Informācijas izplatīšana (3.daļa)

Svarīgs ir veids, kā tiek stāstīts par slikto un labo. Visvairāk piesaista patiesība – intuitīvi sajusta vai saprasta ar intelektu. Protams, arī veidam ir ļoti liela nozīme. To jūt, vai rakstītājs ir patiess un raksta no tīras sirds, vai nē. Domāju, ka rezultāts atkarīgs no tā, kāds ir mērķis – cik tīri ir nodomi, un tālāk – kādi vārdu salikumi tiek lietoti. Jāveido pēc iespējas spilgtāki redzes, dzirdes u.c. tēli, lai informācija labāk un dziļāk ierakstās cilvēkā un liek viņam rīkoties vai tieši pretēji – nerīkoties noteiktā veidā. Jāizsauc cilvēkos jūtas (skat. „Vītolu ģimene”). Jūtām ir ļoti liela ietekme uz cilvēka domāšanu un darbību.

Ir milzum daudz paņēmienu, kā domu paspilgtināt. Tie visi ir veci kā pasaule, un tiek lietoti vēl ar vien. Lūk, daži no tiem:


Pretmeti, paradokss, fabulas, pasakas

Grāmatā „Domāt kā Leonardo da Vinči” aprakstīta izpausmes tehnika, kas cilvēkus uzrunā. Kā secina vairāki domātāji, tad viņa gleznās sadzīvo pretmeti: tumsa/gaisma, skumjas/prieks, izšķērdība/nabadzība, vienkāršība/aristokrātiskums utt. Pretmetu izmantošana rakstu darbos lasītājam bieži sagādā pārsteiguma momentus. Negaidīti pavērsieni un paradoksālas situācijas nav nekas jauns – uz tā balstās neskaitāmu skaņdarbu, dzejoļu, teiku un it īpaši anekdošu panākumi, tālab jāraugās, kādus pretmetus visefektīvāk izmantot mūsdienās, turklāt ņemot talkā mums pieejamos 21.gs. līdzekļus. Aicinu nebaidīties apvienot šķietami neapvienojamo (kā to darīja da Vinči) – piem., stulbumu/intelektu, skumjas/humoru, ja iespējams, pievienojot skaņu un krāsu pasauļu elementus utt. Šādas netradicionālākas metodes ar lielāku varbūtību būs saistošas arī jaunatnei.

Jau izsenis cilvēki nodod ziņas citiem, runājot līdzībās. Ar fabulu un pasaku tēliem tiek radīti asociatīvi priekšstati, sajūtas un emocijas, kuras apziņa un/vai zemapziņa sasaista ar notikumiem reālajā dzīvē.

Piemēri:
Kas ir ‘kampējs’?
Imants Ziedonis. Raksti. 12.sējums. Epifānijas.
Bet ugunskurs taču dziest!!!
Armans: ‘Ēzelis. Tunelis. Gaisma’


Jautājuma forma

Vai Jūs esat domājis par to, kāda informācija visefektīvāk izraisa domāšanu? Kas tieši smadzeņu šūnām liek sarosīties? Jautājumu uzdošana ļauj pašam lasītājam, kaut vai sekundes daļu apdomāties un meklēt atbildi: „Jā, kā tad īsti ir?”. Ja informācija tiek pasniegta kā uz paplātes, domāšanas process pašā lasītājā pat tiek slāpēts, tā tiek arī sliktāk iegaumēta. Jāņem vērā, ka mūsu zemapziņas iespējas ir ievērojami plašākas, kā šķiet mūsu apziņai. Zemapziņai garām nepaslīd nekas – visa informācija tiek ierakstīta un saglabāta. Lasītājs vēl ilgi pēc publikācijas (grāmatas vai c.) izlasīšanas zemapziņā meklē atbildes uz jautājumiem.

Piemērs: Latvijā krīzes vēl nav


Pārspīlējums

Visbiežāk izmantojamā metode. Jāizceļ atsevišķas detaļas un jāizvēlas vārdus, kas sekmē tēla veidošanos. Autora sirdsapziņa nosaka to, vai netiek pārkāptas vispārpieņemtās ētikas normas un pārsniegta melu robeža.


Pretējas informācijas izmantošana

‘Panorāmā’ (21.05.08.) tika rādīts sižets, ka alkohola patēriņš pēdējā gada laikā palielinājies – to starp jauniešu vidū. Kā tas ir iespējams? Vecāki, saka: „nedzer”, veselības mācības stundās stāsta par to, cik tas ir kaitīgi. Vai tiešām stāstot par šo vielu graujošajām sekām, tiek panākts pretējs efekts?

Taču tajā pat laikā ļoti daudzi, kuri noskatījušies profesora Ždanova lekcijas ir pilnībā tikuši vaļā no šīm trim atkarībām – narkotikām, alkohola un cigaretēm. Tādēļ rodas jautājums, uz kuru ir būtiski rast atbildi – kāpēc ir tik milzīga atšķirība rezultātos, lai gan darbības mērķis it kā bijis vienāds – pastāstīt un parādīt par atkarību izraisošo vielu nežēlīgo postažu?

Psihologi ir izpētījuši, kāpēc tas tā ir. Pirms cilvēks kaut ko dara, viņš parasti vairāk vai mazāk domās modelē situāciju (vienu vai vairākus iespējamos scenārijus). Arī cilvēka nevēlēšanās, lai kaut kas notiek, kaut kādā mērā tomēr veicina to, ka nevēlamais patiešām notiks. Tas ir tāpēc, ka priedēklis „ne” vai vārds „nē” ir tik maznozīmīgs attiecībā pret pārējo informāciju, ka nespēj to neitralizēt. Piemēram: nelieto narkotikas, bet esi vesels. Stiprāka būs tā doma, kura būs detalizētāk izstrādāta konkrēta mērķa sasniegšanai. Tāpēc vēl svarīgāk nekā konstatēt faktus par slikto mūsos un mums apkārt, ir izstrādāt detalizētus plānus vēlamo mērķu sasniegšanai.

Vai iespējams arī pretējais? Vai ‘saturu’ iespējams radīt tādu, ka tajā rakstīts par negatīvām lietām, bet tas iedarbojas pozitīvi? Iespējams, tomēr ar šāda veida informāciju jābūt piesardzīgiem. Piemērs – „Cionas gudro protokoli”. Tur aprakstītas sliktās lietas – noziedzīgas rīcības plāns, un tas patiesi liek aizdomāties, tomēr cilvēki, kuri nav nobrieduši uzņemt un apstrādāt lielu negatīvās informācijas apjomu, var kļūt apātiski un pilnībā rīcībnespējīgi.

Piemērs: www.aisbergs.lv


Provokācija

Reklāmas industrija plaši izmanto šo metodi, un viņu organizētās provokācijas var būt sākot no nekrietnām līdz ļoti kaitīgām. Metodes būtība ir piesaistīt uzmanību. Uzmanības noturēšana jau ir nākamais uzdevums. Uzmanība var tikt piesaistīta ar kaut ko krāšņu, skaļu, sensacionālu, kaut ko tādu, kas varētu būt patiesība, bet ir uz neiespējamības robežas un izraisa interesi. Jebkurā gadījumā pamatā ir lielāki vai mazāki meli – nepatiesa jeb viltus informācija. Uzskatu, ka provokācija jau pašos pamatos nav krietna metode, tomēr, ja provokācijas mērķis ir labs un, ņemot vērā patiesas un augstvērtīgas informācijas trūkumu mūsdienu sabiedrībā un mūsdienu cilvēka spējas uzņemt jebkādu informāciju (nerunājot par spējām dabiskā ceļā izmantot dvēseles sniegtās zināšanas), atsevišķos gadījumos provokācijas ir vajadzīgas. Provokāciju galvenā sliktā iezīme – cilvēks var justies piekrāpts, it īpaši, ja jautājums, kam autors ir centies pievērst uzmanību, viņam šķiet nesvarīgs. Pats piekrāpšanas fakts vien jau ir nepatīkams, jo tiek uzjundītas emocijas (ilgas, satraukums, cerības, interese), kas beidzas ar vilšanos, turklāt, tiek tērēts laiks (vēl sliktāk, ja nauda). Iespējama spēcīga pretreakcija, tādēļ ieteicams iestrādāt aizsargmehānismu – humoru. Ja provokācija ietvers veselīga humora devu un tā tiks izspēlēta piemērotā laikā, ir lielāka iespējamība, ka lasītājs tik pat kā neapvainosies vai katrā ziņā pozitīvais būs pārākumā par negatīvajām emocijām.

Piemērs: Tautvaldību vajag aizliegt! (1. aprīlī)


Avots
: Vienā Draugiem.lv domubiedru grupā paustā informācija. Apkopoja Ivo.


  • tāds elem. jautājums – Kā parādīt, ka dzīvoju?
    Kāds vienmēr redzēs otru, bet sajutīs sevi. Tikumos – netikumos. Mērs. Personisks un intīms.

    Pašlaik mostas, arī manī, apziņa, kā mobilizēt savu dzīvotgribas iekārtojumu? Vai tas tiek plānots, vai inertuma trūkums nav psihes traucējošais mazkustīguma līdzsvars?

  • Kas ir labais un sliktais?
    Šāds reliģiskais dalījums ir nepieciešams, jo, kas gan notiks ar cilvēku kontroli, kad cilvēki sapratīs, ka glābšanas nav?
    – pazeme debesis,
    – sātans dievs,
    – uzvara zaudējums,
    – grēks svētums,
    – elle paradīze…
    ———————
    Stulbums/Intelekts – tie nav pretēji.
    ———-
    Piemēram cilvēks, kas uzaudzis mežā (Mauglis) ir stulbs?
    Protams, ka nē. Cilvēks ir kaut kāds dēļ viņa sociālās inžinierijas. Tas ir – vides un notikumiem.
    ———
    Intlekts – prāta struktūra.
    Stulbums – sociālā inžinierija.
    ============
    Interesanta frāze – “pārsniegta melu robeža”. Kā tas ir reāli praksē?
    ============
    Papildus vārdam NE, aizliegums ir kārdinājums. Ja kaut ko aizliedz, tad tas visdrīzāk tiks izmēģināts. Daudz efektīvāka ir atļaušana pastāstot par sekām. Tādā veidā tiek mācīta atbildība. Atbildība, pirmkārt, pašam par sevi. Bieži vien cilvēka rīcību diktē spīts un vēlēšanās kaut ko pierādīt saviem aizbildņiem, kur neļauj uzņemties jaunajam (vai vecajam) cilvēkam atbildību pašam par sevi. Pavēro bērnus, kā darbojas aizligums un atļaušana.
    ===========
    Aizliegums un vārds NE pamatīgi sagandē zemapziņu. Tā no bērnības ar vecāku un skolotāju palīdzīgu roku tiek sadragāta lupatās, jo zemapziņā (18 gadu vecumam pienākot) ir iedzīts, ka gandrīz nekas nav iespējams, ka gandrīz neko nevar mainīt, ka gandrīz neko nedrīkst… VĪRUSSSS.
    ===========
    ===========
    Nozīmīgs, salīdzinoši sekls un sadrumstalots raksts.
    ———
    Tā turpināt – meklējiet tālāk.

  • Man ir 32 gadi. Es esmu pieaudzis un daru to, ko man stāstīja skolā un lika vecāki – strādāju, lai pelnītu naudu. Strādāju ārzemēs, jo te var vairāk nopelnīt nekā Latvijā. Vecāki zināja ko runā, kad man lika mazam mācīties Angļu valodu. Tiem, kam ir sava galva uz pleciem, varbūt var dzīvot Latvijā un nodarboties ar biznesu, bet man vecāki teica, ka izglītība ir galvenais – tad varēs iekārtotis kādā siltā vietiņā, neko nedarīt un pelnīt naudu.
    ———–
    Izglītība Latvijā netiek starptautiski atzīta, tādēļ izglītojos šeit. Galvanis ir papīrs – nevienam manas zināšanas nav vajadzīgas. To man iemācīja skolā. Esmu pateicīgs, ka skolotāji bija atklāti šinī ziņā – tas mani paglāba no vilšanās dzīvē.
    ———–
    Dzīve ir iegājusies tādā ritmā, ka ikdienā īpaši ne par ko nedomāju un nesatraucos. Sestdienās eju šopingā, jo visi iet. It kā jau neko man nevajag, tomēr darīt mājās nav ko, nauda kontā ir, tādēļ eju to notērēt. Priekš kam tad nauda galu galā ir domāta?
    ———–
    Es ceru, ka kādu dienu pilnīgi visi cilvēki varēs dzīvot tādā bezrūpībā kā es.

  • bet kā Aigar paliek ar VP?
    un ja Tu būsi prātīgs, kas Tevi sildīs?
    Nauda velnam bet Tava dvēsele=dvēselīte ….?

  • Tagad pa TV reklamē mikročipus, kuri man būšot labi. Gaidu, kad būs šeit nopērkams. Būšu pirmais, kam iešpricē. Pareklamēju arī tribīnē, lai nepalaiž garām iespēju.
    http://www.tribine.lv/sex-un-pops/Lielais-Bralis-Big-Brother-maza/13290

  • Kāds VP? Kāda man darīšana gar citiem, galvenais, lai man pašam labi. Es viens pats piedzimstu un viens pats nomirstu. Labi, man sāk sāpēt galva no tik lielas domāšanas piepūles. Iešu labāk paskatīties kādu TV seriālu.

  • Vai jokus saproti?

  • Tavus jā.
    Kāpēc man nedarīt tāpat?
    Bez jokiem vēl ir grūtsirdība, mīlestība, nostalgija …

  • Ā, sapratu – garastāvokļa maiņas. Tā ir visiem – visu laiku sevi neviens nemīl – kur nu vēl citus.

  • Izklāstot, Aigar. Ne par vienu. Tikai garām skrienot.

  • Aha – vienkārši ne par vienu, skaidrs:D

  • Aigar, par visu nevienam

  • Nevaru uztrāpīt. Tagad laikam sapratu – tu runā par visu nevienam – labākais joks šorīt. Gandrīz iesmējos.

  • nu re! Būtu sanācis netīšam.Dabiski. Kas tevi sargā?

  • Jā – kas mani sargā.

  • Sveiki!
    Beidzot A.B. runā patiesi,taisni un tieši:) apsveicu!
    21.gs devīze varēt skanēt šād- iemācies pēldēt ar komformistiem vai slīksti ar brīvdomātājiem.

  • Varbūt jāmācās lidot..

  • radīta tiek ilūzija, kas tiek panākt sarunā. Nekas vairāk

  • Sveiki!
    “Varbūt jāmācās lidot..”
    Hmm,iespējams tikai priekš tiem kas zin(nojauš),”Nevis tas ir gudrs, kas spēj atšķirt ļauno no labā, bet
    tas, kas no diviem ļaunumiem spēj izvēlēties mazāko.
    Talmuds” un
    “Vismazāko no ļaunumiem ir jāuzskata par labumu. M.”
    bet gan “Cilvēkam var atņemt visu izņemot šo vienīgo – cilvēka
    pēdējo brīvību – izvēlēties paša attieksmi pret jebkādiem
    apstākļiem: izvēlēties savu ceļu.
    Frankls”

    :)

  • Ceļš uz mārketu. Tā arī var. Ceļš pēc humpalām.
    Pietiks par tiem ceļiem. Šī vizīja jau ir tik novazāta. Atliek lidot. Lidot, lidot un tad mācīt praksē – aizlidot

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.