“ĢMO mīti un fakti” – jauna, uzlabota, papildināta versija

Biedrība “Zemes draugi” nākusi klajā ar informatīvi izglītojošu materiālu “ĢMO mīti un fakti”. Šobrīd šis ir izsmeļošākais un kvalitatīvākais publiski pieejamais informācijas apkopojums par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) tēmu latviešu valodā, kurā ietverts vairāku desmitu neatkarīgo zinātnisko pētījumu saraksts un pievienotas atsauces. Atspēkoti astoņi ar ĢMO saistīti mīti.


I Mīts: ĢMO ir risinājums globālajai pārtikas krīzei un badam attīstības valstīs

  1. fakts: Starptautiskais lauksaimniecības novērtējums iesaka atteikties no ĢM kultūraugiem
  2. fakts: Biotehnoloģiju kompānijas izmanto pārtikas krīzi ĢMO propagandēšanai
  3. fakts: Lielāko daļu ĢM kultūraugu izlieto lopbarībā un biodegvielā pasaules attīstītajās valstīs
  4. fakts: ĢM kultūraugu audzēšana pasliktina vietējo pārtikas apgādi

II Mīts: ĢM pārtika un lopbarība ir veselībai droša

  1. fakts: Zinātnieki un ārsti visā pasaulē brīdina par ĢMO bīstamību un aicina aizliegt ĢM pārtiku
  2. fakts: ĢMO riska novērtējumus veic vai pasūta pašas biotehnoloģiju kompānijas, tās neļauj veikt neatkarīgus pētījumus
  3. fakts: Daudzi neatkarīgie zinātniskie pētījumi pierāda ĢMO graujošo ietekmi uz dzīviem organismiem
  4. fakts: ĢM kultūraugus un pārtiku saista ar alerģiju palielināšanos
  5. fakts: ĢM gēni no pārtikas var nonākt organismā

III Mīts: Ģenētiski modificētus kultūraugus audzēt ir ekonomiski izdevīgāk

  1. fakts: ĢM kultūraugiem nepieciešams arvien vairāk pesticīdu
  2. fakts: ĢM sēklas ir gandrīz divas reizes dārgākas, un to cena turpina pieaugt
  3. fakts: ĢM kultūraugu sēklas ir jāpērk katru gadu no jauna

IV Mīts: Ģenētiski modificēti kultūraugi ir ražīgāki

  1. fakts: Vēl neviens kultūraugs nav ģenētiski modificēts, lai dotu lielāku ražu
  2. fakts: Dati neapliecina ĢM kultūraugu ražas palielināšanos, uzlabojot nezāļu un kaitēkļu kontroli

V Mīts: ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās

  1. fakts: Eiropā ĢM kultūraugu audzēšana samazinās
  2. fakts: Vēl joprojām ir tikai daži kultūraugi, kuru audzēšana koncentrēta dažās valstīs
  3. fakts: Eiropā pieaug no ĢMO brīvo reģionu skaits

VI Mīts: ĢM kultūraugi var līdzāspastāvēt konvencionālajiem un bioloģiskajiem

  1. fakts: Fiksēti jau daudzi gadījumi, kad notikusi piesārņošanās ar ĢMO
  2. fakts: Latvijā ĢM kultūraugu audzēšana radītu zaudējumus vismaz 15 miljonu latu apmērā

VII Mīts: Ģenētiskā modificēšana ir tradicionālo selekcijas metožu turpinājums, un tā ir droša

  1. fakts: Ģenētiskā modificēšana ir gēnu mākslīga pārveidošana
  2. fakts: Netiek pētīta ĢMO ietekme ilgtermiņā

VIII Mīts: Lielajiem putnu un cūkas gaļas ražotājiem Latvijā nav pieejamu alternatīvu ĢM sojai lopbarībā

  1. fakts: Eiropai ir pieejama sertificēta lopbarība, kas nesatur ĢMO
  2. fakts: Lai gan pagaidām nemodificētās sojas lopbarība ir dārgāka, galaproduktu tā sadārdzinātu nebūtiski
  3. fakts: Soju lopbarībā var aizvietot ar citiem olbaltumvielu avotiem

Neatkarīgo zinātnisko pētījumu saraksts

Galvenie izmantotie avoti

Atsauces


* * *

“ĢMO mīti un fakti” lejuplādējams lejuplādējams šeit un www.zemesdraugi.lv (.pdf datne – 13MB).


Iesūtīja Inese


  • Daudziem nav skaidrs, kas īsti ir ĢMO. Pēc dažādām pieejamām informācijām to raksturo, kā ļoti kaitīgu, indīgu produkciju. Tie kas nedaudz pārzin fizioloģiju un ģenētiku saprot, ka ģenētiski izmainīts organisms pats par sevi nesatur kaitīgas vielas, tiek izmainīts tikai tā ģenētiskais kods. Jebkuri organismi nonākot vēderā (grmošanas sistēmā) tiek sadalīti par sastāvdaļām un nav iespējama cilvēku saindēšanās vai nez kāda cita ietekme.
    Kaitniecību un draudus rada apstāklis, ja šo organismu, kurš ieguvis kādas papildus īpašības, apstrādā ar pesticīdiem, kuri tad gan var nokļūt organismā un kaitēt.
    Patiesībā liela dalā ĢMO virzienu ir ar centieniem samazināt pesticīdu izmantošanu, līdz ar to izmaksas un kaitējumu cilvēkiem un videi. Piemēram: pastiprināta noturība pret kādām slimībām – šajā gadījumā mazāk jālieto kaitīgie pesticīdi, lai šīs slimības apkarotu. Tā par ir pret dažādiem kukaiņiem un citiem ārējās vides faktoriem.
    Viens no populārākajiem virzieniem ir tā saucamais “Roundup ready” līnijas. Šie kultūraugi neaiziet bojā tos apstrādājot ar vispārējas iedarbības herbicīdu, bet visas nezāles gan. Tas ir lēts un videi mažāk kaitīgs paņēmiens, jo lai piemēram rapsī un kukurūzā apkarotu nezāles ir jāizmanto dārgi un videi īpaši kaitīgi pesticīdi. Pie tam pašreiz notiek process, kad ES tiek virzīti uz aizliegšanu 50 – 80% no pašreiz izmantotajiem pesticīdiem. It kā jau labi – produkti būs mazāk saindēti, bet kurš pirks tārbu sagrauztus kāpostus un iepuvušus tomātus? Graudi sapelēs uz lauka, kartupelis sapūs pa ceļam uz veikalu. Puvju, pelējuma un citu sēņu izraisītie toksīni ir daudzreiz kaitīgāki par šiem pesticīdiem.
    Es neizstāvu ĢMO ieviešanu, bet vēlos lai tie, kas pret to vai par to iestājas, tomēr saprot ko tas īsti nozīmē.

  • no Kristiana Velo lekcijas:

    Gadijās, ka es iznīcināju kādu ģēnu, kas noderīgs sēnes vielamiņai. Es biju izņēmis kādu strādnieku no alkohola izjaukšanas līnijas un mana sēne bija palikusi sterīla. To es nejauši ievēroju. Mans students gribēja to krustot ar kādu citu, bet redz, ka tas nav iespējams, – sēne ir sterīla! Tad, protams, šodien es pētu saites, kas savieno vairošanos un alkoholu. Skaidrs, ka mēs netiekam galā ar visiem ģenētiskās modifikācijas apgalvojumiem. Pirmajiem milzīgajiem lašiem, ko cilvēki izveidoja, bija nenormālas galvas. Ir jēdziens kā sastāva līdzvērtība, kas saka, GMO atšķiras no dabiska organisma tikai ar transģēnu raksturu. Tātad transģēniskais lasis atšķirtos no dabīgā tikai ar savu lielumu. Bet viņam taču bija deformēta galva! Zivju pārdevējs bļauj, ka neviens nemūžam negribēs tādu likt skatlogā. Kas vainas? Vai jāliek ar galvu, vajag tikai likt filejas skatlogā!!!

    Es uzskatu, ka GMO ir ģenētiski monstri, kuri tiek izplatīti dabā, jo tie netiek pārvaldīti nemaz vai ļoti maz. Tie mums tiek uzspiesti un tiešām ir runa par GMO uzspiešanu visai planētai. Tā ir pretzinātniska un antidemokrātiska darbība. Pretizinātniska tādēļ, ka, piemēram, ja zinātnieks sāk pētīt pirāli un to, kā izvairīties no tās uzbrukumiem kukurūzai, zinātniekam tas ir izsmeļams temats pats par sevi un viņa pienākums ir priekšstatīt visas iespējas. Starp tām transģenēzi, protams, bet ir arī citas. Turklāt ir jāizpēta ražošanas veids un iespējamais risks, tas jāsalīdzināms risks, ir jāizvērtē citas iespējas.

    Vai var panākt to pašu rezultātu bez riska? Un ja sistemātiski uzstādītu šo iepēju jautājumus, ieraudzītu, ka tranģenēse zemkopībā ir kā ceļamkrāns, lai pārvietotu smilšu graudu. Un kad es saku, ka demokrātija te tiek izsmieta, tas nozīmē, ka minimālais, kas būtu jādara diskutējot par alternatīvām zemkopībā, ir par šiem jautājumiem konsultēties ar zemniekiem. Un par pārtikas ražošanas jautājumos sarunāties ar vides aizsardzības apvienībām, patērētāju apvienībām utt. Bet pagaidām sarunas noris tikai starp zinātniekiem, kuri ļaužu kopienu noliek fakta priekšā. Un ja šodien mūsu planēta jau ir kā liela mizkaste, tas nenozīmē, ka to drīkst vēl pārveidot par laboratorijas pētijumu galdu.

  • Piekrītu, ja kaut kas noiet šķībi šajā procesā sekas var būt neprognozējamas. Ja šādi organismi nokļūst ārpus kontroles un sāk krustoties nez ar ko brīvā dabā, tad rezultāts nav paredzams. Var parādīties mutācijas un nekontrolējami mutanti. Kāmēr tas notiek labaratorijās viss ir droši, bet kas notiks dabā piemēram pēc 5 paaudzēm – nezina neviens.

  • bet ar ĢMO nevar veidot seeklas, graudaugi ir neaugliigi.
    bet ja saak krustoties un inficee visus graudaugus un peec vairaak paaudzeem visa seekla var buut atkariiga tikai no ĢMO seeklas razhotaaja.

  • GMO un ar to saistītās tehnoloģijas ir lēnas iedarbības masu iznīcināšanas ierocis. Ja to savlaicīgi neapstādinās un neaizliegs, tad vienudien varat sagaidīt kad pirksiet graudus uz VIENU ražu, jo iegūtie graudi būs neauglīgi.

    Sēklu kontrolē == pasaules kontrole.

  • Ģenētiski modificēta lauvmutīte- pagājušo gadu bija rozā, šogad sēklaudži ir dzelteni, balti un rozā. Krese- sēklas krūmu kresei, bet augs uzkāpa pa sienu. Šogad- veiksmīgi aug krūmā. Ģenētika…

  • Interesanti, ka 1999.gada Latvijas “Labas lauksaimniecības prakses nosacījumos” bija norādīts sekojošais:

    “Dzīvnieka veselību, produkcijas kvalitāti un produkcijas patērētāja veselību ietekmē:

    *augšanas stimulatoru un antibiotiku lietošana;
    *nelabvēlīgi dzīvnieku labturības apstākļi un to izraisītie draudi dzīvnieku veselībai;
    *pārtikas kvalitāte kā ražotāja un patērētāja mijiedarbības faktors;
    *ģenētiski modificētu organismu lietošana lauksaimniecībā”

    Savukārt jaunajā versijā nedz par stimulatoru un antibiotiku, nedz par ĢMO lietošanas kaitīgumu neko nepamanīju.

  • Par to, kādā veidā atbalstam pasaules badu un ĢMO izplatīšanu, ja pērkam produktus no Nestlé un ne tikai.

    *

    Nestlé CEO Peter Brabeck
    http://www.youtube.com/watch?v=qyAzxmN2s0w

  • Noteikti noskatieties šo raidījumu.
    Nav zināms, protams, vai šīs dīvainās saslimšanas ir tieši saistītas ar ĢMO, bet viena no versijām:
    http://www.1tv.ru/sprojects_edition/si5685/fi13634

  • Labs rakstiņš par šo tēmu.. Virsraksts “Mītus par modificēto pārtiku peļņas nolūkos kultivē ražotāji” gan tāds divdomīgs – http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/421019-mitus_par_modificeto_partiku_pelnas_nolukos_kultive_razotaji

  • “Scientists Under Attack FULL Documentary GMO”.. Skatieties, kamēr filma vēl ir pieejama:
    http://youtu.be/EXz4oo1qsXs

  • tieši Ivo norādītaja adresē jau vairs nav
    ;
    bet ar atslēgvārdiem – Scientists Under Attack FULL Documentary GMO – jūs atradīsit vismaz kādos sešos YouTube kanālos
    ;
    piemēram http://www.youtube.com/watch?v=QYvf46v_B3Q&playnext=1&list=PL5A97AE12D1ECDDBE&feature=results_video

  • http://www.youtube.com/watch?v=iqFEwpFcMjQ&feature=channel&list=UL – transgenizācija – 1. daļa- filma radīta 2007. gadā – konkrētajā YouTube kanālā izvietota šī (2012.) gada jūlijā

    http://dra.lv/bXpt4 – konspekts un dažas domas, skatoties filmas VISAS PIECAS DAĻAS

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.