I.Grīnberga: ‘Risināt vienu uzdevumu vienā laikā’

„Ir pietiekami daudz laika, lai visu izdarītu dienas laikā, ja mēs vienā laikā darām vienu darbu, bet mums nepietiek ar viena gada laiku, ja mēs mēģinām darīt 2 darbus vienlaicīgi.” (Filips Česterfīlds)

Visu cilvēka darbību bez izņēmuma nosaka ziņas, kas iedarbojas uz viņa centrālo nervu sistēmu. Tās var būt ziņas, kas glabājas pašā cilvēkā, piemēram, viņa smadzeņu šūnās – neironos. Bet var būt arī ziņas, kas ienāk no citiem, ārpus cilvēka esošiem ziņu avotiem. Piemēram, vecākiem, darba devēja, bērniem, televīzijas un radio pārraidēm un citiem avotiem. Pilnīgi visas ziņas, kas ienāk mūsos, mūs kaut kādā veidā ietekmē – vai mēs apzināmies to vai nē. Katru dienu uz mums ar atšķirīgu spēku iedarbojas visdažādākā rakstura ziņas no ļoti daudz avotiem. Ziņu iedarbība var būt laba, ja māte, piemēram, liek mums sakārtot savu istabu, bet var būt arī kaitējoša, ja kāds mūs mudina izdarīt kaut ko sliktu, piemēram, no kaimiņu dārza nozagt ābolus.

Cilvēka smadzenes – biodators
Cilvēka smadzenes ir ļoti sarežģīti veidots biodators. To pareizi lietojot, cilvēks var veikt vispārsteidzošākās darbības. Tāpat kā mums zināmie mehāniskie datori, arī smadzenes ir veidotas no ļoti daudz dažādu uzdevumu risināšanai paredzētām programmām jeb ziņu kopām. Visu cilvēka darbību, sākot no vismazākās šūniņas un beidzot ar vislielāko cilvēka sistēmu, vada šis unikālais biodators. Tā uzdevums ir vadīt pilnīgi visu cilvēka apakšsistēmu, piemēram, asinsrites, elpošanas, gremošanas sistēmas, precīzu un vienotu darbību.

Vairums no mums zina piecus cilvēka maņu orgānus – redzi, dzirdi, ožu, tausti un garšu. Tikai retajam ir zināms cilvēka sestais maņu orgānu – galvenais iekšējās sekrēcijas dziedzeris – hipofīze. Bez vairumam zināmajiem hipofīzes uzdevumiem – ražot visus cilvēkam vajadzīgos hormonus, hipofīze darbojas arī kā telepātisko ziņu raidītājs un uztvērējs. Telepātisks (sengrieķu tēle ‘tālumā, tālu’ + sengrieķu pathos ‘sajūta, uztvere’) ir tāds, kas pārvietojas, neizmantojot tiešu sakaru kabeli. Faktu, ka cilvēka smadzenes ziņas telepātiski uztver no ārpuses, jau pagājušā gadsimta vidū atklāja tā laika vadošais Austrālijas neirofiziologs un Nobela prēmijas laureāts profesors Džons Eklss (John Eccles). Vēlāk viņa atklājumus pierādīja arī citu zinātnieku pētījumi. Tātad cilvēks ar hipofīzes palīdzību var no ļoti liela attāluma uztvert citu cilvēku raidītās domas (ziņu plūsmu) un pārraidīt citiem savas domas.

Apziņa un neapziņa
Spēja uztvert ziņas un pārraidīt tās uz mūsu apziņu raksturo visus maņu orgānus. Apziņu varam skaidrot kā to cilvēka ziņu apstrādes daļu, kuru apzinās (redz, dzird, sajūt) pats cilvēks. Piemēram, ja mēs klausāmies radio, ziņas caur ausīm ienāk mūsu apziņā, kur mēs tās apstrādājam. Bet tiklīdz mēs aizsegsim ausis ar rokām, ziņu plūsma tiks apturēta un nespēs iekļūt apziņā. Tad mēs varētu teikt, ka mēs neapzināmies, kādas ziņas raida radio. Mācīti cilvēki dzirdes sistēmas darbību var nobloķēt ar gribas palīdzību. Tas nozīmē, ka radio joprojām skan, bet cilvēks šīs skaņas neuztver – apziņā ziņas neienāk. Cits piemērs: ir cilvēki, kas, sēžot uz krēsla, mēdz šūpot kājas. Daži no viņiem tā rīkojas neapzināti, tas nozīmē, ka noteiktas smadzeņu programmas sūta impulsus kāju muskuļiem un kājas kustas, bet ziņas par to, ka cilvēks kustina savas kājas, viņa apziņā nav ienākušas. Cilvēks var domāt par pavisam citiem jautājumiem, var darīt citus darbus. Kāju šūpošana būs neapzināta tik ilgi, līdz cilvēka apziņā ienāks ziņas par to, ka viņš to dara. Apziņā tā var ienākt no ārēja ziņu avota, ja kāds cits cilvēks viņam pateiks: „Ko tu visu laiku šūpo tās kājas?!” Šo ziņu avots var būt arī pašā cilvēkā, piemēram, viņa neironi. Spilgts neapziņas piemērs ir mēnessērdzīgo darbības naktī. Kā zināms, šie cilvēki nakts laikā var darīt visdīvainākos darbus, piemēram, staigāt pa jumtu, klīst pa ielām, zināmi pat gadījumi, kad mēnessērdzīgie naktī izdara slepkavības. No rīta pamodušies viņi parasti neatceras savus nakts darbus, kas liecina par to, ka naktī mēnessērdzīgo apziņa bijusi izslēgta, tātad – visas darbības cilvēks paveicis neapzināti.

Pamatuzdevums ir koncentrēšanās vienam darbam
Bils Geits – Microsoft radītājs un pasaulē bagātākais cilvēks – intervijā ziņu dienestam BBC ar nosaukumu „Kā es strādāju” reiz izteica kādus vienkāršus, bet ļoti vērtīgus vārdus: „Pamatuzdevums ir koncentrēties vienam darbam.” To, cik cieši spēja vienā laikā koncentrēties vienam uzdevumam saistīta ar darba rezultātu, vislabāk sapratīs tie, kas zina, kādā veidā mūsu smadzenes saņem un apstrādā ziņas. Vārds koncentrēties radīts no latīņu valodas vārdiem com ‘kopā’ + centrum ‘centrs’ (vidus). Tātad koncentrēšanās vienam darbam nozīmē to, ka cilvēka apziņas centrā tiek sakopotas (no dažādiem ārējiem un iekšējiem ziņu avotiem iegūtas un kopā saliktas) noteiktajam darbam vajadzīgās ziņas, kas tiek apstrādātas un darba laikā īstenotas atbilstoši veicamajām darbībām.

Kā tas notiek praksē. Iedomāsimies, ka mums ir jāizslauka istaba. Vispirms mēs iegūstam ziņas, kur ir slota un citi slaucīšanai vajadzīgie darbarīki. Tālāk mēs izdomājam, no kuras vietas sākt slaucīt. Tad dodamies uz šo vietu, liekam slotu pie grīdas un slaukām. Acis ir tās, kas uztver ziņas par netīrumiem uz grīdas un, balstoties uz šīm ziņām, mūsu rokas virza slotu vajadzīgajā virzienā. Lai šis ikdienišķais un it kā pavisam vienkāršais darbs būtu izdarīts labi, mūsu smadzenēm vispirms ir jāiegūst darbam vajadzīgās ziņas, tās jāapstrādā un pēc tam jāvirza cilvēks uz praktiskām darbībām. Daļēja koncentrēšanās darbam nozīmē to, ka cilvēka uztveres sistēmas uztver un uz apziņu noraida tikai daļu no vajadzīgajām ziņām. Piemēram, netīrumus istabas vidū cilvēks redz, bet zem krēsla ne. Kāpēc tā? Tāpēc, ka laikā, kad cilvēks slotu virzīja krēsla tuvumā, viņa apziņā bija ienākušas domas par to, cik labi būtu tagad pasauļoties pludmalē. Cilvēks domās redzēja silto saulīti, vējiņu, pat likās sajuta tā pieskārienus… Tikmēr viņa rokas kustināja slotu pa grīdas virsmu, acis, lai arī skatījās uz grīdu, tomēr ziņas par netīrumiem zem krēsla neuztvēra, jo cilvēka apziņā tajā laikā darbojās pavisam cita veida ziņas. Pēc neilga laika cilvēka apziņā atkal ienāca domas par to, ka jāslauka grīda, un viņš šo darbu turpināja, tajā izmantojot visas vajadzīgās ziņu uztveres sistēmas. Pēc brīža viņa apziņā atkal ienāca domas par to, ka ļoti gribētos apēst saldējumu. Tā iemesla dēļ, ka cilvēka apziņa pārslēdzās starp dažāda rakstura ziņu apstrādi viena noteikta darba laikā, grīda bija izslaucīta daļēji. Tīrības pakāpe ir ļoti atkarīga no tā, cik procentuāli šī darba laikā cilvēks koncentrējās tieši slaucīšanai un apstrādāja tikai tās ziņas, kas saistītas ar šī darba veikšanu. Protams, jebkura darba kvalitāti nosaka arī cilvēka zināšanas par to, kā pareizi šis darbs ir jāveic, par to, kā vislabāk izmantot konkrēto darbarīku un citi apstākļi. Pilnīga nekoncentrēšanās nozīmē to, ka cilvēka apziņā ir pavisam cita rakstura ziņas, kas nav saistīta ar grīdas slaucīšanu. Tas nozīmē, ka cilvēks šo darbu nav spējīgs paveikt.

Bieži vārds koncentrēties tiek skaidrots ar vārdiem pievērst visu savu uzmanību. Vārds uzmanība radies no vārda manīt, kas nozīmē ‘uztvert’. Kā zināms, ziņas varam uztvert ar dažādiem maņu orgāniem, piemēram, acīm, ausīm, ādu. No iepriekš rakstītā secināms, ka vērst visu savu uzmanību grīdas slaucīšanai nozīmē vērst visus savu maņu orgānu darbību uz to, lai tie uztvertu visas šī darba veikšanai vajadzīgās un pieejamās ziņas. Piemēram, redze ziņo par redzamajiem netīrumiem, oža būtu vajadzīga, ja uz grīdas ir netīrumi, kas izdala smaku un atrodas, piemēram, aiz skapja, kur tos nevar ieraudzīt, tauste būtu vajadzīga, ja mēs nebūtu pārliecināti vai kādā vietā nav netīrumi, kurus nevaram redzēt, bet varam sataustīt ar rokām. Šādā veidā, izmantojot visus atbilstošajā situācijā vajadzīgos maņu orgānus, kas mana (uztver) ziņas, pārraida tās uz mūsu apziņu, kas tālāk iegūtās ziņas apstrādā un pieņem pareizo lēmumu, kā mums rīkoties, varam iegūt vislabāko darba rezultātu.

Izvēle starp vairākām ziņu plūsmām
Kas cilvēka apziņā notiek tad, ja uz cilvēku vienlaicīgi iedarbojas ziņas no vairākiem ārējiem ziņu avotiem?

Piemēram, pie braucošas automašīnas stūres sēž autovadītājs, vienā rokā viņam ir mobilais tālrunis, ar otru roku viņš tur un groza mašīnas stūri. Turklāt mašīnā skan radio un no ārpuses caur logu ienāk citu braucošu auto radītais troksnis. Šajā gadījumā cilvēka pamatuzdevums ir vadīt automašīnu atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, kas nozīmē redzēt visas autovadītājiem paredzētās ceļa zīmes, luksoforus, kājām gājējus, pārējos transportlīdzekļus un citus apstākļus. Vadītājs skatās uz ielu, abās tās pusēs, reizēm uz aizmuguri – tas nozīmē, ka viņā caur acīm nepārtraukti ienāk liels ziņu apjoms. Darbojas vadītāja ožas sistēma, kas tūlīt ziņo par neatbilstošu smaku, piemēram, gāzi un cita veida vielām, kas var liecināt gan par auto darbības traucējumiem, gan par ārkārtas situāciju uz ceļa vai tā apkārtnē. Nepārtraukti auto vadīšanas laikā ir jāizmanto arī dzirde, kas uztver dažādus skaņu signālus, kas liecina, piemēram, par to, ka ceļš jādod ātrās neatliekamās palīdzības mašīnai vai ugunsdzēsējiem. Autovadītājam ir jābūt spējīgam sajust krasas temperatūras izmaiņas automašīnā, kas arī var liecināt par kritisku situāciju. Minētajos un vēl citos nenosauktajos veidos ik sekundi autovadītājs saņem neiedomājami lielu ziņu apjomu par notiekošo uz ceļa, tā apkārtnē un šai situācijai atbilstošu rīcību. Ienākošās ziņas apstrādājot, vadītājs iegūst noteiktu rezultātu, citiem vārdiem sakot, pieņem lēmumu par to, kā noteiktajā situācijā rīkoties. Piemēram, kādu ātrumu izvēlēties, uz kuru pusi un cik daudz pagriezt mašīnas stūri, kad jāsāk bremzēt un kad jāatsāk braukšana. Mēs zinām, ka pat mazākā kļūda ziņu uztverē, minētajos aprēķinos var radīt nepareizu vadītāja lēmumu. Piemēram, nespēja vajadzīgajā brīdī un ātrumā nospiest bremzes pedāli vai nepareizi izvēlētais mašīnas braukšanas ātrums var radīt ļoti bīstamas sekas. Tāpēc tik ļoti svarīgi, lai autovadītājs no apkārtnes uztvertu visas pareizu aprēķinu izdarīšanai vajadzīgās ziņas. Ne mazāk nozīmīgs ir arī fakts, ka, lai vadītāja apziņa darbotos ātri un precīzi, nav pieļaujami nekādi tās darbību traucējoši apstākļi. Minētajā piemērā šādi traucēkļi ir vairāki. Piemēram, mūsu novērotais autovadītājs runā pa mobilo tālruni. Ko tas nozīmē? Kāds caur tālruni vadītāja ausīs ievada noteikta rakstura ziņas, visticamāk tādas, kas nekādā veidā nav saistītas ar auto vadīšanu. Šādi izpaužas autovadītāja bezatbildība. Viņš tā vietā, lai koncentrētos uzdevumam un apstrādātu ziņas, kas saistītas ar ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un transportlīdzekļa vadīšanu, runā pa tālruni. Kāds ir viens no iemesliem lielajam autoavāriju daudzumam? Tas, ka cilvēks ir novērsis savu uzmanību no auto vadīšanas darba un sācis apstrādāt cita rakstura ziņas. No tā varam secināt, ka jebkuras autoavārijas cēlonis ir avārija cilvēka apziņā. Tas ir, nespēja darbināt savu apziņu atbilstoši apstākļiem uz ceļa. Tikai pēc tam, kad ir avarējusi cilvēka apziņa, kas pēc tam neatbilstoši situācijai vada cilvēku, bet cilvēks – automašīnu, notiek autoavārija uz ceļa. Pat, ja novirze no vajadzīgās ziņu apstrādes aizņemtu tikai pus sekundi, ar to ir pietiekami, lai ārkārtas situācijā tai būtu dzīvības cena. Mūsu apskatītajā piemērā nepārtraukti mašīnu piepilda arī no radio nākošās skaņas, kas arī var nonākt cilvēka dzirdes sistēmās un tikt ievadītas cilvēka apziņā. Līdzīgi ar tām skaņām, kas nāk no ielas. Tātad šajā situācijā mēs redzam, ka autovadītājs ir pakļauts vismaz 4 dažādu ārēju ziņu avotu iedarbībai. Tas nozīmē, ka vadītājam visu laiku ir jāizdara izvēle starp šīm dažādajām ziņu plūsmām.

Katram, kas vēlas pārliecināties par to, ka apziņā vienlaicīgi iespējams apstrādāt tikai no viena avota ienākošas ziņas, piedāvāju izdarīt vienkāršu eksperimentu. Paņemiet papīru, rakstāmo un izvēlieties kādu teikumu, kuru uzrakstīsiet uz papīra. Otra cilvēka uzdevums būs skaļi teikt kādu teikumu par pavisam citu tēmu laikā, kamēr jūs rakstīsiet. Rezultāti parādīs, ka laikā, kamēr rakstīsiet, jūs nesaklausīsiet precīzu pateikto teikumu. Tātad vienlaicīgi ir iespējams darīt tikai vienu no šīm divām darbībām – vai nu klausīties vai rakstīt.

Pārslēgšanās no viena ziņu avota uz citu
Arī viena no ievērojamākajām cilvēka smadzeņu pētniecēm, sava laika vadošā Krievijas neirofizioloģe un bijusī Sanktpēterburgas „Cilvēka smadzeņu pētniecības institūta” profesore Natālija Petrovna Behtereva, raksturojot cilvēka smadzeņu pārslēgšanos no viena ziņu avota uz otru, min kādu eksperimentu. 1967.gadā Anglijā notika pētījums, lai noskaidrotu, kā ļoti interesantas un piesaistošas radiopārraides klausīšanās ietekmē autovadītāju, kurš vada automašīnu sarežģītos braukšanas apstākļos. Secinājumi bija viennozīmīgi. Visās situācijās kvalitatīvi bija iespējams izdarīt tikai vienu no darbībām. Vai nu autovadītājs precīzi izbrauca grūto ceļu, nespējot uzmanīgi klausīties radio pārraidi, vai arī stāstījums viņu piesaistīja tik ļoti un viņš to klausījās, ka auto vadīšana kļuva viņam un pasažierim bīstama. Arī mūsu piemērā autovadītājs pilnīgi koncentrējoties auto vadīšanai, nespēj risināt sarunu pa tālruni un pārdomāt radiopārraides saturu. Visu braukšanas laiku viņa apziņa pārslēdzas no viena ziņu avota uz otru, šādā veidā zaudējot iespējams ļoti vērtīgas ziņu daļas no pārējiem avotiem. Pārslēgšanās var notikt ļoti ātri, un tieši šis apstāklis rada viedokli, ka cilvēks vienlaicīgi apstrādā no diviem un vairāk ziņu avotiem ienākošas ziņas.

Minētais ir viens no uzskatāmiem apziņas darbības haotizēšanas piemēriem. Ja mēs vēlētos vadītāja apziņā notiekošo ziņu apstrādi apskatīt kā vienu veselu videoierakstu, tad būtu ļoti pārsteigti, redzot, ka viss ieraksts sastāv no ļoti daudziem savstarpēji nesaistītiem ziņu fragmentiem, kas nevienā no tēmām neveido pilnīgu tēlu. No ielas uztvertie skati ir sajaukušies ar sarunu biedra teiktajiem vārdiem pa tālruni, tad pa vidu ir iejaukts garām braucoša tramvaja radītas skaņas, pa radio intervējamā cilvēka teiktie vārdi, izveidojot milzīgu jucekli. Kādas tam ir sekas? Domāšanas laikā cilvēka apziņā veidojas jaunas programmas, kas vēlāk būs noteikta cilvēka lēmuma un sekojoši viņa rīcības pamatā. Ja programmas izveides laikā cilvēka apziņā kopā jaucas visdažādākā rakstura ziņu fragmenti par pilnīgi pretējām tēmām, izveidojas kļūdaina programma, kas vēlāk var iedarboties apziņā, liekot cilvēkam izdarīt kļūdainus secinājumus. Attiecīgi nepareiza būs no tiem izrietošā praktiskā darbība. Pēdējos gados notikušo pētījumu laikā, kas saistīti ar apziņu un tās darbību, ir radīts termins apziņas vīrusi. Saukti arī par informatīvajiem vīrusiem, kas ir atsevišķas energoinformatīvas vienības, to haotiskas kopas vai to sakārtojumi (programmas), kas bloķē, izkropļo vai pilnībā iznīcina normālās cilvēka uztveres, domāšanas un uzvedības programmas. Arī mūsu piemērā jebkurš cilvēka apziņā nevietā un nelaikā ienācis ziņu salikums ir uzskatāms par ziņu vīrusu, kas kropļo cilvēka apziņas programmas.

Automātiskās darbības
Pieņemu, ka citādi domājošie tūlīt iebildīs, ka daļa cilvēku auto vada automātiski. Vārds automātisks ir veidots no vārda automāts, kas paņemts no sengrieķu valodas vārda automatos ‘pašdarbīgs’. Tātad par automātisku varam saukt to darbību, ko cilvēks veic bez apziņas līdzdalības – tātad ziņas, kas saistītas ar šī darba veikšanu, cilvēka apziņā neienāk un netiek tur apstrādātas. Lai cilvēks automātiski varētu vadīt mašīnu, viņa neironos ir jābūt pilnīgi precīzām auto vadīšanas programmām, turklāt tādām, kas atbilst noteiktiem apstākļiem – laika apstākļiem, braukšanas vietai (apdzīvota, neapdzīvota vieta), ceļa noslodzei, diennakts laikam, ceļa klājumam un citiem apstākļiem. Ja cilvēks sevī būs izveidojis programmas precīzai un nekļūdīgai auto vadīšanai vasaras apstākļos, tad skaidrs, ka šīs programmas izmantot ziemā būtu pilnīgs neprāts. Turklāt vienas un tās pašas programmas nedarbosies visos automašīnu modeļos. Uzsvēršu, ka pilnīgi vienādas situācijas dzīvē nav, ir tikai tādas, kas cita no citas vairāk vai mazāk atšķiras. Lai programmas automātiskā režīmā vadītu cilvēka rokas un kājas atbilstoši noteiktai darbības programmai, cilvēkam pirms tam savās smadzenēs šādas programmas ir jāizveido. Jāieraksta savās smadzenēs teorētiskas zināšanas, kā arī tās, kas iegūtas praktiskā darbā auto vadīšanas laikā. Jāņem vērā arī tas, ka dzīvē ir ļoti daudz neparedzami apstākļi, ko neizraisa un nevar ietekmēt autovadītājs, bet kas notiek negaidīti, tāpēc autovadītājam ir jābūt spējīgam ļoti ātri pārslēgt savas apziņas darbību no cita rakstura ziņu apstrādes uz auto vadīšanu un pieņemt nekavējošu pareizu lēmumu. No iepriekš rakstītā varam secināt, ka cilvēks visās situācijās 100% automātiski vadīt automašīnu nespēj.

Darbs ar vissliktākajiem rezultātiem
Vairākas it kā vienlaicīgi veiktas darbības sabiedrībā tiek sauktas arī par daudzuzdevumu darbu un bieži maldīgi uzskatītas par visrezultatīvāko darba paņēmienu. To, kādi ir rezultāti mēģinājumiem vienlaicīgi veikt vairākas darbības, redzam, izdarot vienkāršu pētījumu ar cilvēka smadzeņu līdzinieku – datoru. Ieslēdzam datoru un veram vaļā 4 dažādas datorprogrammas. Tagad mēģinām pārslēgt vienu programmu pēc otras – ierakstām dažus vārdus teksta izveides programmā, tad ieslēdzam citu programmu un sākam veidot zīmējumu, tad nedaudz paskatāmies videofilmu un atkal uzrakstam vienu teikumu. Darām to pēc iespējas ātrāk un par visdažādākajām, savstarpēji nesaistītām tēmām. Kādi būs secinājumi? Pirmkārt, lai pārslēgtos no vienas programmas uz otru, ir vajadzīgs noteikts laiks, un jo lielāks ir programmas apjoms, jo ilgāks laiks būs vajadzīgs. Otrkārt, katras datorprogrammas darbs ļoti ievērojami palēnināsies. Treškārt, datora pārslodzes dēļ, iespējams, darbību apturēs visas datorprogrammas jeb kā tautā saka „dators uzkārsies”. Jebkuru cilvēku, kas šādā veidā haotiski pārslēgs vienu programmu uz otru, labs datorprogrammētājs uzskatītu par nenormālu. Jā, tieši tādā pašā vārdā saucami, arī tie, kas līdzīgā veidā darbina savu apziņu veidojošās programmas, iegūstot attiecīgu domāšanas rezultātu – kļūdainu, lēnu, vai pilnīgi nekādu, jo domāšana nobloķējas.

Kā mūsu apziņa darbojas ikdienā
To, kā notiek mūsu apziņas pārslēgšanās starp dažādām ienākošo ziņu plūsmām, vairums no mums var pats redzēt savā ikdienā. Piemēram, skatoties televizoru. Ja ekrānā redzētais cilvēkam liekas interesants viņš centīsies ar acu un ausu palīdzību uztvert katru tēlu un skaņu. Nepārtraukta ziņu plūsma ienāk cilvēka apziņā, notiek tās apstrāde. Citiem vārdiem sakot – cilvēks 100% koncentrējas televizora skatīšanai. Tikko televizorā parādās kas tāds, kas, piemēram, nekādā veidā nav saistīts ar cilvēka ikdienas dzīvi, cilvēks var pievērsties cita veida ziņu apstrādei. Piemēram, sākt domāt par to, ko varētu šodien ēst vakariņās vai arī atcerēties kādus pagātnes notikumus. Lai arī cilvēka acis joprojām būs vērstas uz TV ekrānu, tieši tajā brīdī, kad viņš apstrādās no cita ziņu avota ienākošas ziņas, piemēram, tās, kas ienāk no viņa neironiem, kur ir ieraksti par vakardienas notikumiem, tās ziņas, ko raida TV ekrāns, viņš vairs neuztvers.

Daudzās ģimenēs ir pierasts ļaut bērniem risināt mājas darbus vai gatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem laikā, kad darbojas televizors, skan mūzika, cilvēki blakus sarunājas vai telpu piepilda nevajadzīgas ziņas no citiem avotiem. Lai telpā ar šādiem traucējumiem spētu precīzi atrisināt uzdevumu, cilvēkam ir jābūt labai spējai koncentrēties vienam uzdevumam. Tas nozīmē: ir jāmāk atslēgt tās ziņu uztveres sistēmas, piemēram, dzirdi vai ožu, kas viņam nav vajadzīgas šī uzdevuma risināšanas laikā. Vairumam mūsdienu nesakārtotajā vidē augošiem bērniem, koncentrēšanās spēja ir ļoti slikta. Tāpēc šajā gadījumā vecākiem, pirmkārt, ir jāizveido pēc iespējas piemērotāki apstākļi noteiktā uzdevuma risināšanai, novēršot jebkuru – pat vismazāko – traucēkli. Arī ikdienā, lai arī kāds būtu darbs – jāatrisina uzdevums matemātikā vai jāizplāno piemājas siltumnīcas būvniecība – tā laikā ir jānorobežojas no jebkuras traucējošas ziņu ietekmes, piemēram, citu cilvēku sarunām, mūzikas skaņām, televīzijas pārraidēm vai gatavojamā ēdiena smaržām. Minētā un vēl daudz nenosauktā ir ar konkrēto darbu nesaistītas ziņas, kas var likt apziņai novērsties no dotā uzdevuma risināšanas.

Sajukums cilvēka apziņā un dvēselē
Lai uzskatāmāk parādītu vajadzību koncentrēties vienam uzdevumam, iztēlosimies vēl kādu situāciju un cilvēka apziņas darbību.

Bērns, kas atvēris mājas darbu burtnīcu cenšas atrisināt matemātikas uzdevumu, sēž pretim ieslēgtam televizoram, kurā redzama kāda šausmu filma, bet turpat blakus nemierīga māte cenšas iztaujāt, kā viņas bērnam šodien veicies skolā, paralēli no virtuves nāk ceptu kartupeļu smarža un trauku šķindoņa, bet caur logu istabu piepilda garām braucošu tramvaju skaņas. Iztēlosimies to, kas varētu notikt šajā laikā bērna apziņā.
– Bērns domā: „88 : 22 x 14 … tā… cik tas ir… 88 : 22 … 22 + 22 = 44 … 88 : 22… „
– Neapmierinātas mātes balss: „Tu atbildēsi man, vai nē? Nemaz neizliecies, ka nedzirdi! Kas te… slinks, neaudzināts!”
– Bērns domās atceras skolotājas teikto: „… visi, kas nebūs izpildījuši mājas darbu, paliks pēc stundām. Sapratāt!”
– Filmas varoņa teiktais no televizora: „Ja jūs neatklāsiet vadības pults atrašanās vietu, visa galaktika tiks iznīcināta… „
– Bērna domas: „Nelaimīgā skola… kā man tas riebjas … 88… 88…”

Mēs redzam, ka tagadnē raidītās ziņas no televizora, mātes teiktie vārdi bērna apziņā sajaucas ar tām ziņām, kas ir vajadzīgas šī uzdevuma atrisināšanai un bērna paša pagātnes notikumu ierakstiem smadzenēs jeb atmiņām. Bērna apziņa pārslēdzas no viena ziņu avota uz otru, no katra uztverot kaut kādas ziņu druskas, kā rezultātā nevar būt pat runa par sekmīga uzdevuma izpildi šādos apstākļos. Visi šie ziņu fragmenti ir pilnīgi atšķirīgi un tāpēc neveido veselu un vienotu tēlu par vienu situāciju, bet gan haotizē domāšanu. Ko darīt šādā situācijā? Ir divi risinājumi. Pirmais: apturēt visu traucējošo ziņu plūsmu iedarbību uz sevi – izslēgt televizoru, palūgt mātei viņai vajadzīgos jautājumus izrunāt vēlāk, cieši aizvērt logu uz ielu un durvis uz virtuvi. Bet, ja apkārtējie cilvēki ir tik nesaprātīgi un nevēlas rūpēties par bērna mācībām vispiemērotākajiem apstākļiem, tad ir jāmācās pilnībā koncentrēties viena uzdevuma risināšanai, neļaujot savu apziņu ietekmēt tiem ziņu avotiem, kas šajā situācijā neveicina uzdevuma risināšanu.

Jāņem vērā, ka iepriekš aprakstītajos apstākļos bērna apziņā radītais informatīvais juceklis, izraisa grūtības vēlāk risināt ne tikai līdzīgus uzdevumus, bet rada problēmas jebkurā citā situācijā ātri, sakārtoti domāt un pieņemt lēmumus. Šie haotizētie ziņu salikumi ierakstās ne tikai cilvēka smadzenēs, bet arī viņa dvēselē (psihē). Tie ir viens no iemesliem arī cilvēka fiziska rakstura traucējumiem, piemēram, galvassāpēm, sliktai dūšai un citām līdzīgām izpausmēm.

Šādus piemērus varētu minēt vēl un vēl. Kādam tā ir pierasta ikdiena, kas satraukumu un izbrīnu nerada, bet kādam – šādi apraksti atgādina trako mājā notiekošo. Tomēr ir ļoti daudz cilvēku, kas šādā informatīvā juceklī, kurā uz viņu ar dažādu iedarbības spēku, no dažādiem ziņu avotiem vienlaicīgi iedarbojas bieži pilnīgi pretēja rakstura ziņas, atrodas lielāko savu dzīves daļu. Tādi ir apstākļi darbā, jo ļoti bieži nākas piedzīvot situāciju, kad dažādu profesiju pārstāvju darba kabinetā fonā darba laikā skan radio. Vairumam liekas, ka radio radītās skaņas liek apmeklētājiem labāk un brīvāk justies, bet notiek tieši pretējais. Nopietnu darījumu sarunu laikā, cilvēku apziņā ienāk dažādi sarunai neatbilstoši vārdu un skaņu salikumi. Kā jau minēju, tie ne tikai traucē ātri un precīzi izprast sarunu tematu, bet palēnina un bloķē ziņu apstrādi un izraisa kļūdainu ziņu apstrādes rezultātu.

Koncentrēšanās ir labi paveikta darba pamats
Spēja 100% savu uzmanību veltīt noteiktā uzdevuma izpildei ir jebkura kvalitatīva darba pamatā. Tas nozīmē, ka cilvēks apstrādā tikai tās ziņas, kas vajadzīgas noteiktā darba risināšanai. Visi vēsturē un tagadnē ietekmīgākie cilvēki ir zinājuši šo vienkāršo patiesību. Vai tie būtu prasmīgi uzņēmēji, ievērojami zinātniskie atklājēji, gleznotāji vai dzejdari – neatkarīgi no darbības nozares, šie cilvēki bieži vien savas dzīves laikā izdarījuši to, ko visi kopā nespētu tūkstoši vai pat miljoni to cilvēku, kas savās domās mētājas no vienas tēmas uz otru, nespējot iedziļināties nevienā no tām. Ne velti angļu valstsvīrs un rakstnieks Filips Česterfīlds (1694-1773) jau pirms vairākiem simtiem gadu atzina, ka „Ir pietiekami daudz laika, lai visu izdarītu dienas laikā, ja mēs vienā laikā darām vienu darbu, bet mums nepietiek ar viena gada laiku, ja mēs mēģinām darīt 2 darbus vienlaicīgi”.

Tāpēc, darot darbu, koncentrējieties tam un, lai katra jūsu kustība būtu pārdomāta un mērķtiecīgi vērsta uz to, lai darbu paveiktu pēc iespējas kvalitatīvāk, ātrāk un, ieguldot tajā pēc iespējas mazāk laika, naudas un citu līdzekļu. Mūsu smadzenes ir veidotas tā, ka domāšanas laikā veidojas jauni sakaru tīkli starp esošajiem neironiem, uzlabojas ziņu apmaiņa starp neironiem, neironos veidojas jaunas programmas. Pareizi domājot, uzlabojas cilvēka smadzeņu darbība kopumā un arī noteikto uzdevumu var paveikt ne tikai kvalitatīvāk un ātrāk, bet arī ieviest tajā kādus labojumus. Labs ir tas darbinieks, kas spēj vairot darba produktivitāti.

Kādam viņa darbs liekas vienmuļš un garlaicīgs un par to gribas domāt pēc iespējas mazāk. Kas darbu padara neinteresantu? Arī šeit atbilde meklējama cilvēka attieksmē pret darbu. Ja darba laikā apziņu aizņem domas par kādām neatrisinātām problēmām ģimenē, satrauc ekonomika valstī, neapmierinātība ar savu dzīvi, tad būtu muļķīgi gaidīt prieku par darbu, jo patiesībā tas nemaz netiek darīts. Darbs kļūst par traucēkli tām – citām – domām, kuras cilvēks izvēlas, pat, ja domāšana netiek vērsta uz risinājuma meklēšanu. Tad darbs šķiet garlaicīgs, apnicīgs un gribas no tā pēc iespējas atbrīvoties. Pilnīgi pretēji jūtas cilvēks, kurš ar visu atdevi sāk darbu un pilnībā koncentrējas tam. Viņa domāšana paātrinās, apziņā ienāk aizvien jaunas darbu papildinošas domas, jauni risinājumi par to, kā darbu padarīt ātrāk un labāk. Cilvēks sajūt prieku par labajiem darba rezultātiem un ir iedvesmots to turpināt un katru jaunu darbu sagaida kā iespēju vairot savas zināšanas un spējas. Situācijā, kad cilvēka apziņa ir pārņemta ar noteikto darbu nesaistītām domām, darba produktivitāti vairot ir neiespējams. Visas domas par citām tēmām darbojas kā blokāde, kas neļauj apziņā ienākt jaunām, darbam noderīgām domām. Ja cilvēka pilnveide nenotiek, cilvēks uzskata, ka viņa darbs ir nevērtīgs un viņam nevajadzīgs. Rezultātā cilvēks pret darbu izjūt nepatiku, dara to ar piespiešanos, domājot par to, kaut tas ātrāk beigtos. Likumsakarīgi, ka šāda darba rezultāti labākajā gadījumā ir niecīgi, sliktākajā – rada ļaunumu. Tāpēc spēja koncentrēties ir viens no noteikumiem arī darba priekam un tam, ka cilvēkam darbs kļūst interesants un derīgs.

Jāatgūst spēja koncentrēties
Spēja koncentrēties ir jāatgūst, jo nespēja koncentrēties ir slimu smadzeņu pazīme. Diemžēl jebkuram no mums dzīves laikā apziņa ir vairāk vai mazāk sakropļota. Par to, kā tas notiek, ir rakstīts Sana Laita grāmatā „Apziņas vīrusi”, kas 2004. gadā tika izdota arī Latvijā.

Lai spētu koncentrēties, ir jākontrolē savas domas un jāvada sava domāšana, nevis jāpakļaujas it kā nevaldāmam savu domu jūklim un no ārpuses ienākošām ziņām. Vairuma mūsdienu cilvēku apziņā ikdienas pagātnes notikumu ainas jaucas ar dziesmu daļām, domām par nākotnē plānotiem darbiem, draugu sejām, citu izteiktiem vārdiem un tūkstošiem citu redzamu, skanisku un cita veida tēlu. Atkarībā no tā, cik lielu vērtību mēs piešķiram noteiktajā situācijā veicamajam pamatuzdevumam, mēs no šiem traucējošajiem un juceklīgajiem domu tēliem atbrīvosimies. Daudzi cilvēki pat neapzinās savu nespēju koncentrēties darbam. Viņi konstatē neveiksmīgo rezultatīvo daļu – to, ka darbs paveikts lēnāk nekā gribētos vai arī tajā ir pieļautas kļūdas. Likumsakarīgs ir fakts, ka apziņa, kas strādā ar dažādiem traucējumiem – domām par citām tēmām, īsākām vai garākām apziņas blokādēm – nevar vadīt cilvēku uz ātru un precīzu darba veikšanu. Dažādi apziņas traucējumi ir katram no mums, atšķirīgs ir tikai to biežums, iemesli un izpausmes veidi.

Katram ir jāvērtē sava domāšana, lai saprastu, kāda veida domas ienāk apziņā, kāda ir šo domu vērtība, cik daudz laba vai slikta tās rada. Kas izraisa šīs domas? Novēršot cēloni, arī traucējošās domas pazudīs. Piemēram, kādam darbu var traucēt domas par nespēju atmaksāt kredītu. Cilvēku ir pārņēmis stress (intensīva savstarpēji pretēja rakstura ziņu iedarbība). Protams, ka šādā situācijā darbam koncentrēties ir daudz grūtāk. Tāpēc pareizākais, ko var darīt, ir atrast atbildes uz jautājumu par kredīta nomaksu. Bet, ja tieši šajā brīdī nekāds risinājums nav rodams, neļaut apziņā darboties šīm ziņām, ja zināms, ka no tām nebūs nekāds labums.

Vairumam no mums juceklis domās ir pierasta ikdienas sastāvdaļa. Daudziem ir grūti pat dažas sekundes ilgi apstādināt domāšanu – neļaujot apziņā ienākt nevienai domai. Citiem – tas liekas neiespējami. Patiesībā pareiza apziņas darbība nozīmē to, ka apziņā ienāk tikai tās ziņas, ko mēs esam pieprasījuši. Līdzīgi kā datorā, kur mēs esam tie, kas izvēlamies ieslēgt noteiktu programmu un dot tai risināt kādu uzdevumu. No šīs programmas mēs sagaidām precīzu darbības rezultātu. Matemātiskus aprēķinus, teksta sastādīšanu vai citus. Darbs ar datoru būtu neiespējams, ja tas nepakļautos mūsu ievadītajām komandām, bet pats patvaļīgi un juceklīgi vērtu vaļā visdažādākās programmas un piedāvātu pilnīgi liekas, noteiktajā situācijā nevajadzīgas un traucējošas ziņas. Ja šādas datora izpausmes vērtējamas kā datora darbības traucējumi, tad kāpēc mēs domājam, ka smadzenes, kas vairumam no mums darbojas tieši tādā pašā veidā, ir veselas? Tāpēc, ka nevienā pamatskolā vai augstskolā mūs nemāca sakārtoti domāt. Datorzinātņu apguvei daudzās augstskolās ir izveidotas speciālas mācību programmas, bet nevienā no šīm augstskolām nemāca zinātni par domāšanu.

Vadīt savu apziņas darbību nozīmē būt savas dzīves veidotājam. Jāsaprot, ka neviena mūsos notiekošā norise nav nejauša. Ikvienā situācijā mēs esam tie, kam ir jāspēj noteikt, kas ir tas pamatjautājums, uz ko mums domāšanas rezultātā ir jāiegūst atbilde, kuras ir tās tēmas, par kurām ir jādomā vispirms, bet kuras risinājumu var pagaidīt. Tātad ir jāiemācās noteikt pareizu savu domu secību.

Sakārtota domāšana – noteikta kārtība domās. Domas ir precīzas, secīgas un attiecas uz konkrēto uzdevumu, ko cilvēks risina. Ja uzdevuma nav – nav arī domu.


Inta Grīnberga
, pārpublicēts no www.laija.lv


  • Raksts ir maldinoshs – vaarda “uzdevums” vietaa ir jaaliek “interese”. Ja buus interese, buus gan uzdevumi, gan koncentraacija. Autore, saac intereseties un iedziljinaaties raksta teemaa.
    ———-
    “Viens uzdevums vienlaiciigi” ir meli vai maldi (iespeejams neapzinaati) par cilveeka speeju potenciaalu, jo, ja cilveeks ir izplaanojis un izdomaajis ieprieksh savu turpmaako darbiibu, kaa arii sagalabaa par to interesei, tad vienlaiciigi ilgaa laikaposmaa ir iespeejams dariit kaut vai 100 darbus.
    ———-
    Ja es intereseejos un iedziljinos kaut kamii, tad mani iztrauceet var tikai aatomspraadziens. Skoleenu riebums pret maaciibaam ir deelj taa, ka vinjiem taas neinteresee jeb skolotaaji un vecaaki nemaak beernus ieintereseet.

  • Raksts ir ļoti vērtīgs un interesants..
    Izskatās, ka iepriekšējais komentētājs – Aigars nav izlasījis rakstu, jo tieši Aigara pieminētās situācijas, rakstā tiek pamatotas ar faktiem no dzīves un Aigara viedokļi apgāzti..
    Aigar, izlasi rūpīgi rakstu, tad redzēsi ka man taisnība..

  • Raksts ir absurds, jo jauc cēloņus ar sekām. Tomēr tev, Zane, ir taisnība jebkurā gadījumā, ja tā vēlies.
    ———-
    Ir divas lietas.
    1. Nākotnē cilvēki būs ļoti daudzpusīgi un darīs vienlaicīgi vairākus darbus, nevis specializēsies kaut kādā vienā jomā.
    2. Cilvēka dabīgo izziņas un intereses par apkārtējo un iekšējo pasauli stāvokli iznīcina vecāki un it īpaši skola, jo liek koncentrēties uz lietām, kas bērnam neinteresē. Līdz ari to bērnam tiek izombēts, ka interesēties ir SLIKTI. Pēc tam bērnam liek koncentrēties uz lietām, kas viņam neinteresē. Tā bērns zubrās un kaļ no galvas ar KONCENTRĀCIJAS (nometņu) metodi vairāk kā 10 gadus. Kad jaunā cilvēka interese par pasauli ir nogalināta, tad viņu palaiž brīvībā un liek viņam izvēlēties vienu konkrētu specialitāti, kurā mācīties (koncentrēties).
    3. Ja man interesē 10 lietas vienlaicīgi, tad es tām pievēršu uzmanību un iedziļinos (neizbēgami un pats par sevi koncentrācija ir sekas) – ja tu esi uz sasniegumiem orientēts, tad, protams, tērēt uzmanību un laiku vienai lietai ir efektīvi – sasniegs labus rezultātus.
    ==================
    Jautajums, Zane, tev – kam tu gribi ko pierādīt ar saviem rezultátiem? Gribi sajust uzvarētāja garšu? Vēlies justies pārāka par citiem vai labāka? Vai tu vēlies statusu sabiedrībā un atzinību no citiem? Lai citi apbrínotu tevi par taviem rezultātiem? Ja jā, tad gan labāk koncentrējies tikai vienai lietai.

  • Labs raksts.
    Tieshaam gan, sakaartota domaashana, ir celjsh uz briiviibu.
    Ar skaidru domu par naakotnes meerkji, to visdriizaak izdosies sasniegt.
    Piekriitu pilniibaa, ka maaksla domaat, ir jaaiemaacaas.

  • Vai tu uzskati, ka optimaala beernu audzinaashana noziimee piedaavaat to, kas ir patiikams, interesants, aizraujoshs, fascineejoshs u.t.t.?
    Vai taadaa gadiijumaa, nepataisaam beernus par izklaides industrijas iluuzijas piekriteejiem?
    Jautaaju, jo no tevis teiktaa, tas taa izklausaas.
    *
    Citreiz dziive ir monotona, taa prasa regularitaati, ritmu – taaatad atkaartojumu (paveero dabu) citreiz vienkaarshi tikai izturiibu, un arii straadiigumu un nebuutu ieteicami vadiities peec patiik/ nepatiik principa, jo cilveeks ir taa iekaartots, ka pienaak briidis, un iestaajaas nogurums par visu. Un shis briidis atkal paariet un iestaajaas prieks par visu.
    *
    Iedomaajies tagad naakotnes scenaariju, ar izaugushajiem shodienas beerniem, kas nemaak un negrib apstraadaat kartupelju laukus, jo savaa laikaa skolotaajs, vecaaks, nemaaceeja tos lauku darbus pasniegt pietiekami interesantaa veidaa. :D
    *
    Ir darbi un ir situaacijas, kaadas nepatiks nekad. Maaksla pastaav tajaa, atklaat beernam ‘Homo sapiens’ tendenci, darbus un situaacijas un cilveekus shkjirot patiikamos – nepatiikamos piedziivojumos.

  • … un paraadiit beernam, kaa apieties ar sho shkjiroshanas tieksmi. Kaa to neitralizeet, kaa dziivot, neshkjirojot muuzhiigi peec, tas man patiik – tas ir labs, tas man nepatiik – tas ir slikts…

  • Aigar, izlasot tavu 2. komentāru tiešām kļūst skaidrs, ka esi savādāk kā autore, es un droši vien arī Zane, sapratis raksta galveno domu, proti:
    1) runa ir par darbiem, ko var (nevar) kvalitatīvi veikt vienlaicīgi. Piemēram, vai es varu vienlaicīgi kvalitatīvi pievērsties kāda dokumenta izstrādei/darbu plānošanai, ja šobrīd rakstu šo komentāru, kāds man kaut ko vēl prasa un vēl zvana telefons?
    2) un šajā rakstā galīgi nav runa par to, vai man vienlaicīgi interesē volejbols, dziedāšana, meitenes, izglītības sistēma. Pamēģini kādreiz vienā laika momentā un vienlīdz kvalitatīvi pievērsties kaut vai manis minētajām interesēm. Gribu redzēt, kādi būs sasniegumi ;)

  • Cita lieta ir šajā niansē, proti, ka patiesi spēju koncentrēties kādam uzdevumam, ja esmu par 100% šim uzdevumam motivēts – tātad ieinteresēts. Man var kāds kaut ko teikt un skanēt nelāga mūzika, bet, ja esmu ar kaut ko ‘aizrāvies’, tad mani atraut nav viegli. Tur Aigara tāda kā piezīme (no 1. komentāra) varētu būt vietā. Šeit gan atkal varētu turpināt pārdomas, kādēļ mēs vispār ar kaut ko aizraujamies? Kādēļ šīs intereses, kopumā ņemot, ir dažādas? Kādēļ vispār izjūtam aicinājumu domāt par kaut ko un attiecīgi rīkoties?

  • Lai koncentrētos, nepieciešama motivācija. Kādreiz klausījos lekcijas par budismu (gelug), un tur bija ieteikums – nesākt neko citu, kamēr nav panākta motivācija. Motivāciju panāk, meditējot par nāves nenovēršamību un neparedzamību.
    Protams, te ir jautājums, kā motivēt sevi šādai meditācijai. Droši vien regularitāte

  • Skumji,ka tā vietā lai konstruktīvi apspriestu rakstā pieminētās tēmas, mums jātērē laiks, lai cīnītos ar viena cilvēka muļķību.

  • Perfekti jautājumi – par tēmu. Paldies.
    ——————–
    Vai optimaala beernu audzinaashana noziimee piedaavaat to, kas ir patiikams, interesants, aizraujoshs, fascineejoshs u.t.t.?
    Īsumā atbilde ir jā, jo bērniem parasti interesē pilnīgi viss ar ko tie saskras, līdz ar to pieaugušajiem ir jāorganizē saskare ar lietām, kuras ir visbūtiskākās. Vecāki no agras bērnības bērnā nīcina ārā interesi par pasauli, jo tā ir laiku, enerģiju un pacitību prasoša nodarbe – tas tiek aizstāts ar – NEAIZTIEC, NEDRĪKST…
    ================
    Vai taadaa gadiijumaa, nepataisaam beernus par izklaides industrijas iluuzijas piekriteejiem?
    Ļoti labs jautājums. Ja bērnam interesē izklaides industrija, tad tā ir lieliska iespēja vecākiem un skolotājiem kopā ar bērniem iedziļināties izklaides industrijas visdziļākajos pamatos un industrijas mērķos, kā arī tās ietekmē uz cilvēka psihi. Kopā iedziļināties:
    – kā izklaides industrija programē uz destrukciju nevis radošumu (filmas, spēles)
    – kā izklaides indistrija programē uz bezspēcību nevis rīcību – filmās, mūzikā, spēlēs, sporta spēlēs tiek piedzīvotas emocijas, kurām īstajā dzīvē nebūs spēka.
    – kādas tehnikas tiek izmantotas izklaides industrijā, lai to padarītu pievilcīgu – sekss, statuss, vizuāli efekti…
    ……….
    ===================
    Dzīve prasa tikai to, ko tu nosaki, ko tā prasīs. Vai saproti, ko domāju? Ja tu nosaki, ka tava dzíve būs spontāna, tad tā būs spontāna, ja nosaki, ka būs ritmiska, tad tā būs ritmiska.
    Prātā jucis ir cilvēks, kurš katru dienu dara vienu un to pašu, un gaida, kad kaut kas mainīsies. Tā ir mūsdienu izplatītākā psihiskā novirze.
    =================
    Šodien nepatika pret darbu ir tādēļ, ka cilvēķi ir spiesti strādāt par naudu. Bieži vien darbus, kuros labi maksā, bet kuri neinteresē. No tā rodas slinkums un riebums un apnikums.
    =================
    Nākotnē cilvēki ar prieku darīs darbus, jo naudas nebūs un personīga atalgojuma arī ne. Cilvēki strādās tam, lai sagādātu citiem prieku un kopēju labumu.

    Skatoties, kas notiek apkārt, un lasot cilvēku domas, man ir skaidrs, ka cilvēki ir smagā ilūziju un hipnozes stāvoklī… vieglāk ir izaudzināt jaunu paaudzi nekā atkodēt biorobotu masu.

  • Jauki, ka ir vieta, kur diskuteet. Paldies, ka visu sho ierosinaaji :D
    Man nebija uzkritis, ka te ir kaads muljkjiigaaks par otru…

  • Ja jau mēs visi esam vienots veselums, tad jebkura atsevišķa cilvēka muļķība ir reizē arī daļa no mūsu visu kopīgās muļķības :D, tad sanāk, ka Zanes pukošanās ir bezjēdzīga vai, citiem vārdiem – Zanes rīcība (komentārs) nerisina kopīgo problēmu ;)

  • Ja sēdēsi un gaidīsi motivāciju, tā visdrīzāk nekad neatnāks. Motivācija rodas no darbības, uz kuru esi pietiekami koncentrējies.
    Tas pats attiecas uz visu mūsu forumu. Atkārtošos, ka manuprāt, tas sevi izsmēlis, esam ieciklējušies bezmērķīgā gatavošanās fāzē, kas nu jau turpinās vairāk par pus gadu. Tā mēs nekad nebūsim gatavi. Jāsāk ar darbību, koncentrējoties uz izvēlēto mērķi. Tad parādīsies visa nepieciešamā motivācija un citas iespējas.

  • Vienlaicīgi vienā mirklī var darīt vienu lietu. Kā gan savādāk? Autore runā par koncentrācijas izmantošanu, lai tiktu galā ar jucekli domās. Es saku – pievērs uzmanību šim juceklim – tad tu sapratīsi, kas tavā galvā notiek. Sāc par šo jucekli interesēties, nevis atstum to malā un ignorē ar koncentrēšanos kaut kam vienam. Patiesa intereses par savu jucekli galvā šo jucekli automātiski izbeidz – klik – izslēdzas.
    K99 – sapratne, ka es šodien nomiršu (vai arī pēc 100 gadiem, kas ir viens un tas pats, protams) tiešām atbrīvo. Idiotiskajam jēdzienam VĒRTĪBAS pazūd jebkāda vērtība vienā mirklī, ja saproti, ka mirsti – kas, protams, ir fakst – tava nāve ir mokoši izstiepta visa mūža garumā.

  • Ak jā, raksts, protams, ir labs un vērtīgs, un laikā. Tas ir tieši mums! :)

  • hmmm.
    Nevaru gluzhi piekrist tavai domai par praataa jukushu cilveeku, jo atkaarto diendienaa to pashu riiciibu. Man praataa ir kaiminji, zemkopji, vinji, diendienaa celjaas 4os lai veiktu kuutsdarbus, tad seko sameeraa ritmiski visi paareejie dienas darbi. Vieniigaas paarmainjas rosina gadalaiki. Ko tu saki?

  • Jāni, es piedāvāju konkrētu priekšlikumu – sākt darbu pie rīcības plāna izstrādes un tā īstenošanas. Kādēļ atsaucība šobrīd ir tik zema? Varbūt neesam tam vēl gatavi? Vai mēnesi vai 3 mēnešus atpakaļ mēs bijām gatavāki, kā šodien? Ceru saņemt (e-pastā) mana priekšlikuma papildinājumus, vai jauna priekšlikuma variantu..

  • Vairāk par rīcības nepieciešamību (arī motivāciju, koncentrēšanos, ģenialitāti, īstu garīgumu, sabiedroto un citu iespēju atrašanu u.c.) varam lasīt Roberta Ringera grāmatā “Action!: Nothing Happens Until Something Moves”.
    To var nopumpēt arī kā audiogrāmata torentos.

  • Iedomājies, kas notiktu, ja visas katras mūsu domas uzreiz materializētos? Jebkas, ko tu, es un visa pārējā pasaule iztēlojas vai izgudro, vai vēlas – pilnīgi viss. Kāda būtu atbildība katrai domai, katrai idejai un vēlmei! Piemēram, viena doma par to, ka Kalvītis ir pelnījis sodu spīdzināšanas krēslā, to arī izdarītu.
    ————
    Laimīgā kārtā mūs ierobežo materiālā pasaule – pretējā gadījumā Zeme būtu elle – burtiskā nozīmē. Materiālā pasaule attālina mūsu domu, ideju un vēlmju materializēšanos laikā. Tas dod mums iespēju pārdomt rūpīgi, kā labāk, efektīvāk un saprātīgāk ieviešanai nepieciešamo laiku tērēt.
    ———–
    Ko es vēlos pateikt – plānošana ir pats pats pats galvenais – jo, izlieto ūdeni atpakaļ nesasmelsi – saka tautas paruna.

  • Labi. Sleedzam forumu. Nolienam katrs savaa sturiitii, un suudzamies par to, ka neviens nedariis darbinju muusu vietaa. ;))
    Visam savs laiks, vai ne?

  • Es to domāju attiecībā uz cilvēkie, kas gaida savā dzīvē pārmaiņas, bet dara vienu un to pašu visu dzīvi – piemēram, mans Opaps – viņš no savas saimniecības nekust no vietas, bet pukojas par valdību un bieži nāk klajā ar interesantiem risinājumiem, kas neatstāj viņa sētu. Es novirzījos no tēmas, tomēr doma ir tāda – pati pukošanās vai nepamierinātība ir pukošanās un neapmierinātības rezultāts.
    ———-
    Ja kaimiņi ir laimīgi un dara, ko vēlas, tad droši vien viss ir kārtībā.

  • Rakstam tikai paarskreeju. Neizsleedzu ka ir kljuudas…, bet vareetu buut interesanti un saistoshi par TO VISU paardomaat.
    Komnetaaros taalaak par Aigara pirmo tikt bija neiespeejami.
    Aigar! Saac tachu intereseeties par teemu, jeb kaa Tu tur teici…
    Atgaadinaashu gan Tev, gan visiem citiem, ka VISBIISTAMAAK buut tuvu patiesiibai, to varbuut pat piemineet kaut kur cita starpaa… Taa ir ar Tavu izteicienu par skoleeniem… (pirmaa komentaara 3. rindkopa).
    Liidziigi, bet jau daudz beediigaak (jo darbojas izgliitiibas “laucinjaa”) ir shodienas Dienaa Kokjes izteicieni.
    Savukaart Ivo (un daudzi citi) veelas lai cilveeki staastiitu, rakstiitu, izteiktu savas idejas… un tad luuk IIENITRESEETIE PILSONJI, IESTAADES vareetu to visu “UZLASIIT”..
    … Tas ir MURGS.
    Idejas un “VISS KAS” var uzlasiit tik cik negribas, cita lieta ka gatavu, ticamu, patiikamu, Izpildaamu, … RECEPSHU truukst (Bet vai taadas ir iespeejamas?!)
    UN, ja arii kaut kur paraadaas, kaada pilniigi neapstriidama, situaacijai vispareizaakaa, atbilstoshaakaa IDEJA, …, tad TAA pazuud kaa labas maizes shkjeele getlinju izgaastuvee… (Liidziigi ka Kokjes un “muusu” Aigara izteikumos).
    Bet par to visu jau esmu daudz raksttijis

  • Skaidrojošā vārdnīcā skaidrots, ka muļķība ir nezināšana. Arī es esmu muļķe(nav zināšanu) daudzās jomās – piem. kosmonautikā, mikrobioloģijā u.c.
    ———
    Bet kauns nav nezināt, kauns ir negribēt zināt.
    ——-
    Tāpēc Ivo no augstākminētiem faktiem nevar secināt ka “…jebkura atsevišķa cilvēka muļķība ir reizē arī daļa no mūsu visu kopīgās muļķības..”

  • :) domas tiešām materializējas. Piemēram, tu forumniekiem pastāsti, kādi viņi vergi un no ārienes vadāmie, ka visu patiesībā jau sen nolēmuši pavisam citur, un – vola! :)
    Patiesībā viss taču sen ir skaidrs un pat runāts. Nepieciešams savākties smadzeņu centram, kas regulāri vāc, apkopo un sistematizē informāciju, izstrādā ieteikumus vai plānus, vai vienalga, kā tos sauc. Vienlaikus jāizdod īsta avīze, kurā tas viss pasniegts katram saprotamā formā. Vienlaikus jāveido lektoru grupa, kas sāk reāli tikties ar cilvēkiem, izmanto katru iespēju, kur vien var – kaut vai pērkoņkrustiešu saietu. Svarīgs ir tiešs, dzīvs kontakts, nevis šīs diskusijas internetā. Internets var būt palīgs, nevis mērķis!
    Un tad darbība jau noteiktajos virzienos, kuriem neviens neiebilda: 1) ko kategoriski prasām no pastāvošās varas caur dažādām akcijām, kas pieaugs no mazām uz lielām; 2) Ko darām paši (pašpalīdzība, struktūras, kooperācija, izglītošanās utt.)
    Un par to visu ir runāts, un nekas nav nolemts, ne sākts.

  • Visam piekrītu, ko raksti, BET, kad piedāvāju konkrētu priekšlikumu, lai risinātu “par to visu ir runāts, un nekas nav nolemts, ne sākts”, tad kaut kā KLUSUMS. Kas par lietu? Acīmredzot kaut kas nav izdarīts kā nākas, vai arī vienkārši jāņem un jādara.. Tad redzēs – sanāks, vai nesanāks.. No tā vien, ka idejas publicējam, patiešām nekas pats par sevi nenotiks!

  • Pirms 3 dienām biju Alūksnē. Iegāju īpatni celtā luterāņu baznīcā. Kāda kundzīte ļoti atsaucīgi stāstīja par šīs baznīcas vēsturi un patreizējo ikdienu. Tad saruna novirzījās uz tagad tik aktuālo tēmu.
    Un sieviņa stāstīja, kā viņas meita un dēls strādā Skotijā, un kā arī viņa pati divas nedēļas tur viesojusies. Un tad sākās puņķi un asaras: cik tur viss sakārtots, cik cilvēki laipni un smaidoši, un cik grūti bijis atgriezties šai haotiskajā un nedrošajā ellē, kuru sauc par Latviju. Tāda ir tipiska latvieša filozofija.
    Viņai pat prātā neienāca, ka tai pašā Skotijā bez viņas meitas un dēla strādā vēl tūkstošiem līdzīgo, kuri tad arī uzcēluši turienes labklājību, kārtību un laipnību. Turpretī, ja viņas un citu bērni to pašu darbu ieguldītu Latvijas labklājībā, tad tādas muļķīgas runas vispār nebūtu.
    Tātad ikdienā vislabākie no mūsu cilvēkiem dzīvo tik aprobežotā izpratnes līmenī. Bet arī mēs, kas to it kā saprotam, klusējam vai vārāmies savā sulā.

  • Labi.. Sapratu. Ķeros pie darbiem. Ja neviens neko nedara, tad vienkārši daru (kā allaž)..

  • Forums ir vajadzīgs, jo te reizēm nejauši iemaldās pa cilvēkam, ar kuru vērts nodibināt reālus kontaktus, iesaistīt, sadarboties utt. Nepieciešams saglabāt un uzturēt visas iespējas, taču internets noteikti nav galvenais. Šajā ziņā es piekrītu Alfrēdam Ābelei, kurš pirms dažām dienām atsūtīja to nikno vēstuli. Te nav ko ilgi dirnēt – var ielikt kādu interesantu rakstu, palasīt kādu brīdi, uzrakstīt kādu savu domu, ja ir ko teikt lietas labā, bet tad – pie reāliem darbiem! :)

  • Ja kaimiņi ir laimīgi un dara, ko vēlas, tad droši vien viss ir kārtībā.
    **
    Jaa, vinji izveeleejaas sho dziives veidu, nekas vinjus uz to nespieda. Vai varbuut tomeer spieda. Nepiecieshamiiba peec elementaaraam droshiibaam (pajumte, eediens, siltums…). Vai nav taa, ka viennoziimiigi katram pienaak briidis, kuraa uzkriit dziives nebeidzamais atkaartojums – ir jaastraadaa, lai vareetu izdziivot? Viena alga, vai sanjem par to naudu, vai nee. Un pienaak briidis, kad nevari saskatiit shii nebeidzamaa aplja beigas. Un tavs Opaps izveeleejies straadaat savaaa seetaa un uzticaas, ka politikji pildiis savu uzdevumu. Kaada iemesla peec, vinjam buutu jaasaak reorganizaacija sisteemaa? Un taapeec vinjsh pukojaas.
    *
    Te pieskaraamies raksta tematikai: (pavisam vienkaarshaa versija) koncentreejoties un iedziljinoties vienaa darbiibaa vienaa reizee, dziivi ir iespeejams dziivot efektiivi un interesanti.
    Manas domas.

  • Viens no veidiem, kā likt saņemties Latvijas teritorijā dzīvojošajiem, ir ļaut pilnīgi pilnīgi viesiem izbraukt no Latvijas… vispār izsūtīt uz Rietumiem trimdā uz 2-3 gadiem.
    ============
    Kāds tad būtu spars visiem darboties Latvijā-ka tiek turies! Tas tādēļ, ka padzīvojot saproti, ka Latvija ir salīdzinoši ir brīva, atvērta, radoša, izglītota, zinoša un pats galvenais dabīga – nekādu mākslīgu smaidu.

  • Pilniibaa piekriitu. :)

  • “koncentreejoties un iedziljinoties vienaa darbiibaa vienaa reizee, dziivi ir iespeejams dziivot efektiivi un interesanti.”
    =========
    Viss ir iespējams. Līdz ar to arī savādāk ir iespējams. Ir arī iespējams radīt un dzīvot nemitīgi mainīgā pasaulē un vidē.
    ——————
    Tā, kā ir, ir tieši tas, ko cilvēks vēlas. Tad sanāk, ka sajucis cilvēks (tāds, kas gaida pārmaiņas, bet dara katru dienu vienu un to pašu) vēlas būt sajucis.;)

  • ES TIEŠI PAR TO PAŠU! Es vienmēr esmu uzsvēris, ka bez reālas rīcības un darbības klātienē panākumu nebūs!

    Ir tikai viena nianse – dažkārt cilvēki nespēj saskatīt priekšrocības, ko var dot tehnoloģijas, bet kuras šobrīd netiek izmantotas. Internets ir intensīvi jāizmanto mūsu labā, un jāiekāro dzīve tā, lai no tā varam mierīgi atteikties (ja nepieciešams). Alfrēds acīmredzot diemžēl par internetu spriež no komentāru slejām, bet viņam nav bijis laiks dziļāk aizdomāties par to, ka tieši pateicoties interneta iespējām, varam ievērojami labāk risināt daudzus jautājumus – piem., iesaistīt darbos plašu speciālistu loku, netērējot transporta izmaksām.

  • Viss ir iespējams. Līdz ar to arī savādāk ir iespējams. Ir arī iespējams radīt un dzīvot nemitīgi mainīgā pasaulē un vidē.
    **
    Jaa, bravo, to tu saki jauns buudams… Kad paliec vecs, tev jaapaklaujaas muuzha izgliitiibai, buut par 30 amatu maakslinieku, un vislabaak vispaar nenovecot, jo tad pastaav risks, ka nemaaceesi pielaagoties straujaam iz- un paarmainjaam.

    *
    Tā, kā ir, ir tieši tas, ko cilvēks vēlas.
    **
    Tieshaam?

  • Varbūt ne pa tēmu, bet, Jāni, kā tad paliek ar tiem taviem miljardieriem, kurus tu personiski pazīsti? :))

  • Jāpielāgojas ar nosacījumu, ka es akceptēju, kā ir un, ka ar nosacījumu, ka nevis es pielāgoju materiālo pasuli, bet tā spiež mani pielāgoties.
    —–
    Ja vēlētos, lai būtu savādāk, tad būtu savādāk kaut kādā nelielā mērogā. Pareizini to visu ar 7 miljradiem un tu iegūšti sistēmu, kuru uztur 7 miljradi vai arī to maina.
    —–
    Šodien ir labs piemērs masu hipnozes stāvoklim – iemācītajai bezpalīdzībai.

  • Vai gribēji zināt uzvārdus?
    Nu pie viena nodzīvoju un strādāju visu vasaru un daudzreiz tikos, otru (pirmā paziņu) – pazīstu daudz mazāk, taču zināms ieskats radās.
    Nekā sensacionāla tur nav. Tikpat labi vari izlasīt latviski tulkoto Tomasa dŽ. Stenlija grāmatu “Miljonāra prāts”. Tā samērā reālistiska grāmata, lai gan pilnībā, protams, neaizvieto personīgu kontaktu.

  • Vispār jau gribēju zināt uzvārdus, bet tas laikam būs par daudz prasīts… Nu ko es varu darīt, ja esmu tā iekārtots, ka gandrīz visam pieeju kritiski.:) Jo var izrādīties, ka tie nebija miljardieri, bet miljonāri (tāds nieks, dažas nulles), vai arī vienkārši turīgi cilvēki.

  • Būtu labi ja varētu par raksta tēmu diskutēt..Citādi tāda nekārtība. Kas būs ja visi un visur tā darīs? Ievērojiet lūdzu kārtību..

  • Man gruuti ko iesaakt ar tavu tekstu, jo izklausaas peec vispaarinaajumiem, bez piemeeriem iz dziives. Paliekam pie tava Opapa, kaadaa kategorijaa tu vinju iedali?
    1) hipnozes stāvoklim – iemācītajai bezpalīdzībai
    2) sajucis cilvēks (tāds, kas gaida pārmaiņas, bet dara katru dienu vienu un to pašu) vēlas būt sajucis
    3) ir laimīgi un dara, ko vēlas
    *
    Un kaa tu riikotos vinja vietaa, vinja vecumaa?
    (Atvaino par urbshanos, bet ja jau piesauc shaadus jeedzienus, es uzprasos peec atbildes :D)

  • 1. Aigaram jau nav uzdevums šeit lasīt rakstus – bet gan….
    2.piekrītu par tām ziņām – labs piemērs ir arī šajā rakstā kur tiek skandināts ka bils geits ir bagātākais cilvēks, dzirdot šos melus vēl pa TV, izlasot žurnālos cilvēks tiek ieprogramēts un vairs neuzdod jautājumus šai sakarā.
    3. ja spēja koncentreties vienam darbam bija domāts kā iemesls bila geitsa panākumiem – tad lūdzu neesiet naivi – TAS NU NOTEIKTI NAV NE 10% NO IEMESLA kāpēc viņam tādi panākumi
    4. Ja tas darbs ir liels un prasīs gadus, ko koncentrēties tam atmetot citus (vai neveltot tiem pietiekoši daudz laika)??

    neizlasīju visu (vēlāk izlasīšu) lai nepazaudēt domu iekomentēju – varbūt dēļ neizlasīšanas kļūdos secinājumos – pagaidām….
    +
    ne jau spēja koncentrēties vienam darbam ir izšķiroša (ir gadījumi kad tas ir svarīgi) BET GAN spēja veiksmīgi PLĀNOT savu darbu + protams ja nav intereses vēlēšanās tad rezultāts var ciest pat pie labas plānošanas

  • Paldies, Zane, par kaartiibas ieveeroshanu. :))

  • Bet Valdi, – es pat Tavu uzvārdu nezinu! :)

  • Nu, miljardieris es neesmu pilnīgi droši!:) Bet uzvārds ir tāds īsteni latgalisks-Komuls…ja tas Tevi interesē.

  • Nav jau pirmā reize, kad ar Aigara laipni zombējošajiem tekstiem savu koncentrēšanos izkliedējam citiem mērķiem.
    No pieredzes- grupa, kas (it kā)grib kaut ko darīt, divas reizes organizēja kopā sanākšanu.Pirmajā reizē ieradās 9 cilvēki un sadalīja darba grupas. Otrajā reizē ieradās 4 un tikai viens bija no pirmās reizes ar savu sagatavoto materiālu. Pāris stundu laikā nonācām atkal pie tā- kurš pirmais puisis ciemā, un lielais darītājs apvainojās, ka viņš tas nav(?) un vienkārši aizgāja.
    Interneta grupas var iznākt kā iepazīšanās – realitātē viss ir savādāk. Un reāla diskusiju kultūra ir grūtāks uzdevums, nekā rakstīt komentārus.

  • Andrej – Bill Gatetes – Rēķinu Vārti – tavu rēķinu – tavas nauda viņu vārtos. Ja sāktu visu rakstu ķidāt, tad…:)
    ——————
    Tec taisnība, Andrej, – plānošana ir VISS, lai no mentālās pasaules pārnestu materiālājā pasulē savu ideju.
    ============
    To Barefoot:
    Es ceru, ka seņemšos un viņa vecumā ubagošu uz ielas. Man ir nepārvarama vēlme to darīt tagad. Par savākto naudu es katru dienu pirktu augļu kokus un stādītu tos visās pilsētas malās nostāk no šosejām, pagalmos, nomaļākās ielās. Iedomājies, ja visa Latvija būtu nosēta ar augļu, riekstu kokiem un ogu krūmiem – cilvēkiem būtu tiem pieeja tādā daudzumā, ka tos pirkt un pārdot nebūtu jēgas.
    ============
    Ja es vairs šeit neko nerakstu, tas nozīmē, ka esmu aizgājies ubagot. Cita ceļa nav jebkurā gadījumā, jo par nodokli par to, ka es eksistēju kādā konkrētā vietā (nekustamā īpašuma nodokli), es nemaksāšu.
    ————
    Opapa līmenis priekš manis ir par augstu – totāla bezpalīdzība un neaizsargātība ir viņa ikdiena. Tas, protams, neattaisno viņa bezatbildību izplatīt savu skatījumu ārpus savas mājas sliekšņa.

  • O, Tev ir godājams uzvārds. :) Ceru, tas atbilst arī Tavai cilvēciskajai būtībai.
    Es dzīvoju arī pie cilvēka ar latgaļu uzvārdu – Dzenis. Oriģinālā laikam būtu Dzeņs (ar mīkstinātu s).

  • Ikviena pienesums ir papildinaajums. Kaut kad pienaaks arii taveejaa reize, droshi. ;)

  • lurike
    Tā nu viņš ir, nekā priecīga. Tai pat laikā, draugus pārbauda grūtībās.
    Komandas formēšanas darbs ir pietiekoši sarežģīts par komerciālām struktūrām, nekomerciālām tas ir vēl daudz grūtāk. Vismaz, līdz tam brīdim, kamēr vairumam nerodas pārliecība, ka iesaistīšanās Taisnajā lietā ir tieši saistīta ar viņa un viņa ģimenes labklājību.

  • Un tagad, luudzu veelreiz tavu skatiijumu, bez ironijas piedevas.

    P.S.
    Man kaut kaa, taapat kaa maziem beerniem un veciem cilveekiem, taa ironiija iespruust hipofiizes rajonaa, un rada taadu ljoooti nepatiikamu sajuutu. Veel labu laiku peec ironiskas informaacijas uznjemshanas, es nespeeju atbriivoties no shiis sajuutas, citreiz uzmaacaas pat stipras galvas saapes.

  • Realitāte ir tāda – iemaņu nav
    – kā strādāt komandā
    – kā risināt problēmas grupā
    – kā nonākt pie kopējā nevis meklēt atšķirīgo grupā
    – kā komandā radīt jaunas idejas, konceptus un identificēt problēmas
    ==============================
    Tādēļ it īpaši ir jāvelta kāds gads vai divi kopējas sapratnes radīšanai par to, kā ir un KĀ doties tālāk (nevis kur doties vai kam doties).
    ===========
    Ja trenējoties mēs nemākam būt demokrātiski mazā grupā – tas ir realizēt savu varu kopīgam mērķim, tad ko vispār? Demokrátija ir, kad visi cilvēki atrod kopējo un vienojas par tā realizēšanu – ja viens tam nepiekrīt, tas nozīmē, ka demokrātijas nav un ir jāsašaurina kopīgais tādā apmērā, lai visi tam piekristu – 100%.
    ——-
    Bez šīs elementārās sapratnes visas tikšanās ir pa tukšo – katrs vilka, velk un vilks uz savu pusi to segu, kura pašam šķiet vissmukākā. Sagriezt segu (sadalīt savu nostāju dažādās koncepcijās) dažādās formās ar cerību, ka tās forma estētika sakritīs ar citu ciivēku sagriezto segu sapratni par estētiku (rodas sapratne par to, kas ir koīgs mūsu redzējumos) neviens pat negrasās. Nometam visiem priekšā savu segu (savu pasaules redzējumu), ja tā nepatīk – čau – es neko nemainīšu un negrizīšu.
    ———-
    Ja ir nedrošība (bailes), tad visi vairās izskatīties citu acīs “nepilnīgi” un, ka var kļūdīties.
    =========
    Labi. Iešu mēģināt iet ubagot.

  • Aigars
    kopumaa piekriitu, tomeer nekomerciaaliem projektiem ir jaasaskaras arii ar to, ka cilveekiem ir gjimenes, nav laika, utt. T.i., motivaacijas/prioritaashu jautaajums. Tevis mineeto komandas veidoshanas darbu var dariit tad, ja ir chupinja ar uz rezultaatu motiveetiem individuaaljiem, bet domaaju ka nekomerciaalos projektos daudzreiz arii tas ir nesasniedzams liimenis.

  • Mazu daļu no manu skatījuma vari izlasīt šeit http://blogs.krustaskola.lv/2009/08/08/aigara-bruvela-vizija-1-dala/.
    Kā arī šeit http://blogs.krustaskola.lv/2009/08/12/aigara-bruvela-vizijas-turpinajums/
    ———–
    Īsumā?
    Cilvēki ir tādi paši kā dzīvnieki – pie nežēlīgas izturēšanās un nemitīgas nenoteiktības tie padodas un kļūst pilnīgi bezpalīdzīgi. Tātad totāli lopiņi, kuriem ir nocirstas kājas – liegta iespēja aizbēgt. Latvijas gadījumā tas ir iespējams – pāri robežai vēl laiž. Daudzās valstīt šī shēma darbojas perfekti – visā Āfrikā un Dienvidamerikā.
    ——-
    Šie cilvēki var koncentrēt savu uzmanību cik ilgi grib – viss paliks pa vecam – totāla nabadzība un vergošana tiem, kam pieder vara.
    ——-
    Eju gulēt.

  • Iemaņu trūkums nav attaisnojums bezdarbībai. Jo iemaņas var gūt tikai darbībā. Tātad iemaņu trūkums ir vēl viens iemesls darbībai.
    Un nevajadzētu meklēt “profesionāļus”. Jā, profesionāļiem ir iemaņas, bet bieži vien šīs iemaņas nozīmē vecu, nederīgu rutīnu, kas kāpināta ar iedomību. Profesionāļi nelabprāt pārskata savu iemaņu atbilstību konkrētai situācijai, viņi bieži ir dogmatiski.
    Tieši tāpēc es ar cerībām raugos uz nākamo paaudzi, jo viņos nav šīs vecās rutīnas.
    Kaut ko darot, jābūt ar atvērtu prātu. Jā, būs kļūdas un neveiksmes, taču tā ir daļa no labu iemaņu gūšanas.
    Laika trūkums arī nav attaisnojums, bet gan prioritāšu jautājums. Jā, ir darbs, ģimenes, paziņas, dažādi laiku paņemoši ieradumi, bet kāda gan tam nozīme, ja visa Latvija pa pieskari? Tātad tikai jāsakārto prioritātes.

  • Sveiki!
    “Viens no veidiem, kā likt saņemties Latvijas teritorijā dzīvojošajiem, ir ļaut pilnīgi pilnīgi viesiem izbraukt no Latvijas… vispār izsūtīt uz Rietumiem trimdā uz 2-3 gadiem.”

    Sabrauks Sub-sahar Africans un Islamist un ar kļūst par tādiem….
    “Kāds tad būtu spars visiem darboties Latvijā-ka tiek turies! Tas tādēļ, ka padzīvojot saproti, ka Latvija ir salīdzinoši ir brīva, atvērta, radoša, izglītota, zinoša un pats galvenais dabīga – nekādu mākslīgu smaidu.”

    Protams spēcīgs cilvek,etnosi pāš pakļauj kur var vīdi,kura atrods,vājie pakļaujs pilnība videi :)
    Pēc man dom spēcīg cilvek veido vidi,valsti,Japān nebut tas kas i bez Japānu tautas,etnosa ta pat ar Izraēlu,Vāciju un citam spēcīgam valstīm. Aizbraucot uz Koreju(d) mēs nekļūsim pa viņiem un nesasniegsim to ko viņ,jo mēs esam citādāk,nau nozīms valstij vai zemem,bet gan tautāi,jebkur kaut cik “normalā ,pieņemāmā” vietā mēs varāt atjaunot Latviju!
    Jā emigrē pēc iespej vairak visiem un kād anglisk runajoš valsts ar daudz teritorij,kas radusies no immigrantiem- vai jāiet bojā uz visiem laikā,kā Asīriešiem,Romiešiem,antikiem Grie…Ēģi….
    ;)

  • Jāni, Tev ir taisnība, bet tie jautājumi diemžēl nav atbildami tik vienkārši. Pirmkārt, tas, ka viss iet pa pieskari, nav uzskatāmi. Bads nav. Uz ielām šaušana arī ne. Otrkārt, ja ies pa pieskari, gan jau varēs emigrēt. Par prioritātēm – kāpēc lai tā nebūtu ģimene? Kāpēc tieši Tev vai man vai kādam no mums ir jābūt par pasaules lāpītāju, piedevām, nekas jau nemainās? … T.i., es velku uz to, ka, lai nu arī lielāko daļu no šitās čīkstēšanas nevar atbildēt, tomēr vismaz par skaitliskajiem rādītājiem mums būtu jātiek skaidrībā. Teiksim – ir gaidāms bads, kā daži saka, vai nē.

  • Jānim. Es neesmu īpaša optimiste, bet drīzāk informēta pesimiste, bet bez darīšanas nevaru, krēsls spiež. Nav pārliecības, kopš izlasīju, ka jaunietis iet studēt juristos, lai saprastu, kā likumus var apiet. To viņš jau ir iemācījies. Un noteikti nav vienīgais. Un tādēļ man reizēm šķiet, ka vēl tie 22jāpagaida- tagad ir tikai 18.
    Tie jaunieši, kas pārstāv “Ideju talku” , drīzāk ir pašpalīdzības organizācija, kas arī ir forši, bet atgādina pirms LOR pazīstamo” mazo lietu teoriju”.
    Un lai: “tiks piedots tev, ja nevarēji, bet mūžam ne- ja negribēji!”

  • Ievietojot komentaaru, paraadiijaas shaads teksts:
    your comment is awaiting moderation
    Un komentaars neuzraadaas. Vai vareetu luudzu paskaidrot, kaapeec taa?
    Paldies!

  • Norādot vairāk par 2 saitēm, komentārs tiek aizturēts, lai pārbaudītu, vai tas nesatur saites, kas nebūtu saskaņā ar TautasForums.lv kārtības noteikumiem – http://www.tautasforums.lv/?page_id=702
    Tavs komentārs publicēts!

  • Sapratu. :)
    Paldies.

  • K99, pasaki godīgi, cik stundas dienā Tu velti savai ģimenei? Padomā, kam vēl Tu velti savu laiku? Cik katra konkrēta kategorija ir svarīga, kādus rezultātus dos īsākā un garākā perspektīvā? Tev, Taviem tuvākajiem, tautai utt.?
    Cik novērots, sabiedriski aktīvi cilvēki ir aktīvi arī citās jomās. Tas, kuram ļoti rūp ģimene, parūpēsies arī par vidi, kurā viņa ģimenei jādzīvo. Un otrādi – sabiedriski neaktīvi cilvēki savu laiku parasti izšķiež nevērtīgi – pie TV, interneta, izklaidēs, atkarības brāļu kompānijās u.tml.

  • Rādās,ka pirmās izmirs gudrākās tautas. Gudrākās tautas ir sapratušas, ka
    1) Nedrīkst pamattautas intereses un vajadzības savā valstī stādīt augstāk par šeit dzīvojošu citu tautību vajadzībām un interesēm,
    2)Tikai integrējoties globālās struktūrās un bez ierunām pildot dažādas tā sauktās starptautiskas saistības var cerēt uz labklājību un progresu,
    3)Nekādām protesta akcijām nav jēgas, jācīnās ar parlamentārām metodēm jo vardarbība neko nespēj atrisināt.
    Kāpēc šīs tautas izmirs? TĀPĒC KA TĀDU GUDRU CILVĒKU PASTĀVĒŠANAI KOPĪBĀ KO SAUC PAR TAUTU VIENKĀRŠI NAV JĒGAS.
    Gudrai tautai ir arī gudra inteliģence. Šie gudrie inteliģenti ir sapratuši, ka galvenā vērtība ir pati inteliģence. Un savu inteliģenci tad nu katrs no viņiem cenšas pierādīt un parādīt uz katra soļa. Ja, piemēram, kāds no inteliģentiem saka, ka vajag iet uz priekšu, neviens no inteliģences gan pēc viņa aicinājuma nekur neskries ( tas taču būtu tik neinteliģenti). Toties tūliņ atradīsies kāds cits inteliģents, kurš, lai apliecinātu SAVU inteliģenci apgalvos, ka jāiet pa labi. Vēl kāds apgalvos, ka jāiet pa kreisi. Noteikti atradīsies arī kāds, kurš teiks, ka jāiet atpakaļ. Un visi viņi savā starpā nikni strīdēsies.Lai cik ilgi un nikni arī nestrīdētos, beigu beigās katrs no viņiem paliks pie savām domām un visa tā rezultātā tā arī nekur neviens neaizies.

  • Tu to pasnieddz taa it kaa tas buutu kaut kas nosodaams buut inteligjentam. Ko noziimee shis vaards inteligjence? Intelekts ir praata struktuura.
    Injteligjence – taa ir maaka neizraisiit konfliktu.
    ————
    Es esmu atkariigais. Es rkastu TF komentaarus. Es apsolu, ka nelietoshu TF un internetu (izinjemot email sanjemshani, suutiishanai) no shodienas vismaz vienu meenesi.
    ========
    Tiem, kas arii juutas atkariigi no interneta vai TF – dazji ieteikumi:
    – saac staadiit vai kopt daarzu
    – piezvani senam pazinjai vai draugam, ko neesi saticis runaajis ilgu laiku
    – piesakies darbaa neiespeejamos amatos, kuru kriteerijiem tava kvalifikaacija neatbilst.
    – saac speeleet kaadu muuzikas instrumentu.
    – aizbrauc neplaanotaa celjojumaa
    —————-
    Saraksts ir atveerts papildinaashanai, bet es par to neuzzinaashu veel labu laiku, jo shis ir mans peedeejais ieraksts.

  • Pievienojos Aigara izteiktajai domai, un arī laižu padarīt kaut ko noderīgāku.

  • - iemācies kādu arodu

  • tiešām ko nozīmē inteleģence??
    valdošā kliķe??
    esmu pārliecināts ka priekš manis daudzi no inteleģences ir tukša vieta……
    DOD piemērus – nosauc dažus no inteleģences šeit LV :))

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.