Somijas piemērs liecina, ka krīze ir iespēja sākt ko jaunu

Somijas 90.gadu sākumā piedzīvotās ekonomiskās problēmas liecina, ka krīze ir iespēja sākt ko jaunu, žurnāla “Kapitāls” septembra numurā norāda advokātu biroja “Sorainen” partneris Peka Puolaka.

Viņš atgādina, ka 20.gadsimta 90.gadu sākumā Somija piedzīvoja ko līdzīgu tam, kas patlaban notiek Latvijā, – dziļu ekonomikas recesiju. Situāciju Somijā dramatiskāku padarīja tas, ka krīzi izraisīja ne vien nekustamā īpašuma un kreditēšanas tirgus buma sabrukums, bet arī Somijas tālaika nozīmīgākā eksporta partnera – PSRS – eksistences beigas.

Somijas toreizējā nacionālā valūta 90.gadu sākumā tika devalvēta divas reizes. Arī daudziem Somijas iedzīvotājiem bija kredīti ārvalstu valūtā, un viņu kredītu nodrošinājums tika vērtēts Somijas markās.

“80.gadu beigās Somijas bankām bija rīcības brīvība izsniegt kredītus un noteikt procentu likmes līmenī, kuru bankas uzskata par atbilstošu. Konkurences dēļ banku aizdevumu portfeļi palielinājās iepriekš nepieredzētā ātrumā. 1991.gadā, sabrūkot Somijas ekonomikai, arī valsts banku sektors sabruka iepriekš nepieredzētā ātrumā. Banku kredītu zaudējumi no 1991. līdz 1994.gadam bija desmit reizes lielāki nekā laikā no 1988. līdz 1991.gadam. Krīzes apmēru dēļ valstij vajadzēja glābt grūtībās nonākušo banku sektoru,” norāda Puolaka.

Krīzes ietekme uz Somijas sabiedrību bija ļoti liela – bezdarba līmenis 1994.gadā pārsniedza 20%, bankrotu skaits no 1990. līdz 1993.gadam trīskāršojās, un daudzi Somijas pilsoņi krīzes dēļ zaudēja savus mājokļus.

Šī situācija piespieda valsti īstenot ātrus un izlēmīgus pasākumus. Lai stabilizētu finanšu sektoru un novērstu pilnīgu kreditēšanas nozares sabrukumu, Somijas valdība 1992.gadā bankām piešķīra 1,2 miljardus eiro – sākotnēji konvertējama aizdevuma formā ar 0% likmi. Tika izveidots arī valsts finansēts valdības garantiju fonds ar mērķi atbalstīt krājbankas, no kurām daudzas vispirms tika konsolidētas, bet pēc tam sadalītas, to veselīgākās struktūrvienības pārdodot komercbankām. Kopējais banku atbalsta finansējums lēšams aptuveni desmit miljardu eiro apmērā, un lielākā daļa šā finansējuma tika piešķirta krājbanku nozarei.

Lai glābtu dzīvotspējīgos uzņēmumus, Somijā 1993.gadā tika pieņemts uzņēmumu restrukturizācijas likums. Lai ļautu privātpersonām tikt galā ar savu maksātnespēju, 1993.gadā tika pieņemts likums par privātpersonu parādsaistību dzēšanu. Šis likums paredzēja, ka parādos nokļuvušās personas, īpaši tās, kas parādos bija nokļuvušas citu personu aizdevumu garantēšanas dēļ, noteiktā laikā varēja atbrīvoties no saviem parādiem.

“Esmu saticis daudzus cilvēkus, kas 90.gadu sākumā nodarbojās ar uzņēmējdarbību. Liela daļa uzskata, ka krīzes ietekmē radās arī daudzi jauni uzņēmumi, īpaši informācijas tehnoloģiju sektorā, piemēram, “Nokia” apakšuzņēmēji. Daudziem inženieriem, kas krīzes dēļ zaudēja darbu, nebija citas izejas, kā sākt pašiem savu biznesu,” atceras eksperts.

Viņš uzsver, ka krīzes laikā sākt savu biznesu bez grūtībām nav iespējams, tāpēc ir nepieciešama valsts palīdzība. 90.gados Somija īstenoja dažādas programmas ar mērķi nodarbināt bezdarbniekus un pārkvalificēt strādājošos citu darbu veikšanai. Ļoti liela nozīme bija īpašai valstij piederošai finanšu institūcijai – Attīstības reģionu finanšu fondam, kurā strādājis arī Puolaka.

Šīs institūcijas mērķis bija sniegt aizdevumus un garantijas uzņēmumiem un uzņēmējiem, kas bija bāzēti Somijas ekonomiski problemātiskajos reģionos. Būtiska nozīme bija mikrokredītu programmai, un ar šo aizdevumu palīdzību tika sākti daudzi labi biznesi.

“Krīze patiesi ir pārmaiņu laiks, kurā iespējams sākt ko jaunu. Zinu, tas izklausās neīsti vai pārmēru optimistiski, īpaši patlaban Latvijas krīzes dēļ. Tomēr šobrīd vairāk par visu ir nepieciešami inovatīvi prāti un pozitīva domāšana,” uzsver “Sorainen” partneris.

Pārpublicēts no FinanceNet.lv

___

Papildus informācija angļu valodā: Bloombeg.com un IrishTimes.com.


Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.