Gandija rakstos izmantotie konceptuālie jēdzieni

Nesadarbošanās (Asahayog) ir viens no galvenajiem Satyagraha (vēl viens nevardarbīgas pretošanās apzīmējums, kas burtiskā tulkojumā nozīmē Patiesības spēks, Patiesības mīlestība) ieročiem. Taču vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka nesadarbošanās tālākais mērķis ir nodrošināt tādu sadarbošanos ar pretinieku, kas saskaņota ar patiesību un taisnīgumu. Nevardarbības pasākumu būtība tiecas likvidēt pretišķības, taču ne pašus pretiniekus. Nesadarbošanās ir nevardarbīga metode, kas sabiedrisko domu noskaņo pret ļaunumu.

„Nesadarbošanās ir protests pret neapzinātu vai negribētu piedalīšanos ļaunumā.” „Tas ir centiens pamodināt cilvēku masas līdz pakāpei, kad tās pārtrauc sadarbību ar metodēm vai sistēmu, kura aiz sevis slēpj ļaunumu.”

„Nesadarbošanās ar ļaunumu ir tikpat svarīgs pilsoņa pienākums kā sadarbošanās ar labo un taisnīgo.”

Ja valda netaisnīgi likumi vai lēmumi, tad pilsoņa tiesības un pat pienākums ir šiem zemas kvalitātes likumiem nepakļauties. Tā nav nedz anarhija, nedz patvaļība, jo vienlaikus šie savu spēku un pienākumu apzinājušies pilsoņi pakļaujas augstākajiem morāles likumiem un principiem.

Ahimsa / nevardarbība
Ahimsa Gandija uztverē un praksē nav tikai „himsa” antonīms (himsa nozīmē vardarbību). Cilvēks ahimsa stāvoklī pilnīgi kontrolē savus apzinātos vai impulsīvos nodomus kaitēt citiem. Tā ir sava veida attīrīšanās, kas noved līdz ievainošanas vai nogalināšanas instinkta izskaušanai. Gandija piekritējam ahimsa ir augstākais ideāls, pilnīga atbrīvošanās no naidīguma un dusmām, kuras nomāc pāri plūstoša mīlestība uz visiem. Pilnīgu nevardarbību Gandijs salīdzināja ar augstāko drosmes pakāpi. „Nevardarbība un gļēvums neiet kopā, gluži kā uguns un ūdens. Īsta nevardarbība nenozīmē, ka mēs paliekam nevardarbīgi pret stiprajiem, bet turpinām izmantot spēku pret vājākajiem.” Ahimsa nozīmē cieņu pret visiem un pārestību ne pret vienu.

Aparigraha / atteikšanās no īpašumiem
Atteikšanās no īpašuma cīnītājam nozīmē cieņu pret pārējiem sabiedrības locekļiem, tāpēc šis princips prasa savu materiālo vajadzību ierobežošanu līdz absolūti nepieciešamajam minimumam. Gandijs rakstīja: „Indijā ir trīs miljoni cilvēku, kuriem jāsamierinās ar vienu ēdienreizi dienā, ko veido viena chapatti pankūka, kurā nav ne grama tauku, un šķipsnas sāls. Ne man, ne Tev nav nekādu tiesību uz kaut ko, kas mums piederētu, kamēr šie trīs miljoni nav apģērbti un paēdināti labāk.”

Var piebilst, ka atteikšanās no īpašuma vēl vairāk atbrīvo īstu ahimsa cīnītāju, jo atkrīt visas tās rūpes, ko prasa īpašuma sargāšana, aprūpe, uzturēšana, vairošana. Bez tam šāds cīnītājs vairo sabiedrības uzticību gan pret cīnītāju, gan pret cīnītāja paustajiem ideāliem. Viņš kļūst par organisku tautas daļu, kas dzīvo atbilstoši saviem vārdiem un ideāliem.

Asteya / atturēšanās no zagšanas
Gandijs uzskatīja, ka nav iespējams nodibināt līdzsvarotu un harmonisku sabiedrību, neievērojot „nezagšanas” principu. „Vēlos uzvedināt uz atziņu, ka mēs visi kaut kādā veidā zogam. Ja es kaut ko paņemu, kas man nav nepieciešams tūlītējai izmantošanai, un to paturu, es būtībā to nozogu kādam citam. Uzdrīkstos apgalvot, ka tas ir fundamentāls Dabas likums, kam nav izņēmumu: Daba pietiekamā daudzumā saražo visu, kas mums ikdienā nepieciešams. Ja katrs cilvēks sev paņemtu tikai to, kas viņam tiešām nepieciešams, pasaulē nebūtu ne nabadzības, ne cilvēku, kuri mirst badā. Tik ilgi, kamēr starp mums valda nevienlīdzība, mēs zogam,” rakstīja Gandijs.

Šo atziņu var salīdzināt ar Jēzus sludināto Mateja evanģēlijā:

„Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?

Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.”

Arī mūsdienās bieži vērojam Gandija aprakstīto. Piemēram, lielveikali un restorāni, lai uzturētu cenas un savu peļņu, daudz pārtikas izgāž miskastēs, un vēl raugās, lai nabagi šo pārtiku nevarētu iegūt sev. Arī ikdienā daudzi cilvēki neizrāda cieņu pārtikai: to izšķērdē, sapūdē ledusskapjos, spēlē ar maizi futbolu, nesātīgi pārēdās utt.

Viens no smagākajiem zagšanas paveidiem mūsdienās ir tik izplatītā starpniecība, spekulācijas, privilēģijas (draugu būšanas attiecībās ar pārvaldes iestādēm) un korupcija. Starp tām izceļas finanšu spekulācijas un visu veidu augļošana, kuras ietvaros cilvēki gūst peļņu, neko neieguldot ražīgā darbībā. Tas tad arī Latviju novedis līdz parādu krīzei.

Aswad / paletes kontrolēšana
Dažādas garšvielas un piedevas stimulē mūsu garšas kārpas un apetīti, tātad padara mūs par vergiem mūsu garšas paletei. Aswad princips iesaka atturēties no šīm piedevām un patērēt tikai to, kas patiešām nepieciešams organisma uzturēšanai labā veselības stāvoklī. Tas nozīmē arī to, ka jāierobežo patērētās barības daudzums līdz līmenim, kas nepieciešams labas veselības uzturēšanai.

Šis Gandija princips daudz aktuālāks kļuvis tieši XXI gadsimtā, kad pārtikas ražošanas korporācijas peļņas nolūkā mērķtiecīgi izstrādā tādas pārtikas produktu kombinācijas (papildinot tās ar neskaitāmiem aromatizatoriem, garšvielām, uz pieradināšanu orientētām tauku, cukura un sāls kombinācijām, ģenētiski modificētiem produktiem u.c.), kas katastrofālos apmēros vairo no pārtikas atkarīgo cilvēku skaitu, kā arī neveselīgas pārtikas izraisītu slimību (epidēmiju un pandēmiju) apjomus. Nekad cilvēki nav bijusi tik neveselīgi, kā tagad t.s. attīstītajās Rietumu valstīs. Mēs ēdam daudz vairāk un neveselīgāk, nekā tas nepieciešams labai veselībai un enerģiskam dzīves veidam. Šis izrīšanās kults cilvēkus padara apātiskus, slinkus, depresīvus, garīgi aprobežotus un fiziski slimus. Tas saindē visu organismu, atņem enerģiju un garīgi nomāc.

Brahmacharya / dzīve, kas ved pie Dieva/ dzīve pakārtota Dieva likumiem
Šis dzīvesveids paredz kontroli pār paša jūtām un tas nodrošināms domās, vārdos un darbos. Rietumos to vistuvāk izsaka ar jēdzienu „cilvēka integritāte”, kas ir stāvoklis, kad domas un vārdi atbilst darbiem. Citiem vārdiem sakot, brahmacharya jāievēro trīs veidos: prātā, runā un ķermenī. Gandijs rakstīja: „Brahmacharya runā ir miesas brahmacharya. Lai arī runu inspirē prāts, pati par sevi runa ir ķermeņa funkcija. Tātad paliek prāts. Tieši prāts pakļaujams vislielākajai kontrolei, kas ir ceļš pret kalnu.”

Gandija mācībā brahmacharya neizšķir, vai cilvēks ir laulāts vai nelaulāts.

Maizes darbs
Fizisks roku darbs ir nepieciešams maizes pelnīšanai. Gandijam tieši fizisks darbs ir svarīgs ķermeņa rituāls. Tikpat svarīgs kā brahmacharya. Prāta attīrīšana tiek panākta ar prāta rituālu, dvēseles attīrīšana – ar dvēseles rituālu. Līdzīgi ar ķermeņa rituālu (fizisku darbu) notiek ķermeņa attīrīšana.

Pat ja neiedziļināmies hindu reliģijā (fizisks darbs ar vaiga sviedriem izcelts arī jūdu un kristiešu reliģijās), nākas atzīt, ka fizisks darbs patiešām ir ļoti nepieciešams mūsu harmoniskai dzīvei, prāta attīstībai un citādi veselīgai dzīvei. Tāpēc daudz zaudē tie, kuri fiziskiem darbiem mājās (dārza un istabu apkopšanai, trauku un veļas mazgāšanai, ēdienu gatavošanai u.c.) algo kalpus. Tikai pēc labi paveikta fiziska darba cilvēka ķermenis jūtas labi (nonāk eiforijā), jūtas harmonizējas, prāts fokusējas un noskaidrojas, rodas morāls gandarījums un dvēseles miers. Laiska sēdēšana pa kafejnīcām, pie TV vai datora, dažādās pieņemšanās un tusiņos cilvēku nogurdina un nomāc.

Charkha / vērpšanas rats
Vērpšanas rata atdzimšana (angļu tekstīlindustrija un koloniālā politika savulaik bija nomākusi kādreiz tik nozīmīgo indiešu apģērbu ražošanas nodarbi, kura bija vadošā un lielākā visā pasaulē) Gandijam nozīmēja ciematu ekonomikas atdzimšanu. Gandijs rakstīja: „Vērpšanas rats ir saule, kamēr citas ciematu nodarbes ap to riņķo kā planētas. Ja saule nodzisīs, arī planētu dzīve nevarēs turpināties, jo tās ir atkarīgas no saules. Ja Indijas ciemati vēlas dzīvot un plaukt, vērpšanas ratam jākļūst universālam.”

Šī Gandija atziņa būtu jāņem vērā arī mums. Dažādi roku darbi sievietēm un amatnieku darbi vīriešiem ir arī latviešu sētas sena tradīcija, kas diemžēl šajā globalizācijas un patēriņa laikmeta zaudējusi savu spožumu un nozīmi. Taču vaina nav jāmeklē globalizācijā, bet gan mūsu pašu neuzņēmībā. 1990. gadu sākumā bija doma, ka latviešu amatniecība varētu iekarot industriālo pasauli, kas nogurusi no standartprodukcijas, taču maz tika darīts, lai šī labā ideja pārtaptu īstenībā. Jaunā vara izdarīja visu, lai iznīcinātu pat padomju periodā uzplaukušo „Daiļrades” uzņēmumu darbību.

Pilsoniskā nepakļaušanās
Pirmo reizi modernajā vēsturē pilsoniskās nepakļaušanās ideju izvirzīja amerikāņu transcendentālists Henrijs Deivids Toro, ar kura darbiem Gandijs bija pazīstams. Gandijs šo taktiku raksturo kā „tiesību apliecināšanu, kuras likumam vajadzētu noteikt, bet kuras likums patiesībā noliedz”. Gandijs šo metodi izmanto, lai pretotos vai nepakļautos valdībai, taču tādiem līdzekļiem un tādā veidā, lai neradītu naidu ne pret vienu.

Tātad pilsoniskā nepakļaušanās ietver apzinātu pakļaušanos pašu ieviestajiem likumiem, kas cīnītājus stimulē, kad valsts kļuvusi nelikumīga, patvaļīga un amorāla. Brīvprātīgi izvēloties pašdisciplīnu un cildenus mērķus, pilsoniskās nepakļaušanās cīnītājs morāli izaicina tos, kas ir pie varas. Pilsoniskā nepakļaušanās ir tiesību nodrošināšanas metode, kas darbojas caur gatavību uzņemties personīgas ciešanas. Tā ir pretēja bruņotai pretestībai, jo balstās uz mīlestību.

Dharma
Gandija mācībā dharma ir atšķirīga nozīme, nekā to parasti izprot organizētajā reliģijā. Gandijam dharma nozīmē pienākumu kopumu pašam pret sevi un citiem. Tā nav tikai sofistika, bet gan „lieta, kas jādzīvo”. Tā nozīmē kalpošanu, draudzību pret visiem, ļauna atmaksu ar labu, laipnību un dedzību, attieksmi pret citiem kā pret Dieva bērniem. „Kad dzīve ir tik īsa un nenoteikta, ko mēs varam teikt par mūsu aktivitātēm? Paliek vienīgi dharma. Tā ir neiznīkstoša, jo saistīta ar dvēseli (jeb sirdsapziņu). Dharma balstās patiesībā un mīlestībā. Lai arī ko mēs darītu, sekojot dharma, mēs rīkojamies pareizi,” rakstīja Gandijs.


Mohandass Karamčands (Mahatma) Gandijs

Izmantots Gandija darbu apkopojums „The Complete Work of Mahatma Gandhi”

Tulkoja un komentēja Jānis Kučinskis

Raksts pilnā apjomā (lejuplādējama datne) pieejams šeit, kā arī nevardarbiba.blogiem.lv


  • Īpašum tiesības ir viens no lielākajiem kaitēkļiem. Tā ir slima ilūzija, ka kaut kas pieder. Kapā līdzi nepaņemsi. Kā bērns vienmēr abprīnoju pieaugušo cīņas par īpašimiem – šis fenomens nekad nav ielīmejies manā saprašanā.

  • Par vērpšanas ratu un sauli ļoti nozīmīga atziņa. Lūk – Gandijs arī saprata tehnoloģiju MILZĪGO nozīmi cilvēka dzīvē.

  • Tā kā labā vienmēr par maz, jeb tā nepietiek.Dzīve pēc gravitācijas likuma. Materiālā labuma nedrošibas likums. Cita lieta!

  • Tehnoloģijām nav nekādas vainas, ja tās domātas cilvēka dzīves un darba saprātīgai atvieglošanai, cilvēka iespēju palielināšanai. Taču, manuprāt, tehnoloģiskā progres mērķis nevar būt pilnīga cilvēka darba aizstāšana, jo tādā gadījumā cilvēki vienkārši deģenerētos fiziski, intelektuāli un garīgi, paliktu lieki.
    Otrkārt, tehnoloģija dzīvē jāintegrē tā, lai tā kalpotu cilvēkiem, nevis otrādi.
    Treškārt, attīstot tehnoloģiju, prioritātei jābūt cilvēkam, nevis peļņai, kontrolei pār citiem cilvēkiem, vardarbībai, varai.
    Mūsdienās ir tendence ražot tehnoloģiju kontrolei, izklaidei, cilvēku aizstāšanai, peļņai. Bieži tehnoloģija ir izmantota tā, ka tā no cilvēka prasa vairāk (laika, enerģijas, uzmanības), nekā atvieglo. Tāpat daži tehnoloģijas paveidi nebūt neatbrīvo no monotona darba. Piemēram, norēķinu kasu sistēma lielveikalos, pie kurām pārdevēji sēd cauru dienu.

  • Manuprāt, šajā īsajā pārskatā ir doti visi instrumenti, kas nepieciešami arī mums, lai uzlabotu savu dzīvi, novērstu netaisnības un korupciju. Protams, sākot ar sevi pašu.
    Cilvēkam, kurš nav piestrādājis pie sevis un savu dzīvi uzlabojis, nebūs motivācijas un drosmes iniciēt labas pārmaiņas savas ģimenes, pašvaldības un valsts līmenī.

  • Tehnoloģiju pielūdzējiem vajadzētu atvēsināt savu degsmi. Tehnoloģisku progresu nevajadzētu uzskatīt par pašmērķi. Svarīgāk ir apjaust, kam konkrētā tehnoloģija kalpo.
    Piemēram, GMO ir nekas cits kā tehnoloģiskā progresa izpausme. Raundaps atvieglo un aizvieto cilvēku darbu – vairs nav jāravē, liekie cilvēki var papildināt metropoles džungļus vai izdarīt sev pašiem galu. GMO tehnoloģija dažiem paver neiedomājamas kontroles, varas un peļņas iespējas.
    Tas ir tikai viens no tehnoloģiju noziedzīgas izmantošanas piemēriem. Līdzīgus, ja padomāsim, atradīsim katrā jomā.
    Tāpēc tieši tehnoloģiju sfēra būtu stingri jākontrolē un jāreglamentē. Ja tā izies no kontroles, sekas ir vienkārši neparedzamas un cilvēka prātiem pašlaik neaptveramas.
    Katrs tehnoloģisks vilinājums ir jāpakļauj kritiskām šaubām un ļoti uzmanīgai izvērtēšanai. Tāpēc ir zināma jēga tam, ka līdz XIX gadsimtam zinātne bija pakārtota reliģiskai izvērtēšanai. Protams, arī tad bija pārspīlējumi un idiotismi, taču tie cilvēcei izmaksātu mazāk nekā pilnīgi nekontrolēta tehnoloģiju attīstība.
    Ir ļoti daudz jomu, kur cilvēka darbs vienkārši nedrīkst tikt aizvietots. Tehnoloģijas nedrīkst ielaist dzīvības procesos.

  • Monetārā kontrole arī tiek ieviesta caur tehnoloģijām. Var pienākt diena, kad kaut ko nopirkt varēs tikai ar elektronisku naudu, kuru kāds jebkurā brīdī varēs nobloķēt. Un tad jau tā būs monetāra diktatūra.
    Ir skaidri jājūt, kur tehnoloģijām jāsaka skaidrs un kategorisks “Nē”!

  • Tehnoloģiju tehnoloģiskais aizliegums ir arī tehnoloģijā.
    Mēs meklējām jebkādus iemeslus vadīt ārējas lietas tikai lai nemainītu iekšējās attieksmēs. Un kamēr darīs “ka iepriekš”, arī sanāks “ka iepriekš” un gaidīt šajā gadījuma nozīme tikai un vienīgi – spītības uz pacietību apmaiņas procesu.

  • Kā jau teicu. Ja tehnoloģijai nav sabiedrisks labums, tad tā ir lieka – ar ĢMO sākot.

  • Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – zināšanu (IKT)sabiedrībā. Vajag pārdefinēt šos jēdzienus (pareizāk sakot, kritiski tos izvērtēt, saprast attiecībā uz objektīvi globālās pasaules eksistenciālo mērķi). Tehnoloģijas – tie nav dzelži, objekti, bet noteiktu tēlu (vērtību) iedzīvināšana materiālās sistēmās (ne tikai aparātos, bet, pirmkārt, domāšanas un darbības sistēmās). Kas ir informācijas tehnoloģijas – būtībā tā ir prasme atšķirt signālu no trokšņa, izdalīt signālu uz fona. (grieķu val. „techne” – māksla). Un jautājums par to, kas ir signāls un kas ir troksnis nav „dzelžu” jautājums, bet jautājums par vērtībām un nākotnes redzējumu.

  • Tehnoloģijas ir zināšanas.
    ———-
    Cilvēks(apziņa)-zināšanas(tehnoloģijas)-vide-cilvēks-zināšanas-vide-cilvēks-zināšanas-vide…
    ———-
    Tas ir aplis, kas ietkmē viens otru, kas jāņem vērā, kad runā par civilizāciju likteņiem. Ja visiem cilvēkiem brīvi būtu pieejami mobīlie enerģijas ražotāji katrā mājā un autiņā, ja cilvēki varētu ierakstīt (vizuāli un audiāli) visu, kas notiek viņu dzīvēs, ja visi mācētu saražot sev nepieciešamo pārtiku un apģērbu, tad cilvēku izmantošana jeb verdzība dramatiski kristos.
    ———-
    Ne velti notiek tehnoloģiju apspiešana no vergturu puses, jo tehnoloģijas var radīt vidi, kuros Melu Sistēma var sabrukt.

  • Jānis: “Dažādi roku darbi sievietēm un amatnieku darbi vīriešiem ir arī latviešu sētas sena tradīcija, kas diemžēl šajā globalizācijas un patēriņa laikmeta zaudējusi savu spožumu un nozīmi.”
    .
    Ticu un ceru, ka tagad šī situācija mainīsies – dibināsim mazus artelīšus un ražosim brīnumaini mīļus izstrādājumus plašajai pasaulei. Esmu pamanījis, ka cilvēki atkal labprāt paši kaut ko uzcep vai izmanto mājas cepēju pakalpojumus; gan jau notiks linu rūpniecības atdzimšana – daudziem būs darbs, maize un prieks. Latvieši nepadodas. Mēs vienkārši varbūt gribējām ilgāk baudīt to, ka viss ir nopērkams, pie tam dažkārt ļoti lēti :) Vēl viens klupšanas akmens izrādījās iedzimtā ticība labajam – nu jau VARBŪT BEIDZOT modīsimies no miega un ņemsim kājas apakšā :))))

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.