A.Ozoliņš: ‘Neprotat taupīt? Iemācīsim!’

Energoservisa uzņēmumi Eiropā iegulda savu naudu ēku siltumapgādes sistēmu renovācijā un gūst peļņu ilgākā laika periodā uz ietaupītās siltumenerģijas rēķina. Privātā biznesa idejas pamatā ir vienkāršs aprēķins: siltumenerģijas izmaksas ir dārgas, tās ir izdevīgi ekonomēt.

Ja iegulda naudu siltumapgādes sistēmu renovācijā, parādās līdzekļu ekonomija apkures un siltā ūdens tēriņos. Atliek tikai aprēķināt, cik ilgā laikā šī nauda atmaksāsies tādā mērā, lai varētu nomaksāt kredītprocentus un iegūt arī peļņu. Parasti līguma termiņš ir 10 – 25 gadi. Šajā periodā siltumenerģiju klientam piegādā uzņēmējs, kurš lūko pēc ļoti civilizētas, aptuveni 10% peļņas. (Latvijā ir uzņēmēji, kas negrib pat pacelties no krēsla, ja nav gaidāma 40 – 50% peļņa!) Viena no šādām enerģijas servisa kompānijām (ESCO) ir holandiešu Zon energy, kura atvērusi meitas uzņēmumu arī Latvijā.

Ņemt kredītu vai turpināt tērēties?
Siltumsistēmas optimizēšana var notikt vairākos veidos. Visvienkāršākajā variantā mājas īpašnieki vai to pilnvarotā persona ņem kredītu bankā, sniedzot nepieciešamās garantijas, veic renovāciju, atmaksā bankai kredītu un kredītprocentus un patur ieekonomētos līdzekļus. Tomēr šai shēmai ir vairāki mīnusi. Bieži dzīvokļu īpašnieki nespēj savstarpēji vienoties, daļai ir bailes no ikmēneša tēriņu palielināšanas un neuzticība pret apsaimniekotājiem un banku kredītiem. Nav arī īstas skaidrības par reālo ekonomiju, kura parādīsies renovācijas rezultātā. Tādēļ populārāks ir variants, kad finansu ieguldījumus veic ESCO. Uzņēmums pats piesaista līdzekļus, veic ēkas energoauditu, renovē siltumapgādes sistēmas un apgādā iedzīvotājus līgumā noteiktā laika periodā ar siltumenerģiju par cenu, kāda tā bija pirms renovācijas. Eiropā šādu uzņēmējdarbību uzskata par valstiski svarīgu, veicinot ne tikai vārdos, bet arī darbos. Piemēram, Holandē tas notiek ar īpaša energonodokļa palīdzību, proti, lielāks enerģijas patēriņš – lielāks nodoklis, kas tipiskai savrupmājai var sasniegt pat 300 latu gadā.

ESCO darbībai ideāli ir lieli rūpnīcu kvartāli vai 4 – 10 nerenovēti daudzdzīvokļu nami. Jo siltumapgādes sistēmas ir nekvalitatīvākas, jo lielāka būs uz siltumenerģijas taupīšanas rēķina ieekonomētā nauda un drošāks šīs firmas ieguldījums.

Smukumam vai maciņam?
Mājas renovēšana un siltumenerģijas ekonomija ir delikāts jautājums. No vienas puses, ēkas ir jāatjauno, turklāt ik pa noteiktam laikam. No otras – sabiedrība izjūt milzīgu informatīvo spiedienu aktivizēt ieguldījumus būvniecībā. Parādās dažādi aprēķini. Tos piedāvā ieinteresētās puses – bankas, būvmateriālu tirgotāji, celtnieki, tāpēc, iespējams, šie skaitļi ir pārmēru optimistiski vai arī nedaudz tendenciozi, jo katrs jau velk deķīti uz savu pusi.

Kārdinot ar siltumenerģijas ekonomiju, dzīvokļu īpašniekus rosina ņemt kredītus. Tomēr ne viss, ko tērē mājas renovācijai, ir tik ekonomisks. Ir darbi, kuri atnes šo ekonomiju, un remonti, kuri ekonomijai nedod neko, toties kalpo iedzīvotāju ērtībai, ēkas labskatam un tās tirgus vērtības pieaugumam.

ESCO variantā uzņēmējs pats atbild par reālo siltumenerģijas ekonomiju, jo tā ir viņa uzņēmuma peļņas pamats. Tātad renovācijas un taupīšanas aspektā ESCO izskatās nopietnāk, pamatīgāk. Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas, uzņēmums, protams, var veikt arī tādus darbus, kuri neuzlabo mājas energobilanci, piemēram, kāpņu telpu un ieejas durvju nokrāsošanu. Skaidrs, tad īpašniekiem nāksies nedaudz piemaksāt.

Kovārņu ielas variants
Holandiešu ESCO Zon energy , kuru šeit jau pusotru gadu pārstāv Nīderlandes pašvaldību asociācijas vecākais padomnieks, neatkarīgais konsultants pilsētvides plānošanā un iedzīvotāju iesaistīšanā Ēriks Harts Bermans, savu praktisko darbību uzsāka ar Latvijas tirgus izpēti un pilotprojekta gatavošanu. Pērn nodibināts uzņēmums “Sun Energy Baltic”, kurš pašlaik jau attīsta šādu demonstrācijas projektu Cēsīs, izmantojot savus piesaistītos finansu līdzekļus un Eiropā pārbaudītu tehniku un tehnoloģiju.

Vietas izvēli projektam noteica vairāki faktori – tehniskais un cilvēciskais. Kad slēdza tehniski nolietoto ar malku kurināmo vietējo katlumāju, kura “Cīrulīšos” apsildīja privātmājas, tās atrada savus energoapgādes variantus, vienīgi kāda malā stāvoša daudzdzīvokļu ēka Kovārņu ielā palika kā tāda bārenīte. Savas siltumsistēmas izveidei pietiekamu līdzekļu uzkrājumu mājai nebija, un arī iemītnieki nebija naski uz apvienošanos un kredīta ņemšanu. Bezizejas situāciju saglāba Cēsu dzīvokļu pārvaldes direktors Ģirts Beikmanis, kurš gan atrada piemērotus investorus, gan palīdzēja iedzīvotājiem vienoties savā starpā. Galvenais, šie investori nevis prasīja papildu līdzekļus palielinātas apsaimniekošanas maksas veidā, bet gan bija ar mieru tos ieguldīt paši!

Pilotprojekta cipari
Vēl pirms dažiem gadiem šī nama iedzīvotāji bija tērējuši 368 MWh, taču aizpērn siltumenerģijas patēriņš jau sasniedza 444 MWh. Vadoties no šī līmeņa, “Sun Energy Baltic” izstrādāja savu biznesa projektu. Pirmajā posmā saīsinātas siltumtrases un turpat mājas iekštelpās izveidots siltummezgls un uzstādīts jauns apkures katls ar

teicamu (106%) lietderības koeficientu. Katla atrašanās vieta arī dod nelielu siltuma ekonomiju. Projekta pirmās kārtas izmaksas sasniedz Ls 70 000. Nākamais posms – mājas fasādes siltināšana, kurā paredzēts ieguldīt Ls 100 000 – 150 000. Visbeidzot ap Ls 30 000 paredzēts tērēt saules bateriju un ap Ls 150 000 – siltumsūkņa uzstādīšanai. Proti, projekta gaitā jau notiek ģeoloģiskā izpēte, izvērtējot divu veidu – slēgtas kontūras siltumsūkņa (zemē ierakts čūskveida siltummainis) vai dziļurbuma (divi urbumi, no viena izsūknē, otrā iesūknē) siltumsūkņa – priekšrocības. Projekta kopējās izmaksas sasniegs ap Ls 400 000, tāpēc līguma darbības ilgums ir 20 gadi, kuros ESCO kļūst par vienīgo siltuma piegādātāju šai mājai. Pēc šī termiņa beigām iedzīvotāji saņems aptuveni četras (!) reizes lētāku siltumenerģiju (25% no pašreizējās cenas!), rēķinoties vien ar to, ka arī renovētai mājai, tāpat kā pārējiem patērētājiem, var palielināties maksa par apkuri, ja celsies energonesēja (gāzes, elektrības) cena.

Aprēķina principi
Lai izprastu šīs uzņēmējdarbības būtību, var apskatīt teorētisku modeli. Piemēram, ir 10 mājas, katrā pa 70 dzīvokļiem. Kopējais siltumenerģijas patēriņš – 4000 MWh gadā. Veicot šo ēku energoauditu un salīdzinot iegūtos rādītājus ar iedomāti ideālo modeli, iespējams aprēķināt potenciālo ekonomiju un darbu rentabilitāti. Tātad – visas mājas nosiltinot un kāpņu telpās nomainot logus, iegūst ap 50% siltumenerģijas ekonomijas, proti, patēriņš samazinās līdz 2000 MWh gadā. Saīsinot siltumtrases un nomainot apkures katlus, modernizējot sadales mezglus un uzstādot siltuma akumulatorus, iegūst vēl 25% ekonomijas (no 2000 MWh), un, visbeidzot, aptuveni 25% dod arī siltumsūkņi un saules baterijas. Tātad var ieekonomēt vismaz 75% no pašreizējā patēriņa jeb 3000 MWh gadā, ko jau pavisam viegli pārvērst naudā tālākiem aprēķiniem. Šī iespēja ir ESCO biznesa plāna pamats.

Konsultēja “Sun Energy Baltic” valdes loceklis Raivo Damkevics

***

Uzziņa

Eiropas valstīm ir noteiktas rūpniecisko izmešu kvotas. Tā kā Latvijai vairs nav dižas rūpniecības, tā savējās iztirgo attīstītākām valstīm. Iegūtā nauda būtu jātērē energoekonomijas un vides aizsardzības programmām. Latvijas Vides ministrija apsver iespēju šos līdzekļus novirzīt māju siltināšanas programmām, kuras ir ES prioritāšu sarakstā. Tātad, ja ESCO būs veicis mājas siltināšanu, pastāvēs reāla iespēja iedzīvotājiem samazināt ikmēneša maksājumus vai saīsināt līguma termiņa laiku.


Andris Ozoliņš
, www.la.lv
16.02.2009.
(Iesūtīja Valdis)


  • Kāpēc teorētiskie aprēķinu modeļi mūsdienu “brīvā tirgus” karikatūrā nedarbojas?
    Atcerieties, kādus gadus atpakaļ “Rīgas siltums” žēlojās, ka, sakarā ar neparasti silto ziemu nācies ciest ievērojamus zaudējumus. Kāpēc? Tāpēc, ka uzņēmuma peļņa ir atkarīga no pārdotā siltuma daudzuma. Tātad no māju siltināšanas ieguvēji šo māju īpašnieki būs tikai iesākumā un arī tikai uz citu rēķina. Tikko māju siltināšana tiks izdarīta tādos apmēros, ka, piemēram, uz pusi kritīs patērētāju pieprasītā siltuma daudzums, siltuma ražotāji, lai nezaudētu pelņu, nekavējoties pacels cenas. Līdz ar to, visus teorētiski izstrādātos aprēķinus varēs iesviest miskastē. Paralēli paaugstinātajai maksai par apkuri, iedzīvotāji varēs papildus maksāt ņemtos kredītus par ēku siltināšanu un dzīvot ar domu, ka šādi viņi ir devuši savu ieguldījumu cīņa pret globālo planētas sasilšanu.

  • ”Pirmajā posmā saīsinātas siltumtrases un turpat mājas iekštelpās izveidots siltummezgls un uzstādīts jauns apkures katls ar

    teicamu (106%) lietderības koeficientu.”

    Interesanti gan. Nezinu, kā pārējiem, bet man skolā mācīja, ka 100% lietderības koeficients nav iespējams. Lietderības koeficients = [enerģija, kas izlietota lietderīgajā darbā] / [enerģija, kas izlietota vispār, ieskaitot enerģijas zudumus].

    Ja lietderības koeficients ir 106 %, tad sanāk, ka [enerģijas, kas izlietota lietderīgajā darbā] ir vairāk nekā [enerģijas, kas izlietota vispār]. Tādējādi sanāk, ka darba procesā tiek saražota vēl papildus enerģija (nevis ķīmiskā enerģija (degšana=ķīmiska reakcija) pārvēršas siltumenerģijā ar siltuma zudumiem apkārtējā vidē, kā tas būtu normāli).

    Varbūt es kaut ko nesaprotu no fizikas, bet vai tas nav absurdi?

  • Pareizi tu saki ir pat veel trakāk – raksts ir Propaganda un Meli, kuru šeit nedrīkst likt.
    Paskaidroju.

    Panjemot krediitu energoefektivitaates uzlavoshanai samazinaas energjijas pateerinjsh. Tomeer saucamaa “rebound” efekta deelj iedziivotaaji zaudees, jo samazinoties ienaakumiem siltumenergjijas piegaadaataaji palielina tarifu.
    ——
    Rezultaats – reekjini taadi pashi + jaamaksaa krediitmaksaajumi. Shii sheema ir kaa peedeejais trieciens Latvijas muguraa.
    ========
    Energoefektivitaatei ir noziime MILZIIGA, ja pats razjo savu siltumu savai maajai – ar kraasni, elektriibu vai savaadaak, jo katrs ietaupiitais siluma daudzums tieshi atspoguljojas izmaksaas.
    =========
    Luuk, tev, Žuli, pierādījums vēl viens, ka kapitālisma sistēma ir kropla un nekad nestrādās par labu mazajam cilvēciņam.

  • Aigar, bet kas tev liedz nosiltināt māju un pēc tam (vai līguma darbības laikā) ražot elektrību pašam? Tev tiek piedāvāts risinājums, kā vari nosiltināt māju, neņemot kredītu (vai arī neuztvēri raksta domu), bez tam runa ir par daudzdzīvokļu mājām. Propaganda tā ir tik tālu, ka šo pakalpojumu piedāvā konkrēta firma (diemžēl ne vietējā, jo Latvijā acīmredzot ar 10% peļņu ir par maz). Meli… ļoti iespējams, ka informācija nav precīza, bet, ja esi kompetents šīs jomas speciālists (ar pieredzi, zināšanām) un varat komentēt un sniegt kādus papildus datus/aprēķinus, lūdzu, dariet to!

  • Daudzdzívokļu májám nav jāķertas klāt, jo rēķini, kā jau teicu, būs tādi paši, jo enerģijas piegādātāji ar mazāku patēriņu nesamierināsies.
    ””””
    ©ai saprotams?

  • Nē nav saprotams, Aigar. IR jāķeras klāt – ir jāstrādā pie neatkarīgas energo un siltumapgādes mājas, pilsētas un valsts mērogā, un tas jādara paralēli ar ēku siltināšanas darbiem.

  • Par cik tur bija pieminēts siltumsūknis, tad par tas droši vien nav “tipisks” lietderības koeficents. Tur vnk. mazāku grādu siltums tiek savakts no lielākas masas ar kuru par lielākiem grādiem uzsildīts mazāka masa. T.i. runa ir par siltuma pārvietošanu. Dažus gadus atpakaļ siltumsūkņiem attiecība patērētajai elektrībai pret iegūto siltumu bija 1 : 3. Dagad jau droši vien būs biki vairāk.
    Par peļņu kaut kur kādreiz mācījos, ka normāla peļņa skaitās kādu 3-4 % robežās.
    Lai arī reklāmraksts, bet liek padomāt par eksistējošām un alternatīvām energoapgādes shēmām. Par to vai eksistējošās energo apgādes sistēmas un biznesa modeļi ir pašregulējoši energo ekonomijas lietās.

  • Par valsts un pilsētas mērogu vari pagaidām aizmirst, jo tev tam nav pieeja.
    ====
    Cik mums Latvijā ir autonomo māju? Kādēļ to nav? Tādēļ, ka to radīšana prasa lielāku piepūli un radošumu nekā parasto.
    —-
    Varbút varétu būt reālistiskam, un sākt ar vienu māju. Ir vajadzīgas samērā augstas inžinierzināšanas, lai paceltu kaut vai vienas mājas projektu. Jāņem vērā ir liels daudzums lietu, kas centralizētas enerģijas piegādes gadījumā tiek ignorētas. Daži piemēri par siltumu.
    Pirms siltums un elektrība tiek ražots autonomi, ir maksimāli jāsamazina enerģijas patēriņš.
    – siltināšana neko īpašu mājai nedod, jo caur sienām aiziet salīdzinoši maz siltuma.
    – ir nepieciešama aukstuma tiltu samazināšana
    – absoūti svarīga ir pilnīga caurvēja likvidēšana pa durvju, logu, apmetuma un citām spraugām, un ventilācijas aizvietošana ar siltuma apmaiņas ierīcēm
    – logi ir vieni no lielākajiem siltuma zudumu radītājiem – tiem ir jābūt trīškāršiem un infrsasarkano strau atstarojošiem – tas ir – iekšā laiž, bet ārā nelaiž.
    – tālāk var arī siltināt sienas un obligāti griestus.
    ———————-
    Vai tu apzinies darbu apjomu tikai vienai ēkai un tiaki attiecībā uz siltumu? Tālāk nāk elektrība – tur ir tieši tas pats jādara – jāsamazina elektrības patēriņš.
    =====================
    Kad ēkai ir veikt maksimāli tehnoloģiski iespējamais enerģijas patēriņa samazinājums var sākt domāt par alternatīviem un decentralizētiem enerģijas ražošanas veidiem.
    =========
    Decentralizēta ražošana ir būtiska arī dēļ esošās sistēmas atkarības no vienas kļūdas sistēmā (apzinātas vai nē) – visi ir bez gāzes, siltuma vai elektrības.
    =========
    Vai ir saprotamāks?

  • Altum uznjeemeejdarbiibas atbalsta programma tika palaista dazjas dienas atpakalj. Izgaaju cauri. Seezju un domaaju, kurzh gan kvalificeesies. Ja kvalificeesies, kursh ieguus, jo jomas un eksporteeshana ir ierobezjota… atkal. Taatad atkal kaareetjais Obamas variants – runaa vienu, bet dara otru – veca masu manipulaacijas tehnika. labi, lasaam pashi.
    —————-
    Ierobežojumi:
    ————-
    Par programmas dalībniekiem nevar būt personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu un kurām iepriekšējā gada laikā ir bijusi būtiska (virs 25%) līdzdalība citā komersantā. Atbalsts netiks piešķirts, ja pretendentam ir aktuāls parāds VID un parādnieku reģistros, vai parāds LB Kredītu reģistrā dzēsts mazāk kā pirms 2 mēnešiem.
    ——–
    Programma neatbalsta: zivju audzēšanu, zvejniecību, zivju un vēžveidīgo pārstrādi; lauksaimniecības produktu ražošanu un pirmapstrādi; vairumtirdzniecību; apdrošināšanu, finanšu starpniecību un banku pakalpojumus; transporta līdzekļu, mašīnu, iekārtu u.c. iznomāšanu; operācijas ar nekustāmo īpašumu; azartspēles un derības; ieroču ražošanu, piegādi vai tirdzniecību; tabakas, alus un alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību; kravas transporta pakalpojumus.
    ———
    Finansiālo atbalstu nepiešķirs projektiem, kuri vērsti uz uzņēmuma preču eksporta tīkla izveidošanu vai paplašināšanu, kā arī grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Bankai ir tiesības atteikt finansiālo atbalstu gadījumos, kad tai ir pamats uzskatīt, ka projekta dalībnieks dibina uzņēmumu nolūkā saņemt finansiālo atbalstu, neradot jaunradīto vērtību.

  • Ja es nemaldos, tad uztaisot kādu ierīci, kuras lietderības koeficients būs lielāks par 100%, mēs dabūsim mūžīgo dzinēju…

    Protams, siltināt un uzlabot vajag, taču idiotisma kalngals, ja to veic ārzemju firma.

    Kāpēc mēs veicinām šinī gadijumā Holandes ekonomikas attīstību? Cita starpā, kā var noprast, attiecīgais uzņēmums ir pašvaldības (holandiešu) komercsabiedrība. Vai Cēsu (šajā gadījumā) pašvaldība nevar nodibināt p/u savas pilsētas energoefektivitātes jautājumu risināšanai? Vai prātiņš trūkst vai kas cits?

  • Nu, tam ir vajadzīgas tehniskas zināšanas, kā arī vēlams būtu pieredze. Tā kā, savā ziņā iespējams, ka tiešām trūks prātiņš:(

  • Ēku siltināšana nav raķešu tehnoloģijas. Runa iet par to, ka pietrūkst uzņēmības un finanses pašiem iedzīvotājiem. Liels būs jau ieguvums, ja visi ieliks jaunus logus un nosiltinās māju ar putoplastu vai vati.
    Vēl nesen mājas siltināšanas takse bija 12 LVL/m2 un veic to vietējie celtnieki. Logus ražo Latvijā, ir siltināšanas materiāli, kurus ražo Latvijā ir vietējie energoaudita speciālisti.
    Tik uz priekšu! Sasildīsim Latvijas ekonomiku un ietaupījums būs!
    Vispār ideja ļoti laba alternatīva tiem daudzīvokļu nama iedzīvotājiem, kas nav gatavi paši investēt. Vienīgi jāpadomā vai vērts uz 20 gadiem slēgt līgumu ar firmu vai pašiem beidzot saņemties un tikt galā teiksim 15 gados.

  • ehh:)
    jomajo!
    nu vajag sajēgu. Sajēgu. pirms kautko ķert grābt un sakreditēties līdz kapa malai. vajag elementāru sajēgu. vispirmām kārtām – visa tā naudas šķērdēšana ir jāaizmirst.
    ja gribi ietaupīt – tad mācies rēķināt. un drīz vien sarēķināsi, ka 300Ls vērtais leduskapis sevi gandrīz nepaspēs pat atpelnīt kur nu vēl ietaupīt naudu, salīdzinot ar vecu snaigi ~20Ls vertībā. ja gribi ietaupīt – ledusskapi var nelietot vispār. leduskapis mēnesī noēd ~3Ls elektrībā. par 3Ls lietojot veselīgu uzturu var dzīvot gandrīz 3 dienas. ok, namuldēšu te daudz bezjēgā, tas tāds elementars piemērs. par dzīvokļiem – kam pietiek sajēgas, tie no dzīvokļiem tinās prom, veiksmīgākie to dara tad kad dzīvokļiem vēl bija dārga cena. siltini to dz-betona kasti kā gribi, dzīvošana dzīvoklī ir naudas tērēšana nežēlīga, saīdzinot ar jebkuru normālu, mazu, ērtu privātmājeli. smadzenes te tiek pūderētas ik uz stūra. pensionāri tagad metīsies savu dzīvokļu siltināšanai, vai nav melnais humors?

    lai veicas dārgie draugi, bet dzīve ir īsa, un vajag nodarboties ar iespējami lietderīgākajām lietām.

  • Lietderības koeficients iekārtai nevar būt lielāks par 100% procentiem tikai slēgtā sistēmā. Ja enerģija tiek saņemta no arī no ārpuses, kā tas ir siltuma sūkņu gadījumā, tad lietderības koeficients var būt gandrīz neierobežots un tas nav pretrunā ar atvērtu vai nelīdzsvarotu sistēmu termodinamiku. Siltuma sūkņu gadījumā enerģija tiek ņemta no elektriskā tīkla (apsildes sistēmas darbināšanai) un no zemes ( par to nav jāmaksā). Tāpēc, lai arī sistēmā ir siltuma zudumi un miteklis dabiski atdziest, iznāk, ka lietderības koeficients faktiski ir lielāks par 100%. Ļoti labi siltinātā mājā, apkurē izmantojot siltuma sūkni, lietderības koeficients var būt pat visai augsts.

  • Tieši pensionāri arī metas savu dzīvokļu siltināšanai,nedomājot ne par izmaksām,ne par termiņu – 20 gadiem, ne par tiem kam ģimenē aug bērni.Tieši tagad mūsu māja risina šito problēmu.Pēc 15 dienām jādod Sun Energy atbilde, bet līguma kopijas tikai divas uz 48 dzīvokļiem, neesot laika nokopēt visiem :)Cik saprotu tie pensionāri pat netaisās lasīt līgumu pirms parakstīšanas, sakot,ka mums vienalga kas būs ar dzīvokli, jo bērni jau lieli un dzīvo atsevišķi.LŪK MELNAIS HUMORS!!!!! Bet ko darīt mums????

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.