Intervija ar Maiju Kūli: ‘Plukatas nedzīvo tālāk par vienu paaudzi’

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, profesore, filozofijas doktore Maija KŪLE intervijā Neatkarīgajai – par sabiedrību, intelektuāļiem un zinātni.

– Ar kādu valsts, sabiedrības perspektīvu, virzību ļauj rēķināties resursi (intelektuālie, ētiskie, garīgie, varas…), kas patlaban ir Latvijas sabiedrības rīcībā?
- Latvijā, manuprāt, ir lieli intelektuāli, garīgi resursi, bet tie slēpjas kultūras veidotajās zemdegās. Intelektuālas personības, ētiski ievirzīti rakstnieki tos skaudri izsaka – lasu Annu Žīguri, Andu Kubuliņu u.c. Nedomāju, ka šie resursi slēpjas šodienas skaļākajos pārstāvjos – Māra Zandera anarhistiskajās provokācijās, satori.lv grupas narcistiskajā paštīksmē par iespējām nokritizēt jebko, politikas komentētāju ikdienas uzbrukumos politiķiem utt. Es nekad nenievāju savu tautu, jo tā ir izturējusi milzum daudz grūtību un gadsimtiem ir klusu ciešanu varā. Šobrīd jau tās vēl nav ciešanas, salīdzinot ar karu, Staļina režīmu, kaut daudziem ir pretīguma sajūta par valsts neveiksmīgo un nodevīgo vadību, kas aizsākās jau sen. Patlaban pie varas esošā valdība lāpa mūsu valsts nelāgos caurumus.

Domāju, ka briest garīga pretestība, tikai kad tā iznāks virspusē? Manāmas dūju spārnu šalkas, kā par pārmaiņu tuvumu teica filozofs Nīče. Džungļu kapitālisma augoņi, finanšu kapitālisma amoralitāte, tranzītsabiedrības modeļa izgāšanās, jaunas ģeopolitiskas pasaules kārtības simptomi saskatāmi arī Latvijā. Ar pretestību nedomāju konkrētus arodbiedrības streikus pret algu samazināšanu, bet gan pretestību pret dzīves formu uz virsmas, kad viss notiek, nedomājot par procesu izcelsmi, dziļumu, attīstību, un pret pārspīlētu alkatību. Valsts galvenais stratēģis Ķīļa kungs kādreiz uz manu jautājumu atbildēja, ka jāvirzās uz anarhismu. Nu nē, saprātīguma, cieņas un cilvēciskās solidaritātes zaudēšana iznīcina visu, kaut arī liekas, ka, sabangojot ūdeni, no tā var izveidot jaunu strautu.

– Bet, redz, gluži labi var būt “bangošana” bez tapšanas (jauna strauta, jauna dzīves līmeņa…). Kas gan cits, ja ne “bangošana”, ir šīs permanentās reformas?
-
Valsts vadība vēlas reformas. Visur. Pareizi, kaut gandrīz visur par vēlu. Procesus vajadzēja modelēt un apturēt saknē. Taču nebija pareizo vērtību. Kāpēc tika ļauts augstākajā izglītībā savairot tik daudz vienādu studiju programmu sociālajās zinātnēs? Zināms, ka naudas dēļ. Valsts pameta novārtā augstāko izglītību, lai tā kārpās pati, kā prot. Tagad EM komisija un LU rektors Auziņš spriež, ka taisīsim vienu Latvijas universitāti, lai pakļautu tos savairojušos daudzos. Taisīsim Latvijā mazo Kaliforniju, jo amerikāņiem ar universitātēm veicas. Tātad mums arī veiksies! Vai te nav kļūda sprieduma loģikā, jo Latvija nav ASV? Viņi nesaprot Latvijas situāciju. Viena universitāte pa visu valsti neko neatrisina! Ar lielo apvienošanu netiek pārvarētas augstākās izglītības nelaimes: nepieciešamība studentiem strādāt, valsts minimālais finansējums, orientācija uz masām, nevis uz izcilību, atbalsta trūkums zinātnei utt. Reformas tracina reformējamos, kas domā ar veselo saprātu. Tas ir ļaunākais, ka tās aiziet tukšgaitā. Cik nav likvidētu iestāžu, kas pārveidotas tikai augušas lielumā. Ja noniecina cilvēkus, bet paļaujas tikai uz sistēmas izmaiņām, tad pēc brīža nākas saprast, ka cilvēki pretī ir spēlējuši pašaizsardzības spēles. Pārveidojumus var panākt tikai tad, ja cilvēki tic vērtībām, ko tie nes. Mūsu valsts šābrīža nelaime daudzās jomās ir tas, ka straujais reformu vilnis nenes sev līdzi vērtības, kurām patiesi tic. Tāpēc rodas vairāk ļaunuma nekā labuma.

– Kāpēc pat “revolūcijas”, kuras te, kā melš, vadīja inteliģenti, neradīja integrālas vērtības, bet tikai mainīja sociālās lomas?
- Domāju, ka “revolūcijas” radīja integrālas vērtības. Revolūcijas nevada inteliģenti, tas tiesa, bet tās nevada neviens. Viena no vērtībām, kas deviņdesmitajos bija reāla, ir brīvības izjūta. Tagad tā ir apspiesta un zudusi.

– Neredzu, kas tad te šo tā spieda. Vara? Vai patērētāju pašcenzūra liedz būt pilsoņiem?
– Es to redzu cilvēkos. Līdz deviņdesmito gadu beigām daudzos kolektīvos, universitātēs cilvēki atļāvās izteikt savu viedokli, līdzdarboties. Bet arvien vairāk, arī laukos, es no pazīstamiem dzirdu: “Es iekšēji protestēju, bet es to neteikšu…” Tā nav pašcenzūra. Pieaugušas iespējas izrēķināties. Un sevišķi krīzes laikā tās aug ģeometriskā progresijā. Kā tad samazina algas? Arī augstskolās. Vai nu tu piekrīti mūsu noteikumiem, vai, ja nepatīk, raksti, ka aizej no darba. Te ir jau gatava veidlapa. Tas skar arī cilvēkus, kuru nopelni it kā nu nekādi nepieļauj šādu šantāžu. Tas raksturo gan varu, gan sabiedrību. Sabiedrība tiek sastindzināta. Šī brīvības izjūta, kas mums, vismaz man, deviņdesmitajos gados deva lielu gandarījumu, gaist. Agrāk bija čeka, tā viesa bailes pateikt kaut ko ne tā. Tagad ir polittehnologi, ir PR, atkal ir iespējas izrēķināties.

– Un tomēr: “Ja tev nav kam kalpot, tu kalposi tam, kam būtu jākalpo tev.” (M. Vellers.) Cilvēks ir noliedzis savu pārpersonisko vērtību, ir galējs pats sevī un tāpēc dabiski kalpo varai, nevis vara tam.
– Piekrītu par cilvēka pārpersoniskās vērtības zudumu un kalpošanu, par pašcieņas trūkumu, par baiļu atgriešanos sabiedrībā. Agrāk bija čeka, bet tagad piestrādā “melnie kardināli” ar viedokļu manipulācijas metodēm, melu tehnoloģijām utt. Par to rakstu savā grāmatā Eirodzīve kā par dzīves formas “augšup” izzušanu.

– Vai inteliģence kā kolektīvs subjekts šodien jau mirusi? Tās misija beigusies?
– Inteliģence nepastāv kā kolektīvs subjekts. Ir nevalstiskās organizācijas, kolēģi utt. Domāju, ka arī to nevar mākslīgi noorganizēt un nevajag. Ticu tam, ka vēsturē, kā māca Hēgelis, gars izpaužas caur atsevišķām personībām, tikai tad, kad nāk laiks. Laikam jau laiks nav pienācis.

– Un ko dara intelekts, kamēr laiks nav pienācis? Rušinās savā nodabā? Izglītotība tam uzliek labi ja profesionālu kompetenci. Bet – neko pilsonisku? Lai gan, nemaz nerunājot par kādu tur inteliģences “misiju”, pat atsevišķu jomu profesionāļi (skolotāji, ārsti, arī zinātnieki…) nespēj pasūtīt valstī ne savas jomas atbilstošu resora politiku, ne pastāvēt uz to.
– Kāpēc intelektuāļi nespēj definēt pasūtījumu savai darbības jomai? Tāpēc, ka pastāv dažādi naratīvi (domāšanas un izteiksmes veidi): intelektuālim nav nekas jāpasūta, viņa darbība ir civilizācijas sastāvdaļa. Pasūta pārvalde, taču šie abi naratīvi nesaskan, neviens nevēlas ieiet cita lomā. Ja, piemēram, zinātnieki ieiet politikā, tad zaudē kā zinātnieki. Nevar prasīt, lai reizē uztaisa fundamentālas monogrāfijas, lai domā, domā un skraida pa komisijām. Paliks jau tikai tas fundamentālais. Nevar darboties un reizē pasūtīt, tā ir pretruna. Var tikai vēlēties simtreiz izglītotāku un gudrāku pārvaldi.

– Kas izvedis (ja ir izvedis) intelektu un inteliģenci sabiedrības uztveres perifērijā?
– Negribu skatīt intelektuāļus kā baru, kopienu, šķiru, organizāciju. Kaut organizācijās var piedalīties. Ja ir laiks. Izjūtu pasauli kā lielu personību iespaidā esošu. Varbūt tās ir Dieva dotas personības. Jānis Pāvils II, Havels, diriģents Barenboims, mūsu Krēmers, filozofs Rikērs utt. Viss lielais rodas tikai pa vienam, bet tas notiek tā, ka visi apstājas un klausās. Intelekts un inteliģence nav sabiedrības perifērijā. Tā ir tikai tad, ja kāda grupa vēlas patvaļīgi ieņemt vadošo lomu un tad sūdzas, ka tai netic un tā esot aizdzīta perifērijā. Gara dzīvē ir tikai centrs, vai tā nav nemaz. Perifērija ir tikai iedomās. Bet, lai noturētu uzmanības lokā “lielās lietas”, ir jānotur filozofija. Mums ir vajadzīga metafizika. Filozofijā tas ir jānotur. Vienalga, vai to spiež publiskās telpas līmeņos vai pārmet, ka tā nav analizējusi sabiedrības pārveides. Bet ir viena niša, kas Latvijā nav aizpildīta. Tā ir sociālā filozofija, dziļa, sistēmiska, politiska analīze. Tā nav ik dienas piedalīšanās komisijās vai runu rakstīšana Zatleram. Bet ir vēl universālāks līmenis. Kas ir patiesība? Kas ir nāve? Mēs studentiem sakām, ka tā ir Eiropas civilizācijas dimensija, kas ir mierīgi, izturīgi jānotur.

– Manuprāt, “Eiropas civilizācijas dimensija”, kas materiāli pieredzējusi arī daudz grūtākus laikus par šiem, pārdzīvo šo krīzi reti slimīgi. Arī Latvijā. Ja tas tā, kāpēc?
– Ne tikai ekonomiskā krīze ir nobojājusi Latviju, bet arī sociālpsiholoģiskā, savstarpējā ienaida radītā. To nevar izārstēt. Tā vilksies gadiem. Es arī mēģināju fantazēt – kas nāks? Man liekas, ka līdz pat Otrā pasaules kara beigām Marksa shēma, ka ekonomika rada peļņu un virsvērtību, ka ekonomiku darbina finanšu kapitāls, bija spēkā. Pēc Otrā pasaules kara soli pa solim noticis tā, ka šis finanšu kapitāls ir totāli atrāvies no ekonomikas reālā procesa. Tas funkcionē savā ritmā, un to balsta sasodītā globālā patērētāju sabiedrība. Un ne tikai menedžeru, bet arī “mazo” cilvēku alkatība. Šī dimensija top pasaulē galvenā. Arī attīstītās valstīs. Tagad ir tikai pirmais sitiens. Būs vēl jauna krīze. Vēl trakāka, dziļāka, nenormālāka finansiālā krīze. Jo pamatcēloņi netop novērsti. Un tie nav ekonomikā.

– Neatkarīgā (21.08.2009.) pārmeta Latvijas Zinātnes padomes humanitāro zinātņu komisijai interešu konfliktu un korporatīvas saites sakarā ar to, ka komisija 2009. gada samazināto valsts finansējumu piešķīrusi tikai LU Filozofijas un socioloģijas institūta un LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes darbiniekiem. Vai pārmetumi bija taisnīgi?
– Mediju un pirmām kārtām Neatkarīgās Rīta Avīzes pārmetumi Latvijas Zinātnes padomes komisijai par filozofu naudas sadali bija nepareizi un, kā šķiet, plašākas pret akadēmiskajiem filozofiem vērstas melnā PR kampaņas noteikti. Žurnāliste absolūti neiedziļinājās Ministru kabineta noteikumos par vērtēšanas sistēmu. Komisijas locekļi paši nevērtē projektus. Arī es neesmu tiesīga to darīt. Nekāda interešu konflikta tur nav, jo katru projektu vērtē trīs pilnīgi neatkarīgi eksperti no LZP datu bāzes. Interesanti padomāt, kam izdevīgi to visu jaukt vienā putrā un taisīt antireklāmu? Rodas iespaids, ka izdevīgi tas ir nelielai, ļoti ambiciozai un samērā vāju filozofisku izglītību ieguvušai grupiņai, kura reiz darbojās kā polittehnologi, tad zaudēja šajā jomā iespaidu, bet tagad tiecas ieņemt akadēmiskās filozofijas nišu, jo kaut kur jau šajā pasaulē jāpaliek… Vara ir salda.

– Vai tam ir kādas oficiālas sekas? Naudas dēļ ceļoties “konflikts starp humanitārajām un eksaktajām zinātnēm”…
– Oficiālu seku avīzes radītiem pseidoskandāliem nevar būt, jo tie ir virtuāli, tēmēti uz iespaidu publiskajā telpā, taču zinātne darbojas pavisam citā dimensijā – mierīgākā, fundamentālākā, bez “trīcošām rokām” varas saldmes dēļ. Naudas dēļ nav konflikta starp humanitārajām un dabaszinātnēm Latvijā. Vismaz es tā uzskatu. Tomēr visām zinātņu nozarēm kopā vajadzētu sevi vairāk aizstāvēt. Zinātnieku niecīgais skaits Latvijā (ap 3000) rada situāciju, ka viņi nav nozīmīgs elektorāts. Kurš gan nezina, ka polittehnologi cilvēku grupas vērtē un respektē pēc elektorāta lieluma. Tāpēc sevi labāk aizstāvēt izdodas, piemēram, skolotājiem, kuru ir desmitreiz vairāk.

– Tomēr redzēju ziņu – “zinātniekiem neļaus dalīt naudu zinātniekiem”. Laikam murgs, jo kā tad Kultūrkapitāla fonds dala mākslu naudu?
– Protams, tēze “zinātniekiem neļaus dalīt naudu zinātniekiem” ir murgs, jo tad jau šīs tiesības dalīt naudu zinātnei būtu jādeleģē bērnudārzu audzinātājiem vai celtniekiem. Visā pasaulē zinātnes menedžments ir saistīts ar zinātniekiem. Taču cita lieta ir izpratne par to, kas ir sakarīgs zinātnieks.

– Vai tad tā mēdz būt: zinātnieks… un nesakarīgs?
– Prese mēdz uzsvērt, ka zinātnieki esot pārāk ieinteresēti dot labumus tikai savējiem, citus tie nerespektējot utt. It kā visi apriori būtu negodīgi un citādi nebūtu iespējams dzīvot. Ja patiešām pasaule būtu 100% tāda, kā tiek rakstīts, nepastāvētu ne valsts, ne zinātne, ne cilvēciskās attiecības un objektīvi panākumi. Taču lielākā daļa cilvēku principā, arī eksperti, vērtētāji, ir godīgi. Es to redzu visapkārt. Normālam zinātniekam gribas labus rezultātus tāpēc, ka izziņa ir viena no cilvēciskajām kaislībām, tā nes visiem labumu. Pretīgas lietas dara pavisam neliels mazākums, kas ir pārņemts nevis ar prieku par zināšanām, bet ar varaskāri un patiesībā pārdzīvo sevī esošo tukšumu. Nekādi nevaru piekrist, ka Latvijas zinātnieki, tajā skaitā akadēmiskie filozofi, būtu stulbi, tukši, atpalikuši un nelietīgi pret citiem. Pietiek vienreiz zākāties, vajadzētu arī presei paskatīties uz visa veida Latvijas zinātni ar priecīgu interesi.

– LIZDA prasa zinātnes bāzi 12,6 miljonu latu apmērā, 2010. gada budžetā paredzēti 4,9 miljoni. Vairāk nekā 50% starpība. Tiek sacīts, ka samazināto finansējumu var kompensēt ar līdz šim neizmantotām Eiropas naudas iespējām. Kā šobrīd Latvijas zinātnē mijiedarbojas sava un sveša nauda?
– Latvija ļoti birokrātiski samudžinātā veidā un pārāk lēni apgūst ES struktūrfondu līdzekļus. To saka visi, tikai nekas nemainās. Ļoti liela līdzekļu daļa, šobrīd ap 42 miljoni eiro, tiek paredzēti zinātnes attīstībai. Prioritāte ir dabaszinātnes. Tā ir Eiropas ievirze uz tehnoloģisko progresu un ekonomisko labumu. Piekrītu. Taču Latvijā tiek pazaudēts cits Eiropas uzstādījums – ka jāveido līdzsvars starp zinātņu nozarēm. Aizmirstas, ka humanitārās un daļa sociālo zinātņu ir stingri nacionālas, jo šādu tematiku pēta tikai vienā vietā uz pasaules – nacionālajā valstī. Bet pie mums veidojas situācija, kad Latvijas valsts finansējumu zinātnei pragmatisku apsvērumu dēļ atkal vēlas piešķirt tikai dabaszinātnēm. Galu galā vēl iznāks tā, ka, piemēram, programma Nacionālā identitāte Ekonomikas ministrijai nav vajadzīga, jo visi zinātnes spēki jāvelta ražošanai. Bet, mīļie draugi, kas tad jums te ražos, studēs un dzīvos, ja neredzat cilvēku, ja neredzat valsts ideju, vērtības un garīgo jomu! Neinteresējaties par vēsturi, noraidāt latviešu valodu, nemīlat kultūru, nelasāt filozofiju. Plukatu zemē plukatas neizdzīvo tālāk par vienu paaudzi, mirst valsts, aizbrauc cilvēki, izzūd valoda un aizvējojas kultūra. Tad arī ražošanai nav jēgas, jo arī tā pārceļas citur.


Maija Kūle
,  Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, profesore, filozofijas doktore
Intervēja Viktors Avotiņš. Pārpublicēts no www.NRA.lv. Iesūtīja Valdis.


  • Lúk kur ir cilvēka korupcijas kronis. Citāts:”…, ja nepatīk, raksti, ka aizej no darba. Te ir jau gatava veidlapa….”
    ——————
    Cilvēku sirdsapziņas kapitālismā ir korumpētas līdz saknei. Cilvēka klusēšana tiek pirkta par naudu un iespēju saglabāt darbu un ienākumus.
    ——————
    Kas apkaros šo kukuļa ņemšanu? Kurš birojs aizliegs klusēt saņenot atlīzībā darbu un naudu aploksnē katru mēnesi?
    ==================
    VISI. Visi nodarbinātie jeb privātajā diktatūrā atrodošies cilvēki ir korumpēti līdz sirds dziļumiem:
    – skolotāji, ārsti, pārdevēji, juristi, policisti, šoferi, biroju administratori, sekretāres…
    ————
    Pat pensionāru klusēšana ir UZIRKTA.
    ============
    Vai kāds to aptver, ka nodarbinātība ir korpcija šādā vai tādā veidā? Ja tu esi nodarbināts, tu esi kukuļa ņēmējs. VISS. Punkts.
    —————
    Vēl man patīk frāze “pārspīlētu alkatību”. It kā tāda nellieka alkatība ir OK, bet, ja pārspīlē, tad ai ai ai – nerātni. :D:D
    ================
    Un zinātne arī tanī pašā kukuļņēmēju purvā jeb NARKOTIKU, jeb RELIĢISKAJĀ (nedalīa ticība nautdai) aitu barā – dod mums naudiņu. Ja nav naudiņas, nav zinātnes :(
    —————
    Cik aklam ir jābūt, lai neredzētu naudas jeb finansējuma korumpatīvo raksturu?
    —————
    Ir 100% skaidrs, ka pilnīgi jebkādas reformas (politiskas, finansiālas, ideoloģiskas…) lidos miskastē kamēr cilvēciņi atradīsies “naudiņas ticības” burvestības varā.

  • Tiem, kam šaubas par to, ka naudas sisteemas=korupcija.
    Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas dārzi un parki” atlaiž darbiniekus un to vietā darbu dod no Eiropas naudas stipendiju saņemošajiem bezdarbniekiem, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
    http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=613630
    ————-
    Nav iespējams domāt ar skaidru prātu naudas dieva priekšā.

  • Manuprāt, ar zinātnēm un filosofiju ir divas lielas problēmas, vai varbūt divi aspekti vienā un tajā pašā problēmā:
    1) sašķeltība pa nozarēm, sadrumstalotība, sīkumaina specializēšanās, integrēta redzējuma trūkums, pašpietiekamība, īstas vadības un kalpošanas trūkums. Rodas iespaids, ka tās apkalpo sevi, katra pati savu mazo specifisko lauciņu, nevis rada labāku dzīvi sabiedrībai, attaisnojas, nevis nes atbildību… īstenībā tas ir zināms neveselīgums, parazītisms: sabiedrība dzīvo savu dzīvi, un zinātne (filosofija) “pēta” to, apraksta, konstatē faktus, tipoloģizē un klasificē utt.;
    2) no kurienes zinātnēm (filosofijai) rodas mērķi, kam viņi kalpo, kas ir to vērtību pamats? Zinātne ir vienkārši vēl viena sabiedrības institūcija, vēl viens (padārgs…) “isteblišmenta” elements, un kā tāda tā apkalpo esošo pasaules kārtību ar visu tās netaisnīgumu, garīguma abortēšanu un bezmērķīgumu. Tāpēc nav ko gaidīt no turienes svaigas vēsmas, gudrību un padomu.

  • Tā ir – zinatne, filozofija, tehnoloģijas, zombēšana (izglītība) un tie, kas ir establišmentā, kalpo vienam kungam – NAUDAI :D

  • Zatlers arī ir MULTI KULTI (multi cultural) popularizētājs. Soross džeko nozombējis.
    ————
    Zatlers sacīja, ka problēma ar tā dēvēto emigrācijas vilni nav bieži vien tik vienkārša, kā to mēģina pasniegt.
    “Brīva cilvēku kustība – tā ir cilvēku brīvība, un mēs to nodrošinām. Tā mums var kādreiz patikt, nepatikt – gan imigrācija, gan emigrācija. Tā vienmēr tiek pavadīta ar emocijām,” vērtēja prezidents.
    http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=613650

  • Valsts galvenais stratēģis Ķīļa kungs kādreiz uz manu jautājumu atbildēja, ka jāvirzās uz anarhismu. Nu nē, saprātīguma, cieņas un cilvēciskās solidaritātes zaudēšana iznīcina visu, kaut arī liekas, ka, sabangojot ūdeni, no tā var izveidot jaunu strautu.
    ========
    Nojaušu, ka R.Ķīlis neizteicās par “anarhiju” burtiski,bet ar šo vārdu iezīmēja savādāku, vēlamāku, radošāku procesu pārvaldīšanas paradigmu nākotnē. Tā ir mana interpretācija, bet domāju, ka nebūs tālu no patiesības: ja tagadējā pārvalde notiek “game” loģikā, tad nākotnes alternatīva varētu būt “play” režīms (izmantojot zināmo dalījumu (angl.): game, play, performance (show)).

  • Par tehnoloģijām nevaru pilnībā piekrist. Šajā jautājumā esmu Zeitgeist paustā Venus projekta pozīcijās: tehnoloģijas ir risinājums,bet to spēks un labums pilnā mērā īstenojas tikai tad, kad atbrīvojas no peļņas diktāta un ar to nepieciešami saistītās korupcijas, no kalpības naudas vairošanai. Jo tehnoloģiju būtība ir pretēja parazītiskajai monetārajai sistēmai, tehnoloģijas ir cilvēka brīvā radošā gara izpausme, gan vajadzība, gan aicinājums, gan spēks, prieks, gandarījums. Vajag to garu no tās naudas atbrīvot.

  • 100% piekrītu.
    Anarhija ir definējama, kā kārtības iestāšanās. Anarhija ir īsta demokrātija.
    Anarhija – bez vadoņa
    Demokārija – vara tautai
    ——
    Ja ir vadonis, tad nav demokrātijas.

  • Vai tad mums jau nav anarhija? Jo netiek tacu ieveeroti likumi, kuri regulee sabiedriibas izdziivoshanu ilgterminja.
    Es domaaju 10 baushljus. Zagshana vai nepatiesas lieciibas sniegshana var dot lielu un aatru labumu iisterminjaa, bet taa nedod laimiigu dzivi. Zaglis gan domaa citaadi, un iemaaca to arii saviem beerniem…
    Anarhija ir kaa celju satiksme bez satiksmes noteikumiem – kautriigaakie tiks nostumti malaa, varees iet kaajaam pa graavi:)
    Ja Latvijaa buutu noteikti visiem vienaadi speeles noteikumi, tad buutu iespeejama godiiga speele.

  • Anarhija nav, jo mums ir hierarhiska sabiedriska iekārta. Anarhija neatzīst soaciālu hierarhiju.
    ================
    Anarhija, tieši pretēji, ir ceļu satiksme ar skaidriem noteikumiem – verdzības jeb ekspluatēšanas (hierarhijas uzdevums) izbeigšana – visi cilvēki ir vadītāji un līderi – tas ir – tie negaida, kad kāds liks viņiem darīt, domāt, saprast – to darīs paši.
    ——–
    Anarhijai ir uztaisīts melnais mārketings pamatīgs – tai ir nepareizi pieasociēti klāt – haoss, nekārtība, vardarbība…

  • Vārdi “anarhija” un “anarhisms” cēlušies no grieķu valodas, kurā anarchos tiešā tulkojumā nozīmē – “bez valdītāja”. Anarhija – arī “vecāko varas neatzīšana”. Politiska nozīmē anarhija ir varas trūkums, varas neesamība sabiedrībā. Lielākā daļa vārdnīcu jēdzienu “anarhisms” definē līdzīgi: anarhisms – politiska nostādne, ka sabiedrībai nebūtu vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita vara un tai jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai. Anarhisms noliedz hierarhiju un piespiešanu jebkādās to formās un visās grupās un institūcijās. . Viliams Godvins (William Godvin, Of Property, 1793) teicis: “Vispostošākais no visām galējībām ir kāda cilvēka iespējas vai pat pienākums likt, piespiest citu cilvēku rīkoties pretēji viņa uzskatiem un gribai.” Anarhisma teorētiķi uzskata, ka kārtība un miers panākami ar sadarbību.
    Valsts raksturīgākā īpašība un pazīme ir vara valdīt pār cilvēkiem. Savukārt cilvēciskas būtnes primārā vajadzība ir būt brīvam. Pieaugušas cilvēciskas būtnes ir metafiziski brīvas un tām pieder brīva griba, kā arī atbildība un kapacitāte izvēlēties, ko darīt un kādu iemeslu dēļ. Anarhismā ļoti svarīga ir ticība cilvēka racionalitātei, labajai gribai un izaugsmes iespējām, ko pilnībā atraisīt un nodrošināt var tikai brīvība, brīvprātīga pienākumu pildīšana un atbildības uzņemšanās. Atbildīga persona pati regulē sevi un nosaka sev likums, tā nav kāda cita gribas objekts, tā ir autonoma.
    (http://www.atlants.lv/referats/anarhisms/207579/)

    anarhija -as, s.; parasti vsk.
    1. Bezvaldība, valdības trūkums.
    2. ekon. Kārtības, organizētības, vadības trūkums; nekārtība, stihiskums, haoss.

    Aigar, domāju, ka, lai apzīmētu to, ko apraksti, derētu pameklēt citus vārdus. Vai tad latviešu valodā vārdu trūkst? Ja runājam par sabiedrisko iekārtu, tad, kā vienmēr aicinu pētīt lietu dabisko kārtību – sakarības dabā un ģimenē.. Domājot par daudz ko un arī cenšoties izprast dabas likumus, esmu atradis tos par pašiem pilnīgākajiem un pagaidām bez nevienas pretrunas… Cilvēkam tikai labpatīk iedomāties, ka viņš ir radības kronis, kaut arī neviens pats nav savas kājas vai zarnas autors, nu bet iedomība gan tā kā nez kam.. ;). Pats savu sistēmu iedomājies veidot un nu ir iebraucis auzās ar savu lielmanību.. Atgriežamies pie saknēm ;)..

  • Visam piekrītu… vienīgi es laikam nesaprotu, ko tu domā, kad saki, lai es meklēju citus vārdus. Vai tev ir aizspriedumi pret vārdu anarhija vai kā tu to domá?

  • Sveiki!
    “Vai tev ir aizspriedumi pret vārdu anarhija vai kā tu to domá?”
    Iespējams, bet Tāpat kā Jums, kā izrādās ir aizspriedumi pret “vārdiem” tauta,robeža,YHWh(D[aba[ievs) utt…
    “Anarhisti – dumpīgi puiši, kas par katru cenu grib tikt
    pie varas, motivējot ar to, ka nav spējīgi pakļauties.
    Dekursels”
    lai gan no otras puses,
    “Katrā pasākuma sākotnē ir nepieciešams injicēt noteiktu
    anarhijas devu – tieši tik daudz, lai izvairītos no
    stagnācijas, bet nepieļautu haosu.
    Rasels Bert.”

  • Haoss ir tas, kas notiek tagad.
    ————–
    Esmu par tautu dazjaadiibu un klutuuru saglabaashanu un dabiigu attiistiishanos.
    —————
    YHWH(jahve)=iaeou – visi patskanji. Tas ceelies no Zoroastriansima mitologjijas. Mani taa neinteresee, jo taa ir dalja no varas un resursu koncentraacijas sisteemas.
    ===============
    Robezjas, protams, kaa jau visiem ir zinaams, ir ideaals veids, kaa tureet ljaudis sadaliitus, konfliktaa, kaa arii ierobezjot informaacijas pluusmu.
    ————
    Vajag vairaak robezju. Katram vajag ierakties un norobezjoties no aarpasaules. Uzbuuveet apkaart milziigu sienu, lai neviens netiek ieksaa. Durvis ciet, logus aizmuureet, atsleegu salauzt – TAD TU BUUSI DROSHIIBAA(s)… iluuzijaa :D:D

  • Kultūru saglabāt? Mākslīgi varbūt, bet vai vajag? Kamēr cilvēks dzīvo tā būs. Kāda? Kādā kvalitātē, jau cits jautājums. Šeit dabai, es dodu priekšroku. Visums mainās, neskatāmas pārmaiņas uz mūs planētas, un tad kaut kādu tur simts gadu satraukumam? Smieklīgi. Lai mainās, viss kas mainās – uz labu! (Dabā nepastāv ne slikts, ne labs)

  • Jaa, kultuura ir tur, kur ir cilveeks. Shobriid notiek monokulturizaacijas process – visi skataas mtv, eed mcdonalds, sezj tviterii, suuc kakacolu, blenzj ekraanos uz holivudas atraugaam.
    ==================
    Man labpatiktos, ja aizbraucot uz Indiju es redzeetu vieteejaas kultuuras, nevis to pasho, ko tagad.
    ——————
    Monokulturizaacija (taapat kaa nauda) NAV dabiiga – tai ir komerciaals meerkjis.

  • Nu jā, cilvēki mēdz mānīties…
    Jā, ir ļaudis, kuri kategoriski iebilst pret jebkādiem vadītājiem, likumiem, tradīciju, visiem saistošas kārtības utt. Taču realitātē arī anarhistu organizācijās izveidojas pat ļoti izteikta hierarhija, tām ir savi ideologi, vadoņi (piem. Bakuņins, Mahno), kaujinieki un pat teroristi. Realitātē daudzi anarhisti ir kļuvuši par daudz lielākiem tirāniem, nekā tie vadītāji, pret kuriem viņi iebilduši.
    Tāpat ir ļaudis, kuri kategoriski noliedz Dievu, morāli, ētiku, garīgumu utt. Taču, tiklīdz viņi paši kļūst cietēji, viņi ļoti ātri un ļoti asā formā atcerās gan Dievu, gan morāli, gan taisnīgumu. :)

  • Ir arī ļaudis, kuri kategoriski noraida jebkādas dogmas, acīmredzamas patiesības un garīgās vērtības. Taču tikai tāpēc, lai to vietā liktu vēl kaulainākas dogmas, un vēl kategoriskākas un galējākas “patiesības”. Pavērojiet paši mūsu diskusijas par šīm tēmām. :)

  • Tipisks piemērs ir tas pats Zeitgeist. Viņi noliedz visu esošo kārtību un visas institūcijas. Bet tā vietā piedāvā plikus apgalvojumus, tukšus sapņojumus un vēl totalitārāku globālās pārvaldes sistēmu, kurā parastiem cilvēkiem vispār nav paredzēta nekāda funkcija vai teikšana.

  • Atceros, ka vienurīt Pans Kleksis stāstīja, kādām filozofiskām tēmām tiek lielas naudas summas. Tas uz mani atstāja daudz lielāku iespaidu nekā te intervijā rakstītais, ka visu lemj trīs cilvēki un “es jau tur neko”.

  • It kā demokrātijas ieviesēji nebūtu tirāni (piemēram Bušs, Obama…):D Cilvēciņiem ir iedots datums, kad viņi var atdot savu brīvību apmaiņā pret ilūziju, ka nav verdzība.
    ————–
    Kas tev ir iesēdies pret to Z? Liec viņam mieru. Viņi tev liek mieru. Tas nekas, ka to, ko tu teci ir nezināšana vai meli. Z piedāvā iekāru, kurā VISI un katrs cilvēks par piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ir sarežģījumu identifikācijā, risinājumu izstrādē un ieviešanā. Z vai VP tev nediktē ideloģiskus nosacījumus – tu vari ticēt, kam vēlies, būt cik garīgs gribi un morāls arī.
    —————-
    Tava morāla būs atkarīga, kā jau visiem cilvēkiem no tā, kur viņi saskata izdevīgumu. Šobrīd izdevīgāk ir krāpties, korumpēties, pelnīts, izsūkts, izmantot, blēdīties… VP izdevīgāk būs sadarboties, piedalīties, saprasties, dalīties… elementāri cilvēka uzvedības principi. Savu garīgumu tad vari izkopt cik vēlies.
    ==========
    Man ir grūti sekot šādam kategoriskam noliegumam, jo viennozīmīgi ir lietas, kurās ir vērts ieklausīties, ir lietas ar kuras vajag apdomāt. Tu visu uzreiz vēlies izmest miskatē.

  • Par lēmumu pieņemšanu ZG, cik atceros, vispār nekas nav klāstīts. Tikai tas, ka vienīgie, kas kaut ko var mainīt, ir tehniķi.
    Labi, anarhistiem vēl labāks piemērs no vēstures. Krievijas un Ukrainas kazaki. Tie sākotnēji bija cilvēki, kuri negribēja pakļauties cara varai, tāpēc devās ierīkot apmetnes brīvajās zemēs, kur izveidoja savas pašvaldības. Ar laiku šajās apmetnēs izveidojās ļoti izteikta un stingra hierarhija un totāla kārtības ieviešanas sistēma, kas ietvēra publisku pēršanu un soda ekspedīcijas. Beigās kazaki kļuva par uzticamāko cara varas ieviesēju, t.sk. Baltijā.
    Galu galā es gribēju teikt, ka tagad ir ļoti plašas iespējas īstenot demokrātiju, tikai tās netiek izmantotas. Un visdrīzāk no tiem, kas esošajā kārtībā saskata totālu nedemokrātiju, var sagaidīt, ka viņi, ja ņems virsroku, patiešām ieviesīs totālu diktatūru.

  • Jā, Kūle runā neskaidru birokrātu valodu. Zinot viņas prāta spējas, tas tiešām necienīgi – publiku barot ar tādiem izplūdušiem batoniem. Taču viņa izskatās salīdzinoši drosmīga uz pārējās inteliģences fona. Tā vispār šķiet mirusi un nolaidusies.

  • Nu bet vienā filmā visu nevar ielikt. Ir ļoti daudz papildmateriālu pieejami visu uzmanībai. Tehniķi neko nevar izlemt, jo viens tehniķis nevar visu zināt.
    ———————–
    Sapratu tavu domu par anarhiju un demokrātiju. Saprotu tavas bažas.
    ——-
    Ne jau iekārtā ir sarežgītība jeb cēlonis. Cēlonis ir cilvēku galvā un programētajā uzvedībā.
    ==========
    Ir noteikts īpašību kopums, kuras ir raksturīgas cilvēka psihei jeb apziņai – bēdas, prieks, mīlestība, pieķeršanās, naids, vientulība, alkatība, riebums, apātija… jebkuras no tām ir iespējams uzšķilt jebkuram cilvēkam.
    ———-
    Ko darīt? Esošā iekārta ir stimulē noteiktu īpašību dominanci. Ko iesākt? Visiem cilvēkiem ir kapacitāte uz jebkuru no šīm izpausmēm. Visas šīs izpausmes ir sevi atražojošas ar nelielām izmaiņām no paaudzes paaudzē. Viena daļa sabiedrības atražo apātiju, godkārību, alkatību… otra sabiedrības daļa atražo zinātkāri, uzmanības pievēršanu, jautājumu uzdošanu…
    ——-
    Šādā miksētā apziņas stāvoklī tiek radīta FIZISKA vide – infrastruktūra, cilvēku attiecību modeļi…
    ==========
    Transformācija viscaur vēsturiski notika, notiek un notiks divos veidos:
    – caur apziņas maiņu
    – caur vides maiņu
    ——-
    Tas ir kā vista un ola. Neviens nav pirmais, tomēr no vides dzimst apziņa, no apziņas dzimst vide…
    ——-
    Nebeidzamais aplis.
    =======
    Ja tas ir saprotams, tad atliek izvēlēties, kur likt uzsvaru – mainot vidi vai mainot apziņu. Piemēram tādi cilvēki kā Gandijs, Krišnamurti… aicima APZIŅAS maiņum kas mainīs vidi. Fresco, piemēram, aicina vides maiņu, kura mainīs apziņu.
    ——-
    Abiem ir vienādi liela nozīme vai arī nav. Katrs izdara savu izvēli, jo abās jomās ir liels potenciāls uzlabojumiem.
    ——-
    Tas ir laikam viss, ko es varu pateik šinī sakarā šodien.
    ——-
    Pagaidām.

  • Bet virsraksts tai intervijai gan ir labs! Ar to vien tā pelnījusi ievērību! :)

  • Neesmu kundzes fans, dažreiz pat esmu pret. Bet šoreiz vienkārši piekritīšu.
    Citēju labi teikto virsrakstu tālāk:
    “Plukatu zemē plukatas neizdzīvo tālāk par vienu paaudzi, mirst valsts, aizbrauc cilvēki, izzūd valoda un aizvējojas kultūra. Tad arī ražošanai nav jēgas, jo arī tā pārceļas citur.”
    Aigar!, kāpēc Tu pieļauj ka Tu Pats, Tavi resursi kalpo tikai ‘vienam’. Vai neesi ievērojis, pavēro! Tu jau te izskatās esi ne vienu vien NOZOMBĒJIS.

  • Aigar, Tevī tiešām daudz dogmatisku blusu. Piemēram, tu raksti:
    “Tava morāla būs atkarīga, kā jau visiem cilvēkiem no tā, kur viņi saskata izdevīgumu. Šobrīd izdevīgāk ir krāpties, korumpēties, pelnīts, izsūkts, izmantot, blēdīties… VP izdevīgāk būs sadarboties, piedalīties, saprasties, dalīties… elementāri cilvēka uzvedības principi. Savu garīgumu tad vari izkopt cik vēlies.”
    Morāle atšķiras tieši ar to, ka tā nemaina uzticību augstākajiem principiem atkarībā no šķietama mirkļa izdevīguma. Pēc izdevīguma vadās tuvredzīgi oportūnisti, visādi avantūristi un savas mazvērtības nomākti indivīdi.
    Īsā perspektīvā izdevīguma princips tiešām var šķist krutāks, un cilvēki ar augstu morāli it kā paliek zaudētājos. Taču tas tikai īsā perspektīvā, jo zaglim un melim būs arvien grūtāk piemānīt vai nozagt tajā pašā vidē. Taču garākā perspektīvā visiem labākā ir morāla rīcība.
    Krāpjas, korumpējas, blēdījas tikai muļķi. Un par to atbilstoši samaksā.

  • Tu taču nepārmetīsi cilvēkam morāles trūkumu, ja viņš izsalkuma vadīts nozags no veikala bulciņu?
    Tu taču nepārmetīsi cilvēkam ētikas principu pārkāpšanu, ja viņš ielauzies aptiekā nozagt vienīgās zāles, kas izglābs viņa tuvākā dzīvību, bet kuras viņš nevar atļauties.
    =============
    Ja pārmetīsi, tad man ar tevi vairs nav ko runāt. Jebkurš kurš nosoda augstāk minēto rīcību, vairs nav cilvēks.
    ————-
    Parunā par dogmatismu ar mani.

  • Kam kalpo tu – es kalpoju savai nāvei.

  • būtībā jau Aigar, tev nav tāda personīga nāves pieredze. Tu esi pamanījis, ka ar dzīvo tā notiek, tur arī šīs asociācijas.

  • Aigar, es Tevis minētajiem cilvēkiem nepārmetīšu. Tomēr, jāsaprot, ka cēlonis tam, ka šiem cilvēkiem nav maizes, zāļu vai kā cita patiesi nepieciešamā, ir zema morāle sabiedrībā, neizslēdzot arī tos, kuri kļuvuši par šīs vispārējās amoralitātes lielākajiem upuriem.
    Ja badā nonācis cilvēks nozog maizi vai augļus no dārza, tas nav izdevīguma princips, bet gan eksistenciāla nepieciešamība, kuru diktē pats izdzīvošanas instinkts.
    Amorālā sabiedrībā rodas veseli cilvēku slāņi (gan hierarhijā augstākie, gan zemākie), kuri apzināti izvēlējušies zagšanas un parazitēšanas ceļu.

  • to laikabērns.
    Būtībā… man nebija jābūt dzīvam:)
    ===============
    to Jānis Kučinskis
    ———–
    Nevis zema morāle sabiedrībā, bet gan nepieciešamības, kuras diktē vide um iekārta.
    ===============
    Vai tu vari pārmest zāļu pārdevējam, ka viņš tik dārgi pārdod zāles, ja iepirkums ir dārgs, un ar uzcenojumu viņš baro ģimeni? Viņam vajadzēja zāles atdot par velti un segt paizmaksu no savas kabatas?
    ———-
    Cik tālu ir jāiet, lai sapratu, ka morāle, likumi un ētika ir domāta, lai cilvēkus kontrolētu – tā ir ideoloģija, reliģija sava veida, kas neļauj cilvēkam pašāma domāt un saprast.
    ================
    Saproti, ka iekārta iedrošina cilvēkus zagt, korumpēti rīkoties, būt negodīgam, alkatīgam…
    —————-
    Cilvēka zemapziņa ir piedzīta pilna ar idejām par to, ko nozīmē labi dzīvot – skaista māja, BMW, smuka beibe, ceļojumi pa ārzemmēm, liela ietekme, atpazīstamība sabiedrībā… – visi to grib nevis tādēļ, ka ir morāli pagrimuši:D:D, bet gan tādēļ, ka to viņiem dolbī galvā no rīta līdz vakaram, no rīta līdz vakaram, no rīta līdz vakaram.
    ————-
    Pa TV nesen rādīja (neprasi, kā es to zinu) kā “veiksmīgi” biznesmeņi iet pa skolām un stāsta savus veiksmes stāstus, lai bērnus sajūsminātu par ideju, ka viņi vienu dienu kļūs bagāti, ietekmīgi – iepējams pat kļūs par prezidentiem.
    ===========
    Es vienkārši gribēju kliegt – aaaaaaaaaaaaaaaa
    ———–
    Cilvēks ir programa, kuru no agras bērnības ieprogramē sacensties (konkurēt) par labākajām atzīmēm, tiekties pēc materiālām vērtībām, gudrība un patstāvīga domāšana netiek apbalvota.
    ———–
    Vai tu janajiem cilvēkiem vari pārmest morāles trūkumu, ja viss, ko viņi zina ir – man vajag daudz naudas, lielu ietekmi, lielu māju, skaistu mašīnu… Tas kā to panākt viņi ātri iemācās – neliela krāpšnās te un tur, neliels kukulītis, tad lielāks – viss strādā.
    =========
    Tas kurš godīgs, savu sapni par “labu dzīvošanu” var izmest miskastē. Patiesībā godīgais, ja pazīstams ar negodīgajiem, tiek izsmiets – lēnais, bremze, neapsviedīgs, mīkstais…
    ———
    Spriedzes, vides un apstākļu rezulātā (skaites, piemēram, kas notika Rīgas domē kukļņemšanas lietā) notiek tas viss – savādāk nemaz nevar notikt – tādi ir spēles noteikumi – ja gribi bū hierahijas augšā, tad spēlē pēc noteikumiem vai arī tinies.
    ——–
    Nav tādas lietas, kā morāles.

  • Sveiki!
    “Nav tādas lietas, kā morāles.” iespejams A.B. bet ja jau Jūs sakat ka nav,tad jau ta ar ir,jo Jums jau labak zināt kas ir un kas nav,pārējiem ir jāpasak kas ir un kas nav savādāk viņ paš nezinās kas tagad i modē.
    Labojums,Tev nav morāles,man ir a pa pārejiem nu, lai katrs pats tiek skaidrībā kas priekš viņ ir morāle- ja ir.
    P.S. Kas ir lieta?

  • Vai, kā saprotu Mārtiņu! Pāris puišu kārto attiecības un citi lasītāji saprot- ko nu es, mani jau te neņem par pilnu…
    Būtu vienkārši jauki, ja katra raksta komentāri nepārvērstos par savstarpēju blusu ķeršanu.

  • OK. Pārfrāzēšu – katram ir sava morāle. Esmu pret morāles standartizēšanu – biorobotiņu taisīšanu. Pārāk daudz standartu jau ir – visi lieto naudu, skatās vienādas tv prog, saņem vienādu izglītību, ēd vienus un tos pašus sū…burgerus un kakakolas, tic vieniem dieviem…
    —————
    Tagad standartizēsim morāli? Visiem būs izpratne par to, kas IR, kas ir parizi, kas nē – kas labi, kas slikti… :D
    ======
    Labi.

  • Viens materiālists cīnās ar citiem materiālistiem… Viena tumsa ar citu tumsu… Akls aklam ceļu rāda… Protams, ka nav morāles. Protams, ka sapni par labāku dzīvošanu var izmest miskastē – visi, gan “godīgie”, gan “negodīgie”. Tev ir PILNĪGA taisnība!!! Un tālāk?

  • Varbūt varētu sākt ar mijiedarbību saprašanu. Materiālisms varētu būt saistīts ar cilvēka psihi, kura veido savu vidi sev apkārt tādā veidā, lai apmierinātu savu materiālistisko tieksmi. Savukārt materiālistiskā vide (likumi, noteikumi, izglītības materiāli, produkti, ēkas…) bagātina uzņemto ceļu veidojot vāveres riteni. Vai tā varētu būt?
    —————–
    Lai izietu no šī cikla cilvēki, kas ir kaut ko pajēguši, piedāvā divus ceļus – abiem esot it kā efekts.
    1. Ceļš.
    Psiholoģiskais ceļš – to māca, piemēram, Krišnamurti un Gandijs. Mainīt radikāli sapratni, pieeju, apziņu, domāšanas veidu…
    2. Ceļš.
    Vides ceļš – to māca socioloģija un ar arhitektūru, pilsēt plānošanu un ainavu arhitektūru saistītas jomas – maini vidi – mainīsies cilvēks.
    ===========
    Tālāk ir ilgais ceļš kāpās un trīs banāni ar pūķi baisuli.
    ——–
    Citiem vārdiem sakot – kamēr kaut viens no cilvēks no 7 miljardiem skries pa vāveres riteni, tikmēr tas griezīsies kā kaleidoskops reibinot un žilbinot un aicinot iekāpt.

  • Tāpēc jau es saku – materiālismā izejas nav, un visu var “izsviest miskastē”, ja negribas vilkt garumā un to visu bezjēdzību turpināt vērot un katru dienu no jauna atķeksēt sev uz kameras sienas vai portālā uz virtuālās sienas, ka “es taču jums teicu, ka tā ir”… Rīt droši vien atkal par to pašu rakstīsi… Gandijs ticēja un kalpoja. Un tam bija (un joprojām ir) AUGĻI. Bet tu???

  • Bet tu pats? Tu pat savu vārdu slēp.
    ====================================
    Es eju savu ceļu par kuru man tev ir jāatskaitās. Tūliņ sagatavošu atskaiti par padarīto. Pagaidi biku.

  • Kūles kundzei taisnība par vērtībām.
    Nauda ir pseidovērtība, tā ir īstermiņa. Uz šīs pseidovērtības nedrīkst būvēt valstiskas sistēmas kā izglītība, kultūra u.c. Tas ir tā pat kā būvēt māju uz smilšu pamata…tā garantēti agrāk vai vēlāk sagāzīsies.
    Inteliģencei(arī tautas foruma dalībniekiem – vai nejūtaties kā inteliģences sastāvdaļa? :)) novēlu kopīgi atrast īstās vērtības, vienoties par tām un tad kopīgi uz tām būvēt nākotni.

  • kā tur īsti ir no filozofijas profesora skatu punkta – vai zanders un, vai cilvēki no satori un citi viņiem līdzīgie neprofesori un neakadēmiķi, kas reizēm, iespējams, lai paspilgtinātu lietas būtību, izsakās neakadēmiski un, iespējams, nepietiekami smalki – ir vai nav tautas daļa? vai tiešām akadēmiķiem filozofiem ir pieņemts, ka viss kas viņiem patīk ir viņu tauta un to vīņi nenievā, un viss, kas nepatīk – nav? un to var un vajag nievāt? vai tiešām?

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.