Jāņa Čakstes runa 1919. gada 18. novembrī

Augsti cienītie Tautas padomes locekļi! Pērn 18. novembrī notika, pirmā atklātā Tautas padomes sapulce. Un šī pirmā atklātā Tautas padomes sapulce bija Latvijas valsts dzimšanas diena. Sanākusi Tautas padome proklamēja Latvijas valsti neatkarīgi brīvu. Vēl galīgi nebija nobeidzies lielais pasaules karš, kurā Latvija, latviešu tauta zem svešas virspavēlniecības ņēma visdzīvāko dalību. Tur cīnījās civilizētā pasaule pret netaisnību, pret varmācību, kura grasījās apņemt visu civilizēto pasauli; piespiesta no Vācijas dūres, latviešu tauta ņēma šai cīņā visdedzīgāko dalību.

Viņa upurēja 10 000 savas ziedošās jaunatnes, kas krita dažādos kara laukos. Viņa upurēja visu savu mantu, viņa atstāja savas dzimtās vietas un sētas, dodoties prom no tām, lai nekristu ienaidnieka rokās. Latviešu tauta šinī lielā karā nesa visus upurus ar to dziļo pārliecību, ka viņai arī atnesīs karš kā nopelnu labāku nākotni, ka viņai arī sagaidāma brīvība. Agrākais režīms Krievijā, kurš bija patapinājis savus varmācības principus, apspieda un nospieda latviešu tautu. Viņas ģēnijs nevarēja attīstīties, ka tam bija vajadzīgs, viņas saimniecība nevarēja uzplaukt un viņas kultūra bija nospiesta. Latviešu tauta gaidīja pēc miera slēgšanas labāku nākotni, un izrādījās, ka šīs cerības nebija bez pamata. Atskanēja pazīstamais prezidenta Vilsona princips par tautu pašnoteikšanas. Bija jautājums, vai latviešu tauta pieder pie tām tautām, pie kurām varētu šis princips tikt piemērots. Latviešu tauta apzinājās – ka “jā”. Latviešu tautas attīstība, viņas spējas, viņas kulturālās mantas deva garantiju par to, ka latviešu tauta, reiz kļuvusi par valsti, spēs pilnīgi nostāties pati uz savām kājām. Šī apziņa, kura pamazītiņām arvien vairāk pieņēmās spēkā, izvērtās un izauga ar laiku par ciešu apņemšanās gribu. Latviešu tautā nodibinājās uzskati, ka: mēs gribam, būt brīvi un būsim brīvi! Šo apziņu, šo tautas apņemšanos saprata agrākā Nacionālā padome un no savas puses tā izpildīja tautas gribu un pirmā proklamēja latviešu patstāvības lietu. To pašu saprata mūsu Tautas padome, kura neaprobežojās tikai ar proklamēšanu, bet kura tūlīt ķērās pie darba, uzņemdamās suverēno varu līdz Latvijas tautas Satversmes sapulces sanākšanai. Tautas padome proklamēja brīvo Latviju un iecēla pagaidu kabinetu.

Šis solis, kas bija sperts, varēja tikt iztulkots un uzskatīts varbūt kā atsevišķu grupu solis, kuram nejustu līdz visa tauta. Cienījamā sapulce! Jūs zināt, ka līdz ar to, kad sāka plivināties sarkan-balt-sarkanais karogs, zem tā grupējās un apvienojās visa tauta ne vien darbā, bet arī cīņā. Bija vēl jautājums, kā uz šo soli skatīsies sabiedrotās lielvalstis. Sabiedrotās lielvalstis bija satriekušas Vācijas militārismu. Viņas bija ieguvušas neaprobežoti lielu varu noteikt tālāko politisko stāvokli pasaulē. Mums bija no svara zināt, kā skatās uz mūsu soli, uz mūsu patstāvības pasludināšanu sabiedroto valstis. Jūs zināt, Anglija un drīz pēc tam arī Japāna atzina mūsu neatkarību de facto; jūs atceraties, ka Liepājā Anglijas, Francijas un Amerikas priekšstāvji bija tie, kas atsvabināja Liepāju no vācu okupācijas varas un deva iespēju sākt strādāt latviešu iestādēm. Jūs zināt, ka šīs trīs valstis atsvabināja mūsu gūstniecībā kritušos ministrus. Jā, jūs zināt vēl vairāk, jūs dzirdējāt, ka šinīs dienās, kur mums bija jāaizstāv visa Latvija pret uzbrūkošām bandām, tanī pašā laikā dimdēja lielgabali Rīgas tuvumā, dimdēja Rīgas ūdeņos, tā arī pie Liepājas, kad tur taisīja uzbrukumu. Tie bija sabiedroto lielgabali, kas iestājās par Latviju. Še mūsu vidū atrodas Baltijas jūras flotes komandieris Brissona kungs. (Visa sapulce un publika pieceļas un sirsnīgi aplaudē.) Mēs zinām tālāk, kad mūsu Latvijā, kur agrāk nekad nebija trūcis maizes, mums tagad ieradās trūkums caur izpostījumiem, caur zaudējumiem, kurš cēlās karā – tad Amerika no savas puses nemitīgi upurēja, lai barotu mūsu bērnus, lai palīdzētu mums. Šie fakti paši par sevi jau runā gaišu valodu, kā uz mums skatās un kā pret mums izturas sabiedrotās lielvalstis. Šie fakti mums dod cerību, ka nepaies ilgs laiks, kad šīs lielvalstis būs uz vislabāko informētas par latviešu tautu, viņas spējām, centieniem un darbiem, un tad viņas no sevis arī neliegs mums to, ko mēs visu laiku esam prasījuši – atzīšanu de jure.

Šī diena ir Latvijas valsts dzimumdiena. Mums būtu iemesls tagad priecāties, mums būtu iemesls gavilēt un visās formās savam priekam ļaut te izvērsties arī uz ārieni. Tāda viņa arī bez šaubām būs priekš mūsu nākošiem augumiem. Tāda viņa paliks, kamēr Latvija pastāvēs, bet šodien – šodien mēs atturamies trokšņainiem svētkiem. Mēs vēl neesam tanī stāvoklī, ka mēs varētu savam priekam ļaut brīvi izvērsties uz āru. Liela daļa no mūsu tautas brāļiem Kurzemē un Latgalē vēl smok zem apspiedējiem, tie nevar piedalīties mūsu svētkos; mēs varam no savas puses sūtīt sveicienus kurzemniekiem un latgaliešiem, kuri ir daudz cietuši un kuri nevar līdz ar mums būt. Un tālāk. Mūsu zieds, mūsu jaunatne atrodas kara laukā. Mūsu armija pārcietusi un nes visas pūles, kādas vien tikai ir, lai uzvarētu nekaunīgo ienaidnieku. Mūsu jaunatne, kas ir apbruņojusies un aizstāv mūsu robežas, kas savu galvu liek uz ežiņas, – viņa nevar piedalīties mūsu svētkos. Tas arī ir iemesls, kamdēļ mēs no savas puses svētkus nesvinam, kā tas pienākas. Bet tomēr šodien mēs sveicam visus mūsu kareivjus. Mēs sūtīsim viņiem sveicienus. (Visi pieceļas un aplaudē.) Šodien mūsu starpā atrodas arī mūsu kara vadoņi ar virspavēlnieku priekšgalā līdz ar citiem, kas vada mūsu kara lietas. Tie rūpīgi strādājuši, viņi ir izgatavojuši plānus un tos izveicīgi izveduši, tā ka mēs sasniedzām tik ātri negaidītus panākumus. Mēs sveicam arī viņus. (Sapulce aplaudē pieceļoties.) Pirmais solis šodien svinīgajā brīdī mums bija vērsts uz latviešu svētnīcu. Latviešu Tautas padome devās uz kapsētu – tur, kur guļ mūsu varoņi, un nolika vaiņagu par piemiņu. Šo mūsu varoņu piemiņu mēs godināsim. (Visi ar goddevību pieceļas kājās.) Tā diena nav tālu, kad mēs noliksim īpašu dienu priekš mūsu varoņu svinīgas pieminēšanas un godināšanas. Mēs noliksim varoņu dienu, kurā latviešu tauta atcerēsies ik gadus tos mūsu dēlus un brāļus, kas nolika savu galvu par Latviju. Visi augumi pieminēs un redzēs, ko nozīmē ziedot dzīvību priekš savas tēvijas un dzimtenes. (Nosēžas.) Tautas padome ir strādājusi veselu gadu. Pirmoreiz 18. novembrī pērn saradās kopā darbinieki, inteliģence no visām partijām. Tas bija pirmais solis. Mums varēja arvienu izskatīties tā, ka latviešu tauta nebūtu tik tālu politiski disciplinējusies, ka viņa varētu strādāt kopā, un izirs atkal grupās un partijās. Mēs zinām, ka mūsu 700 gadu liktenis ir vainīgs pie šīs nevienprātības un nesaprašanās. Bet ko mēs redzējām pērn 18. novembrī? Sapulcējās uz kopēju darbu visas partijas, cik Latvijā ir, un visi stājās vienotiem spēkiem pie darba. Tas ir apstāklis, kas mums dod jaunu liecību par mūsu tālākā darba ražīgumu un iespējamību. Mēs nevaram aprobežoties ar kaut kādas partijas programmu. Visām vajag padoties zem vienas pašas brīvas Latvijas. Nekādas atsevišķas grupu intereses nevar būt, bet tikai vispārējas intereses. Latvijas valsts stāv pār visu augstāk. Mēs uzsauksim: lai dzīvo mūsu dārgā Latvija! (Tautas padome pieceļas un kopā ar publiku dzied trīs reizes “Dievs, svēti Latviju!”)


Valdības Vēstnesis
. (1919.g. 20.novembris)
Runa Tautas padomes svinīgajā sēdē 1919.gada 18.novembrī
Pārpublicēts no J.Čakstes grāmatas “TAISNĪBA VIENMĒR UZVARĒS


  • Ja kādam tas ir svarīgi, lai turās pie pašapmāna, kas gan nebūtu tas labākais.
    Svarīgi jau ir tas, lai mazā saujiņa pie Baltijas jūras tur, būtu nodarbināti ar savu brīvības cīņu, bet patieso cilvēces ļaunumu neiespaidotu, neaizskārtu.
    Mums nav laika būt sīkumainiem!

  • Nekauniigais Mazaa Beerna ienaidnieks 2009. gadaa maak sevi labi pasniegt (PR):
    – teerpies uzvalkaa
    – runaa Latvieshu meelee
    – smuki izskataas un skaisti izsakaas
    – ir draudziigs, nosveerts, paarliecinaats un drosshs…
    un leeni ar smiinu, kanpi valdiitu, draudziiga un ciesha apskaaviena laikaa griezj savu aso dunci dzilji sadurtaa un pusliidz dziivaa Mazaa Beerna miesaa, maigi chukstot ausii -viss kaartiibaa, tu pats to veelies.

  • iisti nesapratu ne vienu ne otru no komentaariem – to norakstiishu uz atmosfeeras spiedienu…
    labaakais, ko shajas dienaas varam, ir pakluseet un riitvakar nodziedaat Latvijas valsts himnu.
    == DIEVS SVĒTĪ LATVIJU ==

  • Galvenie varoņi stāstā.
    Mazais Bērns = Latvija (jauna valsts).
    Nekaunīgais ienaidnieks = spēks, kas ar viltu nevis atklāti, kā karā nogalina.

  • Aigars runā par tādas šausmīgas lietas kā mākslīgais aborts garīgo analogu. Kas ir tiešām ļoti liels ļaunums.

  • Ja tas ir Lāčplēsis uzvalkā no sarunas zem Agneses raksta, tad vienalga palieku pie domas, ka šajās dienās esam mazliet klusāki…
    …labi – mēs drīz vien noformulēsim Lielo jautājumu. Taču man ir aizdomas, ka LL (nosaukšu viņu par Lāčplēsi Lietišķo) jau ir trīs atbildes kabatā – un katra ar superspožu pamatojumu. Kuru ņemsim?
    … bet interesantākais ir tas, ka mēs taču visi – arī LL – vēlamies DIEVA SVĒTĪBU LATVIJAI

  • Ha, ha! :)
    Mans iepriekš uzburtais tēls darbojas!
    Jaunie krustneši pelēkos biznesa uzvalciņos. Bez krustiem. Un ar preses sekretārēm.
    Bet zelta imitācijas krustiņus starp silikona krūtīm koķeti nēsā preses sekretāres.
    Ai, cik es samaitāts! :)
    Tūlīt lasīšu Čakstes runu. Lai gan manī pēc vakardienas Agneses raksta pa nakti uzpeldējušas lielas vīzijas, kuras man pašlaik šķiet svarīgākas.

  • Par baļķi un skabargu visi zina. Taču retajam ir GRIBA. Kādēļ? Mēs ik brīdi paši sevi mānam un programmējam uz nedarīšanu…jo, lūk, lielam skaitam tautas kalpu [un citiem redzamiem cilvēkiem] runas nesaskan ar darbiem.
    ————
    Skaidrs, ka tā ilgi turpināties nevar.
    Pieņemsim – viss pēkšņi mainās, un pie varas ir citi… kā panākt, ka jaunā vara atkal nekļūst par meļiem?
    ————
    Iznāk, ka Lielais [un mūžam vecais] Jautājums ir – cik TU PATS PRET SEVI esi godīgs. Cik darīji, kad bija jādara; ko runāji, kad bija jāsaka; ko domāji, kad bija par kaut ko jāizšķiras.
    ————
    It kā skaidri un neapstrīdami. Bet… vienmēr ir bijis un vienmēr būs, ka kāds ir vadītājs un kāds ir vadāms. Un tam, kurš uzņēmies vadīt, ir vēl viens pienākums – motivēt tos citus. Bet meli nemotivē – tie grauj jebkādu gribu pozitīvi darboties. Un tādēļ atkal esam PSRS laikiem līdzīgā situācijā, kad gandrīz katrs zog [protams, rangam atbilstoši]. Un tādēļ mums tik vāja valsts [lai arī aina ielās un veikalos ir pretēja]. Un tādēļ atkal nonāku pie tā, ka mūsu kopējo gribu visvairāk grauj partiju nesaskaņas. Tās principā nav spējīgas sastrādāties, jo katras konkrētās partijas intereses stāv augstāk par valsts un tautas interesēm. Interešu konflikta dēļ valsts vadīšana visu laiku ir otrajā plānā.
    Tas ir tas, ko es [mazliet baidoties par mierīgām dienām nākotnē :) ] tomēr saku un uzsveru.
    MĒS ESAM LIELI TIK, CIK MŪSU GRIBA

  • O, tā runa manī uzjundīja skumju vilšanos. Tā jau ir lunkana politiķa runa, kas visu piepucē un nogludina atbilstoši aizmugurē stāvošo krusttēvu mirkļa vajadzībām. Sākot jau ar to, ka visu vainu par drausmīgo karu uzveļ sakautajai Vācijai. Tieši tāpat sabiedrotie rīkojās Versaļas konferencē, līdz ar to iesējot sēklas nākamajam karam.
    Tāpat uzpūsts visas tautas atbalsts valsts proklamēšanas laikā. Patiesībā jau tautas vairākums tolaik atsvabināšanos gaidīja no lieliniekiem kalpojošajiem latviešu strēlniekiem Stučkas vadībā. Tikai pēc lielinieku varas izbaudīšanas sāka augt ne jau nedalīts atbalsts Pagaidu valdībai, jo abām pusēm ar laiku radās kopīgs ienaidnieks – vācieši.
    Nu nevar jaunu valsti sākt celt uz tik nepatiesiem, tātad nedrošiem pamatiem. No tā mēs varam mācīties, ka jau pašā pirmās republikas sākumā tika iesētas tās bojāejas sēklas. Mācīties tādā nozīmē, lai vairs neatkārtotu šo kļūdu.

  • Jā, Jāni – būvēju analoģiju uz tavām domām.

  • Pienācis ir laiks, Māri, kad vadāmie kļūst brīvi – visi viens pa vienam tiek atslēgti no Matriksa. Mani vairāk satrauc un nelāgas nojautas uzdod jautājumu – KĀDĒĻ tas tiek pieļauts?

  • PILNĪGI piekrītu Mārim (un domāju, ka tas ir saskaņā, nevis pretrunā ar Lielo Jautājumu. Vēlreiz uzsveru,ka tas ir Jautājumu, nevis atbildēm.)
    Ierosinu ŠODIEN, piem., plkst. 18.30 visā Latvijā uzsākt plašu tautas kustību (nu, par plašu tā, protams, nekļūs dažās minūtēs, bet pietiek tikai iesākt)”Dievs, svētī Latviju!”.
    Varētu sākt ar tādu ĻOTI VIEKĀRŠU lietu kā apņemties rīt svētku dienas pusdienās ēst tikai kartupeļus ar svaigiem salātiem. olidarizējoeties ar visiem jāņiem bērziņiem un līgām ozoliņām latvijā, kuriem nav ko ēst (nu, kartupeļi latvietim būs vienmēr!) Vēstij jābūt ļoti SKAIDRAI. Tā nav politika, tā ir kustība, tāpēc bez definīcijām cita veida diskriminācijas, lūdzu!

  • Ko ttev personīgi nozīmē “nelāgas nojautas”?
    Piem., cilvēks vakarā labi pavada laiku – līdz vēlai jeb, pareizāk, agrai pēcpusnnaktij, tad taisās likties gulēt, UN PĒKŠŅI viņā pamostas Nelāga Nojauta, ka drīz taču ausīs rits… Jo Sauli nevar aizturēt. Ar cilvēkiem var visko vienmēr mēģināt sarunāt, visādus “batonus” saspraust ausīs (to sauc par cilvēku sabiedrības Principiālo Korumpētību). Bet Nakti un Dienu nepārvalda cilvēks, tur neko nevar “sarunāt”…

  • Agnese, līdz rītdienai var vēl rasties visādas domas, kas novērš uzmanību, izkliedē. Vai nebūtu labāk kustību sākt tūlīt? Vienkārši nolemt un sākt? Un vairs neatstāties.

  • Nelāga nojauta – labāk neturpināšu, lai atstātu izklašani nezāles sēklu, kas pretējā gadījumā var uzdīgt.

  • :) mēs neko īpaši smalku negatavojam arī svētkos, kur nu vēl ikdienā :) taču par pašu domu paldies, Agnese :) es atcerēšos domās veltīt, lai arī pabērniem šī diena ir gaišāka par pārējām.
    —–
    ir viena konkrēta lieta, kurai pa nopietnam ķeršos klāt tieši rīt. Mēs ar dēlu plānojam izveidot vienu datorproduktu, kas daudziem varētu būt noderīgs. Domājot, ka tas top mums visiem, rezultāts, ceru, būs labs :)
    —–
    Kad būs gatavs, tad šeit TF noteikti izstāstīšu, kādēļ tas tapa un kādu labumu dod.
    DIEVS SVĒTĪ LATVIJU

  • Starp citu, Agnese, vai Tu biji klāt, kad TF tika publicētas Gandija domas par izglītību un es komentāros sakopēju fragmentus no latviešu reformatora Jāņa Martinsona grāmatas “Gudrības skola”?
    Tas ir šeit:
    http://www.tautasforums.lv/?p=1384

  • Nē, nebiju.
    Paldies, noteikti būs ļoti vērtīgs īstajā laikā un vietā!
    Pie pirmās iespējas iepazīšos!

  • Tikko noskatījos “Cepli”.
    Tā nav parasta padomju propagandas filma. Tas ir atbaidoši precīzs tagad valdošās pašaprijošās sistēmas atspoguļojums-pravietojums.

  • Agnese, man ir arī tās Martinsona grāmatas pilns teksts, ko varu nosūtīt uz e-pastu. Lai gan varbūt ērtāk ir to grāmatu papīra formātā pasūtīt no kādas centrālās bibliotēkas. Ja vien ir interese un laiks to lasīt.
    Ievaicājos vien tāpēc, ka interesēja Tavas domas par to. Taču varbūt arī tas nav tik svarīgi.

  • Var jau, protams, kritizēt visu.. arī šo runu, bet kādēļ mēs esam tendēti vienmēr visur meklēt to “uti”? Kādēļ komentāros visi raksta par to slikto, nevis par to labo? Tā it kā labais nemaz neeksistē! Vismaz izlasiet pēdējās 10 rindiņas, vai vismaz šo teikumu: “Nekādas atsevišķas grupu intereses nevar būt, bet tikai vispārējas intereses.” Ja reiz mēs visi esam tik bezgala gudri, kādēļ mūsu lielais “kooperatīvs Latvija” iet uz grunti?

    Es teiktu tā. Tie vīri un sievas, kuri izveidoja šo valsti, bija ar citu krunku, kā es, Jānis, Aigars.. Viņi bija mērķtiecīgi un apveltīti ar lielu gribasspēku. Lai arī esmu vārgulis, salīdzinot ar Čaksti, Ulmani, Balodi, Zālīti utt. (īpaši tas attiecināms uz Ulmani), atļaušos izteikt tikai vienu kritisku piezīmi šiem vīriem: prast saimniekot ir labi, bet acīmredzot nepietiekams darbs tika ieguldīts VISAS SABIEDRĪBAS IZGLĪTOŠANĀ, lai sabiedrības attīstība notiktu tās vīzijas virzienā, par ko katru dienu mums nenogurstoši raksta Aigars – jādara viss iespējamais, lai “Lielā bilde” būtu, cik iespējams, skaidra visiem. Varbūt arī viņiem pašiem pietrūka izpratne par “Lielo bildi”? Arī mums pietrūkst, bet tādēļ to meklējam. Tādēļ arī esam tur, kur esam, ka dēļ “Lielās bildes” neesamības, nespējam noformulēt “Lielo Jautājumu”..

  • Ivo, es nekritizēju visu un vienmēr. Piemēram, es nekritizēju uzsaukumu tautai, kas ir pie Kārļa Skalbes materiāla. Tas tiešām bija laikā, iedvesmojošs un mobilizējošs, bez viltus manevriem. Tas bija sauciens no sirds uz sirdi.
    Un ja es kritizēju, tad arī pasaku, kāpēc un par ko. Un arī cenšos parādīt, kādu labumu vai mācību mēs no tā varam gūt.
    Vai Tu man vari dot vienu labu iemeslu, kāpēc valstsvīram svinīgā runā būtu jāiepin meli un sagrozījumi? Tie bija Latvijas svētki, kāpēc runā bija jāiepin tās klanīšanās un melu apliecināšanas? Kāpēc vajadzēja pārcensties? Vai tā nebija laba izdevība par tiem dažiem jautājumiem, kurus diplomātiskā valodā pieņemts sagrozīt vai pārspīlēt, vienkārši paklusēt, pievēršoties daudz svarīgākām tā laika problēmām?
    Arī tad sabiedrība reāli bija sašķelta. Vai tā vietā, lai risinātu šo reālo sašķeltību un celtu tiltus, vajadzēja tēlot mākslotu vienotību un pat to ar draudiem uzspiest?
    Galu galā, ar ko tā Čakstes runa atšķiras no mūsdienu politiķu falšajām runām, ko tie teic ar apsardzēm un barjerām norobežojušies no tautas? Un tur arī meklējama atbilde, kāpēc ejam uz grunti.

  • Starp citu, es pēdējo reizi 18. novembri publiski svinēju 1989. gadā. Kad to no sirds darīja visa tauta. Bez barjerām un falšām runām, bet ar asarām un sirsnību.
    Lai arī tieši es Jēkabpils ielās pirmais 1988. gadā iznesu Latvijas karogu, kopš 1990. gada es karogu nevienu reizi pie mājas neesmu izkāris. To es daru, lai parādītu, ka nesadarbojos ar šo politiku. Savu protesta akciju esmu oficiāli pieteicis pašvaldībā. Un mani par karoga neizkāršanu tieši nesoda, lai gan netieši varas attieksmi jūtu. Piemēram, kad meklēju darbu.
    man mājās ir vairāki sarkanbaltsarkanie karogi ar interesantām vēsturēm. Vēl neesmu zaudējis cerību, ka pienāks diena, kad varēšu tos ar prieku izkārt.

  • Mēs varam kritizēt Čaksti par runu, Ulmani par ‘liktenīgo lēmumu’ – par klanīšanos, mazdūšību un ko nez vēl… Bet vai tu esi pārliecināts, ka tev šodien 2009.gadā ir pieejama pilna informācija (ieskaitot līdz pat sīkākajam apstāklim un ietekmējošajam faktoram, kas ietekmē lēmumus), ka varam tā ar vieglu roku kritizēt? Pret šiem kungiem izturos ar visdziļāko cieņu (arī pret Tevi, par Tevis paveikto), cenšos nekritizēt.. (zinu, ka tāpat jau gadās)… Jā, vērtēt, izdarīt secinājumus, tas ir ļoti vajadzīgs, bet tam visam nav vērtība, ja nesperam nākamo soli – “darīt” un šajā situācijā varbūt pat īpaši svarīgi ir iedvesmot.

    Rakstot, ka runa neatšķiras “no mūsdienu politiķu falšajām runām”, tad man jājautā, vai tiešām nejūti to gaisotni, kas valdīja 1919.gadā? Parādi man KAUT VIENU runu pēdējo 3 gadu laikā, kur būtu jūtama šāda gaisotne! Ja parādīsi, tad vairākus savus vārdus ņemšu atpakaļ. Visbeidzot kā apliecinājums šo vārdu patiesumam ir REĀLI DARBI, kas izpaudās straujā Latvijas uzplaukumā. Vai arī to tu tūlīt pasludināsi par falšu? Jā, protams, bija līdzīga situācija ar partiju šķelšanos, kam sekoja Ulmaņa stingrā roka utt., bet izlasi runu labi riktīgi un sapratīsi, ka kara izpostīta valsts nav gluži tas pats, kas šodien – Jānis Jēkabpilī un Ivo Cēsīs, kuri var brīvi klabināt klaviatūras taustiņus un kritizēt visu pēc kārtas un izlikties par supergudrīšiem. Tas sliktākais šajā visā ir tas, ka mēs visi kopā esam tik neizsakāmi dumji, ka ar lielu varbūtību pieļausim, ka vēsture atkārtosies… Mēs gudri muldam, bet viss rit savu gaitu…

    Mērķtiecīgāk kungi un dāmas! Domājam “Lielo jautājumu”..!!! Tajā saskatu jēgu, tikai tas nav vienas dienas jautājums (vismaz ne man). Varbūt mums katram derētu vismaz 1 nedēļu DOMĀT un tad publicēt savas versijas.. Tā varbūt kas derīgs izkristalizējas…

  • MAN ir tikai viena atbilde, Ivo, šeit, mazajā Latvijā šodien mēs nekā neizdarīsim, jo atkārtoju, esam šajā spēlē bandinieki, kurus pat var upurēt. Par to liecina pēdējo laiku notikumi. Mums visai cilvēcai ir jāpvienojas, lai dotu pret uzbrukumu. Šodien esmu karā.Kas vēl nav skaidrs?

  • Lūk šeit piemērs, tam, ko jau minēju:
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/185878

  • Ivo, Tu paņēmi plašu vagu, par visu. Tur varētu daudz runāt. Un var arī vērtēt pēc rezultāta – 1940. gada.
    Bet es kritizēju ne visu to posmu, bet konkrētu Čakstes runu valsts 1. gadadienā.
    Ja tur ir salti, apzināti meli, man ar to pietiek! Jo vieni meli prasa nākamos, kamēr meli aug ģeometriskā progresijā. Un fināls ir 1940. gads, kurš vainagoja jau veselu melu sistēmu.
    Ja mēs turpināsim tos pašus un citus melus, rezultāts nebūs labāks.
    Un Tu tā arī neatbildēji uz manu jautājumu par to vienu labu iemeslu, kas attaisno melus.

  • Man nav tādas informācijas, ka Jānis Čakste būtu melojis. Varbūt kaut ko nav zinājis? – varbūt un pat pavisam noteikti.
    Varbūt kaut ko nevarēja teikt pietiekoši skaidri vai noklusēt? – varbūt un pat pavisam noteikti.
    Ja teiksi, ka Jānis Čakste meloja un rieba latviešu tautai, tad es teikšu, ka tu esi Dievs, kurš acīmredzot zina pilnīgi visu labāk par pilnīgi visiem.

  • Drīzāk, ka viņš pat nezināja, bet to ka pirmā pasaules laikā jau notika šo globālistu štelītes, man šķiet, ka Tev Ivo, ir zināms. Latvija savu neatkarību arī dabūja interesantā veidā.. domāju, ka tas iederējās pie kopējā scenārija

  • Jānis Čakste zināja to, ko zināja un nezināja to, ko nezināja. Viņš darīja visu tik labi, cik spēja. Tas ir tik vienkārši!
    Laikabērn, ja tu kaut ko nezini, es tev to nepārmetīšu, bet, ja iecirtīsi kāju grīdā un teiksi “es to negribu zināt un viss, man vienalga ir taisnība un tu esi muļķis”, tad tā jau ir diagnoze (ja esi mazs bērns, tad tā ir spītība, kas kaut kad varētu arī pāriet). Starp citu līdzīgi tu jau esi paspējis izpausties..

  • Kuram no tā ir vieglāk, ja mēs šodien zinām aizkulises(protams, kāda vēsturnieka traktējumā) un pārgudri spriežam par priekštečiem? Ko tad brīnamies par necieņu pret veciem cilvēkiem?
    Par “pelēko uzvalciņu” tēmu- tas bija Hermanim 1996. gada “Uguns un nakts” pēdējā cēlienā. Lāčplēša izcīnītā brīvība radīja valsti ar birokrātiju.

  • “Varētu sākt ar tādu ĻOTI VIEKĀRŠU lietu kā apņemties rīt svētku dienas pusdienās ēst tikai kartupeļus ar svaigiem salātiem. olidarizējoeties ar visiem jāņiem bērziņiem un līgām ozoliņām latvijā, kuriem nav ko ēst (nu, kartupeļi latvietim būs vienmēr!) Vēstij jābūt ļoti SKAIDRAI. Tā nav politika, tā ir kustība, tāpēc bez definīcijām cita veida diskriminācijas, lūdzu!”
    …………………………..
    Paldies par lielisko ideju! Tieshaam – kaapec gan lai par Latvijas valsts sveetku tradiiciju nekljuutu cepti kartupelji, kuri tik daudz ko simbolizee – gan studentu dziivi Latvijaa, gan vienkaarsha cilveeka dienishko iztikshanu. Latvijai nepiestaav eest kaviaaru :))
    Riit cepshu kartupeljus cepeshkraasnii, ar visu mizinju, lai smarzjo… Kam ir iespeeja – var arii ugunskuraa cept.

  • Daudzdimensionāla konfigurācija.
    Lai ar tādu strādātu, jābūt Atbilstošai Metodei.
    Vai kādam tāda ir?????

  • Aigaram ir.. Arī es rīt cepšu kartupeļus, pie tam ugunskurā.
    Visiem vēlu vērtīgas domas, lai parīt varam publicēt savus domu rakstus, tēzes, jautājumus utt.

  • Ja Jānis Kučinskis RĪT neizkārs KAROGU, tad visa šī lieta ir zaudēta!
    Starp citu, viņš ļāva likt uz sevi cerības, ka ir palīgs…
    ka, lūk, uzmundrināšot vai ko tādu, – tas, izrādās, bija tikai diskusijas moments, jo KOPĪGĀS LIETAS, izrādās, mums nav.
    Labi, sviniet, ko katrs grib, jo rīt ir brīvdiena un papļāpāts ir gana, var drusku izvēdināt galvu (vai ko nu kurš vēdinās, dzesinās, darbinās utt.), lai parīt turpinātu pļāpāšanu. Cepiet kartupeļus vai kas nu kuram ir, ejiet uz darbu vai kur citur, gan jau būs labi… vienmēr kādam ir labi, kādam slikti, pēc tam mainās (vai nemainās, jo citiem tā jau būs mūžīga bezcerība…bet ko lai dara, tā katram viņa paša problēma… Lāčplēsis uzvalkā tātad valdīs arī nākamgad… un par LAIMDOTU neviens neatcerējās. NEVIENS!!!!! Tātad runas par pārvaldes programmas maiņu, paradigamas maiņu gan patīk, bet neviens savu ego jau tam neziedos…)KATRAM SAVS ES TUVĀKS. Apsveicu! Jūs esat GALĪGI IZGĀZUŠIES!
    Ir liela starpība starp “iztikt var, gan jau būs labi, vēl jau nemirstam” un “gain the momentum, catch the plane!!!”
    Man bija konkrēts plāns darbībai par miljonu dolāru, kuru gribēju adresēt TF portālam, nosūtīt pēc pusnakts, lai sāktos SVĒTKI, jo iespējama radoša SA-DARBĪBA, bet pēc šo divu (!!!)dienu “diskusijas” (nu jau jāliek pēdiņās) SAUSĀ ATLIKUMA apskatīšanas pie sava raksta un šiem diviem par J.Čaksti, kostatēju, – nu, kā jūs domājat, ko te var konstatēt? Veselas DIVAS DIENAS!!! Uz Kopīgu Lietu PATIESĪBĀ visiem uzspļaut, vai ne? Jūs esat tādi paši “Lāčplēša uzvalkā” vergi kā tie, par kuriem tā domājat (vai domājat, ka kāds cits viņus par tādiem taisa)! Citi varbūt masoni vai kā jūs tur viņus apsaukājat, vismaz reāli ir kādās stulbās spēļu organizācijās, tēlo visādas slepenības, intuīcijas treniņus un citas salona spēles. Bet jūs te vienkārši ņemat un stulbi izgāžaties visas Latvijas jāņu bērziņu un līgu ozoliņu priekšā!
    Ivo, tu rakstīji, ka taisīsi portālu ciet, kur tu biji, kad vajadzēja to izdarīt??? Vai tiešām ir TIK GRŪTI izdarīt tik vienkāršu lietu – atbilst pašam saviem vārdiem??? Tātad mēs te tajā paipuisīšu un paimeitiņu īpašajā “TF” portālā arī tādi paši: sak, klausies uz maniem vārdiem, neskaties uz maniem darbiem!!!
    Labi, lai nu tā būtu, varat pasūtīt mani pie velna (nu, vai kā to sauc jūsu pieklājīgajā valodā), sak, pilnīgi nenormāla, ko viņa te piekasās, ko viņai vajag! Nav jau problēmu, varu iet mazgāt grīdas vai vadīt zupas virtuvi, vai kādi nu vispār vēl darbi būs atlikuši tādā Latvijā, kur bankrots visu laiku palielinās, bet nopietni, izglītoti cilvēki visu laiku šitā čakarējas! Divas dienas!!! Tā ir vesela bagātība! Gribēju Latvijai uzdāvināt miljonu. Viens to nevar izdarīt, vajag komandu. Komanda nav saujiņa interesantu puišu, bet tie, kuri REDZ un DZIRD kopīgo lietu. Un vēl te apspriež kaut kādas naudas un kontus!!! Vai tiešām kauna nav!!!
    Ceru, ka sabojāju jums brīvdienas! Jo ja noskurināsieties un turpināsiet tādā pašā garā – sak, protams, patīkami jau nebija, bet kam gan negadās, gan jau drīz aizmirsīsies un viss ies tālāk kā pa sviestu, nu, vai arī ne kā pa sviestu, bet no viena grāvja otrā, bet vismaz ies tālāk, galvenais, lai paši būtu un paliktu, bet par citiem lai citi domā… Ir gadījumi kad sabojātas brīvdienas ir īsta laime, salīdzinot ar to nelaimi, kas var būt, kad pēc svētkiem vairs nav nekā, ko darīt.

  • Laimdota – laime dota. Ielidoja un aizlidoja. Ehh.
    ———————
    Ceru, ka entuziasms un straujais emocionaalais lidojums kaadu, kas veel maacaas vai meeghina tikai celties spaarnos, nenotrieca, kas vinjai/m iedziitu duushu papeezhos uz ilgu laiku.
    ———————
    Man nav jasteidzas. To dara savaaceeji un izsuuceeji, jo vinjiem pirms naaves jaapaspeej akumuleet vairaak nekaa paareejiem.

  • Nedomaa par briivu, suvereenu, plaukstoshu, skaistu un visiem vajadziigu Latviju. Nedomaa par Lielo Balto laaci:)

  • Agnese, Tu mūs jauki nokaunināji. Vai tiešām Tev pacietības pietrūka pat divas dienas? :)
    Un plānu pēc pusnakts tā arī neizsūtīji…
    Bet nav ko pieķerties vienai dienai, ja visas citas priekšā.
    Lai labi sanāk kartupeļi! :)

  • Kas personīgi Agnesei ir sakāms pie KOPĪGĀS LIETAS?
    Varbūt es esmu nācis šeit, lai kaut ko sabojātu? Tas ir kaut kāds murgs. Bet labi, ievērosim to, uz ko aicināja Jānis.

  • Agnesi sheit juus vairs neredzeesit. Taa luuk, mani draugi.

  • Aigar, vai es Tevi nedemoralizēju?

  • Kas?
    Kas tas par sviestu, ko tu runaa? Nenjem galvaa to, ko te dazji raksta. Viss, ko cilveeks raksta par citie, staasta to par sev aktuaalaam teemaam.
    ——
    Piemeeram.
    1. Agnese lieto vaardus:
    – negalimo
    – kabala
    – kristietiiba
    – liedojums
    – miljons ….
    2. Ivo lieto vaardus, kas pasham ir aktuaali un ar kuriem nav saliidzis mieru:
    – meerkjtieciiba
    – uzdevumi
    – veertiibas
    – diagnoze (tieksme veerteet citus)
    3. Jaanis lieto:
    – kritika
    – celt
    – kooperaacija
    Shie vaardi staasta par pashu cilveeku – ne jau par mani vai tevi. Tas jo iipashi ir pamanaams, kad kaads izsaka veerteejumu par citu cilveeku. Faktiski shis cilveeks staasta par sevi.
    ===========
    Kad tu saki, ka Ivo izskataas sabijies vai satraucies, vai kaa tu tur teici, tad tu noraadi uz sev aktuaalu lietu – satraukumu, taa kontroleeshanas maaku, satraukuma iemeslu mekleeshanu – tas ir staasts par tevi.

  • Aigar, atklāti sakot, es tiešām pamanīju šo satraukumu (varbūt mani pārņēma satraukums)no Ivo puses. Man šķiet, ka viņš man parāk pieķēries, un viss ko gribu darīt – palīdzēt, manā sapratnē, viņam.

  • visi ir ok.

  • Informācijai.
    Notiek (ļoti iespējams) vēl viena pamatīga krāpšana – mīts jeb ticējums, ka nafta ir no augu un dzīvnieku valsts radusies.
    =======
    Ļoti iespējams nafta rodas nepārtraukti visu laiku zemes garozā karstumā un spiedienā – neorganisk vielu ķīmisku procesu rezultātā. http://www.tccsa.tc/articles/oil_made_today.pdf

  • Sveiciens svētkos! Abi ar dēlu šodien atsvaidzinājām atmiņas- “Rīga” rāda “Vienīgo fotogrāfiju” un “Bermontiādi”. Cienu mūsu “kinošņikus” un arī jums to iesaku bez ironijas! Lai garšo ceptie kartupeļi!

  • Sveicināti?
    Kā izdevās kartupeļi?
    Tas it kā ne uz vienu tēmu neattiecas, ja nu vienīgi uz Marsu. Šorīt radio dzirdēju, ka E. Repše ir Spīdolas balvas laureāts ekonomikā. Ar visiem saviem lidaparātiem, močiem, tīnēm un parādiem. :)
    tā ka arī Spīdola rezervēta un angažēta tādiem gadījumiem.

  • Vēl viena interesanta ziņa. Laura, kas reizēm raksta komentārus TF, stāsta, ka VAK sācis vākt parakstus referendumam par Latvijas izstāšanos no ES. VAK mājas lapā gan neko tādu neatradu.
    Manuprāt, šis process tiešām jāiniciē un jāpopularizē visiem līdzekļiem. Arī pašiem praktiski iesaistoties.

  • Tie patiešām būtu konkrēti soļi, kurus attiecīgas personas uzskatītu par pašnāvību. Notikumi mainās, mainamies arī mēs.
    Atceros skolas gados bija kāds draugs, ar kuru visai bieži runājām par Latvijas neatkarību. Es toreiz tāds sapņains, stāstīju, ka Latvija varētu būt brīva. Viņš man centās pārliecināt, ka PSRS nekad nedos brīvību, tā ir utopija. Pagāja laiks, draugs atstāja šo dzīve, mainījās arī sabiedrība, PSRS sabruka jeb tika izvazāta (nu kā tur) mēs iegājām jaunā modelī. Uz šodienu neviens nevar pateikt kādus tuvākos 10 gadus izskatīsies pasaules karte.

  • Vakar lasīju vienu no pēdējām P. Koelju grāmatām “Uzvarētājs ir viens”.
    Viens mazs citāts:
    Ejot pa varas ceļu, nevar apstāties un atgriezties. viņš bija pats savas izvēles vergs uz visiem laikiem.”
    “Viņš saprata, ka – pretēji citu cilvēku domām – pilnīga vara nozīmēja absolūtu verdzību.”

  • Vēl tai grāmatā bija labs dzejolis, kuram gan cits autors:

    Tik zeltains mežs, kur divi ceļi šķīrās!
    Man bija žēl, ka nevaru pa abiem steigties,
    Es, ceļinieks, te biju viens un tāpēc ilgi
    Vispirms no takām vienu pavadīju acīm,
    Kur beidzās tā un zuda krūmājā.

    Tad vērsu skatienu pie otra ceļa, tikpat daiļa,
    Bet, iespējams, tas tomēr vilināja vairāk,
    Jo zāle sedza to un kāra sauca staigāt,
    Kā gribot pasacīt, ka ceļinieku svešo
    Tai nebūs grūti savām rokām apvīt.

    Tik vienādi tie vijās šajā rītā!
    Uz pērnām lapām nebija ne pēdas,
    Un nolēmu, ka pirmo taku tomēr
    Atstāšu es citai reizei – lai gan ceļi, zinu,
    Neatgriežas turp, kur esi bijis.

    Tā vienmēr būs, ka nopūzdamies
    Ik mīļu brīdi sacīšu pats sev:
    Reiz bija mežs, kur divi ceļi šķīrās, un es –
    Es izvēlējos to, kas mazāk mīdīts.
    Un tā, lūk, arī visa atšķirība.

  • Auniem zaļu zāli caurejai…http://www.rodina.lv/inmenu-99/36/399-2009-11-18-10-51-29

  • vot, ko Tu tāds uzvilkts no rīta? Nevari pasērfot ar mums te kopīgi un romantiski?

  • o! labi, ka iedevi es nemaz nezināju ka ir tāda mājas lapa. Jāpačeko, kas tur notiek

  • Vot norādītajā intervijā, protams, šis tas noklusēts (piemēram Ziemeļlatvijas armija Ozola un Zemitāna vadībā, kas nebija pakļauta Ulmanim, bet bija saistīta ar igauņiem, un kas satrieca vāciešu armiju Cēsu kaujās) un šis tas drusku sagrozīts. Bet stratēģiski situācija 1918. un 1919. gadā attēlota visai precīzi. Ne tikai neviens negāja Ulmaņa armijā, bet arī izsludinātā ziedošanas kampaņa izgāzās. 1917. gada vēlēšanās nospiedošs ļaužu vairākums atbalstīja lieliniekus. Tiesa, Stučkas politika daudziem vēlāk atvēra acis.
    Ulmaņa valdība tiešām bija marionetisks vācu veidojums, kas gan ar laiku sāka dreifēt angļu, franču un amerikāņu virzienā. Un kārtējo reizi pārcentās. Kad Ziemeļlatvijas armija bija satriekusi vāciešus, Ulmaņa valdība šos panākumus neizmantoja, bet piekrita jauno sabiedroto uzspiestajam Strazdumuižas pamieram. Tas vāciešiem ļāva pārkārtoties, papildināties un apbruņoties, lai Bermonta vadībā atkal atgūtu varu. Un tikai šīs piekāpšanās dēļ Latvijas armija, kurā tiešām bija daudz cittautiešu, bija spiesta vēlreiz cīnīties ar ļoti spēcīgu pretinieku. Šai gadījumā pret vāciešiem cīnījās arī daudzi no Stučkas pārbēgušie strēlnieki, kuri par Ulmani atklāti ņirdza un dziedāja nicinošas dziesmas. Un tā 11. novembrī radās Lāčplēša diena. :)
    Ja nebūtu piekrituši Strazdumuižas pamieram, Lāčplēša diena, ja arī būtu, tad droši vien citā datumā.
    Vēlāk Ulmanis pārtaisīja vēsturi, neatzina pulkvedi Ozolu, pat viņu tiesāja un izraidīja no Latvijas.
    Un pirms 1940. gada Ulmanis Latviju nobaroja kā cūku pirms kaušanas, lai pēc tam pēc saraksta visu nodotu Staļina zēniem. Un pats ar savu adjutantu ērtā vagonā dotos uz Dienvidkrievijas kūrortu zonu. Arī tuvākie Ulmaņa līdzgaitnieki, kā Balodis un Munters, pēc tam dzīvoja sveiki un veseli. Pats Ulmanis gan saslima un nomira kaut kur Turkmenistānā, uz kurieni bija pārbraucis sakarā ar tuvojošos fronti.

  • Ja kāds varētu uzrakstīt Latvijas vēsturi objektīvi, nenosliecoties ne uz vienu pusi. Tuvu reālajam, tā laika garojumam ap pirmo pasaules karu. Ja sita tad sita, kāra tad kāra, dezertēja tad dezertēja un vēl tā strēlnieku lieta Krievijā, arī visai neskaidra, kāpēc daudz palika tur?

  • 1940. gadā nekādas sociālistiskās revolūcijas, protams, nebija, lai gan Sarkanarmijai bija arī īsti simpatizētāji, kuri cerēja uz labām pārmaiņām.
    Saeimā tika ievēlēti tikai pāris komunisti. Jauno Kirhenšteina valdību veidoja tā laika inteliģences zieds – pārsvarā ap vadošo avīzi “Jaunākās ziņas” pulcinātie inteliģenti, kuri tad arī brauca uz Maskavu lūgt Latvijas uzņemšanu PSRS. Zīmīgi, ka pārejas periodā vieni no aktīvākajiem Staļina atbalstītājiem izrādījās tie, kuri tikko bija dziedājuši dedzīgākās slavas dziesmas Ulmanim. Daudzi rakstnieki un dzejnieki par goda lietu uzskatīja slavas dziesmu sacerēšanu biedram Staļinam.
    Šo vieglo pāreju bija labi sagatavojis Ulmanis. Ja jāpāriet un vieniem meliem uz citiem, tas neprasa lielu piepūli, nedz kādu papildus sirdsapziņas moku. Var pat lietot tos pašus vārdus, vienīgi nomainot personu vārdus un uzvārdus.

  • Jāni, pastaasti mazliet par Jorģi Zemitānu un Z-Latvijas brigādi. Kāda bija igaunju motivācija karot un nolikt galvu Latvijas teritorijaa? Vai tikai nebija paredzēts Igainijai teritoriāks ieguvums par šo pakalpojumu? Un par Jorģa Zemitāna cilvēciskajām īpašibām. Kā šis vīriņš arestēja un gandrīz nošāva latvieshu literātus Jēkabu Janševski un Eduardu Virzu, kuriem patriotisma trūkumu nu nekādīgi nevar pārmest.
    Un Jānis Čakste, cik zināms šis politķis bija personiski pazīstams ar padomju augstām amatpersonām. Un ši pazīšanās glāba viņam dzīvību, kad tīri nesmukā veidā šo politiķi briesmās gļēvulīgi pameta brīvās Latvijas karavīri 1920 gadā, Krievijas pierobežā.
    Un kā tas sanāk, ka ZR Baltkrievijas teritorijā vietvārdi ir tieši tādi paši kā Latgalē? Tur taču uz neatkarīgās latvijas dibināšanas laiku dzīvoja tie paši latgaļi, kuri runāja latgaļu valodā un valdošā bija katoļticīgie. šo novadu J.Čakste&co apzināti uzmeta, jo tādā gadījumā latgaļu novads varēja savākt balsu vairākumu un būtu beigas čivuļu kompānijas sapnim par varu, valdīšanu un bagātību.
    Tā vietā nezkapēc bija vajadzīga Pitalova (Abrene), kurā dzīvoja 90% etnisko krievu, kuriem nebija nekādas saiknes ar Latvijas kultūru un kopējo vēsturi.
    Cits jautājums kā šo teritoriju atdeva līdz ar robežlīgumu VVF, pabriks un citi entuziasti 2005 gadā. Cik zināms tad Somija un Japāna vēl liidz shim laikam nav parakstiijushi nekaadu liigumu ar Krieviju un nekas dziivo. Kapeec latvijai vajadzeeja peekshnji peec 14 gadiem neatkariibas paraxtiit shaadus robezhliigumus? Piedevaam 90-tajos gados izdodot kartes kurās Pitalova iezoiimeeta kā Latvijai piederosha teritorija.

  • Ļoti ļoti svarīga diskusija!!!
    p.s.
    neaizmirstiet – detaļās iedziļināties nevajag

  • Jā, anarhist, daudz ir rakstīts par sarkano teroru, bet bija arī baltais terors. Gan Krievijā, gan Latvijā. Piemēram Valmierā apšāva kreisi noskaņotus jauniešus, arī armijā vēlāk bija nežēlīgas tīrīšanas. Tieši tāpēc jau mums tagad jāmeklē cits ceļš, lai šo apburto terora un revanša loku pārtrauktu. Es neizslēdzu, ka Latvija arī tagad ir lielu pārmaiņu priekšā. Būtu labi, ja tas nenotiktu pēc vecā scenārija.
    Ar augstām padomju amatpersonām bija pazīstams ne tikai Čakste, bet arī Ulmanis. Man grūti pārbaudīt šo informāciju, bet man ir grāmata par to, ka Ulmanis bija labi pazīstams ar Višinski, un pēdējais palīdzēja Ulmanim izbraukt uz Ameriku. Savukārt 1940. gadā Višinskis ciešā sadarbībā ar Ulmani kārtoja lietas Latvijā.
    Ulmaņa valdībai padomju amatpersonas bija labi pazīstamas arī tāpēc, ka starp šīm amatpersonām bija latvieši. Pēc Brīvības cīņām daudzi Stučkas kadri tika integrēti Ulmaņa ierēdņu rindās.
    Un vispār starp pasaules kariem par Latvijas ienaidnieku Nr. 1 tika uzskatīta Vācija. Par padomju Krieviju gan avīzēs, gan armijas politmācībās nerunāja neko sliktu. Tāpēc jau Ulmaņa propagandas sagatavotā tauta 1940. gadā nebija sagatavojusies tam, kas reāli notika.
    Otrkārt, Latvija līdz 1918. gadam, lai arī bija vācu okupēta, tomēr bija Krievijas impērijas daļa, un daudzus amatus Krievijā ieņēma latvieši. Protams, daudz mazāk un mazākus nekā baltvācieši. Līdz pat 1940. gadam Latvijā darbojās daudzi cariskās Krievijas likumi, t.sk. jaunais Civillikums.
    Tā ka tā saistība nekad īsti pavisam nezuda.
    Un arī tagad visi mūsu ceļi un dzelzceļi Latviju savieno ne jau ar Rietumiem, bet gan ar Krieviju. Mēs organiski esam Austrumu daļa, nevis tipiski rietumeiropieši. Rietumi nekad mūs nav uzskatījuši par savējiem. Un arī tagad pret mums izturas kā pret iekarotiem pretiniekiem, nevis savējiem.
    Kāpēc parakstīja robežlīgumu? Tāpēc, ka to prasīja NATO un ES, un pie varas esošie nu ļoti gribēja ielīst šajās organizācijās.

  • Par Igauniju. Anarhist, ne tikai bija paredzēts, bet arī faktiski Igaunijai tika atdotas ievērojamas latviešu apdzīvotas teritorijas. Gan sauszemes pagasti, gan salas.
    Un arī Lietuvai atdeva, piemēram, Klaipēdas apriņķi.
    Mūsu politiķi allaž bijuši dāsni dalītāji priekš citiem, bet ne priekš savējiem.

  • P.S. Tas ir maz zināms fakts, bet vēl 1990. gadu vidū Latvija atdeva Krievijai Punduru staciju ar visu apkārtni un tās iedzīvotājiem. Un neviena t.s. nacionālā partija pat neiepīkstējās. Padomju laika Punduri bija Latvijas teritorijā, tā ka šī bija pilnīgi jauna dāvināšana, kurai nebija sakara ar Pitalovas lietu.
    Man ir zināms fakts, ka pret to protestēja pierobežas krievi un nāca ar sūdzību pie tēvzemiešiem (kad citi atteicās uzklausīt). Bet arī tēvzemieši tikai apsolīja to lietu izpētīt, bet nekā nedarīja.
    Tā ka viss patiesībā nemaz nav tā, kā reizēm ar pavirša vērotāja acīm izskatās.

  • IZEJA IR JAU šodien!!!!!!!!!!!!!!!!!!

    apmēram no 13:40 viss sīki paskaidrots
    http://www.tvnet.lv/onlinetv/tv5/cenz ura/article.php?id=347334

    tai skaitā:
    - PVN pazemināšana līdz 18%
    - Neapliekamā paaugstināšana līdz ~160
    - nevajadzīgu barotavu likvidēšana kas dod 100tiem miljonu
    - jaunu nodokļu neieviešana
    - budžeta iestāžu algu pazemināšana par 10% kas dod 100miljonus
    tai pat laikā dēļ 160LVL neapliekamā maz atalgotiem darbiniekiem alga celsies par vidēji 12 LVL

    un daudz kas cits kas kopumā dod budžeta deficītu ~ -2,85% jau nākamgad

    UZSKATU ka šai lietai ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts
    UN jāizplata informācija cik vien tas ir iespējams
    JO parunājot ar cilvēkiem – neviens NEKO par šo alternatīvo budžeta variantu nav dzirdējis!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  • Jūs nekad neaizdomājietis kādēļ Čakste nositās stulbā avārijā?

  • Andrej, ko tu dod kļūdainu adresi?

  • Vot, pastāsti, kāpēc Čakste izdomāja tādā veidā nozust. Es tiešām nezinu par avāriju, biogrāfijās rakstīts, ka vienkārši miris.
    Vai gadījumā Tu viņu nesajauci ar Z. Meierovicu, kurš bija pametis gan savu ģimeni, gan paguvis visādās starptautiskās šeftēs iesaistīties, gan iet bojā avārijā.

  • Atvainojos.

  • citreiz der arī pielietot savas smadzenes
    tas palielinās iespējas izskaitļot ka links ar atstarpēm nedarbojas
    pie viena tas ļaus izsecināt ka iekopējot jāpārbauda vai nav atstarpes linkā – UN JA IR TĀS JĀIZDZĒŠ
    kad esiet pārliecinājušies ka atstarpju nav – VARAT SPIEST ENTER

  • Draugi!
    Acīmredzot jākonstatē, ka Forums ir apstājies. Domāju, ka lielā mērā iemesls tam ir mūsu pašu, maigi izsakoties, neproduktīvā aktivitāte.
    Šo Forumu uzturēja Ivo. Viņš ilgstoši nesa parastam cilvēkam nepanesamu nastu. Es viņa vietā to nebūtu spējis. Man nav nekādas svaigas informācijas. Ceru, ka Ivo vienkārši atpūšas no tā visa. Un uz to viņam ir visas tiesības un pat pienākums. Vienam cilvēkam nav jāsadeg, lai te citi varētu izklaidēties.
    Ja kādam ir vairāk informācijas, varbūt mēs varam atrast veidu, kā vislabāk, ja tas nepieciešams, atbalstīt Ivo.
    Ja jāsazinās, mans e-pasts ir vetrasputns@inbox.lv

  • Es piezvanīju Ivo. Viņš ir nolicies, tomēr dzīvs.
    ——————
    TF visdrīzāk mainīs savu formu, jo es un citi komentētāji esam neproduktīvi savos komentāros. Komentāru rakstīšanā, lasīšanā un monitorēšanā notērētais laiks ir pārāl liels, lai tā varētu turpināties.
    ———–
    Info par to, kā tieši TF varētu mainīties – skatieties TF foruma sadaļā – TF vietnes uzlabojumi http://www.tautasforums.lv/forums/viewtopic.php?f=18&t=100&sid=e3dfa89d95e46835379403273455c181
    ==================
    Tikko noskatījos 50 min filmu par ASV policijas patvaļu. Labs apkopojums – galvenokārt ar video liecībām.
    http://current.com/items/91463702_16-yr-old-boy-tasered-by-cops-19-times.htm

  • Fakti:

    Par 2008. gadu:
    *Latvijā veiktas 527 pašnāvības, no kurām 427 izdarīja vīrieši, bet 100 sievietes;
    *No visam pašnāvībām 119 paveiktas Rīgā (no tam 96 vīrieši, 23 sievietes); *No visam 527 pašnāvībām – 435 izdarītas pakaroties.
    =====================
    Par 2009.gada pirmo pusi:
    *2009. gada pirmajā pusgadā izdarītas jau 289 (234 vīrieši un 55 sievietes) pašnāvības, kas ir par 29 gadījumiem vairāk nekā pērn.

  • Labi. Lai Ivo veseļojas un atpūšas!
    Mums tā laba iespēja padomāt, kā rīkoties tālāk. :)

  • Vienkārši es pametīšu šo telpu, jo acīmredzot manas vainas pēc tā ir sanācis, ka produktivitāte (?) TF, ir zudusi. Protams tie, kas ir atstājuši savas adreses, es varēšu sazināties.
    Vissu labu Jums kopīgā darbā!

  • Izbeidz taisīt virtuālo scēnu. Viss būs kārtībā. TF tieši domā par to, kā palīdzēt cilvēkiem, kas vēlas ieguldīt savu laiku un darbu.

  • kuras dienas raidījumā “bez cenzūras’, ir apskatīti tie jautājumi par budžetu kuri tika iepriekš pieminēti?

  • raidījums bija pagajušo piektdien (ja nemaldos)
    tas links ko ieliku iepriekš darbojas
    VIENKĀRŠI jāizdzēš atstarpes ja tādas izveidojas iekopējot
    +
    http://www.saskanascentrs.lv/files/SC_budget_alternativa.doc
    saīsinātais alternatīvā budžeta variants – varat iepazīties
    +
    par šo variantu mēdijos vispār nekas netiek minēts
    tai pat laikā politiķi lemj par papildus 60milj budžeta samazinājumu ceļot nodokļus
    TAS TIKAI vēl sagraus ekonomiku
    ….
    viņu prognozes nepiepildīsies – ceļot nodokļus – tas mazina automātiski ikp
    +
    parunājot ar cilvēkiem – neviens neko vispār nezin par šo variantu
    visu ko cilvēki zin – to ko katru dienu skalo smadzenēs par samazinājumiem, griešanām, apcirpšanām
    par citam izejam tāpēc cilvēki pat iedomāties nevar
    kā piemērs tā raidījuma vadītājs – kurš nevarēja tam visam noticēt
    man arī nav skaidrs kāpēc SC ir tik pasīvs ar informācijas izplatīšanu par to alternatīvu

  • 13. novembra raidījumā bez cenzūras, atrast var http://www.tvnet.lv/onlinetv/tv5/cenzura/

  • es noskatījos to raidījumu. rodas tikai viens jautājums, kādēļ šeit nav izvērsta diskusija par 13. datuma raidījumu. Vai tas tāpēc ka tie ir krievvalodīgie kas sarakstījuši alternatīvo budžeta plānu!? neko no viņiem neņemsim, nevienas idejas nav vajadzīgas, labāk pliku pakaļu pa lauku skriet?

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.