Mahatma Gandijs: no rakstu sērijas ‘Visi cilvēki ir brāļi un māsas’. Pašdisciplīna

Civilizāciju šā jēdziena dziļākajā nozīmē veido nevis iegribu un vēlmju vairošana, bet gan to apzināta un brīvprātīga ierobežošana. Šis faktors vien veicina patiesu laimi un gandarījumu, palielina cilvēku spējas kalpot. (SB, 39)

Zināms fiziskās harmonijas un komforta daudzums cilvēkam ir nepieciešams, taču tas, kas virs šā pietiekamības līmeņa, paliek jau par traucēkli. Tāpēc ideāls, kas paredz neierobežotu vēlmju skaita palielināšanu un to apmierināšanu, patiesībā ir maldi un slazds. Fizisko vajadzību apmierināšanai un pat savas šaurās patības intelektuālo vajadzību apmierināšanai kaut kur jāpieliek punkts, kamēr šī tiekšanās nedeģenerējas fiziskā un intelektuālā baudkārē. Cilvēkam savi fiziskie un kulturālie apstākļi jāiekārto tā, lai tie nekavētu viņa kalpošanu cilvēcei, un tam jāsakopo visa sava enerģija. (SB, 39)

Ķermeņa saistība ar prātu ir tik cieša, ka, ja viens iziet no ierindas, cieš visa sistēma. No tā izriet, ka nevainojams raksturs ir labas veselības pamats šā jēdziena burtiskajā nozīmē, un mēs varam teikt, ka visas ļaunās domas un ļaunās kaislības ir tikai slimības izpausme citās formās. (SB, 268)

Ideāla veselība var tikt sasniegta tikai dzīvojot saskaņā ar Dieva likumiem, un izaicinot sātana varu. Patiesa laime nav iespējama bez labas veselības, bet laba veselība nav iespējama bez stingras savas garšas paletes kontrolēšanas. Visi citi jutekļi automātiski pakļausies kontrolei, kad kontrolēta tiks garšas palete. Tas, kurš pakļāvis savus jutekļus, patiesībā ir iekarojis visu pasauli un kļuvis par daļu no Dieva. (SB, 268)

Esmu pievērsies žurnālistikai ne tāpēc, ka gribētu būt žurnālists, bet tikai, lai to izmantotu kā palīglīdzekli savas dzīves misijas sasniegšanai. Mana misija ir ar savu piemēru un paraugu mācīt cilvēkiem lietot nepārspējamo Satyagraha ieroci, kas izriet tieši no nevardarbības un patiesības. Es ļoti vēlos, un pat brīžiem kļūstu nepacietīgs, demonstrēt, ka daudzām mūsu dzīves slimībām nav citu zāļu, kā vien nevardarbība. Tā ir gana stiprs šķīdinātājs, kas izkausē visakmenscietāko sirdi.

Lai paliktu uzticīgs savai ticībai, es nedrīkstu rakstīt dusmās vai ļaunā nolūkā. Taču es nevaru rakstīt arī vienaldzīgi un laiski. Es nevaru rakstīt tikai, lai uzpūstu kaislības. Lasītājam nav priekšstata par to atturību un savaldību, kāda man jālieto, ik nedēļas izvēloties apskatāmās tēmas un piemērotākos vārdus. Tas man labs treniņš, kas ļauj ielūkoties sevī un atklāt savas vājības.

Bieži mana iedomība liek izvēlēties pārgudrus izteicienus, bet dusmas – skarbus apzīmējumus. Šo nezāļu izņemšana ir smags uzdevums, bet labs treniņš man. Lasītājs “Jaunās Indijas” lapas redz skaisti noformētas un varbūt nodomā: “Tam gan jābūt lādzīgam vecam vīram.” Taču lai pasaule zina, ka šis iegūtais smalkums ir rūpīgi un caur lūgšanām kultivēts. Un ja tas šķiet pieņemams kādam, kura domas man svarīgas, tad lai lasītājs saprot: tikai tad, kad šis smalkums kļūs absolūti dabīgs, t.i., kad es kļūšu nespējīgs uz ļaunumu un kad manās domās ne uz mirkli neienāks nekas augstprātīgs vai skarbs, tikai tad manis sludinātā nevardarbība pārņems sirdis visā pasaulē.

Es neesmu sev un lasītājam priekšā nolicis nesasniedzamu ideālu vai neizpildāmu uzdevumu. Tā ir cilvēka privilēģija un dzimšanas tiesības. Paradīzi mēs zaudējām tikai tāpēc, lai to atgūtu. (SB, 271-72; skatīt arī MM,44)

Caur savu rūgto pieredzi esmu apguvis augstāko prasmi, kā pareizi izmantot savas dusmas. Tāpat kā var uzkrāt siltumu un to pārvērst enerģijā, tā arī dusmas var uzkrāt un pārvērst tās spēkā, kas spēj iekustināt pasauli. (MM, 11)

Nav tā, ka es nekad nedusmojos, taču es savām dusmām neļauju izplūst. Es kultivēju pacietību un man tas lielā mērā izdodas. Bet savas dusmas es kontrolēju vienīgi tad, kad tās nāk. Pastāstīt, kā man tas izdodas, būtu bezjēdzīgi, jo tas ir ieradums, kuru katram jākultivē, nepārtraukti to kultivējot. (MM, 11)

Izvairīties no savas rīcības sekām ir nepareizi un amorāli. Tas ir labi, ja cilvēkam, kurš ir pārēdies, sāp vēders un vairs negribas neko ēst. Ja šis cilvēks cenšas izvairīties no pārēšanās sekām, lietojot tonizējošas vielas vai citus medikamentus, tad tas ir slikti. Vēl sliktāk ir, ja persona, kas nodevusies dzīvnieciskām kaislībām, cenšas izvairīties no savas rīcības sekām. Daba ir nežēlīga un tā atriebsies par katru savu likumu pārkāpumu. Morāli nevainojams iznākums panākams tikai ar morālu savaldīšanos. Visi citi ierobežojumi darbojas pret nodomu, kura dēļ tie izvēlēti. (MM, 108)

Tā nav mūsu darīšana – meklēt vainas citos un tos tiesāt. Taču mums stingri jāvērtē pašiem sevi. Kamēr vien mēs sevī atrodam kaut vienu vainu un vēlamies, lai mūsu tuvinieki un draugi mūs šīs vainas dēļ nepamet, mums nav tiesību bāzt savu degunu citu cilvēku uzvedībā (salīdziniet ar Jēzus teikto: vispirms izņem baļķi no savas acs un tad meklē skabargu brāļa acīs – tulk.). Ja tomēr, neraugoties uz visu, mēs ievērojam vainu citā cilvēkā, un uzskatām, ka esam tiesīgi iejaukties, tad teiksim to tieši šim cilvēkam, nevis citiem. (DM, 98)

Nemoki sevi ar garām pārdomām par kaislībām. Ja reiz esi pieņēmis lēmumu, tad turies pie tā. Uzņemties solījumu nozīmē, ka prāts par šo tēmu vairs nedomā. Kad tirgotājs ir nolēmis pārdot kādu preci, viņš vairs par to nedomā, viņš domā par citām precēm. Tas pats attiecināms uz solījumiem un zvērestiem. (DM, 298)

Kādas ir tā cilvēka iezīmes, kurš tiecās pēc patiesības, kas ir Dievs? Viņam jākļūst pilnīgi brīvam no dusmām un iekāres, alkatības un pieķeršanās, lepnības un bailēm. Viņam sevi jāpazemina līdz nullei un pilnīgi jākontrolē savi jutekļi, sākot no garšas paletes vai mēles. Mēle ir gan runāšanas, gan garšas loceklis. Kad mēs nododamies pārspīlējumiem, meliem un vārdiskiem apvainojumiem, mēs to darām ar mēli. Kāre pēc garšas izjūtām mūs padara par mēles vergiem, kad mēs kā dzīvnieki dzīvojam, lai ēstu. Taču ar piemērotu disciplīnu mēs varam kļūt par būtnēm, kas “tikai nedaudz zemākas par eņģeļiem”. Tas, kurš pakļāvis savus jutekļus, ir pirmais un galvenais starp cilvēkiem. Visi tikumi plaukst viņā. Pats Dievs izpaužas caur viņu. Tāds ir pašdisciplīnas spēks. (MGP, II, 233)

Ja vien cilvēkam ir tāda griba, viņš itin viegli un vienkārši spēj saprast un īstenot tos universālos likumus,  kurus mēdz saukt par Dieva bauslībām. Tikai cilvēcē valdošā inerce vainojama pie tā, ka bauslības šķiet grūti izpildāmas. Nekas dabā nepastāv sastingumā un nemainībā. Vienīgi Dievs ir nekustīgs, jo Viņš bija, ir un būs tas pats vakardien, šodien un rīt, taču vienlaikus Viņš ir visur. Tāpēc es uzskatu: ja cilvēce vēlas pastāvēt un attīstīties, tai arvien vairāk jātiecas uz patiesību un nevardarbību. (MGP, II, 442)

Tāpat kā zinātnisku eksperimentu veikšanai nepieciešams iziet zinātnisku apmācību kursu, tā arī garīgu eksperimentu veikšanai cilvēkam vispirms nepieciešams sevi pakļaut pašdisciplīnai. (MGP, II, 792)

Atturēšanās no reibinošiem dzērieniem un medikamentiem, kā arī zināmām pārtikas piedevām un gaļas, ir nepieciešams priekšnoteikums cilvēka gara evolūcijai, taču tas nav pašmērķis. Daudzi cilvēki, kuri ēd gaļu un dzīvo dievbijībā, ir tuvāk brīvībai nekā ļaudis, kuri ar reliģisku degsmi atturas no gaļas un daudzām citām reliģijā aizliegtām barības vielām, bet zaimo Dievu ar katru savu rīcību. (SB, 221)

Pieredze māca, ka dzīvnieku valsts produkti nav piemēroti tiem, kuri tiecas ierobežot savas kaislības (Gandijs piederēja hinduisma reliģijai, kurā aizliegts ēst dzīvnieku valsts produktus – tulk.). Taču būtu aplami pārspīlēt barības nozīmi cilvēka rakstura veidošanā vai miesas kārību ierobežošanā. Diēta ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā, taču visu reliģiju iztulkot tikai diētas kategorijās, kā to bieži dara Indijā, ir tikpat nepareizi kā ignorēt visus diētas ierobežojumus un pilnīgi pakļauties apetītes iegribām. (SB, 221)

Pieredze man mācījusi, ka daļa no garīgās disciplīnas patiesības sekotāja dzīvē ir klusēšana. Apzināta vai neapzināta tieksme pārspīlēt, apspiest vai pārveidot patiesību, ir cilvēka dabiskā vājība. Lai to pārvarētu, nepieciešama klusēšanas disciplīna. Mazrunīgs cilvēks reti kad būs bezdomīgs vai vieglprātīgs savā runā – viņš nomērīs katru savu vārdu. (MM, 32)

Klusums man kļuvis par garīgu un fizisku nepieciešamību. Sākotnēji tas man kalpoja spiediena sajūtas atvieglošanai. Pēc tam klusums man bija nepieciešams, lai rakstītu. Taču pēc ilgāka praktizēšanas perioda es klusumā atradu garīgu vērtību. Pēkšņi apjautu, ka klusums man nepieciešams, lai labāk uzturētu saikni ar Dievu (Austrumos ir teiciens: Dieva balss ir klusums – tulk.). Un tagad es jūtu, ka esmu dabiski radīts klusumam. (MM, 33)

Sakniebtu vai aizlīmētu lūpu klusēšana nav klusums. Tādu pašu rezultātu varētu gūt, nocērtot mēli. Taču arī tas nebūtu klusums. Kluss ir tas cilvēks, kurš, lai arī viņam ir iespēja brīvi runāt, nerunā liekus, tukšus vai pļāpīgus vārdus. (MM, 23-33)

Viss spēks nāk no tās dabiskās vitalitātes saglabāšanas (uzkrāšanas) un sublimācijas, kas atbildīga par dzīvības Radīšanu. Mūsu vitalitāti nepārtraukti un pat neapzinoties izkliedē ļaunums, vai pat nesakarīgas, juceklīgas, nemierīgas un negribētas domas. Tā kā doma ir runas un darbības sakne, darbības kvalitāte atbilst domu kvalitātei. Tādējādi labi kontrolētas domas pašas par sevi kļūst par augstākās potences spēku un kļūst pašrealizējošas. Tā kā cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, viņam vien atliek ko gribēt viņam atvēlētajā dzīves jomā, lai tas kļūtu par realitāti. Taču tāda spēka nav cilvēkam, kurš savu enerģiju un domas izkliedē (t.s. izklaides industrija, patērēšanas kults, konkurence, nervozitāte, atkarības, nepārtrauktas reklāmas un elektroniskais fons, kā arī pārblīvēta dzīves vide, kas raksturīga Rietumu sabiedrībām, izkliedē cilvēku enerģiju, padara tos vājus un haotiskus – tulk. piezīme). (MGP, I, 573)

Labāk ir baudīt prieku caur savu ķermeni, nekā savās domās vai iztēlē. Ir labi apspiest jutekliskās vēlmes brīdī, kad tās tikko sāk mosties prātā, bet ja prāts jau “vārtās” šajās vēlmēs, tad ir pilnīgi likumīgi šīs vēlmes apmierināt ar ķermeni. Par to man nav ne mazāko šaubu. (SB, 217)

Dzimumtieksme ir lieliska un cēla lieta. Par to nevajag kaunēties. Taču dzimumattiecības ir domātas vienīgi jaunas dzīvības radīšanai. Katra cita dzimumtieksmes izmantošana ir grēks pret Dievu un cilvēci. (SB, 18)

Šķiet, pasaule dzenas pēc pārejošām vērtībām tik izmisīgi, ka tai neatliek laika nekam citam. Tomēr, ja padomājam dziļāk un pamatīgāk, kļūst skaidrs, ka galu galā svarīgs ir tikai mūžīgais. Viena no šādām mūžības jomām ir brahmacharya.

Kas ir brahmacharya? Tas ir dzīves veids, kas ved pie Brahma jeb Dieva. Tas ietver pilnīgu kontroli pār vairošanās procesu. Šai kontrolei jāizpaužas domās, vārdos un darbos. Ja mēs nekontrolējam domu, abiem pērējiem faktoriem nav vērtības. Tam, kurš kontrolē savas domas, kārtības ieviešana un uzturēšana ir viegla kā bērnu spēle. (MGP, I, 599)

Tam, kas apguvis brahmacharya, nekādas aizsargbarjeras nav nepieciešamas. Bet māceklim tās ir nepieciešamas. Tāpat kā jaunam mango stādam apkārt nepieciešams stiprs žogs. Bērns no savas mātes klēpja pāriet uz šūpuli, no šūpuļa uz bērnu ratiņiem, kamēr kļūst par cilvēku, kas prot staigāt bez palīglīdzekļiem. Turēties pie spieķa, kad tas nav nepieciešams, noteikti ir kaitīgi.

Man šķiet, ka pat īstam māceklim nav nepieciešami minētie balsti. Brahmacharya nav vērtība, ko var kultivēt ar ārējiem ierobežojumiem. Vīrietis, kas mūk no nepieciešamās saskares ar sievieti, nav sapratis pilnu brahmacharya nozīmi. Lai cik pievilcīga būtu sieviete, viņas pievilcība neatstās iespaidu uz vīrieti, kurš brīvs no vēlmes.

Īsts brahmacharya noraidīs mākslīgus ierobežojumus. Viņš pats uzslies sev sienas, atbilstoši saviem ierobežojumiem, un tās nojauks, kad tās vairs nebūs nepieciešamas. Pirmā lieta ir saprast, kas ir īsta brahmacharya, tad jāapjauš tās vērtība un visbeidzot jāsāk šī nenovērtējamā vērtība kultivēt. Uzskatu, ka īsta kalpošana savai zemei prasa brahmacharya ievērošanu. (MGP, I, 600)

No savas pieredzes zinu, ka tik ilgi, kamēr es uz savu sievu lūkojos ar iekāri, mūsu vidū nebija īstas saprašanās. Mūsu mīlestība nesniedza augstāko lidojumu. Tiesa, starp mums vienmēr pastāvēja mīļums, taču īsti tuvināties mēs sākām, kad mēs, vai precīzāk – es, sāku atturēties. Atturības nekad netrūka manai sievai. Viņa itin bieži izrādīja atturību, bet reti pretojās manai iekārei. Kad vien es vēlējos miesisku baudu, es viņai nevarēju kalpot. Brīdī, kad pateicu ardievas miesas baudai, mūsu attiecības kļuva garīgas. Iekāre mira, un tās vietā sāka valdīt mīlestība. (MT, IV, 57-58)

Brahmacharya ārējs palīglīdzeklis var būt badošanās – gan izvēloties diētu, gan ierobežojot barības daudzumu. Jūtas ir tik spēcīgas, ka to kontrolei nepieciešami iežogojumi no visām pusēm. Zināms, ka jutekļus savalda pārtikas trūkums, tāpēc badošanās šim nolūkam neapšaubāmi ir lietderīga. Dažiem cilvēkiem badošanās gan maz ko līdz. Pieņemot, ka mehānisks badošanās akts vien nodrošinās jūtu imunitāti, šie cilvēki tur miesu badā, kamēr prātam ļauj mieloties ar visām delikatesēm, visu laiku iztēlojoties, ko viņi ēdīs un dzers pēc badošanās beigām. Tādā veidā īstenota badošanās nepalīdz kontrolēt ne paleti, ne kaislības. Badošanās ir derīga, kad prāts sadarbojas ar miesu, t.i., arī prāts izrāda nepatiku pret objektiem, kas tiek liegti miesai. Katra juteklīguma sakne slēpjas prātā, tāpēc mehāniska badošanās izrādās nederīga, ja cilvēka prāts turpina „vārtīties” kaislībās. (AMG, 258)

Brahmacharya ir īsta, ja tā turpinās visos apstākļos un ir gatava noraidīt katru iespējamo kārdinājumu. Ja skaista sieviete tuvojas vīrieša marmora statujai, šī statuja netiek ietekmēta ne mazākā mērā. Brahmacharya ir tas, kurš līdzīgos gadījumos reaģē kā marmors. Tāpat kā marmora statuja atturas no acu un ausu lietošanas, tā arī cilvēkam jāizvairās no katra grēka.

Kāds var teikt, ka sievietes klātbūtne ir kaitīga atturībai, tāpēc no sievietēm jāizvairās. Šāds arguments ir maldīgs. Brahmacharya nav šā vārda vērta, ja tās ievērošana prasa izvairīšanos no katra kārdinājuma, ja jāizvairās no sievietes pat tad, kad ir nepieciešamība tai pakalpot. Tāda nostāja norāda uz fizisku atteikšanos, kas nav balstīta ar prāta atšķirtību. Tāda atteikšanās kritiskos brīžos lemta sabrukšanai. (DM, 80)

20 gadus, kad dzīvoju Dienvidāfrikā, es tuvu saskāros ar Rietumu pasauli. Esmu lasījis Hevloka Elisa, Bertranda Rasela un citu autoru teorijas par seksu. Tie visi ir ievērojami domātāji ar lielu pieredzi un integritāti. Viņi visi ir cietuši dēļ savu uzskatu paušanas. Viņi ir pilnīgi noraidījuši tādas institūcijas kā ģimeni (šai ziņā es viņiem nepiekrītu), kā arī pastāvošās morāles normas. Viņi stingri tic, ka tīra dzīve iespējama un vēlama bez šīm institūcijām un tradīcijām. Rietumos esmu sastapies ar vīriešiem un sievietēm, kuri dzīvo tīru dzīvi, nepieņemot un neievērojot pastāvošās sociālās normas. Mani pētījumi virzās līdzīgā virzienā. Ja jūs atzīstat pārmaiņu nepieciešamību un vēlamību, ja vēlaties, kur tas nepieciešams, atmest veco un pieņemt jaunu ētiski morālo sistēmu, kas piemērotāka jaunajiem laikiem, tad jautājums par atļaujas saņemšanu šādiem centieniem nerodas. Īsts reformators nevar gaidīt, kamēr citi ir konvertējušies uz jauno ticību. Viņam jāuzņemas vadība un jāuzdrīkstas virzīties uz priekšu kaut vienam pašam, pat ja jāsastopas ar visaptverošu opozīciju.

Arī es vēlos pārbaudīt, paplašināt un revidēt pastāvošo brahmacharya definīciju, izejot no saviem vērojumiem, pētījumiem un pieredzes. Tāpēc, kad vien rodas izdevība, es no šā izaicinājuma neizvairos un nebēgu. Gluži otrādi – es to uzskatu par savu pienākumu, Dharma, – šo izaicinājumu satikt aci pret aci un noteikt, kur tas ved un – kur stāvu es. Izvairīties no saskarsmes ar sievieti vai bailēs no tās bēgt es uzskatu par īsta brahmacharya mācekļa necienīgu rīcību. Es nekad neesmu mēģinājis kultivēt vai meklēt seksuālus sakarus miesaskāres apmierināšanai. Es negribu apgalvot, ka esmu pilnīgi sevī izdzēsis seksuālas jūtas. Taču tas ir mans mērķis, un es šīs jūtas varu kontrolēt. (MGP, I, 588-89)

Visa filozofija, kas slēpjas aiz dzimstības kontroles idejas, ir kļūdaina un bīstama. Tās atbalstītāji apgalvo, ka cilvēkam ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums apmierināt savus dzīvnieciskos instinktus, un ka viņa attīstība tiks kavēta, ja viņš šo savu pienākumu nepildīs. Es šo apgalvojumu uzskatu par neīstu. Nav pamata gaidīt pašatturēšanos no cilvēka, kurš izmanto mākslotus argumentus. Patiesībā dzimstības kontroles aizstāvji apgalvo, ka dzīvnieciskās kaisles ierobežošana nav iespējama un nav nepieciešama. Tas nozīmē katras reliģijas noliegšanu, jo visa reliģijas virsbūve balstās uz paškontroles pamatiem. (DM, 253)

Vēlos atgriezties pie dzimstības kontroles tēmas, izmantojot kontraceptīvos līdzekļus. Mums tiek nepārtraukti skandināts, ka dzimumtieksmes apmierināšana ir tāds pats nopietns pienākums kā likumīgi radušos parādu atmaksāšana, un ka šā pienākuma nepildīšana izraisīs intelektuālu pagrimumu. Dzimumtieksme tiek atdalīta no pēcnācēju radīšanas pienākuma, kontracepcijas līdzekļu lietošanas aizstāvji apgalvo, ka apaugļošanās ir tikai negadījums, kas jānovērš, izņemot gadījumus, kad partneri vēlas bērnus.

Uzdrīkstos apgalvot, ka šī ir bīstamākā doktrīna, kāda vien kad sludināta. Vēl jo vairāk tādā zemē kā Indija, kurā vidusslānim piederošie vīrieši ir zaudējuši prātu caur seksuālām apmātībām. Ja dzimumtieksmes apmierināšana ir pienākums, tad jau arī pretdabiski sakari un citu apmierinājuma veidi kļūst pilnīgi attaisnojami. Lasītājiem jāzina, ka pat ļoti ievērojamas personas ir atbalstījušas aktus, kurus pieņemts uzskatīt par seksuālām perversijām. Varbūt šis paziņojums ir satriecošs, bet, ja perversijas iegūs respektabilitātes zīmogu, tad sakari starp viena dzimuma pārstāvjiem kļūs par aizraujošu modi mūsu zēnu un meiteņu vidū.

Manuprāt, kontracepcijas līdzekļu lietošana nav tālu no tiem dzimumtieksmes apmierināšanas paņēmieniem, kādus ar maz zināmiem rezultātiem līdz šim izmantojuši cilvēki. Es zinu, kādu postu un jucekli slepenais grēks radījis starp zēniem un meitenēm skolās. Zinātnes vārdā pasniegtie ieteikumi lietot kontracepcijas līdzekļus, kurus atbalsta arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, radījuši tādus sarežģījumus, kas padarījuši gandrīz neiespējamu to reformatoru darbu, kas tiek veikts sociālās dzīves attīrīšanas virzienā. Varu informēt lasītāju, ka ir neprecētas meitenes iespaidojamā vecumā, kas ar aizrautību studē dzimstības kontroles literatūru un kuras pašas lieto kontracepcijas līdzekļus. Kontracepcijas līdzekļu izmantošanu nav iespējams ierobežot tikai precētu sieviešu lokā. Un arī laulības zaudē savu svētumu, ja par to mērķi uzskata dzīvnieciskās kaisles apmierināšanu, nedomājot par šādas apmierināšanas dabiskajām sekām. (MT, IV, 73)

Nav pareizi mani uzskatīt par askētu. Tos ideālus, kas regulē manu dzīvi, es piedāvāju visplašākajai publikai. Pie tiem esmu nonācis pakāpeniskas evolūcijas ceļā. Katrs solis ir pamatīgi apdomāts un tiek sperts ar lielāko piesardzību. Gan mana atturība un mērenība, gan nevardarbības principi ir izrietējuši no manas personīgās pieredzes un kļuvuši nepieciešami sabiedriskā pienākuma veikšanai. Tā dzīve, kādu uzņēmos Dienvidāfrikas republikā –  vai tās būtu ģimenes galvas, jurista, sociālā reformatora vai politiķa funkcijas -, no manis prasīja stingru seksuālās dzīves regulēšanu un nelokāmu nevardarbības un patiesības principu ievērošanu attiecībās ar cilvēkiem – gan saviem tautiešiem, gan eiropiešiem. Esmu tikai vidusmēra cilvēks ar spējām, kas nepārsniedz vidusmēru. (SB, 215-16)

Esmu izlēmis turpināt vientulīgo ceļu pie Dieva, un man nav nepieciešami zemes sabiedrotie. Lai tie, kuri mani, lai arī varbūt nelietojot tieši šos apzīmējumus, apsūdz blēdībā vai krāpšanā, to dara. Varbūt vilsies tie miljoni, kuri neatlaidīgi vēlas manī redzēt Mahatmu (indiešu reliģijā – Dižā dvēsele – tulk.). Atzīšos, ka šādas atmaskošanas izredzes mani dziļi iepriecina. (MGP, I, 586)


Mohandass Karamčands (Mahatma) Gandijs

no rakstu sērijas „Visi cilvēki ir brāļi un māsas”. Pašdisciplīna.

Tulkoja Jānis Kučinskis

Raksts pilnā apjomā (lejuplādējama datne) pieejams šeit, kā arī nevardarbiba.blogiem.lv


  • Cilvēkam, kurš tirgo savus orgānus, lai pabarotu mazbērnus (TVNET ziņās nesen bija), šādas tēzes šķiet kosmisks lidojums:)
    ============
    Tad vēl. Citēju: “…Mazrunīgs cilvēks reti kad būs bezdomīgs vai vieglprātīgs savā runā – viņš nomērīs katru savu vārdu….”
    —-
    Nav obligāti. Tas tā var būt var arī nebūt.
    ============
    Ģimeme nav tas, ko rāda filmās – romantika, iemīlēšanās, otras pusītes atrašana… Ģimenei ir funkcija – pēcnācēju radīšana. Kad tas ir paviekts ģimene savu funkciju drīkst izbeigt pildīt.
    ————
    Uzrakstītais man šķiet kontrastains – interesantas un nozīmīgas domas mijas ar apšaubāmām un nenozīmīgām.

  • Lai saprastu, ka cilvēks ir robots un viņam nav brīva griba. Kā arī to, ka cilvēka uzvedība ir pilnībā atkarīga no vides.
    http://www.youtube.com/watch?v=xzb3U9WtAxk

  • Tā vai citādi, bet Gandijs nosprauž skaidrus mērķus tiem, kuri patiesi grib kalpot sabiedrībai un panākt labas pārmaiņas. Cilvēks, kas kalpo savām iegribām, nav spējīgs kalpot sabiedrībai. Kaut vai tāpēc, ka viņa uzmanība un enerģija nepārtraukti tiek novirzīta un izkliedēta pa šīm iegribām. Mūsu nelabvēļi manipulē tieši ar mūsu iegribām un tās visādi stimulē. Tas arī korupcijas pamatā.
    Es gribētu teikt, ka Gandija izvirzītie mērķi ir ideāli, uz kuriem jātiecas. Jo tuvāk šiem ideāliem, jo atbilstošais cilvēks ir spējīgāks kalpot sabiedrībai.
    Varbūt no sākuma nevajag sev izvirzīt pārāk augstu mērķi. Piemēram, mērķi pārtraukt dzimumattiecības ar savu sievu vai dzīvē tuvāko sievieti. Taču pilnīgi reāls mērķis ir atturēties no dzimumattiecību meklēšanas, kur vien pagadās. Daudzi politiķi un līderi ir iekrituši tieši ar godkārīgu vēlmi sevi seksuāli apliecināt ar ceļā sastaptajām sievietēm. To izmanto pretinieki, lai šo līderi diskreditētu, novirzītu no mērķa.
    Es domāju, ka mūsu apstākļos un mūsu mērķu sasniegšanai būtu pilnīgi pietiekami, ja vismaz līderi iemācītos atturēties no pārmērībām (pārēšanās, stimulantu lietošanas, seksuālām apmātībām ārpus ģimenes, pļāpīguma, aprunāšanas, kaitīgām atkarībām (spēļu automāti, alkaholisms, šopings, dators, internets) u.c.).

  • Es jūtu, ka Gandija rakstītajā ir liels spēks. Pats pāris punktos gan pagaidām esmu nesekmīgs.

  • Esmu ievērojis, ka, piemēram, Aigaram ļoti nepatīk apzīmējums “līderis”.
    Tad nu vēlos uzsvērt, ka pastāv divas būtiski atšķirīgas līdera paradigmas.
    Pirmā, kas pašlaik dominē, ir tāda: līderis ir cilvēks, kas tiecas pēc augstāka posteņa, varas pār citiem, ietekmes, karjeras, slavas, lielāka materiāla atalgojuma un dažādām privilēģijām.
    Otrā paradigma: līderis ir cilvēks, kas kalpo citiem, kas vēlas ar savu darbību un personīgo piemēru veicināt labas pārmaiņas visā sabiedrībā. Un nemaz nav obligāti, lai šis cilvēks tiektos pēc valsts mēroga posteņiem. viņš var būt līderis savā ģimenē, darba vietā, kopienā, pilsētā utt. Viņš pat var apzināti izvairīties no formāliem posteņiem, tituliem u.c., jo ne jau tas ir viņa mērķis.

  • Piekrītu par 100% ar nosacījumu, ka visi ir vai top līderi.
    ————
    Papildinot pirmo para-digmu.
    Šobrīd ar līderi saprot to, kurš man, tev, visiem patieks, kas jādara un izvedīs mani, tevi, visus ārā no manas nelaimes.

  • Par robotiem un brīvo gribu.
    Klips, uz kuru dota atsauce augstāk, demonstrē Skinnera – viena no biheviorālās (t.i., uzvedības) psiholoģijas pamatlicēja pētniecības metodes un, ATTIECĪGI, rezultātus. Rezultāti vienmer atkarīgi no metodes, kura, savukārt, principiāli atkarīga no aptverošās koncepcijas jeb pasaules uzskata. Pozitīvistiskajā zinātnes paradigmā pētniecība nozīmē reģistrēt faktus, neko vairāk. Citiem vārdiem sakot, Skinners ar saviem demonstrējumiem apstiprina to, ko apzinājās jau pirms tam, to, kas atbilst viņa izpratnei par dzīvnieku (t.i., dzīvās dabas attīstība psihes līmenī) uzvedību, un savās interpretācijās pārnes to uz VISU cilvēku. Lielais krievu zinātnieks Pavlovs pag.gadsimta sākumā rakstīja to pašu, tikai nepārnesa to uz visu cilvēku, viņš to sauca par nosacījuma refleksiem, kas ir dabas sastāvdaļa, nevis VISA daba. (Pavlovs, lai gan tiek uzskatīts par materiālistu, gāja baznīcā, viņš nebija pozitīvists…) Un tas, ka kāds izglītots latviešu cilvēks tagad no tā secina, ka mēs visi esam roboti, tikai apliecina šo izziņas principu – nerefleksēt pasaules uzskatu un prezentēt faktus, kurus nemanāmi nosauc par visaptverošiem likumiem!
    Iesaku iepazīties ar kabbalas zinātni, kura savieno materiālo ar garīgo (www.laitman.ru; http://www.laitman.com; http://www.kabbalah.info), un sākt izlabot savu UZTVERI. Un nekad vairs neatgriezties pie robotiem.

  • Wow. Labs. Paldies.
    ==========
    Žīdu saņēmēj Kabalu, kura ir ar Brīvmūrniekiem jeb Masoniem (freemasons) intīmā tuvībā – man nevajag – paldies.
    ———-
    Isaku to tiem, kas meklē vērtīgas informācijas avots vēstures un nākotnes uzzināšanai. It īpaši nākotnes. Es kabalas valodas kodu tik labi nepārzinu, lai lasītu un mēģinātu atšifrēt īsto nozīmi.
    ==========
    Gars, angliski SPIRIT – alkohols angliski ir SPIRITS. Rafaels ir Spirit Angel (vai angle – leņķis). Primārais uzdevums – padarīt stulbākus.
    ———-
    Kabala, protams ir tikai Zoroastriaizam (Zaratrustra) atrauga.
    ===========
    ===========
    Par robotiem. Kura tava rīcība nav ieprogramēta. Nosauc tikai desmi savas vai manas uzvedības, kas nav ieprogramētas, kā ROBOTIEM. Bez sarksama. Zinu, ka tāda eksistē, tomēr labprāt dzirdētu arī no citiem lasītājiem uzvedības piemērus, kas nav ieprogramēti.
    ———–
    Paldies.

  • Aigar, tapšana par līderi, tāpat kā tapšana par brīvu cilvēku, ir ilgstošs process. Ne visiem tas noris vienādā ātrumā, ne visi pat apzinājušies šādas izaugsmes nepieciešamību. Tomēr kopumā cilvēces evolūcijā šāds process notiek. Ja salīdzinām ar citiem cilvēces attīstības periodiem, progress ir vērojams un ir realitāti. Ne visur vienmērīgi un vienādi, ir arī atkritieni, taču notiek.
    Tāpēc mēs varam visādi šo procesu veicināt, sākot ar sevi, bet mulķīgi to noteikt kā absolūtu noteikumu pārejai uz jaunu paradigmu. Visi vienlaikus to nevar izdarīt.
    Tāpēc vajadzētu atteikties no tādu kategorisku nosacījumu uzstādīšanas un skatīšanās uz citiem. Ja esi tam gatavs, tad vienkārši pārej jaunajā līdera paradigmā un tajā dzīvo, palīdzēdams arī citiem, nevis te visus saukā par biomasu un vergiem.
    Neviens otrās paradigmas cilvēks parējos nesauks par vergiem vai biomasu, bet sapratīs un darīs visu labāko, kas konkrētajos apstākļos iespējams.
    Daži cilvēki ir pavirši apgrābstījušies dažādās zināšanās un gudrībās, taču nav tajās iedziļinājušies. Tāpēc bezatbildīgi mētājas ar paviršām aplamībām.

  • Pat Amerikā daudzi cilvēki ir sapratuši jaunās paradigmas nepieciešamību. Arvien pieaug kustība, kas virzīta uz “Sevice oriented Leadership”.
    Tas ir cerīgi un paver ceļu Rietumu civilizācijas izdzīvošanai. Es domāju, ka arī mums jāorientējas uz to.

  • Tavs entuziasms ir atgriezies – vismaz civilizācijas līmenī:)
    —————-
    Evolūcija, ja notiek, tad tā notiek lēnām, toties pamatīgi uz leju – sauksiem to par Devolūciju jeb ģenētisko inžinieriju. Būsim godīgi. Pagājušā gadsimtā barbarisms un vardarbība sasniedza virsotni – nogalināto skaits ir bijis vislielākais atklātībā esošās cilvēces vēstruē. Visvairāk nīcināti tika, protams, inteleģentākās un attīstītākās cilvēk-būtnes.
    —————–
    Jaunais gadu tūkstotis sola neapstāties pie sasniegtā. Potenciāls ir liels. Pirmie desmiti gadi ir jau
    apsveicami – vardarbības rituālā upurēti jau ir miljoniem cilvēku.
    —————–
    Ģenētiskā inžīnierija ne tuvu nav pabeigta, jo cilvēks joprojām ir nepaklausīgs, tiecās domāt patstāvīgi, atsakās nogalināt savus cilts brāļus un ir dažreiz (pavisam dažreiz) neparedzams.
    =================
    Es nesaucu – tas ir FAKTS. No manis tiektā realitāte mainās ļoti maz. Cilvēce tiek izmantota ļoti konkrētu mērķus sasniegšanai. Līdzīgi kā bites nepazinās padarītā darba jēgu (vākt medu saimniekam), tā arī cilvēce neapzinās, ka ir vergi, bioroboti un biomasa. To es neizdomāju – tas tiek atkjāti teikts pat medijos (citos vārdos) – piemēram, tiek veidots sabiedriskais viedoklis – mediji (TV, radio, prinētie un digitālie), šovi (politika, sports), izklaide (filmas, mūzika, vielu lietošana), izglītības iestādes (skolas, cietumi, universitātes), medicīna, uzņēmēji… – tas viss ir PRECĪZI pretējs tam, lai kāds kļūtu par cilvēku.
    ————–
    Daži cilvēki ir iedziļinājušies tik ļoti detaļās, ka ir aizmirsuši par LIELO BILDI.

  • Es domāju, ka man ir jāorientējas – galvenais ir radīt bezjēdzīgas kustības – visu laiku jaunas. Tagad modē SOL – visi smuki bezjēdzīg rosās un sacenšas, kurš rosīsies visbezjēdzīgāk.

  • Visu labu, draugi – es pievienojos biomasai, lai varētu:
    – atrast beidzot savu ceļu
    – beidzot garīgi izaugt
    – pievērsties bezjēdzīgām detaļām, kuras nemitīgi informācijas laikmetā tiek ģenerētas, lai apmierinātu pieprasījumu.
    ————
    Pat pat nenak smiekli vairāk.

  • Pārlasīju uzrakstīto – tomēr smiekli sanāca. Man taču ir cerība beidzot garīgi izaugt – cik es būšu laimīgs, kad būšu garīgi izaudzis un kļuvis par servis orientated leader. Paldies, Jāni! Patiesi iedvesmojoši… vai… izgāzos no krēsla no smiekliem – nekas personisks, zūd balansa sajūta vecumam nākot virsū.

  • Aigar, es Tevi neaicināju iestrēgt detaļās vai kādās eksotiskās teorijās, bet gan iedziļināties procesos.
    Un kāpēc Tu atkal skaties uz citiem? Jā, daudzi cilvēki skatās tos tevis nosauktos šovus, orientējas pēc sabiedriskās domas veidošanas nostādnēm un cenšas pārāk daudz par savu dzīvi nedomāt – pat mūk no tās.
    Bet mēs taču tos šovus neskatāmies, vai arī šad tad paskatāmies tikai aiz analītiskas intereses. Un daudzi tos šovus neskatās. Nav viss tik melnbalti un vienveidīgi. Telpa darbības sākšanai ir!

  • Pat vēlēšanās, kurās nav reālas izvēles, piedalās mazāk par 50% balsstiesīgo. Tie visi ir cilvēki, ar kuriem var sākt strādāt citā virzienā. Un arī aktīvākie vēlētāji, kuri sev iestāsta mazākā ļaunuma teoriju, nav pazuduši cilvēki.

  • Es jau tikai par to ilūziju – ka cilvēce attīstās. Tur esmu pietiekami iedziļinājies, lai teiktu, ka attīstības nav – ir degradācija. Attīstība nav arī paredzēta.
    ==============
    Pārējais, ko saki, ir skaidra lieta. Viss taču būs kārtībā – vajag tikai saklikt kopā kablau un garīgā pasaule ar fizisko saplūdīs vienā veselumā, kā jēzus savienojoties ar svēto tēvu… bet pag, viņi bija trīs, tad kā šī metafora strādā uz manīm? Á, zinu, – materiālā pasaule, garīgā un es – trīs vienība. Urāāāā – es esmu uz izaugsmes ceļa. Jāiet lasīt kabalu.

  • Tev, Aigar, taisnību, ka XX gadsimtā nogalināts vairāk cilvēku nekā XIX gadsimtā. Absolūtos skaitļos. Taču ne procentos no visu iedzīvotāju skaita. Piemēram, 30 gadu karā Viduseiropā vai Ziemeļu karā Latvijas teritorijā tika izkauta lielāka daļa no Latvijā dzīvojošajiem. Un izkautu visus, ja tā laika karotājiem būtu XX gadsimta ieroči, kas ļauj pretinieku un mierīgos iedzīvotājus nogalināt no attāluma, neredzot viņu acis, nezinot, kas tie par cilvēkiem, tēmējot uz koordinātēm kartē, nevis cilvēkiem.
    Bet palasi vēsturi vai kaut Veco derību, un sapratīsi, ka tolaik cilvēku barbarisms un zvērība bija nesalīdzināmi lielāka.

  • :) ja Tev nav ko darīt, vari lasīt kabalu. Es gan atturēšos.
    Esmu gan dzirdējis un drusku lasījis idealizētas un modernizētas kabalas interpretācijas. Un pat tur nekā jauna nedzirdēju. Ja ir intelektuāla baudkāre, tad interesanti, bet praktiskām vajadzībām dodu priekšroku Gandijam.

  • Re, Tu, Aigar, to lietu iztēlo, it kā te apkārt būtu monolīti drūms purvs, stulba biomasa un vergi, un tikai Tu un varbūt vēl daži redz īsteno lietu stāvokli. Bet tā nemaz nav – Tu pamatīgi kļūdies.
    Pat t.s. sabiedriskās domas veidošanas jomā nav monolītas vienprātības, cilvēki vēl domā. Un es te nerunāju tikai par TF.
    Apskati kaut vai šo rakstu:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/7932-es-jus-piespiedisu-milet-svf.htm

  • Un vēl šo:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/juris-paiders-1/7941-celtniecibas-un-korupcijas-paradoksi.htm
    un daudzus citus rakstus, kuri nebūt nenāk no kādiem disidentu avotiem.
    Nu nav visi tik dumji, zombēti, verdziski un nevarīgi, kā Tu te bieži iztēlojies.
    Mācies adekvāti uztvert realitāti un citus nemulsināt un nemaldināt ar saviem pārspīlējumiem. Citādi iznāk, ka tu runā to pašu, ko tie Lielie zēni, tikai it kā ar pretēju nolūka zīmi.

  • Līdz ar to Tu apzināti vai neapzināti piedalies pašā zombēšanas procesā, sēj bezcerību un neticību cilvēku iespējām.

  • Viss! Vīri, metamies procesos!

  • Kļūšu lakonisks – mācīts tātad zombēts. Gājis skolā – zombēts. Zobs ir plombēt – arī zombēts utt.

  • Piekrītu Jānim, ka Aigars bieži šauj pār strīpu ar saviem kategoriskajiem apgalvojumiem. Domāju, ka TF lasītāji labi saprot tās lietas, par kurām raksti (medijiem, filmām skolām utt.,), tādēļ kādu TF lasītāju, tādējādi iespējams vari aizvainot (ceru jau gan, ka nē, jo Aigars ir Aigars :)). Manuprāt, tavi komentāri (viens pret vienu) būtu ļooti piemēroti vienā otrā citā portālā ;), kur tos varētu mierīgi kopēt iekšā kaut katru dienu.

    Pakomentēšu vienu no taviem izteikumiem/vispārinājumiem – “…cilvēks ir robots un viņam nav brīva griba”.
    1) ja runājam par lielāko sabiedrības daļu uz šo brīdi, tad ar skumjām jāatzīst, ka tevis rakstītajā ir liela daļa patiesības, bet es tik un tā neatļautos šādi vispārināt, jo ļoti daudziem cilvēkiem vajag pavisam maz, lai viņi sāktu domāt. Daudziem vienkārši nav laika domāt, tur ir tā bēda.., bet viņi IR cilvēki. Diemžēl ir arī tāda daļa, kurā gluži objektīvu apsvērumu dēļ, nebūtu saprātīgi koncentrēt savu enerģiju.
    2) ja tu domā cilvēku kā tādu, tad nu gan nevaru piekrist, ka cilvēks ir robots (vai arī – piekrītu stipri daļēji). Cilvēkam ir intelekts un jūtas, bez tam šis intelekts kopš dzimšanas ir apveltīts ar pašizziņas un pašizaugsmes dziņu. Tas, ka vecāki (vēlāk skola un visa sistēma) šo dziņu meistarīgi nokauj, ir pavisam cits jautājums.
    Aigar, padomā pats, – ja cilvēks no pirmās savas dzīves dienas līdz apzinīgam vecumam tiktu audzināts kā Cilvēks, vai viņu pēc tam vispār būtu iespējams kādam no ārpuses programmēt? – Nē, jo viņš domātu un rīkotos PATS. Lai būtu vēl vieglāk iztēloties šādu audzināšanu, iedomājies, ka kopš vecuma, kad bērns pats sāk jau formulēt pirmos teikumiņus (protams, svarīgs ir arī vecums līdz 1-2 gadiem un pat pirms dzimšanas), cilvēkam tiktu uzdoti tikai un vienīgi JAUTĀJUMI… Tātad:
    - jādomā PAŠAM (nekādas gatavas atbildes);
    - jāpieredz, jāpiedzīvo, jāizjūt, jāsaprot PAŠAM (nekas netiek nolikts priekšā, nekādas autoritāras borēšanas)
    - jārīkojas un par sekām jāatbild PAŠAM, kā arī savu dzīvi jāveido un jārada PAŠAM.

    Vai saprati manu domu gājienu? – Jā, varam jau teikt, ka tik un tā tā ir programmēšana, bet tas nebūs gluži precīzi, drīzāk tā būtu atbilstošas vides nodrošināšana un atbilstošu impulsu padošana atbilstošā laikā, lai iniciētu pašprogrammēšanās procesu. Šāds Cilvēks neizaugs par robotu. Šādi audzināts un skolots cilvēks būs kas vairāk! Vārdu (nosaukumu) vari piešķirt pats, es šādu cilvēku dēvētu vienkārši par “Cilvēku” ar lielo burtu, jo viņš nebūtu “maziņš cilvēciņš”, kas pilda citu cilvēku gribu, bet gan dižs Cilvēks, kuru pēc tam vairs neviens nespētu pārprogrammēt.
    (papildus info – skat. Guntas rakstus, Laumas interviju, Humāno pedagoģiju un pedagoģijas klasiķus, Megre, Gandiju, Jēzu, Budu utt.)

  • Intelekts ir arī dzīvniekiem – nedaudz vienkāršāka prāta struktūra, ir arī jūtas.
    ———–
    Labi. Ir tā, kā tu saki. Tomēr padomā par audzināšanu. Vai cilvēks tiek programēts arī, ja no bērnības tiek pareizi programēts, piedodiet, audzināts? Kādēļ audzināt ir PROGRAMĒT? Vai katrs impulss, kas atnāk līdz tavām smadzenēm izraisa reakciju? Jā? Viss – tas, ka tu to nosauc par PAREIZU impulsu, nenozīmē, ka cilvēks netiek programēts. Tu vari ieprogramēt cilvēku savādāk reaģēt uz imoulsiem vai arī nereaģēti vispār. Tā tik un tā ir programma – vai ne tā? Lielā Cilvēka formula jeb kods (programmas).
    ————
    Tomēr. Personīgā līmenī ir “emergency exit” – sevis apzināšanās. Kad tu paliec tikai novērotājs (signālu, kas pienāk smadzenēm) – tas ir vienīgais veids, kas atļauj cilvēkam netikt manipulētam. Jebkurai reakcijai uz ārēju impulsu ir risks, ka tai manipulatīvs nodoms. Tas atstāj iespēju audzināšanai jeb programmēšanai ieprogramēt nereaģēt uz ārējiem impulsiem :)
    ————-
    Ja tam piekrīti. Tad atliek sabiedrība.
    Padomā par šādu jautājumu. Iedomājies “brīvu” Cilvēku sabiedrību, kura dzīvo saskaņā un ir apmierināta ar savu iekārtu. Kāda brīvība šādai sabiedrībai ir attiecībā uz sevis un sava dzīves veida saglabāšanu situācijā, kad cilvēks vai cilēku grupa meklē veidu kā ietrireikties šinī sabiedrībā un to izmainīt, pakļaut, izmantot (tiešā veidā vai netiešā)…
    ———
    Nekādas lielas izvēles iespēja šai sabiedrībai nav – tā var reaģēt uz to indivduāli vai kopēji. Tomēr izvēlēties MIERU nav izvēles spektrā.
    =========
    Faktiski tas ir vienīgais iemesls, kādēļ Venus Project var aiziet un visdrīzāk aizies greizi. Pietiek tikai ar vienu cilvēku, lai liegtu citam cilvēkam izvēlēties mieru un no agresijas brīvu dzīvi.
    ========
    Ir izmērojami liela iespēja, ka šī viena cilvēka varas sindroms izplatīsies (jau ir izplatījies) šādā Brīvu Cilvēku sabiedrībā, kā mežonīgs ugunsgrēks. Pietiek tikai ar VIENU cilvēku, lai uz visiem laikiem izjauktu visu uzbūvēto Brīvo Cilvēku sabiedrību.
    ———
    Kādēļ es pieminēju individuālu vai kolektīvu reakciju – ja visa sabiedrība ir totāli vienota savā rīcībā un uzskatos, to uzlauzt nav iespējams. Tomēr pietiek ar vienu cilvēku, kurš nav vienots, lai viss ielidotu miskastē.

  • Vārds “robots” ir cēlies šādi:
    “1920.gadā to radījis čehu rakstnieks Karels Čapeks lugā Rosuma universālie roboti, tajā cilvēka izgudrotie roboti sacēlās un nogalināja saimnieku (no čehu vārda robota – piespiedu darbs, vergošana)”
    Cilvēks ir dzimis BRĪVS, nevis lai kādam vergotu, tā kā šo vārdu attiecināt uz Cilvēkiem nebūtu korekti.

    Par vārdu “programmēt”… te būtu garāka diskusija, kurā negribētos ieslīgt. Ja analizējam ļoti precīzi šī vārda izcelsmi, tad tev ir taisnība – arī manis minētajā gadījumā patiešām sanāk, ka cilvēks ir programmējama būtne (bet ne robots!!!), BET, tā kā vārds “programmēšana” (kas ir “ziņu ievadīšana”) mūsdienās tiek galvenokārt attiecināta uz nedzīvām sistēmām tādām, kā datori un roboti, tad šo vārdu izvairos lietot attiecībā uz Cilvēkiem.

    Un ir arī otrs arguments, kādēļ šo vārdu nelietoju attiecībā uz Cilvēkiem – uzskatu, ka mēs katrs piedzimstam ar savu individuālo “potenciālu” (talantiem), ko vajag tikai ATRAISĪT, nevis kaut ko programmēt, zombēt vai tml., tādēļ arī rakstīju “atbilstošus impulsus” (to par “pareiziem impulsiem” pats pierakstīji ;)). Redzi, te ir būtiska atšķirība – ievadīt programmu kā nedzīvai sistēmai, vai padot “atbilstošus impulsus”, lai atraisītu garīgas būtnes – Cilvēka – “potenciālu” (skat. D.Uznadzi un L.Vigotski)

  • Nu cilvēkam ir noteiktas psiholoģiskas kapacitātes (nevis talanti). Bailes, dusmas, prieks, bauda…, intelekts, kas ir prāta struktūra, pašmācīšanās spēja, kā arī apziņa, ar kuru to visu apzināties un novērot.
    =======
    Cilvēkam nav kapacitāte uz “ģo” vai “štvi” (pats tikko izdomāju joka pēc).
    – “ģo”, piemēram, varētu būt nespēja uz vardarbību.
    – “štvi”, piemēram, varētu būt apzināta kolektīvā apziņa.
    —————
    Tātad datu ievadīšana notiek konkrētās kapaictātes kontekstā. Kapacitāti jau nevar izmainīt – tikai ievadītos datus. Manipulācijas spēle – kādus datus tu ievadītu, lai stimulētu kaut kādu kapacitāti? Kādēļ vieni dati ir pareizi toties citi ir nepareizi?
    —————
    Par robotiem un vergiem. Kurš neatrodas piespiedu darbā? Visi atrodas piepiedu darbā vai piespiedu smadzeņu skalošanā – skola, mediji… Gandrīz viss, ko cilvēks dara ir nevis sabiedriskam labumam, bet gan sabiedriskai degradācijai vai personīgam labumam, kas parasti iet roku rokā.
    —————
    Lai nebūtu jāstrīdas – es visam, ko tu saki piekrītu. Tas, ko es saku – tam nav nozīmes, kā arī nav jāņem vērā.

  • Cilvēkam ir tikai VIENA brīvība – atdot savu dzīvību. (Kabalists Aigars to sauc par “ģo”.) Tādā veidā viņš sasniedz savas esības pilnību, savu īsto identitāti, savu vietu kolektīvajā apziņā, kura caur šo identitātes restaurēšanu iegūst apzinātības īpašību. (Latvijā dzimušais kabalists Aigars to sauc par “štvi”.)
    Ir tikai viena problēma – dzīvību var ATDOT tas, kuram tā ir. Vispirms tā jāiegūst. Cilvēks var veikt šo atdošanas procesu tajā mērā, kādā viņš veic dzīvības iemantošanas darbu. Tas liktenīgais un izšķirošais “viens cilvēks”, kurš izjauc visu Brīvā Cilvēka sistēmu, ir vienmēr ES PATS – tas, kurš to izjūt. MIERU vari iedibināt tikai TU PATS. Visas pasaules liktenis izšķiras viena cilvēka dvēselē noteiktā veidā. To māca Jēzus. Un tā ir Kabala. Nemēģināšu šeit vēl kaut ko piebilst, jo minētie avoti ir tik pieejami, ka tas būtu lieki. Jūs pats to zināt, vairāk nekā pagaidām apzināties.
    P.S. Ja nu vienīgi varētu piebilst dažus vārdus par sistēmisko domāšanu – tas nav par intelektu (psihiskais līmenis). Sistēmiska domāšana kļūst tikai tad, kad tā tiek organizēta (pareizāk sakot, pašorganizējas) VISĀ sistēmā, pilnā, aptverošā sistēmas apjomā. Tā ka nāksies Sadarboties ar Visaugstāko. Mīnuss ir tas, ka to nu gan negribas… Pluss ir tas, ka cita ceļa nav, jo visos pārējos gadījumos cilvēks iegūst mazāk nekā vēlas, mazāk nekā spēj, mazāk nekā ir pelnījis.

  • Aigar Tu esi kabalists? Tad Tu to apzinies vai nē?
    ———————————————————-
    Agnese, kas Tev tā liek spriest? No kurienes Tu to izvilki?

  • Vienkārši kruts komentārs. Varētu pavadīt visu dienu uz to atbildot, jo tik daudz dogmu vienā komentārā retais māk ielikt.
    ——————-
    1. Mani uzrunāt distancēti uz jūs ir lieki, jo man ir maz sakara ar kabalistiem. Zoroastriānisms, kas, kā sērga (dažādās versijās) ir izvazāts jau pa visu zemeslodi.
    2. Tie ir meli vai maldi, ka ir viena brīvība. Jautājums ir – brīvs no kā? Atdodot savu dzīvību, tu atbrīvojies no kā tieši? Brīvība no kā? Tam, ka es vai tu nomirsti, nav pilnīgi nekādas nozīmes.
    3. Ja brívíai nomirt tu esi piešķīrusi Tādu nozīmi, tad kamdēļ vēl maisies uz šīs zemes – mirsti un pievienojies kolektīvajai ilūzijai un restaurē kaut ko? :D
    4. Piekrītu, ka jēzus mani izglābs, kā man veicās – labi, ka atgādināji.:D:D Es pavisam aizmirsu, ka mani grēki jau sen ir izpirkti un kāds par tiem ir samksājis – es varu darīt, ko es vēlos – cik forši!!!:D Man ir tikai jālūdz piedošana un viss tiks piedots. Paga – es tagad lūdzu piedošanu, o… tikko kā man piedeva – labais – varu grēkot tālāk :D:D
    5. Ā, aizmirsu atgādināt – es esmu Visaugstākais, nu jā, protams, tu arī. Tikai to vēl napzinies, jo tevī ir ielkts pakļāvības vīruss. Tas sīkums – ātri atveseļosies.

  • Ņem par labu manu komentāru – nekas personisks. Es piešķiru nozīmi citām lietām nekā tu. Tu piešķir nozīmi tam, kas nav vai arī nav pierādāmas – visvarenajam, aizsulei…
    ———–
    Laikam piekrīu tikai tam, ka miera NAV – cilvēks ir darbīgs – tādēļ tevis minētais MIERS tiek ieviests mākslīgi – apstulbinot un iemidzinot. Jaunais Kabalas Cilvēks ir vergs, kurš nedomā – miers iestājas tad, kad smadzenes vairs nestrādā.

  • Tad tā. Kas Agnesei Mackevičai vēl ir sakāms par kabalu?
    Katrs var nāk brīvi ar savu “mācību” aprunāties ar mums, ja ir ko teikt.

  • Brīvība patiešām ir tikai viena – izdarīt izvēli. Ārējā ietekme uz lēmumiem protams ir milzīga un kārdinājumi gandrīz nepārvarami, bet tikuntā izvēlēties savu nākamo rīcības soli val vienmēr.
    Kolas un pepša piemērs paris temas atpakaļ bija teicams, varat izvēlēties pepsi varat kolu, un varat arī udeni.

  • Jau tuvāk. Izvēle ir interesanta tēma. Tu tak nevari izvēlēties kaut ko, ko tu nezini. Eskimoss, kas nekad nav skatījies TV un ceļojis apkārt, nevar izvēlēties un pat iztēloties atvaļinājumu uz kāas tropu salas, jo viņi par tādu neko nezina.
    ——–
    Tātad izvēle ir, tomēr tā nav asociājama ar brīvību. Izvēlas brīvība vairumā gadījumu ir ilūzija.

  • Ja runā par brīvību, tad jāuzdod ir jautājums – brīvība no kā?
    – brīvība var būt Tikai tad, ja tā ir totāla brīvība. Piemēram, cilvēkam nav iespējams būt brīvam no zemestrīces, lietus vai cita cilvēka agresijas.
    – brīvība, tātad, var būt no lietām pār kurām tev ir kontrole – bailēm, baudām, no vēlmes pieķerties, alkatības…

  • Izvēle – no iespējamā starp piedāvājumiem? Kāda būs tava izvēle? Labākā ! – Tu teiksi?
    Brīvība. Tikai morālā kontekstā. Fiziskā nē.
    Parunājam labāk par sajūtu brivību, asociatīvo brīvību. “Ja būtu `labi`, vai brīvības iespēja būtu bez jēgas”? Un tādā garā …arvienvārdakot, Brīvības resursu poteciāls un tā iespējas

  • 1. tas ko es nezinu ir tas pats, ka tas neeksistē.
    2. pasaule nav melbalta un jeburas polaritātes ko vien cilvēks spēj iedomāties ir viena un tā paša lieluma dažādas pakāpes. Totālā (galējā) pakāpē nav nekā, un driši vien situācija, kad nav nekā, arī nav iespējama.

  • Tieši tā. POlaritātes ir domāts, lai polarizētu cilvēkus – tas arī viss. Kamēr mēs esam polarizēti – viņi kontā ieskaitās mūsu polaritātes radītā pievienotā vērtība

  • es gandriz katru dienu izlasu kadu rakstu no Gandija, kaa arii protams citus rakstus un tikai tagad atskaaru, ka biezi lasu, tikai lasisanas pec.
    Toties shodien, pec smieklu lekmes juutuubaa, daudz ko piefikseju un tikai viena no lietam ko gribeju komentetajiem un admin pateikt (ari blogam nevardarbiba), ka katru reizi, kad mes lietojam vardus ar prieksha ievietotiem 2 burtiem n un e “ne”, mees gribam pateikt ko? Domaju, ka Aigars to loti labi zin, kaa ari Ivo to zin un ja jus abi to zinat, tad kaapec jus to lietojat? Vai Gandijs un citi raksti par nevardarbibu no arzemju avotiem arii lieto pienemsim angliski noviolence?
    Man patikaas (peedinnaas) viena lv reklama, kur ja pareizi atceros bija ari vardi “pret vardarbibu”, un katru reizi (joptv…), gribejaas tai reklaamai iespert. Jo tieshi taadaa veidaa arii mees popularizeejam vaardu vardarbiba.
    Ideja, kuru atbalsta nedaudzi ( :) ) sociologi vai psihologi, ir taa, ka ja lietojam vardus, tad taadus, kuri iesezas zemapzinnaa regulaari, piem. Pret vardarbibu es lietotu kontekstaa ar reklamu – par saticibu gimenee. Vardam nevardarbiba – par mierigam un saskanotam attiecibaam (ne gluzi piemeroti, toties tomeer pozitivaak).
    Ceru, ka uztverat domu, kaut ari jus saprotu, jo bernibaa tas mums ir ieaudzinats lidz saknem un visu laiku pie taa jaapiedomaa.

  • Tulkojis ir Jānis Kučinskis un viņš jau labāk zina, kādēļ tā tulkojis;)
    ——————-
    Doma ir skaidra – pats piedomāju daudz, kad paužu, lai pārformulētu savu greizi sazombēto māku komunicēt.

  • Indar, saprotu, ko raksti, un piekrītu, ka tas patiešām lielā mērā ir ieaudzināts. Ikdienā par to nepiedomāju, tādēļ labi, ka norādi. Runājot par “nevardarbību” un “par mierīgām un saskaņotām attiecībām”, aicinu ikvienu nākt klajā ar priekšlikumiem, lai atrastu piemērotāko vārdu, kurā nebūtu izmantots ‘ne’. Uzskatu, ka ir jāatrod variants ar vienu vārdu. Jāizvērtē iespējamie varianti no jau esošajiem vārdiem, jāpapēta, kā šī doma tiek izteikta citās valodās, vai pat jārada pilnībā jauns vārds.

  • Ne jau tikai NE ir pie vainas – arī sakot pret vardarbību – tiek patiekts par vardarbību.

  • Aigar, kādi tavi priekšlikumi? Pēc tavas piebildes varētu škist, ka tev jau ir gatavs vesels saraksts, kuru esi nosūtījis Jānim (bet vēl laikam neesi saņēmis atbildi)…

  • Man priekšlikums ir norādīt – pārējo atstāt katra paša rīcības ziņā. Man sagādā piepūli pārformulēt savu sakāmo – to daru visu laiku – piedomāju pie tā. Piepūle ir pietiekami liela, lai citu pamācīšanai laika tik tikko pietiktu.
    —————-
    —————-
    Iepriekšējie teikumi varēja skanēt arī šādi.
    ====================
    Es nepiedāvāju risinājumus – lai katrs pats tiek galā ar savām problēmām. Nav nekādu šaubu, ka pārformulēšana prasa nejēdzīgi daudz sasprindzināšanās. Piepūle ir pietiekami liela, lai neatliktu laiks citiem.
    ===================
    Analīze.

  • aaa… … …
    Buutiibaa ir vienkaarshi, kaapeec no jauna jaaizsaka ideja vai priekslikumi, ja juus jau tos rakstat, jo tad kad es lasu vardus pret vardarbibu, vienigais kas musu smadzenes “ieshaujas”, ir tas pats “neshaut”! Vizuali tas izskatitos, kaa aina, kur tetis auro virsu bernam, ar parvilktu sarkanu stripu paari! Taa cilveeka smadzene straadaa.
    Tad mees esam par ko? Par to lai nebuutu shaadas ainas vai par ainu, kur tetis kopaa ar bernu dzied virtuvee, taisot eest. Protams, te slepjas veelviena pozitiva nianse, ja es gribu, lai man pieskaras, es varu teikt pieskaries man un ja tas tiek ignoreets (sho vardu varetu aizstat ari ar nenostraadaa), tad es teikshu nepieskaries man. Tatad, ari pozitivas lietas mees varam izteik ar vardiem kas sakas ar ne.
    Izskaidrojums ir vienkaars, tikai apzina saprot ko noziimee ne, zemapzinai taads “ne” neeksiste, vai precizak sakot, zemapzina uztver tikai pozitivo pusi vardam. Ari lietojot, nelietot narkotikas, vai nenogalini savu klasesbiedru, vai nebaidies iet uz skatuves, vai nekautrejies, vai nedomaa par putukrejumu ar zemeneem… Kaa juus domaajat, ko mees tajaa mirklii domaajam? Vienigais par ko mes varam padomat tajaa mirklii ir tas ko mees itkaa noliedzaam, vai ko mums liek noliegt, vai arii ko mums liek domat. Zurnalistikaa tas ir ultra izplatits, lai ko tu ari rakstitu, tas straadaa (bez pashas rakstishanas tehnikas).
    Un atpakal pie rakstiem, kad rakstu rakstu, tad daru to shaadi, ja es gribu ko pateikt, tad to arii pasaku, jo rakstot man ir vairak laiks apdomat, ko tad es gribu pateikt! Ja gribu, lai klients pie manis iepeerkas, tad varu teikt tiesi: iepercies pie manis!, vai ari slepti: juus varat pie mums arii neiepirkties.
    Man ir viens cits piemers ir Grindera gramatas: padomajiet un sev atbildiet “marsiesi ir zali vai sarkani?” ….
    Ja atbilde ir ne zali ne sarkani, taapat marsiesi juusu praataa paliek, tagad vinni eksistee :) (pasham tagad reeka uznaaca)

  • Starp citu “Nothing is immposible” – nekas nav neiespeejams, adidas reklaama :) Atceros, ka Aigars vienaa epastaa ierakstija to ka mullkkiigi ko taadu lietot (shaadu saukli), toties no otras vai treshaas puses… loti labs sauklis, jo vinsh pasaka “KAS IR IESPEEJAMS” vai es pat teikt, ka tas noziime, ka viss ir iespeejams. Kaut gan saliidzinot ar vaardiem nekas nav neiespeejams, to pashu vien noziimee, attieciigi Adidas reklaamas sauklis ir tieshi vietaa.

    Un prieklikums ir viens, rakstiit tieshi taa kaa Juus domaajat, ja aina ir paarsviitrota, tad taa nav juusu doma, taa ir kaada cita doma, kuru pashi mees esam paarsviitrojushi, tad kas ir muusu doma? Muusu, kaa maneejaa, originaalaa (protams maz iespeejams, ka mums vareetu buut savas Aigara, Ivo un Indara domas), taa kuru es veelos pasniegt, nevis to kuru veelos pasniegt ar nepasniegshanas tehniku. Arii beerniem man patiik kaa raada ko nevajag dariit, kaut arii vienaa latvenergo reklaamaa redzeeju smuku piemeeru, ar to kaa nevajag, un ar to kaa ir pareizi. Perfekti, jo tieshi no taa nevajag, mums turpmaak buus iespeeja izvairiities, jo mees zinam, kaa nevajag un arii zinam kaa vajag.

  • Intersatni, ka tiem kam ir beerni, vinni piemeeram sakot, lai neaiztiek gludekli, vareetu kaut reizi paraadiit kaa tad vinnu aiztikt! Vai neaiztiec elektriibas vadu, tad paraadi kaa vinnu aiztikt, vai arii nebaaz pirkstus rozetee, tad paraadi kaa tos pirkstinnus tur iebaazt ,,, :)

  • labi, bet vai ir varianti, ar ko aizstāt vārdu ‘nevardarbība’? Tas jēdziens ir krietni plašāks, kā varētu šķist. Jā, varētu lietot vārdu ‘miers’, bet tas neietver pat pusi. Vai tiešām vārds ‘nevardarbība’, tavuprāt, kādu programmē uz vardarbību? Bez šī jēdziena (šāda vai citāda) izmantošanas būs pagrūti iztulkot/aprakstīt Gandija idejas.

  • Noliedzošo formu neuztver zemapziņa, respektīvi reakcionāra ir to maskēta (slēpta) lietošana pirmajā mirklī itkā viennozīmīgi izprotamā kontekstā. Savukār skadra apzināšanās problēmu nerada. Piemēram: ja viens no dzīves poslulātiem ir “zakt ir slikti, un nevis tāpec, ka par to draud sods, bet tāpēc, ka tas ir slikti” un šī atziņa ir pirnīgi skaidra un apzināta, tad zemapziņas principā var iet bekot. Un termins nezagt ir daudz kas vairāk kā tikai termins, un tas nekad nebūs zagt.

  • Ar vardarbibu mums asociejas plasums ar saistitam lietam.
    Varbut Gandija domu konteksti var palidzeet? Ko tieshi ar to vinsh grib pateikt. Un butiba to vardu jau mums tapat ir jaalieto un mes vinu lietosim, lai cilveki saprastu ko mes gribam pateikt, tai pat laikaa, savu domu precizitatei, mees varam mudinat cilvekus darit to, kas cilvekam ir 51%, jo 49% taa pat buus zveerishkkaa.
    Iedomaajos, ka patiesibaa ar vardu vardarbiba, mees piesaistam daudz vairaak uzmanibas nekaa ar vardu miers, jo arii peec peetijumiem ir taa, ka slikto mees pasakam 5x vairak pec skaita cilvekiem nekaa labo un varbut tiesi sakot vardu nevardarbiba, vairak cilveku izlasa rakstu vai pieversh tam uzmanibu.
    Toties, ja ir velme pateikt, dzivo brivi un laimigi, tad kapec dot piemerus ar nelaimem un nebrivibu (apspieshanu)?
    Es izlasiju vienu (laikam admin) rakstu par sveici, kuraa bija juutams caurmera pozitivisms, kaa absaluts sapnis peec kaa tiekties un tikai pateicoties manai sabojaatibai, es sho rakstu prata izmainiju un atradu visaadas sleptas negacijas, piemeram to, ka tur tiek tureta vatikaanas nauda, tur to atmazgaa utt., kaut vai pienemumu limeni.
    Tomer, tas raksts bija loti labs un saistosh un pozitivs piemers citam valstim, tai pat laikaa, ja es ieliktu tajaa rakstaa piebildi par vatikana naudu un citiem pasaules dargumiem, kas tur tiek tureti, shim rakstam butu cita vertiba.
    Ar to es gribu pateikt, kamer es saku to ko saku, mees domaajam to ko mums saka un tik taalu un atri, cik smadzene veel spej piegudrot klaat vai apstraadat.
    Tamdel es devu piemeru par marsieti, mes visi zinam, ka tadi ir :), tomer, kamer es to nokluseju, reti kurais par to iedomasies esoshajaa tagadnes momentaa.
    Varbut tas maz nozimee, un ja vispaar kaut ko nozimee, toties praksee tas straadaa lieliski, it ipashi tad, kad uz mees koncentrejam uzmanibu.
    Nu tad kaa mums sanaak, ja es gribu “sludinat” nevardarbibu, kaa es to visprecizaak vareetu pateikt? Varbut pat taa plashi bus maz iespeju dot vardam pretstatu pret mieru, tomer mazos domu apgabalos to var noteikti izdarit.
    Tad butu tev jautajums, par ko Gandijs parliecinats? Cik atceros, tad tiesi par mieru un savstarpejo sadarbibu, kas bija daleji balstita ar uz vardarbibu.

  • Indar, no kurienes rāvi, ka “daļēji balstīta uz vardarbību”?
    Vai tiešām vēlies, lai tagad pārskaitu visas cēlās domas un īpašības, par kurām Gandijs iestājās, vai lai izkonspektēju tā jau ļoti koncentrēto domu apkopojumu, kas ietver ne tikai cīņu par brīvību, bet veselu dzīvesziņu? Vieglāk šajā gadījumā ir norādīt uz to vienīgo mulsinošo jautājumu.. kāds teiks, ka es piekasos, bet tiešām uzskatu, ka faktiski visam, no Gandija rakstītā, ko Jānis ir iztulkojis (+ vēl 5 filmas par Gandija dzīvi), var tikai piekrist. Tātad.. nekur nav skaidras norādes, ka viņš ir iestājies pret kastu sistēmu, BET.. piedāvāju skaidrojumu, ja tiešām tā ir un neesmu to palaidis garām. Proti – tajā situācijā, kāda tobrīd bija Indija, bija muļķīgi vienlaicīgi uzsākt “Indijas atbrīvošanas cīņu” un tai pat laikā duļķot ūdeņus un papildus šķelt jau tā sašķelto Indijas sabiedrību, mēģinot pārkārtot iesakņojušos kastu sistēmu. Mans pieņēmums ir, ka Gandijs savā sirdī to neatbalstīja, tikai viņš atbilstoši prata novērtēt situāciju. Mums savā ziņā šobrīd daudz kas ir ļoti līdzīgi…

  • nezagt ir slikti drīkst aizvietot ar “būt dāsnam un devīgam ir OK”
    ====================
    Ivo,
    Vai tas bija slēptais kods, ka “…faktiski visam, no Gandija rakstīta var tikai piekrist…”?
    —–
    Es uz daudzām lietām, par ko runā Gandijs, skatos savādāk un varu iebilst.

  • Jā, es par to lasīju eseju. Izrādās, nevienā valodā nav pozitīva vārda, kas nozīmētu “nevardarbība”.
    Tāpēc jau Gandijs pats izdomāja un bieži lieto terminu Satyagraha, kas apmēram nozīmē patiesības mīlestība vai patiesības spēks.
    Varbūt mēs paši arī latviešu valodā kaut ko varam piemeklēt. Vēlams tādu, kas nav katru reizi jāskaidro, bet ko cilvēki lielākoties saprot vai intuitīvi nojauš.

  • Taču es nedomāju, ka šī zemapziņas izpratnes problēma šajā gadījumā vispār pastāv.
    Latviešu valodā ir daudz vārdu, kas sākas ar “ne”, un nekādu izpratnes grūtību tas nerada. Piemēram, nediena, nelaime, neliels, neskaidrs, nekrietns, negudrs. Protams, ja ir skaists antonīms, tad labāk lietot to. Neteiksim “neslikts”, bet gan – “labs”.
    Mēs bieži savā valodā esam pastīvi. Der palasīt Anšlavu Eglīti, kas brīvi veidoja interesantus vārdus, un nekādi pārpratumi vai zemapziņas rikošeti no tā nerodas.

  • Un vispār – gan nevardarbība, gan vardarbība ir salikti izpratnes vārdi. Tos var lietot ar vienādu spēku. Lai padziļinātu izpratni, var runāt ar piemēriem un radot iztēlē konkrētus tēlus.
    Diskusija par vārda nevardarbību iespējamo uztveri, manuprāt, ir pilnīgi lieka un nevajadzīga. Bez tam šāda piekasīšanās pie vārdiem var nozīmēt arī centienus diskreditēt visu koncepciju, proti, – Gandija mācība neder, jo vārds “nevardarbība” cilvēku zemapziņā iegūšot pretēju nozīmi.
    Tas arī viens no kabineta spēlīšu paņēmieniem. :)

  • Ne jau par izpratni iet runa. Kad es tev saku:”Nedomā par lielu baltu lāci.”, ko tu dari?
    Atbilde. Tu to iedomājies.
    Šis fenomens ir jāņem vērā, kad formulē sakāmo, jo nelabi, kā jau minēji, tiek ar zemapziņu uztverts, kā labi. Ja saki Kalvītis nelabi izrījojās – visiem ir skaidrs, ka tas ir labi, ko viņš izdarīja.
    ——–
    Nekrietns, kā krietns. Kad saki, Šlosis ir nekrietns, zemapziņā paliek nospiedums “Šlosis ir krietns”.
    Tanī pašā laikā pasakot, ka TF ir nelabs portāls, visiem zemapziņas jeb labās puslodes līmenī būs skadrs, ka tas ir labs:)

  • Liksim jaunus pamatus – nedibināt

  • Par nevardarības pārformulēšanu. Ideja man patīk – piedāvāju kādus 20 variantus, kurus drīkst attīstīt tālāk:
    – spēka atturēšana
    – spēkkavēšana
    – spēknovēršana
    – izvairīšanās no varas
    – varaturība (no vara-darbība)
    – vartaupība
    – varkavēšana
    – vargrūtība
    – vartrūkums
    – spēk(iz)sīkums
    – varsīkums
    ——–
    – vājdarbība
    – vājspēja
    – mierdarbība
    – rāmdarbība
    – rāmdarbs
    – rāmspēks
    – rāmpilnība
    =============
    Man šķiet, ka nevardarbība jāpārformulē ap vārdiem RĀMS un vārdu, kas to stiprina vai “pārpilno”.

  • - rāmrīcība
    – rāmvarēšana
    – pārāmums
    – lielrāmums

  • bez vardarbības

  • Paldies par personīgo attieksmi!
    Tā frāze “nekā personīga” ir ģļēvulīga bezatbildība, bet pieņemu, ka tās pielietošana ir tikai viens sīks dekadentisks ieradums, nevis apzināta pozīcija.
    Mēģināšu paskaidrot, kā Tu šajā aktā (uztverē un atbildē)realizēji un piedzīvoji savu brīvību. Jo es rakstīju ar cieņu pret tevi un ar ticību, pārliecību, ka tev šī brīvība ir. Brīvība nav indivuduāla lieta, bet principiāli savstarpēja.
    Restaurēsim situāciju.
    Tu iestājies par brīvību un pret robotismu cilvēkā. Nevis pārgudras teoretizēšanas formā, bet apliecinot, pasludinot personīgu pozīciju, cildenas cīņas līmenī. Es to kā tādu pieņēmu un nolēmu padalīties ar savu atziņu, jo tā ir arī mana pozīcija.
    Apzinājos risku, ka atsvešināts (personiski nepazīstams) lasītājs manu tēzi par dzīvības atdošanu var arī pārprast, tāpēc atsaucos uz Jēzu un Kabalu, ticot, ka šī atsauce norādīs uz to, ka runa neiet par miesiskā ķermeņa “dzīvību” un par “aizkapa dzīvi” un visām tām materiālistiskajām muļķībām.
    Komunicējot personīgi, es ieņemu pozīciju, ka mans sarunu partneris ir brīvs. Tas nozīmē, ka lai ko viņš darītu, tas ir pats labākais (jo tas ir īsts).
    Aicinu iedomāties divus cilvēku attiecību veidošanas modeļus!
    I. A: Tu esi visgudrākais!
    B: Jā, es zinu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tu arī tā saki. Tātad tu esi muļķāks. Tātad man ir taisnība, un tev būs klausīt mani (es būšu tas, kurš klasificēs, kas ir kas, saskaņā ar savu uztveri).
    II. A: Tu esi visgudrākais!
    B: Paldies, ka tu mani saproti, ka tu mani uztver nopietni, ka tu mani mīli tāpat kā es sevi mīlu! Bet tas nozīmē, ka tu esi visgudrākais!
    Pirmais ved pie patērēšanas, konkurences un individualizācijas (vientulības). Otrais – pie radīšanas, resursu pavairošanas, miera un prieka.

  • Man patiik ,kaa Jaanis uzrakstiija, tomeer ceru, ka Jaanis saprata ko Aigars bija domaajis ar teikumu, nedomaa par balto laaci. Un tiko tachu rakstiiju, ka biezi mums ir jaaizmnto vaardi ar ne, jo maz mums ir laika iisi apdomaat, kaads varetu buut patiesais mans domu gaajiens, jo ja es lietoju ne, mans domu gaajiens ir par un ap nelaimiigais, kaut iisteniibaa piemeeram gribeeju pateikt nevis nelaimiigs, bet piemeeram noruupeejies. Un visi tagad domaa, ka esmu nelaimiigs, tas noziimee laimiigs paarsviitros ar sarkanu sviitru (paarsviitrotu sarkanu sviitru es dodu kaa piemeeru, jo smadzeenu daarbiiba tas ir sarezgits process, kuru cilveeki veel ilgi peetiis). Vai arii tas noziimee tu vizualizee laimiigu situcaaciju, kuraa esi tu un tava miillotaa klaviatuura un tu raksti sheit komentaaru un tu juuties gandariits, ka tevii ieklausaas un tevi lasa :) Tu to iedomaajies un tad to noliedz, tas noziimee nelaimiigs. Toties patiesiibaa, jau tiko rakstiiju, tev nav piens, lai vareetu apeest baltmaizi ar medu :)

    Un Ivo, esmu lloti lloti maz lasiijis par Gandiju, un ja pareizi tagad atcereeshos, tad vai nu sheit vai arii wickipedia lasiiju par Gandiju aafrikaa, kur vinsh piedaliijaas nemieros PRET angliju, kaut kaadaa sakaaraa un vinni (indieshi) boikoteeja visas anglijas preces, kaa rezultaataa kaut kam naacaas piekaapties vinnu kaut kaadiem noteikumiem. Es to izlasiiju un uztveeru kaa vardarbiigu procesu. Protams, tas saliidzinaajumaa ar afganistaanas ikdienas nogalinaatajiem nav nekas, tomeer vardarbiiba ir arii ja es paliek dusmiigs uz kompjuuteru, kad vinsh saak pamatiigi bremzeet un es saku chort chort chort.
    Lai kaa arii buutu, Gandija domas man patiik, tomeer nav arii Gandijs nav zelts, un buutu labi, ja kaads shajaa pasaulee paraadiitu kaadu shkkistu lietu :) jaa, arii lietu, uz kuru visu paskatoties saskatiis tajaa mieru, laimi, miilestiibu. Protams, varbuut taadas lietas vai cilveeki arii eksistee, tomeer par viniem esmu lasiisijis tikai marsieshu graamataas :)
    Ko ar to gribu pateikt, domaaju ka jums ir skaidrs. Nav jau meerkkis man noniecinaat :) Tomeer es izsaku viedokli taadu kaadi vinnu redzu no, protams, mana redzes viedoklla.

    Un tagad pasakiet, ko juus sajutaat lasot peedeeko rindkopu? Kur otraa teikumaa rakstiits “nav jau meerkis man noniecinaat”, smiekliigi, tomeer es speciaali to ierakstiiju, varbuut shaadaa veidaa vieglaak ir saprast, kad tad kad es saku universaals emulgators, mees taa arii ieshi iedomaajamies :) Ja es saku oranza varde, jopcik, es domaaju oranza varde, ja tu saki Gandijs, es saprotu ciinna pret vardarbiibu, ja es saku Aigars, tad man ir tikai vienas Aigars, un uzreiz vinnu taads kaads vinsh ir arii iedomaajos, kad Jaanis saka nebaaz pirkstu mutee, es vieniigais ko varu iedomaaties ir tieshi taa kaa Jaanis arii saka un es domaaju, nebaaziishu pirkstu mutee, un es leenaam to izteelojos kaa es to nedaru, leeni pacellu labaas rokas pirkstus, tad ar otru roku tos turu, lai otra roka to traucee izdariit, es izpleshu acis, jo redzu, ka labaa roka ir speeciigaaka par otru, un es joprojaam ciinos, tomeer galarezultaats ir aciimredzams, manas labaas rokas pirksti ieguust savu… vinni tiek iebaazti mutee un tad tiek iznemti aaraa, jo es speeleeju speeli, nebaazt pirkstu mutee… process shaads – es vinus iebaazu tad iznnemu, jo vini nevar visu laiku tur atrasties, jo tad buus ka viniem tur ir jaatrodas, tomeer man ir jaaizdara taa lai vinni tur neatrastos.
    Tomeer otra vesrija ir shaada, pretstatam nebaaz pirkstu mutee – turi pirkstus kabataa. Tas ir tikai piemeers, jo visicaamaak, tu gribi mani pasargaat no gruzainaam rokaam, taatad vareetu man pateikt, aizeij notiiri pirkstu un tad tos baaz mutee, kaut arii varbuut tev vienkaarshi riebjas kas es to daru, tad taa arii var pateikt, kaut gan kam interesee, kas citiem patiik vai riebjas…

    Iiisumaa ir taa, ka par sho teemu vai aiziet sviestaa, tomeer ideja ir taada, ka tie kas ir izgaajushi speciaalas skolas, tie lloti labi zin, kaa jaasaka un kas jaasaka, lai ieguutu veelamo rezultaatu.

    indars (tas pats)

  • Atvainojos par ārpuskārtas iztraucēšanu!
    laikabērns = Indulis? = indurs (tas pats) = Mariona = …
    P. S. nav jābūt lingvistikas profesoram lai…

  • kas par absurdu Kalna Miķeli

  • Nekas, pirmo reizi piedošu. Zini ,kad aizbrauc uz latgali, tad parasti prasa, kā dēls esi. Tu laikam būsi no tiem latgales ziņkārīgajiem nelingvistikas neprofesoriem. Vai uzminēju?

  • Paldies, Aigar! Labas domas..
    Man vislabāk patika ‘mierdarbība’.. rāmums pēc manas sapratnes velk uz flegmātismu ;). Piedāvāju – “viedrīcība”.

    Humoram – no vārda ‘vardarbība’, atvasinu ‘darbvarība’

  • 1. būt dāsnam un devīgam – tā ir darbība, nezagt ir atturēšanās no darbības (NEdārīšana)
    2. Par lāci, jā ir tā kā Tu raksti, prātā līmenī. Tāpēc jau ir dots saprāts lai kontolētu savu prātu.

  • Indar, esi ar mieru, ka, ja gatavoju kādu nopietnu publikāciju vai publisku runu, tad pirms tam to nosūtu tev – caurskatīšanai/uzlabošanai?

    Vēl par šo tēmu.. Varbūt pats gribi uzrakstīt kādu rakstu šādā garā, izmantojot ‘ne’. Aigars katru otro dienu jau tamlīdzīgi raksta :)) ? Viņš gan parasti raksta, ka visiem jāiet skatīties seriālus u.tml.

  • Ivo, domaaju, ka jaa, jo tavi raksti ir interesanti un saistoshi. Kaut gan paarlieciibas par manaam redaktora speejaam ir mazas, toties varam pameegginaat.

    Un Aigars daudz ko saka un dallu arii izdara, taa kaa tas ir labaak nekaa teikt un tikai teikt :)

    Starp citu, shodien parunaaju ar vienu muusu pazinnu, kura vaards saakas ar E :), par vaardu var nevardarbiiba un vinsh ieteica, manaa skatiijumaa lielisku risinaajumu – MIILESTIIBA, vai arii PAR MIILESTIIBU. Man patiik shaada versija, kaa Jums?

  • Indar, Tev, šķiet, radies nepareizs iespaids par Gandija darbību Dienvidāfrikas periodā. Jeb arī materiāla autori to tā nepareizi pasnieguši. Tai laikā, kā atzīst pats Gandijs, viņš bija pat britu impērijas patriots. Jo uzskatīja, ka neraugoties uz daudzām angļu cūcībām, kopumā britu impērijas devums pasaulei ir labvēlīgs. Viņš nekad nedarbojās PRET, vienīgi nesadarbojās ar tiem britu politikas aspektiem, kas pazemoja cilvēkus. Gandijs Āfrikā pat dienēja britu armijā. tiesa, ne par kādu šāvēju, bet par sanitāru.

  • Tad jau var to metodi saukt par mīldarbību un visu to Gandija koncepciju latviskot. Vienīgi kāds laiks paies, kamēr sabiedrību pie tā pieradīs. Par nevardarbību tomēr jau radies kaut kāds ieskats, kaut kas par to dzirdēts
    Ir jau vēl tā, ka daudziem mīlestība asociējas ar seksu. Un tā iemesla dēļ var rasties visādi kuriozi un smiešanās :)

  • Iespeejams ka taa arii ir, kaa tu saki Jaani, jo man tieshaam ir maz informaacijas par Gandiju, tik vien, kaa sheit forumaa pieejamaa informaacija un dazreiz esmu apskatiijies arii aarpus shiis lapas. Tamdeel jau arii rakstiiju, ka manas zinaashanas par Gandiju ir lloti mazas saliidzinot ar Jums.

  • No Gandija rakstiem, šķiet visu var nojaust, ko viņš ar ko domājis.
    Lai uzskatāmāk, var apskatīties filmas par Gandiju. Ir vairākas, bet sākt varbūt var ar 1982. gadā uzņemto divsēriju filmu, kas tā arī saucās – Ghandi.
    Ja ne citādi, to var nopumpēt no torentiem.

  • Dažās valodās, piemēram, grieķu, dažāda līmeņa mīlestībām ir dažādi apzīmējumi: eross, agape u.c. Latviešu valodā jāiztiek ar vienu.

  • Indaram (tas pats), varu pateikt, ka ir ta ka atšķirība, vismaz manā skatijumā no tā vai tu cīnies pretdabiski-vardarbiski, vai vienk nes ta ka savu taisnību, apturot tos, kuri cenšas tikai izplatīt savu ”vīrusu”

    Un tā vai tā patīk tava doma un esi pasniedzis interesantas lietas.
    Arī vēlējos pateikt, ka daudziem citiem pieminētas labas idejas.
    Par to vārdu pretēji vardarbība -> tad, liekas, ka kāds no ieteiktajiem variantiem jau būtu labs, bet tīrā veidā, tiešām iespejams būtu labi teikt-milestiba, lidzcietiba, saprātīgums vai kā savādāk..


    tieši par tiem – ne, un vispār to kā tādu.
    esmu ieverojis, ka ir vienk teikumi ar preteji pozitivu noskaņu, kaut arī lietoti ar vārdiem bez – ne.
    Tādā veidā, liekas sakarīgi, ja vienk teikumos pasniedz pozitīvā gulsnē. Bet par tā lietderīgumu varētu padomāt.Vispār atminējos, ka reiz esmu runājis par šo jau. Piemērs, ka Es neesmu ēdis, ir ta ka pat labāks salīdzinot ar to, ja izmantotu – vārdus bez-ne, bet teikumu ar pretēji pozitīvu noskaņu. — m un jā, kā jau iespējams bija minēts, liela nozīme ir tam, vai spēj atfilrēt-ir laiks, tam lai ”atkostu” domāto nozīmi.

    kā jau biju minējis, patīk ka ir izpaustas dažādas vērtīgas idejas.

    Par gandiju un vispār citiem, maz sanacis lasit tiesi no vinja, bet dalja ko esmu uztveris, skiet okay, kartejo reizi, ja saprot pamatbutibu. bet princips ka tads paliek, ka ir izdevigak, panemt to dalu, kuru var izmantot,salidzinot ar to, ka paklaujies visam, tai pat sakultivetajai vai varbut uzpustajai masai(mazak runajot par gandiju vai kadu citu, bet vairak domajot to, ka var gadities ari kada info, kas ir tā kā aplama)
    Līdz ar to, tas pats ar cilvēkiem, ir jāspēj saprast par ko viņi runā un ko domā ar attiecīgo, un paņemt to daļu, kuru var paņemt.

    iespejams, dala info ko esmu minējis ir uz senākiem komentāriem, tas tālab, ka laikā kad liku to komentāru tautasforumā radās kāds errors.

  • Tev brīvība ir principiāli savstarpēja, man brīvība ir mīlestība (ne pieķeršanās, iemīlēšanās…).
    =====================
    Paldies, ka tu mani saproti, ka tev ir laba humora izjūta, ka tu mani mīli tāpat kā es sevi mīlu! Bet tas nozīmē, ka tu esi visgudrākā!
    ————–
    P.S. Es neesmu ne Par ne Pret robotiem. Es tikai norādu uz FAKTU.
    P.P.S. Par kādu dzīvību tu runā (ja tā nav miesiskā un aizkapa)?

  • Tā saucas valodas degradācija. Anglijā to var īpaši novērot. Parastam Anglim mēdz gadīties tā, ka man viņam ir jāskaidro vārda (Angļu) nozīme. Diemžēl, tomēr fakts.
    —————–
    Karš pret vārdu mīlestība (var teikt) ir pabeigts – zem šī vārda var pabāzt un to mediji (skola, medicīna, avīzes, TV…) asociē seksu, erotiku, iemīlēšanos, pieķeršanos, draudzību, ķīvēšanos, pēcnācēju radīšanu un tikai ļoti retos gadījumos nesavtību, dāsnumu, beznosacījumu (droši vien jādomā jauns vārds arī šeit) mīlestību.

  • gandrīz vai aizmirsu, fak,
    MIERMĪLĪBA
    ——–
    Latviešu valdodā ir jau šis vārds.

  • Pat neatceros, kad pēdējo reizi to dzirdēju. Atcerējos to tikai tad, kad saliku to kopā no diviem vārdiem – mīlēt un miers.

  • Miermīlība
    Miermīlība
    Miermīlība
    Miermīlība
    Miermīlība
    Miermīlība
    Miermīlība

  • (Y) jauki, ka izcēli :) jo vārds tiešām jau kā tāds pastāv

  • Jā, tas ir pareizais vārds !

  • Jā, vārds pastāv, bet tajā nav darbības, nav aktivitātes. Miermīlība ir nepieciešama, bet šajā gadījumā nepietiekama.
    Tad jau varbūt tuvāk mans ierosinājums: mīldarbība.
    Lai gan uz to nepastāvu par katru cenu, tomēr pēc Aigara metodes izrteklamēšu:
    mīldarbība
    mīldarbība
    mīldarbība
    mīldarbība
    mīldarbība
    mīldarbība
    mīldarbība
    mīldarbība
    mīldarbība
    mīldarbība

  • Man patīk MĪLDARBĪBA – tā norāda uz aktivitāti – miermīlība var šķist pārāk pasīva iespējams kādam.
    Es arī par.
    Mīldarbību
    Mīldarbību
    Mīldarbību
    Mīldarbību
    Mīldarbību

  • Aiz vārda “miermīlība” ir viegli paslēpties un sadarboties ar ļauno “mīļā miera labad”.

  • tad mees paliekam pie
    MIERDARBIBAS?

  • Atvainojos par iejaukšanos:
    Komentārs adresēts INDARAM
    Vai jūs neeesat Indars, kurš nesen pazaudējis savu bībeli ar pierakstiem un CD???

    Viņa atrodas pie manis muzikascentrā.
    Ar cieņu,
    Kaspars

  • miers ir, kad neko nedara.
    jādara ir tad, kad nevar nedarīt.
    miermīlība nav slaistīšanās – miermīlība ir pastāvīga tiecība uz saskaņu un harmoniju.
    uz ko ir vērts ieciklēties?

    priecīgas brīvdienas!

  • … un kur gan paliek vinja – miermiilestiibiijinja…n

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.