Mahatma Gandijs: no rakstu sērijas ‘Visi cilvēki ir brāļi un māsas’. Ahimsa jeb nevardarbības ceļš. (7/7)

Nevardarbība savā dinamiskajā stāvoklī nozīmē apzinātas ciešanas. Tā nenozīmē vārgu pakļaušanos ļaundaru gribai, bet gan savas dvēseles nolikšanu pretī tirāna gribai. Darbojoties saskaņā ar šo mūsu būtības likumu, pat viens indivīds spēj izaicināt visu netaisnīgas impērijas varenumu, saglabājot savu godu, reliģiju un dvēseli, kā arī likt pamatus impērijas sabrukšanai vai pārveidei. Tāpēc es nelūdzu Indijai izmantot nevardarbības ieročus tāpēc, ka tā būtu vāja. Es to aicinu praktizēt nevardarbību tieši tāpēc, lai tā apzinātos savu spēku.

Lai apzinātos savu spēku, nav nepieciešams apgūt nogalināšanas ieročus. Nogalināšanas ieroči nepieciešami vien tiem, kas sevi iztēlojas vienīgi par gaļas gabalu. Es vēlos, lai Indija atzīst savu dvēseli, kura nespēj pazust, kas spēj triumfēt pār katru fizisku vājību, kā arī spēj izaicināt visas pasaules fiziskā spēka kombināciju.

Ja Indija pieņems zobena doktrīnu, tā var gūt īslaicīgu uzvaru. Taču tāda Indija pārstās būt manas sirds lepnums. Esmu piesaistīts Indijai, jo tai esmu pateicīgs par sevi visu, un es absolūti ticu, ka Indijai ir pasaules nozīmes misija. Indijai nav jākļūst par aklu Eiropas kopiju. Ja Indija pieņems zobena doktrīnu, tā būs mana tiesas stunda. Manai reliģijai nav ģeogrāfisku robežu. Ja manī ir dzīva ticība, tā pāraugs pat manu mīlestību uz Indiju. Mana dzīve ir veltīta kalpošanai Indijai caur nevardarbības reliģiju, kas, es ticu, ir likta hinduisma pamatos. (MT, II, 5-8)

Es turpināšu argumentēt, līdz pārveidošu savus pretiniekus, vai arī atzīšu savu sakāvi. Mana misija ir katru indieti, katru angli un galu galā visu pasauli pārveidot par nevardarbības piekritējiem, kas savas attiecības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, reliģiskajā un citās jomās regulēs, balstoties uz nevardarbības principiem. Ja mani apvaino par pārāk ambiciozu, tad es to atzīstu. Man teikts, ka maniem sapņiem nekad nav lemts īstenoties. Es uz to atbildu, ka tas ir iespējams, un turpinu savu ceļu. Esmu rūdīts nevardarbības kareivis, un man ir gana pieredzes, lai uzturētu savu ticību. Vienalga, vai man ir viens biedrs, vai vairāk, vai neviena, – es turpināšu savu eksperimentu. (MT, V, 273)

Mani amerikāņu draugi teica, ka atombumba ievedīs mūsu dzīvē nevardarbību, kā nekas cits. Tā tas būs, ja ar to domāts, ka atombumbas iznīcināšanas spēks iedvesīs pasaulei tik lielu riebumu, ka tā pilnīgi novērsīsies no vardarbības. Līdzīgi kā kāds cilvēks, kas pārēdies saldumus līdz nelabai dūšai, no tiem uz kādu laiku novēršas, lai pēc tam uz tiem mestos ar divkāršu tieksmi. Tieši tāpat arī pasaule pēc tam, kad pretīgums no pirmā atombumbas efekta būs pārgājis, ar divkāršu spēku atgriezīsies pie masveida vardarbības.

Bieži vien no ļaunuma nāk kāds labums. Taču tas ir Dieva, nevis cilvēku plāns. Cilvēks zina, ka no ļaunuma ceļas tikai ļaunums, bet no labā – labais. Morāle, kas likumīgi izriet no atombumbas izraisītās traģēdijas, ir tāda, ka tā netiks likvidēta ar pretēju vardarbību. Cilvēce no vardarbības var atteikties tikai caur nevardarbību. Naids var tikt pārvarēts tikai ar mīlestību. Pretnaids tikai paplašinās naida kopēju virsmu, kā arī dziļumu.

Es apzinos, ka atkārtoju to, ko esmu daudzas reizes teicis un savu iespēju robežās praktizējis jau iepriekš. Tāpēc es neesmu pateicis neko jaunu. Tas viss ir tikpat vecs, cik kalni un ielejas. Atšķirība vien tā, ka es necitēju grāmatu gudrības, bet tikai to, ko esmu pats pārdzīvojis un kam ticu ar katru savas būtības šūnu. 60 gadu prakse visdažādākajās dzīves jomās ir tikai bagātinājusi un stiprinājusi manu ticību. Tā ir centrālā patiesība, aiz kuras katrs var nostāties pat viens pats un bez nodrebēšanas. Es ticu tam, ko Maksis Millers teica pirms gadiem: patiesība ir jāatkārto tik ilgi, kamēr vēl palikuši cilvēki, kas tai netic. (MT, VII, 171-73)

Ja Indija par savu ticību izvēlēsies vardarbību, un es vēl būšu dzīvs, man vairs nebūs vēlmes te dzīvot. Tāda Indija vairs manī neizraisīs lepnumu. Mans patriotisms ir pakārtots manai ticībai. Esmu pieķēries Indijai kā bērns pie mātes krūts tāpēc, ka tā man dod garīgu barību, kas man nepieciešama. Indija ir vide, kas atsaucas maniem augstākajiem centieniem. Ja šī ticība zudīs, es jutīšos brīvs kā bārenis, kurš zaudējis cerību jelkad atrast savu aizbildni. (MM, 133)

Mohandass Karamčands (Mahatma) Gandijs

no rakstu sērijas „Visi cilvēki ir brāļi un māsas”. Ahimsa jeb nevardarbības ceļš.

Tulkoja Jānis Kučinskis

Raksts pilnā apjomā (lejuplādējama datne) pieejams šeit, kā arī nevardarbiba.blogiem.lv


  • Iesaku lurikei, kas ir skolotāja, izlasīts grāmatu Gudrības Skola. Tad viņa varbūt sapratīs, ka ir vergture – jauno vergu audzinātāja, papagaiļu-atkārtotāju taisītāja, savas un bērnu sirdsapziņas sabradātāja.
    —————-
    Lasot ir sajūta, ka es to visu rakstu.

  • FAKTS ir – jebkurš skolotājs, kurš seko valsts noteiktajai programmai ir tiešs vaininieks tam, kas notiek cikvēku un sabiedrības degradācijas sakarā Latvijā un pasaulē.

  • Lūk kur ir citāts, kas apstiprina tieši to pašu, ko es visu laiku saku par vergiem-pedagogiem:”…Tie paši ir vergi, kuru rokas saista tehnikas un zinātnes pasaules noteiktā mācību programma…”

  • Disciplinētie un paklausīgie bērni ir arvien rātni skolēni un vēlāk priekšzīmīgi valsts pavēļu ievērotāji, bet īstenībā tie ir tikai figūras, kuras citi bīda pēc vajadzības un kas patstāvīgas gaitas nespēj uzsākt. Viņi vienmēr gaida, ko citi tiem liks darīt, jo paši savu ceļu tie atrast nespēj.

  • Pie verdziskās padevības un atkarības jaunieši ir tā pieraduši, ka beidzot to sāk uzlūkot par normālu parādību, un tāpēc pēc skolas beigšanas tīri automātiski prasa atkal tādu pat vergošanu no nākošās paaudzes gan ģimenēs, gan dzīvē. Tā verdzība cilvēku savstarpējās attiecībās turpina eksistēt arvien tālāk, kaut arī oficiāli tā skaitās atcelta

  • Neapgāžams fakts – jūs visi, kas šo lasāt un vismazākajā veidā atbalstat “establishment” (iekārtu) esat vergi.
    ———-
    Kā jums paveicās, ka neesat brīvi:D

  • patiesība ir jāatkārto tik ilgi, kamēr vēl palikuši cilvēki, kas tai netic.

  • pēdējā laikā Aigar, neviena vārda par VP? Kas noticis?
    Izklausas, ka tevi pārņem jeb aprij briesmīgā pakļaušanās.
    Kā tur … dzīvo un ceri, lai dzīvē kam deri

  • Sarkasms nevietā. Tev nav ko rakstīt?

  • Aigar, vai Tev nav gluži tas pats?
    Ja jau apskatās, nekur tālāk par atmaskošanu un neapmierinātību ar pastāvošu v Tu neuzrādi. ?

  • Nu, patiesība ir jāatkārto tik ilgi, kamēr vēl palikuši cilvēki, kas tai netic.
    ———-
    Kas naak peec atmaskoshanas?

  • Es ar pastaavosho iekaartu emu apmierinaats, preteejaa gadiijumaa es kaut ko dariitu.

  • Ā! nu re!
    Tāpēc jau bija jautājums par VP, bez sarkasma.

  • Ar ko man ir privilēģija runāt?

  • nekādu.
    Kāpēc šis tonis?

  • Kamdēļ tāda noslēpumainība?

  • Kāpēc noslēpumainība?
    Nesapratu. Kāda?

  • Vai tā varētu būt noslēpumainība, ka tu slēp savu īsto vārdu?

  • Ā!? Tad redz kas? Kur lai es to Tev aizsūtu?

  • abruvelis@gmail.com
    Paldies :)

  • Laika posmā no 1.septembra līdz 29.oktobrim, izdarot pašnāvību, Latgalē no dzīves šķīrušies 19 cilvēki, informē Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīga pienākumu izpildītāja Anastasija Laizāne.

    Rēzeknē reģistrēti septiņi, Ludzā – pieci, Daugavpilī – trīs, Balvos – divi, bet Preiļos viens pašnāvības gadījums. Četrpadsmit gadījumos cilvēki no dzīves šķīrušies pakaroties, četros – nošaujoties, viens vīrietis izlēcis no mājas piektā stāva loga.
    No pašnāvniekiem 17 ir vīrieši un divas – sievietes. Vecākajam no dzīves pēc paša vēlēšanās aizgājušajam ir 82, bet jaunākajam – 19 gadi.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.