Kas ir „Simboliskā politika”?

Simboliskā politika ir īpašs politiskās komunikācijas veids, kas tiek orientēts nevis uz problēmas racionālu apzināšanu, bet uz noturīgu vēlamas saturiskas nozīmes piesaisti politikas procesam ar vizuālu efektu inscenēšanas palīdzību. Simboliska politika nav vienkārši darbība ar politisku simbolu izmantošanu, bet politiska rīcība, kas pati pārtop simbolā. Šāds simbols pārveido politisko procesu izrādē, “šovā” (bieži vien bez jebkādas saistības ar reālo politisko procesu) un tikai inscenē to reālo rīcību, par kuras simbolu tas ir izvirzīts. Asimetriskas masu komunikācijas apstākļos politikas simboliskā inscenēšana rada par to mākslīgu un estētiski pievilcīgu priekšstatu, kas publikai šķiet daudz reālāks, kā īstenība.

Mūsdienu simboliskās politikas būtība izriet no publiskās varas demokrātiskas leģitimācijas sasaistes ar vizuālam komunikatīvām tehnoloģijām un politisko “zvaigzņu” radīšanu analoģiski, kā “šovbiznesā”. Rezultātā iegūst simbolisko politiku kā stratēģiskas komunikācijas formu, kas tiek mērķēta nevis uz izglītošanu un savstarpējo sapratni, bet uz veiklu un prasmīgu sabiedrības izjūtu un emociju maldināšanu, apkrāpšanu un izmantošanu viltus ilūziju radīšanā, lai iegūtu masveida piekrišanu un atbalstu varas politikai.

Simboliskā politika nav specifiski mūsdienīga, bet mūžīga politikas forma. Tomēr atšķirībā no iepriekšējiem laikiem, vara mūsdienās, kā arī protesti pret to, inscenē sevi ne tik daudz statuju, medaļu un gājienu veidā, kā ar foto un kino produkciju, presi, radio un televīziju. Ikdienišķā estētizācija ar masu informācijas līdzekļiem, preparētās, inscenētās informācijas lavīnveidīga straume noved pie simboliskās inscenēšanas pārveidošanos vienā no mūsdienu politiskās kultūras izšķirošiem faktoriem.

Politoloģijas literatūrā ir aprakstītas dažādas simboliskās politikas stratēģijas un formas. Piemēram, atšķir “simbolisko politiku no augšas” un “simbolisko politiku no apakšas”. Simboliskā politika, kas tiek realizēta no augšas, ir apzināta masu komunikācijas asimetrijas izmantošana no valsts varas puses, kad pilnvērtīga informācijas apmaina starp sabiedrības “augšām” un “apakšām” ir apgrūtināta vai vispār nav iespējama.

Simboliskā politika – tā nav tik daudz ļaunprātīga sabiedrības emocionālās apziņas maldināšana, kā masveida patēriņam sagatavots varai vēlamo ilūziju “gabalu” kopums, kas aizvieto pagājušo laiku lielās utopijas.

Simboliskā politikā no augšas” visbiežāk ir sastopamas šādas formas:

  1. Simboliskās akcijas. Tendenciozi sagrozījumi, kurus tās rada, nav ideoloģiski meli, tā kā tie nav adresēti prātiem, bet gan jūtu un emociju sfērai. Šajā nozīmē varas simboliskās akcijas ir ciniska komunikatīvās manipulācijas forma, kas tiek organizēta ar vizuālu ilūziju atražošanas tehnoloģiskiem paņēmieniem.
  2. Simboliska likumdošana. Arī tā rada ilūzijas par varas dziļi pārdomātu un apņēmīgu rīcību “ar stingru roku”, kāda faktiski nemaz nav iespējama, nav izdevīga vai ir lieka.
  3. Simboliskā personalizācija. Tā ir priekšstata par politiķa personību aizstāšana ar simbolisku “surogātu”, kas satur politiķim nepiemītošu politisku programmu vai politisku prātu un kvalifikāciju.
  4. Simboliskā ideoloģizācija. Tā ir fundamentālu ideoloģisku pretstatu inscenēšana tad, kad politiskajos pamatjautājumos sabiedrībā ir izveidojies stabils konsenss1 .

Simboliskā politika no apakšas” arī rada ilūziju, bet atšķirībā no “simboliskas politikas no augšas”, tā ne vienmēr definē savas ilūzijas kā realitāti, bet dažreiz izmanto sabiedrības uzmanības pievēršanai reālām, patiesām sociālpolitiskām problēmām. Viena no izplātītākajām simboliskas inscenēšanas formām no apakšas ir sabiedrisko likumu simboliska pārkāpšana (sabiedriskās nepakļaušanās akcijas).

Tomēr visos simboliskās politikas šķietamā izdevīguma gadījumos (piemēram, lai saglabātu sabiedrisko mieru), tā rada sociālpolitiskās atsvešināšanās draudus starp varu un sabiedrību. Jo lielāka plaisa ir starp varas iedomību un iedzīvotāju masas attieksmi pret šo varu, jo biežāk vara cenšas kompensēt savas leģitimitātes deficītu, organizējot politiskus šovus, izrādes un citus politiskās komunikācijas surogātus.


Ventspils augstākās izglītības atbalsta biedrība (informācija internetā)

No 2003.g. informatīvā biļetena Nr. 38/4 (.pdf datne).
Foto no www.pods.lv

  1. Vienprātība; vienošanās; vienbalsīgi pieņemts lēmums, kas tapis, nevienprātīgiem lēmējiem meklējot savstarpēju kompromisu iespējas. [Tezaurs.lv] []

  • Simboliskā politika ir, kad Satversmē ir rakstīts, ka vara pieder tautai, un ANO cilvēktiesības atļauj vārda brīvību, tomēr ikdienā mani izsauks uz pārrunām, ja nepatiks tas, ko es saku – tiešā vai metaforu veidā.
    http://rus.tvnet.lv/news/news/latvia/article.php?id=315769
    ============
    Veca politikas tehnika – runā pretēji tam, ko plāno darīt.
    Ja plāno karu, tad runā par miera “ieviešanu” tuvajos austrumos, ja plāno ekonomisko izlaupīšanu un sabrukumu, tad runā par treknajiem gadiem. Ja plāno atlaist skolotājus un samazināt skolas tad runā par skolotāju algu palielināšanu…

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.