A.Jaunzems: ‘Šarlatānisms − dekadences raksturīgs fenomens’

Cilvēki ir neizpratnē par to, kas notiek pasaulē. Nav bijusi ne zemestrīce, ne mēris, bet še tev − tāda globāla krīze, kas salīdzināma ar Lielo depresiju.

Sekojot ziņām, esmu savācis tādu šausmu faktu kolekciju, ka pilnīgi varu iztikt bez Holivūdas mūviju skatīšanās. Cienījama pensionēta sirmgalve sarēķinājusi, ka Salaspils koncentrācijas nometnē uzturs bijis labāks nekā tas, ko viņa var atļauties.

Prezidents Zatlers mierina vecos karavīrus un represētos latviešus, ka dzīve Latvijā pagaidām vēl gluži tik slikta nav kā izsūtījumā Sibirijā. Represētie ir cieta kaluma un nezaudē izturību: pārcietām Sibiriju, pārcietīsim arī liberālo augļotāju kapitālismu!

Diemžēl tie, kas nav bijuši Sibirijā, nespēj izturēt sabrukumu un bieži vien padara sev galu vai mūk projām, kur acis rāda. Strauji progresējoša plaša spektra degradācija pilnīgi visās jomās. Varmācība skolās, varmācība ģimenēs. Skolnieki nežēlīgi sit viens otru un piekauj savus skolotājus, ģimenes plosās un gandrīz katru dienu nosit vienu sievieti.

Kārļa Ulmaņa vadībā Latvija daudzos svarīgos labklājības rādītājos iekļuva piecu labāko pasaules valstu saimē. Tagad − sāpes un negods: Latvija ir kritusi apkaunojoši zemu.

Teikšu skaidri: es ienīstu visus tos, kas latviešu tautai sagādā ciešanas un kaunu. Mans naids iet pāri malām un iespējams, ka tas izpaužas arī tālākajā tekstā. Diemžēl Latvijā nav skaidras frontes līnijas un tā uzreiz nevaram identificēt visus tautas ienaidniekus, jo tie mimikrē un māk sataisīt norūpējušos čomīgu ģīmi. Lai noteiktu krīzes cēloņus un izvilktu dienas gaismā vaininiekus, nepieciešama vispusīga smalka analīze.

Morālā pagrimuma periodiem raksturīgi, ka visās jomās sarodas liels daudzums nelietpratēju vai pat krāpnieku, kas, izmantodami cilvēku lētticību, sevi uzdod par speciālistiem. Dekadences periods ir pļaujas laiks visādiem pareģiem, zīlniekiem, analītiķiem, apskatniekiem, prognozētājiem, ekstrasensiem, ekspertiem, padomniekiem un pūšļotājiem. Līdz ar samērā nekaitīgiem burvjiem netrūkst arī daudzveidīgu ķīļveidīgu rososistu, kuri pilda īpašu apmaksātu pasūtījumu un tāpēc ir bīstamāki par vienkāršiem ierindas šarlatāniem.

Man kā ekonomikas profesoram jau sava darba dēļ vien jāprot izskaidrot pašreizējo situāciju. Esmu analizējis, pretstatījis un sintezējis operatīvo informāciju un daudzu izcilu autoru paustās domas par sociālekonomiskiem procesiem un rezultātā ir izkristalizējies viedoklis par notiekošo.

Tēma ir daudzpusīga, tai ir plašs konteksts, tāpēc es nespēju savu izpratni iztirzāt vienā lappusē. Sarunu par sociālekonomisko procesu neefektivitāti labprāt izvērstu garāku − ar turpinājumiem. Vēlos akcentēt, ka aicinu uz sarunu cilvēkus, kuri grib un spēj ieklausīties.

Neesmu uz pusi tik naivs, lai diskutētu ar kosmopolītiskajiem rososistiem vai citu pasugu sātanistiem. Kā liecina vēsture, ar tiem produktīvāka ir metāliska saruna zem karoga ar spēcīgu enerģētiku.

Principiālā atšķirība no spriedumiem par krīzi, kas izskan publiskā telpā, ir tā, ka es aicinu piesardzīgi izturēties pret makroekonomiskiem rādītājiem un makroekonomisku apskatniecību, kad pēta krāsainās diagrammas un truli atkārto žī-dī-pī, žī-dī-pī. Ja Bērza kungam par 20 latiem pakasa muguru (es domāju erotisko masāžu), radīts žī-dī-pī.

Ja Priedes kungs par 20 latiem iestāda ābelīti − tik pat liels žī-dī-pī. Viss vienā maisā un šarlatāni izliekas, ka neredz atšķirību. Egles kungs nopirka hektāru zemes par 100 latiem un burtiski pēc pusgada pārdeva to par 500 latiem. Urā, žī-dī-pī!

Liepas kungs veselu mēnesi katru vakaru krogā nodzer 1000 latus no viena zviedru kunga uz parāda paņemtas naudas − rezultātā Latvijas žī-dī-pī krietni aug un ekonomika pārkarst. Pie Valtera un Rapas nopērkama pamācoša grāmata “Джон Перкинс. Исповедь экономического убийцы” (skat. www.JohnPerkins.org), kurā saprotami izstāstīts, kā Starptautiskais Valūtas Fonds un Pasaules Banka ASV izredzēto oligarhu interesēs ar makroekonomisku žī-dī-pī demagoģiju sagatavo valstis iekalšanai procentu verdzības važās.

Negals ir arī ar citu agregētu rādītāju kompetentu lietošanu. Piemēram, katrs sevi cienošs orators uzskata par nepieciešamu norādīt, ka jāattīsta ražošana ar augstu pievienoto vērtību. Ir aizdomas, ka tāds orators nezina, kas ir pievienotā vērtība.

Zīmīgi, ka ekonomists Pēteris Strautiņš runā piesardzīgāk − par pievienoto vērtību uz vienu strādājošo. Arī tas ir par maz. Mans sirsnīgs padoms tev: lai nesakompromitētos, rūpīgi izstudē pievienotās vērtības jēdzienu (kā pievienotā vērtība formējas, no kādām komponentēm sastāv, kur pievienotā vērtība galu galā paliek) un tad runā.

Es rekomendēju izmantot mikroanalīzi − pētīt cilvēku izturēšanos un vienmēr censties atbildēt vismaz uz četriem “kāpēc?”, kas secīgi iet dziļumā.

Ekonomika ir nieks, galvenais − kas cilvēkiem galvā. Procesi norit pēc dialektikas likumiem, tāpēc izprast lietu būtību un prognozēt pārmaiņas nav iespējams bez likuma par kvantitatīvo pārmaiņu pāreju kvalitatīvās pārmaiņās, pretrunu vienības un cīņas likuma, nolieguma nolieguma likuma, formas un satura, veselā un daļas dialektikas.

Apbrīnojama gudrība akumulēta ārisko etnosu folklorā un bēdas garantētas tiem, kas šo gudrību ignorē. Piemēram, latviešu sakāmvārds “Kad vadzis pilns, tas lūzt” ir perfekti dialektisks. Pašreizējo situāciju Latvijā trāpīgi raksturo krievu tautas gudrība “Народ, забывший про честь, потеряет и хлеб”.

Izcilie domātāji plaši izmanto tautas gudrību. Piemēram, par zinātnisko teoriju, kas pamatojas uz sakāmvārdu “Zivs pūst no galvas”, ļoti cienījamais nonkonformists Džeimss Bjūhanens James Buchanen saņēmis ekonomikas Nobela laureāta diplomu.

Ņemsim vērā: ievērības vērtas mikroanalīzes priekšnoteikums vienmēr bez izņēmuma ir erudīcija un nonkonformisms.

Interesanti, ka daudzu autoru izteiktās šķietami atšķirīgās domas var apvienot vienotā izpratnē, ja vien autori ir godīgi cilvēki, kam interesē patiesība. Liktos, kas kopīgs tādiem domātājiem kā Marks Tullijs Cicerons, Mārtiņš Luters, Čārlzs Darvins, Alfreds Maršalls, Kārlis Markss, Džeimss Bjūhanens?

Tomēr visu viņu atziņas iespējams saliedēt vienotā pasaules uzskatā. Protams, paliek arī uzskatu savdabība, kas saistīta ar autora personības īpatnībām. Katram sava uts. Eiropā rakstīt patiesību autori pārsvarā uzdrošinājās līdz Otrā pasaules kara beigām.

Mūsdienās pat Rainis, Kārlis Ulmanis un Kārlis Skalbe skaitītos nepietiekami politkorekti jau tāpēc vien, ka viņi ienīda augļotājus. Daudzie pašreizējie dolāra ietekmē nonākušie autori naudas dēļ upurē patiesību politkorektumam un karina cilvēkiem uz ausīm nūdeles.

Latvijā (atšķirībā, piemēram, no Vācijas vai Igaunijas) krīzi padara smagāku tas, ka starp ļoti svarīgajām personām, kas pieņem lēmumus par sociālekonomiskās spēles tiesisko ietvaru un nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, ir pārāk daudz stulbu un nekrietnu tipu.

Tieši tāpēc tik daudzi lēmumi Latvijā pēdējos 20 gados no tautas labklājības viedokļa ir vai nu gluži aplami vai labākajā gadījumā pusaplami. Vienalga, runa ir par tā saucamo Gaismas pili, Dienvidu tiltu, bankām “Baltija” un “Parex” vai Gaujas sacūkošanu ar mazajām elektrostacijām. Latvijas 20 gadus trāpīgi raksturo sakāmvārds “Glupam putnam glupa dziesma”, par kuru parunāsim detalizētāk.

Es apzinos, ka vārdi “stulbie VIP” satrauc dažus jūtīgus latviešus un pilnīgi visus kosmopolītiskos rososistus ar viņu liekulīgajām vispārcilvēciskajām vērtībām. Tomēr ir taču taisnība, ka cilvēki ir ļoti atšķirīgi gan fiziskā un psiholoģiskā tipa, gan prāta spēju nozīmē.

Objektīvi vērtējot, ne visiem jauniešiem ir pa spēkam iegūt akadēmisko izglītību. Jans Amoss Komenskis John Amos Comenius savā Didactica Magna konstatēja, ka ir seši iedzimto spēju tipi. Ir izteiktas un ierobežotas spējas; viegli veidojamas un veidošanai nepakļāvīgas spējas; vieni tiecas pēc zināšanām zināšanu dēļ, citus saista mehānisks darbs. No šiem trejādu spēju pāriem rodas sešu veidu savienojumi.

A tips. Skolēni ar asu prātu, kuri tiecas pēc zināšanām un ir viegli veidojami. Viņi ir pārāki par citiem un uzrāda īpašas spējas nodarbībās. Šim skolēniem nekā nevajag, izņemot to, lai viņus apgādātu ar zināšanām; viņi aug paši kā dižciltīgi augi.

B tips. Skolēni ar asu prātu, kuri ir gausāki, taču paklausīgi. Viņiem vajadzīga tikai paskubināšana.

C tips. Skolēni ar asu prātu un tieksmi pēc zināšanām, tikai viņi ir neapvaldīti un ietiepīgi. Ja šos skolēnus attiecīgi audzina, no viņiem parasti izveidojas diži cilvēki.

D tips. Mācībās paklausīgi un zinātkāri, bet gausi un kūtri skolēni. Viņi var sekot priekšgalā ejošajiem. Kaut arī šie bērni mērķi sasniegs vēlāk, tomēr viņi būs izturīgāki, tāpat kā tas notiek ar pēdējiem augļiem. Šie skolēni pa lielākajai daļai ir sīkstāki nekā apdāvinātie un, ja kaut ko ir apguvuši, tad tik viegli to neaizmirst.

E tips. Aprobežoti un turklāt vienaldzīgi, kūtri skolēni.

F tips. Aprobežoti skolēni ar izkropļotu un ļaunu dabu, viņu stāvoklis lielākoties ir bezcerīgs.

Kā E un F kategorijas cilvēki masveidā varēja iekļūt Valsts administrācijā? Atbildi meklēsim sarunas turpinājumā.


Andrejs Jaunzems
, matemātikas doktors, ekonomikas profesors
pārpublicēts no www.ventasbalss.lv/blogs

Iesūtīja Jānis Kučinskis


Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.