A.Dzenis: ‘ «Ciānas Gudro protokoli» – mistifikācija vai drauds?’ (4/4)

Kaujaslauks – ekonomikas joma. Gudro izdomātās politekonomijas teorijas par valdnieku ir padarījušas kapitālu, līdz ar to politiskās un ekonomiskās norises ir savstarpēji cieši saistītas, un ar ekonomisku manipulāciju palīdzību viegli iespējams ietekmēt politiku.

Kā galveno priekšnoteikumu goju ekonomikas sagraušanai Gudrie min spēcīgas tieksmes pēc greznības attīstīšanu goju vidū, kas veicinās kapitāla bezjēdzīgu izšķērdēšanu. Gojus jānovirza uz rūpniecību un tirdzniecību, lai nācijas meklētu tikai pašlabumu, ieslīgtu savstarpējas konkurences cīņā un nepamanītu kopīgo ienaidnieku. Lai koncentrētu kapitālu Gudro rokās, jāizveido milzīgi monopoli, vispirms panākot kapitāla uzkrāšanas un plūsmas ierobežojumu likvidēšanu.

Par efektīvāko valstu pakļaušanas līdzekli Gudrie uzskata valstu ārējos aizņēmumus: «Ekonomiskās krīzes goju vidū esam veikuši ar naudas izņemšanu no apgrozības un valstu ārējiem aizņēmumiem. Saprātīgas nodokļu politikas vietā bezsmadzeņu goji piekrīt aizņēmumiem, kurus ar procentiem vienalga būs jāatdod no pavalstnieku kabatām. Īstais valsts valdītājs bija un ir valdības kreditors.» Ekonomiskie līgumi un parādu saistības veido tīmekli, ar kuru Gudrie ir saistījuši visas valdības, izliekoties par tādiem, kas rūpējas par valstu uzplaukumu un labklājību.

Nodokļus no nabagajiem Gudrie uzskata par revolūcijas sēklu un kaitējumu valstij, «kas zaudē lielo, dzenoties pēc sīkā.» Par valstij visizdevīgāko Gudrie atzīst progresīvo ienākuma nodokli, kas tiks ieviests arī Ciānas ķēniņa valstī.

Cīņa politiskajā un ekonomiskajā jomā, kas caurauž visu sabiedrību, kā arī kapitāla centralizēšana ir Ciānas ķēniņa valsts rašanās priekšnoteikums: «Saspringta cīņa par virsroku, triecieni ekonomiskajā dzīvē radīs un jau ir radījuši vīlušās, aukstas un bezsirdīgas sabiedrības. Šīs sabiedrības pilnībā novērsīsies no augstākās politikas un reliģijas. To vadītājs būs tikai aprēķins, respektīvi, zelts, kuru viņi dievinās to materiālo baudu dēļ, ko tas var sniegt. Lūk tad, nevis kalpošanas labajam dēļ, pat nevis sabiedrības dēļ, bet tikai naida pret priviliģētajiem dēļ goju zemākās klases sekos mums cīņā pret mūsu konkurentiem uz varu – goju inteliģentiem.»

Kad demokrātija kļūs absurda…

Demokrātiskā iekārta laika gaitā tiks diskreditēta, padarīta par smieklīgu un absurdu. Tas sabiedrībā izraisīs pilnīgu vienaldzību pret politiku – tāda ir Gudro plāna daļa, kuras īstenošanās ir skaidri vērojama mūsdienās. Mūsdienu sabiedrības politiskā pasivitāte ir krasā pretrunā ar demokrātijas jeb tautvaldības ideju.

Haotiskums, sarežģītība un pretrunas politikā izraisīs sabiedrības riebumu pret politiku kā tādu: «Lai sagrābtu savās rokās sabiedrisko domu, to jāapjucina, izraisot tik daudz pretrunīgu viedokļu no dažādām pusēm, kamēr goji apmaldīsies to labirintā un sapratīs, ka labāk ir būt bez jebkāda viedokļa politikas jautājumos, kas patiesībā sabiedrībai arī nav jāpārzina.»

Riebumu pret demokrātiju veicina likumdošana, kas tiek padarīta nesaprotama un pretrunīga ar birokrātu komentāru un skaidrojumu palīdzību: «Pāri pastāvošajiem likumiem, tos būtiski neizmainot, bet tikai izkropļojot ar pretrunīgiem izskaidrojumiem, esam radījuši kaut ko grandiozu rezultātu ziņā. Šie rezultāti pirmkārt izpaudās tādējādi, ka izskaidrojumi nomaskēja likumus, bet tad arī pavisam aizsedza tos no valdības skatieniem ar neiespējamību izprast tādu samudžinātu likumdošanu.»

Valdību nākšanu pie varas nosaka nevis tautas griba, bet Gudro rokās esošais visspēcīgais līdzeklis – nauda. Atbildīgos posteņus demokrātisko valstu valdībās Gudrie ir paredzējuši tautā nepopulārām personām, kuru pagātnē turklāt ir kāds neatklāts noziegums, lai nepaklausības gadījumā varētu piedraudēt ar tā publiskošanu. Neraugoties uz posteņu ļaunprātīgu izmantošanu savtīgās interesēs, demoralizētā tauta ciena šādus politiķus viņu veiklo blēdību dēļ: «Nelietīgi, nelietīgi, bet – cik veikli!»

Galvenās figūras Gudro kontrolētajās demokrātiskajās valstīs būs «valdības karikatūras» – no pūļa nākuši prezidenti – marionetes, kuru pagātne ir aptraipīta ar neatklātām tumšām lietām. Gudrie plānoja šiem ielikteņiem piešķirt tiesības pasludināt karastāvokli, vienlaicīgi līdz minimumam samazinot tautas pārstāvju skaitu parlamentos. Tas būs pārejas stāvoklis pirms Ciānas ķēniņa valstības nodibināšanas.

…nāks Ciānas Despota valstība

Viltus demokrātijas un nesaskaņu haosā turpināsies Ciānas Gudro veiktā pārvaldes un sabiedriskās domas kontroles centralizācija. Goju pūlis tiks mocīts ne tikai ar rasu, tautu un reliģiju konfliktiem, bet arī ar noziedzību, speciāli izraisītu badu un slimībām. Upuri no «lopu sēklas – goju» vidus netiks ņemti vērā.

Kad visatļautība un anarhija sasniegs savu kulmināciju, Gudrie nāks atklātībā kā pasaules glābēji no pašu izraisītajām nelaimēm: «Mūsu Patvaldnieka laiks pienāks, kad tautas, ko būs izmocījušas nebūšanas un mūsu sarīkotā valdītāju nepastāvība, kliegs «Novāciet viņus! Un dodiet mums vienu vispasaules valdnieku, kurš iznīcinās nesaskaņu cēloņus – robežas, reliģijas, valstu intereses, kurš dotu mums mieru, ko mums nespēj dot mūsu valdītāji un pārstāvji!» Tad Ciānas kēniņu labprātīgi ievēlēs vispasaules pūlis.

Ciānas ķēniņa vispasaules vara būs supertotalitārisms, kas izpaudīsies kā visu cilvēka dzīves sfēru regulēšana un kontrolēšana. Kontrolēšana tiks veikta, trešdaļai sabiedrības izsekojot pārējos un ziņojot par katru pretošanās pazīmi valdībai: «Tad spiegošana nebūs kauna, bet goda lieta, bet nepamatoti ziņojumi tiks stingri sodīti.» Īpaši stingri tiks kontrolēta administrācija, ierēdņi par nepakļaušanos vai nolaidību saņems bargus sodus. Visas slepenās biedrības tiks aizliegtas, pretinieki un noziedznieki tiks arestēti pie pirmajām aizdomām un sodīti ar nāvi. Lai attaisnotu policejiskās kontroles pastiprināšanu, tiks inscinēti nemieri.

Par savas valdības centru Gudrie bija iecerējuši Eiropu. Ciānas ķēniņu, kurš apvienos gan vispasaules laicīgo, gan garīgo varu, tauta redzēs kā gādīgu tēvu, kurš publiski uzstāsies tautas priekšā, nemanāmu slepeno aģentu ielenkts. Izglītības iestāžu programmās dominēs valdnieka personības kults un «nākotnes programma», kas nomainīs pagātnes izzināšanu.

Valdniekus un troņmantniekus sagatavos Ciānas Gudro elite – «daži Dāvida sēklas dzimtas locekļi», izraugoties tos nevis pēc izcelšanās, bet spējām: «Izraēļa ķēniņam jābūt nelokāmam, stingram līdz cietsirdībai, bezkaislīgam, it īpaši brīvam no saldkaisles, lai dzīvnieciskie instinkti nepakļautu viņa prātu. Valdniekam jābūt pilnīgi perfektam.» Ar šo «pārcilvēka» ideāla aprakstu arī beidzas atklātībā nonākušais Protokolu fragments.

Ciānas Gudro idejas dzīvo un uzvar!

Ja arī pieņem, ka Protokoli ir veikls safabricējums, tā autoram vajadzēja būt izcilam pravietim, jo Gudro ieceres 20. gadsimta gaitā ir īstenojušās un turpina īstenoties ar atbaidošu precizitāti. Nav īpaši jāiedziļinās pasaules politekonomiskajās un kultūras norisēs, lai to saprastu. Ekonomikas un politikas globalizācija, finanšu un politikas sviru nokļūšana neliela personu loka rokās, apziņas manipulācijas ar masu saziņas līdzekļu palīdzību, apzināti izprovocēti globāla mēroga kari, sabiedrības demoralizācija un interešu sašaurināšana līdz materiālo vajadzību apmierināšanai, nesaskaņas ne tikai tautu un reliģiju, bet arī vecuma grupu un dzimumu starpā, valstu ekonomiskās neatkarības zaudēšana un iekļaušana lielās politekonomiskās apvienībās ir tikai spilgtākie piemēri pasaules finansu elites varaskāres uzvaras gājienam. Pasaule jau ir piedzīvojusi divus Ciānas ķēniņa valstības dibināšanas mēģinājumus – staļinisko un hitlerisko totalitārismu. Tehnoloģiju attīstīšanās, ko pūlis uzskata par progresu, nav atrisinājusi nabadzības problēmu, toties ir paplašinājusi manipulāciju iespējas ar apziņu.

Vairāki slepeno organizāciju pētnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka reālā vara pasaulē ir koncentrējusies aptuveni 300 personu – pasaules finansu un politiskās elites – rokās. Šīs slepenās vispasaules valdības, kurā apvienojušās vairākas senās slepenās organizācijas, mērķis ir Jaunā Pasaules Kārtība – vara, kas ir identiska Gudro plānotajai Ciānas ķēniņa valstībai. Gan Pasaules Valdnieki, gan no viņiem atkarīgie sīkāka ranga politiķi stingri pieturas pie Ciānas Gudro pamatpostulāta: «Politikai nav nekā kopīga ar morāli».

1991. gada 11. septembrī ASV prezidents Dž. Bušs izteicās, ka karš pret Irāku tiek veikts ar mērķi nodibināt jaunu pasaules kārtību. Šim izteikumam reti kurš pievērsa uzmanību, tomēr notikumu tālākā attīstība liecina, ka iebrukums Irākā ir tikai sākums apzināti provocētai cīņai starp Rietumu un musulmaņu civilizāciju. Ciānas Gudro īstenotā konfliktu stratēģija līdz ar to iegūs globālus mērogus. Jau tagad ir skaidrs, ka «cīņas pret terorismu» aizsegā starptautisko apvienību biedriem iespējams gan pastiprināt policejisko kontroli pašu zemēs, gan uzbrukt jebkurai valstij, pasludinot to par «terorisma atbalstītāju». Starpcivilizāciju konflikts var izraisīt tāda mēroga ciešanas, ka globālo masu mediju apstrādātā pūļa apziņa būs gatava piedāvāt vispasaules valdnieka kroni «miera nesējam».

Protokolu ideju tālāka īstenošana rada nopietnus draudus gan individualitātes brīvībai, gan demokrātijai un cilvēcībai. Kā iespējams atbrīvoties no slepenās vispasaules valdības ietekmes?

Nenoliedzami, liela daļa tā saucamās sabiedrības masu kultūras un priekšmetu kulta ietekmē jau ir padarīta par vienaldzīgiem biorobotiem. Tiem, kuriem individuālā brīvība, miers un saskaņa vēl ir vērtība, jāielāgo, ka Ciānas Gudro panākumu vai neveiksmju atslēga ir iedarbošanās uz konkrētas personas morālajām vērtībām un tieksmēm. Ja cilvēks savu brīvību un garīgumu ir gatavs pārdot par sadzīves ērtībām, kā arī iespēju apmierināt varas, mantas un baudas kāri, tad Ciānas Gudro tīksmināšanās par «goju stulbumu» un līksmošana par Ciānas ķēniņa valstības tuvumu ir pamatota.

«Goji ir aunu bars, bet mēs viņiem esam vilki. Vai varat iedomāties, kas notiek, ja vilks iekļūst aitu kūtī?» vaicā Gudrie. Mums ir jāpavaicā sev, kas esam – auni vai tomēr brīvi cilvēki, dievišķas būtnes, kas spēj pašas veidot savu likteni, dzīvot mierā un saskaņā ar citu cilvēku brīvību?

Katram ir dota personiskās izvēles iespēja un prāts, lai prognozētu izvēles rezultātus.


Agris Dzenis
, brīvvēsturnieks
Pārpublicēts no www.latvietis.com

Viss raksts, kā arī tā lejuplādējamā versija pieejama šeit.


  • “1991. gada 11. septembrī ASV prezidents Dž. Bušs izteicās…”
    Datums tāds interesants, ne?

  • Reāla utpoija, kas praktiski ieviesta dzīvē. Ja kāds sasaista vārdu utopija ar neiespējamību, tad Gudries pierāda, ka VISS IR IEPĒJAMS?
    ======
    Ko es vēlos pateikt? Ja ir piepildījies tik idiotisk, pretīgs, zemisks, savtīgs un degradējošs plāns, tad kādu iemeslu dēļ lielisks plāns, kas nesīs labumu visai cilvēcei, varētu nepiepildīties.
    ——
    Ciānas Gudrie meklēja attaisnojumu tam, lai savu pretīģo plānu neieviestu? Nē. Tad kādēļ mēs meklējam attaisnojumus nedarīt kaut ko nozīmgi labu cilvēcei?

  • tomēr reizēm sāku aizdomāties – un ja nu tas viss tomēr ir uz labu?

    Viņi raksta savos protokolos:
    [[Mērķis attaisno līdzekļus -
    No ļaunuma, kuru mēs pagaidām esam spiesti nodarīt, dzims nesatricināma valdība, kura brīvības sašķobīto, regulāro tautas eksistences gājienu atkal atjaunos. Mērķis attaisno līdzekļus. Tāpēc savos plānos mēs veltīsim mazāku vērību labajam un tikumīgajam nekā vajadzīgajam un derīgajam.]]

    Es lasu un redzu, ka tiek atzīts – tiek nodarīts ļaunums, ka tiek pateikts – pagaidām esam spiesti. Viņi atzīst, ka tie ir ļauni līdzekļi, lai panāktu cēlu? mērķi.

    Un tagad paskaidrojiet man, kas tieši slikts būs, ja pasauli sāks pārvaldīt gudrs, bezkaislīgs un stingrs valdnieks, kurš – jā, būs despots – bet stingri kontrolēs “masas”, kuras patiesībā ir tik viegli sakūdīt uz muļķībām. Cilvēki taču ir tik vāji, viņi nespēj domāt tālāk par savu paša labumu, bet mums kā cilvēcei sen jau bija jāsāk domāt par cilvēka sugas izdzīvošanu. Mēs taču patiešām varam noslīkt paši savos mēslos (atvainojos). Lai mēs varētu sākt ieviest jaunizgudrotās tehnoloģijas (piem. Tesla), tās ir stingri jākontrolē pasaules līmenī, jo ar šīm tehnoloģijām viens pats cilvēks varēs “uzlaist gaisā” zemeslodi. Bet bez šīm tehnoloģijām mēs savā attīstībā stāvēsim uz vietas…

    Tomēr ir viens ‘bet’ – vai plāns padarīt cilvēkus nedomājošus ir īstermiņa vai ilgtermiņa? Jo, ja turpināsies masu indēšana (ĢMO,medikamenti,pārtikas piedevas) un garīga notrulināšana, tad cilvēce tiešām var palikt lopiska. Tad šī plāna virsuzdevums patiesībā ir savas sugas (“gudro asiņu”) nodrošināšana ar teritoriju “Zeme” un citu sugu iznīcināšana. Kas ir primitīvi. Tad tiešām jāsāk šaubīties, vai vispār pastāv kaut kas garīgs uz šīs pasaules?

  • Interesanti gan zināt, kāds varētu būt mērķis, ja līdzekļi ir šādi, respektīvi, sabiedrība tiek
    - šķelta visos iespējamos veidos un savstarpēji naidota,
    - debilizēta ar izglītības sistēmu, masu medijiem, perversiju kultivēšanu,
    - nogalināta ar atkarībām, vakcīnām, pārtikai līdzīgiem produktiem, ĢMO, medikamentiem,
    - izverdzināta, pūlim ieprogrammējot viltus vērtības, pēc kuriem tas dzenoties, raujas pie drukātiem papīriņiem (nu jau tikai cipariem datorsistēmā),
    - tautu kultūras un dzīvesziņas iznīcinātas, sajauktas vienā lielā patērētāju masā,
    - baidīta ar terorismu, lai gan milzumgarš ir drošībnieku organizāto teroraktu saraksts (nemaz nerunājot par “legālajiem” citu valstu iekarojumiem)
    - ieviestas modernās tehnoloģijas, ar kurām pūli var kontrolēt (un kontrolē) – telefonu sarunas, atrašanās vieta, banku konti utt. Izpētot biorobota ikdienas ritumu un izanalizējot informāciju, ko šis meklē internetā, iespējams ar augstu precizitāti modelēt tā (nevis “viņa”) potenciālo rīcību pie noteiktiem kairinājumiem, kas tiek padoti pūlim…

    Vai ir vēl kādi jautājumi, ņemot vērā, ka politiskā vara tiek centralizēta nu jau kontinentu līmenī?

  • Jautājumu nav. Obama saņem Nobela miera prēmiju, visi, kam IQ ir virs 15 pat to smejas, tiem, kam virs 150 zina, kas būs tālāk, tomēr karavāna turpina ceļu.
    ========
    tas nozīmē, ka viss kārtībā, jo, ja nebūtu, tad cilvēki izbeigtu uzturēt sistēmu.

  • Mums lielākoties pieejama (tiek dota) informācija par negatīvajiem procesiem. Enerģētiskajā plānā tas darbojas tādējādi, ka cilvēkam negativitāte samazina enerģijas apmaiņu, kā rezultātā tas nespēj adekvāti reaģēt uz apkārtnes procesiem, jo kāda no iekšējām sistēmām pārstāj strādāt korekti.
    Patiesība ir tāda, ka līdzsvara nodrošināšanai strādā arī altruistiski orientēti indivīdi. Dažkārt mēs sūrojamies, ka to LABO nevienam īsti nevajag – ka tas ir piesmiets un aizmirsts. Tā gluži nav. Katrs pie sevis būsim ievērojuši, ka dziļi sirdī ir vīzija par saskanīgu līdzdzīvošanu, taču… Šis “taču” rodas no prāta, kas ikdienā ir pietiekami skaļš, lai sirdi mēs nedzirdētu. Jo pareizi vienā TF diskusijā tika atzīmēts, ka nu jau principā visi esam gatavi ņemt pretī visu, ko piedāvā PIEDĀVĀTĀJI. Jo galvā perfekti funkcionē ieliktā programma: “Mēs to jau sen bijām pelnījuši”. Šī programma darbojas vienkārši ideāli – patērētāju bari pat pieprasa arvien jaunākus un apburošākus preču modeļus… …
    Ja Latvijā sistemātiski strādātu pie tā, ka par vērtīgu, derīgu un svarīgu uzskatāma ieklausīšanās savā ķermenī un iekšējā relaksācijas procesa vērošana, notiktu lielas lietas. Kā vēsta Austrumu gudrība: “Atslābināšanās ir dzīvība, sasprindzinājums – nāve”.
    Taču, lai izkļūtu no “gudro” lamatām, ir daudz kas jāupurē. Upurim gatavs ir tas, kurš izprot iespējamā ieguvuma un reālā zaudējuma vērtības attiecību.

  • Piekrītu Mārim, izņemot pēdējo teikumu. Garīgi attīstīts cilvēks nekādas attiecības nekalkulēs. viņš to vienkārši zinās.
    Ja runā par Obamu, te viens īss Dmitrija Orlova gabals angļu valodā:
    I’ve said it here before: Obama is the new Gorbachev, the smiling face behind the crumbling imperial façade, the personable, non-threatening loser. Gorbachev got his Nobel Consolation Prize in October 1990; a little less than a year later the USSR was no more and he was unemployed.

    In awarding him the Peace Prize, the Nobel committee actually did some good: by reaffirming his legitimacy as a leader, it helped to weaken the hand of the conservative forces within Russia, which later staged an unsuccessful coup in an effort to reclaim control of the dissolving empire.

    Gorbachev certainly deserves credit for making sure that the USSR disintegrated with a whimper and not a bang. May Barak Obama be just as successful in completing the dissolution of the USA, quietly and without any undue bloodshed. Moving forward, I wish him a long and happy unemployment.

  • Līdz garīgi attīstītiem mums [vairumam] vēl jāčāpo… Domāta ir stadija, kad nepieciešamība [pēc kaut kā cildenāka] tikai sāk iekšēji formēties. Šis pelavu sijāšanas posms ir noteicošais, jo ar to atnāk īstā zināšana par LABUMU. Jau ar to vien cilvēks iegūst spēcīgu imunitāti pret Gudro kārdinājumiem.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.