ———————————————————
    Apkopojot šeit iepriekš teikto, man sanāk aptuveni kaut kas tāds:

    1) Atteikšanās no sadarbības ar SVF, atteikšanās atmaksāt Latvijai uzspiestos (Parex) ārējos parādus
    2) Paziņošana par atteikšanos no nodomiem ieviest Latvijā eiro
    3) Kredītu mājokļiem ņēmēju aizsardzības pasākumi (piem., vienīgā mājokļa kredītu pārvēršana latu kredītos – lai, veicot pirmos 2 pasākumus, cilvēki nepaliktu uz ielas)
    4) Darba spēka nodokļu pazemināšana
    5) Nodevas importam un atvieglojumi vietējiem ražotājiem
    6) Latvijas Bankas nacionalizēšana (?) un savas valūtas politikas īstenošana, t.sk. naudas emisija patiešām nepieciešamajos apjomos un bezprocenta kredītu izsniegšana latos sabiedrībai svarīgiem projektiem (ceļi, elektrība, bet ne Gaismas pils)

  • Čau,
    autortiesīb pārkāpums,bet
    “Ernests Zariņš
    Ieteikums valsts situācijas nostabilizēšanai:
    1. Likvidēt bezjēdzīgās vides lieguma zonas, kuras sastāda kopā ap 20 % Latvijā izmantojamās zemes (stapcitu šis zemes kurās ir liegumi, lielākoties ir ekonomiski visvērtīgākās un izdevīgākās, kā arī liegumi tajās tika izveidoti, tikai tāpēc ka atrastas viena vai divas retas sugas), protams jāsaglabā visi dabas rezervāti kuros jau sen ir liels skaits retu sugu.
    2. Ieviest Ekonomiskās zonas nevis Rīgā bet gan rajonu centros, kur būtu ļoti zemi nodokļi uzņēmumiem. Ieteicams šādu zonu saglabāt kādus 10 gadus, lai uzņēmums šeit iesakņojas un vēlāk pēc attiecīgā termiņa nodoklis tiek palielināts pakāpeniski uz vecajām likmēm.”
    TF,pārzinim(e) ja pārkāpju ko, varat izdzest šo ierkstu ar labu sirdi un prātu,paldies:)

  • Eiropas Savienība,vai ta nevar paprasīt atpakaļ savus fondus un subsīdijs,grauda(zeme)!?
    ===
    Aai viņ prassa, vnk ignorē un neko nedod. Sliktāk vairs neko neizdarīs, kā ir tagad. Papūtīs, pakratīs pirkstu un pāries, ibo vienalga ir iedoti nez no kurienes izzīsti cipari kam nav seguma(reāli nepastāv) un visticamāk tāda vienošanās parakstīšana deva iespēju LB mākslīgi uzrakstīt kompūterī ciparus, kurus tad ielaida apritē – ieskaitīja Parex un citos kontos, bet saņemt atpakaļ viņi grib mūsu zemi un īpašumus, ne jau naudu ( tā viņiem nav vajadzīga, jo uzraksta tik cik vajag), jo labi zin ka naudu atdot vnk nav matemātiski iespējams. Un tas ir tas, ko vēl lielākā zemes iedzīvotāju daļa neapzinās, ka atrodas pasaules lielākā blefa varā.

    Par daudz runātājiem neapkalpojamiem ceļiem…….nu nez fiziku un māti dabu neviens nav atcēlis. Sniegs būs jātīra, pie dziļa un nelīdzena apledojuma būs jākaisa(nevis kā tagad, ber sāli uz 2cm sniega), krāsojumi jāatjauno,ceļa zīmes un elementi jāuztur,grāvmalas jāpļauj un jātīra. Ja runājam par ceļu kvalitāti, tad absolūti piekrītu – tā laikam ir zemākajā iespējamajā līmenī kādā var būt un mērķtiecīgi kultivēts biznes, lai tas tā būtu.

  • p.s. Vispār man jautājums! – šitā vārīšanās pa TF ir saģenerējusi daudz labas info un idejas, vai kāds tās kautkā apkopo, virzā, kāds ar tām strādā, pielieto vai taisās kautkur pielietot, jeb tas tikai paliks vārīšanās līmenī?? Kas protams arī ir noderīgi, bet…

  • 1. Par ceļu uzturēšanu – par to jau Aigars arī, cik saprotu, teica, – ka ir vajadzīgi tehniķi, speciālisti, kuri izdara, nevis politiķi.
    2. Kurš apkopo – Jānis, kurš gan cits? :)
    3. Man arī liekas, ka jūs te esat labi padarbojušies – malači! :)))

  • Ieskatiijos atbildes veestulee Gintam uz 5 lapaam:
    Ministru prezidents sniedzis atbildes uz Ginta Gaiķēna jautājumiem, Valsts kanceleja, 09.12.2009
    http://209.85.129.132/search?q=cache:iDd3IiYBZ6oJ:www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2009gads/12/081209-19-pm/+atbilde+Gintam+gaikenam&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv
    Man shii atbilde likaas nepaarliecinosha, sarezgiitaa valodaa uzrakstiita… Ne jau visi runaajam sveshvaardos un speciaalos terminos, taapeec tas daljeeji izskataas peec formaalas atrakstiishanaas.
    Bet kautko jau valdiiba dara, kautko plaano…
    Manupraat, probleema Nr.1 ir savstarpeeja nesarunaashanaas, nesaprashanaas vai kautkas tml. Tauta juutas nesadzirdeeta, valdiiba – nenoveerteeta. Atbildee Gaikeenam arii teikts, ka, piem., veeleeshanu sisteemas mainja nav pietiekami izdiskuteeta. Ja tagad pieprasaam mainiit veeleeshanu sisteemu – ko dod shaada prasiiba? Vai kaadam jau ir gatavs labs priekshlikums?
    Varbuut pieprasiit plashas atklaatas diskusijas steidzamiibas kaartaa par vissaapiigaakajiem jautaajumiem?

  • Nē, Agnese, Aigars solīja ceļus, kas nebūs jāapkalpo, t.i., jāapsaimnieko.
    Tautai kalpojoši politiķi vajadzīgi likumu pieņemšanai, valsts politikas nospraušanai (monetārā politika, nodokļu ārējā politika, drošības politika, attīstības politika utt.) Valsts un starptautiskas nozīmes ceļu apkalpošanu organizē departamenti, kuros strādā speciālisti. Vietējas nozīmes ceļus apkalpos vietējie speciālisti. Ja tā nav, tad tas ir korupcijas un mākslīgi uzpūstas birokrātijas rezultāts.
    Tas ir pats par sevi saprotams, ka būvēšanu un apsaimniekošanu veic speciālisti (nevis politiķi vai baņķieri vai ārvalstu spekulanti vai ES komisāri). Un saprotams, ka uzņēmumi nav jāapkarina ar partiju virzītiem komisāriem-parazītiem. Un vispār daudzas jomas jādecentralizē, jātuvina iedzīvotājiem, jāatbrīvo no starpniekiem un uzpūstām izmaksām.
    Tie visi ir risināmi jautājumi. Bet pavisam kas cits ir Aigara demagoģija.
    Mēs te meklējam risinājumus, kā labāk pārvaldīt savu valsti, bet Aigars nodarbojas ar demagoģiju. Objektīvi viņš lej ūdeni uz valdošās kleptokrātijas dzirnavām, visus centienus cenšoties pārvērst farsā un absurdā. Viņam nav nevienas īstenojamas idejas, nedz viņš pats spēj praktiski nodemonstrēt, kā tās lietas darāmas. Neviens taču viņam neliedz kaut ko noorganizēt bez politiķiem un bez hierarhijas. Uz priekšu! Bet nē, viņš te tikai muldēs un muldēs.

  • Mariona, tā ir parastā birokrātu newspeak. To viņam sagatavoja aparāts. Protams, formāla atrakstīšanās.

  • Ūdens, Absurds, Demagoģija un Farss ir risinājumu lūgšana politiķiem.

  • ,
    http://www.tautasforums.lv/?p=756#comment-828
    ,
    Baltais nav tik melns ,cik viņ mālē.
    Bez personām ,nekād pārvarēšan nesanāks diezko,bet personām vaig stabilitate,drošīb,garantijs, lai būt cits persons(mākslīgi cik zināms vel nevar), tie zinošākie izceļo daudz vairāk ka netik zinoš.
    Vai jauniem saimniekiem,būs ar vietējiem,kas palikuš pa ceļam,kas to lai zin!
    Maz valsts,maz pupulācij,ar aizvien mazāk zinoš person,21.gadsimtā,njā būs grūt sasniegt un atjaunot,vismaz to kas bija 90.gad sākumā. Roms klubs ir lepns ar “austrum blok,valstīm,tautām)
    Lab beigs muldēt,jo nevar neko ieteikt tād,realizējamu uzreiz ja nezin kam tieš prasīb sarakts domāts.

  • Jeb fermas īpašniekiem, kuru uzdevums ir valdīt par fermu ar augstu fermas produktivitāti, nevis sabiedrisku labumu

  • 1. Es personīgi pazīstu Dombrovska padomnieci. Mēs kādreiz bijām draudzenes’(nu, varbūt arī esam, īsti nezinu, sen neesam tikušās…). Jā, tekstus raksta ne jau premjers vai pilsētas mērs pats. Nu, un tad? Tā ir sistēma, vienalga, no kura gala skaties.
    2. Es arī piekrītu, ka politiķiem nav ko lūgt risinājumus. T.i., nav ko gaidīt no viņiem. “Tautai kalpojoši politiķi…” – kur tu tādus esi redzejis? Varbūt tu esi tāds pats “demagogs”? (Joks! peace!) Kalpojoši politiķi – tie esam mēs paši, neviens cits. Man liekas, ka tu pats par to visu laiku raksti! :) Tie, kuri iekļaujami šajā MĒS.

  • P.S. Par to mēs jau runājām, kad rakstījām par Alternatīvo budžetu – vai tas ir Speciālistu budžets vai politiķu.

  • Politekonomika, protams, ir par VALSTS pārvaldi. Tā kā Aigars valsti neatzīst, tad tiešām nesaprotu, kas viņam te būtu ko komentēt, ar savu bībeli svešā dievnamā bāzties. ja nu vienīgi šo vietni nolaupīt savas sektas vajadzībām.
    Aigars pārstāv globalizatoru ekstrēmā spārna sektu Zeitgeist, kas atzīst tikai tehniķus tehnologus un sociālo inženēriju. Nost ar reliģijām, nost ar tradīcijām, nost ar robežām, nost ar visām vecajām struktūrām – visu atrisinās tehnologi. Un tas viss iracionālā reliģiskas ticības līmenī. Jā, jauna reliģija, nu jau ar globālām ambīcijām. Strīdēties ar viņiem ir bezjēdzīgi, jo racionāli argumenti uz sektantiem neiedarbojas. Kam bijušas darīšanas ar sektantiem, tiem pazīstama arī viņu uzbāzība un nesatricināmā nekaunība.
    Nu nav jau tas nekas jauns, tādi eksperimenti jau ir bijuši pat mūsu vecajā Padomju Savienībā. Interesenti var apskatīt Adama Curtis filmas Pandora’s Box, The Trap un pie viena arī The Century of the Self. Visas ir onlainā vai arī ielādējamas no torentiem.
    Mums kā bijušiem padomju pilsoņiem ir arī nepastarpinātāki avoti.

  • Agnese, vai vēlies kļūt par Aigara asistenti un preses sekretāri, ja tik precīzi atkārto Aigara “argumentus”? Vispirms jau varēji painteresēties, vai es patiešām esmu ieteicis “lūgt politiķiem”, vai arī tas ir tikai Aigara mēģinājums man šo “gudrību” piedēvēt.
    Ja tauta sāk pielūgt politiķus un citus “pasaules varenos”, tad tiešām sanāk tā, kā ir. Taču Tu labi zini manis piedāvāto shēmu: Tauta kā suverenās varas nesējs, bet politiķi – tautas kalpi. Ja nē, tad vēlreiz pārlasi manu rakstu “Vai Debesu valstība iespējama?” Tu biji pirmā, kas to saņēmi.

  • Ko Tu man Aigar gribēji teikt par fermas īpašniekiem? Ja Tu gribi aģitēt par augstu fermas produktivitāti, tad to vari apskatīt filmās The Earthlings un Food, inc. Un labu Tev apetīti, tehnolog! :)

  • Nu jau par traku aiziet, Jāni.
    ———-
    1. Es pārstāvu sevi.
    2. Es pārstāvu sabiedrību, jo esmu daļa no sabiedrības (tāpat kā jebkurš cits)
    3. Esmu par tradīcijām, par vecām struktūrām, kuras darbojas.
    4. Es esmu par reliģijām un it īpaši to krāšņumu daudzveidībā – katrs var ticēt, kam vēlas un pielūgt, ko tīk.
    ———-
    1. Politiķiem tehniksi nav iespējams kļūt par tautas kalpu, jo:
    – par vietu politikā ir konkurence
    – konkurencē uzvar stiprākais (jeb pārspēks)
    – lai būtu stiprāks, ir jāmānās, jāmelo, jābūt negodīgam, jāmāk nomelnot, nodarboties ar retoriku, manipulēt ar citiem, iegūt citu labvēlību, DADZ NAUDAS, kura pēc tam ir jāatstrādā…
    2. Tautai NAV vajadzīgi kalpi. Esmu par to, lai politiķiem arī nevajdzētu kalpus. Kapli nav vajadzīgi vispār.
    ———
    – Ja tev ir vajadzīgi kalpi vai arī tu gribi kalpot kādam, tas ir ok. Es to respektēju.
    – Ja es negribu ne kalpot ne pakalpināt, tad es esmu EKSTRĒMISTS? :D Varbūt pat terorists? :D:D
    ================
    ================
    Par fermas produktivitāti.
    ——
    Vladību uzdevums ir uzturēt produktīvu fermu.
    – Problēma rodas VIENMĒR tad, kad produktivitāte aug. Tad fermas īpašnieki (valdības, monopouzņēmumi, karteļi, bankas…) sāk milzīgus tēriņus, kas sagrauj Fermas Dzīvniekiem motivāciju būt preoduktīviem.
    – Kad Fermā Produktivitāte krītās dēļ motivācijas zuduma, tad Fermas īpašnieki domā dažādus veidus, kā saglabāt lielos tēriņus un vienlaicīgi motivēt Dzīvniekus Fermā.
    ========
    Moderni to sauc par KRĪZI, DEPRESIJU EKONOMISKO…
    ========
    Vēsturiski Fermas Dzīvniekiem bija ļoti ierobežotas tiesības un brīvības. Ar laikau Fermas Īpašnieki atklāja, ka Dzīvnieki ir produktīvāki un motivētāki, ja viņiem iedod brīvības ilūziju – “vārda brīvību”, “demokrātiju”, “brīvo tirgu” un “cilvēktiesības”.
    ——–
    Vai tas tev šķiet radikāli un ekstrēmi, vai ir OK… tā kā.

  • Uz tavām rokām ir cilvēku asinis un tu esi terorists un ekstrēmists, jo tu esi apmaksājis caur saviem nodokļiem gan karu Afganistānā, gan Irākā, gan novirzījis naudu Fermas Īpašniekiem un netiešā veidā veicinājis pašnāvības, jo tava nodokļu nauda varēja izglābt kādu dzīvību.
    ==========
    Jautājums ir tikai par to, cik daudz asiņu ir uz tavām rokām – nevis vai tās ir vai nav.

  • Apsveicu ar nākamo līmeni – personīgiem uzbrukumiem.

  • Aigar, pie mūsu sistēmas, tā diezgan grūti nemaksāt nodokļus, kur nu vēl regulēt kā tos izlietot.

  • tāpēc ir politekonomija kurss, kur tiek vis mī un žē pamatos. Es taču ar sen mācījos politekonomiju, ak jēl. Kur tas laiks? Toreiz vēl PSRS gatavoja stabilu dzīvi ar skatu uz nākot. Kur tas viss ir aizgruvis? Cilvēki taču strādāja – plānoja, brošurēja papīru utt. Saimniekošana, kultūra. Vajadzēja kaut kam sanākt. Baloža gadi – .. 20, 30 … Pēc tam jau pār pasauli nāca 40. gadi. Vai Baloža kungs ar savu politekonomisko piepildījumu būtu noturējies bez uzbrukuma? Nē. Bet tas ir fakts, ka lielāks spēj aprīt mazāku. Un kā jau mē zinam, nav nekontrolējamu procesu. Bez parvadīšanas? Seciniet paši, kaut vai ar palīglīdzekļiem.

  • Nu un ko tagad darīt? Bezspēcībā noslaucīt rokas Kolektīvisma karogā? Un par ko tad es visu laiku runāju? Par to, ka cilvēkiem ir Jāgrib pašiem noteikt savu likteni un nākotni, naudas jeb nodokļu pielietojumu – nevis to uzticēt politiķiem vai pārvaldītājiem.
    ———–
    Varbūt visiem vai lielākajai daļai jānovēršas no šitā nolāpītā izombētā Kolektīvisma (kāds tiek upurēts lielāka labuma vārdā) un ar interesi un ziņkāri jāpievēršas Kooperācijai (sadarbībai – Latviski)?
    ===========
    Kas ir sadarbība – tā ir balsošana par idejām, nevis cilvēkiem.
    Kas ir balsošana – tā ir savu resursu novirzīšana un kontrolēšana (sava laika, naudas, spēju un citu līdzekļu)

  • :) kas nu tas par personīgu uzbrukumu, Aigar? Tu taču lepojies ar to, ka piederi Fresko sektai, vai ne? Vēl vecgada vakarā pats mums izsūtīji e-pasta apkārtrakstu “Par Venus Project”, kurā mums, neticīgajiem, apskaidroji šā globālā projekta būtību. Un mūs mierināji, ka tas nav komunisms, jo neparedz naudu (nauda liecinot par nabadzību), ka tā nav tehnokrātija, jo neparedz eliti un politiķus, ka tā nav ideoloģija, jo nesaka, kam jātic, aicināji mūs iedomāties, ka dzīvojam Āfrikā utt.
    Par afgāņu asinīm uz manām rokām gan ir personīgs uzbrukums un apmelojums cilvēkam, kurš, starp citu, 2001. gadā šo imperiālismu atmaskoja grāmatā “Dzīve karastāvoklī” (kas ielādējama arī no TF). Bet tādas nu tās sektantu metodes, – mani tās neskar, jo neko citu no demagogiem negaidu.

  • 1. Nu es tevi vairs nesaprotu. Tad kā tad īsti ir: vai tu esi par jaunu politisko paradigmu vai arī par vecās uzlabošanu?
    2. Te nav neviena, kurš būtu pret tevi vai taviem centieniem. Taisni otrādi. Tev atbalstītāju ir daudz vairāk nekā tu domā. Tikai viņi nav ne tava trešā, ne ceturtā, ne piektā utt. roka, bet pavisam atsevišķi cilvēki. Turpini!
    3. Jo labāk sapratīsimies, jo labāk spēsim viens otru atbalstīt, papildināt. Jo lielāks būs kopīgais resurss (kurš jebkurā gadījumā būs lielāks nekā viena atsevišķa cilvēka resurss, pat ja tas ir ĻOTI liels).
    4.

  • Ja tevi tās neskar, kāpēc velti tam tik daudz laika? Vai tevī ir programma, ka jāaizstāv sava reliģija? Es nesmejos, es nopietni. Jo zinu, ko tas nozīmē, esmu tādām lietām gājusi cauri.
    Vai arī tev sāp par to, ka esi tik DAUDZ rakstījis un strādājis visus šos garos gadus. Un ka tas viss ir publicēts arī TF. Un ka gandrīz neviens no tā visa neko nav lasījis vai runā tā, it kā nebūtu? Arī to es spēju saprast, arī tam esmu gājusi cauri. … Atceries Māti Terēzi: “… bet mīli viņus tik un tā”.
    Esmu sapratusi, ka mums nav jāaizstāv ne sava reliģija, ne Dievs. Ne arī savs es.

  • Mīļie cilvēki! Varbūt tas ir nevietā (tad piedodiet), bet nespēju neizteikties……
    Gribam to vai nē, bet mēs viens otru programmējam un ietekmējam. Katrs ar savām domām, vārdiem un darbiem. Jūs visi esat lieliski cilvēki. Pareizāk gan būtu teikt – MĒS visi esam lieliski, īpaši un unikāli cilvēki. Katrs ar savu unikālo dzīves pieredzi, skatījumu. Ja pareizi saprotu, tad mēs taču vēlamies sadarboties??? VISI (vismaz tie, kas pieteikami aktīvi iesaistās TF)!!! Tad cienam katrs sevi un savu unikālumu, un cienam viens otru un tā unikālumu. Ļaujam ikvienam būt sev pašam. Pieņemam viens otra trūkumus, kļūdas, talantus, prasmes utt. …. Lai cik banāli tas neizklausītos, bet – MĪLIET CITS CITU!
    ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
    Varbūt problēma ir tajā, ka mums nav vienota kopēja VĪZIJA / SAPNIS / MĒRĶIS………..??

  • Tu man šķiet es pārskatījies Alex Jones un uzkurinies pa tukšo. Es saskatu dažus trūkums Frsco dzīves darbā, toties redzu arī daudz nozīmīgu iedeju. Ja tev ir kaut kas konkrēts sakāms pret VP – saki… vai arī turpni histēriskās bailēs klaigāt par sektām un demagoģiju… jo tā laikam ir vieglāk.

  • Agnese, šis raksts nav par mani, bet par politekonomikas principiem, kurus mēs varētu izmantot, lai Latviju izvilktu no šās krīzes, purva, verdzības. Tās ir idejas, kuras, manuprāt, pauž veselo saprātu, ar kādu mūs Dievs apveltījis. Es te ne uz ko nekandidēju un nepretendēju, tikai savu iespēju robežās izplatu idejas, kuras esmu apguvis ilgā laika periodā, kurā te dominēja brīvā tirgus dogmas. Tavi mājieni par trešām vai piektajām rokām vai vecās paradigmas uzlabošanu, ir kaut kādi sadomāti personīgi mājieni Aigara stilā. Te neviens cilvēks nevar ne teikumu uzrakstīt, lai Aigars neuzkluptu ar savām dogmām un apvainojumiem, ar kurām jau gadu pārpildīti visi jēdzīgāko rakstu komentāri TF. Nu gan viņš savu toni ir drusku pieklusinājis, ja salīdzina ar laiku vēl pirms pāris mēnešiem, kad viņš visus apsaukāja par vergiem un biorobotiem, bet būtībā nekas nav mainījies. Vienīgi tas, ka arī Tu piebalso. Rezultātā mēs nevis apspriežam idejas, bet esam spiesti aizstāvēties pret personīgiem uzbraucieniem un apvainojumiem. Protams, visgudrāk būtu tos sektantiskos uzbraucienus vienkārši ignorēt, taču diskusijā ir iesaistījušies cilvēki, kuri agrāk nebija TF un šo Aigara nihilismu nepazīst. Tā kā Aigars savus uzbraucienus ietērpj šķietami brīva cilvēka frāzēs, uz to var viegli iekrist. Atzīšos, ka man pašam sākumā Aigara retorika šķita simpātiska. Tikai ar laiku sapratu, uz kurieni tas viss velk. Un no vēstures zināms, ka visu totalitāru režīmu priekšvēstneši (jakobīņi, komunisti, nacisti, maoisti, Pol Pota piekritēji u.c.) sākotnēji runāja skaistā brīvu cilvēku valodā. Ar to viņi arī aizrāva masas. Bet pēc tam šo brālības, brīvības un vienlīdzības ideju vārdā tika krauti līķu kalni. Tāpēc uzskatu par nepieciešamu brīdināt citus no šiem saldmutīgajiem vilinājumiem.
    Ir taču skaidrs, ka darīšana ir ar lielu uzbāzību un nekaunību. Vai Tu vari dot vēl kādu iemeslu, kāpēc diskusijā par valsts pārvaldi tik dziļi iesaistījies cilvēks, kas valsti neatzīst principā, tātad nolēmis valsti un visas institūcijas bojāejai?

  • Valstij NAV jābūt ar valdību. Valdība un valsts, kā redzi, neiet kopā.

  • Jāni, bet kas tad ir mūsu valsts? Tā ir izolēta sala no pasaules? Vai tiešām esi pārliecināts, ka zemūdene (piemēram) nepastāv un visa politekonomiskā pasaule ir nekontrolējam? Mums pastāv kaut kāda sava suverenitēte un visi tiki noraudzīsies tai nepieskaroties ar novēlējumu – lai notiek?
    Aicināt jau var.

  • paldies par iesaistīšanos!
    ko tu saproti ar MĒS? (“mēs visi esam lieliski unikāli, īpaši…”) visus cilvēkus uz Zemes? visus cilvēkus Latvijā (arī, piem., Repši u.c.). vai tici, ka patiešībā VISI vēlas sadarboties, tikai nesaprot, nemāk, baidās utt.?
    Es cienu visus citus. Un ticu, ka citi nav sliktāki par mani, t.i., arī ciena viens otru. Tā nav problēma. Nu, ļaujam ikvienam būt sev pašam. Un tālāk? katrs pats par sevi, vai ne? Īsta cieņa nav vienkārša. Tāpat kā īsta sadarbība. man gan liekas, ka Mums Visiem jāmainās. Tikai tad kaut kas sanāks. Un tas nav viegli, dažreiz pat ļoti grūti. tāpēc tas arī tā viss noiek. Parasti cilvēki domā, ka jāmainās kādam citam. katrs viens par otru tā domā.
    Mīlestība nekad nav banāla. Runas par mīlestību gan tādas ļoti bieži ir. Bet šis, protams, nav tas gadījums.
    Tu saki, ka “Varbūt problēma ir tajā, ka mums nav vienota kopēja VĪZIJA / SAPNIS / MĒRĶIS………..??” Turpini – ko tas nozīmē?

  • Paldies par jautājumiem!
    ^^^^^
    Savā iepriekšējā komentārā ar “MĒS” (runājot par sadarbību) es domāju – Tevi, Aigaru, Jāni, Ivo, sevi un citus, kas aktīvāk komentē un visādi citādi darbojas/sadarbojas TF.

    ^^^^^
    Piekrītu tam, ka saki – “Īsta cieņa nav vienkārša. Tāpat kā īsta sadarbība. man gan liekas, ka Mums Visiem jāmainās. Tikai tad kaut kas sanāks. Un tas nav viegli, dažreiz pat ļoti grūti. tāpēc tas arī tā viss noiek. Parasti cilvēki domā, ka jāmainās kādam citam. katrs viens par otru tā domā.”
    Lai Mēs Visi mainītos, katram jāsāk ar sevi. Tiklīdz cilvēks sāk mainīties pats, arī visi citi un apkārtējā pasaule sāk mainīties. Tie nav parasti tukši vārdi. Esmu pati personīgi par to pārliecinājusies un sajutusi, bet šoreiz ne par to.
    ^^^^^
    Es vēlējos pateikt, ka mums (Tev, man, Jānim, Aigaram, Ivo un citiem, kas apmeklē šo vietni TF)nav kopējas VĪZIJAS / SAPŅA / MĒRĶA. Kas ir tas, kur mēs dodamies? Ko mēs vēlamies sasniegt? Kādā sabiedrībā vēlamies dzīvot? Kādi vēlamies būt paši? Ir tik daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes…..
    ^^^^^
    Agnese, kādas ir Tavas domas par šo VĪZIJU / SAPNI / MĒRĶI?

  • Pārlasīju tavu rakstu “Vai debesu valstība iespējama?”

    Aicinu raudzīties vēl tālāk un dziļāk! Vai demokrātija, kas ir mūsu vara, nav iespēja tādam dzīves, sadzīves un savstarpēju attiecību modelim, kas tuvina Debesu valstību, kas, kā to norādījis Jēzus, ir mūsu vidū, tātad – mūsos? Vai demokrātija nav iespēja veidot labāku dzīvi mums visiem, līdz ar to arī katram no mums personīgi? Ja mēs atzīstam, ka demokrātijas nav, vai līdz ar to mēs neapsūdzam paši sevi – savā nespējā, labas gribas trūkumā, kūtrumā, aklumā, pasīvā nostājā, nenovīdībā?

    Pirms vainot politiķus, partijas, baņķierus un pārējos, varbūt ieklausīsimies vēl Jēzus vārdos: „Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Mt 7: 5) Citādi – “Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai abi nekritīs bedrē?” (Lk 5:39)

    Un vēl: „Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lk 6: 37, 38)

    Noliedzot demokrātiju, mēs noliedzam paši sevi, savu varēšanu; mēs atzīstamies savā personīgajā bankrotā. Demokrātija ir mūsu kopējo pūliņu un arī neizdarību rezultāts. Demokrātija var būt stipra un vāja, vesela un kropla. Cik un ko mēs tajā ieguldījām, tāda tā arī izveidojusies. Tāpēc pareizāk būtu jautāt pašiem sev: „Ko es esmu darījis, lai demokrātija būtu stiprāka, dzīvāka un veselīgāka, lai tā mums visiem nestu bagātākus augļus?” Kāpēc visiem? – Ja mēs tieksimies bagātus augļus nodrošināt tikai sev un uz citu rēķina, tad mēs nonāksim lielā nedrošībā: mums nāksies ap sevi būvēt augstus nocietinājumus, algot dārgu, bet neuzticamu apsardzi, pārvietoties bruņu mašīnās, norobežoties no tautas, dzīvot bailēs no līdzīgiem konkurentiem un aukstā vientulībā. Arī tā daudziem Latvijā jau ir realitāte.

    Jēdziens „vara” ir cēlies no darbības vārda „varēt”. Tas apraksta mūsu individuālo un kopīgo spēju padarīt šīs pasaules dzīvi labāku. Tātad mums katram piemīt vara, jo mēs katrs kaut ko varam izdarīt. Jautājums tikai – kā mēs savu varu esam nolēmuši izmantot: verdzības, netaisnības un slimīgu attiecību vairošanai vai vispārējam labumam?

    Politiķis nekļūs ietekmīgs, ja mēs paši viņu neievēlēsim, ja mēs viņam nedosim plašas pilnvaras rīkoties mūsu vārdā, ja mēs viņu aktīvi vai pasīvi neatbalstīsim.

    „Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Lk 16:13) Varam piebilst, ka nevarēs kalpot arī tautai un mantai.

    Tātad ir ļoti negudri lamāt pastāvošo varu, jo tā ir mūsu vara, ko esam paši labprātīgi deleģējuši saviem pārstāvjiem vai iedomātām autoritātēm, bet paši varam to arī paņemt atpakaļ. Svarīgi, lai mēs paši arī ikdienā (ģimenē, kopienā, darbā un citā sabiedriskā saskarsmē) savu varu izmantotu taisnīgi, ar cieņu un mīlestību pret citiem cilvēkiem. Tieši uz to mūsu mudina arī Jēzus, kura vārdi nosaukti par „Zelta likumu”: „Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu”

    „Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!”

    Tas raksts nav par valsti un valsts kalpotājiem. Bet par tautu, tās varu. Un par līderiem, kuri ir īsti Līderi tikai tad, ja Kalpo. Kalpošana tajā rakstā ir skatīta visplašākajā nozīmē.

  • Jā, šis nu ir tas gadījums, kad man (par citiem neizteikšos) un Aigaram nav un nevar būt kopīgas nākotnes vīzijas. Jo Aigars noliedz visu: valsti, valdību, naudu, visas institūcijas, jebkādu vadību, jebkādu autoritāti, jebkādu hierarhiju utt. Tādu ambīciju nebija pat boļševikiem. Boļševiki institūcijas nenoliedza (lai gan miglaini solīja, ka nākotnē vajadzība pēc valsts izzudīs, ar to domājot, ka viņu kustība pārņems visu pasauli un vecajām valstīm tad nebūs nozīmes), bet solīja šīs institūcijas piepildīt ar citu saturu, transformēt tās par “tautas institūcijām”.
    Cik miljoni cilvēku tika iznīcināts, lai īstenotu boļševiku sapņus?
    Un tagad padomāsim, cik cilvēku būs jāiznīcina, lai īstenotu daudz ambiciozākos zeitgeististu sapņus? Un cik liels būs nepieciešams terora un iznīcināšanas aparāts (superhierarhija), lai iznīdētu visas vēsturiski veidojušās institūcijas, lai izskaustu valdības, pašvaldības, bankas, naudu, reliģijas, robežas un visu pārējo, kas veidojies tūkstošiem gadu ilgušajā sociālās evolūcijas procesā?
    ———————————————————-
    Es piedāvāju šādu risinājumu mūsu dilemmai. Lai šeit paliek tie, kas atzīst Latvijas valsti un vēlas īstenot tālejošas sistēmas reformas. Lai mēs šeit varam mierīgi meklēt risinājumus.
    Bet tie, kuri noliedz vajadzību pēc valsts un visām institūcijām, lai uzraksta savu nākotnes vīziju, to publicē kā jaunu publikāciju un zem tās arī raksta savus komentārus un apsvērumus.
    Tādējādi abas grupas varēs mierīgi darboties savā paradigmā, netraucējot un neuzbrūkot cita citai.

  • P.S. Tātad tavs iepriekš minētais raksts, kuru tu man sūtīji un kuru mēs apspriedām pirms tā publicēšanas, nav par valsti. Bet par sabiedrību – tautu, priesteriem, slaveniem politiķiem, kurus mēs paši par tādiem padarām, par mūsu pašu atbildību, par varu un demokrātiju un kā tās var nest sabiedrisku labumu, par to, ka mums pašiem jāmainās.
    Un tieši tas man patika šī teksta nostādnē – ka mēs visi esam sabiedrības, tautas organiskas, līdzvērtīgas daļas. Mēs visi esam viens. Uz visiem attiecas vieni un tie paši likumi. Gan brīvība, gan atbildība. Gan pienākumi, gan tiesības. Katrs, kurš grib būt vienlīdzīgāks par citiem, sāk citus izmantot un pats top arvien apdraudētāks, līdz ar to vēl vairāk spiests izmantot citus, lai aizsargātos.
    Un sevišķi man patika (no pētnieciskā, inovatīvā, radošā viedokļa), ka tu devi jaunu skaidrojumu vecajai, nemainīgajai vērtībai “Dieva valstība mūsu vidū”. Neka cita jaunaja derībā, t.i., patiesajā kristīgajā kultūrā jau arī nav – Labā Vēsts par to, ka Dieva valstība JAU ir. Vēsts par Beznosacījuma Mīlestību. Kuru sabojā viss, kas uzstāda noteikumus. Tas nozīmē,ka ir pienācis laiks, kad mēs kā Brīvu Cilvēku Sabiedrība varam beidzot pozitīvi integrēt visu, kas vēsturē un kultūrā saistīts ar varu, pārvaldi un vadīšanu, zināšanām utt.
    Tas arī ir tas, kas mums jāpaveic.
    Pēc manām domām.

  • Tātad tu uzstādi noteikumus? Aizmirsteit visu, ko rakstīju par Dieva valstību, par Brāļiem un Māsām. Skatieties uz maniem vārdiem, neskatietties uz maniem darbiem?
    Tātad atkal šķelšanās uz iedomātu reliģiju pamata?
    Cik banāli.
    Negaidīju to no tevis.
    Tu ar to atkārtosi tikai to pašu, ko dara valdība un jebkurš, kurš darbojas vecajā politiskajā paradigmā. Nodalīties no tiem, kuri traucē. Jo nav informēti, nesaprot, ir citi mērķi (pēc viņu domām) utt. Kā tad citi mērķi, ja Latvija ir viena? Un Zeme mums visiem viena? Tas ir galīgi garām! Tad jau labāk uzreiz padoties un doties makšķerēt, uz baseinu, medībās vai ko nu kurš lieto sava veselā saprāta (sirdsbalss) un kontakta ar sevi atjaunošanai.

  • Muļķigākais, ko varētu izdarīt ir optimizēt kādu “iecerētu virzienu” bez tās saucamas vēl pagaidām dažādo viedokļu apmaiņas. Tas pašiem paliks neinteresanti. Ja piemēram Jānis uzrakstīs – Jā, tad sekojošais komentētājs ari uzrakstīs – jā.
    Mēs taču zinam, ka cilvēki nav tie par ko uzdodas.
    Jā, un neaizmirstam, ka dzīvojam :)) KaliJuga laikmetā

  • Nē, Agnese, rakstot to rakstu, es domāju par mūsu valsti, protams, vēlot labu arī citām valstīm, ar kurām jāsadarbojas, ar kurām mums labi un draudzīgi jāsadzīvo uz šīs planētas. Manā nākotnes vīzijā nepārprotami ir Latvijas valsts. Es negrasos un neaicinu likvidēt institūcijas, tikai atjaunot to sākotnējo jēgu. Atgūt sākotnējo jēgu jēdzienam demokrātija, līderis, uzņemējdarbība u.c. Jo uzskatu, ka šie jēdzieni ir degradējušies, aizmirsuši savu nozīmi. Valdība aizmirsusi, ka tā domāta, lai kalpotu tautai. Uzņēmēji aizmirsuši, ka viņu jēga ir pakalpot citiem. Demokrātijas jēdziens reducēts uz piedalīšanos vēlēšanās reizi 4 gados utt. Tā vietā, lai spekulētu vai izrautu no konteksta, izlasiet paši šo rakstu:
    http://www.tautasforums.lv/?p=1450
    ———————————————————-
    Un tieši tāpēc man ar Aigaru nav un nevar būt kopīga sarunas priekšmeta, jo mūsu mērķi ir savstarpēji izslēdzoši. Ja es vēlos reformēt mūsu valsti, tad Aigars vispār neatzīst valsti. Tātad mums patiešām nav par ko runāt.

  • un vēl, ja jau tas ir tik tālu aizgājis, ka degradējas visa sabiedriskā uztura struktūra , tad tiešām Tu domā, ka nav laiks to noslaucīt? Var jau būt, bet ja zini, kas ir mozaīka un no kā tā sastāv un kā pie noteikta apgriezina mainās tās daļiņu izvietojums un izkrīt pavisam cita gamma, tad kur ir TAS, lai es atgrieztos pie vecā?

  • Tātad es vēlos reformēt un atjaunināt to, ko Aigars grib 100% likvidēt. Kārlis Balodis un visa politekonomika māca, kā īstenot labu valdības politiku, bet Aigars saka, ka valdība vispār nav vajadzīga (palasiet viņa komentārus).
    Tad par ko es varu ar Aigaru runāt vai vienoties?
    Atbildi, Agnese! Vai vispār kāds var sniegt atbildi uz šo vienkāršo jautājumu? Skaidrība mūs tikai atbrīvos un šo diskusiju izvedīs no paralīzes.

  • Labi. Turpinām sarunu!

    Tu saki: “Atgūt sākotnējo jēgu jēdzienam demokrātija, līderis, uzņemējdarbība u.c. Jo uzskatu, ka šie jēdzieni ir degradējušies, aizmirsuši savu nozīmi.”
    Piekrītu. Vēsturisko Konfūcija aicinājumu par to, ka pārmaiņu laikos jāsāk ar to, ka jāatjauno visu vārdu īstās nozīmes, mēs ar vīru un diezgan plašu domubiedru grupu 80.-to gadu beigās un 90.-to gadu sākumā arī likām ap sevi organizētās pārmaiņu kustības pamatā. Kamēr nacionālisti viņu neizsvieda no Latvijas, apvainojot sakaros ar interfronti un citās muļķībās, ar kurām ne viņam, ne man vai kādam citam nebija nekādu darīšanu. Mums toreiz bija daudz publikāciju, var pārbaudīt.
    Tā ka mana pieredze šajā ziņā ir gandrīz 20 gadu vecāka par tavējo. Toreiz tev nebija tādu aicinājumu, vai ne? Tu darīji kaut ko pavisam citu?
    Katrā ziņā vēlos uzsvērt, ka priecājos par to, ka tu uz to aicini un par to runā. Un ka tas viss droši vien nav nejauši…
    Mans šībrīža secinājums par šo tēzi (patiesi ceru, ka būs noderīgs): jēdzieni ir jēdzieni un politika ir politika. Tās ir divas dažādas realitātes. Jāspēlē abās. Bet tas jāiemācās. Jāsaprot, ar ko darīšana. Ar urrā saucieniem te neko nepanākt. Varu pēc tam paskaidrot, ja vajag. Konfūcijs bija cits laikmets un, galvenais, cita civilizācija. Bet arī mūsu apstākļos to var izdarīt, esmu par to domājusi visus šos gadus, tā ka par maz neliksies! :) Esmu gatava dalīties, ja ir tāda vajadzība, interese un gatavība.

    Ja tu tā uzstāj par valsti – labi! Tad nevaru neuzdot sekojošu jautājumu: lūdzu, paskaidro mums par to, kas ir “4. maija režīms”, par ko šajās dienās lasīju citā tavā – senākā – publikācijā, kura arī pieejama TF arhīvā! Mēs (nedomāju, ka tikai es viena) vēlamies visu saprast par šo Latvijas valsti. Lai turpmāk runātu par vienu un to pašu, domātu vienu un to pašu jēdziena saturu.

    Tu raksti: “Valdība aizmirsusi, ka tā domāta, lai kalpotu tautai. Uzņēmēji aizmirsuši, ka viņu jēga ir pakalpot citiem. Demokrātijas jēdziens reducēts uz piedalīšanos vēlēšanās reizi 4 gados utt.” Atkal piekrītu, ciktāl tas apraksta situāciju. Bet ja domājam par risinājumiem (un tieši ar to mēs šeit nodarbojamies, vai ne?), tad vajadzīgs cits formāts nekā apraksti. Atkal tā pati jēdzienu precizēšana. Vai “aizmiršana” attiecas uz valdību (valsti, partijām, tautu un tml.) vai cilvēku un cilvēkiem. Es, piemēram, viegli varu iedomāties, ka neviens no viņiem atsevišķi nav “aizmirsis’. Tomēr kopā rīkojas tā, it kā būtu. Tas ir tas pats fenomens, ko praktiski jebkurš no mums ir piedzīvojis, piem., zinot, ka pie sarkanās gaismas nedrīkst šķērsot ielu, tomēr to ir darījis. Un citās lietās tāpat.
    Secinājums (ceru, ka noderīgs turpmākajam): tas, ka cilvēki zina (nav aizmirsuši, ir dzirdējuši) nenodrošina to, ka tiek darīts. Visa vēsture par to liecina. Un katra mūsu personīgā pieredze pašam par sevi. Mēs atgādināsim – viņi dzirdēs vēlreiz. Un mainīsies? Cilvēki ir sistēmiski organizēti. Visu nosaka valdošā paradigma. Tāpēc jā būt skaidrībā pašiem par sevi – vai mēs vēlamies vēlreiz atgādināt vai arī ierosināt kustību par jaunu paradigmu, jauniem risinājumiem?

    Šajā komentārā bija 3 lietas. Ticu, ka sagaidīšu saturīgas atbildes uz visiem trim. Neierobežoju tevi laikā un veidos, kā to darīsi. Pacietības man pietiks. :)

    Atbildes nav pašvērtība, pašmērķis. Protams, ka tām ir jēga tikai tad, ja arī tu pats tām redzi jēgu. Arī šajā ziņā tevi neierobežoju.
    Tomēr abildes nav pašmērķis

  • Kamēr mēs te vienam Anglijā mītošam globalizācijas aģentam un Latvijas noliedzējam ļaujam sevi iedzīt strupceļā, tikmēr Latvijas attīrīšana no vietējiem iedzīvotājiem notiek forsētos tempos.
    Te viena lauku aina bez idilles:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/nils-sakss/13001-latvijas-berni-izbeg-no-sorosa-tikliem.htm

  • Ja neiebilsti, tad sarunu par tevis ierosināto jautājumu (TF mērķis, vīzija un tml.)varam turpināt pie raksta par šo tēmu? Tur arī tūlīt atbildēšu.

  • Agnese, vispirms atbildi uz manu principiālo jautājumu. Es vairs neielaidīšos neauglīgās diskusijās, kamēr starp mums nebūs skaidrība par galveno.

  • 4. maija režīms ir apzīmējums tam procesam, kas sākās 1990. gada 4. maijā un kas mūs novedis līdz patreizējiem rezultātiem.
    Tas process iesākās ar vairākām fikcijām. Neatkarības atjaunošanu pasludināja LPSR Augstākā padome, kuru bija ievēlējuši visi Latvijas teritorijā dzimušie, t.sk. padomju armijas karavīri no dažādām PSRS republikām. Tad sākās sākotnēji it kā nevainīga pārdēvēšana un pārģērbšanās, kas ar laiku izvērtās aizvien lielākos melos un demokrātisku procesu imitācijās. Vispirms tā AP piesavinājās LR nosaukumu, tad sāka dalīt savus vēlētājus, pēc puča vispār atteicās no LTF programmas, ar ko viņi tika ievēlēti, un Latviju sāka iznīcināt pēc dažās ASV universitātēs, SVF, PB un citur sastādītiem plāniem.

  • Atvainojos, iepriekšējā tekstā bija domāts “visi Latvijas teritorijā dzīvojošie”, nevis dzimušie.

  • Vēlos precizēt, kurš ir tas tavs “principiālais jautājums”, uz kuru vispirms gaidi atbildi no manis?
    Vai šis:
    “Tad par ko es varu ar Aigaru runāt vai vienoties?
    Atbildi, Agnese! Vai vispār kāds var sniegt atbildi uz šo vienkāršo jautājumu? Skaidrība mūs tikai atbrīvos un šo diskusiju izvedīs no paralīzes.”?

  • Jā, jā, atbildi un pasaki, par ko es ar Aigaru varu runāt un vienoties, ja mūsu mērķi savstarpēji izslēdzoši?
    Kā Tu te vari rakstīt par “vienu Latviju”, ja daži no mums plāno Latviju un citas valstis likvidēt?

  • Izteikšu savu viedokli no malas: jā jāizvēlas starp revolūciju un evolūciju, es izvēlos evolūciju. Par cik mēs visi zinām, pie kā līdz šim ir novedušās gandrīz visas revolūcijas.
    ——————————————————–
    Es neredzu kā Aigara (zeitgeista utt.) idejas par nākotni var tikt reāli šobrīd īstenotas. Vēl jo vairāk – tā kā šīs idejas ir tīri spekulatīvas, man nav pārliecības, ka es gribētu pieredzēt to īstenošanu. Arī pašiem šo ideju aizstāvjiem nav skaidras vīzijas, viss pārsvarā aprobežojas ar miglainiem, nestrukturētiem aprakstiem par to, kā tehnoloģijas atrisinās visas problēmas.
    ———————————————————-
    Augšminētais gan nenozīmē, ka vispār nevajag domāt par alternatīvām paradigmām – domāt, analizēt, sapņot, izsvērt – tas viss ir jādara. Vienmēr ir jādomā un jāsapņo uz priekšu. Citādi attīstība apstāsies. Un tādi cilvēki kā Aigars – sapņotāji, ir nepieciešami. Taču tas jebkurā gadījumā būs ATTĀLAS NĀKOTNES jautājums un tam visam vēl ir nepieciešama ILGSTOŠA (daudzu gadu) diskusija visā sabiedrībā. Turklāt, jebkādas šādas izmaiņas nevar notikt bez nopietnām izmaiņām cilvēku apziņā. Utt.
    ———————————————————–
    Savukārt idejas par to, kā TAGAD glābt Latviju un tās cilvēkus, ko JAU ŠODIEN var darīt lietas labā – lai Latvija nepārstātu eksistēt, lai tajā joprojām saglabātos meži, skaistā daba, lai saglabātos vispār tāds Latvijas tautas jēdziens, ir pavisam cits, konkrēts, nespekulatīvs līmenis.
    ————————————————————
    Man pat grūti iedomāties, kā var gribēt abus šos pavisam atšķirīgos līmeņus jaukt kopā.

  • Vai pareizi sapratu tavu atbildi, ka runājot par Latvijas valsti, mums vēlreiz jāsāk ar padomju režīma likvidētās valsts atjunošanu? Jāveic jauns mēģinājums to atjaunot? Jo tā, kas ir pašlaik, tāda nemaz nav.
    Tas ir svarīgi.
    Jo uzdevums, kurš jāatrisina, ir jēdzienu un darbības atbilstības atjaunošana.
    Tad es arī saprotu to, kāpēc tu šodien liec tādu uzsvaru uz K.Balodi un citām šīm vēsturiskajām lietām.
    Tātad mums tagad jāmēģina izdarīt to, ko 1990. gadā salaida grīstē?
    Ja tā, tad vismaz kļūst skaidrāks, par ko iet runa, kur virzīties. Vēlreiz sākt no sākuma un nesteigties ar dziedāšanu un karogu vicināšanu, bet visu kārtīgi saprast un izdomāt.

  • pigori, Tu neesi no malas. No malas ir tie, kas šai konkrētajai diskusijai vēlas uzspiest citu agendu, kas noliedz pašu diskusijas jēgu. Tā vietā, lai uzrakstītu savu skaidru vīziju, viņu cenšas graut un apsmiet citu centienus. Bet mums šiem svešas agendas uzspiedējiem nav jāpakļaujas.
    Turpināsim darbu! :)

  • Atbildu uz tavu principiālo jautājumu (atļauj pavisam īsi, jo par to te tāpat jau pārāk daudz sarakstīts):
    Jums NAV ne par ko jāvienojas.
    Neviens tādu mērķi nav izvirzījis. Neviens to nav mēģinājis panākt, nevienam tas nav vajadzīgs.
    Pievienojos pēdējam “pigori” komentāram:
    “Man pat grūti iedomāties, kā var gribēt abus šos pavisam atšķirīgos līmeņus jaukt kopā.”

    Kas attiecas uz tavu neizpratni par mani (“Kā Tu te vari rakstīt par “vienu Latviju”, ja daži no mums plāno Latviju un citas valstis likvidēt?”), tad – atkal īsumā, bet cerot, ka būs skaidrs un ka vairāk nevajadzēs pie tā atgriezties:
    1. es esmu es un cits autors (piem., Tu vai Aigars) ir cits autors. Es rakstu to, ko es rakstu. Pieņemu zināšanai citu pausto. Domāju (bet citreiz nedomāju, ne jau visu var izdomāt, paldies Dievam, daudzkas noskaidrojas pats par sevi!);
    2. kā man tas iet kopā? Ļoti vienkārši: Latvija arī ir viena, tāpat kā Zeme, neatkarīgi no tā, kā un cik dažādi par to domājam. Es savā domāšanā nodalu šī divas realitātes, jēdzienisko un fizisko (to sauc par domāšanas disciplīnu, domāšanas kultūru) – tās ir saistītas, bet nav novedamas pie vienas absolūtā veidā. Bet var panākt brīnišķīgu saskaņu, ja neuzstāda šādu absolūtu maksimu, bet pieņem to vienkāršo patiesību, ka daudzveidība padara komunikāciju bagātu un interesantu.

  • Agnese, es neesmu juridisku matu skaldītājs. Ja 4. maija režīms darbotos tautas interesēs, man nebūtu pretenziju. Turklāt arī pirmskara Latviju nevajag idealizēt.
    Neko nevar burtiski atjaunot, nebūs vairs ne 30. gadu partiju laiki, ne Ulmaņa laiki. Daudz kas ir gājis uz priekšu, daudz kas nozaudēts neatgriezeniski, bet šis tas arī gūts. Un tas ir tikai dabīgi.
    Es gribu to, ko rakstīju “vai debesu valstība iespējama”. Proti, lai mēs nedzīvotu pasīvā autopilotā un ignorancē, bet apzinātos, ko darām, apzinātos, ka mūsu iespējās ir mainīt gan sevi un savu attieksmi, gan to vidi un valsti, kurā dzīvojam. Un valsts – tie nav kādi no marsa nolaisti birokrāti, bet mēs paši. Visi kopā. nav tādas lietas kā “mēs un viņi”. Šis režīms nevarētu pastāvēt bez mūsu pasīvas vai aktīva atbalsta, bez mūsu pasivitātes, bailēm un konformisma. Ja atbalstīsim pārmaiņas, pārmaiņas tiešām notiks.
    Bet Tu Agnese, tā arī neatbildēji uz manu principiālo jautājumu. Tu esi selektīva – kas neder, lai aizķertos, to Tu ignorē, un par katru cenu meklē kaut ko, kur piekasīties.
    Kam tas Tev vajadzīgs? Vai Tu to redzi kā kādu spēli, kur katrs tēlo to, kas viņš patiesībā nav?

  • Agnese, Latvijas izzušanas varbūtība ir pat ļoti reāla, tāpēc es Tavu indiferenci nedalu. Pasaules vēsturē bijis simtiem tautu, valstu, impēriju un pat civilizāciju, kuras jau sen pazudušas bez pēdām. Ar tādām lietām nejoko. Nav tā, ka neatkarīgi no mūsu domām un rīcības Latvija šeit bija un paliks pie Baltijas jūras.
    Starp citu, pat jēdziens Latvija kā tāds parādījās tikai pašās XIX gadsimta beigās, un vairāk cilvēku par to sāka dzirdēt tikai XX gadsimta sākumā. Un tikpat viegli un nemanāmi tas var pazust.
    Tāpēc NAV vienalga. Un tāpēc IR svarīgi, ko katrs domā par Latviju, vai tā ir viņa nākotnes vīzijā.
    Un šo rakstu ir jēga apspriest tikai tiem, kas vēlas savu nākotni saistīt ar Latvijas valsti. Citiem tas nav svarīgi, un labākais, ko no viņiem varam gaidīt, ir elementāra pieklājība cieņa. lai viņi mums neuzspiež savas agendas, kurās Latvijas vispār nav.

  • Jāni Kučinski vai Tu neesi beidzamā laikā adv. Grūtupa iesmokots (smoke)?
    Latvija pie Baltijas jūras… a kur tad radiaktīvos atkritumus gāzīs, kur būs tā buferzona un trešo valstu līdzcivēku izmetināšana?

  • Un vēl, Agnese. Es jūtu, ka Tev patīk man bakstīt acīs, ko un kad es esot rakstījis. Bet zini – tas nekad nav bijis man kāds noslēpums vai skelets skapī. Es neatsakos no rakstītā. Es vienmēr rakstīju no visas sirds un atbilstoši savai tā laika izpratnei. Tagad, ar šodienas prātu, es daudz ko būtu uzrakstījis savādāk, esmu evolucionējis. Bet tad es rakstīju tā, kā es to tad sapratu. Es neesmu pasūtījuma rakstītājs, jo tad jau es sēdētu kādā Dienā vai Lauku avīzē un ar cilvēku muļķošanu pelnītu lielu naudu.
    Bet tagad pamēģini palasīt, ko Tu pati vēl pirms nepilniem 2 mēnešiem esi rakstījusi, palasi savus komentārus, savu patosu, palasi, kā Tu kaunināji un izaicināji TF dalībniekus. Un to tagad salīdzini ar to stāvokli un degsmi, līdz kuram esi ātri evolucionējusi tagad. Tavs raksts atrodas šeit:
    http://www.tautasforums.lv/?p=1430
    Tad kurš no mums te mētājas pa galējībām?

  • vai tagad pienākusi mana kārta uzklausīt nepmatotus uzbrukumus? Piemēram, šo: “kurš no mums te mētājas pa galējībām?”… Es neko par galējībām neesmu teikusi, tāpēc tu pats to te izdomāju un uzliki man.

    Ja tu tiešām “jūti”, ka man “patīk bakstīt acīs”, tad tev jāatvēsinās un vēlāk jāieklausās pašam sevī ar skaidru galvu un mierīgu sirdi, jo tavas jūtas par mani ir pilnīgi neadekvātas tam, kas man patīk un ko es vēlētos.

    Uz tavu principiālo jautājumu es atbildēju visu pēc kārtas, pa punktiem atsaucoties uz tavu jautājumu. Atvaino, ja tas nebija tas, ko biji domājis izdzirdēt. Tomēr tas ir labāks nekā tas, ko biji domājis – jo tas, ko cilvēki PAŠI dara, pēc labākās sirdsapziņas, no brīva prāta, ir vienmēr labāks nekā tas, ko mēs gribētu (esam iedomājušies) no viņiem sagaidīt. Vismaz tā ir mana dzīves pārliecība un pieredze. Tāpēc arī nebaidos riskēt un nebaidos arī izskatīties (izklausīties) smieklīga atsevišķās reizēs (un tu to zini!).

    Tālāk: Jāni, es tevi ļoti cienu. Par 100%. Lūdzu, neizdomā par mani vai kādu citu neko tādu! Visas šīs lietas ir tikai savstarpējās uztveres problēmas. Es gribētu saprast, atbalstīt, palīdzēt. Lūdzu, nekļūsim viens otram par “greizo spoguli”!

    Tu raksti: “Es gribu to, ko rakstīju “vai debesu valstība iespējama”. Proti, lai mēs nedzīvotu pasīvā autopilotā un ignorancē, bet apzinātos, ko darām, apzinātos, ka mūsu iespējās ir mainīt gan sevi un savu attieksmi, gan to vidi un valsti, kurā dzīvojam. Un valsts – tie nav kādi no marsa nolaisti birokrāti, bet mēs paši. Visi kopā. nav tādas lietas kā “mēs un viņi”. Šis režīms nevarētu pastāvēt bez mūsu pasīvas vai aktīva atbalsta, bez mūsu pasivitātes, bailēm un konformisma. Ja atbalstīsim pārmaiņas, pārmaiņas tiešām notiks.”
    Es arī gribu. Ticu, ka daudzi jo daudzi pievienojas! Mēs maināmies – tieši tas arī notiek! tas ir process, grūts. Un tas iet, un turpinās, un turpināsies.

    Vēl tu raksti: “Tāpēc NAV vienalga. Un tāpēc IR svarīgi, ko katrs domā par Latviju, vai tā ir viņa nākotnes vīzijā.
    Un šo rakstu ir jēga apspriest tikai tiem, kas vēlas savu nākotni saistīt ar Latvijas valsti. Citiem tas nav svarīgi, un labākais, ko no viņiem varam gaidīt, ir elementāra pieklājība cieņa. Lai viņi mums neuzspiež savas agendas, kurās Latvijas vispār nav.”
    Latvija ir mums visiem. Pats tikko rakstīji: nav “mēs” un “viņi”. Tikai tie MĒS ir ĻOTI dažādi. Šī dažādība kopš 90.-to gadu sākuma ir daudzkārt pieaugusi. Un ko tagad? Ierādīt katram atsevišķu apspriešanās vietu? Labi. Tas var būt viens no taktiskiem risinājumiem. Piemēram, konkrēti šeit un tagad – lai vairs nerādās tie, kuriem tu esi licis saprast, ka šis ir tavs raksts par tādu un tādu jautājumu un tu nevēlies te redzēt cilvēkus ar citām pieejām paša jautājuma izpratnē un uzstādīšanā. Bet rīkoties un dzīvot visiem nākas kopā. Tā ka pozitīvas, aptverošias, iekļaujošas stratēģijas trūkums vienalga paliek atklāts jautājums.

    Šī Problēma jau nav specifiska tikai Latvijai. Neviens vairs mūsdienu pasaulē nevar pateikt, piemēram, musulmaņiem, kur ir viņu vēsturiskā teritorija un lai viņi Eiropā nebāž savu degunu, t.i., savu baznīcu, savu domāšanu utt. Ir jāatrod Kopīga Valoda. Tas ir Vienīgais Īstais Izaicinājums mūsdienu pasaulē.

    Un cittautiešu nepilsoņi Latvijā, kuri te ir nodzīvojuši gadiem, strādā, audzina bērnus un ir tādi paši cilvēki kā mēs – vai tas, ka viņiem nav vēlēšanu tiesības (kaut vai pašvaldību), tikai uz daudzko skatās savādāk, jo IR savādāki, – cik ilgi turpināsies šī diskriminācija? Atkal “4.maija režīms”? Nu, tad par ko mēs te runājam, par kādu valsti? Latvija kā mūsu kopīgas Mājas, un Latvijas valsts nav viens un tas pats. Mājas ir Mājas. Valsts ir valdošā paradigma, sistēma, pārvaldes koncepcija. Ja mēs vēlamies tos savienot – Latviju un “valstiskumu”, tad vajadzīga cita koncepcija. Cita politiskā paradigma, kā mēs to citur jau saucām. par to arī viss šis stāsts! Un esmu pārliecināta, ka neviens, kurš šeit piedalījies, pret to neiebildīs.

    Jāsāk ar kopīgā atrašanu.
    Kopīgais ir MĀJAS.
    Mūsu mājas ir latvija.
    Arī Aigaram (zinu, esmu viņam to jau jautājusi).
    Arī manam dēlam, kurš arī jau vairāk nekā 4 gadus ir Londonā.
    Un daudziem, daudziem citiem.
    Nu, tad neskaldīsim tos matus!

  • > Turpināsim darbu! :)

    Ļoti labi! Es piedāvāju sadalīt jautājumu 2 daļās: 1) kopīgi apspriest prasības, kuras var tagad izvirzīt valdībai (kaut vai pamatojoties uz šeit komentāros jau citētajām prasībām), šeit ir mans apkopojums, pamatojoties uz komentāriem pie šī raksta:

    1. Steidzami izveidot Latvijas Tautas Banku (iespējams, uz „Hipotēku un zemes bankas” bāzes) ar 100% valsts kapitālu, kurā tiktu izvietoti pilnīgi visi pensiju un sociālie fondi, valsts uzņēmumu, uzņēmumu ar valsts kapitāla daļām, kā arī jebkuru citu ar valsts vai pašvaldību finansēm saistītu institūciju konti. Šai bankai jāpiekļaujas arī „Latvijas Pastam”. Šai bankai ir jāapkalpo iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu veikšana. Privātās un ārvalstu bankas drīkst strādāt tikai ar privāto klientūru.

    2. Šai bankai jāveic bezprocentu vai zemu procentu attīstības kreditēšana Latvijas latos (valsts un pašvaldību projekti – ceļi, elektrība, citi valsts pastāvēšanai svarīgi objekti).

    3. Visus banku aizdevumus Latvijas teritorijā, kas izsniegti ārzemju valūtās, nekavējoties konvertēt Latvijas latos un ar likumu noteikt, ka vienīgais likumīgais kredītu izsniegšanas – ņemšanas veids Latvijas valsts teritorijā ir iespējams tikai nacionālā naudas vienībā – Latvijas latos. Esošajiem kredītiem Latvijas latos noteikt procentu likmes, kas vismaz nebūtu augstākas par eirolikmēm.

    4. Steidzami pieņemt likumus, kas aizliedz kredīta devējam atsavināt kredīta ņēmēja vienīgo dzīvesvietu sakarā ar maksātnespēju, kas izveidojusies ekonomiskās krīzes rezultātā.

    5. Aizliegt kredīta devējiem izsniegt kredītus ar mainīgo procentu likmi, kā arī aizliegt piemērot soda sankcijas maksātnespējas gadījumā, kas izveidojusies krīzes rezultātā.

    6. Atteikties no sadarbības ar SVF, atteikties atmaksāt Latvijai uzspiestos (Parex) ārējos parādus.

    7. Paziņot par atteikšanos no nodomiem ieviest Latvijā eiro.

    8. Latvijas Bankas nacionalizēšana (?) un neatkarīgas valūtas politikas īstenošana, t.sk. naudas emisija, kursa noteikšana, procentu likmju noteikšana, naudas piešķiršana attīstības kreditēšanai.

    9. Samazināt darba spēka nodokļus.

    10. Ieviest vietējo ražotāju aizsardzības pasākumus (Nodevas importam un atvieglojumi vietējiem ražotājiem).

    11. Jautājums par „Parex” bankas likteni, kā arī visi svarīgākie jautājumi saistībā ar šo banku, ir lemjami atklāti, apspriešanā un lemšanā iesaistoties nevalstiskām organizācijām un Latvijas tautai („Latv. Rep. Satv.” 2. pants).

    12. Gadījumos, kad iepriekš pieņemtie likumdevēja un valdības lēmumi ir pretlikumīgi, vai neatbilst Latvijas pilsoņu vairākuma gribai, šie lēmumi ir jāpasludina kā nelikumīgi, tie ir jāatsauc un jāpasludina par spēkā neesošiem. Tas attiecas arī uz starptautiskiem līgumiem.

    13. Visām balsošanām lēmumu pieņemšanas gaitā valsts un pašvaldību līmenī ir jābūt atklātām un publiski pieejamām, lai jebkurš Latvijas pilsonis varētu izvērtēt katra konkrēta deputāta pozīciju katra konkrēta jautājuma pieņemšanā. Tautai ir jābūt tiesībām apturēt jebkura lēmuma stāšanos spēkā, atsaukt jau pieņemtos lēmumus, kā arī priekšlaicīgi atsaukt izvēlētos deputātus.

    14. Vēlēšanu sistēmas izmaiņas ir izdiskutējamas atsevišķi. Es būtu par partiju sistēmas kā tādas likvidēšanu. Taču šāds mērķis līdz nākamajām vēlēšanām diez vai ir sasniedzams. Tāpēc ir jāizvirza reālāki mērķi – vienlīdzīgas iespējas visām partijām informēt sabiedrību, stingri reklamēšanas ierobežojumi, deputātu atsaukšana oficiālās priekšvēlēšanu programmas nepildīšanas gadījumā utt.
    ———————————————————-
    un 2) tālāk apspriest Latvijas attīstības stratēģiju – Latvijā pieejamie resursi, uz kādām ražošanas nozarēm varētu likt uzsvaru, kādi resursi neizbēgami būtu tik un tā iepērkami no ārvalstīm. Utt.

  • + vēl ir vides jautājumi. Varbūt kāds no šeit esošajiem cilvēkiem vairāk zina, piemēram, par mežu izciršanas jautājumiem. Man burtiski sāp skatīties, kā visapkārt vietai, kurā dzīvoju, tiek pēdējos mēnešos pa dienām un naktīm izcirsti meži (t.i., tiešām darbi notiek cauru diennakti). Un tiek iezīmēti izciršanai arvien jauni iecirkņi.
    Cik saprotu, viss šis mežs tiek izpārdots, neradot produktus ar augstu pievienoto vērtību, bet gan pārdodot baļķus/ dēļus/ taisot vienreizēju taru utt.

  • atceries! Mežš tā ir dzīvība. Sāks ar koku beigs ar māti. Rupjai tirgošanai nekā nav sveša.

  • Paldies, Pigori!
    Man te laikam kaut kas jāpaskaidro. To prasību projektu man atsūtīja antiglobālisti, kuri, cik man zināms, vienlaikus pieder arī Rīcības partijai (man partijas nepatīk, starp citu). Viņi lūdza, lai tās prasības izskata, varbūt uzlabo vai palabo, vai iesaka kaut ko pavisam citu. Jūtams, ka viņi, sastādot savas prasības, šo to ir noskatījuši no TF materiāliem. Taču man tāda sajūta, ka tur haotiski sabērtas ne vienmēr savstarpēji saskanīgas idejas, tā nav loģiska, vienota koncepcija, kurā katrs punkts izriet no iepriekšējā, konkretizē un papildina.
    Otrs jautājums, vai ar to pietiek, ja šīs prasības iesniedz institūcijām un pieprasa to izpildīšanu, varbūt savu prasību pastiprinot ar kādām ielu akcijām?
    Manuprāt, daudz svarīgāk būtu, lai šos valsts atjaunošanas principus, kurus izstrādāsim, pieņemtu un par saviem atzītu pati sabiedrība. Jo valsts iekārta sakņojas sabiedrībā. Ja sabiedrība domās un redzēs citādi, tad arī sabiedrības pārstāvji institūcijās būs spiesti ar to rēķināties un pielāgoties. Šai sakarā man daudz simpātiskāka un tālredzīgāka šķiet telšu pilsētiņas taktikas maiņa – “‘Telšu pilsētiņas’ iemītnieki vairs nevēlas runāt ar valdību; mēģinās apvienot sabiedrību”.
    Telšu pilsētiņa sākās ar Gintu, kuram bija plakāts ar 4 prasībām, no kurām pirmā bija plaša darbavietu radīšanas programma. Taču pats Gints atzina, ka viņš nav ne ekonomists, ne kāds cits stratēģis. Viņš tikai labu gribošs cilvēks, kurš gatavs ziedoties visas sabiedrības labā.
    Vai nebūtu jauki, ja mēs telšu pilsētiņas cīnītājus apbruņotu ar secīgu un parastam cilvēkam saprotamu valsts atjaunošanas programmu?
    Telšu pilsētiņa ir nepārtrauktā uzmanības centrā, tur visu laiku apgrozās cilvēki – gan atbalstītāji, gan tādi, kas nāk ar savām sāpēm, telšu pilsētiņas iemītniekus uzskatot par starpniekiem, kuri valdībai nodos viņu sāpju un izmisuma stāstus.
    Tātad, ja vien būs labas idejas, telšu pilsētiņu var pārvērst par ideālu šo ideju izplatīšanas centru un tādu kā tautas parlamentu, kur visas šīs lietas tiks apspriestas un idejas iznēsātas pa visām Latvijas novadiem. Turklāt tas sakrīt ar jauno telšu pilsētiņas statusu.
    Tāpēc, manuprāt, jātaisa nevis prasības valdībai, bet valsts atjaunošanas principus, kurus var pieņemt visa sabiedrība. Protams, tos var ienest arī valdībā, jo mums nekas slēpjams nav. Var taču aģitēt arī valdību, ar tās pārstāvjiem pārrunāt visu. Jo citādi iznāk, ka ar valdību runā tikai SVF un Brisele, bet mēs visi klusējam. Mums nav jāiedzen valdība strupceļā vai tā jādemonizē (mēs un viņi), bet valstī jārada tāds sabiedriskais fons, kas tiem pašiem valdības locekļiem dos drosmi pateikt komisāriem: “jā, mēs varētu mēģināt jūsu ieteikumus īstenot, bet, redziet, tauta šādu politiku vairs nepieņem”. Ar tādu realitāti kā tautas griba rēķinās visi.

  • Agnese, Tu mani nepārliecināji. Tu vienkārši izvairies no skaidras pozīcijas ieņemšanas. Tu lavierē, iznāk kaut kāda muļķīga ezīši miglā spēle. Taču es negribu turpināt par to, jo tādas diskusijas (stīvēšanās) parasti ir bezgalīgas un neauglīgas. Dari, ko sirds Tev liek un kā Tu uzskati par labāku! Tu esi liela meitene, un man nav nekādas patikas, nedz vajadzības spēlēt kaut kādu aizbildni vai kouču, vai arbitru. Esmu tāds pats cilvēks kā Tu.

  • es tevi atbalstu. tas ir ļoti daudz.

  • Jā, var to saukt arī par valsts atjaunošanai nepieciešamajiem soļiem. “Prasības” varbūt tiešām nav labākais variants. Es jau arī nepārkopēju šeit tās antiglobālistu prasības viens pret vienu, bet ieviesu tur savas izmaiņas. Es arī, gluži kā Gints, neesmu ekonomists. Taču uzskatu, ka pirmie atjaunošanai nepieciešamie soļi neizbēgami būs saistīti ar SVF kredītu neprāta pārtraukšanu, kredītņēmēju aizsardzību, kredītu pārvēršanu latos, iziešanu no eiro ieviešanas programmas un savas valūtas politikas īstenošanu, attīstības projektu (ceļi, enerģija) realizēšanu caur tautas bankas (Latvijas Bankas vai HZB) bezprocentu kredītiem, darba spēka nodokļu samazināšanu un aktīvu vietējo ražotāju aizsardzību.
    Kā redzams, es pat izņēmu no saraksta pasākumus, kas ir saistīti ar sava veida “atriebību” politiķiem un amatpersonām, jo uzskatu, ka dialogs, kas sākas ar draudiem, jau sākotnēji ir lemts neveiksmei.
    Varam nospraust arī citādāku atjaunošanas principu un to īstenošanai nepieciešamo soļu struktūru. Varbūt kādam ir idejas strukturētākam un saskaņotākam to izklāstam.

  • Es jau te sāku rakstīt. Diemžēl no tiem dumjajiem strīdiem cieš koncentrēšanās spējas.
    Ar Hipotēku banku esmu pazīstams, jo pats rakstīju tās jubilejai veltītu grāmatu. Faktiski valdība ir apstiprinājusi koncepciju, pēc kuras Hipotēku banka sāk pildīt attīstības bankas funkcijas. Tā koncepcija tikai jāsāk aktīvi īstenot.
    Bet valsts monetāro politiku saskaņā ar valdības stratēģiju vajadzētu īstenot Latvijas bankai. Diemžēl ir tā, ka Latvijas banka patlaban tieši nepakļaujas ne Latvijas parlamentam (parlaments tikai formāli apstiprina prezidentu, bet tam nav nekādas kontroles, ne audita tiesību pār LB), ne valdībai, bet savu politiku saskaņo ar Eiropas centrālo banku un citām globālām institūcijām, kā SVF. Tieši tāpēc radusies ideja par Latvijas bankas nacionālizāciju. lai tā kļūtu par Latvijas ekonomiskās politikas realizēšanas instrumentu.

  • Varbūt tie, kas ir pie principu izstrādāšanas, varētu apmainīties ar e-pasta adresēm, lai varam apmainīties ar uzmetumiem un citām idejām? Kaut kā negribas negatavu publicēt publiski redzamā vietā.

  • Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Vai tiešām jūs domājat, ka valdībā sēž tikai un vienīgi auni ar attiecīgām prasmēm. Viņi ir tādi paši kā mēs, tikai mazliet gudrāki savās, tīri profesionālajās prasmēs. Kāpēc rakstīt muļķības par to, ko īsti nezini?
    Varam runāt par vispārcilvēciskām vērtībām, kur mēs būsim līdzvērtīgās pozicijās. Varam runāt par kādiem specifiskiem jautājumiem, kurus kāds labi pārzina. Bet norādīt ministram, kā risināt konkrētu jautājumu, par ko pašam nav ne jausmas?

  • Ak, Induli, bet kāpēc tiem “profesionāli prasmīgajiem” ir tik nožēlojami darbības rezultāti? Kāpēc nav piepildījusies neviena dārgi apmaksāto “ekspertu” prognoze? Kāpēc viņi tagad kā skolas teicamnieki tikai pilda savu aizbildņu norādījumus? Kāpēc no šiem “ekspertiem” un augstās skolās mācītiem nenāk neviens ierosinājums, kas varētu stāvokli uzlabot? Kāpēc manas 15 gadus vecās prognozes izrādījās pareizas, bet viņiem arvien nekas nav skaidrs? Ko Tu mums centies iestāstīt?

  • Induli, es uzskatu, ka ja ministri ilgstoši rīkojas pretēji tautas interesēm, tad man ir visas tiesības izteikt savu viedokli par to, kā manuprāt vajag rīkoties, lai šīs intereses tiktu ievērotas.
    ————————————————————
    Jāni: mans e-pasts ir zombokaste@gmail.com, taču neesmu arī pret publisku apspriešanu (var idejas šeit vai forumā publicēt tad, kad tās būs gatavas, kad būs laiks labāk visu apdomāt, nav obligāti jāsteidzas utt.), jo es ceru, ka apspriedē, ja tā būtu publiska, varētu iesaistīties vairāk cilvēku.

  • Jāņa teiktais par mani ir mazi nekritni MELIŅI :D:
    – es vēlos vairot, nevis iznīcināt un sagraut
    – es vēlos vairāk cilvēku, nevis mazāk – vairāk cilvēku visur – Latvijā, Krievijā, Pasaulē. Es ceru, ka cilvēki reiz apdzīvos visas Saules sistēmas planētas un Glaktiku un pēc tam citas galaktikas.
    ============
    Ļoti svarīgi!!!
    Es domāju, ka risinājums ir daudzveidībā un daudzu cilvēku sadarbībā, nevis viena vai dažu cilvēku rokās.
    ————
    Viens cilvēks (piemēram Jānis) NEKAD nevarēs izdomāt VISU visu cilvēku vietā.
    ————
    Ļoti aizkustinoši ir vērot, kā Jānis imitē Vienas Patiesības ideju, plānu un pieeju – tieši tāpat, kā to dara valdība – Centralizētā Patiesība.

  • Zini, Jāni, esmu secinājis, ka starp muļķību un gudrību nav neitrālās zonas. Cilvēki staigājot pa gudrības laukumu bieži vien iekāpj pretējā pusē un otrādi. Par valstiskajām kļūdām – domāju, ka tās vairāk ir sistēmas, nevis kādi atsevišķi idiotiski risinājumi. Pat ja tie atbilst minētajai kategorijai, tos rada negodprātīga attieksme (korupcija un tml.) vai muļķība ( tas ir rezultāts partiju dalībai tiešā valsts pārvaldē), kas arīdzan norāda uz politiskās sistēmas vainu.

  • Aigar, bet Jānim ir visas tiesības To organizēt, kā nekā 15 gadu atpakaļ viņš to paredzēja. Mazums ko mēs tur …
    Bet ne jau par to.
    Kā viņš cīnīsies pret globālajiem spekulantiem utt, norobežojoties ar Latviju?

  • Aigar, tu esi sapņotājs ar mazliet citu dzīves izpratni par notiekošo. Baltais zvirbulis. Par to reizēm tiek prasīta samaksa. Nekas jau nav noticis!

  • Labi, turpiniet spēlēt politiķus, uzņēmējus, birokrātus… iespējams tas pie kaut kā sakrīga un realas pārmaiņas nesoša novedīs.

  • … atcerieties savās spēlītēs:
    – konkurence (par resursiem, vietu politikā, ierēniecībā, valstu starpā…) rada cilvēkā Degradējošu Uzvedību – savtīgumu (sevis saglabāšanu), negodīgumu, melošanu, manipulēšanu, alkatību – nodrošināt savu saglabāšānos uzkrājot un akumulējot.

  • Sveiki!
    A.B. Tās ir tavas spēlītes”- konkurence (par resursiem, vietu politikā, ierēniecībā, valstu starpā…) rada cilvēkā Degradējošu Uzvedību – savtīgumu (sevis saglabāšanu), negodīgumu, melošanu, manipulēšanu, alkatību – nodrošināt savu saglabāšānos uzkrājot un akumulējot.”
    Ne viss ir tād ka Jūs.
    Vai ta nav tā ka citās valstīs,grupās,tautās kur tag neklājs viegl un vētr vel tikai priekšā iespējams,tad varēt meklēt “sabiedrotos” sadarbošanās partnes…… jā nēsam vairs “senos laikos” ka varej norobežoties no “ārpasaules”,būt vieglāk panāk politekonomisk ko!
    Laigan ekonomik mūsdienās ir vairāk birž spekulācijs,nekā paties notiekošais ārpus indeksiem ,fondiem utml.

  • Aigar, kāpēc tu domā, ka, vēloties nonākt pie konkrētiem risinājumiem, kā uzlabot šā brīža situāciju Latvijā un nepieļaut valsts bojāeju, es vai kāds cits grib ar kaut ko konkurēt, būt negodīgs, melot, manipulēt vai grābt? Kāpēc tu tik slikti domā par cilvēkiem?

  • Es esmu grēkojis pats šinī ziņā, tomēr aicinu Jāni un pārējos (un arī sevi) izvairīties lietot ETIĶETES (ielikt kastītē) vienam par otru – “ekstrēmists”, “nacionālists”, “reālists”, “sapņotājs”…, visu mūžu cilvēki no agras bērnības ir saņēmuši etiķetes un likti kastītēs. Pietiek.
    ======
    Aicinu arī atrast kopīgo (nevis izmisīgi meklēt atšķirīgo). Es, piemēram, atradu ar vienā no Jāņa komentāriem skojošu lietu, kas man šķiet kopīga:
    ———-
    “… manuprāt, jātaisa nevis prasības valdībai, bet valsts atjaunošanas principus, kurus var pieņemt visa sabiedrība…”

  • :) Ok. Labs komentārs.
    Padomā par to, kādēļ zaglis zog un laupītājs laupa? Vai viņi to dara aiz gara laika, prieka pēc vai arī nepieciešamības (konkurence par pieejamību resursiem) dzīti?
    ——-
    Es esmu dzīvojis sabiedrībā (nelielā – 50 tūkstoši iedzīvotāju aptuveni), kurā noziedzībai NAV jēga un pamatojuma. Auto nekad netiek zagti, pie mājām stāv puķes, pārtika un citas lietas, kuras jebkurš garāmgājējs var paņemt un atstāt kaut kādu naudiņu kastītē (kura netiek nozagta).
    ========
    Vai tu domā, ka tur cilvēki ir godīgāki, kā citur? Lavāki vai? Protams, ka nē. VIDE NOSAKA CILVĒKA UZVEDĪBU.
    ——–
    Ceru, ka tas ir skaidrs, ka ir jāmaina vide, lai mainītu cilvēka uzvedību – melošanu, manipulēšānu, zagšanu, korupciju…

  • Ok. Labs jautājums.
    ——————
    Esmu pārlicināts, ka tu nevēlies būt negodīgs. Tomēr godīgums un negodīgums NAV tik dauz atkarīgs no tevis, kā no vides, kurā tu atrodies.
    ===========
    Piemēram, viens no iemesliem, kādēļ es nemitīgi atkārtoju, ka politiķiem iesniegt kaut ko vai arī pašiem iet politikā nozīmē skriet ar pieri sienā, ir tādēļ, ka politiskā un uzņēmējdarbības vide PIEPRASA, PIEPRASA, PIEPRASA, lai tu, es, jebkurš melotu, mainpulētu, būtu negodīgs, krāptos, kukuļotu…. – savādāk tanī vidē NAV iespējams izdzīvot un “izcīnīt” ietekmi.
    ==========
    Uzņēmēji veido karteļus, pārpērk viens otru, izkonkurē un nomelno. Kādēļ? Ne jau tādēļ, ka viņi ir ļauni un stulbi… tieši otrādi – viņi domā, ka ir ļoti gudri un LABI, jo nodrošina sevis saglabāšanos palielinot tirgus daļu un fiksējot cenas.
    ===========
    Politiķi aizņemas naudu reklāmas kampaņām, melo sabiedrībai, nepilda solījumus, pieņem lēmumus pretējus sabiedrības ienteresēm. Kādēļ? Ne jau tādēļ, ka viņi ļauni un stulbi… tieši otrāi – viņi domā, ka ir ļoti gudri un LABI, jo nodrošina sevis saglabāšānos un vietu Domēs un Saeimā manipulējot ar publiku palielinot savu ietekmi ieceļot savus cilvēkus, izkrāpjot naudu reklāmu kampaņu vajadzībām.
    ==========
    ———-
    Tāda ir reālā vide un tā formē cilvēka uzvedība, kas ir degradējoša attiecībā uz sabiedrību, bet pašsaglabājoša attiecībā pret iekārtas lielajiem cilēkiem.
    ———-
    Vēl kas. Jo lielāka varas koncentrēšana (un mazāk varas sabiedrībai), jo lielākas iespējas izdzīvot un sevi saglabāt. Savukārt, lai iegūtu Lielu VARU, ir nepieciešams būt slīpētam, mācēt manipulēt, nomelnot, korumpēt (sarunāt lietas), krāpties, pagrūst konkurentu zem riteņiem…
    ==========
    Ceru, ka tas ir skaidrs.
    Lūdzu nemāniet sevi.

  • Salut,
    Sabiedrīb vieglāk mainīt,ja var ietekmēt to, ko-kam viņ vairak uztics,ieklausās vai biežāk redz,dzird!
    Un luk Jumsiņ sak nurture ,mansiņ nature;) Spēcīg(gan fizisk,gan garīg) person pakļauj vidi,kur var un vide nenosaka cilveka uzvedib,tik lielā daudzuma ,lai būtisk viņ mainīt,bet ta kā tād ir maz,tad ja pēc demokrātijs principiem,Es dzivoj ar Jums- “VIDE NOSAKA CILVĒKA UZVEDĪBU.”
    Un pa tēm vai nebū labak decentralizēt,pārvaldīšan,kur katrs vairāk iestājs sav tuvākā apkaims notiekošajā!

    http://www.youtube.com/watch?v=-JpJjsHgYHA

  • Aigar, bet tad jau tu neesi brīvs, ja tevi veido vide. Sanāk, ka tu neatzīsti cilvēka brīvo gribu. Es pareizi saprotu?

  • Labi.
    —–
    Sabiedrību var vienmēr mainīt un manipulēt. DARI TO. Mani tas neinteresē. Es jautāju – vai ir iespējams, ka cilvēki paši domā un nemeklē, kam uzticēies.
    —–
    Uzticēties (vai neuzticēties) nozīmē būt atkarīgam no tā, kam tu uzticies (vai neuzticies). Man nevienam nav ne jāuzticas, kā arī man nav nepieciešam neuzticēties :)
    =====
    Vide nosaka cilvēka uzvedību un cilvēks nosaka vidi – tā ir nemitīga mijiedarbība. Var sākt no jebkuras puses – mainīties pašam vai arī mainīt vidi.
    —–
    Mainīt vidi ir ļoti efektīvs veids, kā ienest pārmaiņas, piemēram radot pietiekamību un pārpilnību kaut kādās jomās:
    – uzturā
    – cilvēkiem nepieciešamajā siltumā
    – pajumtē…
    ——
    Šāda vide dramatiski samazinātu noziedzību un, lai to izdarītu ir nepieciešamas tehnoloģijas (ne jau nano vai atom). Politka tam NAV vajadzīga – tā ir traucējoša un uzmanību novēsoša.

  • Cilvēka brīvai gribai ir ierobežojumi vairāki:
    – tas ir zināmais – tas, ko es zinu. Eskimoss nevar izvēlēties braukt atvaļinājumā uz Sharmelsheiku peldēt un sauļoties, jo nezina vārdu atvaļinājums un nezina, kur atrodas Ēģiptē un neizna, ka tur ir karsts un zila jūra ar siltu ūdeni.
    – tas ir tehniski iespējamais – es nevaru izvēlēties aizbraukt no ZEMES, jo tehnoloģija vēl nav gatava.
    – videi ir noteikta kapacitāte – tā ir silta, sausa, auksta, slapja… – uztrakties, ka līst lietus un snieg sniegs ir neatbilstoši tehniskām iespējām manipulēt laika apsātkļus
    ========
    Tālāk ir arī brīvības atticībās ar cilvēkiem. Šeit katram cilvēkam ir teorētiski iespējams būt brīvam no otra cilvēka uzspiestā. Praksē, ja cilvēks vēlas man uzspiest savu gribu (kaut ko atņemt vai likt darīt…) tas darbojas šādi:
    – es varu pakļauties un ļaut, lai mani izmanto
    – es varu tikt nogalināts, jo spītīgi turos pie sava
    – es varu aizbēgt
    – es varu imitēt uzbrucēju un cīnīties pret ātri apgūstos pretinieka pieeju (ieročus, tehniku, paņēmienus…)
    ======
    To visu var attiecināt jebkurā līmenī:
    – cilšu
    – etnisko grupu
    – valstu
    – civilizāciju
    – dzīvību forumu (kaut kad nākotnē, kad sastapsimies ar citu dzīvības formu)
    ——-
    Jebkurā gadījumā mana brīvība (gadījumā, ja kādam vajag to, ko man vajag vai arī kāds grib, lai es kaut ko daru priekš otra – vergoju) izvēlēties saglabāt MIERU un to kā bija ir ierobežota ar augstāk minētajām 4 iespējām.
    ========
    Brīvība saglabāt esošo (Pārspēka priekšā) ir iespējama tikai, ja tev pašam ir nesatricināms un neaizskarams pārspēks.

  • Cilvēcisko vidi, manuprāt, veido paši cilvēki. Ne visi vienlīdz aktīvi. Ir cilvēki, kuri pārsvarā reaģē uz ārējiem apstākļiem un tiem pielāgojas, bet ir cilvēki, kuri ir vairāk proaktīvi un vidi iespaido, maina.
    Pasaulē patiešām notiek nepatīkamas lietas, kādas te apraksta Aigars, bet sastopama arī cēla rīcība. Vienkārši mūsu mēdiji patlaban dod priekšroku negatīvām sensācijām (informācija tiek atlasīta pēc tādiem kritērijiem), tāpēc var rasties iespaids, ka nekā laba nav. Taču tā nav.
    Ja ilgstoši dominētu negatīvais, pasaule jau būtu gājusi bojā.
    Latvijā patiešām tagad dominē negatīvisms un minimālisms. Bet tas nenozīmē, ka mēs varam teikt, ka katrs cilvēks, kas nonāks atbildīgā postenī, noteikti uzvedīsies zemiski un cūcīgi.
    Un reizēm nevajag daudz, lai panāktu, ka labais dominē un sabiedrība mostas un mobilizējas kam labākam.

  • Čau,
    Tav brīvīb’,beidzs kur mana sākas!
    “To visu var attiecināt jebkurā līmenī:
    - cilšu
    - etnisko grupu
    - valstu
    - civilizāciju
    - dzīvību forumu (kaut kad nākotnē, kad sastapsimies ar citu dzīvības formu)” Un ar sav “brīvīb” diemžēl vel gēns nevar mainīt,zinatnei attīstoties bez “pasaules gala scenārijiem” varēs mainīt,ja protams esi ……
    Intresant vai Lietuvā un Igaunija ar nav tamlīdzīg cilvēk,ka šeit TF!

  • Peec paardomu briizja, no visa lasiitaa meeginaashu Tevi, Aigar, saprast, jo:
    1) iesaistoties diskusijaa, jebkursh grib tikt uzklausiits un arii sadzirdeets – citaadi tacu mieriigi kluseetu. Taadeejaadi domaaju, ka Tev ir svariiga shii domu apmainja. Tu saciiji, ka vareetu dot citiem to, kas tiem nepiecieshams. Vai to, kas vajadziigs te, publiskos komentaaros, vareetu nosaukt – kopiigas valodas mekleeshana? Vai Tu vareetu dot pozitiivu un konstruktiivu ieguldiijumu?
    2) Tava noliedzoshaa attieksme pret valsti vai citu sabiedrisku iekaartu liek domaat, ka veelies dziivot norobezhoti, it kaa uz vientuljas salas, varbuut vienseetaa Latvijas teritorijaa, bet varbuut – citaa zemee, kur nepastaav valstiska iekaarta (es nezinu, vai uz Zemes ir taada vieta?) Tad rodas jautaajums – vai Tev ir Latvijas pilsonja/nepilsonja pase? Un vai tieshaam Tu neizmanto neko no taa, ko pashlaik tev garantee Latvijas valsts? Varbuut esi bezvalstnieks?
    Ilustraacijai – info no Vikipēdijas raksta:
    “Nepilsoņiem Latvijā ievērojami plašākas tiesības nekā bezvalstniekiem — personām, kam nav valstiskās piederības. Nepilsoņiem ir, piem., Latvijas pases, LR diplomātiskā aizsardzība ārzemēs un tiesības dzīvot LR teritorijā, neprasot uzturēšanās atļauju (..) Satversmes tiesa atzina, ka “nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98. panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā” (..)Nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību (arī pašvaldību vēlēšanās, atšķirībā no Igaunijas nepilsoņiem), kaut gan tie var būt Latvijas partiju biedri un ziedot partijām. Pastāv arī ierobežojumi sociālajās un ekonomiskajās tiesībās: profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā, iespējās bez vīzām braukt virknē ārvalstu (2007. g. janvārī šī iespēja paverās nepilsoņiem vairumā ES valstu un Īslandē[14]), studijās vairākas augstskolās, ieroču nēsāšanās un privatizācijas sertifikātu saņemšanas jomā u. c.”
    3) ja gadiijumaa esi citas valsts pilsonis, tad Latvijaa esi kaa cieminsh un buutiskos jautaajumos Tavs viedoklis ir kaa taala cieminja viedoklis par to, kas te notiek… Te nu vieniigi abpuseeji buutu jaaieveero viesmiiliibas un savstarpeejas cienjas noteikumi. Manupraat, neklaajas dikteet noteikumus maajas saimniekam. Vai arii Tu citaadi izproti briiviibu attieciibaas ar cilveekiem?
    Mana briiviiba beidzas tur, kur ir robezja ar otra cilveeka briiviibu.
    4) Tevii ir kaadas domas, kuras prasaas buut izteiktas un sadzirdeetas. Tomeer izteiksmes veids ir sameeraa kategorisks, un Tava paarlieciiba, ka Tu zini kautko ljoti-taadu, ko citi nesaprot, liek Tev justies kaa visgudraakajam, liidz ar to – nav neviena, kam Tu vareetu kaut ko pajautaat. Tas var radiit dzilju vientuliibas izjuutu (kaa mineeji – esi viens, dziivo viens u.tml.), veelmi kontakteeties, piedaliities forumaa. Vai arii tieshaam ne par ko neshaubies un VISU zini?
    5) Jau mineeju, ka gribeetu zinaat – kaads ir pirmais reaali daraamais solis, lai pasaule saaktu iet pa celju, kuru saskati Tu? Un ko Tu esi jau dariijis, lai pasaule (vide) kljuutu taada, kaadu Tu veelies to redzeet?

  • “Vai nebūtu jauki, ja mēs telšu pilsētiņas cīnītājus apbruņotu ar secīgu un parastam cilvēkam saprotamu valsts atjaunošanas programmu?”
    Par sho man gribeejaas padaliities.
    Lai visa sabiedriiba vareetu izteikt (vai vismaz saprast) savus sasaapeejushos jautaajumus, veidot vairaakus sarakstus (liidziigi kaa atrod TOP-10 muuzikaa):
    1) vissteidzamaak valstiskaa meerogaa risinaamie (saapiigie, akuutie) jautaajumi;
    2) defineet funkcijas, kuras vispaar jaarisina valstiskaa liimeni, un kuras var atstaat uznjeemeejiem, sabiedriskaam organizaacijaam u.tml. (tas atbilstu valsts paarvaldes strukturaalaam izmainjaam, paarejai uz viekaarshotaaku valsts paarvaldes modeli);
    3) nosaukt prioritaates, vai pamatprincipus, kuri buutu liidzveertiigi ilgterminja programmaam un buutu jaaieveero, pienjemot valstiski svariigus leemumus. Piemeeram, taadi principi: veicinaat sabiedriibas vienotiibu (nevis skelshanos), noziedziibas un atkariibu profilakse (nevis ciinja ar sekaam), veseliiga dziivesveida veicinaashana (nevis zaalju biznesa atbalstiishana).
    Manupraat, apsprieshanai jaabuut publiskai taadelj, ka jebkaadi jautaajumi ljauj paarbaudiit idejas izturiigumu:) un stiprina speeju atbildeet ikvienam.

  • 1. Dodu pozitīvu un konstruktīvu (pēc savas sapratnes) ieguldījumu. Mācos katru dienu. Komunikācija klibo jo uz pusēm plēš tas, ka īsi un koncentrēti izsakoties ir brīva vaļa interpretācijām (Jānim jau aizgāja mežonīgās teroijas:D), toties gari izsakoties ir risks, ka neviens to nelasīs un, ja izlasīs, tad neatminēsies.
    ========
    2. Esmu par VALSTI un Valstīm – jo vairāk, jo krāšņāk – it īpaši, ja katrai ir sava kultūra, etniskais background… Tu droši vien jauc valsti ar valdību, ierēdniecību, birokrātiju, politku, uzņēmējdarbību…
    —-
    Padomā, ko tu saki, jo Valsts esi tu:
    – nevis kaut kāds plānprātiņš, kurš uzgrūž skaitā mazajai Latvijai un tās iedzīvojtājiem MILJARDIEM LIELU PARĀDU.
    – nevis birokrāts, kurš pieprasa kukuli par atļauju būvēt ēku
    – nevis policists, kurš svētku priekšvakarā soda bezbiļetniekus, kuri divas dienas nav ēduši
    – nevis konduktors, kurš atspārda bomzi, kurš sildās troleibusā
    – nevis likumdevējs, kurš pieņem likumu, kurš atļauj tirgot Latvijā ĢMO…
    ———-
    Tieši tie cilvēki dzīvo izolētībā un BEZ SAIKNES AR REALITĀTI. Viņi ir OFICIĀLI BEZVALSTNIEKI!
    ———-
    Tiesības, ja tās ir uzrakstītas un kāda cilvēka izgudrotas, tad tās ir vienkārši pagaidu privilēģijas. Manas tiesības es nosaku pats – nevis kaut kāds papīra gabals ar melnu tinti.
    ———
    Pieņemsim, es nemāku lasīt, es nesaprotu skaņas, ko izdveš cilvēki (saucās runā). Vai tas nozīmē, ka es nezinu savas tiesības?:D
    Ja Satversmē pēkšņi ieraksts parādīsies, ka cilvēkiem nav izteikšanās brīvība, vai tas nozīmē, ka man vairs nebūs tiesību? Protams, ka būs – tikai tās tad man kāds mēģinās atņemt.
    Saproti, ko es saku? Man neviens NAV jāvēl un jābalso par kādu – es labāk daru kaut ko pats.
    ==========
    3. Par brīvību atkārtoju vēlreiz – tā var beigties sekundes laikā pārspēka priekšā piespiežot tevi rīkoties. Jautājums ir, kā novērst Pārspēka NEPIECIEŠAMĪBU, nevis tavu vai manu brīvību.
    —-
    Es esmu pirmkārt cilvēks. Man pilsonība ir tikai priekš tā, lai varētu ceļot un nopelnīt iztiku. Man nav nekāda sentimenta pret vārdiem PERSONA vai PILSONIS – tās ir tukšas skaņas, kuras izgudrojas Fermas Īpašnieki efektīvākam Fermu menedžmentam. TU priekš esi cilvēks, nevis Latviete, Latvijas Pilsone, ES pilsone vai vēl kaut kāda iluziora identitāte.
    Vai tas ir skaidrs?
    ==============
    4. Mans izteiksmes veids sagāda problēmas tev un citiem – NEVIS MAN. Tas, ka tev šķiet, ka es visu zinu un esmu gudrāks par kādu, ir TAVS sarežģījums un problēma – nevis mana. Es nesaprotu vārdu vientulība. Es labprāt esmu viens dienām, mēnešiem ilgi. Vai vari paskaidrot, ko nozīmē būt vientuļam? Es neko nezinu – tikai saku to, kā saprotu visu.
    ==============
    5. Ļoti svarīgs jautājums.
    Pirmais solis ir atzīt, ka
    – ir nevis viens risinājums, bet daudzi,
    – ir nevis jāgaida, ka es vai kāds cits pateiks priekšā, kas jādara un to darīt, bet, ka ir visiem kopā jādara un jādomā
    – ir nevis viens līderis, bet 7 miljardi līderu, skolotāju un skolēnu vienlaicīgi šinī mirklī
    ——
    Ja es tev ieteiktu, ko darīt, tas nozīmētu, ka es atzīstu VALDĪBU un varas CENTRALIZĀCIJU.
    Saproti, ko es saku?
    ======
    Ko es esmu darījis. Ko tu esi darījusi? Ko tu gribi atrast manī? Pierādījumus, apslāpēt savu interesi un ziņkāri vai arī tev patiesi interesē atbilde uz tavu jautājumu?

  • Vēl kas. Es ne kaut ko atzīstu, ne neatzīstu – tādas mentālas aktivitātes ir nelietderīgas – stagāt apkārt un kaut ko atzīt vai neatzīt. Ir lietas, kas NEstrādā un ir lietas, kas strādā. Tas arī viss. Esošā iekārta strādā perfekti… priekš dažiem izredzētajiem. Sabiedriskam Labumam esošais nestrādā. Sākot jau no skolas līdz vecumdinām cilvēkam ļoti retu reizi nākas sastapties ar lietām savā dzīvē, kurā ir Sabiedrisks Labums nevis Savtīgs Aprēķins.
    =======
    Es to ne atzīstu, ne neatzīstu – tas tā vienkārši ir. Mēs varam piedalīties tanī vai arī nē – ja es nevēlos piedalīties Savtīguma Praktiskajā pielietojumā tālāk par sevis nodrošināšanu ar pārtiku, pajumti un siltumu (un rēķinu apmaksāšānu:D) tad es to nedaru un tā arī saku.

  • :) Komunikaacija tieshaam klibo. Jaatziist, ka es nesaprotu tieshi iisos un koncentreetos teikumus, kuri liidzinaas akmenii iecirstiem afoorismiem. Varbuut nevajag baidiities kaut ko vienu izskaidrot plashaak? Svariigaak tacu buutu nevis pateikt daudzaas idejas uzreiz, bet lai Tava doma tiktu saprasta? Ja tas Tev nav svariigi, kaadeelj raksti tik daudz? Varbuut citi saprot. Man nevajag par katru cenu. Vnk izskataas, ka vienmeer buusi opoziicijaa jebkuraa jautaajumaa.
    Man nevajag arii pateikt, kas jaadara – es savus uzdevumus apmeeram zinu, peec iespeejas daru, un TF diskusijaas mekleeju domubiedrus.
    Vientuljam buut = buut nesaprastam, kaut arii atrodies starp cilveekiem.
    Par pilsoniibu un tiesiibaam ir taa, ka ja ir tiesiibas, tad ir arii pienaakumi. Bez pases Tu nevari lidot.
    Bet shis komentaars ir ne par teemu, bet lai Tevi saprastu.
    Lai Tavs ieguldiijums arii prieksh manis/citiem kljuutu pozitiivs un konstruktiivs.

  • Labi. KOmunicēšu savādāk.
    ==========
    Visā pilsētā visiem mājas iedzīvotājiem ir izdalīti pa lēto spridzekļi ēdiena sildīšanai – visi ir apmācīti un iedota sekojoša instrukcija no sertificēta izplatītāja – jāievēl mājas vecāko, kurš katru vakaru aizdedzina spridzekli, lai uzsildītu ēdienu.
    —–
    Protams, ka Visā pilsētā mājas saspridzinātas. Cietušie. Ātrā palīdzība nespēj visus izglābt, ugunsdzēsēju nepietiek… un daži, kas likuši likmes uz to, ka visā pilsētā sprāgs mājas un daži apdrošinātāji ar māju īpašniekiem labi nopelna.
    ———-
    Mūsu māja ir pa daļai uzsprāgusi un šķiet, ka visi saprot, ka šitā ēdiena sildīšana ar spridzekļiem neiet krastā. Tomēr pienāk vakars un pussagruvušās mājas iemītnieki sāk rosīt runas.
    ==========
    Es ierosinu – nevajag, taču, vispār visiem mājas iedzīvotājiem savākties mājas sētā un mēģināt ar spridzekļiem (“demokrātija”, peļņas un kredītu iekārta, politiķi…) uzsildīt ēdienu. Varbūt vajag kaut ko citu – ar plītiņu – kaut vai ar šķiltavām vai arī izgudrot pašiem veidu, kā sildīt ēdienu, nevis pirkt no izplatītāja spridzekļus.
    ——–
    Jānis piedāvā variantu šādu – jāmāk spridzināt – dot tiem cilvēkiem, kas godīgi aizdedzinās spridzekli, nevis tiem, kas to nemākulīgi spridzina gaisā.
    ——–
    Tu sāc taujāt vai es vispār esmu mājas iedzīvotājs un ar kādām tiesībām ierosinu nespridzināt.
    ——–
    Luriķe saka, ka ir pārāk veca, lai mēģinātu uzsildīt ēdienu savādāk.
    ========
    Tikmēr sprādzieni turpinās visā pilsētā. Visi mājas iedzīvotāji zina, ko tas nozīmē. Ja mēģināsim atkal sildīt ēdienu ar spidzekli, tad no mājas nekas vairs pāri nepaliks.
    ——–
    Es turpinu ierosināt attekties no spridzināšanas.
    ——–
    Daži sāk protestēt pie spridzināšanas vietas ar plakātiem un teltīm – vajagot spridzināt tā, lai labums ir visiem – nevis tā, lai māja sagrūst. UZ plakātiem rakstīts:”Nost ar negodīgu spridzināšānu”, “Nodrošiniet spridzekļu ražotni šeit!”…
    ——–
    Tikmēr Pigors ierosina tādu lietu – viņš esot dzirdējis, ka spridzināšana neesot labākais veids, kā uzsildīt ēdienu. Ko visi par to domājot (fonā dzirdams sprādziens kādā attālā pilsētas daļā)
    ——–
    Agnese tikmēr nopublicē pēdējās prognozes par to, kas notiks, ja turpinās ar spridzekļiem sildīt ēdienu.
    ——–
    Jānis paziņo, ka Aigars ir globālists un nodevējs, jo neatbalsta spridzekļu lietošanu, kā arī neatbalsta ideju par mājām un vēlas, lai visa pilsēta dzīvotu milzīgā PILSĒTTELTĪ.
    ———
    Zane paziņo, ka apspriesties nozīmē muldēt pa tukšo un nozūd savas istabas virzienā.
    =========
    Tu (Mariona) ieskai, ka vajadzētu protestētājus sētas vidū apbruņot ar informāciju par mājas atjaunošanas programmu izmantojot spridzekļus.
    =========
    =========
    Kaut es spētu izteikties vēl skaidrāk.

  • Jānis rakstīja:
    ===============
    Tāpēc, manuprāt, jātaisa nevis prasības valdībai, bet valsts atjaunošanas principus, kurus var pieņemt visa sabiedrība. Protams, tos var ienest arī valdībā, jo mums nekas slēpjams nav. Var taču aģitēt arī valdību, ar tās pārstāvjiem pārrunāt visu. Jo citādi iznāk, ka ar valdību runā tikai SVF un Brisele, bet mēs visi klusējam. Mums nav jāiedzen valdība strupceļā vai tā jādemonizē (mēs un viņi), bet valstī jārada tāds sabiedriskais fons, kas tiem pašiem valdības locekļiem dos drosmi pateikt komisāriem: “jā, mēs varētu mēģināt jūsu ieteikumus īstenot, bet, redziet, tauta šādu politiku vairs nepieņem”. Ar tādu realitāti kā tautas griba rēķinās visi.
    ======
    Man liekas shii ir tik smaga fundamentāla lieta, ka man pat nenāk prātā risinājums. Es to attīstību šādai lietai paredzu tādu, ka valdība vnk ieslēgs ingnore, vai labākā gadījumā noslīcinās demagoģijas un solījumu plūdos, paši skaidri zinot, ka neko no tā nepieņems, jo tas būtu viņu beigas. Vai šī vispār ir valdība ar ko runāt??? Jo kamēr nav izmainīta Satversme un vēlēšanas tautas interesēs, kamēr nevienam no viņiem nav obsolūti nekādas atbildības, tikmēr politiķiem ir pilnīgi par visu nospļauties. Un šis ir tas faktors, kas man reizēm liek domāt par to, ka vajadzētu tautu mobilizēt neiet uz vēlēšanām, līdz ar to parādot ka tiem kas tagad sēž krēslos tūlīt pat ir jāpieceļās un jāiet prom ( un būtu jābūt likumam, ka vienreiz caurkritušie vairs principiāli nedrīkst iesaistīties politikā nekad un nekādā veidā)un jaunas vēlēšānas var notikt tikai sakārtojot augstāk minētās lietas ( satversmi, vēlēšanu likumu), kā arī pilnu politisku(tas nozīmē atkāpšanos), administratīvu (sodāmu) un kriminālu atbildību (ar reālu cietumsodu). pretējā gadījumā tā ir vnk vēlme ierausties krēslos kur nekas no solītā nav jādara un jārūpējas tikai par savu pakaļu, un traucējošo tautu var pagrūstīt ar Policiju, Specvienībām,tiesu utt.

  • Mariona, Tu daudz kur esi, manuprāt, trāpījusi.
    Nu neizvilksi Tu neko no tā Aigara. Jau pirms Tevis daudzi, tai skaitā es, ir veltīgi mēģinājuši. Viņam viss ir sadomāts, ar realitāti nesaistīts. Arī šis pēdējais piemērs, ko viņš iztēlo par labu komunicēšanu. Nu ir jau pasaulē daudz visādu māņu un idiotismu, bet ne jau nu tik primitīvi, ka ēdienu sildīšanai visi piekritīs izmantot spridzekļus. Viņš cilvēkus, tai skaitā TF dalībniekus, iztēlo kā neko nesaprotošus biorobotus, bet tā nav realitāte.
    Un viņš pats nedzīvo to, ko runā. Tu pareizi nojauti, ka viņš nav Latvijā. Bet nav viņš arī kādā nākotnes kopienā, kur neviens nezog un katrs neatkarīgi no sabiedrības sevi nodrošina, kur nav hierarhijas utt. Viņš dzīvo Anglijā, kas ir viena no visstingrāk kontrolētajām un kastās sadalītajām nācijām pasaulē. Latvija un pat Krievija, salīdzinot ar Angliju, ir brīvu cilvēku zemes. Londona vispār dzīvo zem novērošanas kamerām, telefona sarunas un e-pasti tiek kontrolēti utt.
    Nu un ir viņam tā idea fix, ka visu nokārtos tehniķi tehnologi, tāds tehnoloģisks misticisms, kam maz kopēja ar reālo zinātnes un tehnoloģijas progresu. Viņu idejiskais vadonis Fresko nav nekāds zinātnieks un neko nav atklājis. Viņš ir parasts dizaineris, kas brīvā laikā sapņo par sociālo inženēriju. T.i., viņš sabiedrību grib transformēt ar tehnoloģijas metodēm, pārvērst cilvēkus mehānismos, kas darbojas pēc tehnoloģijas likumiem. Par līdzīgiem sapņiem rakstījis H. Velss, Dž. Orvels un A. Hakslijs (Jaunā brīnišķā pasaule – New Brave World). Kontrole Londonā, salīdzinot ar Fresko sapņiem, ir bērnu spēlīte. Ja interesē Fresko, katrs var viņu apskatīt Zeitgeist II, kas pilna ar masonisma simboliem un kura beidzas ar to, ka kristieši norauj un zemē nomet savus krustiņus, musulmaņi nomet savus nacionāli reliģisko simbolus, un visi pievienojas globālai Zeitgeist kustībai. Pats Fresko ir veidojis filmu Future by Design. Noteikti apskatiet! :)
    Bet Fresko nav pirmais, kas centies transformēt sabiedrību, piespiest to dzīvot pēc citiem likumiem. Par to sapņoja tas pats Jaunās pasaules kārtības arhitekts G.H. Velss, K. Markss, visi anarhistu vadoņi, nacisti, Maodzeduns, Pols Pots, Sartrs u.c. Un visi šie mēģinājumi sākušies ar idololoģisku apstrādi, bet beigušies ar uzspiešanu, masu teroru un līķu kaudzēm. H. Velsa sapnis bija visu pasauli pakļaut globālas elites zinātniskai diktatūrai. Praksē tas izpaužas kā visi šie globālie projekti, kas caur valdību uzpirkšanu vai ar militāru spēku tiek uzspiesti nācijām.
    Taču, ja salīdzina visus šos sapņus, Fresko sludinātā transformācija ir visradikālākā. Tieši tāpēc es šo sektu nosaucu par ekstrēmistisku. Tas tā maigi izsakoties.
    Es neapgalvoju, ka tieši Fresko vadīs masu terora kampaņu. Nē, viņš jau ir pavecs vīrs, kas ar savu mīļāko vada mietpilsonisku dzīvi krāšņā dabas nostūrī, izolētībā no pasaules kņadas. Arī Markss neuzsāka teroru, viņš pat dzīves beigās it kā paziņojis, ka viņš nav marksists. Bet tas sekotājiem neliedz izmantot sava “klasiķa” simbolu un vārdu. Droši vien arī Aigars, ja šī kustība augs, pats nepiedalīsies terora akcijās. Revolūciju loģika jau ir vairākkārt novērota. Pirmos ideālistus upurē – revolūcijas aprij savus bērnus. Jakobīnisti pēc nonākšanas pie varas vispirms iztīrīja savas rindas un tikai pēc tam sāka teroru pret tautu. Tāpat pirmie boļševiki, tai skaitā daudzi latviešu izcelsmes boļševiki, tikai iznīcināti, sapūdēti Sibīrijā.
    Tā ir traģēdija, un es no sirds jūtu līdzi Aigaram, ka viņš nonācis tik pretdabiskas sektas ietekmē. Vai tiešām latviešiem lemts būt par mēslojumu visu utopistu revolūcijām?

  • Mjā, šitā es vēl nebiju smējies.
    ——————————–
    Vai pats esi lasījis Brave New World un 1984? Tās ir DRAUSMĪGĀKĀS nākotnes vīzijas, ko esmu lasījis.
    ——————————–
    Varbūt varēji pieminēt čipus un visu pārējo :D
    —–
    Mazāk klausies Alex Jones – mazāk paranojas būs.

  • Raimond, manuprāt, vissvarīgākais ir, lai tauta saprastu, lai cilvēki izrautos no vecās neoliberālisma paradigmas, lai nedzīvotu ignorancē un autopilotā. Tad viņi vienkārši tādu valdību necietīs.
    Un tā lieta ir ļoti ielaista. Latvija ir viena no nedaudzām valstīm, kurā visus šos gadus faktiski nav bijis alternatīvu informācijas avotu. Tikai daži ir interesējušies, meklējuši internetā, lasījuši citās valodās. Nevienā mūsu augstskolā nemāca klasisko politekonomiku. Tā ir aizliegta zinātne!
    Redzi, PSRS, kurai bija fantastiski spēcīgs represīvais aparāts, tomēr sabruka. Sabruka tāpēc, ka cilvēki vairs neticēja tai paradigmai, ko sludināja tā laika masu dezinformācijas līdzekļi. Un nelīdzēja nekādas varas mahinācijas – ne kliņģeris, ne pātaga. Cilvēki atklāti ņirdza par sistēmu. Pat padomju ideoloģiskie darbinieki privātās sarunās stāstīja pretpadomju anekdotes. Un ļoti daudzi cilvēki bija sākuši dzīvot paralēlu dzīvi, kas bija ārpus sistēmas. Radās “plikā karaļa” efekts. Pirmie pateica, ka karalis ir pliks. Un ātri vien to saskatīja arī tie, kas par tādām lietām nebija pat domājuši. Nebija spēka, kas PSRS sabrukumu varētu novērst.
    Tieši tas pats efekts jāpanāk arī tagad.
    Problēma ir tā, ka darbs ir ielaists. Cilvēki nesaprot, kāpēc, piemēram, mums nacionālā valūta ir svarīgāka par eiro. ja mēs uzrakstīsim tikai programmu ar īsiem punktiem, daudzi nesapratīs. Bet ja visu skaidrot, tad iznāk gari palagi.
    To, ka vecā sistēma nav laba, saprot visi. Bet trūkst jaunās paradigmas. Lieta nostādīta tā, ka vai nu šī sistēma, vai arī jāatgriežas pie komunisma ar Rubiku, Maskavu, Gulagu un citiem vecajiem rēgiem.
    Un šo idejisko vakuumu tad nu veiksmīgi izmanto visādi marģināļi, lai uzbāztos ar savām receptēm. Citi sludina pliku nacionālismu, citi – fizisku izrēķināšanos ar patreizējo “eliti”, citi – Zeitgeistu utt.
    Tāpēc mums jāatrod veids, kā līdz cilvēkiem novadīt līdzsvarotu, īstenojamu alternatīvu šai sistēmai.

  • Lai Dievs Tevi svētī, Aigar, un palīdz atbrīvoties no širmja un šā apziņas aptumsuma!

  • Paldies, tevi arī.

  • Un vēl, Raimond! Vai aģitācija par nepiedalīšanos vēlēšanās cilvēkus izglītos? Tas būs tikai pliks protests. jau tagad vairāk kā puse balsstiesīgo nepiedalās vēlēšanās. Es pats nevienu reizi neesmu piedalījies. lai gan man jāatzīstas vienā muļķībā. Kad vēl lietoju alkoholu, es reiz pa dzērumam pats biju aizpildījis deputāta kandidāta anketu. Un tad nu pēc tam to vairs nevarēja atsaukt. tādējādi es pats biju sarakstā. :)
    Latvijas vēlēšanu likumā nav noteikts, cik vēlētājiem jāpiedalās, lai vēlēšanas skaitītos notikušas. Tā ka juridiski viss būs OK, pat ja piedalīsies tikai daži. Nu vienīgi tie politiķi vairs nevarēs lielīties, ka par viņiem balsojis vairākums. Tam arī, protams, ir nozīme. Tomēr mums būtu jāiet tālāk par pliku protestu. Protests ir tikai pirmais solis. Pēc tā jāveidojas kustībai ar pozitīviem mērķiem.
    Tagad par to ignorēšanu. Vari palasīt arī TF publicētos Gandija rakstus. Tas jau sen novērots. vispirms vara disidentus ignorē. ja disidenti šo stadiju pārvar, sākas apmelošanas kampaņa. Pēc tam iespējama pat fiziska izrēķināšanās, aktīvistu novākšana un apcietināšana. ja cīnītāji pārdzīvo arī šo šķērsli, seko vispārēja atzīšana. Tāpēc mums jādomā un jāplāno tālā perspektīvā. Viena akcija nav nekas. To pat var zaudēt. Jāgatavojas ilgstošam, regulāram, pacietīgam, mērķtiecīgam darbam.

  • wow – Jāni… disidents :D… fiziska izrēķināšanās – uz ko tu aicni te cilvēkus?

  • Te ir raksts, kā citas valstis cīnās par cilvēkiem, tai skaitā piesaistot sev Latvijas iedzīvotājus. Jo cilvēki ir liela vērtība. Man kauns, ka mēs par saviem cilvēkiem necīnāmies, bet savus nedaudzos cīnītājus pat apsmejam.
    http://zinas.nra.lv/viedokli/baiba-lulle/13079-par-cilvekiem-jacinas.htm

  • ai kā Tu, Aigar, nevari nociesties, lai kādu neapmelotu un neizprovocētu…
    Nomierinies, paskaties kādu Fresko materiālu, padzer florētu ūdeni vai prozaku, ja citādi nevari nomierināties.

  • Kam tu gatavo cilvēkus? Kas tas ir?

  • Ja Tu, Aigar, vēl neesi ievērojis, te ir publicēts mans raksts par politekonomiku, zem kura Tu gānies un nekaunīgi bāzies ar savu sektantismu, mēģinot zombēt cilvēkus.
    Un šim rakstam ir izglītojošs raksturs. Tas arī viss, ar ko es te nodarbojos. Man ļoti žēl, ka reizēm ļaujos Tavām un Tavā ietekmē nonākušo provokācijām un iesaistos neauglīgos strīdos, kas novērš uzmanību no tēmas.
    Bet Tu te darbojies kā apziņas vampīrs, kas novērš uzmanību, nosūc enerģiju, mēģina izjaukt jebkuru auglīgu domu apmaiņu, mēģina uzspridzināt jebkuru radošu procesu.
    Tu esi nožēlojams savā aklajā fanātismā, bet, acīmredzot, ar to mums dzīvē jārēķinās. Tāpat kā ar blusām, kodēm, malārijas odiem, indīgām čūskām. Muļķīgi apvainoties uz blusu, ka tā kož un sūc asinis.

  • Radoši cilvēki ir jūtīgi, tieši šis jūtīgums viņus rosina domāt, vērot, analizēt, meklēt, rast alternatīvas. Taču jūtīguma dēļ šādi cilvēki ir arī ievainojami, vieglāk izsitami no līdzsvara. It sevišķi, ja to dara it kā savējie. Jo tikai savējos mēs sev pielaižam tuvu. Īsti ievainot var tikai savējie. Kamēr ir tādi “draugi”, tikmēr ienaidnieki var dzīvot mierā.
    Tāpēc tiem cilvēkiem, kam patiesi rūp un kas grib strādāt pie alternatīviem projektiem, vajadzētu vispirms parūpēties par tam piemērotu vidi, kas brīva no vampīriem. Acīmredzot, TF šādas vides nav. Te visa enerģija un sirdsmiers jātērē, lai cīnītos ar šiem dažiem vampīriem. Tāpēc mums jāatrod cits forums, vai vienkārši jāsazinās caur e-pastu. Te var publicēt tikai gatavu produktu. Cerībā, ka to izlasīs kāds, kam tāpat kā mums rūp mūsu līdzcilvēku liktenis.

  • Muļķīgi ir apvainoties uz jebko. Saņemies. Uāaaāāā – es esmu vampīrs

  • Aigar, Tu tiešām dzīvo fatālā un šausmu pārņemtā pasaulē, kā raksti līdzībā – “Visā pilsētā visiem mājas iedzīvotājiem ir izdalīti pa lēto spridzekļi ēdiena sildīšanai”… Un neatlaidīgi turpini ierosināt “atteikties no spridzināšanas”.
    Tu runā tikai Tev pašam saprotamā valodā, lai katrs domā, ko grib. Līdz ar to Tu nonāc sava veida ārprātā, jo Tu vienīgais sauc lietas tikai sev pašam saprotamos vārdos.
    Vai arī tiešām esi iemaldījies nepareizā mājaslapā?
    Pirms cilvēki nav vienojušies par izmantojamo terminoloģiju, viņi nevar vienoties ne par ko citu (ja kāds sauc Sauli par Mēnesi, nekas nesanāk…, saruna ir grieza).
    Bet, ja pareizi uztvēru, Tu arī negribi ne par ko vienoties, Tu gribi būt viens, un brīvs. Esi tāds!

  • Mariona, Tu to pateici ļoti jaukā veidā. Tevis teiktais ir vienlaikus gan meistarīgs, gan sirsnīgs. Turklāt izlādē spriegumu :)
    Lai arī domāju, ka reizēm nepieciešama konfrontējoša pieeja, tomēr man no Tevis būtu daudz ko mācīties.
    Paldies! :)
    Ja nav noslēpums, vai Tu esi sieviete?

  • Sieviete gan:)

    2) Tikko ieraudzīju sevis uzrakstītajā vienu atslēgvārdu – mājaslapa.
    Ja jau ir TF mājaslapa, tad ir jābūt arī Mājai, kuru kopīgi ceļam. (Par kopīgu māju vai Latviju kā mūsu mājām iedvesmojos TF sanāksmes komentāros).

  • Māja? Tas ir jauki. Katram cilvēkam mājas ir ļoti svarīgas. lai gan ir arī tādi cilvēki, kuri to visu negrib uzņemties, bet labāk dzīvo, piemēram, armijā vai pat cietumā. Jo tur par viņiem rūpējas, ir silti, regulāri pienes pusdienas, ar visu apgādā. :)
    Vai Tu domāji, ka tajā mājā, ja to uzcelsim, varētu dzīvot kāda domubiedru kopiena? Vai Tu pati gribētu dzīvot tādā kopienas mājā?

  • Daiga, parādi kaut vienu komentāru, kurā ir Aigara viedoklis par apspriežamo rakstu. Vai Tu pati esi izlasījusi apspriežamo rakstu un visus komentārus?
    Es dzīvē esmu bieži pārvērtējis savus uzskatus un pats meklēju citu cilvēku domas, kas varētu paplašināt vai padziļināt manu izpratni. Viss, ko es rakstu, ir aizgūts no citiem cilvēkiem. Citādi tas nemaz nevarētu būt.
    Vienīgais mans vājais punkts šajā diskusijā ir tas, ka esmu ļāvis sevi izprovocēt un esmu impulsīvi reaģējis uz šīm mērķtiecīgajām provokācijām un apzināto sabotāžu. Par to esmu gatavs atvainoties.
    Es apzinos, ka esmu uzņēmies šo nepateicīgo lomu rādīt ar pirkstu uz cilvēku, kas jau veselu gadu šai vietnē nodarbojas ar kaitniecību. Es patiešām ilgi cietos un ilgi klusēju. Bet visam ir savs mērs.
    No godīgām domstarpībām es nebaidos – pat gaidu tās, jo tikai tā varu atklāt vājākās vietas un kļūdas savā pasaules redzējumā. Bet Aigars te nodarbojas ar pavisam ko citu.

  • Nobeigumā gribu pateikties visiem, kas izlasīja manas grāmatas fragmentu “Kā nācijas pārvarējušas krīzi un nodrošinājušas attīstību”, kā arī ieteikuši izlasīt to citiem un/vai izteikuši savas domas par šiem principiem, kuri savulaik likti pamatā ne vienas vien nācijas uzplaukumam, un tiek sekmīgi izmantoti arī tagad, it īpaši Dienvidaustrumāzijas valstīs, kurp tagad pārvietojies gandrīz visas pasaules ekonomikas centrs un kurās Fridriha Lista grāmatas arvien izdod un studē augstskolās. Kurus tas ieinteresēja, varat pameklēt papildus literatūru par šo tēmu, jo Latvijā diemžēl politekonomiku nemāca nevienā augstskolā. Tāpēc arī mums nav valsts pārvaldei piemērotu speciālistu. Vislielākais gandarījums būs, ja pēc šīs ierosmes no mūsu vidus tomēr izaugs politekonomiski izglītoti cilvēki un mūsu tautai kalpojoši valstsvīri un valstssievas, kas pārvarēs šo iesīkstējušo inerci un citus šķēršļus, kādi, kā liecina arī šī samocītā diskusija, neapšaubāmi tiks likti mūsu ceļā uz izcilību un patiesu kalpošanu savai tautai.
    Lai jau šajā gadā iezīmējas labvēlīgs pagrieziens mūsu tautas un valsts liktenī! Mēs to varam! Vara ir mūsos!

  • Kāpēc notiek krāpšanās?

  • Kur Jānim tāda pārliecība, ka viņa sludinātais velkonis ir pavadonis citam?
    Es piemēram uz lietām neskatos Latvijas prizmā un man arī nevajag. Vai manī trūktu sūrstošās latvietības? Nē! Paprasi vēl. Tas pats.
    Vairāk jau tava “mācība” izklausas pēs propogandas, Kučinska kungs.
    Bet par VP, daudzus cilvēkus atbaida jauninājumi (novofobija), kaut kas neredzēts. Mekas pāries, vairāk tikai svaiga gaisa,pasēdēt pirtiņā uz lāviņas, labas lauku puķes un medu.

  • “Sanāk, ka šāda Jūsu rīcība ir tā, kas noved pie totālās neauglības visās jomās: jo cilvēks savu uzskatu dēļ, vienkārši tiek izslēgts/ izstumts…”
    Daiga, juus pareizi sakaat, ka ir vajadziigi visi, un katram ir sava vieta un loma shajaa pasaulee.
    Arii palasot veelreiz TF meerkjus un uzdevumus – te ir vieta visdazaadaakajiem viedokljiem par sabiedriibas turpmaako attiistiibu. Vienmeer buus kaads vairaakumam pilniigi preteeji domaajoshs indiviids, varbuut pat nesaprasts geenijs. Taadeelj aizliegt kaadam piedaliities buutu tieshaam diskriminaacija.
    Probleema rodas savstarpeejaa sazinjaa – ja nesaprotu valodu, kuraa Aigars runaa, un ko iisti grib pateikt, tad varbuut ir nepiecieshams tulkojums?
    Runa ir par to, ka man Latvijas valsts turpmaaka pastaaveeshana liekas buutiski svariiga, bet Aigars it kaa uzbruuk shaadam viedoklim, nepiedaavaajot vietaa pozitiivu, citiem saprotamaa valodaa izteiktu risinaajumu. Vnk – daudz laika aiznjem meeginaajumi atshifreet, atkodeet Aigara textus, saprast celju, kuru vinsh grib paraadiit kaa izeju sabiedriibai. Ja juus saskataat shiis idejas un racionaalo kodolu, varbuut ir veerts komenteet arii no juusu skatu punkta?

  • Jāni, ar to tautas informēšanu un izglītošanu ir tieši tā kā tu saki. No PSRS kā izleca ārā, tā ar atvērtu muti ticēja visam ko saka, bez savas (alternatīvas) domāšanas. Tiem kam to vajdzēja, tie patiešām to izmantoja un tas tiešam ir dziļi ielaists, sākot jau ar to kāda skolās ir mācību programma. Par massu informācijas līdzekļiem pat nerunāsim. Manuprāt tur var līdzēt tikai ilga un masveidīga kampaņa, tikšanās ar iedzīvotājiem un runāšana ar iedzīvotājiem, materiālu radīšana (drukāti,video,TV, inetrnets)… taa teikt apmēram kā Ļeņins organizēja revoluciju. Par prolēmam jau minēju un arī pats aprakstīji. Bez tam neizmantojot nacionālo radio un TV manuprāt tas vispār nav iespējams.

    Nedomā ka es mēģinu atrunāt vai kritizēt, esmu ar abām rokām par to, bet bez spēcīgas aizmugures es domāju ka būs sūdi

  • Katram savas maajas tomeer buutu vislabaak:)
    Esmu padziivojusi kopmiitnees studiju gados, nakshnojusi B&B un viesniicaas, kaa arii bijusi kaa cieminsh citaas maajaas. Atminjaa naak dazaadas izjuutas, gan patiikamas, gan ne tik… Ieejot pie kaadiem cilveekiem, vinju maaja parasti pastaasta ljoti daudz par taas iemiitniekiem, par veertiibaam shajaa gimenee, par attieciibaam.
    Kopiigaa maaja simboliski mums visiem te ir Latvija, Latvijas valsts ar savu pashreizeejo iekaartu. Kaa te juutas beerni, studenti, kaa – pensionaari? Kursh te ir saimnieks? Vai tiek cieniiti saveejie, vai vairaak godaati smalkie (noderiigie) cieminji?
    Pashlaik, skiet, taa liidzinaas ne visai labi apsaimniekotai kopmiitnei.
    Labaak buutu – Latvija kaa maza, maajiiga valsts. Maajiiga taadaa noziimee, ka – labi apsaimniekota, uztureeta kaartiibaa, viesmiiliiga, gaisha un nepiebaazta ar mantaam, ar briivu un radoshu gaisotni, u.tml. shaa vaarda “maajas” labakajaa izpratnee.
    Par TF maaajas celshanu – domaaju, ka taa buutu kaa “darbs materiaalaa”, lai apjaustu buutiskas lietas, pielietotu praksee zinaashanas un jaunaakaas tehnologijas, maaciitos vienoties un iistenotu reaalu sadarbiibu. Shaadu TF ekoMaaju peec tam var uzdaavinaat:) – gan jau atrastos labs saimnieks.
    Mani aizrauj liidziiba – Latvijas valsts paarvalde kaa maajturiiba, kaa veiksmiiga saimniekoshana savaa seetaa, bet par to veel domaashu, diskusija par droshi vien turpinaasies citaa vietaa, ne pie shii raksta. Jaameklee veel iistie vaardi. Negribeeju rakstiit negatavu ideju, bet nu taa ir sanaacis. Ja nebuus dziivotspeejiga, tad beigsies.

  • Lai gan esmu atvadījies, saistībā ar Daigas aizstāvības vētuli man kaut kas ienāca prātā. Diemžēl neatceros, kā latīniski sauca tādu argumentāciju. Bet tās defekts ir šāds: izejot no tā, ka Aigars tikšanās reizē atstāja uz Daigu labu iespaidu (par ko es nešaubos), Daiga secina, ka arī šeit, konkrētajā diskusijā, Aigars noteikti dara kaut ko tikpat patīkamu.
    ————————————————-
    Starp citu, negribu to saistīt ar šo diskusiju, bet emocionāli balstīts iespaids par cilvēku var izrādīties ārkārtīgi maldinošs. Piemēram, daudzi noziedznieki prot uz savu ieplānoto upuri atstāt nu vienkārši sirdsžķīsti reibinošu iespaidu. Un tas nav grūti. Tā iemantojis upura uzticību un paļāvību, noziedznieks itin viegli paveic savu darāmo.

  • Sveiki!
    “Es piemēram uz lietām neskatos Latvijas prizmā un man arī nevajag.”
    Baltais rasist,ko ta Tu vispa šai foruma tad meklē!?
    Un man neintrese ta pat ka lielākai daļai neeropieš pa tav brīvīb,vai ka Tu sev pirmām kārtam uzskat par cilvēk priekš viņiem drīz Tu nekas vairāk ka sērg,pievisām pasauls nelaimem un ļaunum cēloni nebūsi!
    Atveriet acs ,ko Jūs aklā ticīb ir izdarijus “rietum” civilizācijai,etnosiem….
    Nja nakamie Rozenbergi,Bērziņi,Kalniņi u.c.
    Kļūdijos un nevienam nemaz nerūp šeit dzīvojošo person likteņ,bet gan vairak visums un ko cit domās:
    Visus sliktus darbus radījuši labi nodomi.
    Sallustijs’

    Vilks: “Šim aunam bija nelietīgi nodomi. Viņš gribēja no
    manis noslēpties.”
    Čapeks’

    Mulķīg ir nebūt muļķim,
    Diemžēl deļ dažiem vai paliel vairum,mēs ja arī Jūs ārpus šīs Jūsu sliktās valsts esam kur esam,no sevs naiazmuksiet,bet protams varat meiģināt.
    3 tād letiņ ka te ta nav brīnums ka 4 partijs(viedokļ) un tur nekad vienot ceļ politekonomisk vai ka savādāk diemžel nevar būt,varat palikt pie sav un sagatavoties turpmākam ar visām tā izrietošām sekām.
    Atvainojos adminiem.

  • No PSRS kā izleca ārā, tā ar atvērtu muti ticēja visam ko saka, bez savas (alternatīvas) domāšanas.
    ————————————————-
    Raimond, nekur neesmu lecis ārā, bet vienkārši sekojis notikumiem.Arī Jāņa grāmatas man pašam ir, un tad man, ka par to ko runāja Jānis, Latvijā uzrakstīt nu neļāvās neviens, bija skaidrs. Tur tad es sajutu, ka šim cilvēkam ir kauls; bez pielīšanas.

  • Aivar, nebij domaats uz tevi, bet par lielo tautas massu kopumaa. dziivo taa kaa matrixaa.

  • Mariona, man patīk doma par Latviju kā māju. Māju uz stipriem pamatiem, māju ar savu gudrību un tradīcijām, māju ar visām paaudzēm un bērniem. Māju, ko gudri cilvēki nepārvērš par kazino, tirgu, bordeli vai ieskrietuvi. Māju, ko neieķīlā tuvredzīgiem mērķiem. Māju, ko iekārto pēc saviem labākajiem ieskatiem, nesaskaņojot to ar pašieceltām globālām autoritātēm. Māju, kurā katram sava vieta, mērķis, teikšana, kurā kopīgos lēmumus pieņem apspriežoties, rēķinoties ar visiem un vienojoties par visiem labāko. Tā varētu turpināt.
    Un tā māja nemaz nav tik maza. Ja es izdomātu braukt ciemos pie Agnese, būtu jābrauc visa diena. :)

  • Tad labāk atnāc pie manis, tas Tev prasīs tik nepilnas 20 minūtes:))))

  • O nē, vari ceļot pie manis! Arī tad, ja ceļš prasa veselu nedēļu, gaidīšu! Labs nāk ar gaidīšanu:)

  • Raimond, varbūt tai izpratnes padziļināšanai varam sekmīgi izmantot Marionas piedāvāto metaforu – Latvija kā mūsu kopīgās mājas.
    Tātad lai cilvēks iztēlojas, ka viņš ir gudrs mājas saimnieks. Un sāk domāt tālāk: kā viņš veidos mājas budžetu, kā viņš gūs ienākumus, kā viņš izglītos bērnus? Vai viņš ars un sēs, vai arī paļausies, ka rudenī nepieciešamo uz parāda nopirks brīvajā tirgū. Un tā visās lietās lai visu izdomā.
    Gribas lūgt Marionu viņas metaforu izvērst plašākā rakstā un to publicēt. Domāju, tā varētu būt efektīvāka par manu politekonomikas principu apskatu. Jo tās likumsakarības ir tās pašas, bet jādomā, kā to labāk pasniegt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku saprastu un pieņemtu. Un bez tam vēl arī paši to koncepciju papildinātu un bagātinātu.

  • Un tā uz priekšu.
    Kā mūsu māja sadarbosies ar kaimiņiem – ar citām mājām. Vai dibinās kooperatīvu, vai arī stāsies kādā miglainā mafijā, kurā pašam nav teikšanas un citi Tevi diskriminē (domāta ES).
    Nu vienkārši fantastiska metafora! :)
    Tā mūsu tēma iegūs otro elpu! :
    Lai veicas visiem! :)

  • O jā, – lūdzu, Mariona, apraksti savu sapni par Māju un publicē to Tautas forumā!
    Un tad mēs visi to māju labiekārtosim un nemitīgi uzlabosim.
    Meklēsim arī labāko attiecību modeli starp Mājas iemītniekiem. Tie taču ir tika dažādi. Ar raksturu. :)

  • Labvakar!
    Ja vari, lūdzu, uzraksti man e-pastā: agnesemac@inbox.lv!
    Paldies.
    Agnese

  • Solvita Ieviņa man raksta (sk. pie raksta par TF sanāksmi):
    “Sāku saprast vienu lietu – mēs nevarēsim vienoties (vismaz ne šodien, ne rīt) par kopēju VĪZIJU / SAPNI ļoti vienkārša iemesla dēļ. Mēs jau to radām, veidojam un mainām. Tā ikvienam nepārtraukti pārveidojas un mainās, jo mēs paši maināmies! Tu raksti: “Tajā īsajā laikā, kopš esmu pazīstama ar TF un iesaistījusies komunikācijā, esmu dzirdējusi, lasījusi, sapratusi ļoti daudzas lietas, kuras papildina un paplašina manu agrāko Vīziju un Sapni. Esmu pārliecināta, ka citiem ir tāpat.” Arī Jānis raksta: “Tagad, ar šodienas prātu, es daudz ko būtu uzrakstījis savādāk, esmu evolucionējis.”
    ^^^^^^^^^^
    Realitāte ir mainīga un mūsu uztvere un uzskati veido daļu no šīm izmaiņām. Atliek vien piekrist arī Aigaram: “… vienīgā stabilitāte un garants ir nemitīgas pārmaiņas un mācīšanās”.
    ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
    Šobrīd svarīgākā ir Saziņa, Komunicēšana un Kopējās Valodas atrašana. Tas nenotiek viegli un ātri. Tas ir process, ceļš. Pamazām, pa drusciņai. …“Pat ceļš tūkstošs li garumā sākas ar pirmo soli”…”

  • Mariona saka (sk. pie šī raksta):
    “Probleema rodas savstarpeejaa sazinjaa – ja nesaprotu valodu, kuraa Aigars runaa, un ko iisti grib pateikt, tad varbuut ir nepiecieshams tulkojums?
    Runa ir par to, ka man Latvijas valsts turpmaaka pastaaveeshana liekas buutiski svariiga, bet Aigars it kaa uzbruuk shaadam viedoklim, nepiedaavaajot vietaa pozitiivu, citiem saprotamaa valodaa izteiktu risinaajumu. Vnk – daudz laika aiznjem meeginaajumi atshifreet, atkodeet Aigara textus, saprast celju, kuru vinsh grib paraadiit kaa izeju sabiedriibai.”

  • Saistībā ar izvirzītajiem jautājumiem par Kopīgu Valodu, Saziņu, Tulkojumu un Latvijas valsts turpmāko pastāvēšanu, vēlos dot arī savu mazu ieguldījumu. Izmantošu vakarrīt Aigara publicēto STĀSTU. Došu savu – manuprāt, acīmredzamu un atpazīstamu – tulkojumu jeb atšifrējumu.
    Manā oriģinālā esmu atslēgas momentus izcēlusi ar bold un pasvītrojumiem, bet šeit laikam nav iespējams tādu tekstu iekopēt. Tādēļ tikai piebildīšu, ka izcēlumi sākas ar vārdu “šķiet”.
    Ceru, ka tas būs visiem gan interesanti, gan pamācoši, gan sapni par Latviju rosinoši un vīziju par MĀJU papildinoši!
    ***

    Visā pilsētā = Latvijā
    … visiem mājas iedzīvotājiem = pilnīgi visiem sabiedrības locekļiem
    … ir izdalīti pa lēto = pēc PSRS sagrāves paši uzprasījāmies, ar atplestām rokām skrējām pretī šķietamajai labklājīgajai rietumu dzīvei, kuru, likās, jau sen bijām pelnījuši pēc it kā netaisnīgās okupācijas (mūs paņēma ar plikām rokām)
    … spridzekļi = pārvaldes sistēma; sabiedriski-politiskā iekārta
    … ēdiena sildīšanai = labklājības nodrošināšanai (ēdiens, pajumte, siltums)
    … visi ir apmācīti un iedota sekojoša instrukcija = dariet kā rietumos, sistēma ir pārbaudīta, dzīvosiet tāpat
    … no sertificēta izplatītāja = “starptautiskā sabiedrība, starptautiskās finanšu un pārvaldes institūcijas
    … jāievēl mājas vecāko = vietējais parlaments un valdība
    … kurš katru vakaru aizdedzina spridzekli, lai uzsildītu ēdienu = uztur sistēmu pēc minēto institūciju programmas saskaņā ar pārvaldes koncepciju
    … Visā pilsētā mājas saspridzinātas = Latvijā totāla krīze visās jomās; kopienas izjauktas, jo cilvēki masveidīgi tiek izmesti no pierastajām sociālajām attiecībām; sabiedrība individualizējas
    … Cietušie = cilvēki izmisumā, katrs glābjas, kā var; bankroti; pašnāvības; trūkums un bads
    … ātrā palīdzība nespēj visus izglābt = krīzes institūciju praktiski nav; radi un draugi bieži ir bezpalīdzīgi sniegt viens otram kaut cik nozīmīgu (adekvātu situācijai) atbalstu
    …ugunsdzēsēju nepietiek… = budžetā nav līdzekļu daudzām absolūti nepieciešamām jomām, par kurām visiem skaidrs, ka tās “nodegs”; sekas joprojām nav apturētas; krīze turpina padziļināties
    … daži, kas likuši likmes uz to, ka visā pilsētā sprāgs mājas un daži apdrošinātāji ar māju īpašniekiem labi nopelna = vai jāpaskaidro? Tie, kuri dabū un dabūs Latvijas valsts, uzņēmēju un privātpersonu aktīvus par sviestmaizi; visi likumi un līgumu noteikumi ir laicīgi sakārtoti tā, lai kampiens būtu praktiski drošs un viss notiktu ļoti ātri
    …Mūsu māja ir pa daļai uzsprāgusi = tā Latvijas sabiedrības daļa, kura pagaidām vēl ir kaut cik apvienoties spējīga (vēl nav izputināta, vēl nav sagrauti sadzīves pamati – nav uz kredīta adatas un saglabājušies kādi godīgi ienākumu avoti un tml.); kuriem vēl ir iespēja veltīt laiku tam, lai vāktu informāciju, domātu un meklētu risinājumus (šaurākā nozīmē – TF komentētāji pie šī raksta)
    … šķiet, ka visi saprot, ka šitā ēdiena sildīšana ar spridzekļiem neiet krastā = ŠĶIET, ka visi saprot, ka esošā pāŗvaldes koncepcija nav domāta cilvēku labklājībai, bet kalpo citiem mērķiem
    … Tomēr pienāk vakars un pussagruvušās mājas iemītnieki sāk raisīt runas = apliecina, ka patiesībā nesaprot, jo plaši runā par esošo stāvokli katrs no sava uztveres un zināšanu viedokļa, bet ne par sabrukuma īsto cēloni, no kura JĀATBRĪVOJAS.

    >>>>> Šī stāsta stāstītājs secina, ka runātāji nemeklēs RISINĀJUMUS, bet diskutēs, apspriedīsies, raisīs sarunas par esošās situācijas dažādiem aspektiem.
    ==========
    Es ierosinu – nevajag taču vispār visiem mājas iedzīvotājiem savākties mājas sētā un mēģināt ar spridzekļiem (”demokrātija”, peļņas un kredītu iekārta, politiķi…) uzsildīt ēdienu = māja jau pa pusei sagrauta, mājā jau pat pulcēties – mierīgi, draudzīgi tikties, bez uztraukuma, normālos apstākļos un ar cieņu – vairs nevar, visi ir laukā (t.i., ārkārtas apstākļos), bet runas joprojām grozās ap to, kā uzlabot “spridzekli” – visu šo nelaimju cēloni (pašu pārvaldes sistēmu)
    … Varbūt vajag kaut ko citu – ar plītiņu – kaut vai ar šķiltavām = ir ļoti daudz citu risinājumu: sākot ar prastiem (piem., naturālās saimniecības) līdz pat šķietami neiespējamiem un smieklīgiem
    … vai arī izgudrot pašiem veidu, kā sildīt ēdienu = izdomāsim paši citu pārvaldes sistēmu, kas nodrošinās mūsu vērtību saglabāšanu
    … nevis pirkt no izplatītāja spridzekļus = izšķiršanās par principiālu norobežošanos no pārvaldes sistēmas, kura ir viscaur korumpēta
    ——–
    Jānis piedāvā variantu šādu – jāmāk spridzināt = neapšauba pašu pārvaldes sistēmu, aicina apspriesties, kā atgriezties pie vēsturiskajiem teorētiski pareizajiem valsts un ekonomikas principiem
    … dot tiem cilvēkiem, kas godīgi aizdedzinās spridzekli = nemainot pārvaldes sistēmu, panākt, lai politiķi apzinās, ka viņi ir tautas kalpi un ka viņu pienākums ir pareizi un godīgi rūpēties par tautas labklājību
    … nevis tiem, kas to nemākulīgi spridzina gaisā = kas izputina mūsu resursus; iznīcina visu tautas izdzīvošanai un labklājībai nepieciešamo.
    ***

  • P.S. Manis teiktais (“atšifrējums”) Stāstā seko aiz zīmēm = un (vienreiz) aiz >>>.
    P.P.S. Sakarā ar to, ka pašlaik gatavojos uzsākt strādāt jaunā darba vietā, kas turklāt saistīts ar pārvākšanos uz citu dzīves vietu citur Latvijā, tad turpmāk vairs nevarēšu tik bieži būt pie datora. Tāpēc, gadījumā, ja kāds man vēlas tieši man kaut ko pateikt vai pajautāt personiski, lūdzu rakstīt man e-pastā, to pārbaudīšu vismaz divreiz dienā.
    P.P.P.S. Par cik tālākos komentāros šeit visdrīzāk nepiedalīšos, tad ielieku to visu jūsu rokās! Ceru un paļaujos uz to, ka viss manis tagad nopublicētais nekādi neizjauks uzņemto kursu uz Latviju kā MĀJU un Valodu, kura būtu saprotama visai sabiedrībai (sākot, piem., ar Telšu pilsētiņas iemītniekiem – “valsts atjaunošanas principus, kurus var pieņemt visa sabiedrība”), bet kalpos par vairāk vai mazāk noderīgu pienesumu. Veiksmīgi! (Varbūt pareizāk būtu teikt: VIEDĪGI! tas vēl jāpārbauda…)

  • Agnese, paldies par taviem skaidrojumiem. Es domāju, ka visi šeit esošie uzreiz saprata Aigara metaforu. Taču nevar teikt, ka šī metafora būtu korekta. Es pat teiktu, ka tā ir viscaur aplama. Sākot ar pieņēmumu par to, ka viss, kas līdz šim ir bijis, ir “spridzeklis” (monstrozs vispārinājums), un beidzot ar to, ka mēs šeit apspriedām, kā kaut ko mainīt, “nemainot pārvaldes sistēmu”.
    ———————————————————-
    + man vēl šķiet, ka pārpratumi radās arī tāpēc, ka Aigaram ir bezmaz alerģija pret tādiem vārdiem kā “valsts” vai “banka” (liekas, viņš pats rakstīja, ka nevarot pat ciest dzirdēt šos vārdus vai kaut kas tml, ja es maldos, tad piedošanu), jo viņš šajos vārdos ieliek citu nozīmi nekā, piemēram, es.
    Priekš manis (un daudziem citiem) valsts nav tas pats, kas pašreizējais valsts aparāts, bet gan mūsu zeme un tajā dzīvojošie cilvēki kopā savā sadarbībā; savukārt, piemēram, banka nav obligāti ārzemniekiem piederoša komercbanka – kā rakstīju iepriekš, tirgus-kaiminiem, pret kuru Aigaram, šķiet, nekā nav, arī pēc būtības ir banka, kas nodrošina norēķinus noteiktā “valūtā” un izsniedz bezprocentu kredītus (sākumā).
    ———————————————————–
    Es negribu nekādā ziņā aizskart Aigaru, jo (kā rakstīju iepriekš) arī šādi cilvēki ir nepieciešami (baidos teikt kādi “šādi”, jo Aigars aicināja nepiekarināt viņam etiķetes), taču, aizrauts ar savām idejām, viņš citreiz tiešām ir kurls pret citu cilvēku viedokli. Laikam visi mēs tādi biežāk vai retāk esam.

  • Manas Mājas ir PLANĒTA ZEME. LAtvija – koordināte. Gaiss un ūdens nav piederošs Latvijai, tā kā seciniet paši savu iztekumus. Latvija kā slēptuve? ļoti sakrāli, bet izklausas norobezojoši un sektanti. Meklējam citus izskaidrojumus. Un vispār aiziet jau kūleņošanā…
    —————————————————–
    Beztam, ko Jūs tam Aigaram tā uzklupuši, ne viņš kāds ienaidnieks vai badakāsis ….

  • Latvija kā mājas tādā nozīmē, ka mums uzticēts šo teritoriju apsaimniekot.
    Vienlaikus – šī ir tā konkrētā vieta (jā, koordināte), kur dzīvojam. Te mūs var sastapt, vairāk vai mazāk laimīgus.
    Var pienākt brīdis, kad te atkal saimniekos citi. Bet pagaidām vēl Latvija pastāv, vismaz juridiski.

  • Tulkojums ir tulkojums. Var tā iztulkot, ka pēc tam neko neatpazīsi, bet jebkurā gadījumā vajag autora atļauju.

  • labdien!
    es personīgi piekrītu tam, ko raksta te uzrakstījuši Aivars un Mariona.
    bet tas nav svarīgi, ne tāpēc es te tagad steigā rakstu.
    Jānis būs pie datora rīt, bet viņš man atsūtīja dažas īsziņas – ar Vēsti, kuru apsolīju nodot tālāk (viņš pats to nelūdza, tas bija rakstīts man kā “Aigara aizstāvei”, bet es viņam atbildēju, ka to izdarīšu, jo tas attiecas uz mums visiem). Tā ir sekojoša:

    “Aigaru un viņa atbalstītājus atzīšu un cienīšu tad, kad viņi paši dzīvos tā, kā viņi sludina :-)”

    “Viņus ta es mīlu, bet viņu liekulību dziļi nicinu. Viņi tikpat melīgi kā mūsu politiķi”

    No sevis varu piebilst, ka Jānis ļoti cieš. To viņš neteica, bet es zinu (kaut vai tikai tāpēc, ka savādāk nemaz nevar būt). Un viņš jau nav vienīgais, kurš šodien cieš … un arī citās dienās… daudzi Latvijā tagad jau cieš ilgstoši… Lūdzu, šodien stipri padomāsim un PA-JUTĪSIM, pirms kaut ko rakstām! Domāsim un darīsim to, ko SIRDS iesaka. … Ko VARAM pa-līdzēt sev un citiem. Un varbūt arī ir vērts pašķirstīt atpakaļ savā atmiņā, kā arī šeit TF komentāros, ko kurš pēdējā laikā te ir viens otram teicis, domājis, sadzirdējis, un ko nav sadzirdējis un sapratis, lai gan tas tur bija, ja padomā mierīgi un ar svaigu skatu… jo process notiek ļoti strauji un ar augstu likmi, ja tā var teikt. Vieni domā, ka vienkārši izsaka viedokļus un diskutē, citi – sludina (apliecina kādu patiesību, aizstāv kādu pārliecību), vēl citi – risina reālu un neatliekamu problēmu (vēlas nonākt pie konkrēta rezultāta). Daudzko daudzi (domāju, ka mēs visi) ir/esam palaiduši garām. Varbūt varam padomāt, kā izskatāmies/izklausāmies citiem, ne paši sev! Būtu brīnišķīgi, ja mums līdz rītam izdotos izlabot savus savstarpējos “greizos spoguļus” un “sabojātos telefonus”!

    P.S. “VV!” nozīmē: “Vienoti Viedumā!” – man teica, ka tas tikai LATVIEŠIEM varot izdoties!!! :) Šodien man kāds cilvēks e-pastā uzrakstīja, ka varot saprast arī tā: “Viedie Vēlētāji” vai
    “Vienosimies, Vēlētāji!” = viedtiecība. :)))

  • tev taisnība, atļauju neesmu prasījusi, tik pateikusi, ka rakstiski paziņnojusi autoram, ka man šis stāsts likās ļoti skaidrs.
    gan būs labi.
    jābūt.
    ata!
    visiem.

  • Paldies par tulkojumu, Agnese.
    ——-
    Es tikai vienu lietu biju domājis savādāk – pilsēta ir Zeme. Mājas ir valstis, kuras uzliktas uz peļņas (savtības) un “demokrātijas” (brīvības atņmešanas) adatas:)
    Tava versija ir perfekta arī.
    =======
    Paldies Jānim par visu aso kritiku (mīnus personīgajiem uzbrukumiem) – tas mani spiež saprast iedziļināties, saprast meklēt pierādījumus VISĀ vēl vairāk. … a, es dzīvoju, tā, kā es “sludinu”, ja kas, Jāni.
    ——-
    ——-
    Jāņa entuziasms attiecībā uz “spridzekļu” lietošanu ir saprotams, jo sabiedrība ir evolucionējusi no ciltīm un klaniem uz valstīm un Savienībām caur METODĒM (paņēmieniem):
    – varas koncentrāciju – daži vada daudzus
    – PĀRspēka (varas) pielietošanu – militarizāciju, ideoloģiju…
    – sabiedrības koordinēšanu konkrētam virzienam un mērķu sasniegšanai
    ——-
    Piemēmam, dabā nav centrālās pārvaldes, tomēr koordinācija noris visaugstākajā līmenī. Ja atstāj dabu mierā, tad tā uzaudzē milzīgu BIOMASU – tātad ir Radoša (tiek radīts vairāk un ar vien dažādāks). Šāda koordinācija ir iespējama pateicoties perfekti noslīpētai Mijiedarbībai un Savienotībai (atkarībai vienam no otra).
    ——–
    ——–
    Man jautājums ir šāds.
    Vai ir iespējams civilizācijai un cilvēcei nonākt līdz Mijiedarbībai un Savienotībai (bez centrālās kontroles), kas ir RADOŠA?
    ——–
    Kādēļ vispār tāds jautājums?
    Tādēļ, ka Vara, Pārspēks un Centralizācija rada divas sekas:
    – sugu dažādības samazināšanās = dzīvība dabīgā stāvoklī dažādojas un sarežģījas
    – kultūru dažādības samazināšanās = relatīvi lielās Latvijas teritorijās esošās Kultūras tiek apdraudēta, nerunājot jau nemaz par tām kultūrām un etnsikajām vienībām, kurām nav savas valsts (tādu ir ļoti daudz)
    ========
    Tehniski to izdarīt būs iespējams tikai izmantojot ar vien augstākas tehnoloģijas personīgā lietošanā (kā pertēji centralizētai teh. lietošani). Citiem vārdiem sakot – šāda centralizācija ar visām tās sekām bija iespējama dēļ tā, ka tehnoloģiju izplatība (distribūcija) bija un joprojām ir ļoti nevienlīdzīga.

  • Paskaidrojoša piezīme.
    – Jānis tic, ka varas koncentrācija ir nepieciešama – problēma viņaprāt ir negodīga varas izmantošana (kas, protams, ir absurds, jo varas koncept pieprasa atņemt kādam citam brīvību – GODĪGA BRĪVĪBAS ATŅEMŠANA NEEKSISTĒ)
    – Valsts drīkst un tai ir atļauts būt bez godīgas vai negodīgas brīvības atņemšanas – tātad bez:
    – centralizētas koordinācijas
    – pārspēka lietošanas
    – sabiedrības vadīšanas konkrētā virzienā
    ============
    Iespējams tas jau ir rīt vai pēc 1000 gadiem. Tas ir atkarīgs tikai no cilvēkiem pašiem – nevis no vadoņiem, līderiem, skolotājiem, vadītājiem…

  • Labrīt,
    “Kādēļ vispār tāds jautājums?
    Tādēļ, ka Vara, Pārspēks un Centralizācija rada divas sekas:
    - sugu dažādības samazināšanās = dzīvība dabīgā stāvoklī dažādojas un sarežģījas
    - kultūru dažādības samazināšanās = relatīvi lielās Latvijas teritorijās esošās Kultūras tiek apdraudēta, nerunājot jau nemaz par tām kultūrām un etnsikajām vienībām, kurām nav savas valsts (tādu ir ļoti daudz)
    ========
    Tehniski to izdarīt būs iespējams tikai izmantojot ar vien augstākas tehnoloģijas personīgā lietošanā (kā pertēji centralizētai teh. lietošani). Citiem vārdiem sakot – šāda centralizācija ar visām tās sekām bija iespējama dēļ tā, ka tehnoloģiju izplatība (distribūcija) bija un joprojām ir ļoti nevienlīdzīga.”
    Jūs pret to visu cīnaties, lai iznīcinātu,nevis aizsargātu un pilnveidotu,kas vēls iet šād ceļ.
    “Man jautājums ir šāds.
    Vai ir iespējams civilizācijai un cilvēcei nonākt līdz Mijiedarbībai un Savienotībai (bez centrālās kontroles), kas ir RADOŠA?”
    Vai var ielekt vulkānā ,neejot bojā un nezaudējot no sevis paša kautko?
    Nepiekrīt Aivar rakstītam,punkts.

    Intresant lielakā daļ man šķiet no Jums doma,vaino apkārtējo “sistēmu”,citus,bet varbūt tieš Jūs esat tas mehanismas šai visuma nostūrī,kas ir boja ejoš,neefektīvs!
    (kā neka tiešš is ethnos(civilizācij) ar sav īpatnējs izskat,zil,zaļ,brūn,meln,raib acīm; rudiem,brūn,meln,zeltītiem,blondiem,matiem utt… izmirst, un sav intresanto pasauls uztver kas veido šo vidi kura Jus tagad eksistējat ar man daļēj; brīvīb,vienlīdzīb,brālīb,kur vel kads deļ tā būt ta sapņojs ,domajs,rakstijs,runājs dzīvojs- rīkojies? un ka redzat tagad ar citiem ethnosiem(civilizācijām) viss vairak vai mazāk ir pareiz;)
    Mēs[m-es], ja es Jūs ģenētisk un garīg izzudīs uz šīs planēts,kas pieder pat sev;bet ne cilvēk brīnums’
    Lai gan
    Atā,A.M.

  • “Jūs pret to visu cīnaties, lai iznīcinātu,nevis aizsargātu un pilnveidotu,kas vēls iet šād ceļ.”
    ———–
    Kas ir jūs?
    ===========
    “Vai var ielekt vulkānā ,neejot bojā un nezaudējot no sevis paša kautko?”
    ———–
    Vai tu salīdzini ielekšanu vulkānā ar Mijiedarbību un Savienotību? Ja jā, tad es tektu, ka ir otrādi
    – mēs šobrīd esam Vulkānā
    – mēs ejam bojā
    – esam sevi pazaudējuši vai arī mums nemaz nav bijusi dota pa īstam iespēja sevi radīt :)

  • Sveiki,
    Jūs var ar vienskatlī attiecinat,letiņu gramatikā vai tomēr nē,nebij tas labakais klaušu pildītājs skolā;)
    Es ar sava veida to grauj un nedo vieta neko derīg. Viss ko var saskaldīt agr vai vēl sadalīsies;) Bet sobrīt galveno kārt tie ,kas domā un šād sev apmierin,darot itka “labu” bet citam slikt,lai tam varēt lab izdarīt otram!
    “Vai tu salīdzini ielekšanu vulkānā ar Mijiedarbību un Savienotību?”
    Jā, kāpēc gan nē, vai ta vis nav viens, un iespējams vulkanisk proces rezultāta ir dzīvīb radusies sav veid šis planētas!
    “ir otrādi
    - mēs šobrīd esam Vulkānā
    - mēs ejam bojā
    - esam sevi pazaudējuši vai arī mums nemaz nav bijusi dota pa īstam iespēja sevi radīt :)”
    Ļot iespējams! Sev radīt nu ka to “ņem” iespējams,tur ir robežas, cik varam fizisk un mentāl radīt sev.

  • Aigar, sakarā ar tavu spridzekļa metaforu vēlos tev pajautāt (un man būs prieks, ja vēlēsies atbildēt, jo tiešām ir interesanti):
    1) Vai tu atzīsti tādu lietu kā kaut kā nepareiza pielietošana? T.i., ja cilvēks brauc ar riteni un nogāžas zemē (jo nemāk pareizi braukt), tas nozīmē, ka visi riteņi ir jāiznīcina, jo tie ir slikti pēc savas būtības, vai arī tomēr problēma ir tajā, kā riteni lieto?
    2) Vai tu atzīsti, ka kaut ko esošu vispār var uzlabot? Jeb arī viss, kas kaut kādu iemeslu dēļ nestrādā tā, kā gribētos, ir jāiznīcina un jāsāk no nulles?

  • 1. Ja ar par riteni sauc mīlestību, nesavtību un līdzcietību, tad nav iespējams ar to nogāzties un sasisties. Un šeit es izstāstīšu arī kamdēļ tā.
    Sasisties (psiholoģiski tikt sāpinātam) var tikai tas, kam ir ko sasist. Tādat ir jābūt konceptam par ES. Ja ideja par ES nav, tad nav ko sasists. Pats sašinās, kā subjektīvas sāpes, koncepts kļūst bezjēdzīgs, jo nav attiecināms. Mīlestība un nesavtība nozīmē, ka ES nav un nav iespējams sasisties.
    ——
    Savukārt, ja kāds mēģina jāt uz savtības, tātad korupcijas, alkatības, vardarbības (psiholoģiskas un fiziskas) zirga, tad pēc apgāšanās un sasišanās būs sāpes, jo savtība pieprsa spēcīgu personīga ES, ego konceptu un rada ievainojamību.
    ======
    2. Es par radīšanu. Destrukcija pati par sevi ir samērā bezjēdzīga un es tai piešķiru 0 nozīmi. Arī par uzlabošanu, ja runa ir par fiziskām, taustāmām lietām. Piemēram, ja man ledusskapī nav aukstums, tad es nezvanu politiķiem, neprotestēju pie saeimas vai arī nepieprasu sabiedriskās iekrārtas maiņu. Es to salaboju vai aizvietoju ar citu pārtikas dzesēšanas veidu.
    =====
    Politika un likumdošana mēģina aizpildīt tehniskās nepilnības. Piemēram tā vietā, lai sodīu autobraucējus par ātrumu pārkāpšanu, es ieviestu (Anglijā jau tiek plaši pielietots, jo ir astronomiski daudz kameru un radaru) automātisko ātruma regulētāju katrā automašīnā – tiem tehniski SatNavs neļautu pārvietoties ātrāk par atļauto ātrumu. Tomēr to popularizēt un ieviest nav izdevīgi politiskajai un naudas iekrātai (jeb cilvēkime, kam no šīs iekārtas ir tiešs naudsiks labums jeb narkotiska atkarība), jo nebūtu iespējams iekasēt sodus.
    ——-
    Šo principu vari attiecināt uz jebkuru mākslīgi uzturētu problēmu.
    – 0 enerģijas ēkām
    – pašpietiekamību pārtikā
    – spēcīgu sabiedriskā transporta tīklu
    – amatniecības, rokdarbu un citām prasmēm un tehnoloģijām
    – bezmaksas bezvadu komunikācijas tīklu…
    =======
    Ceru, ka pareizi sapratu jautājumu.

  • Paldies par atbildi. Bet, ja tu esi pret destrukciju un par uzlabošanu, varbūt tu vari pateikt, ko no tā, kas līdz šīm ir ticis darīts un sasniegts Latvijā (daudziem liekas, ka nekas nav sasniegts, citiem liekas, ka diezgan daudz, domas variējas) tās pastāvēšanas vēsturē tu vēlētos saglabāt un uzlabot?

  • Pa lielam visu, izņemot ierēdniecību, likumdošanu, peļņas veidojumus un politiku. Ar laiku arī vajadzība pēc naudas izzudīs. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāpiešķir 0 nozīmība (nevis kāds jāiznīcina, kā Jānis raksta savās apokaliptiskajās manis teiktā interpretācijās :D), jo tie ir velisopēdi uz kuriem nevar braukt nesasitoties.

  • VAI nav tomēr tā, ka pilnīgi noteikti mūsdienās valsts politiku (iekšpolitiku un ārpolitiku) nevar nodalīt no Globālās Politikas (pēc K.Petrova)? Tātad NAV iespējams apspriest Valsti bez tā, lai apspriestu Zemi???!!!

    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190331
    Citāts (iesaku izlasīt visu rakstu):
    «Pašlaik mums vajag vienoties ar ASV militārrūpniecisko kompleksu par ražotņu izveidi Latvijā. Tā, lūk, būtu īsta integrācija NATO. Tādējādi caur to nopelnītu arī mūsu cilvēki un valstij tiktu maksāti nodokļi,» atkārtoti uzsvēra Ventspils mērs, kā piemēru minot netālu no Ventspils esošo Radioastronomijas centru, kuru, viņaprāt, varētu izīrēt citu valstu izlūkošanas vajadzībām, bet iegūtos līdzekļus ieguldīt Latvijas zinātnes attīstībā.
    «Tagad kāds izlasīs manis teikto un būs neapmierināts – Lembergs piedāvā izīrēt «Zvaigznīti» krieviem! Ja mums amerikāņi samaksās tikpat daudz cik būtu gatavi maksāt krievi, tad krieviem šo objektu neviens neīrēs. Patlaban sanāk dīvaina situācija – savām militārajām vajadzībām mēs šo objektu neizmantojam, savukārt, lai šis objekts strādātu zinātniskiem mērķiem, valsts naudu atsakās dot,» neizpratnē par notiekošo dalījās Lembergs un piebilda, ka valstij nav pat naudas, lai finansētu šā objekta apsardzi.

    (P.S. Tikai, lūdzu, nerakstiet šeit par Lemberga pagātni – zinām to vai nē – bet tikai par to situāciju, kuru nežēlīgi skaudri atspoguļo/nosauc Lembergs šajā publikācijā! Pēc manām domām, viņš saka, ka Latvija ir pārdevusies, nu tad lai būtu vismaz par naudu, tad vismaz to naudu varētu kaut kur ieguldīt un tml.)

    Manuprāt, ir PILNĪGi SKAIDRS, ka nemainot Pārvaldes koncepciju, nekas valsts pārvaldē un mūsu sabiedriski-politiskajā situācijā nemainīsies.

  • Vēl viena ilustrācija:
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190638

    Daži citāti:
    “«Nu īpaši kārtīgi jau tas arī neizskatās. Tā nometne tāda paplukusi. Tā neizdaiļo Rīgas centru, valdības māju un tās apkārtni. Bet man tā grūti pateikt, vai te ir tiešā veidā cilvēktiesības aizskartas,» sacīja Apsītis.”
    “Cilvēktiesības jau esot nedaudz elastīgas un tās varot dažādi interpretēt, teica Apsītis un piebilda, ka «grūti šajā gadījumā pateikt, vai obligāti tās teltis jāaizvāc, es nezinu, vai tādas domas kategoriskas».”
    “«Būtu jau mazliet liberālāka attieksme tādā gadījumā, ja atstātu, kā ir, un tad jau viņi (protestētāji) paši galu galā nonāktu pie slēdziena – cik ilgi mēs te nīksim. Es vismaz tā iedomājos,» sacīja Apsītis.”

    Domāju, ka šis cilvēktiesību jēdziens ir vēl viena būtiska laikmeta izpausme, kuras nebija tad, kad savu politekonomiju rakstīja K.Balodis.
    Piekrītu, ka augstskolās tā ir “aizliegta”, lai gan aizliedzis jau neviens it kā nav. tad kas tas par “aizliegumu”? Metodoloģiskā jeb konceptuālā mazspēja. Līdzīgi politkorektuma mazspējai. Jo NEVIENS nezina, kā to savienot. Tās sistēmas neiet kopā. Pašas sistēmas. Tāpēc KAUNS to pieminēt, tāpēc izliekas, ka problēmas nav.

    Tomēr arī šo jautājumu var ATRISINĀT, ja vien ir griba (traucē tas, ko te agrāk komentāros jau nosauca par “iemācīto bezpalīdzību”). Manuprāt, šis būtu viens no adekvātiem problēmjautājumiem pie šī raksta.

  • Agnese, vai vari paskaidrot sīkāk, ko tu šeit ar šiem citātiem biji domājusi? Godīgi sakot, neredzu, kā tas viss ir saistīts ar ideju par to, ka valsts nav vajadzīga. Taču nojaušu, ka tev ir skaidrs, kā tas ir saistīts. Tāpēc arī lūdzu paskaidrot.

    Aigar, bet kā mēs pārvaldīsim to visu, ko saglabāsim un uzlabosim un kas joprojām būs mūsu visu kopīgais īpašums, ja nebūs no mūsu vidus izvēlēti godīgi un strādāt griboši cilvēki (kuri būtu arī atsaucami nepieciešamības gadījumā), kuri sekos līdzi ikdienā šo īpašumu (infrastruktūras, ja gribi) pārvaldīšanai? Es jau lasīju tavu viedokli par to, ka visu atrisinās tehnoloģijas, taču, kā pareizi atzīmēja Jānis, nu nebūs tā, ka ceļi paši sevi uzturēs un vilcieni paši ražosies un remontēsies. Un kā mēs nodrošināsim, piemēram, mediķu palīdzību tiem cilvēkiem, kuri paši nevar par sevi parūpēties? Utt. Vai nesanāk gadījumā tāds kā “katrs pats par sevi un lai pārējie iztiek, kā var” variants? Turklāt, kā mēs izkļūsim no šobrīd esošās situācijas – ar SVF parādiem utt. bez tā, lai darītu tam pašam SVF-am (šaurākā nozīmē) un pārējai pasaulei (plašākā nozīmē) zināmu savu gribu par mūsu turpmāko attīstību? Un kā mēs līdz tam visam varēsim nonākt (ne jau ar e-balsošanas sistēmu tiešām, jo kamēr pasaule vēl nav kļuvusi ideāla, e-balsošanas sistēma ir pats bīstamākais, ko vien spēju iedomāties)?

  • Vispirms jau nezināmu cilvēku jau jānotur par godīgu> Varbūt labāk šo funkciju veiktu augstas tehnoloģojas. Pats jēdziens – godīgs, izkristu.

  • Katram gadījumam vēlos piebilst, ka man ļoti patīk K.Balodis. Un Lists. Bet mana doma, kāpēc rakstīju, ir tāda, ka, nepaplašinot jautājuma apspriešanas kontekstu, mēs nekādus atrisinājumus neatradīsim.
    Šķiet, ka vēl kaut ko sapratu: kad uzrakstījumu vārdu “atrisinājums”, pēkšņi iedomājos, bet vai autors vispār ir uzdevis uzdevumu, kuru risināt? Autors parādījis vēsturi, – to, ka, neizmantojot pareizus politekonomijas principus, valsts tiek zaudēta. Un ka arī mums, ja nepieņemsim, tad zaudēsim.
    Tas būtu Nr. 1, par ko vajadzētu vienoties.
    Un Nr. 2, manuprāt, ir jautājums par to, kā šai politekonomijai būtu jāīstenojas tieši mūsdienu apstākļos, kā tas iespējams.
    Nr. 2 ir DAUDZ sarežģītāks par Nr 1. (manuprāt), tāpēc arī nepadodas atbilde uz pirmo.

  • A kurš vispār atļautu mums kādiem pāris simtiem šeit Latvijā ko mainīt, kurā tik daudz svešas naudas iegrūsts? It kā nu drošibas dienesti nestrādātu? Šeit gan es to bieži pieminēto , nē, naivumu saskatu.

  • lūdzu, izlasi rakstu un padomā. ja tevi tas interesē. un izlasi manu komentāru aiz citātiem.
    nekad neesmu teikusi, ka valsts nav vajadzīga. (starp citu, pārskatot komentārus, redzēju, ka arī Aigars vienā vietā ir paskaidrojis, ka viņš nav pret valsti, bet pret tādu politisku sistēmu. (Lūdzu, nepiesieties pie manas pēdējās piezīmes. Vienkārši lūdzu NEVIENAM NEKO nepierakstīt, ko viņš nav teicis!)

  • A varbūt ir vajadzīgs vairāt etnos> tauta> nekā valsts?
    A varbūt ir vajadzīga saderīga asinsgrupa?
    A kā jūs ziniet, ka politiskā sistēma ir pāri bioloģiskais sistēmai?

  • tu jautā:
    “… bet kā mēs pārvaldīsim to visu, ko saglabāsim un uzlabosim un kas joprojām būs mūsu visu kopīgais īpašums, ja nebūs no mūsu vidus izvēlēti godīgi un strādāt griboši cilvēki…”
    JOHAIDĪ!!!
    Vai vispār te kāds klausās otru vai nē?
    Jau vairākas reizes ir teikts – desmitiem reižu – ka NAV iespējams izvēlēt godīgus cilvēkus šajā sistēmā!!! NAV. Punkts. Šī sistēma NAV nodalām no KORUPCIJas. Simtiem reižu jau to te komentāros esmu dzirdējusi. Vai tiešām vēlreiz par to pašu???
    Ko vēlies? Sagaidīt atbildi, kura TEV PATIKTU???
    Tādas nebūs.
    Un vai zini, kāpēc?
    Tāpēc, ka lai mainītos pārvaldes sistēma, jāmainās domāšanai. Un to TU NEGRIBI.
    Atkārtoju tavu jautājumu vēlreiz – tā, lai tas būtu SKAIDRS TEV PAŠAM: “… kā mēs pārvaldīsim…” Atslēgas vārds šeit ir MĒS! Lūk. tā.
    Kad te beidzot kāds normāls cilvēks parādīsies, kurš izbeigs muļķi dzīt?

  • Agnese, es izlasīju un padomāju, bet tik un tā man nav skaidrs, ko tu vēlējies ar šiem citātiem šeit pateikt. Tāpēc jau jautāju ;)
    Par to, ka Lembergs visu mēra tikai naudā? Bet tas tāpat ir zināms, īpaši pēc tam, kad viņš Latvijas līdzdalību asiņainajā karā Irākā un Afganistānā ir mērījis naudā nevis cilvēku dzīvībās.
    Par to, ka cilvēktiesības šodien tie, kam ir vara, tulko kā vien viņiem labpatīk arī zinu (pietiek uzmanīgāk palasīt ST spriedumus, lai secinātu, ka gan cilvēktiesības, gan dažas Satversmes normas pie mums tiek tulkotas, balstoties uz “starptautiskām normām”, kuras savukārt nosaka ECT). Nu un tad? Kas konkrēti no tā izriet, tavuprāt?
    ———————————————————–
    Jautāju tāpēc, ka es iestājos par to, lai cilvēki konkrēti – pa plauktiņiem izteiktu savas domas. Vienreiz jau minēju, ka miglaini mājieni, runāšana “caur puķītēm” visbiežāk nozīmē, ka cilvēks pats vēl nav noformulējis priekš sevis skaidri savas domas. Bet lai nu paliek. Ja negribi vai nespēj paskaidrot, tad nevajag.

  • iespējams, ka Latvijai tajā laikā kad Balodis dzīvoja bija vāja drošibas sistēma, kura nu Kučinksa kungsm būtu jaņem vērā, pie atkartotas sistēmas parauga izveidšanas. Kā tas notiekt un cik efektīgi darbosies, nekas nav zināms. Nevar vienu politekonomiju virzīt par galveno, jāskatās no dažādiem pagātnes rakursiem , ja jau sēžam pie konservatīvisma. Kur attīstība? Sabiedriskā modeļa attīstības jauns redzējums visādi ismi jau bijuši, kaut kam jāseko jaunā diametrālā škautnē. Ko? Vēl pagaidīsim?

  • Agnese, nebesies ārā, lūdzu ;) Ja netur nervi, tad labāk uzgaidi, apdomā labi, ko un kā tu saki, un tad turpini.
    Pirmkārt, tas jautājums bija uzdots Aigaram saistībā ar viņa iepriekš teikto.
    Otrkārt, tu bieži uzsver, lai kāds vispirms izlasa rakstīto un tikai tad uzdod jautājumus. Tad, lūk, izlasi no sākuma tevis citēto jautājumu – un tas ir “KĀ mēs pārvaldīsim utt., ja ne izvēloties godīgus blabla”.
    Tu savukārt turpini man rakstīt, ka izvēlēt godīgus blabla nav iespējams. Taču nepasaki KĀ tad bez šādas izvēlēšanas viss tiks pārvaldīts.
    Vēlreiz uzsvēršu, pat ja pieņemam, ka izvēlēt godīgos nav iespējams, jautājums bija par to, KĀ tādā gadījumā cilvēki pārvaldīs to, ko vajag pārvaldīt, un rūpēsies par vājākiem?

  • Atbildu:
    tas, kā tu nostādi jautājumus, liecina tikai par to, ka tev ir kaleidoskopiska domāšana. ūdzu, neapvainojies, tas NAV par tevi. Bet par domāšanu.
    Un mēs šeit, portālā, varam strādāt tikai ar domāšanu un ar pašu komunikāciju. Cita nekā mums nav.
    Tātad tāda domāšana NEDER. Esmu gatava par šo savu apgalvojumu nest visu nepieciešamo atbildību. Jo ZINU, ka tā ir. Un netaisos izlikties tikai pieklājības pēc, lai man te atļautu ilgāk palikt. Mēs nevienam neko neesam parādā kā tikai patiesību. Mēs visi MELOJAM un LIEKUĻOJAM.
    Tātad turpinu: tādus jautājumus-atbildes, kā tu man prasi, var uzdot desmitiem, simtiem, tūkstošiem (tik ilgi, protams, neviens cilvēks to neizturēs, un nebūs nekādas jēgas, izņemot sajūtu, ka “gudrāks palicis”. Jo “salikšana pa plauktiņiem” ir fragmentārisms, kaledoskopiskums, kas visu noved tikai vēl dziļāķā mežā. Piesārņo prātu un, galvenais, PRODUCĒ TO PAŠU IEMĀCĪTO BEZPALĪDZĪBU. Zināšanu hipnoze.
    Tāds domāšanas veids NAV ADEKVĀTS izvirzītajai problēmai.
    Ja neko nesaprati no tā konkrētā komentāra, OK. Tātad tas nebija vajadzīgs. Atvainojos. man tas bija vajadzīgs, lai PĀRBAUD”TU, kas pa šo dienu ir noticis, kurš ko ir izdomājis par šo tēmu.

  • “Tu savukārt turpini man rakstīt, ka izvēlēt godīgus blabla nav iespējams. Taču nepasaki KĀ tad bez šādas izvēlēšanas viss tiks pārvaldīts.”

    Atbildēju, bet atkārtoju: cita pārvaldes sistēma ir cita domāšana. Cita domāšana iespējama, ja maināmies mēs paši. Mēs esam saauguši ar korupciju. Ir jābūt citam jēdzienam, citai izpratnei par “mēs”. Ar to jāsāk. Tas viss.

    Ja tu vēl neesi izbesījies no šādas realitātes, tad nevis es, bet tu neesi normāls.

  • Ups, Agnese, tad tālāk sarunu ar tevi neturpināšu, jo viss, šķiet, ir nopietnāk, nekā man likās. Es tev piedodu tavus vārdus par mani un lai tev veicas tavā iluzorajā pasaulē!

  • “Vēlreiz uzsvēršu, pat ja pieņemam, ka izvēlēt godīgos nav iespējams, jautājums bija par to, KĀ tādā gadījumā cilvēki pārvaldīs to, ko vajag pārvaldīt, un rūpēsies par vājākiem?

    Tu esi idiots.
    Tev tiešām jāsāk uztraukties par to, kas par tevi parūpēsies.
    Ei, Cilvēki, vai kāds ir gatavs parūpēties par PIGORI???!!!

  • “Es tev piedodu tavus vārdus par mani un lai tev veicas tavā iluzorajā pasaulē!”
    Nožēlojama liekulība. Un stulbums – kā normāls cilvēks var uzskatīt par loģisku šādu teicienu: lai veicas iluzorajā pasaulē?

  • visu šo laiku sekoju Jāņa komentāriem un man šķita, ka kaut kas nav kārtībā.Jānis neraksta kā Jānis. Kāds meistars. Varbūt šodien ir īstā reize? Kāds uz to atbildēs.KO?

  • Te ir tik daudz visa kā!!
    1)Paldies par Aigara stāsta tulkojumu, tas palīdz atjaunot sazināšanos, nebiju sapratusi “spridzekli” kā valsts pārvaldi. Izlasot arī tālāko diskusijas gaitu, varu tikai piekrist, ka pašreizējā valsts iekārta un valdība izskatās pilnīgi bezcerīga un neuzlabojama, jo šķiet slima, diagnoze varētu būt – ļaundabīgs audzējs. (Parazitē uz tautas ķermeņa, nepareizi augošas šūnas u.c.skaidrojumi)
    Gluži emocionāli gribētos ļaut tam nomirt kopā ar sastrādāto parādu nastu:)
    2)Līdz šim biju domājusi, ka šī sistēma ir darbotiesspējīga un vaina tikai cilvēkos, kuri nonākot politikā, kļūst negodīgi, ciniski, korumpēti u.tml. Tomēr dzīve pierāda, ka ievēlot pat vislabākos tautas pārstāvjus, līdz šim nav gūts pozitīvs (Latvijas tautas izaugsmi veicinošs) rezultāts. Kaut arī Saeimā un MK joprojām redzu vismaz dažus cilvēkus, kurus uzskatu par ļoti gudriem, patriotiskiem.
    Pasaules kontekstā paskatoties, šī sistēma tiešām arvien vairāk izskatās kā bezizejas variants. (Te paldies Aigara līdzībai par riteni, ar kuru izvēlamies braukt, kā arī Agneses citētajam Lemberga viedoklim par NATO). Mēs itkā meklējam un ievēlam savus vislabākos cilvēkus (arī savtīgos, bet to nav tik žēl) un iemetam viņus sistēmas “gaļasmašīnā”…
    Pieļauju, ka ideālā sistēmā rezultātus noteiktu ievēlēto cilvēku kvalitātes.
    3)Aigara jautājums:
    “Vai ir iespējams civilizācijai un cilvēcei nonākt līdz Mijiedarbībai un Savienotībai (bez centrālās kontroles), kas ir RADOŠA?
    ——–
    Kādēļ vispār tāds jautājums?
    Tādēļ, ka Vara, Pārspēks un Centralizācija rada divas sekas:
    - sugu dažādības samazināšanās = dzīvība dabīgā stāvoklī dažādojas un sarežģījas
    - kultūru dažādības samazināšanās = relatīvi lielās Latvijas teritorijās esošās Kultūras tiek apdraudēta, nerunājot jau nemaz par tām kultūrām un etnsikajām vienībām, kurām nav savas valsts (tādu ir ļoti daudz)”
    >> Domāju, ka ir tāda savienība, radoša un dabīgi pieaugoša tai labvēlīgos apstākļos. Tās pamati ir redzami līdzībā ar daudzbērnu ģimeni. Pat Bībelē pirmaiem cilvēkiem dotais uzdevums ir – augļojieties un vairojieties. Mīliet viens otru. Būs gan arī vaiga sviedros savu maizi pelnīt. Kas no tā visa ir iznācis līdz mūsdienām un kāpēc?
    Ja raudzītos uz sabiedrību kā uz lielu ģimeni? Ģimenē arī vara, pārspēks un centralizācija, ja tos izmanto ļaunprātīgi, nodara lielu postu. Ģimeniskas attiecības labā variantā balstās uz dabīgu hierarhiju, savstarpēju cieņu un atbalstu.
    Varbūt Latvija ir pietiekami maza, lai sakaitītu savus bērnus, pusaudžus, pensionārus, vīrus un sievas spēka gados, jaunās māmiņas utt., (mums katram šeit ir kāds ģimenisks statuss) un attiecīgi tomēr kādiem viedākajiem būtu jāuzņemās ģimenes galvas loma:))
    4) Rakstu ātrumā, lai nepazūd doma. Varbūt tas nekur neder.

  • OK.
    Labi jautājumi.
    1.Pigors jautā: “Kā mēs pārvaldīsim to visu, ko saglabāsim un uzlabosim un kas joprojām būs mūsu visu kopīgais īpašums, ja nebūs no mūsu vidus izvēlēti godīgi un strādāt griboši cilvēki (kuri būtu arī atsaucami nepieciešamības gadījumā), kuri sekos līdzi ikdienā šo īpašumu (infrastruktūras, ja gribi) pārvaldīšanai?”
    —-
    Vai tu vēlies (vai kāds cits) kaut ko pārvaldīt vai arī pārvalde ir nepieciešamība? Ja pirmais variants, tad man nav padoma. Ja otrais variants (pārvalde ir nepieciešamība), tad jāizgudro tāda sadzīve, kurā pārvalde nav nepieciešama. Tu tak neej un nemeklē pārvaldītāju, ja tava augļu raža ir šogad neizdevusies, vai ne? Tu tak nemeklē kādu, kas pārvaldīs Linux programatūru – tu to nolādē un lieto vai arī to programmē un izplati, vai ne? Kapteinis tak nemeklē pārvaldītāju, kad brauc ar kuģi pa okeānu?

    Tātad. Paņemsim vienu piemēru, kur ir pārvalde un, kā to var Uzdizainēt (pārizgudrot) tā, lai pārvalde nebūtu vajadzīga. Man pašam vistuvākais piemērs ir Enerģētika nozare, kura ir ministriju “pārvaldē”. Tā nodarbojas ar elektrības tarifiem, siltuma tarifiem, gāzes tarifiem, enerģijas jaudām, enerģijas ieguves veidiem (no koksnes, akmeņoglēm, gāzes, kura tiek importēta)… centralizētā veidā. Viņus, protams, lobē peļņas (savtības) iekārtas uzturētāji – Latvijas Gāze (Gaz Prom), Rīgas Siltums, Latvenergo…

    Ieodmājies, piemēra labad, tagad, ka ap 2000. gadu, pirms iestāšanās ES un kredītu buma, Latvijā būt notikusi ilgstoša informatīva kampaņa un izlgītošana vairāku gadu garumā par ēku siltināšanu, enerģētiski autnomām mājām un decentralizētu atjaunojamo resursu izmantošanu. Iedomājies arī, ka cilvēki tanī iedziļinātos un saprastu un, atnākot kredītu bumam, saceltu tūkstošiem mājokļu un offisu, kuriem nebūtu nepieciešami Latvenergo, Latvijas Gāzes un Rīgas Siltuma (un citu pilsētu centrālo siltumu) pakalpojumi. Iedomājies ka visi šie desmiti miljardu, kas tika iepriekšējos gados investēti nekustamajos īpašumos, būtu šādi saprātīgi investēti. Pieņemsim, ka arī vecos mājokļus cilvēki nevis atjaunotu ar “eiroremonta-reģipšiem”, bet, pirmkārt, uzMeistarotu atblistoši jaunākajām tehnoloģijām tā, lai rēķinus no Latvenergo un Latvijas Gāzes nevajadzētu saņemt.
    —-
    Tā NAV kaut kāda futuroloģija, utopija vai nereāla nāktone. Tas tehnoloģiski bija iespējams jau gadus atpakaļ. Ja tā būtu noticis, tas radītu sekojošas sekas:
    – ministrijām vairs nebūtu “enerģētikas nozares” ko pārvaldīt
    – cilvēkiem paliktu vairāk naudas maksājumiem par kredītiem, jo nebūtu rēķinu
    – tiktu investēt Latvijas tālajā nākotnē, jo, kad kredīti būtu atmaksāti, tad mūsu bērniem un mazbērniem ēku uzturēšanas izdevumi būtu minimāli
    – pamatīgi samazinātos IKP un nodokļu ieņēmumi
    – enerģētikas lielajiem uzņēmumiem nāktos samierināties ar niecīgu tirgus daļu un kāpināt tarifus, kas patērētājus vēl vairāk motivētu pārModernizēt savu eneģijas patēriņu paketi.
    ———-
    Šādi vari attiecināties uz jebkuru industriju…
    – degvielas patēriņa
    – uztura
    – izglītības
    – sabiedriskā transporta…
    … gandrīz jebkuru, jo visās vēl tehnoloģijas nav līdz galam attīstītas.
    ============
    2. Pigors jautā šādi ļoti labu jautājumu: “Kā mēs nodrošināsim, piemēram, mediķu palīdzību tiem cilvēkiem, kuri paši nevar par sevi parūpēties? Utt.”
    —-
    Cilvēku motivācija ļoti daudzos gadījumos ir altrusitiska. Šobrīd to nevar novērot milzīgos apjomos, jo cilvēki ir IESLĒGTI izdzīvošanas mašinērijā un ir pieSpiesti būt pirmkārt savtīgi un domāt peļņas un naudas (kā motivācija) kategorijās.
    —-
    Tehnoloģiski atbrīvojot cilvēkus no nožēlojamā ikdienišķuma, kura rūgtumu cilvēki slīcina datporspēlēs, TV šovos un seriālos (un dzeršanā…) atbrīvosies milzīgs Radošs, Sadarbību alkstošs, Līdzi jūtošs un nesavtīgs Spēks. Cilvēki labprāt pavadīs laiku palīdzot citiem – it īpaši, ja tiem būs specifiskas iemaņas – medicīnā, sociālajā aprūpē… Kā jau daudzkur šobrīd pasaulē tas arī notiek šobrīd.
    =======
    3. Pirgors jautā: “Vai nesanāk gadījumā tāds kā “katrs pats par sevi un lai pārējie iztiek, kā var” variants?”
    —–
    Izlasot iepriekš teikto ir skaidrs, ka sanāk pilngi pretēji.
    =======
    4. Pigors jautā: “Turklāt, kā mēs izkļūsim no šobrīd esošās situācijas – ar SVF parādiem utt. bez tā, lai darītu tam pašam SVF-am (šaurākā nozīmē) un pārējai pasaulei (plašākā nozīmē) zināmu savu gribu par mūsu turpmāko attīstību?”
    ——-
    Ja nav naudas, tad nav ko atdot – ļoti vienkārši. Viņi var atnāk un visus piekaut (uzrīdīt parādu piedzinējus). Tomēr skaidrs ir viens – viņi neaizdeva reālu lietu – viņi aizdeva ar printeri drukātu papīrīti vai vienkārši elektronisku impulsu. Tātad neko. Aizdotais NEKAS pie tam aizgāja banku lietās (Pareks un Swedbank) tik un tā – lai arī viņi domā, kā atdot. Es neredzu to, kā no IMF paņemtie NEKAS var kļūt un tiek ieviesti un pasludināti (caur parāda nacionalizēšanu) par sabiedrības problēmu.
    =========
    5. Pigors jautā: “Un kā mēs līdz tam visam varēsim nonākt (ne jau ar e-balsošanas sistēmu tiešām, jo kamēr pasaule vēl nav kļuvusi ideāla, e-balsošanas sistēma ir pats bīstamākais, ko vien spēju iedomāties)?”
    ———
    Jā. Tā ir. E-balsošanu var iemest miskastē vismaz pagaidām. Tomēr ir elektroniskie rīki ar kuriem var balsot savādāk nekā pierasts. Piemēram:
    – pašorganizācijas rīks http://www.pledgebank.com/
    – alternatīvā norēķinu sistēma http://www.tirgus-kaiminiem.lv
    – kā arī pārejas periodā nodokļu novirzīšana noteiktam mērķim. Teiksim, tev ir jāmaksā ienākuma nodoklis 25%. Tu to novirzi konkrētam projektam, kurš tev šķiet nozīmīgs šobrīd un kuram tu seko līdzi (zini cik līdzekļu jau savākts vai arī sadali nodokli pa daļām vairākiem projektiem) – ceļu atjaunošana, slimmīca, skolas izdevumu segšana…
    ==============
    ==============
    Viss, ko es rakstu ir Atvērtais Kods. Paplidināms, maināms un uzlabojams.

  • Viss der, ko saki

  • Labrītiņ! :)
    Redzu, jums jautri gājis. Pieaudzis nominēto idiotu skaits, padziļinājusies plaisa starp tiem, kam ir nākotnes vīzija (kaut nepilnīga, bet tomēr pozitīva), un tiem, kuri tikai ārdās un visu noliedz, vai sprauž nesakarīgus ekspromtus, vai labākajā gadījumā piedāvā neīstenojamas shēmas, kuras paši nevar izskaidrot.
    Ceļus, kurus nav jāapsaimnieko, mājas, kurām nevajag centralizēto elektrības, ūdens un siltuma apgādi.
    Protams, tehnoloģijas tam ir, tikai tās izmaksās daudz daudz vairāk nekā Latvenergo un pārējie centralizētie. Mājokļus ar savu autonomo elektroenerģiju pat uz to pasisti miljardieri Amerikā nevar atļauties. Var jau ierīkot kādu vairāk vai mazāk efektīvu ģeneratoru vai minispēkstaciju. Vai kopīgu uz visu daudzstāveni, vai tomēr – uz visu kvartālu. Siltumu arī var nodrošināt – ar tām pašām Godmaņa krāsniņām. :) Daži lauku ciemos tā arī dara. Tikai tad jārēķinās, ka pašam jāgādā kurināmais, tas kaut kur jāuzglabā, pašam jāierīko visa sistēma (skursteņi, katli, varbūt caurules, ventilācija u.c.), pašam jāsiltina māja, pašam jākurina, pašam jāuztur sistēma. Tas tiešām būtu jautri, kā to visi darītu Rīgas 12-stāvenēs. Vai tipisks rīdzinieks gribēs to visu uzņemties, vai tomēr dos priekšroku lamātajam siltuma uzņēmumam? Bet varbūt pie tā arī nonāksim. Bet varbūt pēc pāris gadiem tās daudzstāvenes stāvēs tukšas ar izsistiem, rēgainiem logu caurumiem, piegānītas un izdemolētas. Un caur betona grīdām sprauksies sīkstā flora, ko pamazām sāks apdzīvot bioloģiski daudzveidīga fauna..

  • a, redzi, a šeit tev nav taisnība. Jo es tātās mājās un ēkās esmu bijis un tādas ir arī Latvijā. To cena ir tieši tāda pati, kā jebkurai citai ēkai. Tā lūk – pie tam bez krāsniņām un malkas glabātuvēm:D
    ——
    Apsviecu ar leksikas bagātināšanos un apsaukāšanos – ceru, ka tas palīdz. Vari arī mani personīgi apsaukāt visādi, ja tas palīdz justies labāk, tad es labprāt uzņemos lomu tikt sauktam par idiotu, nesakarīgo un tā tālāk. DROŠI. Neturi sevī naidu – izliec to visu, dalies.

  • Mariona, pastāvošajā sistēmā tiešām jau no dzimšanas iebūvēta korupcija un netaisnīgums. Un mēs paši šo sistēmu pat neizdomājām. Mēs to pieņēmām gatavā veidā no manis jau minētajiem ASV institūtu smadzeņu centriem, vēlāk no SVF, PB, Briseles utt.
    Piemēram, pirmo Latvijas “attīstības” koncepciju izstrādāja Hadsona institūtā, kas tika dibināts aukstā kara periodā cīņai pret Austrumu bloka valstīm. Jo dedzīgāk šīs koncepcijas īsteno, jo graujošāki rezultāti (priekš mums graujošāki).
    Mums ieviesta ačgārna vērtību skala, kurā produktīva darba darītāji tiek mērķtiecīgi žņaugti ar nodokļiem, regulām, diskriminējošiem noteikumiem un arvien pieaugošu parādu nastu, bet parazītiem tiek dotas arvien jaunas privilēģijas un viņi pat atbrīvoti no nodokļiem. Šai sistēmai nevar būt citu rezultātu, jo tā ir plānota mūsu iznīdēšanai. To ir svarīgi saprast.
    Es personīgi pazīstu daudzus politiķus un pats savām acīm redzēju, kā šis process notika. Kā šīs graujošās koncepcijas, ko ērtības labad nosaukšu par neoliberālo paradigmu, tika pakāpeniski adoptētas un ieviestas. Kā tās pieņēma ne tikai politiķi, bet pēc tam – arī visa tauta. Tāpēc es īpaši nešķiroju un nevainoju tikai politiķus. Viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs, lai gan daudziem ir sakāpusi galvā “vara”, kas tos padara vēl aklākus.
    Taču tas nenozīmē, ka vainīgas ir institūcijas. Vai ka tās nebūtu vajadzīgas. Latvieši visos laikos un vietās ir bijuši sekmīgi un izcili (izņemot savas valsts lietās, kas prasa valstisku, politekonomisku domāšanu, kā arī solidaritātes garu). Tie paši cilvēki, kuriem te, Latvijā, nav darba, citos apstākļos (kaut kur Īrijā vai Amerikā) pat bez draugu, paziņu un ģimenes atbalsta uzrāda izcilas spējas. Ja mēs pieņemsim attīstībai piemērotu koncepciju, arī Latvijas valsts plauks kā neviena cita.
    Tāpēc, lūdzu, neļauj demagogiem sevi samulsināt. Tu esi gudra, vērtīga un ar brīnišķīgu sirdi! Neatsakies no sava sapņa! :)

  • Pastāvēs, kas mainīsies! :)

  • Nepūlies, Aigar, pūst miglu – ar “nominētiem idiotiem” es domāju to, ka Agnese pigori nosauca par idiotu. Nu ļoti skaisti tas bija no cienījamās psiholoģijas doktores puses:)
    ———————————————————-
    Bet tagad pievērsīšos liekulības tēmai, kas te dažus nesamierināmus sistēmas opozicionārus padara apbrīnojami līdzīgus sistēmas balstiem.
    Lai cik tas šķistu neticami, pirms kādiem 17 – 22 gadiem es rakstīju tieši tāpat, kā to tagad dara Aigars. Tāpēc sākotnēji man Aigara rakstītais neizskaidrojamu iemeslu dēļ ļoti patika. Laikam viņā pazinu bijušo sevi – jaunības gados. :)
    Es arī tolaik pilnīgi noliedzu visu sistēmu ar visām institūcijām un to balstiem. Bet starp šodienas Aigaru un tā laika mani tomēr bija fundamentāla atšķirība. Proti, es arī dzīvoju tā, kā rakstīju. Ja es uz kaut ko aicināju lasītājus, tad arī pats to darīju.
    1987. gadā es pavairoju pagrīdes literatūru – gan pārfotografējot, gan pārrakstot ar rakstāmmašīnu (datoru vēl nebija). 1988. gadā es izvērsu vētrainu darbību – rīkoju neskaitāmas nesankcionētas akcijas un pats biju šo akciju priekšgalā. Lai es nedumpotu cilvēkus, PSRS kara komisariāts mani mēģināja iesaukt armijā. Es ne tikai viņus ignorēju, bet pat publiski sadedzināju savu karaklausības apliecību, šai akcijā iesaistot arī citus. Šai procesā zaudēju arī darbu. Es pilnīgi nodedzināju visus tiltus, kas mani saistīja ar sistēmu. Un sabiedrībā man bija lieli panākumi. Man pat piedāvāja vēl labāku darbu, bet es no tā atteicos, lai dotos pretī nezināmajam. Biju dumš un lecīgs.
    Pēc tam es darbojos Pilsoņu kongresā, kur ar laiku kļuvu par avīzes Pilsonis redaktoru. Nu jau bija sevi pieteikusi 4. maija vara, bet es to neatzinu. Aicināju citus šai varai neticēt un ar to nesadarboties, un arī pats nesadarbojos. Pats pāris gadus dzīvoju bez pases un bez oficiāla darba, lai gan tas radīja daudzas praktiskas dzīves neērtības. Protams, nemaksāju arī nodokļus. Manu avīzi aizliedza ar tiesas lēmumu, bet es atradu veidu to izdot ar citu nosaukumu un tas vainagojās ar vēl lielākiem panākumiem. Viss, ko darīja vara, man nāca tikai par labu. No šīs varas, zem kuras dzīvojam arī tagad, es nepieņēmu neko. Kad tā piedāvāja atgūt senču īpašumus, es nepieteicos (varēju dabūt virs 50 ha zemes ar visādiem objektiem).
    Tātad vara man neko nevarēja padarīt. Lūzums sākās tad, kad citu stratēģiju izvēlējās tie, kurus uzskatīju par savējiem. Avīzi piebeidza nevis vara, bet savējie. Tāpēc es ļoti nemīlu liekuļus, kas nedzīvo to, ko paši sludina.
    Tie liekuļi un oportūnisti teica, ka piedalīsies vēlēšanās, lai “padomju varu uzspridzinātu no iekšienes”. Viņi arī man piedāvāja taisīt karjeru, bet es atteicos. Tā es beigās paliku praktiski viens un atkal bez darba, turklāt bija jāuztur daudzbērnu ģimene. Un ģimene arī beigās sabruka. Lai gan spēju to uzturēt, bet kurš gan dzīvos ar tādu profesionālu revolucionāru?
    Vēl tagad šad tad domāju: ja tā, kā es, būtu rīkojušies daudzi, šī vara nebūtu iesakņojusies, un mums būtu cita valsts, cita vēsture. Vai tā būtu labāka, nezinu.
    Tā kā tomēr es paliku viens, tad nolēmu sistēmu tomēr atzīt. Tagad man ir darbs, pase, konts bankā utt. Lai gan uz sistēmas labumiem raugos atturīgi, piemēram, nekad neesmu ņēmis kredītu bankā, karinājis pie mājas Latvijas karogu vai liekulīgi slavējis šo varu, tās ideoloģiju un tikumus. Tagad mans mērķis ir mainīt paradigmu, pēc kuras mūsu valsts attīstās.
    Lūk, Aigar, ko nozīmē dzīvot tā, kā sludini.
    Ja jau Tu tik principiāli esi pret visu sistēmu, pret visām institūcijām, tad uzspļauj tām līdz galam! Izmet to pasi un bankas karti, nebaudi sistēmas gādātos labumus! Un tikai pēc tam musini citus!
    Pretēja gadījumā Tu esi liekulis un provokators. Man tajos gados ir bijis daudz darīšanu ar aktīviem cilvēkiem un organizācijām, ar to visu publiku, kur vārās procesi. Provokatorus es pazīstu pa gabalu. Pēc rokraksta un stila, pēc viņu darbu nesakritības ar vārdiem :)
    “Kas Tu esi, Aigar?” pajautā pats sev un paskaties spogulī!

  • Jau no paša rīta Jānis atmasko Aigaru un brīdina, ka pazīst pārējos provokatorus. Gluži vai kā jaunības eleksīrs, viņa vārdos skan – sludini!

    Labrīt!

    Es šaubos, ka vispār mūsu valsts attīstas. NU kādas vēl tur paradigmas?

  • Kā tu domā, cik daudz savu pašu esmu sadedzinājis – nav problēma – sadedzināšu vēlreiz tev par prieku – aizsūtīt video? :D
    ———
    Es saprotu domu, ko tu saki. Mana atbilde tavam ļoti sakarīgajam komentāram ir šāda. Lecības fāzei jau esmu pāri. (tava pieredze arī priekš manis apstiprina to, ka ar lecību tālu neaizkļūt un sistēmā, kamēr tā pastām, ir kaut kā jādzīvo, lai nodrošinātu iztikas minimumu). Institūcijām arī “uzspļauju” un esmu “uzspļāvis” savādākā veidā nekā tu – jau gadus desmit atpakaļ aiznesu sevi līdz likumdošanas ignorēšanas limitam. Tā teikt stūmu līdz atdūros pret maksimālo sistēmas ignorances potenciālu (detaļas, ja interesē, uzzināsi ārpus publiskas vietas). Popularitāti meklēt man līdz šim nebija ienācis prāta – to darīju tikai personīgā līmenī.
    ——–
    Arī tagad rīkojos, kad redzu iekārtas institūcijas, kas izmanto (kā arī gūst baudu no varas apziņas) likumpaklausīgos un mazinformētos. Ziemassvētku vakarā Rīgā policisti kopā ar konduktoriem plosījās pa autobusiem. Mēs ar ģimeni braucām garām tieši mirklī, kad viens policis (konduktoriem noraugoties) raustīja aiz rokas vienu sievieti (fiziska vardarbība un necieņa, kas ar Satversmi ir aizliegta). Es, protams, izlidoju ārā iepētīt cik tālu tas viss aizies (pārējie nolika auto un man pievienojās pēc mirkļa). Cits policists mani nelaida klāt un prasīja ko es meklējot, lai nejaucoties darbā… pats zinu visu penteri. Pajautāju vai viņam piedr zemes pleķītis uz kura es stāvu. Viņš man atbildēja, ka es velkot uz konfliktu (kāda BEZKAUNĪBA!). Teicu, ka nāku ar mīlestību un lai ļauj man darīt, ko es gribu, vai arī, lai arestē. Pēc mirkļa (un nelielas stīvēšānās) jau es (mēs) bijām blakus nelaimīgajai dvēselei, kura savu elektronisko biļeti bija aizmirsusi (vai arī pataupījusi) noskenēt E-Biļetes sistēmā (kuras ieviešana atbrīvoja no darba daudz biļešu pārdevējus – kārtējais TEHNOLOĢISKĀ BEZDARBA piemērs). Sieviete manāmi trīcēja no bailēm no tiem šakāļiem (visdrīzāk jau no veida, kā viņi izturējās pret pārkāpēju). Teicu, lai izbeidz ņirgāties, izraksta sodu un laiž cilvēku vaļā. Viens policists pataisīja savi vēl komiskāku, jo sāka smilkstēt, ka es nevarot te iejaukties, jo neesot pārkāpis neko… tomēr atļāva man samaksāt sodu uz savu vārdu.
    —-
    Kas tu esi?

  • Pārmaiņas pēc noskatieties šo video.
    http://vimeo.com/4952627

  • Nu ļoti aizkustinoša epizode. Ja tā bija, tad slava Tev!
    Bet kāds tam sakars ar to, ar ko Tu te nodarbojies?
    Varu atbildēt arī kā Aigars, lai tu sevi izbaudītu. :)
    —————————————————
    Ko – Tu gribi sistēmu uzlabot, policistos sirdsapziņu pamodināt, sievietei radīt ilūzijas, ka šai verdzībā vēl gadās kaut kas cilvēcisks, paildzināt ilūziju vergos?
    Vai Tu nesaproti, ka Tava nauda tagad tiks izmantota karam Afganistānā, Irākā, Pakistānā, Jemenā un citur un ka uz Tavām rokā tagad ir šo tautu bērnu asinis?
    Un kā Tu vispār Latvijā tiki? Vai izmantoji rijīgo korporāciju pakalpojumus, maksāji naudu? Vai zini, kur nonāks Tava biļetei iztērētā nauda? Vai nejēdz, ka ar to esi stiprinājis visu šo sistēmu, kas par Taviem līdzekļiem turpinās audzināt biorobotus?
    Labi, vairs nekritizēšu, bet nākamo reizi gan parūpējies, lai pārvietotos ar līdzekli, ko pats esi uztaisījis ar 3D printeri un kurš pats sevi apgādā ar elektrību, kas darbinās arī Tavu izprintēto datoru, nevis šo alkatīgajās korporācijās ražoto monstru, ko pašlaik lieto un kurš tāpat aplipis ar trešās pasaules vergu asinīm un sviedriem.

  • bet ko iesākt ar varasmīļiem?

  • Es varēju arī nebūt Latvijā. Man ļoti paveicās, ka vēl esmu, jo tie, kas avarēja aiz mums pa to pašu trajektoriju, tik ļoti nepaveicās (mēs Lietuvā, jo nebija ceļš apkaisīts – melnais ledus, aizkūleņojām grāvī).
    ==========
    Es jau arī strādāju paralēli pie Open Source Hardware tehnoloģijām – nesatraucies – aptuveni 20-30 gadu laikā tās būs tik pat izplatītas, kā Open Source Software. Tev arī ievedīšu – lietot jau nelietosi, zinu, jo risinājumi ir labākā pārvaldē. Noliksi maliņā kā suvenīru:)

  • Neizlokies! Tūlīt pat izmet ļaunajās korporācijās taisīto datoru, kuram lētās izejvielas nāk no vergu ražotnēm Āfrikā!
    Ja vēl neesi tērpts pašprintētās drēbēs, tad arī tās izmet, jo arī tās taisītas sviedrētavās kaut kur Indonēzijā.
    Un atsakies no elektrības, ja vēl pats neesi to saražojis, izvācies no tās mājas, ja pats to neesi uzcēlis bez sadarbības ar ļaunajām institūcijām.
    Šī sistēma balstās tieši uz tādiem kā Tu, kas naivi domā, ka ēd, dzīvo, pārvietojas, bet patiesībā to vien dara, kā katru dienu stiprina korporatīvo sistēmu.

  • Aigar, Tu esi šīs vergu sistēmas sāls!~
    Un esi tā zombēts, ka pats to nejūti. Katrs Tavs elpas izpūtiens baro visuresošo matricu.

  • nu izliec izliec visu savu naidu, kas sakrājies

  • Nē, tas nav naids, – es tikai rūpējos par Tavu idejisko tīrību un cilvēcisko integritāti. Es negribu, lai citi domātu, ka Tu esi tikai kārtējais “klausieties manos vārdos, bet neskatiet manus darbu” plāteklis.
    Tu taču pats teici, ka visas tehnoloģijas jau ir, ka tas jau ir iespējams. Pats šodien apgalvoji, ka sludini, ko dzīvo. Nu tik uz priekšu!
    Tu taču negribēsi atzīt savu idejisko bankrotu?

  • Un piezvani (vai pietelepātē) Fresko, ka laiks jau viņa rotaļļietu modelīšus pārvērst pašpiepūšamās autonomās, levitējošās mājās, pašuzklājošās maglev līnijās, pašattritošās gājēju slīdlentās, universālās iekšējo domu nolasīšanas ierīcēs, ka laiks pieslēgties tiem neizsmeļamajiem alternatīvās enerģijas avotiem, iejūgt sauli, jūru un pazemi un inženierēt vergu sociālās uzvedības modeļus. Lai dzīvo Brave New World!, ko, protams, gan lasīju, gan klausījos (atvaino, ka uzreiz netbildēju).
    Slēdz vien to savu 3D printeri iekšā, lai tās lietas rullē! :)

  • Atvaino, ka neparakstījos ar savu vārdu! :)

  • turpini, turpini – es jūtu, ka ir vēl, kas nepateikts – neturi pie sevis

  • “Latvijā cilvēki apspriež to, kā labāk kļūt par vadāmiem zombijiem.
    ZOMBIJI
    ZOMBIJI
    ZOMBIJI
    ZOMBIJI”

    Tā ir visu manu pagājšgada komentāru kvintesence!
    Palasiet arī citus manus komentārus, ne to vien atradīsiet. :D:D:D

  • :)))))))))))))) uh-ha-ha-ha – kā es smejos!
    Labākā filma par globalizāciju!
    Saucās “The Yes Men”!
    Kas grib smieties, noteikti apskatiet.

  • Nezinu, vai visi TF lasa angļu valodā, tāpēc iekopēju pirmo daļu no Elenas Braunas raksta, ko aptuveni iztulkoju latviski. Vēlāk ielikšu otru daļu. Elena Brauna ir fantastiskās grāmatas “Web of Debt” autore.
    —————————————————
    ES un SVF diktāta noraidīšana: šai ceļā vadību varētu uzņemties Grieķija, Islande un Latvija
    Eiropas mazās, parādos iegrūstās zemes varētu sekot Argentīnas piemēram un vienkārši atteikties no saviem parādiem. Tas parādu nastu pārceltu atpakaļ kreditoriem, kuri savukārt parādu problēmu varētu atrisināt, mainot savus grāmatvedības uzskaites likumus.
    Pilnīgs finanšu sistēmas sabrukums, kas kādreiz bija tikai jaunattīstības valstu problēma, tagad pārņem arī Eiropu. Starptautiskais Valūtas fonds uzspiež „finanšu bardzības pasākumus“ Eiropas Savienības ārējām nomalēm, vissmagāko triecienu vēršot pret Grieķiju, Islandi un Latviju. Bet tie nav parasti Trešās pasaules parādnieki-lūdzēji. Vēsturiski Islandes vikingi savulaik sekmīgi iebruka Britānijā, latviešu ciltis atsita vikingu uzbrukumu, bet grieķi iekaroja visu Persijas impēriju. Ja nu kāds spēj nostāties pret SVF, tad tie pirmām kārtām varētu būt tieši šie dūšīgie cīnītāji.
    Pēdējās desmitgadēs vairāki duči valstu ir atteikušās no parādu maksāšanas. Pēdējā ir Dubaja, kas savu parādu maksāšanas moratoriju pasludināja 2009. gada 26. novembrī. Ja šis kādreiz greznais un bagātais arābu emirāts var pasludināt saistību nepildīšanu (defoltu), tad to var arī valstis, kas nonākušas vēl lielākā izmisumā. Ja alternatīva ir pilnīga vietējās ekonomikas iznīcināšana, grūti būtu šādas tiesības apstrīdēt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka galvenā atbildība par šiem parādiem gulstas tieši uz kreditoriem un ir labs pamats pierādīt, ka šīs valstis nav parādā. Grieķijas nelaimes cēlās no šai valstij nepiemēroti zemajām procentu likmēm, kādas [ES ietvaros] tika uzturētas, lai izvilktu no stagnācijas Vācijas ekonomiku. Islandei un Latvijas valstij ir uzlikta atbildība par privātām saistībām, lai arī valstis šo saistību izpildi nebija garantējušas.
    Ekonomists Maikls Hadsons raksta:
    “Eiropas savienība un Starptautiskais Valūtas fonds no tām pieprasīja privātos parādus aizvietot ar valsts saistībām, un tās pildīt, palielinot nodokļu slogu, nogriežot valsts tēriņus un piespiežot pilsoņus iztukšot savus iekrājumus. Aizvainojums pieaug ne vien pret tiem, kas radījuši šos parādus (..) bet arī pret ārvalstu neoliberālajiem padomniekiem un kreditoriem, kuri šīs valdības piespieda izpārdot saviem draugiem bankas un sabiedrībai piederējušo infrastruktūru.”

    Disfunkcionālā Eiropas savienība ar tās neveiksmīgo kopīgo valūtu
    Grieķija varētu būt pirmā ārējās joslas ES dalībvalsts, kas sacelsies pret pastāvošo kārtību. Ambrozs Evanss Pričards Sunday’s Daily Telegraph raksta: “Grieķija kļūst par pirmo valsti Eiropas monetārās savienības nomocītajā nomalē, kas izaicinās Briseli un noraidīs tumšajiem viduslaikiem raksturīgo ārstniecību ar dēlēm – algu samazināšanu.” Premjerministrs Georgs Papandreu piektdien paziņoja:
    “Algotiem strādniekiem no šīs situācijas nebūs jācieš: mēs nepieļausim algu iesaldēšanu vai samazināšanu. Mēs nenācām pie varas ar mērķi noārdīt sociāli atbildīgo valsti.”
    Tālāk Evanss Pričards raksta:
    “Misteraqm Papandreu ir labi iemesli nomest cimdu pie Eiropas kājām. Grieķijai spiež pielāgoties SVF parauga bardzības paķetei, taču bez SVF programmai raksturīgās valūtas devalvācijas. Šāda recepte var novest pie pilnīga sabrukuma un ir nepārprotami pašsakāvnieciska.”
    [Grieķijas] valūtu nevar devalvēt tāpēc, ka Grieķijai nemaz nav savas valūtas – tā ieviesusi eiro. Tas nozīmē, kamēr valsts spēju atmaksāt parādus kavē SVF bardzības noteikumi, nav iespēju arī atvieglot parādu nastu caur valūtas devalvāciju. Evanss Pričards noslēgumā raksta:
    Dziļākā patiesība, par kuru nevēlas diskutēt Eirolandē, ir tā, ka Eiropas monetārā savienība ir disfunkcionāla kopš dzimšanas – gan Grieķijai, gan Vācijai, gan citiem.”
    Tas ir vēl viens stiprs arguments, kāpēc Islande, kas vēl nav ES dalībvalsts, varētu pārdomāt savu iestāšanos savienībā. Kā priekšnoteikums dalībai ES Islandei tiek pieprasīta apņemšanās atmaksāt Holandes un britu depozītu noguldītājiem, kuri savus noguldījumus zaudēja sabrūkot Islandes lielākās privātās bankas IceSave ārzonas nodaļai. Norvēģijas un Francijas maģistrāts Eva Joli, kas tika nolīgta izmeklēt Islandes banku sektora sabrukumu, šo noteikumu nosaukusi par šantāžu. Viņa brīdina, ka pakļaušanās ES spiedienam izraisīs Islandes iedzīvotāju un resursu aizplūšanu, un islandieši būs spieti emigrēt, lai atrastu sev darbu citur.
    Latvija jau ir ES dalībvalsts un no tās tiek gaidīta eiro ieviešana. ES un SVF vadība Latvijas valdībai likusi aizņemties ārvalstu valūtu, lai stabilizētu vietējās valūtas apmaiņas kursu un līdz ar to palīdzētu privātiem aizņēmējiem atmaksāt ārzemju bankām ārvalstu valūtās paņemtos hipotekāros kredītus. Lai saņemtu aizņēmumu no SVF, tiek prasīti arī SVF programmām raksturīgie valdības izdevumu samazinājumi (bet ne valūtas devalvācija – tulk. piezīme). Latvijas Sociālo un politisko pētījumu institūta vadītājs Rīgā Nils Muižnieks sūrojas:
    “Kamēr pārējā pasaulē krīzes pārvarēšanai tiek atvēlētas stimulēšanas paketes viena līdz desmit procentu apjomā no nacionālā kopprodukta, no Latvijas prasa milzīgus budžeta tēriņu samazinājumus – kopumā šajā gadā aptuveni 38% apmērā –, kā arī nodokļu palielināšanu, lai mēģinātu aizpildīt budžeta iztrūkumu.”
    Novembrī Latvijas valdība pieņēma pēdējos gados bargākos budžeta samazinājumus – līdz 11%. Valdība jau bija palielinājusi nodokļus, nogriezusi izdevumus sabiedrības mērķiem un ierēdņu algas, kā arī slēgusi desmitiem skolu un slimnīcu. Tā rezultātā centrālā banka šajā gadā prognozē 17,5% lielu ekonomikas lejupslīdi, tā vietā, lai produktīvo ekonomiku atkal uzslietu kājās. Islandē pēdējā gada ceturksnī ekonomika saruka par 7,2%, kas ir lielākā lejupslīde tās vēsturē. Tāpat kā citās zemēs, kuru produktīvo ekonomiku žņaudz neoliberālās skrūvspīles, nodarbinātība un ražošana ir sadragāta, nospiežot šo valstu tautsaimniecību uz ceļiem.
    Pastāv cinisks viedoklis, ka tieši tāds arī bijis ES un SVF nodoms. Tā vietā, lai postpadomju nācijām palīdzētu attīstīt pašpietiekošas ekonomikas, raksta Maršals Auerbaks, “Rietumi uz šīm ekonomikām raudzījušies kā uz ekonomiskām austerēm, kas jāsalauž un jāiedzen parādos, lai pēc tam izsūktu kapitālu un augļu likmes, atstājot tām tikai tukšas čaumalas.”
    Taču ļaudis šai stratēģijai nepakļaujas klusējot. Pagājušajā nedēļā, kad parlaments apsprieda, ko iesākt ar valsts parādu, tūkstoši studentu un skolotāju piepildīja ielas, protestējot pret skolu slēgšanu un skolotāju algu samazināšanu līdz 60%. Demonstranti turēja rokās uzrakstus: “Viņi savas dvēseles pārdevuši velnam” un “Mēs esam pret nabadzību”.
    Islandes parlamentā debates par IceSave turpinājās 140 stundas, kas ir jauns rekords, un lielākā iedzīvotāju daļa ir pret parāda saistību uzņemšanos, par kurām valdība nav atbildīga.”
    3. decembrī The Daily Mail rakstā “Ko Islande var iemācīt torijiem” Marija Elena Sinone rakstīja: kopš Islandes ekonomika sagruva pagājušajā gadā, “impērijas cēlāji Briselē bija pārliecināti, ka bankrotējušie un iebaidītie islandieši beidzot būs gatavi savu neatkarību apmainīt pret ES dalības ‘stabilitāti’“ Bet pagājušā mēneša aptaujas rezultāti liecināja, ka 54% islandiešu ir pret iestāšanos ES, un tikai 29% – par.
    Sinona turpināja:
    “Pagājšgad islandieši tiešām bija iebaidīti līdz neprātam, bet tagad viņi sākuši rausties ārā no bijušās pārticības drupām un nolēmuši, ka visdārgākā lieta, kas viņiem palikusi, ir viņu neatkarība. Viņi nevēlas to iztirgot. Pat tad nē, ja pastāvētu varbūtība, ka viņus no parādiem izglābtu Eiropas centrālā banka.”
    Islande, Latvija un Grieķija – tās visas ir pozīcijās, lai izaicinātu SVF un ES blefu. 1. oktobrī rakstā “Latvija – neprāts turpinās” Aršals Auerbaks paziņoja, ka Latvijas parāda problēma ir atrisināma nedēļas nogales laikā, veicot dažus drosmīgus pasākumus, kuru vidū šādi:
    1. necelt klausuli, kad uz valdību zvana ārvalstu kreditori;
    2. bankas pasludināt par maksātnespējīgām, to ārējos parādus konvertēt akcijās un tās [bankas] atvērt, garantējot depozītu drošību vietējā valūtā;
    3. piedāvājot katram, kas spēj un grib strādāt, darbu ar minimālo algu, paredzot arī medicīnisko aprūpi, kā tas tika izdarīts Argentīnā, pēc tam kad Kiršnera valdība atteicās no toksiskās SVF parādu atmaksāšanas programmas.
    Līdzīgu recepti Evanss Pričards ieteica Grieķijai, kura var izrauties no savas nāves cilpas, sekojot Argmentīnas paraugam. Grieķija var “atjaunot savu nacionālo valūtu, to devalvēt, pieņemt likumu par eiro parādu konvertēšanu nacionālajā valūtā un restrukturējot ārējos kontraktus.”

    Maziestaigātais ceļš: pateikt SVF “nē”!
    Nostāties pret SVF nav ierasti, bet Argentīna šo taku jau ir ieminusi. Lai arī skanēja drūmas prognozes, ka ekonomika bez ārvalstu kredītiem sabruks, 2001. gadā Argentīna savus kreditorus izaicināja un vienkārši atteicās no savām saistībām. Argentīnas ārējais parāds jau bija sasniedzis 100 miljardus dolāru. Bet jau 2004. gada rudenī valsts stabili nostājās uz atveseļošanās ceļa un to panāca bex ārvalstu palīdzības. Divus gadus pēc kārtas ekonomikas pieaugums sasniedza 8%, eksports pieauga, nacionālā valūta nodemonstrēja stabilitāti, samazinājās bezdarbs un sāka atgriezties investori. “Tas ir izcils vēsturisks notikums, kas izaicināja 25 neveiksmīgas politikas gadus,” paziņoja ekonomists Marks Veisbrots 2004. gada intervijā, ko citēja The New York Times. “kamēr citas valstis ar piepūli klibo, Argentīna pārdzīvo ļoti veselīgu izaugsmi bez mazākajām nestabilitātes pazīmēm. Un viņi to panāca bez mazākās piekāpšanās ārvalstu kapitāla prasībām.”
    Veisbrots ir Vašingtonā izvietotā pētniecības centra Center for Economic and Policy Research līdzdirektors, kura pētījums par 41 valsti, kas nonākušas SVF atkarībā, tika publicēts 2009. gada oktobrī. Pētījums apliecināja, ka SVF uzspiestie bardzības pasākumi, kā izdevumu samazināšana un stingra monetārā politika, šīm valstīm nodarījuši vairāk ļaunuma nekā palīdzējuši.

  • Ak jā, – ja kāds grib izlasīt visu E. Braunas grāmatu angļu valodā, dodiet e-adresi – nosūtīšu. Tā apraksta visu šo fin sistēmu – vēsturi, mehānismus, alternatīvas. Daudz interesantu piemēru, skaidrā, nefinansistam saprotamā valodā.
    Daudz dziļāks darbs nekā Money as a Debt.

  • Šito vajadzētu pirmajā lapā raksta veidā publicēt. Internetā ir vēl tāds “A Call to the People of the World to Support Iceland Against Financial Blackmail” no Islandes Parlamenta Birgittas Jónsdóttiras.

  • Vēl viena interesanta ziņa, ja var ticēt:
    Venecuēlas prezidents Ugo Čavess piektdien paziņoja par nacionālās valūtas bolivāra devalvēšanu, izveidojot duālo kursa noteikšanas sistēmu pret ārvalstu valūtām.

    Lēmums ir labvēlīgs atsevišķiem ekonomikas sektoriem, kurus valdība uzskata par prioritāriem, bolivāra kursu pret ASV dolāru pazeminot no 2,15 līdz 2,6.

    Tikmēr imports, kuru valdība neuzskata par būtisku, būs jāveic piemērojot kursu 4,3 bolivāri pret vienu ASV dolāru.

    Labvēlīgais kurss tiks piemērots pārtikas, veselības aprūpes preču, mašīnbūves izstrādājumu, grāmatu un tehnoloģiju importam, kā arī importētājiem no valsts sektora.

  • Jā, “Dienā” arī par to bija raksts:
    http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/venecuela-devalve-savu-valutu
    Interesanti, kā var reāli īstenot šādu dubultkursu un izkontrolēt iespējamās spekulācijas.

    Runājot par Latviju, ziņkāri izsauc tas, ka, izrādās, jau likumprojekta anotācijā par pensiju samazināšanu bija norādīts, ka šāda samazināšana var būt pretrunā ar Satversmes 1. un 109. pantu (par to var izlasīt ST spriedumā).
    T.i., pieņemot likumu, Saeima būtībā zināja, ka tas tiks atcelts. Jautājums ir – kāpēc tas bija jāpieņem? Pieņemot šīs normas, tika iegūts it kā budžeta samazinājums, kurš, kā bija Saeimai zināms, nav reāls samazinājums, jo naudu nāksies atmaksāt. Kāds var būt šādas rīcības mērķis? Iegūt laiku?

  • Manuprāt, visa banku un finanšu joma jānacionalizē. Tā kā nauda ir svarīga katram, tai jābūt kontrolētai. Un skaitļus kontrolēt ir viegli.
    Banka Baltija un Parex ir gana labas mācības, lai šo jautājumu ierosinātu.
    Es vēl palasīšu Elenas grāmatu. Ir arī starptautiskas kustības par fundamentālu naudas sistēmas reformu, atsakoties no augļošanas un parādos balstītas ekonomikas.
    Tas būs fundamentāli, bet cita ceļa nav, ja vēlamies izskaust šo parazītismu un legalizēto krāpšanu.
    Ne velti visās reliģijās augļošana ir grēks. Tam ir arī tīri praktisks pamats.

  • Interesanti, vai kāds zina latviešu pasaku, kas analoga šai amerikāņus pasakai (laikam tā pie mums izdota kā “smaragda pilsētas burvis)?
    ———————————————————-
    “The Wizard of Oz” . . . was written at a time when American
    society was consumed by the debate over the “financial
    question,” that is, the creation and circulation of money. . . . The characters of “The Wizard of Oz” represented those deeply involved in the debate: the Scarecrow as the farmers, the Tin Woodman as the industrial workers, the Lion as silver advocate, William Jennings Bryan and Dorothy as the archetypal American girl.
    The Wizard of Oz has been called “the first truly American
    fairytale.” The Germans established the national fairytale tradition with Grimm’s Fairy Tales, a collection of popular folklore gathered by the Brothers Grimm specifically to reflect German populist traditions and national values.
    Baum’s book did the same thing for the American
    populist (or people’s) tradition. It was all about people power, manifesting your dreams, finding what you wanted in your own backyard. According to Littlefield, the march of Dorothy and her friends to the Emerald City to petition the Wizard of Oz for help was patterned after the 1894 march from Ohio to Washington of an “Industrial Army” led by Jacob Coxey, urging Congress to return to
    the system of debt-free government-issued Grenbacks initiated by Abraham Lincoln. The march of Coxey’s Army on Washington began a long tradition of people taking to the streets in peaceful protest when there seemed no other way to voice their appeals. As Lawrence Goodwin, author of The Populist Moment, described the nineteenth century movement to change the money system:
    [T]here was once a time in history when people acted. . . .
    [F]armers were trapped in debt. They were the most oppressed of Americans, they experimented with cooperative purchasing and marketing, they tried to find their own way out of the strangle hold of debt to merchants, but none of this could work if they couldn’t get capital. So they had to turn to politics, and they had to organize themselves into a party. . . . [T]he populists didn’t just organize a political party, they made a movement. They had picnics and parties and newsletters and classes and courses,
    and they taught themselves, and they taught each other, and
    they became a group of people with a sense of purpose, a group of people with courage, a group of people with dignity.

  • Te drusku turpinājums. Interesanti, ka vārdam “populists” sākotnēji bija pavisam cita nozīme nekā tagad:
    —————————————————–
    Like the Populists, Dorothy and her troop discovered that they had the power to solve their own problems and achieve their own dreams. The Scarecrow in search of a brain, the Tin Man in search of a heart, the Lion in search of courage actually had what they wanted all along. When the Wizard’s false magic proved powerless, the Wicked Witch was vanquished by a defenseless young girl and her little dog.
    When the Wizard disappeared in his hot air balloon, the unlettered Scarecrow took over as leader of Oz.
    The Wizard of Oz came to embody the American dream and the
    American national spirit. In the United States, the land of abundance, all you had to do was to realize your potential and manifest it. That was one of the tale’s morals, but it also contained a darker one, a message for which its imagery has become a familiar metaphor: that
    there are invisible puppeteers pulling the strings of the puppets we see on the stage, in a show that is largely illusion.

  • Varbūt var komentāra būtību latviski, 3 teikumos?
    Mana angļu valoda nav pietiekama, bet cik saprotu, stāsts par “Smaragda pilsētas burvi” (krievu zagtā versija) vai amerikāņu “Burvis no Oza zemes”? Esmu ļoti aizmirsusi nosaukumus un saturu….
    Lūdzu atkal – iztulkojiet.

  • Domāju , ka pietiktu ar Hipotēku banku. Es jau ar gatavojos pāriet no seb . Un cīnīties visādos veidos , lai vismaz viena banka varētu nest kaut kādu atbildību tautas priekšā. Pirms krīzes dzīvoju normāli, ierastā ritmā. kad sākās krīze, domāju, palīdzēšu valstij. Ir iestrādes kādas tehnoloģijas ražošanā, dažiem būtu darbs ,veiksmes gadījumā varētu pat miljonus grozīt. Nu , aizgāju uz hipotēku banku , kurā savā laikā ņēmu apgrozāmo naudu. šie – varam iedot līdz 3000ls un sākot no 150000 ls. Es saku , man vajag 5000. Materiāli ir sagatavoti, jāiepērk dažas detaļas un jāsamaksā par darbu attiecīgajiem strādniekiem. Nekā. Tajā laikā to vien kliedza – krīze, visiem spēkiem jāpalīdz uzņēmējiem….intervija radio , televīzijā….viena pēc otras , domburraidījumi….
    Aizgāju arī uz Valsts investīcuju un attīstības aģentūru. Tur jauna dāmīte, 18 gadu veca vien to zināja , ka man pasniegt kādu bukletiņu. Es mazliet pacēlu toni, ko tas nozīmē , valsts iet pa burbuli…jūs te dalāt bukletus. Pilnīga impotence….
    Atceros , gadu atpakaļ, uzņēmēji Rīgā uztaisīja lielu saietu , bij šitās aģentūras šefs …visi : nu , pat rausim ,atbalstīsim uzņēmējus….nākamajā dienā VNIAA šefs Ozols aizbrauca uz ārzemēm slēpot.
    Par projektiem vēl trakāk. To Eiropas un citu valstu finasētos projektus nemaz nav tik vienkārši atrast. Ja atrod , tad tas projekts ir viss jāizlasa, jo sākums ir beigās. Ja neder , tad divas stundas esi par velti mocījies ar sapratni par to projektu. Piem. zivsaimniecības piedāvātais projekts sākas ar kaut kādiem kuģiem , metriem…. nav tā , lai uzreiz saprastu- šis finasējums attiecas uz lauku saimniecībām tikko dibinātām un vecām . To var apgūt tādos un tādos apmēros. Speciāli viss tā samezglots , la uzņēmējs atmestu ar roku vienas ministrijas mājas lapu un pārceltos uz nākamo , kur vispār projekts noslēpts tā , ka nekur to nevar atrast.
    Uzskatu , ka jābūt biznesa ministrijai , kas aptver visus projektu, kur uzņēmējs ierodas pie cilvēka un viņš pasaka – jums der šitais projets, aidā, un bankai arī jābūt tajā pašā ēkā , lai uzņēmējs uzreiz ar līgumiem var doties mājās un finansējuma nodrošinājumu.

  • O jā, tātad esmu kādreiz lasījis krievu zagto versiju. :)
    Tātad “Burvis no Oza zemes”. Paldies!
    Tas nebija komentārs, bet fragments no E. Braunas grāmatas “Parādu tīmeklis”. Fantastiski uzrakstīta grāmata par mums ļoti svarīgu tēmu – bankām un naudu.
    Ievadā atklājās, ka tā amerikāņu pasaka attēlo populistu kustības cīņu par taisnīgu un piemērotu naudas un banku sistēmu. Putnubiedēklis (bez smadzenēm) simbolizē zemniecību, Dzelzsvīrs bez sirds (rūpnīcu strādniekus), Lauva bez drosmes – sudraba naudas ieviešanas advokātu, Dorteja – amerikāņu meitenes arhetips, raganas – baņķierus utt. Un viņu gājiens uz Smaragda pilsētu – populistu kustības gājienu uz Vašingtonu 1894. gadā. Beigās viņi savas it kā trūkstošās īpašības atguva.
    Un es gribēju zināt, vai kādam nav prātā kāda analoga latviešu pasaka, ko varētu izmantot?
    Prieks Tevi “redzēt”! :)

  • Vēl par bankām. Kā tas vispār varēja notikt , ka pašvaldības atvēra kontus Parxā? Valsts nauda stāv privātbankā…bez jebkādas aizsardzības….
    Man te viens štuks par Parex noturēšanu , ka tas bija obligāti jādara. Piedodiet, ja Parex kristu , tad kādi divi simti tūkstošu cilvēkiem nebūtu jāatdod nauda. Tie , kuri aizņēmās naudu no Parexa, bija , protams, labos darbos. Viņiem nebūtu vairs jāatdod nauda un , ja piem. skolotājs , kurš tagad saņem algu uz pusi mazāk, varētu diezgan labi turpināt dzīvot, jo , ja viņš saņēma 4ools, un Parexam atstāja mēnesī 150 ls, tad tagad viņam būtu pēc algas samazinājuma 200, bet parexam nebūtu jāatdod. Tagad šis skolotājs saņem 200ls un parexam atdod 150ls. Paliek pāri 50 izdzīvošanai.
    saprotiet, kādi divi miljardi nebūtu iedzīvotājiem jāatdod , kas nozīmē to vien , ka Parexa glābšana bija stulbums. Jo skolotāji un citi pašvaldību un valsts darbinieki taču tiek algoti no valsts aizņemtās naudas.
    Tā iemesla pēc vien Parexu vajadzēja laist pa burbuli.

  • Parex glābšana ir apzināta ļaunprātība.
    Es pats biju liecinieks, kā Parex tika pie Rīgas domes kontiem. Diemžēl caur Bojāra sociāldemokrātiem. Parex bagātīgi finansēja LSDSP kampaņu un sarakstā bija arī 2 Parex darbinieki. Kad tie sociķi uzvarēja, viņi ar domes lēmumu visus kontus no sava norēķinu centra un citurienes pārcēla uz Parex.
    Jādomā, ka ar citiem gāja līdzīgi. Tagad iznākusi Lapsas grāmata par parex, ko neesmu lasījis. Bet iepriekš iznāca … ak, aizmirsu tā nacionāli noskaņotā autora uzvārdu. lai arī drusku ideoloģiski pārsālīta, tā grāmata, manuprāt, reāli atainoja gaisotni varas gaiteņos. priekš parex pat speciāli pielāgoti likumi tika pieņemti.
    Viss šitas murgs ir iemontēts jau vēlēšanu likumā un partiju finansēšanas kārtībā. Mums piedāvā balstot par to, kas jau pirms vēlēšanām nopirkts.

  • JĀNIM KUČINSKIM

    Lūdzu komentāru par Baidekalnu un kā būs turpmāk , vai fašistisku organizāciju priekšnieki nebūtu jāatbrīvo no darbiem , kas saistīti ar iedzīvotāju slepeniem datiem?

    Iekopēju , lūdzu izlasiet.

    Creditreform grauj Latvijas ekonomiku.

    Labi atceramies, kā deviņdesmitajos gados reketierus lika cietumā. Un loģiski, jo ar likumu naudu var piedzīt tikai tiesa. Sakiet , kā trešā persona var korekti piedzīt naudu no iespējamā parādnieka ? Starpnieks vienmēr strādās tā labā, ar kuru noslēdzis līgumu par parāda piedziņu. Tas tā kā būtu jāsaprot. Tiesa ir neatkarīga valsts institūcija un tā spriež pēc pamatojuma un faktu kopsavilkuma, uzklausot abas puses.
    Te mēs vienā dienā pamostamies, ka šie starpnieki tomēr ir . Un pat legāli. Protams, ka cilvēku reakcija ir negatīva pret šādām starpniekfirmām, jo starpnieki netaisās iedziļināties naudiskajā konfliktā, bet nopelnīt. Tiesas vietā , divu strīdā iespraukties un nopelnīt . Nav jau citas motivācijas. Cilvēki izvairās sarunāties ar šādām starpniekfirmām, bieži vien draud izsaukt policiju, jo viņiem naudas konflikts ir ar citu personu. Jā , bet kaut kad , kaut kur tomēr pieņemts likums , ka starpniekot var. To varbūt var papētīt kāds cits – kad šāds ,,rekets,, ir legalizēts.
    Creditreform parādu piedziņas karalis Māris Baidekalns ziņo , ka viņam ir informācija par 400 000 nemaksātājiem. Varam parēķināt, ka starpniekošana šajā biznesā ir ļoti ienesīga. Tātad, katrā Latvijas ģimenē ir kāda ,,kredītvēsture,,. Un katra ģimene Latvijā varētu uzrakstīt kaut ko par firmu Creditreform..
    Tad , nu , pastaigāsim ar kādu Latvijas uzņēmēju pa šo grēcīgo zemi. Uzņēmēji aizņemas naudu sava darba līnijas nodrošināšanai gan dažus simtus, tūkstošus, miljonus. Šim uzņēmējam pienāca rēķins no mobilā telefona operatora par īsziņām jaungada naktī 400ls apmērā. Uzņēmēja saruna ar mobilā telefona pakalpojumu daļas darbinieku bija neproduktīva. Parasti reti , kad bez tiesas telepakalpojumu firmas atzīst savu vainu. Uzņēmējs netaisās maksāt , jo viņš jaungada naktī aizsūtīja tikai 14 īsziņas. Jau pēc neilga laika no Creditreform sāk pienākt draudu vēstules par parāda piedziņu. Uzņēmējam telefons tiek atslēgts . Ierodoties pie cita mobilo pakalpojumu sniedzēja, publiski šis uzņēmējs tiek nosaukts par parādnieku- viņam tiek atteikts mobilais pakalpojums. Sarakste ar mobilo pakalpojumu firmas vadību arī ir neproduktīva, laiks iet , uzņēmējs tiek izolēts. Atņemtas viņa cilvēka tiesības. Durvis ir ciet no visām pusēm. Tajā pašā nedēļā šim uzņēmējam savā bankā, kur viņš ir korekts klients, jāaizņemas nauda preču līnijas nodrošinājumam. Tur viņš publiski atkal tiek apvainots , ka viņš ir parādnieks, balstoties uz Creditreform datiem. Bankas un citas kredītiestādes Latvijā izmanto melīgu informāciju par iedzīvotājiem, ka viņi it kā ir parādos. Tas ir organizēts terors pret tautu. Tagad, ja neesi samaksājis kādu iemeslu dēļ par mobilo pakalpojumu, tu firmā Creditreform tiec pārveidots par globālu parādnieku.- Ja neesi samaksājis par telefonu, tad nedrīksti iegādāties automašīnu. Nedrīksti ņemt no bankas palīglīdzekļus uzņēmuma atveseļošanai utt. Vai tas nav šoks? Tāpēc , ka tu kādu iemeslu dēļ uz laiku, kamēr noskaidro lietas būtību, atsakies maksāt, gaidi tiesu, viena firma par tevi pa to laiku var izplatīt informāciju , ka tu esi parādnieks. Tā ir ražotne , kur taisa naudu no divu konfliktējošu personu asarām. Vienīgā ražotne , kas gremdē valsts ekonomiku.
    Kas uzņēmējam , kurš ir rāvies no rīta līdz vakaram, lai nodrošinātu savu ģimeni un valsti ar nodokļiem, atliek? Viņam vairs nav mobilā telefona , interneta, banka neaizdod naudu, viņš publiski tiek apmelots….? Protams, atmest visam ar roku un aizbraukt no šīs valsts. Tādu gadījumu ir tūkstošiem, kur cilvēki tiek pazemoti tikai aiz tā , ka kāds nepiekrīt uzreiz izrakstīt čeku firmai, kura savā milzīgajā apmērā un naudas alkatībā vairs nespēj nodrošināt normālu attieksmi pret saviem klientiem. Vēl vairāk, šīs firmas izstrādā tādus pakalpojums , lai klienti varētu iekrist . Sākumā piedāvājums liekas nevainīgs. Gala rezultāts dramatisks. 19 latu vietā klientam jāmaksā 300 ls. Un bez pierādījumiem. Valsts to zin. Bet piever acis. Regulators neiejaucas. Pilsoņiem mobilie telefoni ir vajadzīgi un viņi ir spiesti parakstīt jebkādu līgumu ar mobilo pakalpojumu sniedzēju. Līgumos netiek izcelti varianti , kur būtu jāuzmanās, jāpievērš īpaša uzmanība. Tieši pie šādiem uzņēmumiem drūzmējas parādu piedziņas starpniekfirmas.
    Creditreform mājas lapā ir piedāvāts tikai viens variants – samaksāt. Citādi tu uz ilgiem gadiem tiksi nemaksātāju reģistrā. Tieši tāpat kā pēc koncentrācijas nometnēm cilvēki, kuri no tām atgriezās Latvijā dzīvi, vēl ilgi tika vajāti, piesmieti . Partorgi viņus uzraudzīja ar īpašu uzmanību. Arī tagad par vienu nenomaksātu telefona rēķinu tiek pārkāptas cilvēka tiesības . Vai tas nav fizisks terors, ja es kā savas valsts pilsonis nevaru izmantot to, ko modernās tehnoloģijas piedāvā manā paša valstī, aiz viena iemesla , ka es atzīstu tikai tiesas institūciju un tās lēmumus, nevis ,,slepenas prāvas,, nolēmumus kā sarkano fašistu laikos.
    Tas nozīmē, ka šajā ekonomiskajā krīzē, kur pie iedzīvotāju maksātnespējas vainīgas ir banku un valdību nesaimnieciskā darbība, Creditreform bez sirdsapziņas pārmetumiem tautu ir ielikusi savā koncentrācijas nometnē un ar sargsuņiem uzmana . Un visi klusē. Nekas nav noticis. Creditreform mājas lapā nepiedāvā tiesāties, pastāvēt , ja pilsonis uzskata , ka viņam nav jāmaksā. Šī mājas lapa ir ideoloģiska – vainīgs , vai nevainīgs – samaksā. Vai valsts nav padomājusi par šādu starpniekfirmu diversiju pret ekonomiku kopumā. Ja 400 000 , kā saka Baidekalns ir,, problemātiski,, , tad daļa latviešu tautas tiek vienkārši apstrādāta ar inteliģentā reketa metodēm. Zinu daudzus, kuri ir gājuši uz bankām , aizņemties naudu, pēc tādām draudu vēstulēm, lai samaksātu neticama apmēra summas par mobilajiem pakalpojumiem. Piemēram LMT mobilā interneta pakalpojums bija izveidots tā, ka mēneša laikā LMT varētu piestādīt rēķinu vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā. LMT nepacentās ar klientu līgumā ierakstīt kad , pie kādas summas atslēgt internetu, ja summa strauji sāk pieaugt. Man, personīgi, LMT uzskatīja par pieņemamu atslēgt mobilo pakalpojumu pie summas 180 ls. Kaut gan līgums bija 19 ls. Būtu normāli, ja atslēgšanas summa tiktu atrunāta līgumā. Es piekristu pie 30 ls Un tā tiktu izcelta ar lieliem burtiem. Beigās vēl LMT palūdz samaksāt par modemu . Kopā jau trīssimts lati. Un Mārim Baidekalnam arī vajadzēs par nekompetentu starpniecību, jo Baidekalns nemaz nezin par ko viņam ir šis lielais uzdevums dots – piedzīt naudu no manis. Māris Baidekalns neiedziļināsies strīda lietas būtībā , bet sūtīs draudu vēstules, apmelos mani, publiski ieliekot savā mājas lapā. Šajā valstī arī tas jau ir normāli. Nevainīgu pataisīt par vainīgu kā padomju laikos. Vai LMT, kuram peļņa bija 60 000 000 varētu izveidot sevišķi korektu biznesu?- Protams. Vai LMT, kuram peļņa bija 60 000 000 varētu iztikt bez Creditreform pakalpojumiem un algotu nemaksātāju reģistra darbinieku- protams.
    Uzskatu , ka Creditreform nodara lielu ļaunumu arī dodot nepatiesu informāciju masu saziņas līdzekļos. Valsts šādu informāciju izmanto kā profesionālu avotu. Kaut gan, patieso stāvokli var pateikt tikai tiesas un banku kredītreģistrs. Ir arī valsts statistikas centrs. Tieši nezkāpēc no šīm iestādēm ir klusums. Es šaubos, ka 400000 Latvijas iedzīvotāju būtu tik degradējušies, ka nesaprastu – kas ir parāds. Noteikti liela daļa ir,, likumīgi,, apkrāpta, pret viņiem iespējams netaktiski ir vērsušies šāda veida parādu piedzinēji. Un cilvēki ir padevušies tālāk no tā visa uz ārzemēm , neatbildot vairs ne Creditreform , ne tiesai. Tā atriebjoties par lielo zivju sevišķi korekto biznesu. Visiem vēl nesen atmiņā ir reketieru laiki. Kā tas varēja gadīties, ka tādā valstī, kur rekets bija ļoti augstā līmenī, pa kluso, tautai neprasot, ir pieņemts likums par neierobežotu maksājumu cedēšanu. Kur da jebkāds pilsonis var atļauties otram paprasīt naudu tikai aiz tā , ka to kāds ir rakstiski atļāvis. Cilvēki lietas ir raduši kārtot tiesas ceļā. Arī uzņēmēji vienkāršāk savu naudu atgūst vēršoties tieši tiesā, jo valsts institūcijas tomēr tauta respektē. Valsts tiesai būtu jāizveido jauna parādu piedziņas nodaļa. Vēlams , ka būtu arī likums, par parāda nepieaudzēšanu. Valsts varētu segt tiesu izmaksas gandrīz visos gadījumos, izņemot apzinātu izvairīšanos no tiesas.
    Domāju , ka beidzot valstī ir jāsākas diskusijai par naudas piedziņas firmu ekonomisko pamatojumu un kādu iespaidu šādas firmas rada iedzīvotājos kopumā. Un vai šādā laikā , kad viss iet uz bankrotu, pat valsts, ir morāli pareiz atļaut plosīties trešām personām pie parādu piedziņas? Kāds tagad ir pašnāvību skaits? Un kādu motīvu dēļ? Pēc ekspertu aprēķiniem valsts un iedzīvotāji ietaupītu milzīgus līdzekļus, ja tiktu aizliegtas šādas starpniekfirmas, kas neko neražo, bet paņem to, kas nenes pievienoto vērtību. Kredītiestādes neizmantotu apšaubāmu informāciju par Latvijas uzņēmējiem. Atveseļotos kredītu izsniegšana. Bankām pašām ir izveidots savs nemaksātāju reģistrs. Tas ir 98% korekts. Lielāks vairums uzņēmēju dotos uz savu banku kā pie pozitīva partnera, ar pārliecību, ka tas neizmanto neefektīvu , biznesu postošu informāciju. Vismaz šajā sfērā valstī tiktu izveidota pozitīva gaisotne.
    Meklējot internetā Creditreform izcelsmi, nonācu pie ļoti šokējoša atzinuma. Creditreform ir Vācijas meitas uzņēmums. Vai tas nozīmē , ka daļa latviešu tautas asaru tiek pārvērstas vīnā un dāvinātas vācu kundziņiem? Vēl. Creditreform Latvija padomē ir tikai divi padomes locekļi. Māris Baidekalns un Boriss Sabitovs. Kā šī padome balso? Kurš kuram piekāpjas? Vai vienbalsība kā padomju laikos kādas ideoloģijas vārdā? Vācijā bijušie fašistiskās ideoloģijas līderi ar likumu nedrīkst vākt jebkādu informāciju par iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka Vācijas Creditreform bijušie fašisti nestrādā. Kā Vācijas Creditreform vadība skatītos, ja uzzinātu, ka Latvijas Creditreform vadībā ir bijušais komunistiskās ideoloģijas algots darbinieks? Vai Māris Baidekalns nav tas pats Māris Baidekalns, kurš padomju laikos latviešu tautai borēja noziedzīgo komunisma ideoloģiju? Ja nē, tad publiski atvainojos. Ja jā , tad – par ko es brīnos?! Vēl internetā varam lasīt Kučinska grāmatā varbūtību , ka Rīgas komjaunatnes ideoloģiskais sekretārs teorēriski varēja sadrboties ar čeku. Pieņemsim , ka Baidekalns to nav darījis. Tāpat rodas jautājums – kā ar sirdsapziņu un morāli , kas motivē atrast biznesu, kurš nemaz nav bizness , bet tiesas izpildu institūcija, kas taču ir valsts prerogatīva.
    Es šajā rakstā pamatoju vienu domu – proti, parādu piedzīšanas firmas ir nekavējoties jāslēdz. Nekavējoties. Jo , ja valsts meklē izdzīvošanas līdzekļus , tad visa apgrozījuma summa , kas nonāk šo firmu rīcībā ir naudas izņemšana no budžeta. Šī apgrozījuma nauda veicina pašnāvības, ģimeņu šķiršanās, bezcerību, ļaunu attieksmi pret valsti, bēgšanu uz ārzemēm, darba meklēšanu ārpus Latvijas.

  • JĀNIM KUČINSKIM

    Jā , man pazīstamā Viola Lāzo pārcēlās no radio ….
    Bet , man tomēr viens jautājums – vai tiešām Māris Baidekalns ir tas pats Baidekalns , kurš vadījis padlaikos Rīgas komjauniešu šūniņas? Ja ne jūs , tad kurš varētu piespēlēt man informāciju. Es vinnēju tiesā pret šitās firmas piestādīto rēķinu , bet jau trīs gadus esu Creditreform datu bāzē. Centīšos tiesāties par apmelošanu. Es nevienam neko neesmu parādā. sanāk , kā padomju laikos , ja grib apmelot , tad apmelotājam par to nekas nav , jo viņš ir noslēdzis līgumu par apmelošanu un nenes nekādu atbildību. Trakāk kā padomju laikos.

  • Sorry, tā informācija par mani, ka es it kā Baidekalnu esmu saistījis ar čeku, gan nav patiesa. Baidekalnu nepazīstu, laikam kaut kāds bijušais komjaunatnes šefs, ja pareizi atminos. Viņi, protams, sadarbojās ar čeku, bet ne jau kā čekas aģenti. Tas bija cits – nomenklatūras līmenis. Un katrs gadījums ir individuāls, tāpēc nevar vienādi raksturot visus.
    Kas attiecas uz tiem parādu piedzinējiem – nu tas ir legalizēts rekets. Diemžēl banku intereses Latvijā ir tik stipras, ka diktē politiku. Atkal tā pati negudrā partiju finansēšanas kārtība, kas partijas padara atkarīgas. Un vispār ne jau partijas te ko nosaka. Tās tik aktieri, starpnieki, politbiznesa darboņi bez atbildības.
    Līdzsvarotākās valstīs ar likumu noteikts, kādu daļu no cilvēka algas drīkst piedzīt kredītu maksāšanai, tā ka nebūtu iespējams variants, ka skolotāja paliek ar 50 latiem.
    Mums daudz tādu mežonību, bet cilvēki diemžēl to pacieš un klusē. Apbrīnojama tauta. Es te pāris reizes centos TF-istus saaģitēt – paliku nelaimīgs. Vairāk tā nedarīšu. :)

  • paldies par atbildi. Reiz Polijā , Tuonjā, iegāju kādā muzeja pagalmā. Tur bija kaut kāda cilv;eku prezentācija. Pēc teksta varēja saprast , ka tie ir kaut kādi VDK darboņi. Blakus stāvēja viens polis. Nu , apprasījos , kas tie tādi par vīriem. Šis saka , nu tie, kas sadrbojās ar čeku. Nav jau teikts , ka vairs nesadarbojas…es – kā , vai tad viņi še izlikti vēl dzīvi esam? – šis protams. Tas polis man vaicā – no kurienes es. Nu , es …no Latvijas. Šis saka , ja jūs nedarīstiet to pašu , tad jūs no komunisma jūga vēl ilgi ātri netiksiet.

    …Es te pāris reizes centos TF-istus saaģitēt.. Ja vajadzīga kāda palīdzība…raksti. – aivars.lapsans@gmail.com

  • Ļoti labi pateikts par bankām.
    Tikai daži papildinājumi.
    Pareks glābšana ir stulbums no iedzīvotāju un trūcīgo skatu punkta. Pārspēka (varas) perspektīva par šo afēru ir šāda – ļoti labi saplānots un izdevīgi sakārtots un izmahinēts darījums.
    ———-
    Valdības un Banku rīcība šķiet nesaimnieciska tikai raugoties no iedzīvotāju puses. No Banku un valdības viedokļa skatoties viss ir izdarīts pa pirmo – ir ļoti daudz parādnieku, kuri paliks parādā arī pēc tam, kad viņiem un viņu galvotājiem atņems īpašumus – tas nodrošina ilgtermiņa ienākumus. Creditreform ir instruments, kurš nodara lielu labumu (no viņu perspektīvas) – piespiež visus visu maksāt. Viņu māka piespiest maksāt tiek labi atalgota. Arī valdība ir instruments, kurš sakārto tam visam labvēlīgu vidi un viņuprāt nodara lielu LABUMU.
    ———-
    Piemēram, ja valdībai šķistu, ka kaut kas nav kārtībā, tad tā ātri vien izmainītu likumdošanu par labu iedzīvotājiem – it īpaši trūcīgajiem. Liela problēma no valdības puses ir arī tās sasodītās vēlēšanas, kuras apdraud lietu kārtību. Tomēr tam ir labs pretlīdzeklis – Masu Apziņas Manipulācias (MAM) līdzekļi.
    ———-
    Piemēram, ja cilvēki Nebūtu manipulējami ar MAM, tad Šlosis pēc Jūrmalgeitas paliktu ārpus politikas.
    ==========
    Viss ir savstarpēji saistīts = politika-ekonomika-nauda-MAM-tiesas = korupcija, alkatība, negodīgums, savtība un polarizēta sabiedrība (krievi pret latviešiem, ticīgie pret neticīgajiem, uzņēmēji pret ierēdņiem, kreisie pret labajiem…)

  • Aigaram

    Āmen ( jā , patiesi) !

  • http://www.minox.com/index.php?id=3848&L=1

    Reizēm papētu Minoxa attīstību. Vācieši diezgan bezkaunīgi uzmet latiju. Noskatieties šo prezentfilmu.
    Capam ar pielēja smadzenes , ka mazajam minoxam nav cerību uz digitālo formātu. nevar būt , ka inženieri tik stulbi.
    Reiz pajautāju Aivaram Borovkovam – kad latvija piestādīs rēķinu Vācijai. Ziniet kāda atbilde bija? – es neesmu gatavs runāt par šo jautājumu. Nozagtais Minox vien nes peļņu miljardiem , jo ir armijas bruņojumā iekšā.
    Ulmanis bija prātīgāks un pieprasīja Vācijai maksāt. Vai tad mēs esam vainīgi , ka mūs apzaga , gaišākie prāti dabīja laisties prom….? Vācija to visu izmantoja. Tāpēc jau bija karš , kas nesa peļņu Vācijas uzņēmumiem arī pēc kara….

  • Latvijas valdība darīs visu, es atkārtoju, VISU iespējamo, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvotu nabadzībā, trūkumā un bezpalīdzībā, jo vēlēsies saņemt vēl arī nākamās finansu palīdzības ap 2012 (kad esošā būs notērēta).
    ——
    ——
    Kādēļ?
    ——-
    Latvijas (tāpat kā jebkura cita trešās pasaules valsts) valdība ir personīgi ieinteresēta Aizņemties no SVF un vēl viskautkurienes lielas naudas summas, kuras var caur Pareks un citos veidos ieslidināt sev kabatā.
    ======
    Lai kāds aizdotu ir vajadzīgs iemesls un tas ātri tika un tiek saorganizēts – nabadzība, krīze un ekonomiskais sabrukums. Kamēr Latvijā būs ekonomiskais sabrukums, valdībai būs garants, ka tā saņems aizdevumus. Jo lielāka nabadzība Latvijā, jo lielāka iespēja, ka tie, kam ineteresē Latvija, kā resurss (ostas, meži, cilvēki, atkritumu novietne, militārā bāze…), aizods naudu apmaiņā pret to, ko viņi vēlas darīt Latvijā.
    ——
    Tās ir elementāras tirgus zinības.
    ——
    Tas ir pieprasījuma un piedāvājuma princips – ja ir pieprasījums pēc microsoft programatūras, tad to saražo atbilstoši pieprasījumam.
    Ja ir pieprasījums pēc nabadzības Latvijā, tad Valdība šo pieprasījumu apmierina.

    Paldies par uzmanību.

  • Jā, tā tas būtībā ir, taču atkārtoju – tikai tāpēc, ka tauta to pieņem. Mazliet pakurn savā sulā vai aizbrauc prom, bet tomēr visumā piekrīt, ka tieši tā tās lietas darāmas.
    Ja sabiedrība uzskatītu, ka tas nav pieņemams un apzināti izvēlētos citu kārtību (kas ir pilnīgi iespējama), nekāda valdība nespētu mums uzspiest šito murgu.
    Valdība tiešām ir sabiedrības kalps. Tiklīdz sabiedrība atzīst vai pasaka, ka tas ir OK (neatkarīgi no veida, kā šis OK panākts – ar viltu vai meliem), valdība to īsteno.
    Tā ka nevajag pārāk braukt virsū valdību, kamēr paši dzīvi redz tajā pašā paradigmā.

  • Piemēram, es personīgi pazīstu dažus visai aktīvus skolotājus. Viņi pagājušā gada nogalē labi zināja, kas viņiem tiek gatavots, lai gan kaut kas laida arī baumas par it kā gaidāmām piemaksām. Jautājums bija – streikot vai nestreikot. Skolās to apsprieda. Un skolotāju vairākums nolēma, ka streikot nevajag. Tātad skolotāji pieņēma to visu, kas tagad notiek. Viņiem ir arodbiedrība, protestu pieredze un arī piemānīšanas pieredze, tomēr skolotāji nolēma neko nedarīt.
    Tad kā pēc tam var vainot Izglītības ministriju vai valdību, vai partijas, ja skolotāji paši tā izlēma?

  • Un ir vēl trakāk nekā šķiet.
    Tiklīdz kāds, piemēram, publicē materiālu, ka var dzīvot citādāk, ka pastāv arī citi, jau pabaudīti principi, pēc kuriem organizēt cilvēku kopdzīvi, sadarbību un valsts pārvaldi, tā tūlīt tai publikācijai un publicētājam metas virsū … nē, ne jau rūdīti čekisti…, bet no mūsu pašu tautas nākušie aigari, agneses, aivari, daigas un citi, un ņemās tik ilgi, kamēr diskusiju iedzen strupceļā. Tā vietā, lai tās idejas apspriestu, apkopotu tās mūsu apstākļiem piemērotā programmā un to izplatītu sabiedrībā.
    Aivar Lapšān, čekas, kāda tā bija, sen vairs nav. Ir tikai cilvēki ar dziļu ieradumu kalpot iedomātajiem šīs pasaules varenajiem. Cilvēki, kas paši nevēlas mainīties. Cilvēki, kas arvien dzīvo vecajā inercē un autopilotā, un nevēlas uzņemties atbildību par savu un savas valsts dzīvi!

  • Es nesaprotu kā Tu tik daudz gribi rakstīt?
    Man viss ir skaidrs. Kā pimēru varu minēt sacīto no Petrova lekcijām, ka – vai nu valdībā muļķi sēž,gan jau prot aprēķināt, ir beiguši vairākas augstskolas (tikai tur- lekcijaš, viņš it kā Gaidaru pieminēja, ar integrāļiem) domā neprot rēķināt? Prot! Bet viņi stipri ieķēpājušies tajā globālās mafijas zampā, no kuras tādā veidā kā akadēmiskā (da vienalga kāda)gudrība, izkāpt nevar. Tas ir acīm redzami. Sistēma darbojas efektīgi, paša sātana veidojums, bet tur nu mēs cilvēki esam par vājiem….

    Vienīgais kas viņiem atliek izprovicēt teroru, teroristu( cilvēks kurš uzsācis savu personīgo karu), kur mēs zinām kas sanāks …

  • Nu re, arī dzīvs piemērs momentā pieteicās. :)
    Cilvēks, kas it kā visu saprot, bet tūlīt, pat neko nepamēģinājis darīt lietas labā, paziņo, ka “mēs cilvēki esam par vājiem”.
    Un kaut ko te murgo par teroru…

  • Šo sabiedrības attieksmi var demonstrēt arī ar piemēru no cilvēku sadzīves.
    Es te pazīstu vienu ģimeni. Vīrs nestrādā, dzer šņabi, cik vien viņa veselība ļauj, dzēruma murgos terorizē savu sievu. Ne tikai pats dzer, bet vēl arī savus pudeles brāļus ved uz mājām, lai sieva viņus aprūpē, pabaro, iedod naudu utt.
    Un šī sieva raujās trijos darbos un cenšas vīru izpestīt no visām nepatikšanām, kādas dzērājam var dzīvē gadīties. Bieži šī sieva naktīs tiek izdzīta no mājām, sista līdz pakāpei, ka jādodas uz slimnīcu, kā arī tiek emocionāli terorizēta.
    Un tā tas turpinās jau gadiem ilgi. Sieva gan reizēm savām draudzenēm pastāsta, cik grūta un netaisnīga viņas dzīve, taču, ja lieta nonāk līdz darīšanai, sieva jebkādas pārmaiņas noraida. Gan draudzenes, gan paziņas sievai saka, ka viņai tas nav jāpacieš, ka no tāda vīra jāiet prom, ka tāds parazīts nav jāuztur, nav jāglābj. Bet sieva par to negrib ne dzirdēt, it kā ausis šādus vārdus nespētu uztvert.
    Gadās, ka sieva tiek sasista līdz bazsamaņai un aizvesta uz slimnīcu. Tādos gadījumos pie upura atnāk policisti, sastāda liecību, ierosina sankcijas. Bet tiklīdz sieva tiek no slimnīcas laukā, tā viņa tūlīt izņem no policijas savu iesniegumu. Un turpina vīra auklēšanu.
    Protams, reizēm vīrs savu rīcību it kā nožēlo, metas ceļos sievas priekšā, sola tā nekad vairs nedarīt, zemojas, pat raud utt. Bet nekas, protams, nemainās.
    Un tagad šīs sievietes vietā lieciet visu mūsu tautu. Vai neredzat līdzību? Atliek atbildēt uz jautājumu:
    kas tad vainojams necilvecīgajā sievietes liktenī?

  • Un kas galvenais – laimīga nav ne tā cietēja sieva, ne tas dzērājs vīrs. Viņi abi dzīvo ellē un nolād savu dzīvi. Bet neviens neko nedara, lai savu dzīvi mainītu. Lai gan varētu un it kā saprot, ko vajadzētu darīt, lai savu dzīvi glābtu. Un tik un tā to nedara.

  • ok. Atliekam malā visas labās un noderīgās tehnoloģijas (kuras, protams, var sniegt lielu atbalstu īstas demokrātijas realizācijā) uz mirkli – tās agri vai vēlu izlauzīsies.
    ————-
    Maldīga ir vēsturiskā perspektīva, ka cilvēki (tātad lielais lielais vairākums) izvēlējās valdības ar dažādām cilvēku menedžmenta programmām (“demokrātija”, sociālisms, totaliārisms, komunisms…). CILVĒKI TĀS NEIZVĒLĒJĀS – tās tika cilvēkiem vai nu fiziski vardarbīgi vai arī caur masu manipulācijām uzspiestas.
    ————-
    Šie MELI izlaužas ik pa laikam ārā visiem zināmajā formā – tie, kam jākalpo tautia, pakalpina tautu un to izmanto savā un savu naudas devēju labā… vienmēr, visur un atkārtoti visā pasaulē.
    ————-
    Ok.
    Ņemot vērā augstāk minēto.
    Ko darīt, Jāni?
    Izņemot sarīkojot smieklu vakaru politiķu aprindās – iesniedzot protestus, rakstot ieteikumus, sastādot plānus un formulējot prioritātes? (kuras visas, protams, pēc iesniegšanas ar lielu smaidu lidos miskastē, jo ir pretējas valdības savtīgajām interesēm)

  • Tavs piemērs saucas Stokholmas Sindroms – tā ir sava pāri darītāja mīlēšana un attaisnošana. Sen zināms fenomens – tāpat kā Iemācītā Bezpalīdzība.

  • Arī Latvijā un visā pasaulē tautas attaisno savus pāridarītājus politiķus un uzņēmējus – viņa tos mīl, jo vairāk tie dara pāri – tas ir psiholoģisks fenomens (kapacitāte), kura iztrūkuma gadījumā, lietas pasaulē notiektu gluži savādāk un vēsture un nākotne būtu gauži citāda.

  • Jāni, bet vai Vilis Krištopāns nesaprata? Saprata! Viņš ar roku varēja aizsniegt. Bet kas mainīsies, ja es atkārtoju, ka cilvēks ir vājš, Tu esi vājs, es esmu vājs utt. Bet es taču to atzīstu, kā neviens. Vai tāpēc es sevi paceļu? Esmu labāks?
    Ja Tu vēlies kādam cilvēkam pateikt Nē, tad dari, vai tad man jābūt par tavu liecinieku?
    Un vēl, parāk vienkārši notiekošo uztver … Ir daudz istabu, ne visas ir atvērtas, bet kāda aizcērtas Tava deguna priekšā, īpaši tad kad it kā jau viss ir salikts pa vietām ir teorijas, nolemts palaišanai. Bet čiks.

  • Nē, Aigar, tauta nemīl politiķus. Ja mīlētu, tad neļautu viņiem tik tālu izvirst, nolaisties un degradēties. Jo arī politiķi ir šīs situācijas ķīlnieki. Domā, ka viņi nejūtas pazemoti, darbojoties zem ārēju spēku diktāta? Domā, ka viņi nesapņo būt par pozitīviem varoņiem, nevis šīm nožēlojamām marionetēm?
    Tauta ir ieciklējusies savā ego kultivētajā infantīlismā. Tā tīksminās ar savu upura stāvokli, jo tas neuzliek nekādu atbildību. Katrs domā: jā, es varētu izdarīt daudz cēlu lietu, es īstenotu savus sapņus, par mani lepotos mani bērni un citi… ja vien ne šie politiķi, kas to padarījuši neiespējamu, ja ne šie baņķieri, ja ne šie…
    Arī dzērājvīrs domā, ka viņš varētu paveikt daudz, ja ne šī sieva, kas visu izjauc un mani nesaprot, ja ne šis priekšnieks, kas pret mani bija netaisnīgs, ja ne šī politika…
    Un sieva-upuris domā tāpat: es varētu paveikt daudz. Ja ne šis vīrs, kas man jāuztur, ja ne tas priekšnieks, kas vīru atlaida no darba, ja ne šis….

  • Ja nemīlētu vai, citiem vārdiem sakot, neticētu “labajam” savā pāri darītājā (meklēt attaisnojumu), tad neievēlētu vienus un tos pašus zagļus, bandītus, meļus…
    ——
    Tātad Latvija Stokholmas Sindroms praksē.
    ——
    Kas attiecas uz pašiem politiķiem. Kā jau teicu – valdībai ir izdevīgi, lai tauta būtu nabadzībā un krīzē – tas nodrošinās jaunu aizdevumu plūsmu. Viņiem ir jāapmierina pieprasījums pēc nabadzības, lai varētu gūt labu sev.
    ——
    Tīksmināšanās par upura lomu notiek visā pasaulē – Latvijā diezgan vājā formā – cilvēki to māk pat noformulēt un par to pasmieties. Citās pasaules malās tas pat netiek iznests apziņā.
    ——
    Tātad atpakaļ pie mana jautājuma.

  • Jāni”! Vai Tu nevarētu uzrakstīt eposu! Par notiekošo.
    Tālu jau nav, ka Tu uzrakstīsi dzeju …

  • Īsta mīlestība paceļ. Mīlestība nenozīmē iztapšanu citu cilvēku iegribām vai vājībām. Vecāki, kas izlutina savus bērnus un nesagatavo tos reālai dzīvei, patiesībā ir izvairījušies no mīlestības.
    Elku turēšana arī nav mīlestība. Tā ir parastā nemīlestības shēma: uzceļ uz pjedestāla, piedēvē elkam pārdabiskas īpašības, pēc tam viļās un nogāž elku no pjedestāla. lai sameklētu citu elku. Un tā viss cikliski atkārtojas – gan cilvēku savstarpējās attiecībās, gan politikā. Vēl nesen vēlēšanās atbalstīja TF, bet nu jau tie tik “taukmūļi”, kas vainojami visās nelaimēs. Tagad uz pjedestāla ceļ citus elkus – Repši, ES, SVF utt.
    Kādu laiku cēla uz pjedestāla banku Parex, jo ne jau kādi marsieši uzticējās Parex. Nu Parex ir “zirneklis” un žīdu sazvēretība.
    Un tas viss tikai tāpēc, ka cilvēki nevēlējās paši uzņemties atbildību. Un arvien nevēlas.

  • ok ok ok – tu saprati, ko es teicu – piekrītu formulējumam. Nu redzi, saproti – tas ir tieši TAS! Lai kāda vara nāktu un cik godīga būtu (pavairo sevi 100 reizes un iztēlojies esam saeima), tauta paliks zombiju bars, no kura tev ātri vien paliks šķērmi, jo viņi tev pat paldies nepateiks par lielajām refromām – tieši otrādi – paslīdēs vienreiz kāja – nogāzīs tevi no pjedestāla ar blīkšķi. Vienīgais veids tad uzrāpties atpakaļ būs caur MASU MANIPULĀCIJU LĪDZEKĻIEM!!!… un tā sākas cikls no gala.
    ——–
    Nu redzi – man ir visas atbildes tagad. Vai saproti arī cik vilinoši ir, nonākot pārspēka stāvoklī (pie varas), kļūt par melno bruņinieku?
    ——–
    Ja domāsi tālāk, tad sapratīsi, ka pati iekārta jau iedrošina cilvēkiem NEUZŅEMTIES atbildību – nobalso vienreiz 4 gados un jūties kā pēc dievkalpojuma (EklKalpojuma). Kādu atbildību tas ieaudzina cilvēkā? Nekādu. Tad kādēļ prasi atbildību no cilvēkiem, ja atbalsti iekārtu, kurā balso par cilvēkiem – nevis PAR IDEJĀM?

  • Atvainojos dāmām un kungiem, bet krieviem ir tāds labs teiciens – “na čužom huju v raj vjehatj”.
    Tātad garīgi nenobriedusi tauta nepārtraukti meklē kādu elku, kas viņu (parasto cilvēku vietā) vietā uzņemsies atbildību par viņu dzīvi. Kādu elku, kurš viņu vietā īstenos viņu sapņus. Kas ir fundamentāli aplama pieeja, absurda ilūzija.
    Bet – kur pieprasījums, tur rodas arī piedāvājums.
    Tātad tās partijas, politiķi, baņķieri, tirgotāji un pārējie nedara neko citu, kā tikai to, ko no viņiem sagaida tauta. Proti, rada ilūziju, ka viņi (politiķi, baņķieri u.c.) uzņemas atbildību citu vietā. Viņi kampaņas laikā par pašu cilvēku sagādāto naudu uzbur iluzoras ainas. Un cilvēki par šīm ainām nobalso, un pēc tam gaida, ka tie ilūziju uzbūrēji tagad īstenos viņu sapņus. Tātad cilvēki paši neko nedara, bet gaida, ka to kāds darīs viņu vietā. “Es… es jau neko, ko tad es – tas jādara tam un tam. Viņi taču solīja!” Un Repše pēc tam piebalso – kā tad varēja nesolīt… :)
    ——————————————————-
    Viss būtu pavisam citādi, ja cilvēki atteiktos no tādas ilūziju tirdzniecības un personiskās bezatbildības, bet uzņemtos atbildību paši. Un no politiķiem un baņķieriem gaidītu to, ko no tiem jāgaida. Proti, lai katrs savā vietā uzņemas atbildību par to, ko uzņēmies.

  • Un tomēr, Aigar, cēloņi ir pašā tautā. Valdība bez tautas nav nekas! Tauta pati savu valdību ievilināja slazdā, pieprasot to, ko no valdības nevar prasīt, un neprasot to, ko vajag prasīt.

  • Spēja uzņemties atbildību ir jātrenē un jāaudzina. Esošā iekārta to apspiež, aizliedz un izsmej caur ATBILDĪBAS ATŅEMŠANAS IEKĀRTU – vēlēšanām. Likumdošana regulē gandrīz visu cilvēku dzīvi neatstājot vietu iniciatīvai, atbildībai un lemtspējai.
    —–
    Pie tam. Tiem, kam ir spīts un stāv pāri tam un pauž iniciatīvu, uzņēmību un atbildību (piemēram komersanti, sabiedriska labuma bezpeļņas iniciatīvas), tiek iedurts duncis mugurā ar Korupciju – pakustēties nevar, ja never maku vaļā, jo likumu žņaugi ir atcēluši nepieciešamību uzņemties atbildību.
    —-
    Latvijā pie tam ir priekšroka attiecībā pret, piemēram, Indiju (ļoti vecss etnoss), kur ir kastas, kurās atbildības un uzņēmības jēdziens ir limitēti pieejams nelielai sabiedrības daļai.

  • Tautas griba caur politiķiem līdz šim nekur pasaulē nav tikusi realizēta un arī nevar tikt realizēta. Politiķiem ir iespējams tikai imitēt kaut kādas rūpes par tautu. Valdības VISUR tai piešķirto varu un cilvēku uzticību izmnato savtīgos nolūkos un tiem, kam ir jākalpo tautai, BEIGĀS IZKALPINA TAUTU.
    ——–
    Vara Korumpē.

  • Atkal Aigar, Tu savu neauglīgo meldiņu. Atkal centies nogrūst atbildību uz citiem (institūcijām, politiķiem).
    Nav tādas lietas kā “esošā iekārta”. Mēs visi veidojam šo iekārtu. Kā mēs uzvedamies, tāda arī iekārta.
    Un nav te nekādu svešķermeņu, kas mūs apspiež vai aizliedz, vai izkalpina. Tauta pati kliedz – vajag likumu!
    Kas izkalpina kazino spēlētāju?
    Un nav nekādas žīdu vai čekistu sazvērestības. Jā, tai lietā figurē daži žīdi, bet vai viņiem bija iespējas ar varu kādu piespiest iesaistīties šajā krāpnieciskajā shēmā? ja to sauc par žīdu sazvērestību, tad jāatzīst, ka žīdi ir visi tie otra Aivara minētie 400.000, kuri nesa savu naudu uz tām bankām, kuri ņēma tos kredītus utt.
    Mozus deva jūdiem likumus jaunai taisnīgai dzīvei. Vai tos pieņēma. Nē, jūdi pa to laiku uztaisīja elku – zelta teļu un to pielūdza.
    Pēc tam nāca Jēzus. Jēzus sekotāji prasīja, lai Jēzus kļūst par jūdu ķēniņu. Proti, viņi gribēja Jēzu pataisīt par savu elku un uzgrūst viņam visu atbildību par savu nejēdzīgo, disfunkcionālo dzīvi. Jēzus atteicās no tādas avantūras un norādīja, ka debesu valstība ir pašu cilvēku vidū. viņš teica: mīliet cits citu un kalpojiet cits cita. Mīliet savu tuvāko kā sevi pašu. Tātad Jēzus mudināja cilvēkus pašus uzņemties atbildību.
    Tas tā saniknoja pūli, ka viņi savu iecerēto elku nogalināja.
    Un tik un tā no tā neko nemācījās. Vēl arvien cenšas uzturēt ilūziju, ka Jēzus ar savām asinīm pasauli pestījis un izglābis. Arvien cilvēki negrib uzņemties atbildību.

  • cēloņi ir tautā. Drusku vajag pamainīt spēles noteikumus. Sevišķi uz vēlēšanām. Par velti nervus bojāt netaisos. Labs ir strēlnieku variants, kur var notecināt asini, nolaist tvaiku, uzdurt. Tu domā, ka kāds notaukojies baņķieris negribētu, ka viņu uzšķērz? Tādu mēslu. Grib, bet nau kas to izdara. Tāpēc jāpūdē “resnās cūkas, ne grama svinam , ne asmenim.
    Tātad cits ceļš – ignorēšana, pilnīga patiesa, nespēlēt pēc viņu noteikumiem.

  • Par ko Jānis grib uzņemties atbildību?
    Bet atbildi drīzāk nesagaidīsim.

  • Valdība ir vardarbīga institūcija, kuras priekšā cilvēks ir spiests padoties, jo izvēlas labāk maksāt laupītājam, nekā tikt novāktam vai izslēgtam no spēles.
    ——-
    Mēs nevaram uzvesties kaut kā, kā mēs nemākam uzvesties. Tūliņ paskaidrošu. Lai cilvēks kļūtu vardarbīgs, pret viņu ir ilgstoši jāizturas vardarbīgi. Lai cilvēks būtu spējīgs mīlēt, viņam ir jābūt mīlētam.
    ——-
    Cilvēki ir uztrenēti atdot atbildību valdībai un politiķiem caur upurēšanas rituālu, ko devē arī par vēlēšanām un balss atdošanu. Kas cilvēkam tiek iedots apmaiņā?
    – Bezpalīdzība
    – Elkdievība (savas partijas atbalstīšana…)
    =======
    Man jau ir skaidrs, ko tu saki. Tā arī ir, kā tu saki. Es tam piekrītu. Tomēr, ko darīt? Viens no maniem ierosinājumiem ir aktīva, intensīva jaunās paaudzes veidošana un atbildības un nesavtības pamatiem (zinu, tūliņ bļausi par sociālo inžinieriju, tomēr sociālā inžinierija augstākajā pilotāžā tiek realizēta arī šobrīd uz visas pasaules iedzīvotājiem). Pieaugušie, kā jau pats savos piemēros minēji, ir ĻOTI LABI UZTRENĒTI būt bezpalīdzīgi, atkarīgi no saviem elkiem (partijām) un bezatbildīgi.
    ——–
    izGlītība un Tehnoloģijas – lai kā es gribētu sadzirdēt no tevis, ko vairāk – nekas cits šķiet neatliks un man nāksies turpināt savu iesākto ceļu, lai kaut kad drīzumā varētu pilnvērtīgi darbotos minētajās jomās.
    ——–
    Katrā gadījumā, ja iesi politikā, tad no malas tevi atbalstīšu :)

  • Labdien!
    Tu izstāstīji labu stāstu par to sievieti un viņas dzērāj- vīru. Tas ir stāsts par ATKARĪBU.
    Tagad gan tava kārta turpināt.
    Jo zinu, ka tu strādā pie AA12 teksta. vai varēsi īsi, skaidri un 100% konstruktīvi mums te visiem izstāstīt Kopējās Lietas labā?
    Kā pārvarēt to, ko pasaulē sauc par “Stokholmas sindromu”?
    Tu saki, ka nav tādas lietas kā “iekārta”, ka tauta pati to rada. Tieši tā!
    Tātad DIAGNOZE: Atkarība un LīdzAtkarība.
    KO DARĪT?
    Ļoti un patiesi ceru uz konstruktīvu turpinājumu!
    Paldies!
    Agnese

  • P.S. Redzi, te ir vēl viens stāsts.
    (Sk. zemāk citātu – komentārs pie B.Svimme. Jauns stāsts.
    Veidojam Jaunu Stāstu Latvijai – bez slimīgajām atkarībām!!! Tad dzims JAUNA PARADIGMA: gan tam, ko līdz šim saucām par “politik, gan “tautas kalpiem”, gan … un dzīvei vispār.
    Jāsaprot tikai. Un pareizi jāsadarbojas!!!
    ***
    LATVIJAS STASTS: Janvāris 9th, 2010 at 10:44 pm
    Latvija kopa ar tas iedzivotajiem ir unikala vieta uz planetas Zeme, kura ar savu piemeru paatrinas visas civilizacijas izdziedinasanos, valsts meroga radot un ieviesot jaunu macibu sistemu un jaunu saimniekosanas-sadarbibas sistemu. Latvija bus pirma pasaule, kur valsts augstaka limena attistibas dokumentos tiks formuleta vizija sabiedribai, kur cilveks ir nevis ka resurss materialo vertibu vairosanai, bet gan dieviska butne – raditajs, kurs izzina visuma likumus un dzivo pec tiem.

    Vecie stasti neder, jo tas ir pasakas, kas savu laiku nokalpojusas. Jaunais stasts bus cilveku pasu radita doma par to, ka vini velas dzivot, jeb vizija, un ticiba saviem spekiem, ka kopigi so celu spes iet. Visas problemas, kas skar Latviju, parvertisies par ieguvumiem. Citiem vardiem – Latvija bus ka viena liela gimene, kas iedrosinas ari parejos. Un ta nav ticiba kaut kadam brinumam, bet gan pamosanas.

  • Jānim Kučinskim
    Tavs teksts.-
    ,,,Piemēram, es personīgi pazīstu dažus visai aktīvus skolotājus. Viņi pagājušā gada nogalē labi zināja, kas viņiem tiek gatavots, lai gan kaut kas laida arī baumas par it kā gaidāmām piemaksām. Jautājums bija – streikot vai nestreikot. Skolās to apsprieda. Un skolotāju vairākums nolēma, ka streikot nevajag. Tātad skolotāji pieņēma to visu, kas tagad notiek. Viņiem ir arodbiedrība, protestu pieredze un arī piemānīšanas pieredze, tomēr skolotāji nolēma neko nedarīt.
    Tad kā pēc tam var vainot Izglītības ministriju vai valdību, vai partijas, ja skolotāji paši tā izlēma?,,

    ko tad , …potenciāli atlaistie skolotāji automātiski aiziet prom no arodbiedŗības. Skolotāju kongresam bija doma taisīt savu spēku, arodbiedrību utt. .Bet tur par priekšnieku iefiltrējās tāds Kramiņš. ļoti nepopulārs un nekoleģiāls cilvēks un visu to organizāciju sašķēla.
    Tas par skolu lietām. man pašam sieva ir skolas direktore mūzikas skolā, es piestrādāju par ģitāras skolotāju , bet neredzu vairs jēgu pa santīmiem kalpot tādai Latvijai , kuru vada daži cilvēki , iespējams , ka tie arī ir zem kontroles…piem. čekas.
    Pastrādāju pus gadu arī parastajā skolā . satiekoties ar tiem skolotājiem, runājot…ir stāvoklis baigi skumjš. Labākie skolotāji ir nostādīti fakta priekšā – Creditreform Tavas dzīves iznīcinātājs, jo visi ņēma naudu , lai varētu dzīvokli atremontēt un paņemt uz kredīta normālu mašīnu , lai ziemas laikā varētu piestartēt. Skolotājs nevar tā …nelaikā ierasties skolā.
    Skolotāju finansiālais stāvoklis ir nožēlojams. tenekas vairs nav darāms. Daži jaunākie brauc prom , pat tādi , kuriem darbs ir , jo pavilkt , sakarā ar straujo algas kritumu vairs dzīvi te Latvijā nav iespējams.
    Tas ir genocīds pret tautu. Pret Latviešu sievietēm skolotājām. Lieta ir pārāk nopietna. Par tādu genocīda izpildi būs dažam labam jāiet cietumā, ja nepaspēs aizlaisties no Latvijas. Lieta kļūst traģiska. Milzīgs daudzums tautas izdara pašnavības, ģimenes šķiras..bērni paliek Latvijā vieni , vecāki aizbrauc ..

  • Jānim Kučinskim
    par to ģimeni Tev līdzība vienkārši super!

    Bet par tautu un valsts vadību nepiekritīšu. Pietiek ar vienu cilvēku un isa tauta pagriezīs stūri. Visas tautas ir kurnētājas , ja nav labi. Ko ,ta ,bez Mozus viņa būtu izdzīvojusi? Ēģiptē tagad vai maz atrastu žīdu kapu kopiņas. Ir vajadzīgs viens cilvēks , kas saredz tautas asaras. Ulmanis to bildi redzēja – ,, Kad deputātu vārds kļūs par lamu vārdu un partiju nauda saplūdīs ar valsts naudu, tad pienāks mans laiks,,. Ulmanis formulēja nozieguma izlipdinstitūcijas laiku pret tautu.
    Neko jau nevar izdarīt tā , bez agresīvas darbības. 2000. gadā man uzlika roku dzelžus par cīņu pret nejēdzībām.
    Joka pēc aizrakstīju reizēm Aidim Tomsonam. Esmu tomēr dzejnieks , mūziķis, maisījies pa radio māju… -,,Streipa vairs nav , paņem mani par žurnālistu komandā . Kā Tomsons sāka locīties , zini , man vēl aiz muguras stāv producenti…,, Pagājis gads un Streips atkal ir radiomājā. Un viņa laiks pienāks tada , kad Sarmīte ēlerte sevi sāks prezentēt. Kā viņi to visu dabū gatavu? Nu piem. homoseksuālisti? Tomsons ir kristietis, adventists …

  • AGNESE, es nevaru visu viens pats izstrādāt un noformulēt. It sevišķi, ja te jātērē enerģija, skaidrojoties ar noliedzējiem. Jāiesaistās arī citiem.
    Tāpēc es jau visas tās AA lietas latviešu valodā aizsūtīju Tev – ar konkrētu lūgumu. Lai Tu kā psiholoģijas zinātņu doktore, pieredzējusi vadītāja, gudra sieviete un cilvēks, kas zina, kā pārvarēt atkarības, tos principus piemērotu uz mērķi orientētas (bez līderiem un elkiem) organizācijas vajadzībām. Vēlreiz lūdzu pie tā piestrādāt! :)

  • Sveiki,
    Politekonomikas diskusija:
    Jānis.K.: Velns parāvis Aigar.B., -ne visi tic tam, kam tici tu.
    Aigars.B.: Mana ticība neprasa viņu uzticību.
    beztabu.lv pirmbulikācija,itka!

  • Par līgumiem. Abām līgumslēdzēju pusēm vienlīdz jāsaprot līgumā rakstītais. Vēl iteresantāk, ja paraugāmies uz sastādīto līguma tekstu, kurā tā daļa, par kuru strīds, rakstīta citā šriftā, mazākiem burtiem. Tā turpinot, šriftu var samazināt tik reižu, ka tas līguma teksts nekādi nebūs saskatāms. Kā šādu līgumu var vienlīdz saprast abas puses? Bet nelaime meklējama augstāk. Vislabāk tas pateikts Celmiņa, Jaunkļaviņa, Selecka aicinājumā Satversmes maiņai.

  • Lapšānu Aivar, es nesaprotu, ko Tu raksti? Nu kā var kaut kāds nekoleģiāls un nepopulārs Kramiņš iefiltrēties par priekšnieku? Acīmredzot, paši skolotāji tādu ievēlēja. Kāda vēl te čeka? Un, ja nepatīk, tad taču var sasaukt kongresu un ievēlēt citu! Ja to nedara, tad kāpēc meklēt vainīgos citur, kāpēc čeku piesaukt?
    Un kā var man kāds iereprezentēt tādu vulgāru buldozeru kā Sarmīte Ēlerte? Vai Tev viņu iesmērēs, vai Aigaram? Par ko Tu vispār runā? Vai kādā citā pasaulē dzīvo?
    Un ja jau tik smags liktenis, tad kāpēc tie 400 tūkstoši parādnieku neorganizējas un nepanāk pārmaiņas? Tas taču būtu milzīgs un ļoti tieši motivēts spēks!
    Vai viņi gaida, ka kāds cits viņu vietā to darīs?
    Starp citu, man neko sliktu nav nodarījusi ne čeka, ne taukmūļi, ne Parex! Ne es par viņiem balsoju, ne kredītus sagrābos, ne man tagad jāviļās kā idiņam! Bet tie 400 tūkstoši gan man skādi nodarījuši! Es dzīvoju mierīgu saprātīgu dzīvi un atbildēju par savu rīcību. Bet viņi te nolēma dzīres uztaisīt. Uz parāda brauca medusmēnešos un plezīrbraucienos, pirka prestiža preces, kas viņiem pašiem nav vajadzīgas, taisīja stulbus eiroremontus, ar savām mašīnām gaisu smirdināja utt. Bet tagad nez kāpēc par viņu dzīrēm jāmaksā arī man, jo tos parādus sadalīja uz galviņām, – arī tiem, kas tajās orģijās nepiedalījās. Nu man samazināta alga, palielināti nodokļi utt., maniem tuvajiem vispār zudis darbs utt.
    Tad saki vēlreiz, vai te tiešām čeka vainīga?

  • Un ja Tu ar tādu pasaules redzējumu gribi strādāt Latvijas radio, tad pareizi dara, ka Tevi neņem. Varbūt Tu labi spēlē ģitāru un labi dziedi, bet ko Tu stāstīsi klausītājiem? Par čekas briesmu darbiem?
    Atvaino, ja tas šķiet bargi, bet labāk tiešām iesūti savas dziesmas mp3 formātā! :) Man ļoti patīk dziesmas ģitāras pavadījumā. :)
    Varbūt pats arī komponē un dzeju raksti? Tad uztaisi dziesmu jaunai tautas atmodai! :)

  • a kas lika zemi uz Mēness tirgot utt. Cilvēki. Vai tu Jāni? Vai es ? Nē! Bet kā mēs viņus varējām ietekmēt? Pastāv likumsakarīgi neietkmējami procesi.

  • Tu raksti:
    “AGNESE, es nevaru visu viens pats izstrādāt un noformulēt. It sevišķi, ja te jātērē enerģija, skaidrojoties ar noliedzējiem. Jāiesaistās arī citiem.”

    Tas skan tā, it kā līdz šim neviens nebūtu iesaistījies. Labi, par citiem nerunāšu. Par sevi. Es jau sen un pamatīgi esmu iesaistījusies. Vai nepamanīji? Tu daudzko par mani zini. Bet tagad ir pienākusi situācija, kad man liekas, ka man pretī ir cilvēks, kurš grib izdabūt no manis laukā kaut ko tādu, ko viņš pats pirms tam ir iedomājies un pārdzīvo, ka citi nespēj atbilst iedomātajam. Iespējams, ka vēl kādam te ir tāda sajūta. Es esmu pārliecināta, ka katrs cilvēks var radīt LABĀKO, uz ko viņš spējīgs, LABĀKO, kādēļ viņš uz šīs zemes ir atnācis, – ja viņam tic, ja mēģina viņu saprast, sadzirdēt, novērtēt. Ne kā Vērtīgu Sistēmas Elementu (tu man te tālāk tā arī raksti – kā psiholoģijas doktore un tml.), bet kā unikālu cilvēku.
    Es pie reizes griežos arī pie visiem pārējiem, kuri to izlasīs: VAI MĒS PROTAM UN GRIBAM VIENS OTRU IERAUDZĪT KĀ DIEVA DĀVANU SAVĀ DZĪVĒ? Vai mēs protam viens otru uztvert un sajust kā neatņemamas daļiņas vienotā organismā? Vai, Marionas vērdiem, kā Vienas Lielas Ģimenes locekļus. Vai, Aigara vārdiem, savštarpējā radošā mijiedarbībā, kura nebūtu centralizēta, pastarpināta ar mākslīgi izveidotu pārvaldi?
    Saproti, tas, ko es varētu dot un ko redzu un vēlētoes dot, tiek IZSLĒGS jau no paša sākuma ar tavu jautājumu: “… ko varētu piemērot organizācijas vajadzībām”.
    Es NETAISOS runāt par organizācijām (ja vien nebūšu spiesta kā darbinieks, kā darba ņēmējs). Labprātīgi esmu gatava runāt TIKAI par Organismiem, Kopienām, Komandām.
    TIKAI un VIENĪGI par CITU paradigmu.
    Tāpēc ir vajadzīgs Stāsts. PASAKA.
    Varbūt Mariona uzrakstīs par MĀJĀM.
    Varbūt sanāks pasaka par Antiņu un Zelta Zirgu.
    Tajā redzu ļoti lielu VIENOJOŠU, ne šķeļošu lomu.
    ATKARĪBAS pārvarēšanas pirmais solis ir ATZĪŠANA. Atzīt to, no kā esi atkarīgs. Atzīt, ka tā IR tava atkarība. Mēs esam atkarīgi no savas domāšanas par vēlētas varas absolūto nepieciešamību.

  • Labi, Agnese! Runas garas, darbi īsi. :)

  • Agnese, mazākais, ko Tu varētu izdarīt vai nedarīt, būtu neatstumt un neapvainot citus.
    Es tā arī nesaprotu, kāpēc Tu vienu no smalkjūtīgākajiem, iejūtīgākajiem, sakarīgākajiem, vērīgākajiem, ieinteresetakajiem, arī gudrākajiem komentētājiem, kurš bija sācis arī kaut ko radoši darīt, proti, cilvēku, kam niks ir Pigori, nosauci par idiotu?

  • Vai variet pārtraukt meklēt atšķirības (kādēļ kāds izdarīja to vai šito)?
    Visi drīkst turpināt meklēt kopējo?
    ————-
    Aivaram Lapšānam.
    ——
    Viss, ko saki tā ir.
    Kā tu domā, vai ir iespējams vēl cits risinājums bez masu apziņā apzināti palaistā VĪRUSA – “jaunā ulmaņa:D”, “glābēja”, “galvenā varoņa (filmu indrustrijas programēšana)”, “perfektās saeimas”… atnākšanu?
    ——
    Kaut kas tāds, kā Agnese saka, bez organizācijas, kuras vienmēr saķeļ sabiedrību un sahierarhējas? Vai, kā Jānis saka – bez līdera, kuram seko bezpalīdzīgie un atkarīgie no pāridarītāja?

  • Agnese, kā vienmēr, raksta:
    “Mēs esam atkarīgi no savas domāšanas par vēlētas varas absolūto nepieciešamību.”
    ————————————————————
    Kas tie tādi – “mēs”? Agnese, ja Tu esi atkarīga no tās domāšanas par vēlēšanām, tad ārstējies. Es nekad – ne tagad, ne padomju laikā – neesmu ne par kādām partijām balsojis. Man tā nav problēma. Divas reizes gan esmu piedalījies referendumā: 1. pret Latvenergo privatizēšanu, 2. pret Latvijas iekļaušanu ES. Pareizāk gan būtu teikt: par Latvenergo palikšanu sabiedrības īpašumā un par Latvijas neatkarību.
    ——————————————————-
    Es arī neesmu centies nevienu ievilkt kaut kādās diskusijās par piedalīšanos vēlēšanās. Kamēr vēlēšanu sistēma tāda, kāda tā ir, tā ir disfunkcionāla un tādā farsā nav jāpiedalās. Konkrēti ar Tevi es runāju par AA principu un tradīciju pielāgošanu uz mērķi orientētai cilvēku organizācijai (bez vadības – vēlētas vai nevēlētas – un bez elka). Bet arī tas Tev acīmredzot nav pieņemams. Ļoti jau izvēlīga un principiāla esi kļuvusi. :)
    Lai veicās pasaku sacerēšana! :)

  • Tātad nepaliksim par dogmātiķiem!
    Ja vēlēšanu sistēma Latvijā ir disfunkcionāla, tas vēl nenozīmē, ka vēlēšanas kā tādas nekam neder. Vienkārši tā sistēma jāpārveido par funkcionējošu.
    Vēlētas institūcijas vēl kā var derēt! Piemēram, nevēlētie diktatori 1940. gadā Baltijas valstis itin viegli nolēja lielajā brālīgajā PSRS. Bet Somijas parlaments kopā ar citām institūcijām mobilizēja tautu un visi kopā savu neatkarību nosargāja.
    Pašlaik vēlētais Islandes prezidents atteicās parakstīt saistības pret globālajiem kreditoriem, bet gan nolēma šo jautājumu ļaut izšķirt visai tautai. Pirms tam Islandes parlamentā bija 140 stundas garas debates par šiem jautājumiem un tauta bija uz ielas. Islande turās jau vairāk nekā gadu un neko viņiem nevar padarīt.
    Redziet, ja cilvēki pie tā piestrādā, arī reprezentatīvā demokrātija var izrādīties visai noderīga.
    Tad piestrādāsim, nevis tikai visu noliegsim!

  • Jāni, pārtrauc ālēties uz citiem cilvēkiem! Pieņem dažādību skatījumos un runā par apspriežamo tēmu nevis par konkrēto cilvēku, kas pauž viedokli – tu visu laiku iekrīti (ne tikai uz manis).
    ————–
    Kas ir AA princips?

  • Aigar, es nesaprotu, kāpēc Tu te laiku zaudē? Te ir raksts par labāku valsts pārvaldi.
    Ja Tu pavisam godīgi uzskati, ka nekāda pārvalde un institūcijas nav vajadzīgas, es to pieņemu bez komentāriem. Bet tad, lūdzu, cieni publiku, kuri tomēr uzskata, ka valsts ir jāpārvalda. Ļauj cilvēkiem brīvi izteikt savas domas un netraucē!
    Tā vietā uzraksti savu rakstu par valsti bez pārvaldes un bez institūcijām. Un publicē to kā atsevišķu publikāciju (pieeja publicēšanai Tev ir). Un zem tā Tava raksta tad nu visi interesenti varēs brīvi diskutēt par to, kā dzīvos valstī bez pārvaldes un bez institūcijām. Un vismaz es jums netraucēšu un par jūsu idejām neņirgāšos.
    Es jau otru reizi Tevi lūdzu uzrakstīt tādu rakstu. Kāpēc kavējies?

  • Jāni. Tas, ko tu piedāvā cilvēkam ir ŠAUSMĪGA nasta un abnormāla slodze. Kādēļ?
    ————-
    Tādēļ, ka tu piedāvā nemitīgu, Nemitīgu, NEMITĪGU Saspringumu, Spriedzi un CĪŅU no tautas – pieprasītu un cīnīties par to, ka ievēlēties kalpo nevis, dabīgi izkalpina tautu.
    ————-
    Tas ir Traģiski, ka papildus savām ikdienas rūpēm cilvēkiem ir jācīnās un jāplosās par to, kas viņiem pienāktos dabīgi. Pie tam viņiem nav iespējam pašiem pieņemt lēmumus un būt atbildīgiem – tas viss ir jāpieprasa, jāprotestē, jāatsakās…
    ======
    Mūžīgās cīņas, ciešanu un nedrošības ceļš.

  • Aigars raksta: “Jāni, pārtrauc ālēties uz citiem cilvēkiem! Pieņem dažādību skatījumos un runā par apspriežamo tēmu..
    ——————————————————-
    Nu tieši par to ir runa. Apskaties, kādu tēmu mēs apspriežam? Tas ir raksts par politekonomiku, par labiem valsts pārvaldes principiem. Tas esi Tu, kas ignorē tēmu.
    ——————————————————–
    Aigar, es arī Tev varu aizsūtīt tekstu ar AA soļiem un principiem, ja vēlies.

  • un pārtrauc monopolizēt komentārus un atbildi, kas ir AA?

  • Nē, traģisks esi Tu ar savu mūžīgo īdēšanu un noliegšanu un bāšanos sarunās, kas Tev pat neinteresē.
    Tātad, Aigar, Tu nerakstīsi savu rakstu par valsti bez pārvaldes, bez cīņas, bez saspringuma, bez ciešanām, bez nedrošības, bez šausmām?
    :))))))))))))))))))))))))))))))))))))

  • komentārs dzēsts

  • Jā, atsūti AA – pirmo reizi dzirdu par to.

  • Pigori es nosaucu par idiotu tāpēc, ka tā vajadzēja.
    TEVIS dēļ. :)
    Un mazliet – arī viņa paša dēļ…
    Viņš pats nav protestējis, cik manu! :)
    Sāksi aizstāvēt?
    Gribi padarīt viņu par līdzatkarīgo?
    Tā jau ir tā atkarības problēma – atkarīgais nekad neatzīst, ka ir atkarīgs.
    KAMĒR NENONĀK ĪPAŠĀ GRUPĀ, ĪPAŠĀ VIDĒ.
    Te nu tu esi. Un MĒS VISI. Mums visiem nāksies to turpināt.
    Būt ATZĪTĀ VEIDĀ ATKARĪGIEM, lai kopīgi atrastu Īsto neatkarību – radošu un labprātīgu saistību un mijiedarbību savā starpā. Kā ģimenē, kā brāļu un māsu kopienā.
    Mums visiem jāapzinās, ka tas, no kā cilvēki parasti kaunas, cenšas noslēpt, izmisīgi cenšas labot un uzlabot, neatklāt un noslēpt – ka tā arī ir mūs Īstā un Vienīgā iespēja.
    Visiem ir kādu savu atkarību un to pārvarēšanas lielāka vai mazāka pieredze.
    Vai nu mēs VIENS OTRAM UZTICĒSIMIES un ATZĪSIMIES vai nē.
    Variants: varam sākt ar to, ka esam atkarīgi katrs no kāda centrālā jēdziena savā dzīvē.
    Piemēram (tas ir tikai piemērs), tu – no jēdziena “kalpošana”, Aigars – no jēdziena tehnoloģijas, es – …, pigori – …

    Tieši tāpēc ka es pigori uzskatīju par ļoti gudru – saskaņā ar viņa kapacitāti meklēt, atšifrēt un redzēt nozīmes un jēgas, kur citi tās neredz, spriežot pēc viņa komentāriem par to Ivo dziesmu un viņa mājas lapas, – tieši tāpēc es zināju, ka ja viņš tāds ir, tad ne tikai neapvainosies, bet izdarīs Vērtīgus Secinājumus. Es viņam UZDĀVINĀJU kaut ko vērtīgu, nevis atņēmu.
    Ja viņš ir gudrs, tad saprot.
    Bet ja jūtas, ka viņam būtu kaut kas atņemts no viņa goda va kā cita, – lai nāk un saka! :) Tad, ja to zināšu, tad sākšu atvainoties… (par to, ka kļūdaini biju uzskatījusi par gudrāku nekā viņš ir…). :)
    Katrs grams vai kilograms, ko kāds mums palīdz zaudēt no sava ego, ir LIELS IEGUVUMS.
    Tā ir īsa anotācija par AA12.
    Bija prieks pakalpot! :)))

  • Paldies, Dievam, pigori nav ar tevi jādzīvo, nedz kopā cūkas jāgana. Viņš sev vietu atradīs. Problēma nav pigori, problēma ir tev.
    Cik gan atbaidoši sekli jūs abi ar Aigaru esat savā glumi paštaisnajā uzpūtībā un nekaunībā …

  • … bet mēs tevi mīlam tik un tā. :)

  • “Vislabāk tas pateikts Celmiņa, Jaunkļaviņa, Selecka aicinājumā Satversmes maiņai.”
    Šo esmu palaidusi garām… vai vari pakomentēt?

  • Jā, man ir problēma, un tā saucas “Jānis Kučinskis”.
    Vai vari palīdzēt atrisināt vai tikai ar pirkstu rādīt?

  • Cikos jūs ejat gulēt?
    :))

  • Problēmu nav, ir tikai Izaicinājumi! ;)
    ^
    Ar labu nakti!

  • … kā es vēlētos palīdzēt – gan par sievietēm-skolotājām, gan par radiomāju un tādiem kristiešiem…
    … Kā es vēlētos, lai tas pārvērstos par …
    … būs jāiet gulēt… bieži ir tā, ja kaut ko gulēt ejot vēlos, tas no rīta sāk atrisināties…
    Bet te jau laikam pasakām neviens netic. Te nav īstā vieta.
    Es varētu piedalīties Brīnuma Radīšanā, ja tik te kāds tam TICĒTU. Vai vismaz gribētu ticēt…
    Jā, SvētDiena jau pa to laiku beigusies…
    Laimīgu pirmdienu visiem, kungi!

  • Tu raksti: “Es varētu piedalīties Brīnuma Radīšanā, ja tik te kāds tam TICĒTU”
    …………….
    Par saviem sapņiem jācīnās, pat ja NEVIENS cits neticētu.
    Parasti jau arī netic:)
    Kad ierauga rezultātu, tad gan brīnās – kā tu to dabūji gatavu?
    Kas visvairāk traucē?
    Kādu atbalstu Tu gribētu saņemt TF lapā?
    ……………
    Man vispār pasakas patīk, pat vairāk nekā bērnībā, tagad sāku redzēt to, kas cauri laikam izturējis vērtību pārbaudi.

  • Vai neviens nepazīst tādu komentētāju ar niku Iciks???
    Atcerējos, ka pagājušajā svētdienā viņa mums visiem meta tādu izaicinājumu:
    Iciks: Janvāris 4th, 2010 at 7:15 am
    Es taču jau rakstīju: Šīs diskusijas ir muļķīga laika nosišana! Var arī ko citu daudz vērtīgāku svētdienā vai citā dienā padarīt, no kā būtu lielāks labums sev, savam garam, savam noskaņojumam, sev tuvajiem cilvēkiem:( Pēc tam paši rakstītāji cieš, nervozē, uzskrūvējas un tālāk seko apburts loks, tas viss projicējas uz līdzcilvēkiem:( Zemē, t.i., virtuālā vidē, precīzāk izsakoties, bezvērtīgi nomestas daudzas jo daudzas stundas un diennaktis, pat mēneši, gadi! Skic no datora, skic no foruma!!!
    Ir 2 veidu gudrības- viena- KO MĒS VARAM IEGŪT (tā ir par to, ka mācāmies, izglītojamies, virzāmies utt.,lai pašapliecinātos, dzīvotu labāk, pelnītu vairāk utt.utjpr.)
    un otra gudrība- KO MĒS VARAM DOT (vairāk virzīta uz Dieva brīnišķo mācību, kristīgo garu savās dzīvēs, attiecībās ar tuvākajiem un pēc tam lielākos mērogos…)
    Te, netā, ne varam ko gūt, ne ko dot, jo, diemžēl, dzīve nenoris datora ekrānā, tā ir jāizdzīvo. TĀ IR JĀIZDZĪVO REĀLĀ VIDĒ AR SEVI, SEV TUVAJIEM. Un protams, ja tas tik dikti rūp, arī ar tautu. Bet mēs katrs ESAM šīs tautas daļa, to nedrīkst aizmirst.
    Varu tikai piekrist: Tas bazārs vienkārši degradē vietni.

    NEKAS jau nav mainījies, vai ne? Man jau liekas, ka ir Ļoti Daudz kas mainīijies uz labo pusi, bet ja AUTORS uzskata, ka nav, tad jau nav…
    Vesela nedēļa pagāusi…
    Iedomājos, ka ja Iciks parādītos atkal (rakstu gadījumā, ja viņa to izlasīs), kaut vai zem cita vārda, tad būtu, kas palīdz Marionai MĀJU celt un iekārtot. Tas, cik atceros, bija tā īstā ideja, kurā AUORS pamanīja kādu Cerības Stariņu!
    Viņai vienai nebūs Viegli.
    Nu, un Solvita, protams, ja vēlēsies.

    Pigori, katram gadījumam, ja tiešām neesi pagaidām vēl tik gudrs, kā biju par tevi iedomājusies, – LŪDZU, atvaino mani par to dumjo izlēcienu! Tu domā, ka man bija viegli par tādu muļķi izlikties??? Tomēr joprojām domāju, ka drīzāk tu esi tik gudrs, ka neapvainojies, un, pat ja apvainojies, drīz būsi tik gudrs, ka turpmāk neapvainosies, bet, tieši otrādi, iemācīsies caur tādām lietām gūt Otru Elpu. Un pat ATDZIMT. Līdzīgi Hendalfam no “Gredzenu pavēlnieka” – no pelēkā burvja viņš kļuva par Balto, kad visi domāja, ka viņš ir uz visiem laikiem novākts no laukuma…
    To es tev novēlu. vai labāk – es tev novēlu to, ko tu pats sev novēli! :)
    Ar labu nakti visiem.
    PUNKTS.

  • Jānim Kučinskim

    Par radio. Streips pirms ieiešnas Eiropas savienībā darīja melno darbu. Apkaroja citādi domājošos publiski. Un Eiropas S. vietā viņš tagad prezentēs Ēlerti un ,ja kādam viņa nepatiks, tad apstrādās tāpat kā tos , kuri zvanīja un runāja pret ES. Par to es Tev runāju. Nu , ja Tev patīk Tomsons , Streips un melnā producentu grupa … Es pietiekami esmu pie pultīm un intervijām darbojies tā kā , ja tiešām Tomsons piedāvātu – nāc , es arī ietu. Jo piem. piedalījos krustpunkta raidījuma veidošanā par Creditreform. uz manu uzstājīgo lūgumu , ka gribu runāt tiešajā ēterā ar baidekalnu …man tika atteikts. Par to es runāju. To sistēmu kontrolē producenti. radiomāju klerki. Klerkus oligarhi. Tāpēc es neoliedzu , ka šos oligarhus kontrolēt var VDK vecie un jaunie darbinieki. Es jau nesaku , ka tā ir. Nav jau te VDK daudz ko darīt , jo latvieši paši bruģē ceļu savas tautas iznīcināšanai. Ko, tad, Šlesers ir krievs?
    Par parādiem Tu pārspīlē. Man pašam reiz bija jāizmanto banka , lai atjaunotu bāzi , citādi mans uzņēmums aizietu pa burbuli. dabūju naudu un viss sakārtojās. Tas , ka Tu neesi ņēmis naudu, Tev nav tiesību pasmieties par tiem , kuri ņēma. Tā vienkārši nav līdzjūtība, bet pasmiešanās. Valstij bij jāskaidro cilvēkiem un jārada sitēma , lai viņi pēc iespējas mazāk līstu parādos. Kā tas piem. notika Polijā. Parādnieki visus šos gadus ir stutējuši valsts kasi. Tas nav tik vienkārši nivelējams. protams , ka bija tādi ,kas ņēma naudu un vizinājās uz nebēdu. Tā pārsvarā bija jaunatne.
    Par dziesmu
    Tā jau skan. gan pats drīz vien dzirdēsi. Šo ruden pie Raiņa pieminekļa dzejas dienās dziedāju. daudzi kori …tauta šo dziesmu dzied.
    dziesmas nosaukums ir ,, Svetī Kungs šo mūsu zemi,, nekas vairs nav jāraksta. savā laikā Cēsīs organizēju pēdējos divus folkfestivālus Domāju , ka jāsāk atkal darbināt kopā bardus.

  • :) nevar piekrist, ka nekas nav mainījies, ir gan- tāpat liela runāšana NEpartēmu, klāt nākušas jaunas figūras, jaunas tēmas, daudzi vairāk vai mazāk interesanti, gudri un daži pat reti stulbi komenti, utt:). Vai visa šī cepšanās ko dos vai mainīs, rādīs laiks. Palieku pie sava viedokļa, ko jau rakstīju un kas te tika citēts, izaicinot mani vēl te uzrasties.
    Lai laba šī diena, radošs gars un možs prāts!
    P.S. Lasīt gan vajag uzmanīgāk, netika apgalvots, ka NEKAS jau nav mainījies
    P.P.S. Un, kas attiecas uz māju, tad par tās celšanu, iekārtošanu, kārtošanu utt. nav dikti jāsapņo, bet jādara. Runas garas, darbi īsi.

  • Labrītiņ visiem! :)
    Lapšānu Aivar, esmu brīvs publicists, tāpēc diezgan labi zinu, kāda kārtība ir t.sk. lielajos mēdijos, tai skaitā radio. Arī Streipu labi pazīstu. Starp citu, tas biju es, kas pirmais latviešu lasītājiem atklāja Streipa identitāti, ko viņš atzina tikai krietni vēlāk. Man tautieši bija piesūtījuši Chicago Gay Magazine, kurā Streips bija izklāstījis savus plānus Latvijā. Starp citu, Streips arī mani intervēja savā raidījumā. Loreta Bērziņa informēja, ka tā pirmā reize, kad viņš patiešām bija gatavojies raidījumam, uzrakstījis uz lapiņas jautājumus utt. Bet nekas dižs no tā viņam nesanāca, lai arī es pats biju pirmo reizi dzīvā ēterā un satraucies bāls. Tā ir, kā Tu saki. Bet tas nenozīmē, ka kāds tā vienkārši var kādam iezombēt kādu Ēlerti, ja vien mēs paši nevēlamies zombēties. Tikai to gribēju teikt. Bet Tomsona raidījumus klausos ar interesi, kad iznāk laiks.
    Domāju, ka tiešas kontroles nav. Notiek atlase un selektīva finanšu sadale. Piemēram, Ēlertes avīze nepublicēja mani. Kad uz to uzstāja nodaļas vadītājs, tika sasaukta pat Dienas akcionāru sapulce, kura nolēma manus materiālus neizmantot nekad un nekādā formā. Krievu izdevumā gan nepaguva izņemt. Tas bija dienās, kad Latvijā bija ieradies Romas pāvests. Tātad redaktori atlasa tādus rakstītājus, kuri sevi cenzē paši. Un tikai reti ieliek kādu mērenu disidenta materiālu, lai uzturētu plurālisma ilūziju.
    Nē, Aivar, es negribēju pasmieties ne par parādniekiem, ne skolotājiem. Es tik gribēju uzsvērt to, ka ne jau kāda čeka te to visu vāra, bet mēs paši, ļaujoties šiem visiem vilinājumiem. Atvainojos, ja izteicos par stipru. Biju sasprindzis no tā, kā te par mums visiem ņirgājas un smejas Aigars un Agnese. Man ir dzīvē gadījies saskarties ar ļoti dažādiem cilvēkiem, arī ar ļoti nepatīkamiem. Ikdienā parasti ar tādiem cilvēkiem vienkārši neielaižos, jo tie ir apziņas un saprāta vampīri. Bet ar tādu nekaunību un cinismu, kādu jūtu no Agneses un Aigara, … tiešām jūtos šokēts.
    Kas attiecas uz parādniekiem, jau ierosināju, ka viņiem jāorganizējas un jāiekustina pārmaiņas visā valstī. Padomā – 400 tūkstoši potenciālo cīnītāju! Tā tas notiek Islandē un citur, tā jādara arī mums. Un skolotāji tiešām var pārvēlēt savas arodbiedrības vadību, jo tā jau sen tik lielā mērā aizrāvusies ar savu ērto valdības “sociālo partneru” lomu, ka savu arodbiedrību aizstāv tikai ar tukšām frāzēm (angļi saka – lipservice).
    Par dziesmu “Svētī, Kungs, šo zemi” paldies Tev, Aivar. Un raksti vēl, arī neformālākiem gadījumiem. Lai cīnītāji Tavas dziesmas var dziedāt paši un ar to uzturēt savu garu. Bardu kustība tiešām jāatdzīvina. Padomju laikā tā bija, bet tad kaut kā apmulsa un pieklusa. Vien Kaspars Dimiters visu šo laiku ir turējis bardu kanti. Un vēl daži krievi ir, kas turpina bardot.
    Raženu šo dienu visiem! :)

  • Starp citu, Aivar, kur es varu Tavas dziesmas meklēt? Vai Tu dziedi kādā grupā, korī vai viens pats ar ģitāru? Guglī man neko neuzrādīja vai arī neesmu pratis meklēt.

  • SVĒTĪ KUNGS, ŠO MŪSU ZEMI,
    SVĒTĪ KUNGS, LAI BRĪVA ZIEDĒT VAR,
    SVĒTĪ KUNGS, LAI AUGĻUS BRIEDINĀTU,
    SVĒTĪ KUNGS, JA PLŪKT TO S ALKSTAM MĒS.

    ĻAUJ MUMS SAVU ZEMI REDZĒT BRĪVU
    UN SVĒTELIM TUR VIETU DOD.

    SVĒTĪ KUNGS, JO TAVI BĒRNI ESAM
    UZ APSOLĪTĀS ZEMES ŠĪS.

    SVĒTĪ KUNGS, ŠO SAVU TAUTU,
    SVĒTĪ KUNGS, LAI BĒRNU ČALAS DZIRKST,
    SVĒTĪ KUNGS, KAD SIRDĪ MĪLA ROSĀS,
    SVĒTĪ KUNGS, KAD DEBESIS MŪS SAUC.

    ĻAUJ MUMS SAVUS BĒRNUS BRĪVUS REDZĒT
    UN MĀTĒM SIRDIS NEATŅEM.

    SVĒTĪ KUNGS, JO TAVI BĒRNI ESAM
    UZ APSOLĪTĀS ZEMES ŠĪS.

    SVĒTĪ KUNGS, KAD LŪGŠANĀS LŪPAS RAISĀS,
    SVĒTĪ KUNGS, LAI DOMAS, DARBI DZIED.
    SVĒTĪ KUNGS, LAI DVĒSĻU VELVES IZSKAN-
    SVĒTĪ KUNGS, TAUTA UNTĀS DIEVS.

    MŪSU TĒVS, KAS DEBESĪS TU VALDI
    UN SVĒTĪTS AR LAI TOP TAVS VĀRDS.

    JEL PATVĒRUMĀ SAVĀ STIPRĀ
    ŅEM ZEMI, TAUTU ŠO, AK KUNGS!
    TAS KA KĀDS NETIC, KA DIEVA NAV NENOZĪMĒ, KA VIŅŠ NAV. DIEVS IR! UN VIŅŠ NES MIERU!

  • Jāni, es tevi lūdzu komentēti un izvērtēt mani? Nelūdzu? Tad paturi savas pārdomas pie sevis. Tieši cik ilgi šis bērnudārzs turpināsies? Tikmēr kamēr izdosies man aizvērt muti?

  • :) Ceru, Aivar, neļaunosies, ja es Tavas dažas dziesmas ielādēju caur DC++. Nu tādas smeldzīgas romances. Man jau patīk un aizkustina, lai gan parasti neesmu šlāgeru fans. “Svētī, kungs, šo mūsu zemi” gan neatradu.
    Runājot par bardiem, gribu vēl minēt cienījamo Ainu Božu, kas 1993. gadā dibinājusi “Vienalga man”. Viņa lēni no smeldzošām dziesmām evolucionējusi uz iedvesmojošām. Es labprāt klausos un dziedu līdzi viņas albumu “Tici, ceri, mīli”. Ļoti aktuālas dziesmas, kas izraisa arī zināmu katarsi atkarību dominētajā laikmetā.

  • Re, Laura piesūtīja informāciju par svarīgu tēmu. Rīgā parīt būs konference par parādiem un attīstību. Runās arī E. Braunas citētais Marks Veisbrots. Skat. tekstu:
    ————————————————————
    Nacionālo resursu institūts (NRI, Latvija) sadarbībā ar Ekonomikas un politikas izpētes centru (CEPR, ASV) rīko konferenci “Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas atveseļošana”. Tā notiks 2010. gada 13. janvārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 12.30. Konferences mērķis ir ne tikai izvērtēt Latvijas saimnieciskās krīzes attīstību, bet arī meklēt optimālus risinājumus tās pārvarēšanai – tai skaitā aplūkojot tagadējai mūsu valsts valdības politikai alternatīvus risinājumus.

    NRI darbības mērķis ir panākt, ka valsts pārvalde un sabiedrība ir orientēta prioritārai, saprātīgai Latvijas nacionālo resursu izmantošanai un vairošanai tautsaimniecībā, kultūrā un izglītībā.

    Institūta partneris CEPR ir viens no diviem Vašingtonas “smadzeņu centriem” (think-tanks), kuru pētījumus citē visvairāk, un plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē tos publicē praktiski katru dienu. CEPR padomē darbojas Nobela prēmijas laureāti ekonomikā Roberts Solovs un Džozefs Stiglics, Harvardas universitātes ekonomikas profesors Ričards Frīmens, citi izcili ekonomisti.

    Konferenci atklās Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, konferences pamatreferātu prezentēs Marks Veisbrots (Mark Weisbrot), CEPR dibinātājs un direktors. Tā pamatā ir 2009. gadā veikts pētījums par ekonomikas situāciju Latvijā, tai skaitā arī par Starptautiskā Valūtas fonda un Latvijas valdības rīcību krīzes laikā. Argumentus par Latvijas izvēlēto krīzes pārvarēšanas ceļu sniegs Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks. Citu redzējumu krīzes pārvarēšanai izklāstīs ekonomists Jānis Ošlejs un „Latvijas Grāmatvežu un ekonomistu korporācijas” priekšsēdētāja Jevgenija Zaiceva, Saeimai piedāvātā alternatīvā 2010. gada valsts budžeta projekta līdzautore.

    Konferences otrajā daļā ir plānota plaša diskusija ar ietekmīgu valsts politiķu un ekspertu piedalīšanos gan par pamatreferātu, gan arī par dažādiem iespējamajiem piedāvājumiem Latvijas ekonomikas izaugsmes ceļiem – ar mērķi rast optimālus risinājumus mūsu valsts saimnieciskajām problēmām. Piedalīties konferencē ir uzaicināti Latvijas Bankas pārstavji, lūgsim paust savu viedokli par krīzes risinājumu variantiem arī valdības sociālo partneru pārstāvjus. Paredzams, ka šis pasākums radīs būtisku starptautisku rezonansi.

    Pieteikšanās dalībai: sa@nri.lv. Vēlams norādīt, vai plānojat piedalīties debatēs. Konferences dalībnieku reģistrācija 13 janvārī pie LU Lielās aulas no plkst. 11.30.

    Informāciju sagatavoja Sergejs Ancupovs, Nacionālo resursu institūta direktors.
    Mob.tal. 29244127

  • Tā dziesma nav mana. Es viņu pirms daudziem gadiem no drauga ,,nozagu,,. Tā kā pastāvīgi koncertēju visādos pasākumos , tad …pēc iespējas pat sakopēju šo dziesmu , izdalu un lapas atstāju pa visu Latviju , kur ierodos. Tikko šo dziesmu dziedāju Ordeņu brālības pasākumā latviešu biedrības namā. Nu jau šo dziesmu dzied pat Doma koris, Straupes koris utt..Baznīcās tā ir jau visizplatītākā dziesma.
    Par šlāgeriem. Es , muļķis jau 80. gadu beigās uztaisīju bioloģisko saimniecību, slaucu gotiņas , cerēju taisīt savos Alaiņos Straumēnus, ….bet piens bija jālej zemē…Piegriezās , kad kāds Ģēģera klerks ASV izgāzās ar vienu prostitūtu. Tad jau sapratu , ka Latvija iet pa burbuli, jau tad. Tajā laikā atbrauca Zeļļi un palūdza kādu dziesmu un dzeju. Iedevu viņiem RUdzupuķes, Lillijas,

  • Vēl Tu nāc, Skaudību ,Dzērvenīti, Liepas zied, utt. Tās visas dziesmas aizgāja topos.
    Par vienu dzejolīti Zeļļi man samaksāja kā par vienu govi…
    Lauku avīzē rakstīja , ka jaunsaimnieki var iet uz mežniecību un paņemt cirsmu atbalstam , bet aizgājis uz turieni , par mani pasmējās, neviens neko nedeva. Bet tajā pašā laikā mežus grieza intensīvi visādi draboņi un pa saviem kanāliem , nemaksādami nodokļus ,laida uz ārzemēm…Bezkaunīgākie vienas cirsmas vietā grieza nost visu mežu un mežsargi tikai plātīja rokas…Es vispār nesaprotu, kā valsts var laist ārā apaļkoksni? Tas būtu nekavējoties jāaizliedz. Jā sākumā zustu nodokļi , bet , ja laikus to būtu darījuši , tad koka pv būtu grandioza un mums būtu pilns ar kokapstrādes un rūpniecības uzņēmumiem

  • Paldies Tev, Aivar, par visiem Taviem centieniem! Dziesma ir ļoti svarīga. Tauta, kas dzied, vēl ir dzīva un tai viss vēl ir iespējams.

  • Es , protams rakstu visāda tipa skaņdarbus , pat instrumentālos. Grupā Ferrum rakstīju hevy metall tipa dziesmas . Toreiz bij mana slavenā Dzērvenīte. Grupai Ferrum bij daudz politiska rakstura dziesmu. Es pagrīdē koncertēju pat ar Viktoru Coju.8o. gados aģitēju par Latvijas neatkarību. 87. gadā , kad mikrofonā Dzērvenīte mēneša laikā , kā pēdējā iesniegtā dziesma no 61. vietas uzskrēja uz 6. vietu, vietējie komunisti pārbijās ne pa jokam. Un Latvijas radio lika nepielaist grupu Ferrum Mikrofona aptaujas koncertos. Toreiz , Rīgas sporta pilī nosauca pirms koncertiem visas grupas , manu nenosauca un es devos prom. …es nezinu , kā manējie grupas biedri sarunāja , bet mūs tomēr pielaida pie Dzērvenītes izpildes Mikrofonā. Tas bija par to , ka mūsu Ferruma uzstāšanās bija demonstratīvas pret komunismu.Atceros, man bij tāda dziesma – ,,Staļins pa dzimtenes plašumiem iet,, ,,Latvijas zelts – brīvība,, vispār bija tops nr 1. Visi lūdza lai ierakstām to dziesmu, bet mums vienkārši nebij laika, cēlāmies un gūlāmies…. Tie bij milzīgi šovi. Tauta dziesmas dienas laikā dziedāja pa Cēsu ielām….Tāpēc man tagad sāp. Es taču aģitēju par latvijas neatkarību…..Sieva reizēm saka – vācamies prom no šīs valsts…
    Jāni , man tā Boiža interesē, vari sameklēt galus?, gribu šo to pasākt..

  • Jā, koksne var būt ne tikai kurināmais un būvmateriāls, bet izejviela vairākām ķīmiskās, farmaceitiskās, kosmētiskās un citām rūpniecības nozarēm. Arī zāļu ražošanai.
    Izejmateriālu izvešana un vienlaicīga grimšana parādos ir raksturīga kolonijām. Latvija jau kopš 1991. gada faktiski ir kolonija. Mūs šo visu laiku ir ciniski aplaupījuši, pazemojuši un izsūkuši “brīvā tirgus” un “vispārcilvēcisko vērtību” vārdā. Pat Padomju savienība mūs tā neeksplotēja. Meža resursi tika saudzēti un kopti.
    Taču tas nav iemesls nolemtībai. Katra kolonija var atbrīvoties un kļūt par saimnieku savā zemē. Gandrīz visas dienvidaustrumu Āzijas valstis, kas tagad plaukst, vēl nesen bija kolonijas.

  • Es Ainu Božu atradu draugos.lv. Pateicos viņai par dziesmām. Ja Tev nav tiešās piekļuves caur draugu draugiem, vari viņu uzaicināt draudzēties vai vienkārši uzrakstīt vēstuli. Viņa dzīvo Valmierā. Aina arī glezno. Atradu tekstu: “Muzikālā apvienība “Vienalga man” ir mūzikas autores, dziedātājas, gleznotājas un psiholoģes Ainas Božas radošā laboratorija, kas dibināta 1993.gadā. Kopš 1993. gada “Vienalga man” ir jau izdevuši deviņus albumus.”
    Jā, tajos gados dziesmai bija milzīgs spēks. Atceros, kā Cēsīs tūkstoši ar asarām acīs dziedāja “Celies, pirmais stāvs..”
    Paldies Tev par informāciju. Pameklēšu tos pagrīdes dziesminiekus, kas modināja.

  • Kā šitajā papā lasīt nākmās atbildes?

  • Jānim K.
    Jā , es pat Cēsīs dabūju visvairāk tautas balsu tajā folkfestivālā. Toreiz es tieši dziedāju to Dziesmu – ,,Latvijas zelts – brīvība,, Atceros, noslēguma koncertā ,es ar Niku Peraškēvicu uznesu uz Cēsu estrādes vienu Ņujorkas latvieti , ratiņos un mēs trijatā dziedājām dziesmu ,, latvija , latvija , spīdēs mums uzvara, tiklīdz kā norībēs pēdējais šāviens , Latvija brīva tad būs…,,
    Tā arī pēc dažiem gadiem tas notika. Tā kā es tur biju pie festivāla vadības , tad aizmirsu parunāt ar vienu cilvēku , kas visu laiku to festivālu filmēja. Viņu es esmu redzējis epizodiski televīzijā vēlāk. Viņam bija gaiši mati. Tagad varētu būt pie sešdesmit. Ai kā gribētu paskatīties tos materiālus….

  • O jā, es biju tajā folkfestivālā. Protams, kā klausītājs un līdzdziedātājs. Es pats esmu bijis tikai folklorists. Kādu laiku dziedāju arī katoļu baznīcas korī.
    Jā, to festivālu filmēja. Zini, Aivar, – vienkārši jāmeklē. Varbūt ar to pašu DC++. Ir cilvēki, kas tādas vērtības kolekcionē. Jāmeklē, jāinteresējas.
    Esmu arī Imanta Kalniņa dziesmu cienītājs. Un man izdevās savākt visus viņa dziesmu ierakstus. Sākot no pirmajiem 2xBBM koncertiem.

  • Hei, Aivar, man viena ideja! Tu taču tās dziesmas neesi aizmirsis? Kā būtu, ja Tu tās iedziedātu tagad, kaut vai amatierstudijas līmenī un ar tiem spēkiem, kas sameklējami. Un pēc tam atrastu veidu, kā šīs modinošās dziesmas atkal izplatīt tautā.
    Tiešām bēdīgi, cik tālu tie, kas kādreiz ar asarām acīs kopā dziedāja par brīvību, nu ir aizklīduši prom no sava brīvības ceļa. Varbūt tagad tieši vislabākais laiks atkal mosties un savākties.
    Un, protams, jāapzina arī citi bardi, kas vēl dzīvo. Un jāsāk ar dziesmu atgūt to, ko esam pa šiem gadiem zaudējuši. Protams, dziesma nav viss, ar dziesmu vien nepietiek, taču dziesma ir ļoti spēcīgs ierocis! Caur dziesmu runā dvēsele, ar dziesmu var pacelties virs sīkiem ego apsvērumiem.
    Katrā ziņā, man patiess prieks ar Tevi iepazīties. Piedod, ka vakar Tev tā neadekvāti uzbraucu. Vienkārši savās cīnītāja gaitās biju pārsātināts ar tiem čekas stāstiem, kurus bieži lieto nevietā.

  • Tas gaišmatainais vīrs iespējams strādāja televīzijā , liekas reizēm viņu redzēju kaut kādās intervijās. Pēc sejas uzreiz viņu atpazītu. Tagad neesmu manījis. Tāds , drusku līdzīgs Zariņam , bet smaidīgs…Iespējams viņš bija arī kādā dok. filmu studijas biedrs.
    Ferruma dziesmas varētu tikai ,,Latvijas zeltu,, . pārējās ….grūti , jo mēs skaņadarbus krāmējām kopā diezgan sarežģīti muzikāli, bet man ir pietiekami dziesmu par tiem laikiem ar ģitāru dziedāmi. Protams , ka Kaspars šo lietu turpina un viņš ir malacis. Dzejas dienās pie Raiņa bija arī Kaspars, jo dzejnieki grib šo tradīciju turpināt tā , pie Raiņa, jo , rakstnieku savienība atteicās taisīt Raiņa dienas pie Raiņa rudenī. Es tajā pasākumā uzliku skaņas aparatūru un viss notika…
    Nenoliedzami, Tavu ideju apsmadzeņojot, ir jāpiesaista arī dzejnieki. Es jau te piedāvāju priekšlikumu dzejniekiem rīkot dzejas lasījumu , kā atbalstu telšu pilsētiņai – ,,Dzeja tumsā,,. Proti, dzeju lasa dzejnieki naktī , kādā zālē. Ir tikai viena problēma par telpām. Kur varētu lēti izīrēt telpas? Būtībā šō telšu pilsētiņu neviens neuzklausa , nejūt līdz utt…Būtībā klusums.
    Atceros , biju Maskavā, pirms puča dienās , ceļā no Gruzijas. Pie Sarkanā laukuma bija simtiem telšu , visādu papīra mājiņu, no vienas jau nāca līķa smaka….

  • Jānim K.

    Man folkfestivāla ceļojošās balvas Pāns un Pegass ir saglabājušās. Jo pēdējos divus administrēju es , sadarbībā ar V. Atālu. daudz foto atstāju pie Jura Vilcāna, kad viņš mira, man bija kauns iet pie vecākiem un savākt sava lietas. tagad it kā vajadzētu…
    Atvainojos par rakstiskām un valodas kļūdām , parasti nepārlasu , ko esmu uzrakstījis. Baigais laiks paiet pie datora.
    Varbūt ir kāda ideja par telpām Rīgā!?

  • Jānim k.
    Mans e – aivars.lapsans@gmail.com

  • Hei, “Dzeju tumsā” jārīko nevis telpās, bet tur, kam šis pasākums veltīts. Tātad tieši telšu pilsētiņā, kamēr tā ir! AR to arī būs pievērsta uzmanība un apliecināts gods tiem cīnītājiem.
    Aivar, tas būtu svētīgs un bezgala vērtīgs darbs – apzināt, savākt un mobilizēt visus iespējamos bardus, dzejniekus un visu ar to saistīto. Viņi šai komercijas un atkarību telpā droši vien jūtas nevajadzīgi. Lai gan patiesībā tieši viņi ir visvairāk vajadzīgi!
    Starp citu, Kaspars Dimiters kādu laiku diskutēja arī te, Tautas forumā. Uzskatu viņu par savu draugu. Lieki teikt, ka arī viņam te uzbruka tie paši sektanti un visa noliedzēji. Un Kaspars nolēma pasaudzēt savus nervus, kas labāk var noderēt radošā darbībā.
    Jo it visur, kur vien runas izstiepjas un paliek bez darbiem, tās drīz deģenerējas dogmās, tukšmuldēšanā, nihilismā, abstraktā pārgudrā spriedelēšanā, savstarpējā apkarošanā un noliegumā.
    Bet štrunts par to! Manuprāt, esam nonākuši pie lauka, kas var nest labus un bagātīgus augļus! :)

  • O-o-o jā! Valdis Atāls! Žēl, ka Juris Vilcāns miris. Varbūt arī Ieva Akurātere būtu gatava iesaistīties? Ja pareizi sapratu, viņa piedzīvojusi garīgu pārdzimšanu.
    Re, cik mēs esam bagāti ar cilvēkiem, kas ir patiesi vērtīgi un var sniegt milzīgu pakalpojumu Latvijai grūtā brīdī!
    Jo ne jau tie streipi un ēlertes mobilizēs Latviju. Viņi tikai dara savu labi algotu darbu, ko apmaksā spēki, kas raduši citus muļķot, aplaupīt, paverdzināt, kontrolēt, manipulēt, izmantot.
    Viņi skaisti skan vienīgi apstākļos, kad netiek pieļautas alternatīvas balsis un kad ļaudis tiek turēti dezinformācijas mucā un caur spundi baroti. Laiks no tās mucas līst laukā! Nav ko blenzt TV un klausīties streipu seklās banalitātes. No TV hipnosnaudas latviešus atraus dzīva dziesma par brīvību!

  • Bet tur taču pat naktīs ir mašīnu troksnis…Kā var lasīt dzeju, ja dzīvo Rīgā , ja iespējams, aizej ap 4 naktī, paokšķerē , vabūt mašīnas nebrauc , kaut gan šaubos…
    Par ievu A. pārkonfesionēšanās jau nav garīga izaugsme.

  • :) dziesmota revolūcija ar spēcīgiem, labiem tekstiem var modināt garu, tautas apziņu, var iekustināt, stiprināt. Tas jau ir kāds risinājums un daudz tuvāk kādai reālai un nozīmīgai rīcībai, ne vien tik gudrām frāzēm, tukšmuldēšanām, savstarpējām apkarošanām, salmu kulšanai, vētras taisīšanai ūdens glāzē.
    Dziesmai ir spēks, tā var vienot, stiprināt, virzīt. Te nedomāju pajoliņus ar pastalām basās kājās aizgrābti dziedam sēras tautasdziesmas, naivi cerot uz saulītes siltumu un brīnumu nokrišanu no zilām debesīm, bet gan garā stiprus un modrus cilvēkus, kas spēj, var sevi izteikt un pieteikt dziesmā, arī tādus, kas gatavi šai dziesmai pievienoties, iekrist skaņu un vārdu jūrā, un ja tā būs, neizbēgami sekos viss pārējais.
    Mēs Latvijā, mēs Latvijai!

  • Arī lielie plašsaziņas līdzekļi (BBC, pareizāk sakot, BBC’s business editor) jau atzīst, ka Islandei ir tiesības negribēt maksāt:
    http://www.bbc.co.uk/blogs/thereporters/robertpeston/2010/01/were_all_icelanders_now.html
    ————————————————————
    Citāti:
    “However most of us should surely empathise with the majority of Icelanders who don’t see why they should be punished for the greed and stupidity of a handful of banks and bankers.
    Actually, let’s be clear: they will vote in their referendum on whether they should be punished yet more for the mistakes of their banks; there’s no doubt that Iceland and its citizens have already been firmly spanked for the failures of their financial system.”
    ———————————————————–
    “So let’s be honest, Icelanders’ reluctance to dig into their pockets to the tune of £3.4bn to repay Britain and the Netherlands is understandable.

    And for me what this saga illustrates is something I’ve been banging on about for ages, which is the democratic deficit between people and finance, between citizens and big banks.

    Icelanders now know, more than any nation on earth, that when banks run into difficulties, they have to be bailed out by all taxpayers.”

  • Lai Dievs svētī Islandi! Un arī mums lai palīdz saņemties gudrību un drosmi ir šo pašu ceļu!
    Glābsim tautu un tās resursus, nevis blēdīgu baņķieru privilēģiju parazitēt uz citu nelaimes rēķina!

  • Atvainojos, “ir” vietā bija domāts “iet”

  • Cerams, referenduma rezultāti netiks viltoti. Citādi sanāks pavisam nelāgi: “Jā, mēs gribam, lai katram no mums, ieskaitot bērnus, pensionārus un invalīdus, liktu maksāt 30000$ svešu parādu”.

  • Nespēju izsekot šiem komentāriem!Kā jau teica arī Mariona. Kvantitāte nav pārgājusi kvalitātē.Un rezultātā…
    Uzrakstīju vakar divus komentārus Nra. Par nepieciešamību vienoties atbildīgiem vēlētājiem:http://zinas.nra.lv/viedokli/baiba-lulle/13390-13-janvara-maciba-vel-japilnveido.htm
    Un inervijai ar A.Štokenbergu, piesaucot viņa vārdus, ka šī Saeima nav pelnījusi turpmāku eksistenci:http://zinas.nra.lv/latvija/politika/13420-stokenbergs-man-nozaga-svetku-sajutu-pilns-intervijas-teksts.htm

  • Komentārs pie raksta par Jaunu stāstu:

    Jurijs: Janvāris 12th, 2010 at 9:12 am
    Var iet ilgu un tālu ceļu meklējot Patieso Laimi. Tas ceļš ved savas sirds iekšpusē. Tas neatrodas ārpus mums.
    Bieži esam apmaldījušies savu vērtību un priekšstatu mežā. Patiesībā, tikai tie, kuri apmaldās, var atrast kaut ko nebijušu! Un jo lielāka neizpratne par laiku, vietu un nākotni, jo lielāks un dižāks atklājums mūs sagaida.
    Paaudzi no paaudzes mēs tiekam atbrīvoti, un tagad esam gatavi atklāt vēl lielāku brīvību, kas vienmēr bija mums līdzās. Tā atrodas vispieejamākā vietā – mūsos. Protams šo vērtību nevar iemainīt, nopirkt vai izmērīt. To arī neapsargā kā visu, ko nopērk par naudu. Kādam lielāks, kādam mazāks, katram savs piepildījuma mērs…
    Daži cieš. Arī no lepnuma…
    Kādi ir tie, kas nāk mūsu vietā?
    Viņi lūkojas uz mums ar citādām acīm.
    Viņi vairs netic tam, kam bez ierunām ticēja iepriekšējās paaudzes. Viņi nejauc konkurenci ar progresu, jo tie nav sinonīmi.
    Viņos ir piedošana, un viņiem tiks piedots. Viņi nāk, un naudas vara aiziet kā netīrs kūstošs sniegs.
    Sniegam nokūstot, skatam atklājas dažādas lietas. Uz savas zemes pie savas mājās – tas nav smieklīgi. Tā vien likās – neviens neuzzinās…
    Arī domas, ko cilvēki piedzīvo: tās neviens nedzird – bet kaut kur tās mīt un ar kādu runā.
    Aizies tas, kam jāaiziet, aizskalos to, ko jāaizskalo. Sagaidiet tos, kas nāk. No visas Savas Sirds, sargiet spārnus un ļaujiet piepildīties visām cerībām.

    http://e-notars.blogspot.com/

  • Vēl gribu padalīties ar vienu ideju, kuru saņēmu Lauras savā e-pastā:

    “Uz vēlēšanām vajadzētu gatavoties, vienojoties vēlētājiem – domubiedriem (tad Latvijā būtu Viedie Vēlētāji), un viņiem vajadzētu izstrādāt sev vēlamu
    programmu, pašiem atrast krietnus tās izpildītājus vai arī sarīkot konkursu. Tad mēs būtu krietni, viedi darba devēji saviem pārstāvjiem valsts varā. Vai utopija? Bet varbūt jāsāk šī sēkla sēt? Esmu ar dažiem aprunājusies. Skumji, ka daudzi neapzinās savu atbildību kā Darba
    Devējiem šādā nozīmē. Un tas cilvēkos ir jāmodina, manuprāt.”.

  • P.S. Ideja par to, ka vēlot mēs dotu “darbu”,nevis “varu”.
    Vai tā nav tā jaunā paradigma, kuru meklējam?
    Jauna platforma attiecībām un sadarbībai.

  • Daudzi analītiķi prognozē, ka ja šī valdība kritīs, prezidentam nāksies rosināt Saeimas atlaišanu un sludināt jaunas Saeimas vēlēšanas.

    Esmu pārliecināta, ka daudzi uz to gatavojas. Ir sagatavotas visādas programmas, ko runās un darīs, līdzko pienāks tāds brīdis.

    Visas būs dažādas. Būs arī daudzkas kopīgs, bet to visdrīzāk nepaspēs ne uztvert un saprast, ne izdomāt, kā reaģēt, jo viss notiks ĻOTI STRAUJI un ĻOTI SKAĻI.

    Procesus mēģina vadīt tie, kuri izdomājušipašu scenāriju. Tomēr sarežģītās sistēmās sagatavoties praktiski nevar. Tāpēc nav tik svarīga izdomāta un izplānota darbība, cik tie principi, ar kuru palīdzību var saprast un pašorganizēties uz vietas, situatīvi, vienlaicīgi un efektīvi dažādas vietās.

    Piedāvāju paskatīties uz šo mūsu diskusiju kā uz tādas iespējamās visas Latvijas situācijas atspoguļojumu jeb “modeli” un ar savas šeit gūtās kopīgās pieredzes palīdzību saskatīt atrisinājumu.

    Visā diskusijās gaitā skaidri iezīmējās divas lietas, kuras bija kopīgas pilnīgi visiem, kuri par to izteicās.

    1. Jānis ierosināja sekojošo: “… manuprāt, jātaisa nevis prasības valdībai, bet valsts atjaunošanas principus, kurus var pieņemt visa sabiedrība…”. Aigars skaidri izteicās, ka šo lietu saskata kā kopīgu (sk. A.B. komentāru 06.01. plkst. 8.21 p.m.) Arī Raimonds un vēl daži pasvītro, ka tas ir galvenais. Šis priekšlikums tiek aplūkots kopā ar ideju par to, ka ar šādu programmu “jāapbruņo” Telšu komūna, kura sākusi meklēt atbalstu sabiedrībā, ne valdībā. Pigori tikmēr ir jau apkopojis, papildinājis un publicē iespējamos tādas programmas punktus. Iznāk pagari, nepilnīgi, daudz jautājumus izraisoši – visi jūt, ka tāda pieja dos tikai programmu kādam labi organizētam spēkam (partijai vai citam organizētam grupējumam/biedrībai), bet ne tautas kustībai (Telšu komūnai, kura tādu ap sevi jau veido). Diskusja turpinās vēl saspringtāk, jo daži ir gatavi turpināt tajā pašā garā un papildināt šos punktus, bet citi neredz tur nekādu perspektīvu saskaņā ar pašu nodoma būtību (lai būtu viegli saprotams visai sabiedrībai)…

    2. Latvija kā Kopīgās Mājas (vai Māja). Ierosina Mariona. Jānis kā šī raksta Autors to dedzīgi atbalsta, tātad šī pieeja no viņa puses tiek pieņemta kā pilnībā atbilstoša šeit publicētā raksta nodomam, iecerei. Tai pašā dienā (07.01.) no rīta jau ir publicēts viens Stāsts (A.B.) par pilsētu, māju un cilvēkiem tajā. Būtībā abas opozīcijas puses pieņem vienu un to pašu līdzību, tēlu, – tātad VALODU. Tikai viens attēlo esošo situāciju (māja pa pusei “saspridzināta”), bet otrs – vēlamo (“…man patīk doma par Latviju kā māju. Māju uz stipriem pamatiem, māju ar savu gudrību un tradīcijām, māju ar visām paaudzēm un bērniem. Māju, ko gudri cilvēki nepārvērš par kazino, tirgu, bordeli vai ieskrietuvi. Māju, ko neieķīlā tuvredzīgiem mērķiem. Māju, ko iekārto pēc saviem labākajiem ieskatiem, nesaskaņojot to ar pašieceltām globālām autoritātēm. Māju, kurā katram sava vieta, mērķis, teikšana, kurā kopīgos lēmumus pieņem apspriežoties, rēķinoties ar visiem un vienojoties par visiem labāko. – Jānis, 07.01. 9.47 p.m.). Pēc stundas: “Kā mūsu māja sadarbosies ar kaimiņiem – ar citām mājām. Vai dibinās kooperatīvu, vai arī stāsies kādā miglainā mafijā, kurā pašam nav teikšanas un citi Tevi diskriminē (domāta ES).
    Nu vienkārši fantastiska metafora! :)
    Tā mūsu tēma iegūs otro elpu! :
    Lai veicas visiem! :)”.

    Vēl pēc dažām stundām (jau pa nakti) es (A.M.) nopublicēju savu Stāsta par esošo māju (pašreizējo Latviju kā mūsu māju) tulkojumu, lai būtu skaidrs visiem, ņemot vērā to, ka pats Autors izvēlējies Mājas tēlu kā Kopīgās Valodas pamatu.
    Nākamajā dienā (08.01.) Jānis ir prom, toni uzdod Pigori, kurš par Jāņa (kā Autora) doto uzdevumu ir aizmirsis (vai nav to vispār kā uzdevumu uztvēris, nezinu) un turpina modri “dežūrēt pie vārtiem”, kuros var “parādīties” Aigars, it kā tas būtu tas galvenais, no kā jāaizsargājas, ja gribam nonākt pie rezultāta.
    Secinu: Pigori pa šo laiku jau izveidojusies sava “dienas kārtība” (programma, kuru jāsaliek pa punktiem (vai plauktiņiem), un ABAS šīs diskusijas KOPĪGĀS LIETAS (kuras tikko minēju) nav piefiksējis, tātad tajā dienā Kopīgo (kopsaucēju) nemeklēs, bet, ja viņam neviens netraucēs, pabeigs sevis iesākto un nopublicēs, kad būs klāt Jānis un varēs apspriest.
    Es uztaisu “skandālu” (vēlreiz At-vainojos!!!), jo uzskatu, ka GALVENĀ VĒRTĪBA visā šajā darbā ir KOPĪGAIS, VIENOJOŠAIS. Jo tieši tā ir Galvenā Visas Sabiedrības Problēma, kuru būtu LABI, ja MĒS varētu šeit atrisināt RADOŠĀ KOMANDĀ (jauna tipa “think tank”). (Domāju tā joprojām. Ko līdz, ka Latvijā atkal nāks daudz cilvēku ar daudz labām domām, porgrammām, idejām utt., ja nebūs Kopīgas Valodas, Vienotas labprātīgas, saprotamas komunikācijas un rīcības platformas, atskaites punkta? Vajag visai sabiedrībai nodemonstrēt Īsto visu problēmu cēloni un Īsto pieeju RISINĀJUMAM – ne tikai gatavu programmas variantu, kā visi jau līdz šim darījuši (un kur mēs pie tam esam?) Vajadzīgas abas lietas kopā.)

    Ceru, ka šī refleksija būs noderīga.
    Atvainojos par to, ka daru to ar novēlošanos – mums visiem ir tādas kā fāžu nobīdes savā starpā laika ziņā (nav pilnīga vienlaicīguma, nemaz jau nerunājot par klātbūtni kā tādu)!
    Nu, un gadījumā, ja kāds jūt, ka būtu labi, ja es vēl par kaut ko atvainotos, tad arī to es tagad daru! Jo rīt atkal visu dienu nebūšu pie datora. Lai veicas!
    P.S. Un neaizmirsīsim par saukli VV!: Vienoti Viedumā; Viedie Vēlētāji; Vienotie Vēlētāji; Viens=Visi…

  • Par tēmu:
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191039
    ————————————————–
    Citāti no raksta:
    “Latvijas Universitātes profesors politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka Latvijā vērienīgas protesta akcijas nenotiek, jo cilvēki nezina, ko protestos prasīt un protestēšanas pieredze Latvijā ir samērā neliela.”
    “«Latvijā bieži vien pietrūkst skaidrības, uz kurieni mēs ejam, ko mēs prasām no tiem, kuri rīkojas, mūsuprāt, nepareizi,» sacīja Rozenvalds. Viņš atgādina, ka Tautas frontei savulaik bija skaidra ideja, ko grib un par ko cīnīties.”

  • Jā, Pigori, es šai ziņā Rozenvaldam piekrītu. Viss ir tā samudžināts, t.sk. un jo sevišķi pati valoda. Tie paši tautfrontieši, pašu Rozenvaldu ieskaitot, 1991. gadā jau neteica, ka viņu nolūks ir tautu aplaupīt, atņemt tai rusursus, izklīdināt pa pasauli, pakļaut izmiršanai utt. Viss jau notiek it kā cēlu mērķu vārdā un tie procesi tiek saukti maldinošos skaistvārdiņos, tiek viltota vēsture, apziņa pārblīvēta ar visādām informatīvām drazām utt. Bez tam vairums cilvēku ir kūtri, neinteresējas, nemeklē kopsakarības, neizglītojas, nedomā. It sevišķi jaunieši, kuri nemitīgi sevi pieslēdz kādam bezjēdzīgam troksnim un/vai tēliem, lai smadzenēm nedotu ne sekundi miera, kurā varētu sākt darboties pasaules uztveres, domāšanas un intuitīvie procesi. Daudzi cilvēki bēg no klusuma. Arī vecie, kas lielu dienas daļu nosēž pie TV vai kādas raidstacijas muldēšanas fonā. Reti kurš lasa grāmatas.
    Ja runā par notiekošajiem procesiem, es patiešām nevaru nosaukt neko labāku par jau minēto Elenas Braunas Web of Debt. šajā grāmatā arī visa vēsture, cīņas un pagrieziena punkti, kā šī parazitārā sistēma iesakņojās. Un grāmata uzrakstīta daudzdimensionāli.

  • Varbūt slāpes izzināt pasauli piemānītas ar visādām elektroniskām un citām rotaļlietām? Taču tās ir tikai rotaļlietas, pasaules tajās nav.
    Varbūt var sākt ar to, ka savu dzīvi attīram no visa liekā?

  • Par Web of Debt – taisos, kad būs laiks, iepazīties. Šo citātu no raksta iekopēju tāpēc, ka likās, ka tas atbilst šeit komentāros paceltajai idejai par Latvijas atjaunošanas programmas formulēšanu utt.
    ————————————————————–
    Par izzināšanas vēlmes trūkumu piekrītu – pievēršot kaut cik padziļinātu uzmanību medijiem, to simbolikai un prāta programmēšanas elementiem, kas tajos tiek izmantoti, kļūst skaidrs, ka šī bezdarbība, intereses trūkums par svarīgo nav radušies paši no sevis. Mediji (ieskaitot “vietējos” un vietējos) cilvēkus programmē dažādos līmeņos: sākot no prastām “NLP” metodēm un nekorektas argumentu uzbūves līdz pat simbolikai un sublimināliem vēstījumiem. Tāpēc cenšos savu iespēju robežās arī ikdienā cilvēkiem uz to norādīt.
    ———————————————————–
    Starpcitu, vai kādam gadījumā nav sanācis ierakstīt vakardienas LTV1 raidījumu “Jaunā Nedēļa”? Es biju šokā par to, cik atklāti tur VVF atzina lietas, kas līdz šim tika noliegtas (par ES nākotni, nacionālo valdību likvidēšanu un ES “reģionu”, kuri nesakrīt ar pašreizējo valstu robežām, veidošanu). Gribētos pārliecināties, ka es tiešām neko nepārpratu. (Tajā raidījumā bija arī klaja ES propaganda, faktiski viss raidījums no šādas propagandas sastāvēja).

  • Pigori, uzrakstīt atjaunošanas programmu var. Taču nepieciešams pastāvīgs mēdijs, caur kuru var nepārtraukti, pacietīgi strādāt: informēt, skaidrot, uzturēt atgriezenisko saiti u.tml. Un vienlaikus nepieciešams rīcības fons, jo neviens mēdijs nevarēs normāli attīstīties, ja tas neizpaužas arī reālā aktivitātē, ja tas karājas bezdarbības vakuumā.
    Re, Latvijā jau ir cilvēki, kas izmisuma dzīti sākuši darboties, piemēram, dzīvot telšu pilsētiņā, bet viņu darbībai nav idejiskā fona un pamata. Bez tā viņi ir tikai cilvēki, kas grib labu un ir gatavi tam ziedoties, bet konkrēta plāna viņiem nav. Piemēram, Gints Gaiķēns prasa radīt darbavietas, kas ir labi, bet arī pats nezina, kā to konkrēti organizēt. Latvijā arvien nav neviena alternatīvā mēdija. Tāpēc nav jēgas visu laiku vainot esošos mēdijus, bet gan jākoncentrējas uz alternatīvā mēdija radīšanu.
    =======================================================
    Starp citu, te materiāls par to, kā 13. janvāra dalībniekus arvien vajā:
    http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/299933-piedzivojums_parverties_murga

  • Ak jā, tā raidījuma ieraksta man nav, taču esmu pārliecināts, ka Tu saprati pareizi. ES neveidojas kā valstu apvienība, bet kā impēriska telpa, kas sadalīta zonās vai joslās. Katrai zonai savas funkcijas. Tāpat kā kādreiz bija Romas impērijas centrs un perifērijas. Impērija pastāv, kamēr tā spēj izplesties vai paplašināties, t.i., tikt pie arvien jauniem resursiem, kas to baro. Tā ir kā finanšu piramīda, kā ponzija shēma, kā vēzis. Tiklīdz vairs nav ko aprīt, shēma sagāžas.

  • Tā ir, vainot medijus nav jēgas. Vainošanai vispār nav jēgas – vienalga, vai runa ir par medijiem, politiskajiem darboņiem vai ko citu. Taču “vainošana” nav tas pats kas “stāstīšana par”, “analīze”. Es domāju, ka patiesi spēcīgs alternatīvs medijs radīsies tad, kad sabiedrība apzināsies tā nepieciešamību. Bet lai apzinātos tā nepieciešamību, ir jāsaprot esošo mediju trūkumi. T.i., rupji runājot, lai rastos piedāvājums, vispirms ir jābūt pieprasījumam. Šis pieprasījums jau pamazām briest. Gan jau būs labi.

  • Jā, tā ir par ES kā tu saki. Man lielu izbrīnu izraisīja tieši tas, ka tas vairs netiek slēpts. Vēl nesen jebkurš politiķis, atbildot uz šāda veida jautājumiem, apgalvotu, ka tas viss ir blēņas un ES kontekstā nav ne runas par suverenitātes zaudēšanu, nacionālo valdību likvidēšanu utt.
    ————————————————————
    Tikko atcerējos arī to, ka raidījumā ES uzbūves principi tika salīdzināti ar ASV un Vāciju, it kā tas nebūtu nekas īpašs.
    ————————————————————-
    Visvairāk man nepatika doma par “reģioniem”. Jādomā, ka ar to ir jāsaprot lielo valstu šķelšanu mazākos ES reģionos un mazo valstu šķelšanu/apvienošanu ES “reģionos”, kuru robežas atšķirsies no pašreizējo valstu robežām. Tādējādi tiek izslēgta izstāšanās iespēja (jo nav vairs kam izstāties – dažādas bijušo valstu daļas tagad atrodas atšķirīgos reģionos) un apgrūtināta nacionālo valstu atjaunošanas iespēja to agrākos veidolos “post-ES periodā”. Protams, jācer, ka tik tālu neaizies un šī struktūra sabruks ātrāk nekā tai izdosies īstenot savus vērienīgos plānus.

  • Jā, protams. Lai gan pieprasījumu var arī stimulēt. Piemēram, piedāvājot cilvēkiem “īstu mantu”, kuru daži atzīs un spēs novērtēt jau tagad.
    Faktiski jau mums līdzīgi domā daudzi, lai arī citiem vārdiem. Bet šajā negatīvajā telpā viņi baidās savas domas paust. Tāpēc autentiski raksti ir svarīgi, lai šie cilvēki nejustos vieni. lai apjaustu, ka līdzīgi domā arī citi.
    Piemēram, arī 1986. gadā, kad jaunās domas izteica pirmie indivīdi, sākumā viņi sabiedrībā neguva atsauksmi. Atceros, kādu citādi pašpārliecinātu un aktīvu ārsti. Es viņai iedevu lasīt pagrīdes žurnālu “Auseklis”. Sarunu līmenī mēs bijām domubiedri. Taču mājās viņu pārņēma tādas bailes un panika, ka viņa žurnālu sadedzināja krāsnī. Bet vēl pēc kāda gada vai diviem tai žurnālā paustās idejas (tur nebija nekā radikāla) pieņēma tūkstoši, tās rakstīja pat un atspoguļoja pat padomju prese.

  • Jā, pigori, arī angļu kolonizatori, izvācoties no kolonijām, tās sašķērēja uz kartes ar lineālu. Piemēram, kurdi tika sadalīti starp 4 valstīm, puštuni dzīvo gan Afganistānā, gan Pakistānā, gan Irānā. Tadžiki ir gan Tadžikijā, gan Afganistānā. Kuveitu atdalīja tā, ka daļa tās tautas palika Irākā, bet savukārt Irāku salīmēja tā, ka tajā dzīvo gan etniski, gan reliģiski sašķeltas tautas: sunīti, šiīti, kurdi, arābi utt. Un tagad imperiālisti ar to visu manipulē kā ar viegli sprāgstošu maisījumu, neļaujot nevienai valstij nostabilizēties.
    ———————————————————-
    Tās idejas par vairākjoslu Eiropu faktiski tika paustas arī agrāk. Es to plānu esmu citējis kādā no savām grāmatām jau 1999. vai 2000. gadā.

  • Paldies par piemēriem!

  • Lai būtu precīzāk, jānorāda, ka arābi līdz I pasaules karam bija Osmaņu impērijas (tajā dominēja turki) sastāvā. Bet briti ar Arābijas Lorenca (britu karavadoņa) starpniecību stimulēja arābu sacelšanos pret turkiem, apsolot arābiem brīvu pašnoteikšanos un neatkarību. Bet pēc Osmaņu impērijas sabrukuma radušos vakuumu momentāni aizpildīja briti un franči. Un tagad uz kartes redzams, kas no tās arābu pašnoteikšanās iznācis. Arābi – viena no sadalītākajām nācijām.

  • Te Juris Paiders apraksta, kā slepenībā, ar viltu, meliem un šantāžu mums tiek uzspiesta parādu verdzība:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/juris-paiders-1/13728-banka-slepenibas-plivura.htm

  • Paldies, interesants raksts. Starpcitu laikam vakardien vairāki ziņu portāli (t.sk. NRA) publicēja rakstu ar nosaukumu “Problēmas arī “Hipotēku un zemes bankai”". Un, ja šo nosaukumu tagad ievadīt Google, obligāti pēdiņās, tiek atrasti 5 rezultāti. Nevienā no rezultātiem nav “Saglabātās kopijas” un nevienā no rezultātiem raksts vairs nav atrodams (plkst. 11:15). Portālā bizness.lv cilvēki ir atzīmējuši, ka raksts ir pazudis.
    ————————————————————
    Runājot par šito: “Politisku strīdu un diskusiju nebija, jo memorands, tiklīdz tas kļuva zināms plašākam cilvēku lokam, jau bija noformēts kā galīgs un nedebatējams variants. To varēja akceptēt un varēja neakceptēt. Nepieņemšanas gadījumā tie paši guru (vienači karaļi) dotos uz Valūtas fondu, lai slepenībā diskutētu un beigu beigās atvestu jaunu slepenu memorandu, kuru piedāvāt pārējiem tikai akceptēt vai neakceptēšanas gadījumā piedzīvot valsts bankrotu.”
    Šķiet, nekas īpaši nav mainījies: http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimai-nebus-tiesibu-grozit-vienosanos-ar-aizdevejiem.d?id=29223731

  • Jā, es to rakstu par Hipotēku bankas problēmām vakar lasīju un šodien tas ir bez pēdām pazudis. Diemžēl es arī vakar to nesaglabāju datorā. Bet Paiders to pazudušo rakstu faktiski ir atreferējis savā rakstā. Vienīgi viņš pieļāvis kļūdu. Hipotēku banka nerīkojās ar valsts dotiem līdzekļiem, valsts neko Hipotēku bankai nav devusi. Hipotēku banka tāpat kā Parex aizņēmās sindicētos kredītus starptautiskajā tirgū. Parex banka gan baudīja valsts atbalstu, jo gan valsts gan pašvaldības tieši Parex bankā glabāja savus līdzekļus. Turklāt pēc Parex sabrukuma šī banka uz brīdi bija pievienota Hipotēku bankai. Labi nezinu, bet iespējams, ka arī Hipotēku banku piespieda iepludināt Parexā savus līdzekļus, kuri pēc tam netika atdoti. Ne jau velti I. Feiferis tūlīt atteicās vadīt Hipotēku banku.
    Bet tas nu ir fakts, valsts (finanšu ministrijas personā) ir tikai Hipotēku bankas akciju turētāja, bet citādi šī banka darbojās kā parasta komercbanka, t.i., pati meklēja līdzekļus.

  • Dainis Īvāns: ,,…Trešā Latvijas atmoda (1987.-1991.) bija mītiņu, demonstrāciju. karogu, ziedu un dziesmu laiks. Latvijas tauta pierādīja, ka brīvību var izcīnīt nevardarbīgā ceļā, nelietojot ieročus. To sauca arī par Dziesmoto revolūciju, jo katrā pasākumā skanēja dziesmas- gan tautasdziesmas, gan tās, kas Padomju Savienībā bija aizliegtas. Visus vienoja mērķis- brīva un neatkarīga Latvija. Mūsu miermīlīgo, nevardarbīgo revolūciju pasaulē min kā unkālu piemēru…”
    Vai laiks nav Ceturtajai atmodai? Ar konkrētiem mērķiem,. rīcību?

  • Es domāju, ka “laiks” noteikti IR pienācis – tikai kam?
    Zini, man tā skaitīšana liekas aizdomīga, nevieš uzticību: otrā pamošanās, trešā pamošanās, ceturtā…, piektā…
    Un tev?
    Vai mums vispār ir kritērijs, kas ir pamošanās? Kā mērīt to, ka ir pamodies un vairs modināt nevajadzēs?
    Vai arī – varbūt modināt vajag katru dienu no jauna? Vai vienreiz gadā?
    Jābūt taču kaut kādai jēgai.
    Nevar taču vienkārši laiku pa laikam taisīt “dziesmotās revolūcijas”!
    Es domāju, ka ja runa iet par “konkrētiem mērķiem, rīcibu”, tad tas atkal nav par “modināšanu”, bet par kaut ko citu.
    Tāpēc man jāatzīstas, ka īsti tevi nesaprotu.

  • Patiesi žēl, bet es arī Tevi īsti nesaprotu, lai gan atsevišķas Tavas domas patīk pat ļoti, tomēr, jāatzīst ir viens- brīdī, kad varētu nonākt pie reālas rīcības, vismaz rīcības soļu konkrētas iezīmēšanas vai soļu apspriešanas, plānošanas, taktikas,tā no tavas puses, piedod, seko milzīgs kritiens atpakaļ, ja ne pat no kursa, par nožēlu, tukšmuldēšanas un brīžiem stipras demagoģijas virzienā, ar tendētu piekasīšanos u.c. niansēm. Vēlreiz jāatzīst, palieku pie sava pirmā komenta šajā garajā komentāru sarakstā. Domēju, ka te vairāk īpaši laika un enerģijas netērēšu, jo bezjēga vien sanāk, tik kulšanās ap un vairāk gan NEpar tēmu. Protams, šo lapu gan skatīšos samērā bieži, jo te patiesi var atrast daudz ko vērtīgu gan publikācijās gan atsevišķos komentāros. Un nelološu vairs ilūzijas, ka te rakstošie patiesi (un visu cieņu viņiem) gudrie cilvēki, kam rūp tas, par ko te rakstīts, tālāk tiks rīcībā, atskaitot to, ka izglītos, modinās, mudinās pārējos, kas arī ir ļoti, ļoti daudz. Un paldies Jānim, viņa domubiedriem par to! Ceru, ka kādreiz ieskatīsies šeit aktīvas rīcības cilvēki. Neuzskatiet manis rakstīto par baltu cimdu portālā, tas ir tikai un vienīgi mans viedoklis, uz ko mums katram ir savas tiesības.

  • :) Katram mums vairāk vai mazāk rūgtās pīlādžu sulas,
    :) Katram vairāk vai mazāk lepnā ozola spīts.
    :) Tieši tādēļ par dienām baltām, melnām un rudām
    Zaļi zeltainas zīles, ne jau vējziedi krīt. :)
    Visiem veiksmi, sapņus un to piepildījumu, radošu garu, možu prātu, VV! :)

  • Tev gan FORŠI sanāca! Jūtams īpašs talants… kā kādai Mūzai… Tad jau piepildīsies! Amen. :)

  • Ielikšu te 2 saites, varbūt kādam interesēs:

    1) Latvijas un SVF konfidenciālā nodomu protokola projekta teksts (palaidu to garām 12.-jā, kad tas tika publicēts): http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/299854-latvijas-un-svf-konfidenciala-nodomu-protokola-projekta-teksts

    2)Irākas karš ir nelikumīgs, jo tam nav pamata starptautiskajā likumdošanā (Holandes kolēģija): http://www.guardian.co.uk/world/2010/jan/12/iraq-war-illegal-dutch-tribunal

  • Ja jau tev rīcība šķiet būtiskāka par visaptverošas saziņas un sapratnes radīšanu (pirms lemt, ka darīt ko tālāk), ko pati esi sarīkojusi un, ko plāno rīkot? Vai arī, kas tieši būtu jādara?

  • Svaiga intervija ar Islandes brīvības cīnītāju pārstāvi klausāma un redzama šeit:
    http://maxkeiser.com/
    Tas ir Keiser Report Nr. 8
    No viņiem varam mācīties darbību, kas nav atrauta no realitātes. Un atbildības uzņemšanās un līdera lomas uzņemšanos pasaules mērogā. Blakus Islandei – t.i., avangardā, varam būt arī mēs.

  • swedbank, parex un pārējās bankas ir Finanšu Teroristi. Pareiza terminoloģija.
    valdības, birokrātija un policija (ar retiem izņēmumiem) ir vienkārši Limdošanas Teroritsi.
    ———
    Ar finanšu un likumdošanas masu iznīcināšanas ieročiem tiek sagrautas valstis viena pēc otras.
    ———
    ASV 37 miljoni ir uz pārtikas taloniem. Tas ir vairāk nekā visa Polija. Kā tas JP pelna un taloniem? Droši vien caur valsts pasūtījumu :D

  • jau atkal mums ir iespēja
    vai to izmantosim?
    POROBLĒMA?
    PLL saņēma 8% atbalstu, bet tai joprojām ir 80% ietekme
    Dombrovska valdība saņēma gandrīz 66% varas, bet Vienotība pat netaisās izmantot to varas resursu, kas ir tās rokās.
    Vēlētāji savu darbu izdarīja, tagad politiķi un premjers dara savu darbu, TIKAI vēlētajiem jāsaprot, ka viņu atbildība par valsti nav TIKAI vēlēšanu dienā
    u.t.t.
    http://zinas.nra.lv/latvija/33106-gerkens-kadreiz-tauta-uzkeras-uz-bananiem-nu-uz-lietussargiem.htm

  • http://pietiek.com/
    šo
    nelasiet!
    JA
    lasiet, tad kritiski un atbildīgi
    Rūpīgi lasiet Roberta Zīles un Ineses Vaideres tekstus?

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.