Andris Buiķis. Fragmenti no filmas “Cilvēks ir stereotipi”

Fragmenti no filmas “Cilvēks ir stereotipi”.

Matemātiķis profesors Andris Buiķis runā par zinātnes (ne)vēlēšanos mainīties un par to, ka cilvēka dzīvi nosaka viņa iekšējā pasaule.


* * *


Par zinātnes vēlēšanos mainīties from TeTV on Vimeo.


* * *


Izmaiņas vai konservatīvisms from TeTV on Vimeo.


* * *


Cilvēka dzīvi nosaka civlēka iekšējā pasaule from TeTV on Vimeo.


  • pie video: “Cilvēka dzīvi nosaka cilvēka iekšējā pasaule”.
    Manuprāt, vērtību piramīda nav jāgriež otrādi, bet jāliek kopā divas piramīdas, kur vienai virsotne raugās uz leju, bet otrai – uz augšu. Un tad būs atkal labklājība visiem :)
    —-
    Visās senajās kultūrās [ar pavisam neievērojamām atšķirībām un no tā izrietošu skaidrojumu] redzam šo kombināciju…

  • Automātiski neārstēsies, ārstēsies caur krīzi (ciesšanām) un labāk šo, jo nākamā būs vēl satricinošāka, un nākāmā vēl, un tā līdz reizei kamēr pielēks.

  • Tas gluži tā nav. Cilvēku ciešanas ir cieši saistītas ar bezpalīdzību. Saucamo Iemācīto Bezpalīdzību (Learned Helplessness) iegūst cilvēks, ja vairākas reizes sastopas ar problēmu vai sarežģījumu, kuru nespēj atrisināt. Tad, kad pienāk problēma, kuru ir iespējams atrisināt, tad cilvēka bezpalīdzības (neveiksminieka) sajūta nomāc spēju atrisināt problēmu, lai kā viņš censtos – iekšēji ir nobloķēts risinājuma saskatīšanas mehānisms.
    ————
    Tas nozīmē, ka sitos cilvēkus (krīze pēc krīzes), tie degradēsies ar vien vairāk un vairāk un nespēs saskatīt izeju no samilzušajām problēmām.
    ————
    Latvijā ir izteikta savu pāri darītāju mīlēšana – lai cil ļauni šlosis, šķēle, rapsis un citi augstasinīgie Latvijas Slepkavas izdarītos ar Latvijas iedzīvotājiem, tie viņus ievēl atkal un atkal un atkal ar putām uz lūpām skaidrojot, ka tas ir Labākais Ļaunums :D:D
    =============
    Visas pazīmes liecina, ka Peļņas Sistēma un Vēlēšanu Iekārta (melīgi dēvēta par demokrātiju) ir Reliģijas. Šo Reliģiju pārstāvji ir fundamentālisti un esktrēmisiti, jo atsakās diskutēt un izskatīt iespēju, ka ārpus šīm divām cilvēku Ganīšanas metodēm var notikt Cilvēces pastāvēšana.

  • Cilvēku ciesšanas ir saistītas ar neadekvātu pasaules uztveri. Problēmu cilvēks nevar atrisināt tāpēc, ka nesaptor tās cēloni un mērķi. Tāpēc sākuā bēg (slēpjas) no tās (atliek risināšanu) un tad pēc laika saņem to pašu problēmu smagākā un tad vēls smagākā formā līdz nevar vairs atrisināt. Cilvēks patiesibā nesaprot ka tās ir jārisina, jo ‘propogandas ministrija’ masu mēdiji, religijas, … viņā jau ir izveidojusi “no pasaules ņēmēja” modeli.
    Viss patiesi labais ir sasniedzams tikai ar smagu iekšēju (garīgu) darbu.

    Latvijā nav pāridarītāju mīlestības, Latvijā ir cilvēku nevēlēšanās uzņemties atbildību, pirmkārt par savei un kur nu vēl par citiem kā rezultāts ir lēmumu (pr savu dzīvi) pieņemšanas tiesību deligēšanu citiem cilvēkiem, un protams IMUNITĀTES PRET MELIEM TRUKUMS.

  • Viss jaunais labi aizmirsts vecais. Pasaule izvēlējās kalpot Mamonam. Krīze padziļināsies. Neizbēgama realitāte. Pasaule – dzīvs organisms. Mēs no tās tikai ņēmām, nedodot pretim. Radās patērētāju sabiedrība. Tad kad sāksim dot, bet nevis grābt, lai arī kāds nebūtu mūsu materiālais stāvoklis,Pasaule mainīsies. Vairēk uzmanības jāveltī patiesajam cilvēkam – “Es” garam, Apziņai. Atgriešanās pie garīguma vērtībām dos jaunus risinājumus krīzes pārvarēšanai.

  • Nevaru beigt priecāties un brīnīties par krievu valodas bagatību.
    znanije – zināšana
    soznanije – apziņa
    osoznanije – izpratne

  • Man arī ir pazīstams tāds prieks un brīnīšanās. Piem., krievu vārds “sobitije” – latv. “notikums”. Patiesībā – Kopā būšana, jeb KopEsība.
    Arī ar to “soznanije”, man liekas, ir pat vēl interesantāk nekā tu raksti. Priedēklis “so-” (latviskajā variantā “sa-”) norāda uz vienošanās proces no iekšienes, labprātīgi, pēc pašu iniciatīvas (atšķirībā no “ap-”). Tā, piem. “savienošana (-ās)” atškiras no “apvienosana (-ās)”.
    Tāpēc Soznanije nozīmē drīzāk Kopīgu Zināšanu jeb KopZināšanu. Un tas, manuprāt, būtu precīzāks vārds, jo tas, ko parasti sauc par “apziņu”, nepieder atsevišķam cilvēkam, tā nav individuāla īpašība.

  • Teorētiski jau pareizi skan… Tomēr domāju, ka tas nav tik vienkārši. “Atgriešanās pie garīguma vērtībām…” – jautājums ir: KĀ? Un vai tā ir “atgriešanās” vai arī Radīšana? Vai tu runā par reliģiju (-ām) vai kaut ko citu?
    Un vēl – par to Mamonu jeb Zelta teļu – ko tu īsti par to domā, kā saproti? Zelta teļš taču tika izvedots, visai tautai ziedojot savas dārglietas, zeltu, tātad – atdodot, sametot savus īpašumus “kopīgajā katlā”. … Kā tev liekas, vai tā “došana” atšķirībā no “grābšanas”, kā tu saki, – vai tas patiešām ir stāsts par materiālām vērtībām vai tomēr par kaut ko citu?

  • jā sovmestnoje znanije

  • “Sovmestimoje” un “sovmeščonnoje”. Ti., savstarpēji papildinošās – tātad dinamiskās attiecībās.
    Ja zini angļu valodu, varu ieteikt paklausīties:
    Gregg Braden “The Divine Matrix”, Googl’ē viegli atrast. Tur ir 11 daļas, bet nav garas, var normāli uztvert. (http://www.youtube.com/watch?v=AjM9JhzlXR0).

  • Ooo ‘sovmeščonnoje’ znanije tas ir kas jauns man.
    Par Gregg Braden paldies. paklausīšos lai gan ENG zināšanas paparastas.

  • Vai tiešām esi pārliecināts, ka ar smagu iekšēju (garīgu) darbu ir iepējams radīt kaut ko “labu” no Mīlestības izrietošu. Manuprāt, ir tieši otrādi, ka viss skaistais un patīkamais rodas viegli un plūstoši, bez lielas piepūles, it kā rotaļājoties. Varbūt neizpratu īsti tavu domu.

    Par nevēlēšanos uzņemties atbildību un skatīties uz sevi piekrītu. Bet tikai gadījumā, ja atbildība netiek uztverta kā vaina vai kā nasta, bet vienkārši kā fakts, kurš ir jāpieņem un jāizprot tāds kāds ir.

  • “…IMUNITĀTES PRET MELIEM TRUKUMS.” Piedāvāju runāt par Patiesības Mīlestību. (T.i., nevis par slimībām, izsargāšanos no tām un to “ārstēšanu”, bet par veselību, veselības uzturēšanu. Ja ir šī ZinātMīla, tad meli un apmāns (arī pašapmāns), lai arī gadās, taču nav letāli cilvēciskajai būtībai mūsos.

    Runājot par “cilvēku ciešanām” – piekrītu par to neadekvāto pasaules uztveri. Pasaules uztveri nosaka egoistiskais algoritms. “Kas man no tā būs? Ko man tas dos?” – mēs visu uztveram attiecībā uz sevi. cilvēks pats sev ir “īstenības un taisnības atskaites punkts”. Tur arī visa nelaime. Ir jāiemācās redzēt, ka tāda “es” nemaz nav.

  • Mīlestība bes stingrības ir izvirtība, paskaties uz krišnas ceļa cilvēkiem: daudz gudrības, daudz mīlestības, un domāju paši ir laimīgi. Vai bērnus audzinat, vai mīlestībā ļaujat viņiem darīt it visu bez robežām, vai mīlestībā var nogalināt, zagt vai iedomāties sevi labāku par citiem ?
    Vai mēra sajūta jums ir ? Vai mīlestība var dot pieļaujamā robežas. “Tēvzemei un brīvībai” kas tas ir vai tikai mīlestība ? Mīlestība tas ir KĀ dzīvošanas veids, jeb tas kas jādod. Ir grūti un sarežģiti sabalansēt šis lietas.
    Mīlestība bes stingrības (robežām, paškontroles, gata) ir izvirtība.
    ——
    imunitāte pret meliem primitīvā nozīmē,
    uz mums jāj, tad melo un mēs ticam un balsojam un tad uz mums jāj un ..
    ——
    Agnese – Egoiss mūsos ir izstrādājies dēl pasaulē esošās neevivalentās maiņas (apmaksas) sistēmas , un tas arī ir neadekvātums. Pamēģini izslēgt vervelētāju galvā un izveidot vizuālus tēlus, ka tev nes un tu ņem un ņem un ņem un ņem, un tad otrādi, ka tev ir un tu dod un dod un dod un dod. Kurā no situācijām tu jūties labāk, kurā ir labsajūta un mīlestība ?

    Tas “es” ir, un patiesībā tas ir vienīgaiks kas ir un tu pati izvēlies kas esi, mals caurums vai Saule.

  • Es izvēlos Sauli! :)
    Paldies par diskusiju!

  • Ehmm, man nav ko piebilst. Es tikai nesparotu, kādēļ Došanai (tātad mīlestības vienai no izpausmē) tu asociē klāt stingrību?

  • Pie visa apraksttā, es vēl gribētu piemininēt vārdu: образование. Latviski tas skanētu – izglītība ( tā kā kaut kāds glītums). Bet krieviski pavisam kaut kas cits.Pat precīzāk. Obraz – tēls. Tātad obrazovanie – tēlainība. UN tas jau pavisam dod jaunu skatījumu.Visu ko mēs iegūstam, ir tikai mūsu pašu tēlainības (iztēloties) rezultāts. Vai tā ir realitāte?

  • He – interesants komentārs – ļoti precīzs man šķiet. Iztēle NAV realitāte, protams.

  • Tēlainība krieviski būs “obraznostj”. Piem., valodas tēlainība, izteiksmes līdzekļu tēlainība. “Tēlaini izsakoties” = “obrazno govorja”.
    Bet “obrazovanije” nozīmē darbību atbilstoši tēlam- nolūkam, vēlamajam rezultātam. Varētu teikt arī: “ieiešana tēlā, iedzīvošanās tēlā, tēla apgūšana, tēla īpašību piesavināšana”.

  • Tas izklausās vēl iluzioniskāk jeb šķietamāk – tēla apgūšana – cik gan lielu nozīmi tai jāpiešķir?

  • Nu labi. Tā arī bija tikai nepilnīga interpretācija. Jo “obrazovatj” patiesībā nozīmē “izveidot, radīt”. :)

  • aha – glītveidošana nevis izglītība

  • obrazovatj po obrazu

  • Kāda ir saistību vārdiem? –
    Безобразие
    Образование

  • Glītveidošana (obrazovanije) – smalkās enerģijas (pēc A.Buiķa)
    Mīti, stāsti, teikas un leģendas, tēlu valoda, mūzikas skaņas… Intuīcija, sapņi… Ticība, cerība, mīlestība (kopā).
    “Bezobrazije” ir pirmstēlu materiāls, kuram piemīt kapacitāte – :) – iegūt formu. Vai arī iekonservēts tēls (apstādināts, nedzīvs formas piepildījums konkrētā laikā un vietā).
    Kā pati domā?

  • Безобразие
    Образование
    Vajadzētu dalīt vārdu, lai saprastu kāds tēls ir aiz vārda.

    Без – образие (bez tēliem, valoda bez tēliem)

    Образование – mācība par tēliem.
    Vai tu redzi bildi ar iekšējo redzi aiz vārdem, ja pasaka saule, zemeslode, Agnese Mackeviča, lācis?

    Vai ir vārdi aiz kuriem tu bildes(tēlus)neredzi, piemēram – eksplicīts, intarsija…?
    Tēls tā ir konkrēta bilde ko mēs redzam aiz vārda.

  • pamēgini aiz varda nolikt ne tikai bildes, bet arī animācijas, emocijas, sajūtas (agresors – apdraudējuma sajūta) un nojautas (sajūta ko paredzi kā rezultātu darbībai kuru gatavojos darīt). Šo lietu kombinācija dos daudz pilnaku prikšstatu, par part par to ko sniedz vārdi.
    Vārdus kuriem tu nevar izdarīt (un pat nav cerības ka to var izdarīt drīzumā) pamēģini aizvietot ko citiem, visdrīzāk tie ir lieki

    Jā un kad to darīt apturi vervelētāju galvā.

  • kā iespējams noskatīties visu filmu?

    Ir liela māksla atrast īsto vārdu. Es arī gribu saprast, kuri ir tie vārdi, kas jādzird sabiedrībai, lai katrs tajā kļūtu stiprāks.

  • Manuprāt, pagaidām šo filmu vēl nekur nav iespējams noskatīties. Ja tā ir pabeigta, tad vienīgi pie autoriem..

  • Mēs dzīvojam materiālā vidē, gars – matērijā. To mēs nevaram noliegt. Mēs nedrīkstam kalpot matērijai, bet varam to pakļaut sev – radīt. Reliģija un cilvēki nav atdalāmi. Es nesaku, ka ticu Dievam, es zinu, ka Viņš ir. Es ticu tam, ka arī citām reliģijām ir taisnība, bet tam kam es ticu ir Patiesība. Matemātikā ir tikai viens pareizs rezultāts, bet citi savos aprēķinos nonāk tuvumu patiesai summai. Man paliek tiesības ticēt savai reliģijai, kuras summa zinātniski apstiprināta kā pareiza.Bet es nenoliedzu citu reliģiju taisnību. Visupirms rodas ideja – doma, vizualizācija, darbošanās un no ieceres rodas matērija, kura mums vajadzīga labiem nodomiem. Es esmu pateicīgs kvantu fizikai, kas nonākusi pie atziņas, ka no nekā – nemateriālas iedomas var rasties vēlamais gala produkts.
    1 1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.
    2 Tas bija iesākumā pie Dieva.
    3 Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.
    4 Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.
    5 Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.
    (Jņ. Ev.1:1-5)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.