Sabiedriskā labuma statuss

Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir ļoti dažādas sabiedriskas organizācijas – biedrības un nodibinājumi. Tās apvieno ļoti daudzveidīgas un atšķirīgas intereses, mērķus un centienus, tādēļ lielā daļā Eiropas valstu ir ieviests iedalījums „biedru labuma” bezpeļņas organizācijās un „sabiedrības labuma” bezpeļņas organizācijas.

Regulē likums. Kopš 2004. gada 1.oktobra Latvijā ir spēkā savs Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Tajā teikts, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.

Lielāki atvieglojumi un prasības. Sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) pienākas lielāki atvieglojumi nekā bezpeļņas organizācijām kopumā, bet no tām prasa arī lielāku caurskatāmību un atbildību par finansējuma izlietojumu.

SLO saraksts. Latvijā Sabiedriskā labuma statusu piešķir Finanšu ministrijas Sabiedriskā labuma komisija, kuras mājas lapā var iepazīties ar sabiedriskā labuma organizāciju reģistru un pārbaudīt, vai statuss vēl ir spēkā.

Atlaides sabiedriskā labuma organizāciju ziedotājiem
Uzņēmumiem un privātpersonām, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, ir tiesības saņemt nodokļu atlaides.

  1. Juridiskām personām – uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide 85% apmērā:
    - Regulē likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, 20. pants;
    - Nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas.
  2. Fiziskām personām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide 25% apmērā
    - Regulē likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, 9.panta 1.daļas 3.punkts;
    - Fiziska persona var atgūt 25% no ziedotās summas, taču ne vairāk kā 20% no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

Uzņēmumi un privātpersonas var ziedot arī jebkurām citām biedrībām vai nodibinājumiem, taču tādā gadījumā atlaide netiek piemērota.


Zane Siksnāne
, “Cēsinieku kluba” projektu vadītāja. Izmatota NVO institūta Sabiedriskā labuma organizāciju rokasgrāmata, ar kura pieejama šeit.


  • Organizācijām, kam nav sabiedriskā labuma statuss (piemēram, Saeima, Tiesa, Ierēdniecība, peļņas uzņēmumi, akciju sabiedrības…), ir Personīgā Labuma statuss – akumulēt, izsūkt, kontrolēt, pelnīt, radīt trūkumu un disbalansu sabiedrībā.
    ———-
    Protmas, viņas ir, tā teikt, spiestas dalīties ar citiem… nelabprāt (bagātie arī raud), jo tehnoloģijas vēl nav attīstījušās tik tālu, lai cilvēkus nevajadzētu nodarbināt vispār.
    ==========
    Interesanti būs vērot, kas notiks pēc aptuveni 50 gadiem, kad es būšu vecs večuks – Ap to laiku būs totāls Tehnoloģiskais Bezdarbs. Mašīnas darīs visu, tomēr padarīto darbu nebūs iespējams nevienam pārdot, jo nevienam nebūs darba, līdz ar to ienākumu, kurus tērēt.

  • Rotšildi gatavi ieguldīt Latvijā
    Vēsma Lēvalde, Db
    18.12.2009 08:52
    Finanšu magnātu dinastija – Rotšildi – ir gatavi ieguldīt Latvijas ekonomikā.
    —————-
    Rotšildu dzimta līdz šim aktīvi darbojusies Austrumeiropas valstīs, tomēr tās investīciju portfelī Baltijas valstis nebija iekļautas.
    —————–
    Bet globālā krīze un, līdz ar to –strauja uzņēmumu vērtības pazemināšanās mudinājusi magnātus mest skatus uz pieticīgo tirgu trīs Baltijas valstīs. Tā raksta Telegraf. Lietuvā britu banka N.M. Rothschild & Sons sākusi nodarboties ar jaunās atomelektrostacijas projektu, savukārt Latvijā Rotšildu dzimtas pēcteči varētu ieinteresēties par infrastruktūras projektiem. Rotšildi jau izteikuši vēlēšanos tikties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.
    ——————–
    Tikšanās gan netiek afišēta, oficiālajā premjera darba kārtībā tādas tikšanās nav. Taču politiskajās aprindās pat jau runā par konkrētām summām – it kā Rotšildi gatavi investēt ap 10 miljoniem eiro galvenokārt ceļu, ostu un lidostu infrastruktūrā, ņemot tos koncesijā. Finanšu konsultants Ģirts Rungainis laikrakstam atzinīgi novērtējis šo iespēju, piebilstot – ja tā ir taisnība, tā būs laba zīme un signāls citiem ieguldītājiem.
    ============
    :D Ņems ceļus KONCESIJĀ :D:D:D – tas nozīmē, ka Rotšildiem piederēs Latvijas ceļi un Latvijas iedzīvotāji viņiem maksās. :D

  • Es tā izrēcos par jēdzieniem INVESTĪCIJU PORTFELIS un KONCESIJA

  • Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus.

  • vecā sātanistu ģimene grib sabiedroties ar vietējiem dēmoniem

  • Interesanti gan.
    varianti:
    a) 10 milj. nav Rotšildu līmenis, varbūt iet runa par miljardiem. Atomelektrostacija jau ticamāk.
    Rotšildi vispar pārceļas uz Ķīnu. (http://www.hsbc.com) un austrumeiropā stradaja Rokfelleri. (pamatā)
    b) Sākas ieplānotās krīzes aktīvā – noslēguma daļa, īpašuma tiesību uz reālajiem aktīviem maiņa.
    c) Krīze padziļināsies un kļūs nekontrolējama un apzinoties šo stāvokli arī viņi izskatas jebkuras kapitāla piesaistes iespējas .

  • d) Vai nu arī tā ir kāda no dzimtas jaunajām atvasēm, kura palaista pasaulē izmēģināts spēkus.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.