A.Dzenis: ‘ «Ciānas Gudro protokoli» – mistifikācija vai drauds?’ (3/4)

Devīze – spēks un liekulība. Kā jau tika minēts, Protokolos paustās Gudro ideoloģijas galvenā iezīme ir vairumam slepeno organizāciju raksturīgā augstprātīgā un nicinošā attieksme pret organizācijai nepiederošajiem. Gudrie sevi uzskata par dievišķiem izredzētajiem pasaules pārvaldīšanai, bet gojus – par lopiskiem radījumiem, kurus drīkst izmantot, ignorējot jebkādas morāles normas, un iznīcināt, ja goji kļūst izredzētajiem lieki vai traucējoši: «Nāve ir katra neizbēgams gals. Labāk šo galu tuvināt tiem, kas traucē mūsu lietai.»

Savā darbībā Gudrie vadās pēc pamatpostulāta: cilvēku ar ļauniem instinktiem ir vairāk nekā labo, tādēļ labākus rezultātus viņu pārvaldīšanā var gūt ar vardarbību un iebiedēšanu, nevis akadēmiskiem spriedelējumiem. Katrs cilvēks tiecas pēc varas, un cilvēkus var pārvaldīt tikai ar rupja spēka palīdzību: «Politikai nav nekā kopīga ar morāli. Tam, kurš grib valdīt, jāpielieto gan viltība, gan liekulība.» Kamēr Gudro vara vēl nav sasniegusi tādu ietekmi, lai īstenotu atklātu teroru, manipulācijās ar goju sabiedrību jāpielieto viltība un liekulība: «Mūsu vara mūsdienās, kad šķobās visas valdības, būs neuzvarama, jo tā būs neredzama līdz laikam, kad nostiprināsies tādā mērā, ka tai nespēs kaitēt nekāda viltība.»

Manipulācijām vislabāk pakļaujas pūlis, tāpēc Gudrie vislielāko uzmanību velta pūļa izveidošanai. Kā Gudrie atzīst, šis uzdevums lielā mērā jau ir paveikts: «Politiskā brīvība ir tikai ideja, nevis fakts, taču šo ideju var pielietot, lai piesaistītu masas. Šo uzdevumu atvieglina pretinieka saindēšana ar šo pašu ideju, tā dēvēto liberālismu.» «Brīvības ideja ir neīstenojama, jo neviens neprot to lietot mēreni. Atliek tikai tautai uz kādu laiku piešķirt pašpārvaldes tiesības, lai tās pārvērstos par izlaidību.»

Manipulēt ar pūli, kas seko vairākumam vai daiļrunīgākajiem oratoriem, ir ļoti vienkārši: «Katrs pūļa lēmums ir atkarīgs no nejauša vai inspirēta vairākuma, kurš, nezinot politikas noslēpumus, pieņem absurdus lēmumus, kas rada anarhijas iedīgļus pārvaldē.»

Turoties pie postulāta, ka brīvība un vienlīdzība ir tikai fikcijas, Gudrie tomēr atzīst, ka arī brīvība varētu būt nekaitīga un pastāvēt valstī, nekaitējot tautu labklājībai, ja tā balstītos uz ticības Dievam principiem, uz cilvēces brālību ārpus domas par vienlīdzību, kura ir pretrunā pašiem radīšanas pamatiem, kas nosaka pakļautību. Ar tādu ticību tautu varētu vadīt draudžu gādība, un tā mierīgi un pazemīgi ietu zem sava garīgā gana rokas, pakļaujoties Dieva kārtībai zemes virsū. Lūk, kāpēc mums ir nepieciešams sagraut ticību, izraut no goju mutēm pašu Dievības un Gara principu, un visu nomainīt ar aprēķinu un materiālajām vajadzībām.»

Kā galveno panākumu cīņā pret reliģiju Gudrie atzīmēja goju garīdzniecības nomelnošanu tādā mērā, ka tās ietekme uz tautu kritās ar katru dienu. Par vienu no saviem galvenajiem konkurentiem cīņā par varu viņi atzīst pāvesta galmu, uz kuru plānots vērst pūļa uzbrukumu, vēlāk uzstājoties kā pāvesta varas glābējiem un iefiltrējoties galmā, tādējādi sadragājot tā spēku.

Maigais apziņas terors

Ciānas gudrie bez mazākajām šaubām apgalvo, ka galvenais manipulāciju līdzeklis – nauda ir viņu rokās. Tas atbilst 19. gadsimta beigu un vēlāku laiku situācijai, kad banku apvienības un ražošanas tresti spēja ietekmēt politekonomiskās norises visā pasaulē: «Uz dabiskās un dzimtu aristokrātijas drupām mēs uzcēlām savas inteliģences aristokrātiju, pirmām kārtām, naudas aristokrātiju.» Valsts mehānismu virza viens dzinējs – zelts; arī šo faktu Gudrie konstatē jau kā spēkā esošu.

Viņi pasludina: «Prese un zelts ir mūsu rokās». Nauda sniedz iespēju kontrolēt masu saziņas līdzekļus, un līdz ar to – arī sabiedrisko domu. Gudrie pamatoti konstatē, ka tauta akli tic drukātajam vārdam, un visdažādāko novirzienu preses izdevumu pārvaldīšana ne tikai ļauj uzzināt sabiedriskās domas noskaņu, bet arī virzīt to sev vēlamā gultnē. Vienlaikus Gudrie bija ieplānojuši slēpto cenzūru, nepieļaujot sev nevēlamu ziņu nokļūšanu masu saziņas līdzekļos.

Nozīmīgākā Gudro manipulāciju panākumu atslēga ir iedarbošanās uz cilvēku apziņu, ierosinot un izmantojot zemiskākās cilvēku jūtas: «Kontaktējoties ar cilvēkiem, kas mums vajadzīgi, mēs vienmēr esam iedarbojušies uz cilvēka prāta vissmalkākajām stīgām – aprēķinu, alkatību, materiālo vajadzību nepiesātināmību, bet katra no minētajām cilvēku vājībām, to atsevišķi ņemot, ir spējīga nokaut iniciatīvu, nododot ļaužu gribu viņu darbības pircēja rīcībā.»

Gudrie atzīst, ka gan materiālā progresa ideja, gan darvinisms, marksisms un nīčeānisms ir viņu speciāli radīti, lai sagrautu goju prātus un rosinātu sacelties pret dabisko kārtību. Savukārt speciāli kultivētā greznības kāre un dažādas baudas grauj goju spēku.

Progress, kā atzīst Gudrie, ir melīga ideja, kas «kalpo patiesības aizmiglošanai, kuru nezina neviens, izņemot mūs.»

Gudrie vairākkārt uzsver, ka iefiltrēšanos politiskajās, ekonomiskajās un akadēmiskajās aprindās viņi īsteno ar masonu ložu palīdzību. Ložu īsteno vadību un mērķus pārzina tikai masonu augstākās pakāpes, kas atrodas pilnīgā Gudro kontrolē. Zemāko pakāpju masoni akli pakļaujas hierarhijas virsotnei, ticēdami, ka darbojas cilvēces apgaismības un progresa vārdā, vai arī ložās sev gūstot ārišķīgu godu un atzinību. Kad «redzamā masonērija» Gudrajiem vairs nebūs vajadzīga, tā tiks iznīcināta, pieviltos masonus meistarīgi noindējot vai inficējot ar nāvējošām slimībām.

Galvenais ienaidnieks – individualitāte

Tā kā Gudro plānu īstenošanas priekšnoteikums ir sabiedrības padarīšana par pūli, viņi atzīst, ka nav nekā bīstamāka par personisko iniciatīvu: «Mums jāvirza goju sabiedrību izglītība tā, lai katras darbības, kur vajadzīga iniciatīva, priekšā viņiem bezcerīgā bezspēcībā nolaistos rokas.»

Individualitāti visefektīvāk nomāc kolektīvisma ideja: «Mēs gojus esam uzsēdinājuši uz sapņa par cilvēka individualitātes iekļaušanos simboliskā kolektīvisma vienībā, zirdziņa. Viņi vēl nav sapratuši un nesapratīs, ka šis zirdziņš ir galvenā dabas likuma klaja pārkāpšana, kas kopš paša pasaules sākuma ir radījis vienību, kas nelīdzinās citām, tieši individualitātes nolūkā.»

Galvenais ierocis – pūļa skaudība un naids

Gudro politisko panākumu ķīla ir pastāvīgs nemiers un naids, kas tiek radīti un uzturēti gan šķiru, gan valstu un tautu starpā. Ar visdažādākā mēroga konfliktiem goji tiek sašķelti un novājināti. Ciānas Gudro cīņa par vispasaules varu ir visasiņainākā, kādu pieredzējusi pasaule, tomēr tā tiek izcīnīta vienīgi ar goju rokām.

Eiropas monarhijās tika īstenota valdnieka atšķelšana no tautas ar korumpētu ierēdņu palīdzību: «Valdnieku aizsedz viņa pārstāvji, kas muļķo tautu, aizraujoties ar savu nekontrolējamo un bezatbildīgo varu. Valdnieki, kuriem laupīta pieeja tautai, vairs nevar ar to vienoties.» Līdz ar to strauji zuda valdnieku autoritāte tautās, kas savukārt radīja priekšnoteikumus revolūcijām un valsts apvērsumiem.

Tanī pašā laikā ar ekonomisku manipulāciju palīdzību sabiedrība tika sašķelta savstarpēji naidīgās šķirās: daudzos nabadzīgos proletāriešos un nedaudzos bagātos uzņēmējos: «Nabadzība tautu ir piekalusi smagam darbam spēcīgāk nekā verdzība un dzimtbūšana. No nabadzības nav iespējams atrauties.» Nabadzībā slīgstošais strādnieku pūlis, kurā tiek kultivēts naids un skaudība pret bagātajiem, bija Gudro karaspēks cīņā pret monarhijām: «Mēs izliksimies par strādnieku glābēju no nabadzības, kad piedāvāsim viņam stāties mūsu karapulkā – sociālistu, anarhistu, komunāru rindās.» «Ar nabadzību un skaudīgu naidu, kas rodas no tās, mēs virzām pūļus un ar viņu rokām aizmēžam tos, kas mums traucē.» «Ar zelta palīdzību izraisījuši vispārēju ekonomisku krīzi, mēs izmetīsim ielās strādnieku pūļus vienlaicīgi visā Eiropā. Šie pūļi ar baudu metīsies izliet asinis tiem, kurus viņi savā tumsonībā apskauž kopš bērnības, un kuru mantu viņi tad varēs laupīt.»

Monarhiju sagraušana un valsts iekārtu nomaiņa uz tā dēvēto demokrātismu un liberālismu tomēr nenesīs gaidīto uzplaukumu un saskaņu. Saskaņā ar Gudro nodomiem, demokrātija tikai padziļinās šķelšanos sabiedrībā: «Partiju sašķeltība tās visas ir nodevusi mūsu rīcībā, jo tām, lai vestu sāncensīgo cīņu, vajadzīga nauda, bet tā visa ir mūsu rokās.»

Goju vairākumam smags darbs kā dzīves nepieciešamība pastāvēs arī demokrātiskajās un liberālajās sabiedrībās. Gan darbs, gan piedāvātās izklaides un kaislības novirzīs goju uzmanību no Gudro politiskajām intrigām.

Ja kāda valsts izrādītu pretestību Gudro plāniem, viņu arsenālā paredzēts izprovocēts karš no kaimiņvalstu puses. «Bet, ja arī kaimiņi noskaņoti pret mums, jādod pretspars ar vispārēju karu.»

Vispārēja naida un nesaskaņu sistēmā iekļausies arī antisemītisms, kas, kā ciniski apgalvo Gudrie, «ir radīts pēc mūsu vajadzības un rīkojuma, jo tas nepieciešams mūsu mazāko brāļu pārvaldīšanai.»


Agris Dzenis
, brīvvēsturnieks
Pārpublicēts no www.latvietis.com

Viss raksts, kā arī tā lejuplādējamā versija pieejama šeit.


  • Saistība ar tēmu nav tieša, tomēr te interesantas detaļas par Parex pārņemšanu:
    http://zinas.nra.lv/ekonomika/latvija/3569-valsts-kontrole-latvijas-banka-deva-simtus-miljonu-parex-pirms-parnemsanas.htm

  • Viena laba ideja, kas var palīdzēt izrauties no manipulētāju uzspiestajiem stereotipiem:
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=27117365

  • Sveiki!

    “Lielā māksla pakļaut cilvēkus slēpjas mākā izmantot to
    labās īpašības.”
    M.

  • Mārtiņ Sjantaz, no kurienes tas citāts?

  • Autors labi aprakstījis manipulatoru paņēmienus. Tas jāņem vērā – ienaidnieks jāpazīst.
    Taču labu pretindi manipulācijām, manuprāt, sniedz Gandijs un līdzīgu skolotāju mācības.

  • Mārtiņš diezgan precīzi uzrakstīja. Vēl nedaudz papildināšu. Šo slepeno (pusslepeno) organizāciju liela bīstamība ir iekš tā, ka zemākos līmeņos esoši cilvēki visbiežāk darbojas pēc vislabākās sirdsapziņas, bet viņiem ir liegta tā informācija, ko zina augstākie līmeņi. “Apakšas” pat nenojauš, kādi ir pašu “augšu” patiesie mērķi. Ja zinātu, tad viņi bēgtu no šīm struktūrām. Tas ir līdzīgi kā, kad tu atrodies prāmī, uz kura dari labus un cēlus darbus, bet pat nenojaut, ka uz priekšpēdējā klāja atrodas kontrabanda (ieroči) un konteineros ieslēgti bēgļi. To nezina ne oficianti un pat ne kapteinis, jo viņš taču dara savu darbu pēc labākās pārliecības.. Bet (netieši) ar kapteiņa līdzdalību tiek veikti “velnišķīgi” darbi, par kuriem zina “kāds”…, kuram ir informācija, kurš prot izmantot situāciju savās interesēs.
    Ir ļoti interesanti pētīt, kā viņi panāk, ka viss tiek izdarīts ar citu rokām. Un tā gadu simtus…

  • Pateeree, pateeree, peerc, skaties TV, lasi aviizes, juuties suudiigi – taadeelj ej iepeercies, peerc, peerc, peerc, teeree, teeree, tu esi brrivs, viss ir kaartiibaa, ja sev nepatiic, ej iepeercies, skaties TV, skaites, skaties, straadaa, straadaa, straadaa, tu neesi vergs – tu esi briivs, viss kaartiibaa, terorisms, Cuuku gripa, kriize, baidies, viss kaartiibaa, ja teeree…

  • Jāni, Tu to iztēlojies tā, it kā tiem apakšā nemaz nebūtu ne smadzeņu, ne intuīcijas. Un pa kuru laiku tad šie nezinīši tā transformējas, nokļūstot tuvāk augšai? Vai kā tā lēni uzvārītā varde?

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.