TautasForums.lv lasītāja apkopo 20 priekšlikumus vēlēšanu kārtības uzlabošanai un aicina Tevi uz konstruktīvu diskusiju

22. septembrī Solvita Ieviņa komentāru slejā izteica piedāvājumu apkopot ar Vēlēšanu kārtības uzlabošanu saistītos priekšlikumus, kas publicēti TautasForums.lv rakstos un komentāros. Solvita apkopoja vairāk kā 20 priekšlikumus (skat. MS Word datni). Domu apmaiņā iesaistot vēl dažus aktīvus cilvēkus, sākām apkopot argumentus un pretargumentus. Iesaisties un paud savas domas arī Tu!

Aicinām aizdomāties par to, kas vispār ir vēlēšanas – kas ir šī svarīgā valsts notikuma būtība? Kādu Tu gribētu redzēt Latvijas galveno lēmējinstitūciju? Kādiem cilvēkiem būtu jānonāk Saeimā? Kā panākt, lai Saeimā nonāk atbilstošākie sabiedrības pārstāvji?

  1. Uzskatām, ka vispirms ir precīzi jāzina, ko vēlamies, un tad to jātiecas panākt, nevis piekopt kalpa un zaudētāja domāšanas stratēģiju – vispirms sevi ierobežot, noskaidrojot, „kas nav iespējams”, un pēc tam domāt, ko tad es vēlētos gribēt.
  2. Satversmes 2. pants: „Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai” vēl arvien ir spēkā. Tas, vai vara patiešām atrodas tautas rokās, vispirmām kārtām atkarīgs no pašas tautas gribas. To, ko tauta patiesi grib, arī panāk.
  3. Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikā, kad pat šķietami neiespējamais var kļūt iespējams jau rīt. Iespējas ir pašiem jārada, un arī jābūt gataviem tās izmantot.

Pašreizējais domu apkopojums ietver vairākus apgalvojuma formā izteiktus argumentus. Nepretendējam uz to, ka tie visi ir pilnībā objektīvi. Vēlamies rosināt diskusiju, kas iespējams būs par ierosmi turpmākiem pētījumiem, lai mēs visi kopā nonāktu pie vislabākā iespējamā rezultāta. Turpmākajos diskusiju soļos uzrunāsim cilvēkus, kuri jau gadiem ir vākuši un analizējuši ar vēlēšanu sistēmām saistīto informāciju.

Vēršam uzmanību, ka, ja valstī nenotiks, kas ārkārtējs, tad nākamas Saeimas vēlēšanas būs tieši pēc 1 gada – 2010.gada 2. oktobrī (CVK).

Viens sabiedriski aktīvs cilvēks (Reinis Z.) reiz teica aptuveni šādus vārdus: „Ik pa 4 gadiem iedzīvotāji samērā vienaldzīgi dodas atdot balsi par vismazāko ļaunumu. Es ticu, ka pavisam drīz Saeimas vēlēšanu diena būs īsteni tautas svētki, kuros mēs ar vislielāko prieku un atbildības sajūtu ievēlam pašus labākos no mūsu vidus.”

* * *


Nr. 1 – visu līmeņu deputātu kandidātiem vismaz 30 g. vecuma cenzs

PAR
- cilvēks būs intelektuāli un psiholoģiski nobriedis

PRET
- tie, kuri dzimuši pēc 1979.gada ar ļoti lielu varbūtību nav bijuši (un nav) saistīti ar dažādām pretvalstiskām ‘struktūrām’, tādēļ tiek būtiski sašaurināts kandidātu loks

PRIEKŠLIKUMI
- 21.g. [I.Vilks]
- Samazināt vecuma cenzu uz 25 gadiem. [Ivo]
- 30 gadi varētu būt pat pārāk stingri, es domāju, ka 27 vai pat 25 jau būtu pietiekami. Jebkurā gadījumā vēlētājs nebalsos, atvainojiet, par skolnieku, kurš neko dzīvē nav sasniedzis. Jāatstāj jau arī kāda atbildības daļa uz vēlētāju pleciem. [Gints]

JAUTĀJUMI
- kādi ierobežojumi šajā ziņā ir pašreiz? [Ivo]
- kāpēc tieši 30 g.? [Dainis G.]


Nr. 2 – visu līmeņu deputātu kandidātiem augstāko izglītību – vismaz bakalaura līmenī.

PAR
- bakalaura grāds ir zināms cilvēka zināšanu līmeņa apliecinājums

PRET
-

PRIEKŠLIKUMI
- nevajag īpaši izdalīt. Augstākā ir augstākā un nav nepieciešama piebilde „vismaz bakalaura līmenī”.[Dainis G.]

JAUTĀJUMI
- kādi ierobežojumi šajā ziņā ir pašreiz? Kādēļ tieši bakalaurs? Vai Latvijā iegūta bakalaura grāda vērtība ir augsta? [Ivo]
- izglītības cenzam ir jābūt, bet kādam? [Dainis G.]
- ja pirmsvēlēšanu diskusijas ar vēlētājiem ir atklātas, ja vēlētājs kaut kādā mērā pazīst vai ir dzirdējis par kandidātu, kāpēc vispār kaut ko ierobežot? (attiecas arī uz 1. ideju) [Indulis]


Nr. 3 – balsstiesības vēlēšanās no 21.g. vecuma

PAR
- vēlētājs ar lielāku varbūtību ir labāk informēts un spēj domāt valstiskāk

PRET
- būs pārāk daudz ierobežojumu, tad jau arī jānosaka, ka „ne vecāki par 55 gadiem”, jo tie brīžam ir vēl sliktāks variants, piemēram, atsevišķu kandidātu ievēlēšana notiek, tikai pateicoties pensionāriem
JAUTĀJUMI
- kāpēc tieši 21? [Dainis G.]


Nr. 4 – ieviest vēlētāju reģistru (katrs var balsot tikai savā apgabalā)

PAR
- vēlētājus nav iespējams pārvilināt vai fiziski aizgādāt uz kādam izdevīgāku vēlēšanu apgabalu

PRET
- ja netiek nodrošinātas iespējas nobalsot, fiziski atrodoties jebkurā vietā, var būtiski samazināties vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaits.
- notiktu manipulācijas ar deklarēšanos.

KOMENTĀRI
- (saistīts ar minēto pretargumentu). Tehniski to varētu atrisināt ar IT palīdzību, bet skatoties reāli, šis jautājums atliekams uz vēlāku laiku. Jāvērtē riski un ieguvumi, vērtējot ieguvumus/zaudējumus kopveselumā. [Ivo]
- ja tiks ieviesta mažoritārā sistēma ar 100 apgabaliem, tad vēlētāji paši vēlēsies balsot par tiem, kurus pazīst un kam uzticas – tātad savā apgabalā. [Gints]
- krāpšanās ar vēlētāju fizisku pārvietošanu/pārvilināšanu ir būtiski ietekmējusi rezultātus. Tas ir pieredzēts gan Pirmās Latvijas laikā, gan mūsdienās. [Ivo]


Nr. 5 – balsot par konkrētiem cilvēkiem, nevis partiju sarakstiem

PAR
- vēlētājs precīzi zina, par ko tiek atdota balss
- ir iespējams izstrādāt un ieviest konkrētus atbildības prasīšanas mehānismus

PRET
- vēlētājam ir jābūt ievērojami informētākam un izglītotākam, jo, lai nobalsotu par vienu vai citu „partijas zīmolu” daudz prāta un piepūli nevajag, bet lai izvērtētu atsevišķu personu kompetenci un atbilstību Valsts pārvaldes darbam, ir vajadzīgs pietiekoši attīstīts intelekts un ievērojami nopietnāka attieksme..

KOMENTĀRI
- šis priekšlikums ir atkarīgs no realizācijas: pirmkārt – no tā, cik vēlēšanu apgabalos Latvija tiek sadalīta un cik deputāti no katra apgabala tiek ievēlēti; otrkārt – līdz sīkumiem ir jābūt skaidrām visām niansēm, piem., kurš var izvirzīt kandidātus, cik gari var būt kandidātu saraksti utt. To, ka deputāti vienalga pēc tam Saeimā sagrupēsies, kā viņiem labpatīk, pilnībā izskaust nevar. [Ivo]
- tad ir jāpārskata deputātu izvirzīšanas nosacījumus, jo daudzi šie jauninājumi pašos pamatos satur partiju, kā idejisko veidojumu, pastāvēšanas aktualitātes zudumu, kas pašreizējā situācija nav tas sliktākais variants. [Gints]
- lai cilvēki balso arī par partijām, tikai neesot ekonomiskai un varas ietekmei, par tām nebalsos, tās neatbalstīs [Indulis]

PRIEKŠLIKUMI
- sadarboties ar cilvēkiem, kuri ir izpētījuši pasaules pieredzi. Viņi arī varētu novērtēt attiecīgo vēlēšanas sistēmu priekšrocības, sarežģītību, dārdzību utt. (partiju skaits ir salīdzinoši neliels, bet kandidātu saraksti var būt ļoti gari). [Ivo]
- sapulcinot visus spēkus, finansēt pētījumu, kas ļautu novērtēt pašreizējās sabiedrības informētības un izglītības līmeni – spēju domāt valstiski. Respektīvi, noskaidrot, vai sabiedrība – tādi, kādi nu šobrīd esam, ir spējīga uzņemties atbildību. No tā arī būtu secināms, kāda vēlēšanu sistēma būtu vispiemērotākā. Jautājumi varētu būt, piem., šādi:
* Ar kādām īpašībām un prasmēm, Tavuprāt, Saeimas deputātam ir jābūt apveltītam?
* Kuru no sava novada Jūs izvirzītu kā Saeimas deputāta kandidātu, ja vēlēšanas būtu šodien?
* Cik cilvēku no Tava novada, tavuprāt, būtu atbilstoši būt par Saeimas deputātiem?
* Nosauciet 5 cilvēkus, no jebkura novada, kurus Jūs gribētu redzēt Saeimā! u.tml. [Ivo]

JAUTĀJUMI
- kam tad ir vajadzīgas partijas? [Dainis G.]


Nr. 6 – apgabala vēlētājiem ir tiesības atsaukt savu ievēlēto deputātu.

PAR
-

PRET
-

KOMENTĀRI
- tāpat arī ir jāparedz iespēju atsaukt visu Saeimu, bet ne ātrāk kā pēc 1 gada, jo, sevišķi jau šajā grūtajā situācijā, kad daudz kas ir nolaists un aizlaists totālā nebūtībā, cilvēkiem ir jādod laiks sevi parādīt. Pretējā gadījumā mēs tikai mainīsim deputātus un labuma nekāda. [Gints]


Nr. 7 – ieviešama mažoritārā vēlēšanu sistēma, kuras ietvaros katrs vēlēšanu apgabals darbībai Saeimā izvēlēs vienu kandidātu, kurš būs atbildīgs gan savas partijas, gan konkrētā apgabala vēlētāju priekšā.

PAR
-

PRET
- izmaksās ievērojami dārgāk, ja salīdzinām ar pašreizējo kārtību.
- sadalīšana tieši 100 līdzvērtīgos apgabalos var sanākt ļoti problemātiska un pat netaisnīga.
- liels risks, ka tiks ievēlēta nekvalitatīva Saeima, ja sakarīgie kandidāti nav vienmērīgi sadalījušies pa visiem apgabaliem. Piemēram, ko man darīt, ja manā vēlēšanu apgabalā nav par ko balsot, bet kaimiņu apgabalā ir veseli 2 sakarīgi kandidāti? Šādā gadījumā no mana apgabala ievēl, piem., Oļegu X., bet no cita apgabala 1 sakarīgs kandidāts netiek Saeimā. Ja „neveiksmīgo” apgabalu skaits ir > 50, tad ievēlam kārtējo Saeimu, kas pilna ar muļķiem
- vietējā atpazīstamība un vietēja mēroga sasniegumi negarantē to, ka cilvēks ir ar pietiekoši plašu skatījumu un nekaitēs valsts interesēm, aizstāvot sava novada nosacīti šaurās intereses (Latvija taču nav liela). Kā pie pašreizējās politiskās kultūras līmeņa Latvijā iespējams nodrošināt, ka tiks ievēlēti cilvēki, kuri ir valstiski domājoši? [Skat. arī citus komentārus un priekšlikumus!]

KOMENTĀRI
- skat. argumentus un komentārus pie idejas Nr. 5 [Ivo]
- bet jāpieļauj iespējamība, ka šis deputāts var būt bezpartejisks. [Gints]
- partiju intereses nesakrīt ar vēlētāju interesēm. Ierosinu atbildību tikai vēlētāju priekšā. [Dainis G.]

PRIEKŠLIKUMI
- šobrīd ir 118 vēlēšanu apgabali (pēdējās pašv. vēlēšanās), kuru robežas atbilst 109 novadu un 9 republikas pilsētu robežām. Var būt problemātiska Latvijas sadalīšana 100 līdzvērtīgos apgabalos. Jāsadarbojas ar cilvēkiem, kuri ir veikuši attiecīgos pētījumus un analīzi! [Ivo]

JAUTĀJUMI
- otrs variants: izvērtēt, vai Saeimā vajadzīgi tieši 100 deputāti. Varbūt deputātu skaits varētu būt arī savādāks? [Ivo]


Nr. 8 – Latviju sadalīt mazākos vēlēšanu apgabalos, kuros ievēlētu 7 līdz 9 deputātus.

PAR
- jo vēlēšanu apgabals ir lielāks, jo lielāka varbūtība, ka starp kandidātiem, būs personas, kas ir atbilstošākas būt par Saeimas deputātu
- ja salīdzinām ar pašreizējo kārtību (šobrīd ir 5 vēlēšanu apgabali), tad saikne ar vēlētāju ir ciešāka

PRET
- saite starp deputātu un vēlētāju nav tik cieša, kā gadījumā, ja Latvija sadalīta piem., 100 apgabalos

KOMENTĀRI
- skat., arī ideju Nr. 5. [Ivo]
- labāk tad jau dalīt 100 apgabalos un no katra apgabala pa vienam deputātam. Sadalījumam jābūt pēc iedzīvotāju skaita – ja mēs esam 2,2 milj., tad viens nogabals ir 22 000 iedzīvotāju teritorija. [Gints]


Nr. 9 – Latviju kā 1 vēlēšanu apgabalu

PAR
-

PRET
- deputāts šādā gadījumā ir ļoti tālu no vēlētāja. Cilvēki nesapratīs par ko un kā viņi balsos, un kas galu galā pārstāvēs viņu intereses

KOMENTĀRI
- pie „partiju sistēmas” un esošās partiju finansēšanas kārtības, un, ja netiek izskausta „smadzeņu skalošana”, šī ideja ir īpaši bīstama, jo tad manipulēšanas iespējas ar tautu tikai paplašinās [Ivo]


Nr. 10 – jāmaina vēlēšanu sistēma (kā piemērs Šveices sistēma: vienots saraksts ar + par; ar – pret; ja nav atzīmēts, tad ir neitrāls kandidāts).

PAR
-

PRET
-

KOMENTĀRI
- nu, re, izskaužam partijas! :) [Dainis G.]
- bezjēdzīgi, ja likvidē partiju sistēmu kā tādu [Indulis]
- jābalso ir jo vienkāršāk jo labāk, jo cilvēkam būs grūti saprast, kur viņa atbalstītais deputāts ir piederīgs, un galu galā vai vispār ievēlēti tiks tie cilvēki, kurus viņš vēlas redzēt Saeimā, vai arī uzvarēs atkal kāda partija, kas saliks, ko vēlas [Gints]


Nr. 11 – aizliegt partiju finansēšanu no ziedojumiem

PAR
- minimizēta partiju ietekmēšana ar naudas palīdzību (politisko pasūtījumu veikšana, šantāža utt.)
- minimizēta partijas pašfinansēšana, kad partijas biedri, kas ir ielikti ienesīgos amatos, paši šo naudu atgriež partijas kasē, par ko tiek finansētas nākamas priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas.

PRET
- partijām samazinātas iespējas iegūt finansējumu

KOMENTĀRI
- nosakot tautas regulējamu valsts finansējumu. [Dainis G.]
- tikai neesot ekonomiskai un varas ietekmei, par tām nebalsos, tās neatbalstīs [Indulis]
- pastiprināti jāveic visu partijas vadošo personu un to tuvāko radinieku mantiskās situācijas kontrole vismaz 1 x gadā. Šobrīd primārā problēma ir izskaust jau pašos pamatos nostiprinājušos korumpētību politiķu vidū [Gints]


Nr. 12 – jāmaina partiju finansēšanas sistēma (tikai no budžeta!)

PAR
- saprātīgi, jo savas valsts „koordinatoru” darbs ir jāfinansē pašiem iedzīvotājiem, citādi to darīs vietējie naudas maisi un/vai „ārējās intereses”

PRET
-

KOMENTĀRI
- finansēt no budžeta varētu tikai pirmsvēlēšanu kampaņas un tām ir jābūt pietiekami īsām un kodolīgām – piemēram katrai partijai tiek dotas 20 min. No raidlaika katru nedēļu un sākot ar 1 mēnesi pirms vēlēšanām, vai kaut kā tamlīdzīgi. Pārējās aktivitātes no biedru naudām [Gints]

JAUTĀJUMI
- kā piesaistīt finansējumu? Tieši no kādiem līdzekļiem veikt finansēšanu? Kam un uz kādiem nosacījumiem piešķirt finansējumu priekšvēlēšanu informatīvajiem pasākumiem, partiju biroju uzturēšanai? Vai visus, kuri sagribēs, laidīs LTV ēterā – katru pa 20min?[Ivo]
- Kāds finansējuma modelis? [Dainis G.]


Nr. 13 – ieviest partiju nodokli iedzīvotājiem. No katra iedzīvotāja ikmēneša nodokļu veidā tiek ieskaitīta nauda partijas kasē. To, kurā partijas kasē tā nauda ir ieskaitāma, norāda iedzīvotājs. Tādējādi tiktu finansēta tautas interesēm atbalstoša partija, bez oligarhu līdzdalības.

PAR
-

PRET
- pašreizējie sociālekonomiskie apstākļi tam ir gaužām nepateicīgi. Vēl vienu nodokli tauta nespēs panest. Galvenais „pretarguments” ir viegli paredzams – „lai no manas algas atvilktu par labu tiem mērgļiem?”

KOMENTĀRI
- pilnīgi pietiks ar priekšvēlēšanu kampaņu finansēšanu reizi 4 gados, kas tāpat jau nāks no tautas nodokļiem. [Gints]
- pietiek jau mums nodokļu. Ja partijas sāks beidzot pildīt savu patieso funkciju – aizstāvēt savas tautas un izvirzītāju intereses, tad būs viņiem nauda no biedru naudām. Biroja administrēšanai pietiks. Visi esam piemirsuši, ka partijas ir ideoloģiska organizācija, nevis bizness, tad lai nu sāk veidoties mums arī oratori un īsteni tautas interešu aizstāvji [Gints]


Nr. 14 – partija jāuztur tās biedriem, maksājot obligātas, bet stingri reglamentētas (ierobežotas) biedru naudas. Tas partiju vadības ieinteresēs piesaistīt pēc iespējas vairāk dalībnieku.

PAR
-

PRET
- tie, kuri jau tā domā un darbojas kopīgam labumam, par šo „fantastisko iespēju” arī maksā no savas kabatas.
- nevarēs iesaistīties tie, kuriem ir ļoti zemi ienākumi (īpaši šajos bezdarba apstākļos). Ar kartupeļiem biedra naudu nesamaksāsi.

KOMENTĀRI
- nevis tikai piesaistīt, bet arī iesaistīt, jo pašreiz tautas politiskā aktivitāte ir tik kritiski zema, ka ir pēdējais laiks to mainīt, vairāk iesaistot tautu partiju darbībā, jo vienkārši maksāt biedru naudu, nesaņemot neko pretī, tauta negribēs – visi vēlēsies tikt uzklausīti – tātad iesaistīti [Gints]
- šai gadījumā nav nepieciešams valsts finansējums, bet ir liegta vienkāršās tautas līdzdalība. [Dainis G.]

PRIEKŠLIKUMI
- jāveido kaut kāda kombinācija starp idejām Nr. 12 un 14. [Ivo]
- var būt ne obligāts, bet līdz maksimumam ierobežots – reglamentēts biedru naudas lielums. [Dainis G.]

JAUTĀJUMI
- kā sodīs „mirušās dvēseles”, kas kontrolēs …? [Indulis]


Nr. 15 – ar likumu jānosaka minimālais partijas biedru skaits, kas nepieciešams, lai partiju reģistrētu. Piedāvāju 10 000 biedru.

PAR
- sekmētu mazo partiju (un sabiedrības kopumā) apvienošanās procesus

PRET
- partiju izveide var būt problemātiska.

KOMENTĀRI
- jā un nē, kā mēs no šodienas redzējuma varam nonākt līdz 10 000 biedru skaitam? Neredzu, ka kāda partija šodienas apstākļos spētu šādu biedru skaitu piesaistīt. [Dainis G.]
- PSKP bija ap 20 milj., bet vadīja padsmits. [Indulis]
PRIEKŠLIKUMI
- Jau ar 200 savākšanu ir problēma. Ir jāuzliek laika posms – piemēram 1 – 2 gadi kādā ir jāsavāc konkrēts biedru skaits, jo sākumā ir tikai domubiedru grupa ar līdzīgiem uzskatiem, kuriem, lai savāktu šos 10 000 ir jāveic diezgan nopietns darbs, kas prasa arī finansējumu, un, lai tas nenotiktu atkal pagrīdes variantā, tad drīzāk labāk ir noteikt, ka partiju var dibināt 100 cilvēku grupa, bet nākamā gada laikā biedru skaitam ir jābūt kaut vai tiem pašiem 10 000, vai arī kāds cits daudzums, tādā veidā legalizējot un kontrolējot šo pasākumu. [Gints]


Nr. 16 – vienādas tiesības pirmsvēlēšanu aģitācijas kampaņā (valsts presē, radio, TV)

PAR
- nauda zaudē ietekmi pār vēlēšanu rezultātiem, līdz ar to lielāka vērtība ir potenciālo deputātu kvalifikācijai un idejām, nekā PR speciālistu profesionalitātei.
- vairāk laika saziņā ar tautu nāksies ieguldīt pašiem kandidātiem (līdz šim to darīja PR speciālisti)

PRET
- būtiskas priekšrocības būs tiem kandidātiem, kuri būs izteiksmīgāki runātāji un „labāk izskatīsies tautas acīs”, lai gan Saeimas deputātam pat būtiskākas ir varbūt pavisam citas īpašības
- jāpilnveido esošās un jārada jaunas informācijas nodošanas iespējas sabiedrībai (arī divpusējas saziņas iespējas). Tam vajadzīgi resursi
- mediji zaudē būtisku ienākumu avotu
- vairāk laika saziņā ar tautu nāksies ieguldīt pašiem kandidātiem (līdz šim to darīja PR speciālisti), bet tam jāvelta laiks un enerģija (tik maza Latvija arī nav)

KOMENTĀRI
- tikai un vienīgi valsts presē, par valsts līdzekļiem. [Dainis G.]
- katrai politiskai organizācijai, kura likuma kārtībā ir pieteikusi savus kandidātus tiek piešķirts konkrēts raidlaika ilgums un konkrēts publikāciju daudzums valsts TV, radio un laikrakstos par valsts līdzekļiem. [Gints]

PRIEKŠLIKUMI
- precīzi izstrādāt iedz. informēšanas alternatīvu aprakstu, lai būtu ko likt pretī tiem, kuri teiks, ka „reklāmu ierobežot nedrīkst” [Ivo]


Nr. 17 – rīkot pirms un pēc vēlēšanām regulāras, no partijām neatkarīgas sanāksmes, kurās vēlētāji varētu iztaujāt savus apgabalu deputātus par viņu aktivitāti un balsojumiem Saeimā.

PAR
-

PRET
-

KOMENTĀRI
- šo nosakot par likuma normu. [Dainis G.]
- arī tagad ir viena diena nedēļā, kurā deputāti pieņem vēlētājus, kā tas notiek, ir cits jautājums [Indulis]
- ja tiks ieviesta gan mažoritārā sistēma, kā arī partiju finansējuma maiņa tikai no biedru naudām, tad šis punkts pildīsies pats no sevis, jo tad deputātiem būs nepieciešama reāla popularitāte savu pilsoņu vidū, bet nevis statistikas informācija par kaut kādiem reitingiem, kuriem tāpat nav jēgas, jo tie, kas maksā, pasūta mūziku un popularitāte tautā paliek labi ja otrajā plānā [Gints]


Nr. 18 – atcelt 5% vēlēšanu barjeru

PAR
-

PRET
-

KOMENTĀRI
- bezjēdzīgi, ja likvidē partiju sistēmu kā tādu [Ivo], [Indulis], [Gints].

JAUTĀJUMI
Pilnīga vēlēšanu barjeras neesamība nedrīkst būt. Tad likvidējam partiju sistēmu? [Dainis G.]


Nr. 19 – ieviest izmaiņas Saeimas mājas lapā, lai vēlētāji varētu ātri un viegli noskaidrot, kā katrs Saeimas deputāts ir konkrētā jautājumā balsojis.

PAR
- iespējams sekot līdzi deputātu darbam un salīdzināt ar viņu solīto
- pretarguments par sistēmas dārdzību – dārgi tas nebūtu, ja piesaistītu cilvēkus, kuri godīgi dara savu darbu, nevis lielās un bieži negodīgās IT kompānijas, turklāt vajadzīgie dati jau šobrīd tiek uzkrāti un ir pat publiski pieejami, tikai jāuzlabo to izvade Saeimas mājas lapā.
PRET
- tas maksā naudu

KOMENTĀRI
- pie reizes jāpastiprina mehānismi, kas liegtu iespēju deputātiem spiest balsošanas pogu citu deputātu vietā. Tādi gadījumi ir novēroti. Šāda rīcība bargi sodāma. [Ivo]
- laba doma, bet paralēli ir jāizskauž balsošana par saviem klāt neesošajiem partijas biedriem. Saeimā ir jāievieš elektroniskā apmeklētības uzskaites sistēma un, ja deputāts konkrētā dienā nav ieradies uz sēdi, tad pirmkārt viņa balsojums, ja tāds parādās, tiek anulēts uzreiz un tajā pašā mājas lapā cilvēkiem ir redzams, cik tad bieži viņu „tautas kalps” apmeklē Saeimu. [Gints]

PRIEKŠLIKUMI
- ar likumu aizliegt slēpto balsošanu. [Dainis G.]

JAUTĀJUMI
- tāpat es nesaprotu, kādēļ parasti no 100 deputātiem 20-25% balsojumos nepiedalās (tātad nav darbā!). Ar ko šāda bastošana ir attaisnojama? Ščerbatiham jātrenējas! Supper! Varbūt, lai visi iet trenēties un komponēt? (bet šis jau laikam par citu tēmu) [Ivo]


Nr. 20 – tiesības izvirzīt Saeimas deputātu kandidātus katrā vēlēšanu apgabalā jebkuram neatkarīgam pilsoņu kopumam

PAR
-

PRET
-

KOMENTĀRI
- saprātīguma grauds tajā ir, tomēr bez detalizēta idejas apraksta te ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu, piemēram,
1) tad varbūt jālikvidē partijas kā tādas, jo tad to pastāvēšanai vairs nav ne mazākās jēgas?
2) cik liela cilvēku kopa drīkstētu izvirzīt kandidātu? Vai šādā gadījumā nebūtu tā, ka saraksts varētu izvērsties pārlieku garš. Tas būtu ne vien dārgi no praktiskās puses, bet arī galvu jaucoši no vēlētāja puses (iedomāsimies tantiņu un sarakstu ar 78 cilvēkiem, kuru CV taču vismaz pieklātos izvērtēt)
3) tieši kādā veidā būtu iespējama sabiedrības informēšanas kampaņa un tikšanās ar vēlētājiem (t.sk. raidījumi sab. medijos), ja katra arodbiedrība un katrs darba kolektīvs virzīs savu kandidātu? [Ivo]
- jādefinē, kas ir pilsoņu kopums – oficiāli reģistrēta organizācija vai arī trīs tuvākie kaimiņi [Gints]
- jāreglamentē pilsoņu kopuma lielums un, kas notiks, ja izvirzītos pilsoņu daudzums būs liels? [Dainis G.]


Nr. 21 – pagarināt vēlēšanu biļetenu iznīcināšanas termiņu

PAR
- tiktu mazinātas bažas sabiedrībā, ka vēlēšanu rezultāti tiek viltoti.

PRET
- papīru droša uzglabāšana maksā naudu

KOMENTĀRI
- likumā ir jāiestrādā norma kad, kam uz kāda pamata ir piešķiramas tiesības pārskaitīt balsis pēc biļeteniem, ja ir aizdomas par kopējo datu viltošanu. [K.Rancāns]
- ko nozīmē „kopējo datu viltošanu”? Šīs tiesības piešķiramas, ja ir aizdomas par datu viltošanu. [Dainis G.]
- glabāšanas laiks 1 mēnesis varētu būt pietiekams un tiesības pieprasīt balsu pārskaitīšanu varētu būt jebkuram, tikai likumā jāatrunā, kāda samaksa prasītājam ir jāmaksā par konkrētā vēlēšanu iecirkņa balsošanas komisijas ārkārtas sasaukšanu balsu pārskaitīšanai prasītāja vai tā pilnvarotas personas uzraudzībā – maksai jānosedz visi izdevumi. [Gints]

JAUTĀJUMI
- kāda ir argumentācija tam, ka vēlēšanu biļeteni vispār tiek iznīcināti? Vai valstī nav drošu seifu? [Ivo]


CITI JAUTĀJUMI:

- Varbūt palielināt balsošanas laiku, lai piedalīties varētu lielāks iedz. skaits un/vai uzlabot iespējas nobalsot pirms tam. Precīzi nezinu, kā ir šobrīd ar to visu, bet, ja galīgi nemaldos, Saeimas vēlēšanas notiek tikai 1 dienu un visi var „netrāpīt šajā dienā”. Vai kaut kad agrāk nebija 2 dienas? [Ivo]?
- Ieviest iespējas balsot elektroniski? Jautājums vēlākai nākotnei, jo šī jautājuma tehniska atrisināšana 1 gada laikā būtu nesamērīgi dārga [Ivo]
- Varbūt pagarināt laiku, pirms kura tiek iesniegti deputātu kandidātu saraksti, lai būtu ilgāks laiks izvērtēt kandidātu atbilstību? [Ivo], [P.Kļaviņš]
- Kādēļ Saeimu ievēl tieši uz 4, bet ne, piemēram, 5 gadiem? [Ivo]


* * *

Tā kā vienkopus publicēts liels skaits dažādu ideju, aicinām diskutēt par katru no tām atsevišķi. Konstruktīvā un ērtā veidā to ikviens varam darīt FORUMĀ.

Iesaki savu diskutējamo jautājumu un pievieno savus argumentus! FORUMA sadaļa: “Kā nodrošināt pēc iespējas kompetentākas, godprātīgākas un nesavtīgākas valsts pārvaldes ievēlēšanu?”


Solvita Ieviņa
, iniciatīvas autore un koordinatore
Sākotnējā darba grupā iesaistījās Dainis, Indulis, Gints un Ivo.