I.Tomsone: ‘Budžeta veidošanai – zinātnieku prātus’

Ekonomikas institūtu zinātniekus tautsaimniecības un budžeta sakārtošanā nepieaicina. Haoss, ekonomikas pamatlikumu ignorēšana, ekonomikas studentu pirmā kursa līmenis – tādus apzīmējumus par politiķu valsts vadīšanas stilu vakar izteica vairāki zinātnieki diskusijā par budžeta ieņēmumu veicināšanu.

“Budžeta stādīšana un ekonomikas sakārtošana nav zinātnieku darbs, taču krīzes apstākļos ir pienācis laiks doties pie prezidenta ar priekšlikumiem valsts sakārtošanā,” tā saka Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents profesors Andrejs Siliņš.

“Rakstīsim vēstuli prezidentam ar aicinājumu valsts budžeta sastādīšanā un ekonomikas sakārtošanā iesaistīt zinātniekus,” tāda ir LZA prezidenta akadēmiķa Jura Ekmaņa nostāja.

Padomus – par velti

Atliek vien nobrīnīties, kādēļ Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija, apzinoties kritisko situāciju tautsaimniecībā un valsts budžetā, līdz šim nav lūgušas ekonomikas zinātnieku palīdzību. Latvijā darbojas kopskaitā piecas ekonomikas un politekonomikas zinātniskās institūcijas, neskaitot augstskolu fakultātes. Ministru prezidenta Valda Dombrovska sabiedrisko attiecību padomniece Līga Krapāne gan atzīst, ka līdz šim zinātnieku padoms nav uzklausīts, taču valdība ļoti labprāt strādātu ar viņiem kopā.

L. Krapāne: “Tūlīt jāsāk darbs pie nākamā gada budžeta, tādēļ zinātnieku palīdzība būtu vajadzīga. Jautājums tikai par nosacījumiem, ar kādiem viņi ir gatavi palīdzēt.” Tas ir – tiks vai netiks prasīta samaksa par darbu. Daži “sociālie partneri” palīdzību reformu sagatavošanā solot tikai par brangu naudu.

Vakar divu stundu ilgā diskusijā Latvijas vadošie ekonomikas zinātnieki izanalizēja līdzšinējos valsts politiskos lēmumus un ekonomikas gaitu, secinot, ka valsts vadīta neprofesionāli un ar alkatību. Turklāt pēdējie valdības lēmumi neliecina, ka politisko lēmumu kvalitāte ir uzlabojusies. Lēmumu pieņemšanā aicināti piedalīties tā sauktie sociālie partneri – uzņēmēju organizācijas un arodbiedrības, kuru pārstāvji atzīstas, ka diennakts laikā spiesti iemācīties budžeta veidošanas pamatprincipus. Vienlaikus darbā pie budžeta piemirsts aicināt ekonomikas profesorus, kuri lieliski zina ne tikai budžeta principus, bet arī ekonomikas likumus.

Nodokļus luksusa precēm

Latvija ir viena no tām retajām ES valstīm, kur budžetu ar lielu nodokļu slogu uz algām “izvelk” mājsaimniecības, nevis bizness, kam nodokļu slogs ir viens no zemākajiem, secina zinātnieki.

Latvijas Universitātes ekonomikas doktore Lūcija Kavale saka: “Nodokļus var celt tikai valsts ar augošu ekonomiku un turīgiem iedzīvotājiem. To var darīt, ja valstī ir godprātīga attieksme pret nodokļu maksāšanu un stingra nodokļu administrēšana un kontrole. Latvija neatbilst nevienam no šiem kritērijiem.” Cilvēki nodokļu pieaugumu spēšot pieņemt tikai tad, ja viņiem ir pieredze un pārliecība, ka no viņu ienākumiem paņemtā nauda dos labumu viņiem pašiem, un viņi saprot – tā ir maksa par dzīvi labklājībā un civilizācijā. Šādas pieredzes Latvijas iedzīvotājiem nav, bet ir rūgtums – mēs godīgi strādājam, bet naudas valstij nav un vajag vēl vairāk.

L. Kavale: “Nodokļiem ir jābūt elastīgiem un tie jāpielāgo ekonomiskajai situācijai. Nekustamā īpašuma buma laikā bija jāpiemēro nodoklis darījumiem ar īpašumu. Jau 2000. gadā, kad sāka pieaugt uzņēmumu peļņa, bija jāievieš kapitāla pieauguma nodoklis.”

Ko darīt šobrīd, kad nav ne nekustamā īpašuma buma, ne peļņas pieauguma?

Ekonomisti iesaka divas pieejas. Pirmkārt – nodokli likt tiem ienākumiem, kas nav darba alga. Tas ir – ienākumiem no darījumiem akciju tirgū, dividendēm utt. Otrkārt – nodokļus likt tām precēm un pakalpojumiem, kas neskar plašas iedzīvotāju masas. Tās būtu luksusa preces – dārgi auto, smalki mobilie tālruņi u. c. Šīm precēm būtu jāpiemēro gan augstāks PVN, gan tā sauktais grēka nodoklis – akcīze. L. Kavale norāda, ka Latvijā akcīzes nodokli salīdzinājumā ar citām ES valstīm piemēro pārāk mazam preču grupu skaitam. Esot jāizpēta turīgo cilvēku patēriņš un jāatrod akcizējamās preces. Jāatzīst, ka diezin vai tas lielu labumu dos, jo turīgo cilvēku Latvijā ir labi ja 5% no iedzīvotāju kopskaita un tie paši luksusa mantas pārsvarā pērk ārvalstīs.

Ko darīt ar iedzīvotāju nodokļiem? Progresīvais nodoklis ir jāievieš, taču – ne no 300 latiem, pretējā gadījumā, kā saka L. Kavale: “Šī tauta nekad nesasniegs labklājību.” Vidusmēra iedzīvotāju ienākumus nedrīkst aiztikt ne mazākā mērā, jo tie šobrīd tiek pilnībā likti lietā – iztērēti par precēm un pakalpojumiem. Samazinot algas, samazināsies tērēšana un līdz ar to – nodokļu iekasēšana budžetā.

L. Kavale ierosina piemērot arī diferencēto PVN nodokļa likmi – 10% pirmās nepieciešamības precēm – maizei, gaļai, pienam, 18% – plaša patēriņa precēm un 21% – luksusa precēm.

Ko darīt, ja ar nodokļu palielināšanu ir par maz? Tad jāsamazina vajadzība pēc tiem. Jāsamazina valsts pārvaldes aparāts, jāuzlabo nodokļu iekasēšana un pats galvenais – jāuzlabo ekonomika.

“Kāda jēga jums te tricināt gaisu savā starpā. Ja reiz zināms, kas jādara, tad ir pienācis laiks doties palīgā,” tā uzskata uzņēmējs, a/s “Rīgas piena kombināts” līdzīpašnieks Atis Sausnītis. Daži no klātesošajiem zinātniekiem būtu gatavi iesaistīties valsts glābšanā. Vienlaikus daļa no akadēmiskajām aprindām tomēr labprātāk paliktu novērotāja pozīcijās, vispārējo dižķibeli un cilvēku rīcību tajā izmantojot pētnieciskai preparēšanai un zinātnisko traktātu sarakstīšanai.


Iveta Tomsone
,
pārpublicēts no www.la.lv (13.06.2009)


  • Manuprāt, tas būtu baigi labā doma.

  • Jocīgi tā pasaule iekārtota. Valsti vada zootehniķi, atslēdznieki, fizkultūrieši, dakteri un nasing spešali, bet zinātniekiem tur vietas nav bijis nekad. Šito ideju jāgriež ar pilnu tvaiku. Arī tauta tam varētu pieslieties.

  • Ja zinātnieki tiktu iesaistīti nopietnāk (nevis pēc “naudas” pasūtījuma), tad
    tiktu pārkāpti svētie demokrātijas pricipi…
    Vai citiem vārdiem sakot tas būtu pretlikumīgi (tagadējiem likumiem).
    Bez “akmentiņiem” zinātnieku “dārziņš” arī nav.
    Bet domas virziens, ka zinātniekiem vajadzētu “biezāku”, svarīgāku vārdu, varu ir pilnīgi noteikti pareizs.

  • vēl elem. izstrādāt ar kompjūterprogrammas palīdzību Latvijas ekonomiskā plāna modeli.Versijas.Rīkot konferences.Iesaistīt Baltijas jūras reģionu. Parādīt(pierādīt) – kurš ir kur, un kas.
    Labu dienu.

  • Rakstā ir dažas labas idejas un principi. Vien nav skaidrs, kāpēc šie zinošie zinātnieki gaida īpašu uzaicinājumu? Lielā mērā šīs iestādes tiek uzturētas no valsts budžeta, tāpēc tām ir pienākums darboties valsts labā. Kāpēc šīs iestādes un konkrētie zinātnieki klusēja periodā, kad šis sabrukums tikai brieda? Kāpēc viņi nekādu rīcības plānu neizstrādā vismaz tagad, lai būtu alternatīva? Kāpēc viņi nevar uzrakstīt kaut vai atklātu vēstuli, kurā analizēta valdības politika un ieteikti ekonomikas atveseļošanas virzieni? Kāpēc viņi negrib izstrādāt programmu un uzticēt to spēkiem, kas gatavi to īstenot?
    Pārāk daudz neskaidrību, kas turklāt liek domāt vispār par latviešu inteliģences lomu sabiedrībā.

  • Bet ir taču pietiekami naivi domāt, ka pašreizējā, kā arī visas iepriekšējās valdības neapzinās, ko viņi dara un kurp tas novedīs….. mēs taču dzīvojam unikālā valstī, kur visa (nu labi – liela daļa) tautas zin ,kas apmēram notiek, kā tiek izsaimniekota valsts, jo par to runā visos mēdijos, kā arī nepārtrauktie Valsts kontroles fiksētie pārkāpumi tiek celti gaismā bez konkrētām sekām un atbildīgajiem…. Tad jautājums ir tikai viens – kā?, un galvenais kurš?, var kaut ko mainīt, lai šis plāns nenostrādātu un tiešām šī valsts sāktu dzīvot pēc kaut kādiem loģikas principiem ….. Atbilde taču ir tik vienkārša….. Un jāsāk ir no pašiem pamatiem…… un tad jāķeras pie zinātniekiem…..

  • “Atbilde ir vienkārša” – pilnībā piekrītu.
    Tikai interesanti no KURAS PUSES domā “sākt” pie tiem “pašiem pamatiem”.


    Jeb vai tur “nekādu pušu” nav…

  • Visi zina, bet ir iebaidīti ar arestiem, ALFA vienībām, noguruši un sadzīves sīkumos ievilkti.
    ——
    Kāds tur brīnums.

  • Parasti ir tā, ka ir uzdevums un ir virsuzdevums . Uzdevuma risinājumu jāpakārto kādam mērķim – virsuzdevumam. Jābūt ir tikai divām lietām – mērķim un uzdevuma risinājumam saskaņā ar mērķi.
    Mūsu vispārējās neveiksmes sakņojas nespējā izvirzīt un virzīties uz kādu ilgstošāku mērķi. Zinātnieki neko nelīdzēs, ja sabiedriskajai iekārtai nav mērķa. Zinātne nevar izstrādāt sabiedrībai uzdevumus. Mūsu situācijā tas būtu partiju pienākums.Bet partiju ir daudz, to vara īslaicīga un intereses atšķirīgas. Tādējādi mūsu radītajā sabiedriskajā iekārtā neviens nevar dot kādu ilgstošu valstisku uzdevumu.
    Par to mēs visu laiku maksājam un trīsstāvīgo vietā bļaujam “demokrātija”.

  • Es it kā gribētu teikt ‘zinātnieki līdzēs’, vai vismaz varētu līdzēt.
    Bet, izlasot Induļa komentāru, piezemējot, ja tā varētu teikt, manas prasības, atzīšu, ka
    labs komentārs, labi teikts.

  • Patiesībā lielākā problēma ir mūsu sabiedrības inertums, par ko jūs jau visi šeit citos komentos arī runājat….. Es un vēl daži entuziasti šī gada pavasarī vēlējāmies nodibināt partiju, kuras darbības principi būtu balstīti uz pilnīgu atklātību tautas priekšā, finansējumu no biedru naudām un visām citām lietām par ko runā Kučinska kungs un arī citi….. bet mēs sastapāmies ar tādu neatsaucību un inertumu pat no gudru un varošu cilvēku puses, ka mums protams nekas nesanāca, jo vienīgā atbilde bija – Jūs tik sākat visu izdarat un, ja jums izdosies, tad arī mēs padomāsim vai pievienoties…. Tādēļ varu droši teikt, ka latviešu tautas gēnos pēc visiem 700 gadu jūgiem ir iegājusies tāda atkarība no saviem “kakla kungiem”, kā arī nespēja uzņemties atbildību par savas nācijas likteni un turpmāko dzīvi, ka pilnīgi šermuļi skrien pāri kauliem….. šobrīd jautājums ir vienkārš, kā jau teicu, – kā iekustināt tautu, jo daži aktīvisti nespēs paveikt visu, lai cik cēli nodomi tiem arī būtu….. un ALFAS vienības, SVF okšķeri un citi tur roku uz pulsa, par to esat droši….. nu vajag mums to Lāčplēsi vai Ulmani, kas skries pa priekšu….. :)

  • nu tauta savā ziņā ir alu cilvēks. kā iekustināsi alu cilvēku? – ar kautkādu viliniājumu, skaistu reklāmu, marinētu gurķīti, krāsainiem stikliņiem varbūt. kuram vairāk stikliņu, tam vairāk fanu no alu cilvēku vidus:)

  • Interesanti, ka visiem pazīstmais brīvmūrnieks (masons) Aldus Huklijs (Brave New World)runā par Zinātntnisko Diktatūru, kas vadīs sabiedrību.
    ——
    Tas daļēji ir piepildījies, piemēram:
    – cilvēki ēd pārtiku (GMO, pesticīdi, minerālmēslojums), kas nav veselīga, toties zinātnes radīta
    – cilvēki lieto tabletītes (noeirinošās, narkotiskās…), ko radījusi zinātne
    – tehnoloģiksais bezdarbs ir zinātnes un datorizācijas radīts fenomens, kas izplešas kā vēzis – aiz sevis atstājot tuksnesi.
    ======
    Kā vienmēr atgādinu, ka zinātne un tehnoloģjas nav ļaunas, jo tām nav saprāta un mērķu. Mērķi ir cilvēkiem, kas tās izmanto.

  • Gint!
    Pārlasi/pārskati vēl un vēl savu komentāru (īpaši visu ko esi darījis, kā esi izpratis…). Tajā patiesībā ir arī atbilde tam ko pats jautā. Gan arī norāde uz to kur kļūdies.
    Ansi!
    Varbūt tā var iekustināt, uzmodināt, bet neko tālāk. Tālāk pat nedrīkst.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.