I.Verners: ‘Pilsēta vai lauki?’

Turpināju rakstīt par tēmu „Ko darīt ar naudu?” (skat. arī pie raksta pievienotos komentārus), bet gadījās aizdomāties par citu, tiesa, saistītu jautājumu.

Brīvdomātājs un praktiķis profesors Andris Špats apgalvo: „Pasaules domātāji un arī mūsu Garlībs Merķelis ir rakstījuši, ka lielu krīžu laikos pilsētas un pilsētnieki ir visvieglāk un vairāk ievainojami. Pilsētniekus var glābt tikai pietiekoši plašas lauku saimniecības” (www.spats.lv).

Kā radās pilsētas?
Purvciema, Mežciema, Pļavnieku, Imantas, Ziepniekkalna u.c. mikrorajonu kvartāli, nemaz nerunājot par Sanktpēterburgas un Maskavas guļamrajoniem, man atgādina Matriksu, kur šūnās, saslēgti viens pie otra, eksistē cilvēku augumi. Tie domā, ka domā… Tiem ir tikai viens uzdevums – ražot enerģiju sistēmai.

Vārds ‘pilsēta’ radies no vārdiem ‘pils’ un ‘sēta’. Varam secināt, ka līdz laikam, kad tika celtas pirmās pilis, latviešu cilšu apdzīvotajā teritorijā pilsētu nebija vispār, vai arī lielas, apbūvētas un blīvi apdzīvotas vietas tika dēvētas citā vārdā. Pilis cēla vietās, kur jau bija izveidotas apmetnes, savukārt apmetnes vietas izvēli noteica tirdzniecības ceļu krustpunkti un drošības apsvērumi. Ja neviens nelaupītu un citādi neapdraudētu, nebūtu jēgas meklēt risinājumus, kā sevi efektīvāk pasargāt. Kā zinām, bez tā, ka cilvēki labprāt uzturas upju, ezeru un jūru tuvumā, ūdens ceļi tika izmantoti preču pārvadāšanai, tādēļ arī daudzas pilsētas izveidojās pie ezeriem, upēm un to ietekām.

Drošības jautājums sevī ietver iekšējo, ārējo; fiziskos, ideoloģiskos u.c. apdraudējumus, no kuriem daudzus tā paveidus pirms 800 gadiem neviens pat nespēja iztēloties. Raugoties no kriminogēnās situācijas viedokļa, pēc LR Iekšlietu ministrijas sniegtajiem datiem secināms, ka mūsdienās pilsēta attiecībā pret laukiem nekādas lielās priekšrocības nenodrošina. Noziedzības līmenis ir vismaz līdzīgs – kā laukos, tā pilsētās.

Ja ciemus un pilsētas aplūkojam kā preču apmaiņas centrus (kādi tie sākotnēji bija) kopā ar tam vajadzīgo apkalpojošo personālu, tad tie ir noderīgi veidojumi, jo iedzīvotājiem paver plašākas visa veida sadarbības iespējas. Lauki iedzīvotājus nodrošina ar dabīgi audzētu, veselīgu pārtiku, dažādiem izejmateriāliem un izstrādājumiem, savukārt pilsēta ir vieta, kur paša saražoto iespējams iemainīt pret to vajadzīgo mantu (arī pakalpojumu), ko nav iespējams vai neatmaksājas ražot nedz pašam, nedz kādam citam – ciemā, pilsētā vai valstī. Varam teikt, ka norit zināma sadarbība arī starp pilsētu un laukiem.

Par ko pilsētas kļuvušas šodien un kādēļ?
Pieaugot prasībām pēc komforta (citiem vārdiem – cilvēkiem kļūstot slinkākiem, mazāk izturīgiem pret grūtībām, izlepušākiem) un attīstoties ražošanai, arvien vairāk cilvēku pārceļas uz dzīvi pilsētās. Lielākā daļa smalko tehnoloģiju ražotņu ekonomiskā izdevīguma dēļ (transports, kvalificēts darbaspēks) tika celtas tuvu pilsētām. Padomju lielvara, izvēršot rūpnīcu un citu lielu objektu būvēšanas stratēģiju, pārvietoja milzīgas cilvēku masas (te gan tiešais mērķis ir maz saistīts tieši ar pilsētu paplašināšanu). Vēl viens variants – kad tā paša ekonomiskā izdevīguma dēļ (piem., ne tālu atrodas derīgo izrakteņu ieguves vieta) tiek uzcelta gan rūpnīca, gan ap to arī uzbūvēta jauna pilsēta. Ir vēl arī studentu pilsētas, armijas pilsētas, ultramodernas pilsētas, kas veidojas ap biroju centriem u.c.

Dabiskais sadarbības līdzsvars starp laukiem un pilsētu – gan Latvijas, gan pasaules mērogā zūd. Ar progresīvu tehnoloģiju palīdzību masveidā tiek saražoti pārtikai līdzīgi produkti, unikālus aroda meistaru darinājumus aizstāj tipveida patēriņa preces, kā rezultātā tradicionālā lauku misija mazinās, un lauki kļūst arvien mazapdzīvotāki.

Tur, kur vairāk cilvēku, tur ne tikai vieglāk ražot, bet var arī vairāk pārdot. Tieši no pilsētām savu uzvaras gājienu sākušas tādas neaizstājamu un reālu vērtību radītājas kā bankas, apdrošinātāju kompānijas un lombardi. Nekā neražotāju un pseido pakalpojumu sniedzēju saraksts ir ļoti garš – azartspēles, masu dezinformācijas līdzekļi, n-tie tirgotāji, kuri pārdod nevajadzīgus krāmus utt. Protams, galvenais procesa dzinulis – nauda un ērtības. Līdzekļi – reklāma, apvārdošana, meli..

Cilvēki (ne tikai Latvijā) no paaudzes uz paaudzi arvien vairāk pārceļas (pārcēlās) uz dzīvi pilsētā. Varam kārtējo reizi spriedelēt, vai tas noticis kādu personu un/vai slepenu spēku ietekmē, bet skaidrs ir tas, ka no visa šī milzīgā procesa ir gan ieguvēji, gan ļoti lieli ieguvēji, kā arī – zaudētāji. Iespējas norobežoties no trauksmainās pilsētas dzīves, lai padomātu un aptvertu – pilsētā mazākas. Iespējas katram pašam sevi apgādāt ar ūdeni, pārtiku un siltumu – pilsētā mazākas. Pilsētnieks ir atkarīgs no loģistikas ķēžu darbības un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Ja komfortu esam iemainījuši pret prāta un fizisko brīvību, tad identificēt zaudētājus un varbūtējos absolūtos zaudētājus, manuprāt, nav grūti.

Vai pārcelties uz laukiem?
Šis drīzāk ir jautājums par to, vai patstāvības un brīvības pakāpe, dzīvojot pilsētā, mūs apmierina, nevis par dzīvi laukos. Uzskatu, ka ikviena saprātīga cilvēka interesēs ir tikt vaļā no visa parazitējošā, ko radījusi cilvēce. Sadarbība starp pilsētu un laukiem vairs nav līdzvērtīga, jo pilsētas iesūc sevī cilvēkus, bet reālas vērtības rada arvien mazāk. Ar ko pilsētnieks nodarbosies, ja (kad) papīru bīdīšana un naudas reliģija sevi būs izsmēlusi?

Manuprāt, līdzsvars straujāku vai mērenāku pārmaiņu rezultātā, ar lielākām vai mazākām sāpēm atgriezīsies jebkurā gadījumā. Tieksme atgūt līdzsvara stāvokli ir viens no dabas likumiem.

Ja ir tādas iespējas, un jūtat, ka tas nāks Jums par labu, apsveriet veikt dzīvē izmaiņas un tuvinieties dzīvei ārpus pilsētas (lielpilsētas) vai pat pārvācieties uz laukiem pavisam. Lai sāktu pilnīgi tukšā vietā, vajadzīga uzņēmība, nauda un zināšanas. Varbūt sāciet pamazām – kaut ar mazdārziņu? Daudziem no jums laukos ir radi. Ja esat turīgs, kopā ar radiem apdomājiet ieguldīt darbu un līdzekļus kopīgas saimniecības attīstīšanā. Sadarbojieties!

Vai iespējams iztikt vispār bez pilsētām?
Šo jautājumu vaicāju, lai mēs visi, kuri domā, kā sabiedrība nākotnē varētu prasmīgāk veidot savu dzīvi, aizdomātos arī par pilsētu, ciemu un viensētu jautājumu.

Svaigs gaiss, daba, veselīga pārtika – ļoti vilinoši, tomēr ne viss ir tik vienkārši. Sapņot par lauku dzīvi ir jauki, tomēr, kad tiekam līdz darīšanai, tad sastopamies gan ar zināšanu trūkumu, gan to, ka lielā mērā esam atrofējušies, nemaz nerunājot par to, ka dzīves iekārtošanai jaunā vietā vajadzīgi finanšu līdzekļi. Tiesa gan, pateicoties tieši tehnoloģiju attīstībai, arī lauku darbus mūsdienās ir iespējams paveikt vieglāk un ātrāk. Komforta līmeni laukos mūsdienās iespējams nodrošināt tikpat augstu kā pilsētā. No daudzām ērtībām vismaz tuvākā nākotnē negribēs un nespēs atteikties arī t.s. ekociematu būvētāji un iedzīvotāji. Tāpat koka zāģēšanai tiks izmantots motorzāģis, traktors – ja vajadzēs izbūvēt ceļu. Lai pagatavotu alternatīvās elektroenerģijas iekārtu, būs vajadzīgas detaļas un materiāli, ko pats saviem spēkiem nevar izgatavot. Ja sasāpēsies zobs, visdrīzāk dosimies uz pilsētu un sēdīsimies kādā glaunā un mūsdienīgā zobārstniecības krēslā, kas visdrīzāk nebūs ražots viensētā vai kaimiņu ciemā. Bet kas zina..?

Nobeigumā
Arī tiem, kuri par dzīvesvietu uz ilgiem laikiem esat izvēlējušies pilsētu, pēc iespējas vairāk dodieties pie dabas, uz laukiem. Veiciet tur kādas derīgas fiziskas nodarbes (piedalieties talkās u.c.). Laiku pa laikam atpūtieties bez pilsētām raksturīgā servisa. Manuprāt, šāda veida aktivitātes būs vērtīgākas par vairumu pilsētas piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām.


Ivo Verners


  • “Robežniekos” A.Upīt`s precīzi uzzīmē vienu no motivācijām aiziešanai uz pilsētu: patriarhālās ģimenes stingrība liek fizisko darbu uztvert kā piespiedu darbu.Pakļaujoties nav pārmaiņu un iespējas veidot savu dzīvi neatkarīgi. Pilsēta to piedāvā. Bet jau viduslaiku pilsētās izveidojās deklasēto slānis no tiem, kas tur meklē un neatrod savu laimi. Tur izdzīvoja un iedzīvojās prasmīgie.Mūsdienās būtu labi, ja cilvēks varētu izvēlēties dzīves veidu pēc pārliecības. Manā gimenē arī vecmāmiņa, mātesmāsa un es esam ar zemkopja gēniem. Mana māte no zemes nesajēdza neko.

  • Papildinot.
    ————
    Pilsētas vēsturiski radās no cilvēka propduktivitātes pieauguma un pārpalikuma. Šis pārpalikums akumulējas pilsētās. Pilsētās pašas neražo un tām nav resursu. Tās pārstrādā pārpalikumu un to patērē.
    ————
    Pilsētas Nav dabīgs veidojums, man domāt, jo tām ir apgrūtinoši pastāvēt autonomi. Priekš manis tas nozīmē, ka līdzsvars iztrūks, kamēr vien būs pārpalikuma nosūcēji – mūsu gadījumā abstraktās pilsētas. Agrāk pilsētām būvēja apkārt mūrus – norobežojās, lai atdalītu sevi un akumulētās lietas, no pārējās pasaules. Tagad mūri ir noņemti… it kā – tie ir kļuvuši neredzami –
    ============
    Nākotnē pilsētām būs tikai viena funkcija (un arī tikai glītākajām) – muzeji. Tehnoloģijas pārlieinoši atbrīvos cilvēkus no pilsētām – atgriezīs dabīgā vidē.
    ————
    Iespējams būs blīva apbūve, lai uzturētu un saglabātu sabiedriskumu, – tā būs gluži citāda, kā šobrīd.
    ============
    Šo tēmu ir interesanti turpināt.

  • Paldies, par rakstu. Man ir papildus informācija par to, kā varētu uzlabot raksta kvalitāti.
    .
    Tādu negatīvismu sen neesmu redzējis ‘eksistē cilvēku augumi’, kuru uzdevums ‘ražot enerģiju sistēmai’, ‘pilsētas iesūc sevī cilvēkus’. Varbūt varētu nedaudz pozitīvāk un paskatīties arī uz daudzajiem pilsētu pozitīvajiem aspektiem, nevis “izliet no vannas ūdeni ar visu bērnu”?
    .
    ‘Vārds ‘pilsēta’ radies no vārdiem ‘pils’ un ‘sēta’. Varam secināt, ka līdz laikam, kad tika celtas pirmās pilis, latviešu cilšu apdzīvotajā teritorijā pilsētu nebija vispār’
    Tas nu gan ir ļoti patiess etimoloģisks pilsētu rašanās skaidrojums. Tikai no tā mēs nevaram secināt, ka nebija pilsētu, bet gan to, ka tās sauca citā vārdā. Un nav nekur teikts, ka šis vārds vispār radās līdz ar pirmo piļu celtniecību. Varbūt tas radās 18.gs? Kas to, bez pamatīga valodnieciska pētījuma, lai zin?
    .
    Svarīgākais ieteikums ir par manipulāciju. Kādēļ Ivo izmanto http://www.tautasforums.lv/?p=616 rakstā minēto smadzeņu skalošanas metodi “Anonīmā autoritāte”? Šī
    “Metode tiek izmantota, kad trūkst pamatotu argumentu.” Manuprāt šie citāti: ‘Dabiskais sadarbības līdzsvars’, ‘Tieksme atgūt līdzsvara stāvokli ir viens no dabas likumiem.’, ir tiešs piemērs šai metodei. Kad autors nespēj kaut minimāli sakarīgi pamatot savu viedokli, tad tiek piesaukta “anonīmā autoritāte” – dabas likumi, kurus autors radījis un kuru pamatotībai varētu izvirzīt diezgan nopietnus pretargumentus. Portālā, kurš tik ļoti nosoda šādus paņēmienus rakstos nu gan nevajadzētu izmantot šādas metodes.
    .
    Utt.
    .
    Bet tā kā alternatīvi viedokļi, kas neatbilst TF ‘patiesībai’ un ‘lielajai bildei’ īpaši nav vajadzīgi un tie ir tikai ‘nepamatota kritika’, ‘stokholmas sindroms’, ‘negatīvisms’ utt., tad par par pašu rakstā pasusto domu, kurā ir vairākas nozīmīgas loģikas kļūdas, kopumā nemaz neko neteikšu, jo neesmu tik negatīvi noskaņots pret pilsētām un pilsētniekiem un nevaru papildināt Ivo idealizēto lauku dzīves vīziju.

  • Man patīk, ka tu domā, kritizē un nesteidzies ar secinājumiem. Tā turpināt!
    ———-
    Skatoties uz vārdiem, kurus tu lieto, man šķiet, ka esi nofokusējies (piešķīris īpašu nozīmi) uz destruktīvisma un personīga uzbruukuma sajaukumam, nevis radošumam, jo lieto pārspīlēti graujošus vādrdus un frāzes:
    – negatīvisms (3 reiz)
    – “izliet no vannas ūdeni ar visu bērnu”
    – “… nespēj kaut minimāli sakarīgi…”
    – pretargumenti
    – nosoda
    – vārds nav, neko un ne… lietoji vismaz 13 reizes
    ===============
    Lai sokās.

  • Man radās doma, ka tu varētu uzrakstīt līdzīgu rakstu par pilsētu un laukiem – tikai pagrieztu otrādi – tas būtu vērtīgs papildinājums argumentu dažādībā. Sarunāts? Patiesībā, ar nepacietību gaidu, jo jūtu, ka tev ir ko teikt.

  • Visu cieņu Jēkabam Ziedaram – http://www.tautasforums.lv/?p=1197, bet latviešu tautas demogrāfisko situāciju var uzlabot tikai, lūk, kas:
    1) tautas atslēgšana no Matrixa
    2) atkal pievēršanās pie zemes, dabas..

    Būdams Vīnē, ar metro aizbraucu uz vienu attālāku mikrorajonu, kur savām acīm redzēju, ka katra islamticīgā sieviete stumj vismaz 1 bērnu ratiņus.. Nu neesam mēs tāda tauta.. mums savs ceļš ejams, un arī šis jautājums jāanalizē pilsētas-lauku kontekstā..

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.