Informācijas izplatīšana (1.daļa)

Viss sākas ar saturu. Saturs ir primārais. Ja nav par ko informēt, tad zūd jēga pašai informēšanai. Nav satura, nav vajadzīgi līdzekļi satura izplatīšanai. Kvalitatīva satura radīšanai nepieciešama spēja (talants) to radīt, iedvesma un laiks. Kvalitatīvs saturs ir viegli uztverams, pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu uzrunājošs. Kvalitatīvam gara darbam ir ļoti spēcīga pašizplatīšanās tendence, piemēram, reliģiskā literatūra, rakstnieku darbi utt. Jo kvalitatīvāks saturs, jo mazāk resursu prasa tā izplatīšana, jeb – jo vairāk resursu prasa tā izplatības slāpēšana. Piemēram, manipulatīvās mācības tiek izplatītas ar milzu resursu ieguldījumu, savādāk nevar, jo vajag uzturēt ilūziju par to kā nav.

Kas ir visefektīvākā informācijas forma?
Jāliek lietā visi varianti, jo katru uzrunā kaut kas cits – publikācija, filma, grāmata, dzejolis, varbūt pat tikai viens teikums, dziesma, glezna, izrāde, lekcija, spilgts notikums, kurā pats esi dalībnieks, piemērs – ar šo domājot gan cilvēku kā iedvesmas avotu, gan veselas kopienas, kas var citiem kalpot par piemēru utt.

Visefektīvākais veids, kā nodot informāciju, ir tas, kurš aptver visas cilvēka maņas. Video aptver daudz (video, audio, arī stāstītāja emocijas utt.), bet ne visu. Visefektīvākais ir dzīvē īstenots piemērs, kuru var izjust, pašam atrodoties “iekšā” šajā piemērā, jo tad tiek aptverts pilnīgi viss – redze, dzirde, smaržas, kustības, pat vismazākā nianse, kā rezultātā cilvēkam tiek nodota ne tikai “sausa informācija”, bet pilna emociju buķete. Informācija, ko pavada spilgti pārdzīvojumi (gan negatīvi, gan pozitīvi – labāk jau lai tie būtu pozitīvi), cilvēka apziņā iesakņojas visspēcīgāk. Piemērs pats par sevi ir pierādījums, ka konkrētais risinājums nav tikai teorija, bet tas darbojas praksē.

Informēt un pat ļoti veiksmīgi var ar maziem resursiem, izšķirošais ir nevis nauda, bet gan enerģija, griba to darīt, brīvais laiks un laikam pats galvenais – spējas.

Ja mēs pamanāmies radīt ko tiešām labu, piem., kādu rakstu, koncepciju, arī video utt., būtu labi, ja varētu to pārtulkot krieviski (arī angliski) publicēšanai citu valodu masu medijos.

Informācijas formas
1. Grāmatu un rakstu apkopojums (labs sākums ir „Tavai izaugsmei”)
Jāsargās sajaukt ar mazāk kvalitatīviem materiāliem un jāpilnveido pārskatāmība, meklēšana, lietošanas ērtums utt. Tā kā pašiem aprakstīt visu nav iespējams un varbūt pat nevajag, tad šāds apkopojums ir informatīvā (var pat teikt ideoloģiskā) bāze.

2. Pašu gara darbu radīšana par pamatvērtībām, pamatprincipiem, filozofiskām lietām utt. Nepieciešama, pirmkārt, pašiem (šādu darbu rakstīšana izraisa nopietnas pārdomas un var novest pie jaunām atziņām, tāpat tas ir treniņš rakstīšanā, domu formulēšanā utt.), ja nesanāk labs, nevajag skumt, domas un treniņš paliek.

3. Idejas un priekšlikumi – kā jābūt. Šī ir pati produktīvākā sadaļa, tai pat laikā arī pietiekami grūta.
Ar kvalitatīviem šāda tipa materiāliem ir iespējams panākt reālu valsts struktūru darbību pat neesot tajās. Ierēdņi bieži vien ir mazkompetenti (algas taču mazas), negrib daudz piepūlēties (kāpēc darīt, ja var nedarīt), mazspējīgi (pat ja kāds sagribētu, valsts pārvaldē valdošā birokrātija traucē ko izdarīt), bet te uzrodas „konsultants”, NVO pārstāvis vai vienkārši labdaris, kurš pasaka labu ideju, pasaka pamatojumu, iedod jau gatavus dokumentus, bet šis ir augstākais līmenis (vajag daudz spēju, laika, precīzas informācijas par esošo stāvokli utt.), bet arī zemāka līmeņa kvalitatīvi darbi var nest labumu. Mazu resursu gadījumā šie darbi ir jānoformē tā, lai tiem būtu liela varbūtība pārliecināt kādu ierēdni, politiķi utt. par realizācijas reālistiskumu un nepieciešamību. Gala beigās idejas kā tādas (atkal, ja ir kvalitatīvi noformētas, apkopotas) dod labumu pašas par sevi, jo var kalpot kā rības plāns uzņēmīgiem cilvēkiem nākotnē.

Ja runā par cilvēku informēšanu, tad šai sadaļā iekrīt, piemēram, tādas lietas kā – ko darīt ierindas cilvēkam pašreiz, ko darīt ierēdnim pašreiz. Un te jāiztiek bez lieka patosa, reāli jānovērtē situācija, jāatmet svētulība utt. jāiejūtas to cilvēku ādā un jāiesaka reālas darbības, nevis jādeklarē skaļi, neizpildāmi saukļi, ja tā dara, tad tam labākajā gadījumā nav nekāda efekta.

4. Esošo notikumu komentēšana, vērtēšana, analīze. Noderīga lieta pašu sapratnei, kas notiek un uz kurieni virzāmies, un iespēja kaut kādā veidā ietekmēt šo virzību. Lai ietekmētu, jāspēj saredzēt lietas patieso būtību (tas ir ļoti grūti, jo trūkst precīzas informācijas un ir jāizdara pārāk daudz pieņēmumu), jāspēj izdomāt, ko tad tieši tagad vajadzētu darīt un kam tieši, un jānogādā šī informācija potenciālajiem darītājiem (un atkal – materiālam jābūt noformētam tā, lai pārliecinātu šo darītāju). Tā kā te ir ļoti viegli kļūdīties – jāizvairās no kategoriskiem apgalvojumiem un jāizmanto pieņēmumu, varbūtības formas utt.

5. Kā atsevišķas izdalīšanas vērtas ir apmācību programmas, pirmkārt jau skolām, bet vispār tādas nepieciešamas plašam cilvēku lokam par visdažādākajām tēmām, pasaulskatu kā tādu, finansu sistēmu, vēsturi, mācību sistēmu, sabiedrības darbību (politika, socioloģija utt.) un daudzām praktiskām lietām, būvniecība, auto remonts, augkopība, veselība utt. Rezultāts varētu būt īsu prezentāciju veidā, grāmatās, videomateriālos, TV raidījumos utt.

6. Un vēl daudzi citi, bet kā pēdējo un pašu vieglāko minēšu – informēšana par kādām aktivitātēm, sava veida reklāma, ja tā var teikt. .. Nav jēga, ja nav ko reklamēt, ja nav kaut kas no iepriekš minētā.


Avots:
vienas Draugiem.lv domubiedru grupas dalībnieki – galvenokārt, Ivars, Aijiņa, Ivo, Linda, kā arī Zane B., Lauma u.c.

Apkopoja: Ivo


  • P.S. Tajā domubiedru grupā vairs neesmu.

  • Kādēļ?

  • Kāpēc?

  • Mani izslēdza…
    Par izslēgšanas cēloņiem publiski diskutēt nevēlos, ja vien paši izslēdzēji to nevēlēsies darīt. Atbildēšu mūsdienās dzīvojoša domātāja vārdiem (kura domas daudzkārt publicētas arī T.F.) – “pilnīgi ideālu cilvēku laikam nav”. Šo, protams, attiecinu kā uz sevi, tā šīs Draugiem.lv domubiedru grupas administratoriem.

  • Es tikai šaubos, ka kvalitatīvākajiem darbiem noteikti piemīt pašizplatīšanās tendence. Tas tāpēc, ka kvalitāti katrs novērtē subjektīvi un tas, kas patīk vairākumam, lielākoties nemēdz būt kvalitatīvākais. Lai par to pārliecinātos, varam kaut vai atvērt kādu no ziņu portāliem, kuros parādās lasītākie raksti. Parasti tie nav kvalitatīvākie.

  • Tas ir slimi un iluziori… kādu izslēgt vai pieņemt.

  • skaldi valdi upuri/is
    tā arī daudzi neko NAV SAPRATUŠI pa šo laiku
    skumji

  • Andrej, bet mums taču ir visas iespējas rīkoties, lai cilvēki saprastu, vai ne?

    Aigar, es par to nedusmojos, jo pirms mani izslēdza, jau zināju, ka tā būs. Dusmas pāriet uzreiz, kā izproti cēloņus. Tas gan nenozīmē, ka attaisnoju visu to cilvēku rīcību, kuri skaidri zina, ko dara, un apzināti turpina darīt muļķības. Robeža kaut kur IR jānovelk, lai viņi neturpinātu darīt pāri citiem un paši sev.. Tikai jautājums ir – kādā veidā tā robeža tiek vilkta, un kā rīkoties tā, lai robeža arvien būtu jāvelk arvien tālāk? Ideāli jau būtu, ja varētu iztikt bez robežām.. Uz to ir jātiecas. Ja man būtu iespējas izslēgt administratorus no viņu pašu grupas, tad es to nedarītu, bet katram sava izpratne par to, kā labāk..

  • Pilnígs sviests.

  • Ivo. Zinu, ka informācijas izplatīšana kā viena no sabiedrības organizēšanas formām Tev ir ļoti tuva un Tu centies to maksimāli realizēt.
    Taču šajā publikācijā, manuprāt, ir viena fundamentāla kļūda. Informācijas iegūšana, tās analīze, hipotēžu un priekšlikumu izstrāde un iegūtā analītiskā produkta izplatīšana tiek aprakstīta kā dažādas, viena no otras neatkarīgas informācijas formas. Patiesībā viss nosauktais ir viena procesa sastāvdaļas tieši manis nosauktajā secībā. Tikai realizējot šo procesu, iespējams iegūt lietderīgu, praktiski izmantojamu analītisko produktu. Diemžēl šis fundamentālais aspekts netiek ņemts vērā, kā rezultātā tiek mehāniski apkopotas pēc satura un virziena līdzīgas informācijas vienības, pat nemēģinot no savāktā informatīvā materiāla iegūt izpratni par iespējamiem draudiem, ar tiem saistītiem riskiem. Nav pat vismazāko pazīmju, ka kāds mēģinātu apzināt prioritārās jomas, kur draudi un riski ir vislielākie un kurās tātad būtu steidzami jāizstrādā konkrēti rīcības plāni. Ko tas nozīmē? Vienkārši to, ka šobrīd sabiedrības lielākajai daļai nav izpratnes par informācijas apstrādes procesa nozīmi un iespējām. Arī šīs publikācijas autoriem. Diemžēl.

  • Gunti- kas teicis, ka no visa lasītā (tai skaitā šeit) neviens netaisa analīzi un secinājumus?

  • Gunti, tā kā diezgan labi zinu šīs publikācijas autorus, un zinu, ka gandrīz viņi visi ir pietiekoši rūpīgi izanalizējuši MILZĪGU informācijas apjumu (t.sk. lielu daļu no http://www.tautasforums.lv/?cat=14 un šajā sadaļā apkopotā informācija ir tikai neliela daļa no tā, ko šie cilvēki ir patiešām ‘izlaiduši caur savu apziņu un zemapziņu’), tad nekādi nevaru tev piekrist, ka analīze nav veikta. Es pat teiktu, ka tā ir tikusi veikta ļoti dziļa un nopietna, bet lai būtu iespējams novērtēt izdarītos secinājumus, arī pašam tad būtu jāiepazīstas ar tieši tādu pašu informācijas apjomu, pretējā gadījumā, lasot secinājumus, izbrīnā ieplestos acis un droši vien nodomātu, ka tie kaut kādi trakie…

  • Atvainojiet, Ivo un “lūriķe”, ja esmu aizskāris jūsu pašcieņu. Kā jau teicu iepriekšējā komentārā, informācijas apstrāde ir process, kurš sastāv no vairākiem secīgiem posmiem. Izlaižot vai apejot jebkuru no tiem, informācijas apstrādes process nesasniedz savu mērķi. Informācijas analīze ir tikai viens no šiem posmiem. Diemžēl šajā portālā vienkārši tiek ievietoti dažādas kvalitātes informācijas fragmenti, kuros tās autors savas izpratnes līmenī ir veicis kāda fenomena vai nozares analīzi. Vienīgais izņēmums varētu būt J.Kučinskis, kurš savās publikācijās neaprobežojas ar sausu faktu konstatēšanu, bet ģenerē hipotēzes, idejas un reālus priekšlikumus konstatēto problēmu risināšanai. Bet ar ko nodarbojas portāla veidotāji? Vai viņi apstrādā portālam nosūtītos informatīvos materiālus? Nē. Vai viņi uzrunā publikāciju autorus, aicinot tos organizēties un mērķtiecīgi piedalīties pašreizējo problēmu apzināšanā un risinājumu izstrādē? Nē. Tāpēc man ir jautājums – kāds ir šī portāla veidotāju mērķis? Reāli ietekmēt pašreizējo situāciju jeb strādāt par “drošības ventili”? Pašiem ieguldīties sabiedrības organizēšanā ar mērķi sakārtot valsti, vai gaidīt, ka to izdarīs kāds no malas?

  • pilnīgi piekrītu

  • Gribētos gan tuvāk iepazīties, ar Gunta skatījumu – sakārtot Valsti.
    Ieguldīties? Tā drīkst, vai sazin ko?

  • Tuvākajās dienās atveram mājas lapu, kurā aicinām visus, kuriem ir ne tikai viedoklis par to, kādas ir šodienas politiskās, ekonomiskās un sociālās problēmas, bet arī idejas, ka tās atrisināt, organizēties tautas kustībā ar mērķi izveidot REĀLU Rīcības programmu un apzinat tautas pārstāvjus kuri būtu spējīgi šo programmu realizēt.

  • Kā saucas mājas lapa?

  • http://www.nta.lv“. Ļoti ceram, ka izdosies pulcēt cilvēkus, kuri būs spējīgi ekonomisti, juristi, analītiķi un vadības teorijas speciālisti, kā arī vienkārši spējīgi cilvēki ar idejām un to risinājumiem valsts politikas līmenī. Galvenais, lai tie būtu cilvēki, kuri apzinās, ka nepietiek tikai gausties par sliktajiem politiķiem, neprofesionālajiem ministriem un ierēdņiem. Ir pēdējais brīdis sabiedrībai aktīvi iesaistīties valsts politiskajā dzīvē – izstrādāt alternatīvus rīcības plānus un būt gataviem realizēt tos. Lai tie būtu cilvēki, kuri ir gatavi ziedot savu smadzeņu enerģiju un brīvo laiku valsts nākotnes labā. Izklausās patētiski, taču vienkāršāk nemāku pateikt.

  • Ja varētu saņemt J.Kučinska kunga atļauju, šo atziņu varētu likt par mūsu idejas moto:
    “Demokrātijas būtība slēpjas ne jau oficiālās deklarācijās vai šķietami demokrātiskās procedūrās, bet gan pašas sabiedrības aktivitātē, nemitīgā pašorganizēšanās spējā un pilnā atbildībā par savu likteni. Patiesa demokrātija iespējama tikai virzienā no apakšas uz augšu. Nevis valsts varas institūcijas ir mūsu uzraugi un izrīkotāji, bet gan mēs paši esam suverenās varas nesēji, kuri iestādēm deleģējuši tikai dažas pārvaldes funkcijas, par kurām šīs iestādes ir atbildīgas mūsu priekšā. Saeima, valdība, pašvaldības un tiesu sistēma ir burtiski uzskatāmas par tautas kalpiem. To uzdevums ir kalpot sabiedrības vispārējām interesēm. Ar kalpošanu es šai gadījumā saprotu godpilnu, cēlu pienākumu.

    Tieši tāpēc ir muļķīgi varas institūcijas vainot par mūsu neveiksmēm, vai gaidīt, ka tās mainīsies. Mainīties vajag mums pašiem, tad arī varas institūcijas mainīsies!”

  • tur nu tiešām 100 % punkti, ka sabirdrībā slēpjas pašas sabiedrības aktivītātēs, bez tam izpratnē par notiekošajiem procesiem.
    Tikai nav skaidrs par kādu sabiedrības maiņu Jūs aģitējat? Man piemēram nav pieņemama monetērā ekonomika, man vienkārši slikta dūša metas, ka padzirdu. Ja jūs to domājat reanimēt šo sistēmu, uz “godīguma” pamatiem, tad mūsu takas dalās.
    Varam diskutēt.

  • Mēs neaģitējam par sabiedrības maiņu. Jo sabiedrību kā tādu mainīt ir neiespējami. Kamēr ir valsts kā politisks veidojums, sabiedrība vienkārši pastāv kā objektīva realitāte neatkarīgi no mūsu gribas. Mēs runājam par sabiedrības valstiskās pašorganizēšanās formu. Protams, var tērēt laiku, gudri spriedelējot par alternatīvām monetārajai ekonomikai. Tikai viens jautājums – vai ir iespējams, ka viena valsts radikāli maina ekonomiskās saimniekošanas principus, piemēram, atsakoties no monetārās ekonomikas un pārejot uz tādu savstarpējo norēķinu sistēmu, kāda nepastāv nekur citur? Jeb es kļūdos un vismaz vienā no ekonomiski attīstītajām pasaules valstīm ir savādāk?

  • dažas frāzes tā kā no grāmatas. Zināma jau zinam, par objektivitātēm un mūsu gribām.
    Tad lūk. Gribēju noskaidrot – Jums ir vienalga par kādu veidojumu (tai skaitā politisku) sabiedrība reorganizējas?
    Ja nav, tad Jūsu skatījums, virziens.
    Atbildot uz Jūs jautājumu – teikšu, nē, bet varbūt šobrīd vēl kāds stutē sistēmu, taču agri vai vēlu tā sabruks. Un ko tad? Labāk jau laikus gatavoties. šitos moneterščikus pie esošās sistēmas neizēdīsiet, lai stātos viņu vietā, ar augstu morāli un pašapziņu. Šajā sistēma cilvēks ātri maitājas. Man nav man žēl ka ļaudis rosās, vienkārši žēl, ka izmests tiek “laiks”. Tā kā šaubos par rezultātu.

  • Bet varbūt tomēr ir vērts pamēģināt?

  • Pamēģināt ko? – stutēt sistēmu, kas vienalga sabruks.. un kas pēc būtības ir “Pūļa-Elites” iekārta, vai citiem vārdiem – 21.gs. verdzība?

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.