A.Skudra: ‘Deja Vu (sajūta, ka tas jau ir bijis)’

Secinājums. „Viltīgs cilvēks ir pārlieku kūtrs, lai lauzītu galvu jaunām viltībām, jo labi zina, ka lielākā daļa cilvēku ir nevīžīgi, lai mācītos no pagātnes.”

Pierādījums. Tas notika tālajā 19. gadu simtenī pirms 200 gadiem „Mežonīgajos Rietumos”, un tas notiek šodien, 21. gadu simtenī „Mežonīgajos Austrumos”.

Tur dzīvoja indiāņu (vietējās) ciltis uz savas zemes, apstrādāja laukus, ganīja bizoņu barus, ražoja preces un tirgojās ar kaimiņciltīm. Un šodien vietējas ciltis „Austrumu Teritorijās” vēl dara to pašu.

Toreiz pie indiāņiem atnāca kolonizatori no „Baltā” nama un pateica, ka viņi ir visu indiāņu draugi. Un šodien nāk kolonizatori no kāda cita Parlamenta pie „austrumu ciltīm” un saka tieši to pašu, ka „būs jums tas un tas, ka mēs ar jums tirgosimies, būs jums labāka un pārticīgāka dzīve un, protams, augstāki dzīves standarti, tikai pieņemiet mūsu likumus un dzīvojiet pēc mūsu noteikumiem”. Un vēl viņi (kolonizatori) saka, ka, lai mēs varam veiksmīgi ar jums, „aborigēniem” tirgoties, tad mums vajag būvēt dzelzceļus, pa kuriem vedīsim daudz preču un tirgosimies ar jums.

Gan tajos, tālajos laikos, pirms 200 gadiem, gan šodien „aborigēni” bija ļoti priecīgi un noraka „kara cirvjus”, jo ar jaunajiem draugiem nekaro. Un ielaida kolonizatorus savās zemēs un pieņēma viņu “pseido demokrātijas un liberalizācijas” likumus, kurus patiesībā varēja grozīt par labu „vienlīdzīgākajiem”. Un tad sākās „Lielā Dzelzceļa” (kapitālisma) būvēšana. Tikai no tā „Lielā Dzelzceļa” gaužām maz labuma bija tiem indiāņiem (Mežonīgajos Rietumos) un šiem (Mežonīgajos Austrumos). Jaunizceptie „draugi” – tie, kas sauca sevi tajos laikos par kongresmeņiem, un tie, kas sevi sauc par parlamentāriešiem, veda ārā, no indiāņiem piederošām zemēm visvisādus apakšzemes un virszemes labumus, kādi nu katrā zemītē bija, iemainot šīs bagātības pret stikla krellītēm un uzzīmētiem papīrīšiem. Runāja par kaut kādu tur demokrātiju un libralizāciju. Vēl pie vienas viltības ķērās kongresmeņi un parlamentārieši. Viņi nevēlējās, lai „aborigēni” atklāj patiesos laupīšanas nolūkus, tādējādi, lai nesaka par tiem, ka atnāca kā zagļi un laupītāji. Tāpēc šie viltus „draugi” uzpirka no „aborigēnu” vidus īpaši alkatīgus un nelietīgus virsaišus. Deva tiem labas mantas un labus zirgus, labas drēbes, pārtiku un dārglietas, lai šie paliktu viņiem līdzīgi paklausīgiem suņiem un ēstu šiem no „rokas”. Un tad šie nelietīgie indiāņu virsaiši (kangari un kampēji), it kā runājot no tautas vārda, pauda cilts vēlmes un apliecinājumus par draudzību ar svešajiem, bet patiesība runāja to, ko lika jaunie saimnieki par labu tiem. Tas radīja ciltī nevienprātību un sajukumu. Tamdēļ indiāņi nereti sava starpā sāka kauties un nesaprata, ka viņi vairs nav kā viena tauta, bet kā „suņu bari”, kuri cīnās viens ar otru par lielāku kaulu (pašlabumu). Bet tie kongresmeņi un parlamentārieši, kuri šo visu saplānoja, gardi smējās savās pilīs un vēl vairāk deva labas mantas personiskās cilts nodevējiem – kampējiem, nelietīgajiem indiāņu virsaišiem – kangariem par labu kalpošanu. Tie paši no Parlamenta, nereti pat ļāva zagt šiem kangariem no cilts īpašumiem, pieverot uz to acis, solot, ka, ja vajadzēs, tad aizstāvēs atmaskošanas draudu priekšā no tautas dusmām un taisnas tiesas, jo arī Augstākais Priesteris (tiesnesis), kura pienākums ir sekot, lai ciltī ir „Viens likums, viena taisnība”, pats ar viltu ieguva šo Augstā Priestera soģa krēslu un arī uzticīgi kalpo jaunajiem saimniekiem un gūst sev lielu labumu no Jaunās Pasaules Kārtības.

Gāja laiks un arvien vairākiem „aborigēniem” atvērās acis, ka jaunizceptie „draugi” no Parlamenta ir viltnieki un zagļi un sāka iebilst pret viņu “taisnīgo” politiku. Saprata kolonizatori, ka jādabū prom no šīm zemēm nepakļāvīgie un ietiepīgie „aborigēni” un sāka atšaut bizonus un iznīcināt laukus, visu to, no kā indiāņi barojās tūkstošiem gadu, strādājot savu senču zemē. Un kolonizatoru manta ātri vien vairojās, jo zemes tagad piederēja viņiem, kuras atpirka no indiāņiem par „vienu latu”, kuri noticēja saviem „labdariem”. Jo parlamentāriešiem vēl līdzi atvilkās dažādu mastu augļotāji, un tie neskopojās ar „dāvanām” kredītu veidā. Bet tas bija arī ļoti viltīgs plāns, jo patiesībā daudzi aborigēni noticēja savam „Karavadonim Garantam”, ka ir sākušies „treknie gadi” un sāka spiests „gāzi grīdā”. Bet drīz nāca patiesības gadi, un indiāņi saprata, ka ir palikuši bez darba, un tamdēļ nespēja kredītus atdot. Par to nācās atdot „labdariem” savas zemes, zirgus un bizonus. Ko indiānis iesāks uz plikas zemes bez bizoniem, bez iztikas avota (nacionālajām tautsaimniecības nozarēm)? Varbūt tikai palikt par kalpu kādam kolonizatoram uz savas zemes?

Tas deva savus rezultātus, jo indiāņi zaudējuši iztikas līdzekļus, drīz vien atstāja savas zemes, kurās no sen seniem laikiem dzīvoja daudzas viņu cilts paaudzes. Un izklīda tie, kur kurais savu laimi meklēt pa svešām zemēm, tādējādi zaudējot ne tikai mājas, bet arī cilts kultūras saites.

Bet parlamentārieši par indiāņu aiziešanu nemaz nebēdāja, jo drīz vien saveda vergus no trešajām valstīm un aizjūras zemēm, kuri sāka strādāt uz kolonizatoru jauniegūtajām plantācijām, būvēt dzelzceļus, strādāt citus smagus darbus fabrikās un ostās par gultas vietu šķūnī un zupas šķīvi.

Tamdēļ es saku, ka man ir sajūta, ka tas ir kaut kur jau bijis „Mežonīgajos Rietumos”, un tagad tas pats notiek ar „Pēdējiem Mohikāņiem” kaut kur „Mežonīgajos Austrumos”.


Aivars Skudra


  • Jā. Tā ir.
    Tagad tas notiek daudz advancētāk. Cilvēka uzvedība ir programējama. Sena zinātne, kas ar to nodarbojas, ir Socioloģija.
    ————
    Sociologu uzdevums ir turēt sabiedrību apjukuma, neziņas un pakļautības stāvoklī.
    Izplatītākās tehnikas.
    – Reliģija. Tā iemāca pakļauties un uzticēties autoritātei.
    – Skola. Tā iemāca nedomāt un neinteresēties.
    – Finanses. Tās ierobežo cilvēka brīvību. Tu esi tik brīvs, cik tev to atļauj tavi līdzekļi.
    – Politika. Tā atņem cilvēkiem spēju lemt par savu likteni (pašnoteikšanos) apmaiņā dodot “brīvību”
    – Mediji. Ziņas. Globālā jeb (pop)Kultūra.
    ======
    Kultūra ir viens no nozīmīgākajiem manipulācijas līdzekļiem.
    – Modes industrija
    – Filmu industrija no holivudas
    – Mūzikas industrija (MTV, Jānis Stībelis…)
    ========
    Plato laikā vergiem bija obligāti jāskatās teātra izrādes (apstiprinātās).

  • Rakts labs.

    Aigaram par Stībeli žetons! Vienmēr riebumā esmu novērsies no visiem pediņveidīgajiem maurotājiem, dancotājiem un tamlīdzīgajiem bezvērtīgajiem muļķīšiem. Nav tāda spēka pasaulē, kas liktu saskatīt ko simpātisku tajā.

  • Vakar redzēju darvina teoriju kā filmā,sakarā ar viņa jubileju šogad daudz varēja redzēt kā četrkājainis evolūcionējot pieceļas uz divām kājām.Braucu no āgenskalna uz purvciemu.pa uzvaras parka celiņu skolas bērni nūjo,daži uz divām kājām,bilde sireāla var redzēt kā cilvēks laižas lejā atpakaļ uz četrām kājām,tālāk zemitānu tilts,cūkmema plakāti uz katra staba,nu pilnīgs bildes turpinājums valodas problēma arī tiks atrisināta ir taču varžu kori .

  • Vēl gan jāpiebilst, ka šo pāris gadsimtu laikā pasaule ir pamatīgi mainījusies. Tā kļuvusi mazāka un daļa no toreizējo kolonizatoru pēctečiem paši kļuvuši par vergiem to nemaz neapzinoties. Kādā senā un paopulārā dziesmā tas jauki apdziedāts:
    …And she said “we are all just prisoners here, of our own device”…
    Arī visa dziesma ir gluži kā pareģojums:
    http://www.eslpartyland.com/students/lyrics/lyrHotelCA.htm

  • vot!
    Vai runā par tiem cilvēkiem, kuri pastaigā lieto nūjas…
    Tas protams šķiet tā savādi. Es pats vēl neesmu to sācis darīt, bet “smaidīt” par to vairs nesmaidu. Tā nu reiz ir ka mums lielākajai daļai FIZISKAS SLODZES NAV PIETIEKAMI. Nūjas šinī gadījumā ir labas palīgs.
    Bet visādi citādi piekrītu Jums. Un daudz tam kas ir rakstā. Sliktākais ka mēs nezinām izeju no tā, katrā ziņā ne tādu kas būtu reāla un atbilstoša CILVĒKA vajadzībām.
    Tikai “daudz kas” tāpēc… piemēram: “atļāva zagt”… Parasti un arī mūsu gadījumā tas notika tāpēc ka arī paši atļāvēji CERĒJA kādu mazumiņu… Bet bija arī tādi, kuri paši pat nezaga/”nezaga”, it kā no tā visa neko neguva, bet organizēja, pieņēma to… (Uzmini kurš.) Un kāpēc viņš mums patīk – laikam jau cerībā ka tad mums vairāk paliks (gan tiem, kuri jau labi dara, gan tiem, kuri vēl nevar sadūšoties… un tāpēc pagaidām tikai kritizē sistēmu (un kāpēc gan ne, jo viņi nespēj to izmantot).
    Tad nu tik slavēsim Darvinu (patiesībā gan darvinisma radītājus, stutētājus, …).
    Nomalis.
    “paši kļuvuši par vergiem”. Patiesībā tie viņi jau arī tad bija vergi…

  • Nu re, atkal čupiņa pie čupiņas, čupiņa pie čupiņas- bet kas to visu izvedīs uz lauka? Ir īstais laiks…

  • uz lauku izvešana varētu būt šāda – lauks ir mūsu ikdiena, un ja labākās domas, un ideālus realizēsim savās dzīvēs, tad par ko gan pēc tam vairs varēsim sūdzēties?

  • Visu cieņu tam, ko spēj paveikt viens pats.

  • es sāku novecot un pārmežavečoties :D ja var palūgt vienkāršos vārdos vēlreiz, muļķdrošā veidā? :)

    bet nu lai kā tur nebūtu. Dzīve kļūst laimīga, tai brīdī, kad sākam darīt lietas kuras mielo un priecē sirdi. tās arī ir tās labākās lietas, ko šai dzīvē darīt…
    PS – ne mazāko pretenziju pret kopīgu darbošanos – tā ir nesalīdzināmi efektīgāka par vienpersonisku rīcību. kautvai tā nieka dēļ, ka abiem, vai vairākiem cilvēkiem reizē nekad nepiemetās izbesījums, ja kādam tas piemetas, citam kā reiz tai brīdī ir pacēlums, un tā var panākt gandrīz nonstopa darbību, tā arī neaizdomājoties par plintes mešanu krūmos:)

  • Tas gan. Skumjā realitāte ir tāda, ka cilvēki pārsvarā dzīvo pusaizmigušā transa stāvoklī. Tādā stāvoklī pašiniciatīva neeksistē un vārds sadarbība skan kā svešvārds.
    ———-
    Tas, protams, ne par tevi.

  • Un šorīt atkal- domāšanas vietā- mobīlo spaidīšana. Vari stāvēt uz ausīm ar savu iniciatīvu. Labāk mājās berzt tualetes podu- vismaz redzi rezultātu.

  • nu tātad, atliekam uz brīdi poda beršanu un sapņus par valsts varas pārņemšanu, lai padomātu kā tad lai tos mīļos līdzcilvēkus atmodina?

    un kā gan paši būdami aizmiguši to varam izdarīt? kas gan liek mums domāt, ka mēs esam tie gudrie un nomodā esošie? ja mēs tādi būtu, tad gan jau kaut ko iespētu darīt arī citu labā? jo tu nevari otram iedot to kā tev pašam nava, skan senais gudrībsakāmvārds.

  • Manuprāt, mēs esam pamodušies kaut vai tāpēc, ka esam paskatījušies un painteresējušies kas notiek ar cilvēkiem plašākā mērogā, nevis tikai dzīvojam kā dzīvojuši savā personiskajā rāmī pie teļuka vai delfiem. :)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.