J.Martinsons: ‘Gudrības skola’

“Esošās skolas, kas māca zināšanas, ir zināšanu skolas. Tās nevienu audzēkni neizglīto, jo viņas pat nepiemin pazemību, pieticību un cilvēku mīlestību. Tāpēc nepareizi dēvēt esošās skolas par izglītības iegūšanas iestādēm. Lai audzēkņi iegūtu izglītību, ir nepieciešams zināšanu skolas pārveidot par gudrības skolām. To darot, zināšanu skolās vispirms būtu nepieciešama dzīves mācība.” – fragments no skolotāja, jurista, filozofa un reformatora Jāņa Martinsona grāmatas “Gudrības skola” (.doc, .pdf)

Iesūtīja Alvis, publicēšanai sagatavoja J.Kučinskis


  • Šobrīd esmu izlasījis tikai pirmās 10 lpp. Esmu pārsteigts, ka par šo izcilo domātāju neko nebiju dzirdējis, pirms Alvis par to mums darīja zināmu ar komentāra palīdzību pie kāda raksta. Apjautāšos arī vienaudžiem un vecākiem… varbūt ka es tāds retais, kurš mucā audzis un pa spundi barots? Vai autora darbi ir vismaz ieteicamās literatūras sarakstos mūsu universitāšu fakultātēs (īpaši pedagoģijas augstskolās!)? Turpināšu lasīt, kā vien būs iespējams…

  • Gudrības Skola – to man atsūtīja Jānis kādu laiku atpakaļ. Lasot varēju tikai piekrist. Tur gan bija nedaudz kristietības piejaukums jūtams – tomēr tas ir sīkums – zupas garšu nesabojāja.

  • Es tikai pie rakstītā – vai mēs pazemojamies izglītības vai neizglītības sakarā, tas būtu, tā dēļ?
    Vai tādu darīšanu pēc, mēs nejaucam savas tuvības ar vientulības paklāju?

  • Industrializācijas laikmeta beigas ir sākušās, būros dzīvojoša, aizgaldos strādājoša, socialo nodrošinājumu saņemoša un no atbildības pēcteču audzināšanu atbrīvotā cilvēka laiments sāk beigties. Es ceru, ka bērnus reiz (drīz) atkal audzinās vecvecāki, kamēt bērni rūpēsies par sevi un viņiem.
    Atkal burtiski prasijās gristies pie krievu valodas
    (не работь а трудитса)

  • Visticamāk, ka nekur tas neparādās- tikai bibliotēku plauktos interesentiem.
    Mūsu izglītības rīkotāji nepazīst tādus jēdzienus, kas minēti pirmajās 10 rindiņās. Kaut ko no tā mēģinu ierādīt saviem audzināmiem, kad man tādi ir. Vakar kolēģe prasīja- vai es gribot klasi? Viņa to uztver kā briesmīgu apgrūtinājumu, un es viņas klasi uztveru kā pamestus bērnus, kas katrs kārpās kā māk, ne vienmēr pozitīvā virzienā. Atteicu, ka jā, tikai tagad tas nav reāli valsts politikas dēļ. Jo tad es ar cilvēkiem varu tiesīgi runāt par šīm lietām. Ja viņi nav mani audzināmie- man nav tiesību jaukties.
    Te vienam komentētājam- nejauksim jēdzienus. Pazemība nav nolaišanās zemāk, bet apziņa, ka cilvēks ne tikai nav radības kronis, bet lielā mērā radības nelaime, ja pats ar sevi nestrādā.

  • vai ir iespējams ievietot arī pārējās J. Martinsona grāmtas? Izmeklējos visu internetu – nekur nav iespējams dabūt.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.