G.Ošeniece: ‘Mācīties no dabas’

Dabā ētika un morāle ir tik absolūta un skaidra kā matemātika. Vērojot, kā darbojas saule, kā kustībā atrodas planētas, zvaigznes vai citi Visuma ķermeņi, mēs nesaskatīsim nekādu negodīgumu vai savtīgus nolūkus. Visuma morāle mums māca, ka patiesība, godīgums, sadarbība, mīlestība, labklājība un citas vērtības rodas no nesavtīgas darbošanās cilvēces labā.
Šo principu – neko sev, visu kopīgam labumam – senie viedie ir noskatījuši dabā, kur neviena puķīte nezied pati savam labumam un neviens mākonis neprasa samaksu par atnesto lietu. Dabas likumības mums demonstrē cēlu filozofiju – nesavtīga darbošanās bez pieķeršanās un kaislības, bez tieksmes baudīt savas darbošanās rezultātus ir katra morālais pienākums. Mahatma Gandijs sekoja šim patiesības principam, un tas deva viņam fizisku enerģiju un morālu spēku nevardarbīgā ceļā sasniegt neiedomājamu mērķi – panākt Indijas neatkarību pēc divsimts gadus ilgas, smagas, despotiskas britu militārās pārvaldes. Neticamā kārtā briti atstāja Indiju bez asins izliešanas, kā draugi, nevis ienaidnieki. Līdzīgi notika mūsu dziesmotā revolūcija 80. gadu beigās, kad augstāku brīvības ideju vārdā bijām gatavi atteikties no daudz kā personiska.

Diemžēl daudzviet pasaulē cilvēki sava garīgā vājuma dēļ savu mērķu sasniegšanai izvēlas vardarbīgas metodes – kas izplatoties noved pie terorisma un savu brāļu un māsu bezjūtīgas nogalināšanas, kas, protams, ir pret dabas likumiem.

Cilvēku darbība, kas nav saskaņā ar dabas likumiem, izraisa sociālas un morālas nekārtības apkārtējā vidē, ģimenē, sabiedrībā, valstī un visbeidzot visā pasaulē. Ļoti svarīgi, lai šos dabas likumus apzinātos valdnieki, prezidenti, ministri un citi ierēdņi, jo, kā teikts Vēdās, “ja blēdīgs būs valdnieks, tad kurš gan tāds nebūs? Ja netaisns būs valdnieks, tad netaisni būs visi”.

Filozofs B. Spinoza savā “Ētikā” aprakstīja Dieva likumu ievērošanu kā priekšnosacījumu laimei un pārticībai. R. Kiplinga “Džungļu grāmata” lieliski atspoguļo vēdiskās patiesības, parādot, kā dzīvnieki un putni seko dabas likumiem un dzīvo pilnīgā saskaņā ar vidi, kurā piedzimuši – mežos, kalnos vai upēs viņi vada savas dienas, nepiesārņojot dabu un neņemot no tās vairāk, kā nepieciešams dzīvības uzturēšanai. Problēmas dabai spēj radīt tikai cilvēks ar savu neierobežoto vēlmi pēc materiāliem ieguvumiem. Cilvēki, kas neseko dabas likumiem un kurus vada klaji materiālistiskas intereses, izplata ļaunumu, korupciju un sajukumu sabiedrībā. Lielražotāji, kas ekspluatē zemi un dabu, izcērt mežus vai iepludina vidē rūpniecisko piesārņojumu, neapzinās savu sociālo un morālo atbildību cilvēces un Visuma priekšā.

Vēdās atrodama lūgšana, kas parāda sekas dabas likumu ignorēšanai un beidzas ar vārdiem: “Ak, Dievs, apžēlojies par maniem nodarījumiem un nesodi citus manā vietā.” Būtībā šis teksts ir sociāls vēstījums, kas skaidri norāda, ka dabas likumu neievērošana rada postu ne tikai pašam, bet arī citiem sabiedrības locekļiem. Finansiālie līdzekļi, kas rodas savtīgu aktivitāšu dēļ, lai iegūtu vairāk nekā nepieciešams normālai iztikšanai, vienmēr izraisīs dabiskā līdzsvara sajukumu vidē, tie tiks izmantoti jutekļu baudai, palielinās katra viltus egoismu, tiks izmantoti, lai izrādītos, liekuļotu, un liks cilvēkam kļūt augstprātīgam un lepnam. Tās sagraus sociālo kārtību un morālos principus un atņems katra personīgo brīvību.

Cilvēka dzīvi Vēdas salīdzina ar upi – tā sākas ar pilienu, tad kā šaura tērcīte, mierīgi uz priekšu ritot, tā kļūst ūdeņiem bagātāka, bet vienmēr turas savos krastos. Tā neapstādamās veic tālu ceļu, lai cienīgi, bez nožēlas un sāpēm saplūstu ar milzīgo jūru, tādējādi zaudējot savu individualitāti. Ceļā tai bija pievienojušās daudzas straumes un citas upes, tā bija kļuvusi platākā un platāka, tā bija izmantojama cilvēkiem un visai dzīvai radībai. Tā bija tecējusi cauri klintīm, kalniem, bieziem mežiem un varbūt pat tuksnešiem un bez cīniņa pārvarējusi neskaitāmus šķēršļus, lai pēcāk nesavtīgi iepludinātu savu pienesumu kopīgajā okeānā. Lao Tse ir teicis: “Esiet kā ūdens, maigs un skaidrs, tas atrod sev ceļu zem visiem šķēršļiem, tas netērē laiku ķildām, tas vienkārši tek uz priekšu!”

Vēdās aprakstītie dabas likumi saka, ka ūdens vienmēr tek no augšas uz leju, tāpat arī enerģija plūst no spēka avota uz vājāko posmu. Tāpat lai mīlestība un rūpes plūst no lielākā uz mazāko, no stiprākā uz vājāko! Tāpat kā ūdenī paslēptā enerģija (elektriskās strāvas izšķilšanās no ūdens jau bija aprakstīta Vēdās) dod tam milzīgu spēku, lai mīlestībā un rūpēs klātesošā sociālā un morālā enerģija izpaužas cēlsirdībā, tikumībā, savstarpējā došanā un pieķeršanās jūtās! Lietus, nolijis kalnos, nekad tur nepaliek, tas steidzas uz zemākām vietām. Tas, kam ir, ko dot, lai nekavējas, bet steidzas pie tā, kas ir vājš un nepietiekams. Pazemība un žēlsirdība ir dabas likums. Nekad netiks atcelts dabas likums – ko sēsi, to pļausi. Labu ražu iegūsim, ja labu sēklu sēsim labā augsnē. Vēdas saka, ka dievišķie principi ir sējamā sēkla. Ja sēkla būs bojāta, pat labi koptā augsnē neizaugs veselīga un laba raža.

Daba ir patiesa un caurskatāma. Kā mīloša māte tā aprūpē visus savus bērnus. Planētas majestātiski precīzi riņķo, zvaigznes kustas precīzi un taisnīgi, gadalaiki cikliski atkārtojas, dienu nomaina nakts, dabā nekas neapstājas darīt labu.

Mācīsimies no saules; tā dod gaismu un spēku, tā simbolizē zināšanas, kas izkliedē neziņu un tumsonību. Saule dod enerģiju, kura nodrošina, lai dabā viss aug un attīstās. Saules gaisma katrai dzīvai būtnei sagādā laimi un prieku: ik putniņš sāk vīterot, kad uzlec saule, ik ziediņš atveras un pagriežas uz saules pusi, lai izjustu laimi. Saule dod drošības sajūtu, stabilitāti un līdzsvarotību. Saule ir visiecietīgākā, jo savu gaismu un siltumu dod visiem, arī nezinošiem un jauniem. Daba dod pietiekami daudz iespēju visiem izvērtēt un saprast Visuma likumus, un sekot tiem, mainoties uz labu.

Mācīsimies no kokiem; tie dod savus augļus un pavēni visiem: gan labiem, gan sliktiem cilvēkiem. Tie dod patvērumu dzīvniekiem un putniem. Tie koki, kas nes saldus un derīgus augļus, noliec savus zarus, tikai tie, kam augļu nav, paliek taisni un nelokāmi, tie drīzāk lūzīs, nekā lieksies. Tāpēc Vēdas aicina atteikties no viltus egoisma, lepnības, ķermeniskas sevis izpratības un augstprātības.

Nesiet augļus, audzinot labus bērnus! Veiciniet cilvēcību viņos, audziniet pazemību un žēlsirdību, māciet nesavtīgu došanu! Mīliet viņus, bet nepieķerieties sava darba rezultātam! Dalieties ar bērniem savā mīlestībā kā saule, kā augļu koks, negaidot tūlītēju atmaksu. Pat dzīvnieki mīl un lolo savus pēcnācējus, iemāca viņiem nepieciešamās prasmes un palaiž brīvībā, negaidot neko pretī.

Nebaidieties, jo nezāles gan ātri sakuplo un izplatās, bet pēc īsa laika tās tomēr iznīkst, turpretī derīgie augi un koki aug lēnām, ilgi un sistemātiski. Skatieties dabā: vērtīgo koku lapas izmanto dzīvnieki, tās dod barības vielas augsnei, to sēklas izloba putni, bet koksni var izmantot mēbelēm vai siltuma iegūšanai. Vērtīgie koki, pat cienīgi bojā ejot, ziedojas citu labā un atstāj pēc sevis vērtīgas sēklas. Kaitīgos augus neēd pat ne dzīvnieki, un tos visbiežāk sadedzina, lai to sēklas neizkaisās pa pasauli. Nepietiek tikai iesēt iekoptā zemē derīgas sēklas, ir nepieciešama arī rūpīga nezāļu ravēšana un kaitēkļu apkarošana, lai stādiņš izaugtu stiprs un nestu vērtīgus augļus. Tas pats ir attiecināms uz cilvēka audzināšanu, sākot ar viņa piedzimšanu, bērnību, jaunības gadiem, beidzot ar sirmu vecumu. Laiku pa laikam no prātiem ir jāizravē nevajadzīgais, nedabīgais, asociālais, savtīgais un ļaunais, lai tas nepārņemtu un nenomāktu rūpīgi kopto un audzēto stādiņu – veselīgās un derīgās domas un idejas. To var izdarīt vien nesavtīgs un gudrs skolotājs, kas nav pieķēries materiālam labumam, tāpēc var atļauties būt brīvs un neatkarīgs savās domās un rīcībā. Šādi skolotāji – dievišķu, dabisku zināšanu pilni “garīgi dārznieki” – ir vajadzīgi mūsu skolās.


Gunta Ošeniece
, Latvijas Universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja. Pārpublicēts no laikraksta “Izglītība un Kultūra”, 2008.gada 8.maija numura

Citi G.Ošenieces raksti.


  • Gunta, liels paldies par rakstu!:) Kādreiz, ne tik tālā nākotnē tavas zināšanas un spēks būs vitāli svarīgas Latvijas izglītības sistēmā.

  • daba ir viltīga, tā iemāna purvā un iesūc akacī! Ticēsim vārdiem, dziesmām un slavai! Katra vaigs ir priekš tā,
    izpūties!
    Civēciņ cik neaizsargāts Tu esam

  • “…Vēdās aprakstītie dabas likumi saka…”
    ———-
    Ja tu asociē sevi ar kādu simbou (vēdas), mācību (vēdas) vai autoritāti (vēdas), tad tu radi konfliktu, jo attdali sevi no citiem. Jebkura dalīšanās noved pie konflikta.
    ———-
    Par pašu rkastu es labāk neizteikšos, jo to apjomu, kas man sakāms par šo dezinformāciju, lasīs retais, jo pārsvarā meklē ideoloģiskus salmiņus, pie kā pieķeries, nevis domāt paši.
    ———-
    Vitāli svarīgi ir Guntu nelaist izglītības tuvumā, jo viņa nesaprot, ka pieķeršanās materiāliem labumiem ir tas pats, kas pieķerties “garīgiem” jeb ideoloģiskiem labumiem.
    —-
    Gunta ir pieķērusies vēdām.

  • Jā, Gunta par orientieri izvēlējusies vēdas, taču tos pašus principus var atrast arī citās garīgās mācībās, t.sk. arī latviešu dainās, teiksmās un pasakās. To pašu var izprast arī bez šīm senajām mācībām, paļaujoties uz saviem dzīves novērojumiem. Manuprāt, galvenais nav tas, kur Gunta smēlusies savu gudrību, bet gan tas, vai šī gudrība ir piemērojama mūsu dzīvei. Bez tam Guntas rakstā ir arī viņas pašas novērojumi un piemēri.

  • Aigar,atvaino,bet ka saka viena paruna Tu:esi iebraucis auzas!Guntas doma ir vitali svariga gudrai izglitibai,bet ne esosai izglitibas sistemai,jo piekersanas matrialiem labumiem vai garigiem labumiem NAV viens un tas pats.

  • Pieķeršanās – tātad atkarība. Ja mācībai un autoritātei, tad ierobežojoša, jo bremzē cilvēkam pašam saprast lietas, uzzinā, izzināt un atklāt. Tā vietā viņam tiek piedāvātas dogmas. Šīs dogmas piedevām ir atšķirīgas no citām dogmām, kuras tiek kodētas citiem cilvēkiem caur citām demagoģijām (ieoloģijām). Tas, protmas, rada konflktu, jo katras dogmas pārstāvis uzskata, ka viņa mācība ir tā pareizā – kristiešiem velk uz vienu pusi, vēdieši uz otru, islāmisti uz trešo, bet kapitālisti uz vēl citu.
    ========
    Ceru, ka ir saprotams, ko es saku.

  • Pietma, man nav jāatvaino, jo, ja es kļūdos, tad tev ir jāizsakās plašāk par šādu frāzi: “…piekersanas matrialiem labumiem vai garigiem labumiem NAV viens un tas pats…”

  • Vārdiņš “pieķerties” ir ievazājies no Aigara komentāra, nevis no Guntas raksta. Gunta neapgalvo, ka viņa ir kam pieķērusies, un arī citus neaicina kaut kam pieķerties.

  • Izzinasana ir bezgaligs proces,kaa apzinas-esamibas attiecibas izpausme.Ta ir attieciba,kuraa abi sie jedzieni raksturo izpaustas pasaules pamatu.Ja nosaciti uzskatam apzinu par garigu vertibu,bet esamibu par materialu vertibu,tad tie ir divi /dualisms/ un NAV viens un tas pats.Tadel,Guntas pieversanas Vediskajam zinasanam jauztver tiesi ka veids atbrivoties no dogmam,lai mes paplasinatu savas apzinas skatijumu.

  • Izzināšana tiešām ir bezapstājas process. Līdz ar to duālisma nav.

  • Piekrītu Jānim par to, ka latviešu senajās zināšanās ir tieši tas pats, kas vēdās, jo abām ir viens un tas pats avots. Būtu labi, ja kāds varētu sistematizēt un sakārtot mūsu zināšanas kā tas ir izdarīts ar vēdām. Un tad šīs zināšanas padarītu par apgūstamām, no kurām gribētu mācīties arī citas tautas. Vēdu pirmsteksti ir sarakstīti sanskritā, valoda, kura gan fonētiski, gan jēdzieniski lielā daļā atbilst gan latviešu, gan sanskritā. Skatīt šeit: http://www.lexiline.com/lexiline/lexi51.htm

  • Domāju vēdiskai pasaules skaidrojums ir tuvs tai realitātei, kurā mēs pastāvam, un kas stāv pāri ierobežotajam cilvēka sapratnes un sajūtu uztveres iespeju slieksnim. Dzīvot saskaņā ar dabu, uztvert sevi kā nedalāmu un neatdalāmu tās daļu ir sevis apziņa, kas cilvēkos šodien ir atrofējusies un kas arī ir civilizāijas “krīzes” vidziļākais iemesls. Bet tūlītēja atgriezšanās pie vēdiskās pasaules paradigmas nav iespējama jo ir pretrunā ar likumiem. Procesi dabā ir cikliski, un ja papildus notiek nobīde pa kādu no metrikām, tad to sauc par progresu (spirāle). Cilvēcei ir jāiziet caur to ko filozofi sauc par postmodernu, ar visu tā nihilismu pret cilvēku. Daudzas lietas ko esat redzējuši zinātniskajā fantastikā, ar mašinām un skaitļotājiem integrēti cilvēki, klonēšana, barība no tūbiņām, StarTrack vai ‘Kin-dza-dza’ sociālā iekārta un daudz kas cits cilvēci sagaida. Un tas nav ne labi ne slikti.

  • Arī citas valoda pretendē uz ciešu tuvumu ar sanskritu
    http://www.roxton.kiev.ua/another/sanscrit.html

  • Tomer dualisms dod mums iespeju izzinat.

  • Duālisms dod mums iespēju nonākt konfliktā pašam ar sevi un ar citem sev apkārt – pie tam ļoti efektīvi, un līdz šim veiksmīgi. Viens no psihopātiskākajiem izziņas veidiem.
    =============

  • Kapec konflikta? Var but ari harmonija.

  • Harmonija ir, ja tu jūties, kā daļa no visa, kas ir viens. Tiekšanās dalīt vjeb duālisms rada konfliktu nevis harmoniju – tas saucās Lielais Konflikts.

  • Par to,Kurs ir ierosinajis so tieksmi dalities,joprojam stridas pasaules prati,bet to,ka mes tiecamies uz harmoniju varam noverot sava dzive.Butu interesanti uzinat,ko Tu doma ar Lielo Konfliktu?

  • Ierosinājums dalīties – cilvēks no bērnības tiek audzināts saskatīt atšķirības nevis kopējo – ar to arī strīds izbeigsies, kad tiks izaudzināta viena paaudze, kas meklēs kopīgo, nevis atšķirīgo citā cilvēkā, ģimenē, pilsētā, valstī un pasulē.
    ———–
    Lielais Konflikts – es tam nepiešķiru nozīmību. Nozīmību es piešķiru tam, ka nekam nav nozīmes. Jeb kā teic u eko – Lielais Konlikts ir mācība par to, kā ievērot neesošas atšķirības, un pamanīt nenozīmīgo.
    ==========
    Ceru, ka ir saprotams.

  • Pilnigi piekritu,ka berniem jadod iespeja meklet kopigo un attistit savdabigo.
    Paldies par paskaidrojumu!Butu interesanti,kadreiz pie tejas tases padiskutet par so temu-Lielais Konflikts.

  • Konflikts sākās tajā dienā, kad cilvēks no Darvina izsecināja- re, ja es esmu dzīvnieks, man nevar būt morāles, man nav cita soda kā paša fiziskais vājums, man nav citu pienākumu kā ēst, dzert, vairoties un apliecināt savu spēku pret citiem.
    Viņš noliedza dogmu par savu dievišķumu(lasi- vienotību ar visu) un pieņēma stiprākā tiesības (par to rakstā viss uzrakstīts, izņemot pašas traģiskākās konsekvences – vājākos iznīcināt bez kaujas).
    Es tikai nesaprotu, ja nekam nav nozīmes, kā raksta Aigars, kāpēc man tas jālasa katru dienu pie jebkura raksta…

  • atšķirīgo viedokļu ģenerators – labi padara savu darbu

    Labi raksti plūst viens pēc viena
    tikmēr
    valsts parādos slīgst katru dienu
    tomēr katru reizi atrodās viens gudrinieks kas pretī liks viedokli atšķirīgu
    lai diskusija raisās – laikam bezvērtīgi plūstot
    tomēr cilvēkiem to nav dots saprast – jo tiem, kas ir vērtīgs, nav paskaidrots
    pašiem to ir grūti saprast – jo redz kā viedokļi atšļkirīgie rodās katru reizi

  • iesaku aigara komentārus par dažādiem jautājumiem kopā salasīt
    un to gleznu saskatīt
    tad jūs viņu cienīsietm, kā es – jo viņš zin kā dzīvo cilvēki mūsu valstī, viņš arī ļoti ļoti grib cilvēkiem palīdzēt, un tai skaitā vienmēr atšķirīgu viedokli piemeklēt
    es ļoti cienu aigaru – viņš ir jauks cilvēks – tas nekas ka potē ka nekam nav jēgas, toties ja tādu būtu vairāk tad mēs noteikti dzīvotu vēl labāk!

  • Labi párredzi lukumu.
    Laikam ir nozīme tikai, ja tas piesaistīts naudai. jo mēs visi mirsim – rīt vai pēc 100 gadiem – tas ir viens un tas pats.

  • Vai vari iedomāties evi mirušu ?

  • Es jau esmu.
    —————-
    to. Andrejs.
    Ir jādara. Laika it kā tam neesot, tomēr, ja izrādās, ka ir, tad darbošanās jaunās paaudzes radīšanā var izrādīties visefektīvākā sava laika investīcija.
    ================
    Latvijas mērogā darboties ir tas pats, kas mēģināt 10 bitēm uzspļaut visai saimei un iet vienām pašām dzīvot mežā, kur to liktenis ir skaidrs. Lai saime kļūtu brīva no saimnieka, tai ir jāsavāc kritiskā masa, kas izlidojot pievienosies.

  • ņem no dzīves visu
    tik un tā agri vai vēlu nomirsi
    netērē laiku atraujies uz pilnu klapi jau šodien

  • kas būs kad bites visas kopā savāksies??
    katrs pats par sevi
    haoss??
    kas vadīs procesus – organizēs tos visi vienlaicīgi??
    jo “Alkas pēc ….. valdnieka/iem vai tieksme pēc varas – tā ir verga mentalitātes kliedziens pēc uzmanības”
    kā tas nākas ka vienmēr dažādās diskusijās dažādi viedokļi

  • Individualitāte ir atslēga sadarbīai. Kolektīvisms iznīcina sadarbību. Tātad 15-20 gadu laikā var izaugt jauna paaudze.

  • Tieši šis vienreizējās dzīves modelis ir, tas, kas noņem atbildību no cilvēka par viņa domām un viņa darbiem un pielidzina viņu necilvēkam, kas eksistē pēc (ēst, gulēt, kopoties un aizsargāties) un it kā atbrīvojot viņu no saistībām, tajā paša laikā padara viņu par vergu, jo tiecas nevis attīstīt sevi, bet iemainīt it visu pret “kaifu” no āra.

  • Manuprāt, dabu var interpretēt visnotaļ dažādi.
    Autore rakstīja, ka tajā ir daudz kas cēls.
    Vēl bija komentārs, ka tā ir ļauna un viltīga.
    -
    Mans personīgais uzskats ir tāds, ka ir viegli dzīvot tad, ja pieskaņojas dabai. Lai to izdarītu, ir nepieciešamas prasmes, un tas attiecas uz visdažādākajām jomām.
    -
    Kaut vai – veselība. Veselīga pārtika un dzīvesveids, skaidrs, ka tas atsaucas uz dzīves kvalitāti.
    Saskarsme. Ir tāds jēdziens kā emocionālā inteliģence, kas saka, kā emocijas nevis apspiest, bet pareizi izmantot.
    Tehnoloģijas. Ja mēs piesārņojam savu vidi, mums pašiem tādā būs jādzīvo + jāievieš attīrīšanas tehnoloģijas.
    u.t.t.

  • vēl ir tā viena lieta, ko esmu izjutis kā aktīva tūrisma piekritējs. Kaut kā no psiholoģiskā viedokļa ir svarīgi reizēm riskēt tīri fiziskā līmenī, un arī iegūt fiziskā līmeņa prasmes. Es vairāk runāju par tādām lietām kā orientēšanās apvidū, lielu attālumu veikšana ar kājām, velo vai laivu, kāpšana augstās vietās (kokos, ēkās, klintīs), laivošana palu ūdeņos. Domāju, pie šīs tēmas attiecas arī cīņas mākslas. — Šādas prasmes dod pašapziņu – vismaz daļēju neatkarības sajūtu no cilvēces uzbūvētās infrastruktūras, kas, savukārt,palīdz dažādu problēmu risināšanā.

    no šī viedokļa uzskatu, ka obligātā karadienesta likvidēšana ir diezgan kaitīga lieta. Varbūt nav jēgas baigi apmācīt jaunatni karot, bet iemācīt vismaz pamat līmenī augstāk minētās lietas vajadzētu obligāti. Tad mūsu sabiedrība būtu savādāka (labāka, mazāk čīkstoša)

  • … tā ir māka būt liekulīgam tādā apmērā, ka otrs notic, ka viss ir pa īstam. Īsta EI ir apskatāma ASV un UK, kas, protams, jebkuram Ziemeļeiropietim ir kā caurspīfīgs sūds.
    Es ļoti atvainojos par izteicienu.

  • par emocionālo inteliģenci
    sķiet, tava atvainošanās nav patiesa :), un arī domāju, ka tu īsti neizproti, par ko es runāju.
    -
    piemērs iz dzīves. Bailes. Tu esi augstā vietā, teiksim, uz neliela klints izciļņa, un kājas dreb kā šujmašīna (un pamazām slīd nost no aizķeres). Ko darīt? Atstāt pašplūsmā nevar, jo noslīdēsi nost. Bet bail.
    -
    Paralizējošas bailes traucēs veikt pareizas darbības (teiksim, pārkāpt uz drošāku vietu), un cilvēks nokritīs. Pareizi izmantotas bailes palīdz mobilizēties, un cilvēks spēs izdarīt lietas, kam iepriekš nebija ticējis.
    -
    Bet kā pārvērst to spēku, kas ir bailēm, no destruktīvām uz pozitīvām? Tas ir tas, par ko ir runa, ja runājam par emocionālo inteliģenci.
    Tāpat arī par citām emocijām – dusmām, vēlmēm, skaudību, utt. Tās visas var būt gan ļoti destruktīvas, gan arī tādas, kas palīdz saskatīt iespējas un dod spēku attīstīties.
    -
    Jo tas ir saskaņā ar dabu.

  • mums vairs nav laika uz jaunām paaudzēm

  • Tas ir teroijá – praksē UK skatās EI kā vienu no darbinieka kritērijiem interviju laikā. Visbiežāk to attiecina uz Augstskolu pabeigušo iedomību un pārākumu ieejot jaunā kolektīvā.
    ———
    Tādā veidā, kā tu to definē, tad lai būtu.

  • Manuprāt no dabas var mācīties noteiktību un mieru kā esības pamatstāvokļus. Līdzsvaru un lietu/procesu pakārtotību. Paldies Guntai par rakstu.

  • Aigar &Co! Varu saprast to kā un vispārīgi kāpēc “ESAT TĀDI”.
    Bet Tavas gudrības neko nepalīdzēs ne Tev ne kādam citam.
    Viens no galvenajiem vaininiekiem ir Tavas BAILES un “AERĢIJA”… Pats zini no kā. To esi paudis DAUDZ. Ar to nesaku ka Tev būtu jātic tam ko uzskati par dogmām un tml…
    Tu esi tipisks “elements” par kādu runā kristieši, kad piemin parasto “grēcīgo” cilvēciņu…
    Bet ko lai piebilst: tās BAILES Tev ir pelnītas, kaut kur tā ir arī laba, CERĪGA pazīme.
    Lai Tev veicas, lai Tavas zināšanas vienā jaukā dienā “SAKĀRTOJAS” un par Tevi atnāk apskaidrība.
    Un ar to palīdzēšanu ir tā kā ir – es reizēm varu mācīties no negatīvā piemēra vēl labāk, ja vien “tā visa labuma” nav par daudz, ja vien neuznāk SKUMJAS un bezcerības pazīmes par velti iztērētiem resursiem (visur, visiem…).

  • …Bailes un ALERĢIJA…

  • Gribēju par rakstā skarto izteikties kritiski, bet sakarā ar komentāros pausto TAM vienkārši neiznāk vieta, laika.

  • Raksts jau labs, ar pozitīvām emocijām un atziņām piesātināts. Cerīgs.
    Bet tajā pašā laikā aiz slēgtām durvīm atkal tiek pieņemti lēmumi “glābt” ar valsts naudu vienu privātkantori. Šoreiz miljonus gāž iekšā “airBaltic”. Skolas, slimnīcas ir jālikvidē, bet lūk tādi pareksi un lidkompānijas jāglābj.
    Bet mēs mācīsimies no kokiem un “dosim savus augļus un pavēni visiem” (gan sliktajiem gan labajiem) Mēs mācīsimies iecietību no saules un gaidīsim kad sakuplojušās nezāles iznīks pašas no sevis.
    Cik skaisti!

  • Aha, un vēl ieviest dzīvojamās platības nodokli 1,5% no kadastrālās vērtības gadā un paaugstināt zemes nodokli līdz 3% (šodien ziņās). Nezinu gan, cik cilvēku Latvijā var atļauties maksāt vēl arī šādu.

  • Cik man ir zināms, tad pamatizglītība būs par maksu, kā arī visi ceļi būs maksas. Būs arī pārvietošanās nodoklis pēc kādiem 10 gadiem vai pat ātrāk – tu izej no mājas un maksā.
    —————-
    Vēlāk būs bērnu nodoklis – jeb licenze – ja gribi bērnu maksā. Tas tādēļ, ka visi gēni agri vai vēlu tiks patentēti.
    ==========
    Nav ko satraukties – ejam labāk skatīties kādu seriālu.

  • Nē, Aigar, seriālus neiesim gan skatīties. Labāk turpināsim rakstīt vīzijas – ar laba nodarbe.;)

  • 1. KO tu piedāvā darīt.
    2. Valstij nav vīzijas par nākotni.
    3. Caur izklaide industriju nākotne tiek vienmēr rādīta kā drūma, baisa un nedroša vieta, kur valda izdzīvošanas likumi.
    ———–
    Kādi ir jautājumi.

  • Atvainojos par “offtopic”, bet biedrība “Latvietis” ir sākusi publicēt samērā interesantu referātu par rasu atšķirībām:
    http://www.latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=2762
    un
    http://www.latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=2764
    Tās ir pirmās divas porcijas.

  • Ļoti intresants topiks. Cro-magnon cilvēkiem bija vēl lielāks smadzeņu izmērs nekā esošajām rasēm. Rases ir eksperimenti par vislabāko veru rasi.
    ——————
    NeAnderThaler cilvēki. Ja raksi dziļāk, atklāsi, kas iespējams noticis un notiek ar NeoAnderDollar (Jaunie Dolār Cilēki – neo=jauns, ander=cilvēks, thaler=dālderis jeb dolārs) cilvēkiem, kuri nozuda no skatuves tieši pirms ledus laikmeta sākuma.
    ========
    Ja cilvēki zinātu īsto vēsturi…

  • 1. KO tu piedāvā darīt.

    Visiem nepiedalīties jaunā dzīvojamās platības nodokļa maksāšanā un aicināt arī pilsētniekus atbalstīt zemniekus, ja tiešām lauksaimniecības zemes nodokli pacels līdz 3% gadā un zemnieki šajā sakarā kaut ko gribēs iesākt. Kā arī paust protestu pret novērošanas kameru uzstādīšanu Rīgā plānotajos apmēros (kur tikai nauda atrodas).

    Jā, jā, es zinu – viss ir saplānots un turpmāko 30 gadu garumā nav jēgas censties kaut ko mainīt, jo tāpat nekas nesanāks un ir jādomā par abstrakto un tālo nākotni. Varbūt ka tā arī ir.

  • Labi – ejam protestét. Kurš pievienojas?
    ————–

  • Es. Un ideālā gadījumā arī visa tauta. ;) Taču “iet protestēt”, kā rāda laiks, nav efektīvs risinājums. Daudz labāk būtu vienkārši atteikties maksāt, sakrājoties pietiekamam maksātnegribētāju skaitam (jāizveido reģistrs ;)
    Gan jau arī ar kamerām varētu kaut ko izdomāt (ne obligāti tik radikālu, kā bij Daugavpilī ar radaru).

    Manuprāt Latvijā iešana protestēt var būt noderīga tikai vienā gadījumā – ja protestētāji izvēlas kādu oriģinālu, uzmanību piesaistošu protesta noformējumu un pateicoties tam viņiem izdodas iekļūt tvkastē, tādējādi popularizējot savas idejas.

  • Labi. Nemaksaajam. Es jau labu laiku kaa nemaksaaju.
    Police State. Big Brother is watching you. Orvels.
    Labi. Izdomaajam kaut ko orgjinaalu.

  • Lūdzu visus cienījamos lasītājus ņemt vērā, ka šis raksts ir pārpublicējums no laikraksta “Izglītība un kultūra” (2008.g.) un ir daļa no rakstu sērijas, kas tapa kā aicinājums uz pārdomām par skolotāja misiju. Tā kā rakstītais tapis pirms pusotra gada, tas diemžēl netika attiecināts uz šā brīža ekonomisko un politisko situāciju valstī.
    Lai gan, protams, ideja, ka, ja katrs, atrodoties savā vietā, godprātīgi pildītu savus pienākumus, domājot nevis tikai par savu izdevīgumu, bet izprastu savu darbošanos kā pienesumu sabiedriskā uzplaukuma labā, tad gala rezultātā visu ieguvums (labsajūta un labklājība) būtu nodrošināta, – ir pārdomu vērta.
    Un tas – Neatkarīgi no tā, kādā filozofiskā skolā šī doma izteikta.

  • Skolotāja misija ir nopelnīt naudu. Tā ir KoMerci-āla aktivitāte. Ko-Mers-ants = Merk-ant-ila aktivitāte.
    =============
    Īsts skolotājs par to, ka māca, atalgojumu nedrīkst saņemt, jo tas pārvēršas par koMerci-ālu aktivitāti.
    ——–
    Kas vēl te domājams?

  • Latviski runājot. Par skolotāju strādā ar aprēķinu. Aprēķinātājs var runāt skaisti par nesavtīgumu, devīgumu, mīlestību… un pēc tam aiziet uz unibanku izņemt pārskaitīto algu.
    ———
    Vienīgais, ko skolēns iemācās, ir – divkosība ir labi atalgota.

  • > Labi. Nemaksaajam. Es jau labu laiku kaa nemaksaaju.

    Dzīvojamās platības nodoklis un NĪ nodoklis ar to arī atšķiras no pārējiem, ka to praktiski nav iespējams nemaksāt, ja vien tev pieder nekustamais īpašums. Aij, whatever.

  • Aigar, par atalgojumu ir rakstīts vienā no pirmajiem Guntas rakstiem. Neizprotu, kādēļ speciāli ir jāprovocē, rakstot tādas muļķības, ka ‘skolotāja misija ir nopelnīt naudu’. Es un vēl vairāki regulārie T.F. diskusiju dalībnieki zina, ka tā ir provokācija, bet citus tas var gluži vienkārši aizvainot, vai pat viņos radīt galēju sašutumu. Vakar biju skolā un runāju ar teicamiem skolotājiem, bet kuri ir galējā izmisumā, jo nespēj uzturēt savu ģimeni. Ikvienam ir skaidrs, ka patiesa Skolotāja misija nav nopelnīt naudu. Lūdzu, tevi neveltīt tik daudz laika aprakstot pašreizējo biorobotu štancēšanas sistēmu, bet vairāk pievērsties tai mācību sistēmai, tiem Skolotājiem, kurus tu gribētu laist tuvumā savam bērnam. Ja gribi audzināt un skolot pats – visu cieņu.

  • Džidu Krišnamurti:

    “Sadumpošanās sabiedrības (esošo nosacījumu) ietvaros, lai to nedaudz uzlabotu un ieviestu DAŽAS reformas, līdzinās cietumnieku dumpim, lai uzlabotu savu dzīvi cietuma mūros; šāda dumpošanās nav nekāds dumpis, tā vienkārši ir nemieru izraisīšana.
    Dumpošanās esošās sabiedrības ietvaros ir līdzīga cietumnieku nemieriem, lai panāktu labāku uzturu vai cilvēciskāku izturēšanos cietumā, bet dumpis, kas radies no sapratnes, ir INDIVĪDA IZLAUŠANĀS no sabiedrības,
    un tā ir JAUNRADOŠA REVOLŪCiJA.

    Ja jūs kā indivīds izlaužaties no sabiedrības, bet jūsu rīcības motīvs ir ambīcijas, tad jūs nemaz neesat izlauzies; jūs vēl aizvien esat cietumā, jo ambīcijas, vēlme iegūt slavu un varu, un mantkārība ir pats sabiedrības pamats.

    Bet, ja jūs to visu saprotat un izraisāt REVOLŪCIJU SAVĀ SIRDĪ UN PRĀTĀ, tad vairs neesat ambiciozs; jūsu rīcības motīvi vairs nav skaudība, alkatība, mantkārība, strīdi, un tāpēc jūs pilnībā atradīsieties ārpus sabiedrības, kas balstās uz šīm īpašībām.
    Tad jūs esat JAUNRADOŠS INDIVĪDS un jūsu rīcība kļūs par CITAS KULTŪRAS iedīgli.

    Tātad ir milzīga atšķirība starp JAUNRADOŠU REVOLŪCIJU un nemieru vai nekārtību celšanu sabiedrībā. kamēr jūs domājat tikai par reformām, par cietuma režģu un mūru izrotāšanu, jūs neesat jaunradošs.

    Prāts, kas pilnībā saprot mantkārības, piesavināšanās un ambīciju struktūru un izlaužas no tās ārā, – tāds prāts ir ekspansīvs, jaunradošs prāts, tāpēc tā darbība rada viļņus – līdzīgi akmenim, kas iemests stāvošā dīķī, un šie viļņi veidos pavisam CITĀDU CIVILIZĀCIJU.”

  • Paldies, Gunta, par šo citātu!
    Tas gan nemazina arī zināmu mērķtiecīgu akciju nozīmi cietuma ietvaros. Iekļaujoties akcijās, notiks zināma apziņas paplašināšanās un evolūcija. Vismaz daļa iesaistīto šai ceļā nonāks pie apziņas, kas pausta Krišnamurti citātā. Un tas jau būs daudz. Ar kaut ko ir jāsāk, jo ne jau katrs cilvēks uzreiz spēj domāt Krišnamurti kategorijās. Viņam nepieciešams arī tas kļūdu, kritienu, maldīšanās un vilšanās ceļš.

  • Tas ir normāli, ka cilvēks pieķerts korupcijā dusmojas. Dusmojas nejau par to ir korumpēts, bet gan par to, ka ir atmaskots.
    Skolotāju šobrīd gandrīz nav, jo ir izdarīta apzināta izvēle satraukties un rūpēties par ēšanas jautājumiem. Skolotājam pašam jānodrošina savas primārās vajadzības, nevis tas jāgaida no kāda labvēļa. Ja to nevar izdarīt uzreiz, tad tas jādara daudzu gadu laikā.
    ——–
    O, tas pats Krišnamurti. Vai viņš kaut reizi sūdzējās, ka viņam nav ko ēst vai vilkt mugurā?
    ——–
    Guntai Ošeniecei. K.
    “…cilvēks nevar pie tā nonākt caur kādu organizāciju, ticību kaut kam, caur dogmu, priesteri vai rituālu, kā arī caur kaut kādu filozofisku zināšanu kopumu vai psiholoģisku tehniku…”
    =================
    Ja Latvijā būtu skolotāji, tad nekad nenotiktu tas, kas notiek pašreiz.

  • Skolotājus saucamos atliksim malā.
    ————
    Uz ielām kameras ir tikai sākums. Galarezultātā kameras būs mājās katrā istabā. Ja Latvija eksperimentālais trusītis finanšu izmisuma iedzīšanas jomā, tad Lielbritānija ir līderis Orvela scenārija realizēšanā. Sākumā būšot tikai 20 000 – nelabvēlīgajās ģimenēs, bet pēc tam arī pārējs – drošs paliek nedrošs.

  • Aigar! Slaiki izvēmies, vai ne?
    Citēju:
    “Īsts skolotājs par to, ka māca, atalgojumu nedrīkst saņemt, jo tas pārvēršas par koMerci-ālu aktivitāti.
    ——–
    Kas vēl te domājams?”

  • Aigar! Vai Tev labi maksā!

  • Ā.god.Aigar Bruveļa kungs.
    Es ļoti atvainojos, ka izsakos tik bargi, bet Jums ir maza izpratne par izglītību, cilvēku, dabu kā arī par vēdām un tautas dziesmām. Pareizāk jau nekāda! Man šķiet, ka Jūs arī sevi nesaprotat.
    Ar cieņu,
    Ojārs

  • Labi. Kaa Veelaties.
    1. Par bargumu man nav jaaatvainojas, jo bargums ir Juusu probleema, nejau maneejaa.
    2. Man neinteresee Juusu viedoklis par maniim.
    3. Cik atceros, es neluuduzu Juus paust viedokli par maniim.
    4. Ja ir kas sakaam aarpus personiigiem apvainojumiem, ar prieku to uzzinaatu.
    —–
    Ar cieņu
    Aigars

  • Par to, ka es veicu izgliitojoshas darbiibas man nemaksaa un es nekad par to neesmu njeemis un nenjemshu naudu.
    ——–
    Ja kaads ir vainojams tanii, ka ir taa kaa IR (aarpus katra cilveeka pasha), tad tie ir skolotaaji un vecaaki, kas skolojushi un audzinaajushi beernus, kas ir savtiigi, ar kolektiivstu apzinju, bez individualitaates un speejas sadarboties, neaktiivus, bez iniciatiivas un labaakaa gadiijumaa pilni ar histeeriski agresiivu savtiigumu un izmisumu peec citu cilveeku atziniibas. Pats svariigaakais, ko skolotaaji ir iemaaciijushi beerniem ir:
    BEZ NAUDAS NEKAS NENOTIEK – nav nauda, nav izgliitiiba.
    BEZ NAUDAS NEKAS NEKUSTAS – taa ir maaciiba, ko skolotaaji ir iemaaciijushi saviem skoleeniem.
    ———-
    Sadedzini mani uz saarta, ja taa ir zinja, ko tautas dziesmas un veedas nes sevii – nauda ir viss.
    ==========
    Labi, ignoreejam, ko es pateicu un atgriezjamies pie suuksteeshanaas un apsaukaashanaas.

  • Vai tu zinaaji, ka nauda ir energjija?
    *
    Paliksim pie skolotaajiem.
    Ja skolotaajs ieguldiito energjiju nesanjem atpakalj bankas kontaa, naudas izteiksmee, kaadu risinaajumu tu piedaavaa skolotaajam, lai pabarotu savu gjimeni, nopirktu kaadu dreebiiti un nepaliktu par bomziiti?
    *
    Kaa cilveekam vispaar var izdoties, ieguldiit savu darba speeku = dziives laiku = energjiju, pretii nesanjemot neko – un vienlaikus censties uztureet normaalu dziives liimeni (nevis vegjetaaciju)? Kaads gan buutu pamatojums shaadai riiciibai?
    *
    Treneesimies pieticiibaa – gan jau, ka iztiksim arī ar mazu gaisminju :D

  • Skolotaaji ir vieniigie, kas var mainiit sisteemu par taadu, kas balstiita apveersta otraadaak no konkurences uz sadarbiibu, no kolektiivisma uz individuaalismu, no savtiiguma uz deviigumu.
    Ja skolotaaji to nedariis, kas tas? Medji, kas ir atkariigi no koprporaaciju un partiju reklaamaam? Politikju braaliiba, kas sasmeereejusies un piesedz viens otru?
    ——
    1. Vai zinaaji, ka naudai nav dabiiga izcelsme? Tas kontroles riiks. Kaa teica viens gudrs indiaanis – kad visas upes buus piesaarnjotas, visi mezji izcirsti, tad cilveeks sapratiis, ka naudu nevar apeest vai uzgjeerbt.
    ——-
    2. Paliksim un saaksim ar skolotaajiem.
    Ljoti labs jautaajums par pabaroshanu, apgjeerbshanu.
    Iisas atbildes nav. Atbilde ir tevis uzdotajaa jautaajumaa. Vai paarfraazeejot. Vai nauda ir vieniigais veids, kaa sevi apgjeerbt, pabarot un sagaadaat sev pajumti?
    Protams, ka nav vieniigais.
    ———
    Pirms tu saac domaat par iespeejamajiem risinaajumiem, tev ir jaaatbild uz jautaajumu vai taa, kaa ir var turpinaaties? Kas tieshi var turpinaaties? Ar ko lai saak. Piemeeram:
    – piemeeram, naudas deficiits. Ja nesaproti, paskaidorju – ir triis cilveeki – vienam ir paartika, otram apgeerbi, treshais razjo siltumu. Visi palikushi bez naudas. Ko dariit? Neko – visi taisa pashnaaviibas, jo satrucas par tp, ka citi cilveeki domaa, ka vinji ir neveiksminieki. Taadus faktus, ka vinji palika bez naudas, jo viss nopelniitais ir samaksaats procentus naudas aizdeveejiem, vai, ka cilveekam interesee vinjsh pats, nevis vai kaads ir neveiksminieks, shobriid neapskatiisim. Naudai cilveeki ir iedevushi centraalo lomu – nav naudas, nekas nenotiek. Visa ikdiena sastaav no tehnologjiskiem izaicinaajumiem – sagaadaat paartiku, sagaadaat pajumti, silumu un apgjeerbu.
    – ja nesaprtoi, tad cits piemeers. Konkurence un saancensiiba (par cilveekresursiem, mineraaresursiem, paartikas resursiem…). Destruktiivaakais no golbaalajiem speekiem. Kapeec? Taadeelj, ka, ja tu konkuree, tad tu vai nu tu uzvari vai arii zaudee. Zaudeet neviens negrib, taadeelj agresiivi aprij konkurentus, kukuljo, lobee, iekaro visus tirgus. Konkurences sisteemas daliibnieka sapinis ir monopols vai kartelis, kas visaas noziimiigajaa nozarees jau ir – zaudeetaajs ir pateereetaajs. Konkurence nozimme, ka peedeejaas zivis, kas tiek izzvejotas okeaanaa ir visdaargaakaas – par taam ciinaas visnezjeeliigaak. Taa ir ar visiem resursiem.

    Kaadeelj shie piemeeri? Taadeelj, ka:
    1. Skolotaajs ir atkariigs no shiis pashdestruktiivaas sisteemas labveeliibas
    2. Skolotaajs pilda sisteemas pasuutiijumu – razjo jaunus pateereetaajus, razjotaajus, konkureetaajus. Skolaa konkurence tiek ieaudzinaata ar skoleenu veerteeshanu un sacensiibaam.
    3. Skolotaajs ar savu piemeeru raada, ka galvenais ir nauda – jo, ja vinjam nemaksaa, tad vinjsh nemaaca. Taatad maaca savtiibu.
    ————-
    ————-
    Skolotaaji ir vieniigie, kas var mainiit sisteemu. Vinjiem ir izveele – kalpot esoshajai sisteemai, kas, kaa redzams, ir izniicinosha (nevis augosha vai tikai stagneejosha).
    ==========
    Cerams, ka ir saprotams, ko es saku, kad noraadu, ka skolotaaji ir korumpeeti – sisteema ir vinjus nopirkusi – vinji ir sisteemas vergi, kas veelas sev priviligjeetu staavokli, ja esoshaas sisteemas Lielie (tas ir komersanti un politikji) veelas sanjemt jaunas ZOMBIJU masas.
    —–
    Kaadi ir jautaajumi?

  • Atvainojos par gramatiku.
    ————————-
    Pedagogjija noziimee verdziiba – no Griekju valodas. Pedagogi bija vergi, kas veda savu saimnieku beernus uz skolu, nesa to somas vai muuzikas instrumentus.
    ———-
    Arii shodien pedagogs ir sisteemas vergs, jo razjo apjukushu pateereeetaaju un savriigu konkurentu masu.

  • Aigar, skolotāji ir tieši tādā pašā mērā līdzvainīgi, kā ikviens cits sabiedrības pārstāvis. Skolotājiem var pārmest to, ka viņi, nolaiduši ausis, centušies izpildīt IZM rīkojumus, pa kaktiem kurn, bet nepasaka – “pietiek! pildiet paši savas stulbās prasības! Mums bērns ir svarīgāks!”. Tātad viņiem var pārmest mazdūšību, nespēju cīnīties par sevi un bērniem, to, ka viņi pieņem visas debīlības kā kaut ko nemaināmu. Ko noliek priekšā, to pilda.

    Bet vai vecāki nav tādi paši? Vai vecāki skatās līdzi kādas debilizējošas grāmatas kopā ar vēl debilizējošākām darba burtnīcām akceptē IZM? Tas nozīmē, ka tās pieņem un klusējot atbalsta arī paši vecāki! Vai kāds iet un cīnās par savām tiesībām – saviem, mūsu bērniem? Nemaz nerunājot, ka sabiedrība pieņem, ka vēlēšanu likums ir “nemaināms”; ja PVN paceļ, tad tur jau neko nevar darīt – tā laikam vajag utt..

    Tātad, par taviem 3 punktiem:
    1) skolotājs ir atkarīgs, jo ir bijis iemidzināts (kad varēja, tad nedarīja, bet tad pienāca brīdis, ka fiziski nebija spēka cīnīties par sevi un bērniem), ir bijis mazdūšīgs, nav bijis vienots savā starpā, kur nu vēl ar vecākiem.
    2) izglītības standarts ir pēdējais mēsls. To vajadzētu atcelt vispār – līdz brīdim, kamēr netiek izstrādāts jauns. Tas uzliek tādus žņaugus, ka nekam jēdzīgam gluži vienkārši neatliek laika.
    3) arī vērtēšanu sistēmu skolotājs nevar mainīt pats. To nosaka IZM. Neatkarība šajā ziņā ir stipri nosacīta.

    Skolu glābs SABIEDRĪBA kopumā (skolotāji + vecāki + skolēni + visi pārējie). Vienam otru ir jāatbalsta, nevis jāspārda jau tā pakritušie, guļošie, raudošie, izmisumā esošie! No tā, Aigar, ka tā darīsi, labāk nekļūs…

  • Skolotāji ir vienīgie, kas ir vainīgi, jo viņu rokās ir MILZĪGA vara – izaudzināt 20 gadu laikā paaudzi, kas būtu savienota ar realitāti. Tā vietā pēdējos 20 gadus ir darīts viss, lai izveidotu vergus, kas patērē, KLUSĒ, programē sevi ar speciālistu viedokļiem un Nomirst.
    ==========
    Vecāki ir līdzatbildīgi, ka ir atļāvuši atdalīt bērnu no sevis.
    ==========
    Redzi – man ir taisnība, jo pats to saviem vārdiem pateici – pedagogs ir sistēmas vergs, jo ir tikai izpildītājs – senajā Grieķijā skolas somas nesējs.
    ———-
    Skolot nozīmē procesu – DABŪT. Tie, kas nedabū, ir bērni. Tie, kas nedod ir DEVĒJI. Skolotājam ir tieša pieeja Došanai, bet viņi ir korumpēti un iztapīgi vergi – tā kā pat sabiedrība tur neko nevar palīdzēt.
    ========
    Ivo, kā korumpētam vergam ļaut kļūt par atbildīgu cilvēku? Tas ir narkomāns. Pirmā lieta, kas narkomānam ir jādara – jāatzīst, ka viņš ir atkarīgais.
    ——-
    Labi. Aizmirsti. Ejam dīkt valdībai naudu.

  • vai taa, kaa ir var turpinaaties? Kas tieshi var turpinaaties? Ar ko lai saak. Piemeeram:
    - piemeeram, naudas deficiits
    **
    Jautaajums ir, vai tev ir piemeers no savas dziives, tad tev ir individuaals piemeers, tavam jautaaajumam var atrast individuaalu risinaajumu. Ir neiespeejami risinaat shaada tipa jautaajumus globaali. Veetra uudensglaazee. Indiaanjiem arii ir taads teiciens, ja pamani, ka seedi uz mirusha zirga, tad kaap lejaa.

    *

    Naudai cilveeki ir iedevushi centraalo lomu – nav naudas, nekas nenotiek. Visa ikdiena sastaav no tehnologjiskiem izaicinaajumiem – sagaadaat paartiku, sagaadaat pajumti, silumu un apgjeerbu.
    **
    Nauda nav nekas emocionaals. Neitraalaa zona. Taa ir uzkraata energjija, kaa uzlaadeeta baterija. Jautaajums ir un paliek, ko ikviens individuaali izdara ar sho energjiju, kaada noziime tiek pieshkjirta papiira streemelei. Jautaajums arii ir par to, vai papiira streemeliites veertiiba atbilst manis ieguldiitajam darba speekam = mans dziives laiks = mana energjija. Probleema nesleepjas naudas eksistencee, bet gan neliidzsvaraa starp njemshanu un doshanu. Veertiibu sisteemas disbalanss. Shii briizha izaicinaajums ir, atrast jaunu energjijas apmainjas veidu, pretstats tirgum, kura pamatveertiibas balstaas uz papiira streemeliishu daudzuma, kaa varas instruments.

    *

    Skolotaajs ar savu piemeeru raada, ka galvenais ir nauda – jo, ja vinjam nemaksaa, tad vinjsh nemaaca. Taatad maaca savtiibu.
    **
    Gluzhi tik vienkaarshi netiksim cauri. :D

  • Aha, tātad problēmas risinājums atrodams tanī, ka vajag atrast jaunu enerģijas apmaiņas veidu. Uzmini. Tāds jau ir gatavs un darbojas. tirgus-kaiminiem.lv
    ===================
    Tas ir nevis abstrakts jēdziens, bet gan konkrēts risinājums. Par to ir zināms zināmam daudzumam cilvēku, bet aktivitāte ir 0,00000.
    ===========
    Kādēļ?
    =====
    Tādēļ, ka ne jau enerģijas apmaiņas veidā ir problēma.

  • Hmmm
    *
    Tas, ka zinaams daudzums cilveeku veic 0 aktivitaates, neliecina par to, ka nav vajadziiba peec barterdariijumiem. Vai tu nezinaaji, ka cilveekam nepiecieshams laiks, adaptaacijas periodam?
    *

    Tādēļ, ka ne jau enerģijas apmaiņas veidā ir problēma.
    **
    Ak tad taa.

  • Viss buus labi, saki?

  • Starp citu, vai esi redzeejis/usi filmu The Green Beautiful. Saku to taadeelj, ka aizgaaju uz zem tava vaarda esosho maajas lapu.

  • Kur var apskatiitu un nopirkt vai ar ko saakt, lai uztaisiitu psihologjisko kurpi? Tas ir, kaadas ir vadliinijas? Forma, materiaals…

  • foot trouble among children is almost always caused by shoes, and that most adults’ foot trouble would either not exist or would be much less bothersome if properly-shaped shoes had been worn during childhood or, better yet, if those people had gone barefoot
    **
    Shkjiet, ka esi nokaveejis bez-formas vilciena atieshanu :D

  • Nu, es neesmu vieniigais, kas apdziivo planeetu. Pie tam, kad beerniiba ir beigusies, tad driikst turpinaat aut kaajas pareizaak:)
    ——-
    Labi, pats atradiishu vairaak info.

  • Atvainojos, ka paskaidrojums pieejams tikai angliski, bet te buus ierosinaajums psihologjiskaas kurpes veidoshanai:

    *

    The first thing we have to learn is that love is an art, just as living is an art; if we want to learn how to love we must proceed in the same way we have to proceed if we want to learn any other art. Maybe here lies the answer to the question of why people in our culture try so rarely to learn this art, in spite of their obvious failures: in spite of the deep-seated craving for love, almost everything else is considered to be more important than love: success, prestige, money, power – almost all our energy is used for learning of how to achieve these aims, and almost none to learn the art of loving.
    **

    Could it be that only these things are considered worthy of being learned with which one can earn money or prestige, and that love, which ONLY profits the soul, but is profitless in the modern sense, is a luxury we have no right to spend much energy on?

  • Turpinaajums:

    *

    Man can only go forward by developing his reason, by finding a new harmony, a human one, instead of the prehuman harmony which is irretrievably lost.
    **

    Man is gifted with reason; he is life being aware of itself. This awareness of himself as a separate entity, the awareness of his own short life span, of the fact that he will die before those whom he loves, or they before him, the awareness of his aloneness and separateness, of his helplessness before the forces of nature and of society, all this makes his separate, disunited existence an unbearable prison. He would become insane could he not liberate himself from the prison and reach out, unite himself in some form or other with others, with the world outside.

    **

    The deepest need of man, then, is the need to overcome his separateness, to leave the prison of his aloneness. The absolute failure to achieve this aim means insanity, because the panic of complete isolation can be overcome only by such a radical withdrawal from the world outside that the feeling of separation disappears – because the world outside, from which one is separated, has disappeared.

  • Treshaa dalja:
    *
    In society the union with the group is the prevalent way of overcoming separateness. It is a union in which the individual self
    disappears to a large extent, and where the aim is to belong to the herd. If I am like everybody else, if I have no feelings or thoughts which make me different, if I conform in custom, dress, ideas, to the pattern of the group, I am saved; saved from the frightening experience of aloneness.
    **

    The dictatorial systems use threats and terror to induce this conformity; the democratic countries, suggestion and propaganda. But in spite of this difference the democratic societies show an overwhelming degree of conformity.The reason lies in the fact that there has to be an answer to the quest for union, and if there is no other or better way, then the union of herd conformity becomes the predominant one. One can only understand the fear to be different, the fear to be only a few steps away from the herd, if one understands the depths of the need not to be separated.
    **

    Most people are not even aware of their need to conform. They live under the illusion that they follow their own ideas and inclinations, that they are individualists, that they have arrived at their opinions as the result of their own thinking – and that it just happens that their ideas are are the same as the majority. The consensus of all serves as a proof for the correctness of “their” ideas. Since there is still a need to feel some individuality, such a need is satisfied with regard to minor differences; the initials on the handbag or sweater, the belonging to the Democrate rather than the Republican party, to the Elks instead of the Shriners become the expression of individual differences. The advertising slogan of “it is different” shows up this pathetic need for difference, when in reality there is hardy any left.

  • Es ceréju uz tehniskāku paskaidrojumu šinī gadījumā. Nekas. Paldies tik un tā.
    ———–
    Ar mākslu un mīlestību ir par maz, lai uztaisītu psiholoģisko kurpi, kura pasargā no iespējamajiem savainojumiem urbānā vidē vai mežā, kā arī pavasarī, rudenī un ziemā ir silta un nelaiž iekšā mitrumu.
    ———-
    Saproti, ko es domāju?

  • Nee, taadu filmu nezinu gan. Vareetu pamest torenta linku filmai, the green beautiful? Man zinaamajos, neatradu.

  • Labā kvalitātē ar Angļu subtitriem (tā ir franču valodā) ir jūtjūbā. http://www.youtube.com/watch?v=C5CmMm_SRpM

  • :D Paldies, youtube arii to ieraudziiju. Cereeju, ka kaut kur ir vienaa gabalaa. Paldies tik un taa.

  • Jāievieš mūsdienu latvijas situācijai jauns skolotāja apzīmējums – mācītājs. Tā mēs atstājam nišu īstajiem Skolotājiem…

  • Citāts: “…kur neviena puķīte nezied pati savam labumam un neviens mākonis neprasa samaksu par atnesto lietu. Dabas likumības mums demonstrē cēlu filozofiju – nesavtīga darbošanās bez pieķeršanās un kaislības, bez tieksmes baudīt savas darbošanās rezultātus ir katra morālais pienākums.”

    Man šī doma šķiet vienkārši absurda. Pirmkārt, kāpēc ar tādu pārliecību ir jāapgalvo, ka puķīte nezied savam labumam? Kurš ir puķītē ielīdis iekšā un var apgalvot, ka viņa nesaņem neizmērojamu kaifu no ziedēšanas, no saules gaismas un liega vēja baudīšanas, no pavasaru vai vasaras lietus?

    Nevar apšaubīt faktu, ka radīšanas procesam ir vēlams būt ar plašāku efektu, ārpus kaili savtīgiem mērķiem. Taču tas NENOLIEDZ to, ka katram radītājam ir ne tikai tiesības, bet arī PIENĀKUMS izbaudīt to, ko viņš ir radījis, pie tam vairāku iemeslu dēļ:

    1) lai izjustu sava radīšanas procesa sekas – lai to novērtētu un apzinātos kļūdas, ja tādas bijušas,

    2) ja radīšanas process bijis sekmīgs, tad nav nekāds grēks pašam izbaudīt sava radīšanas procesa augļus – atpūsties, “uzlādēt baterijas”, smelties spēku un iedvesmu trupmākiem radīšanas procesiem sevis un vispārības labā,

    3) lai vairotu pozitīvas emocijas, pozitīvu enerģiju un domu formas sevī un savā apkārtnē.

    Ir absurdi uzskatīt, ka tieksme baudīt savas darbošanās rezultātus ir kaut kas nosodāms. Patiesībā, kaut ko radīt bez vēlmes izbaudīt sava darba augļus ir bezjēdzīgi un pat amorāli. Šādā darbā nav iespējams ielikt visus savu Mīlestību un iedvesmu, un tāds nevar būt saskaņā ar katra cilvāka dvēseles misiju (un kam vairs tāda darba augļi ir vajadzīgi? kāda ir to enerģētika? Kaut vai piemēram un domas kustināšanai – kāpēc mums rokdarbi ir mīļāki par bezpersonisku rūpniecības izstrādājumu?). Atrodoties un radot saskaņā ar savu misiju, cilvēks izjūt prieku, nesaskaņā un neradīšanā – depresiju. Ja pašlaik depresija Latvijā ir pārvērtusies no individuāla par kolektīvu stāvokli – tas rādītājs tam, ka tās iedzīvotāji ir kolektīvi atteikušies no savu Dieva doto (vai paša Dvēseles izvēlēto) uzdevumun un misijas izpildes.

    Jaunā sabiedrībā, kas būs balstīta uz Dabas un Dieva likumu ievērošanas, tāds jēdziens kā “nesavtīga došana” varēu vienkārši neeksistēt, jo neeksistēs arī savtīgums. Eksistēs dabiska vēlme ietērpt fiziski taustāmās, dvēseliski un garīgi baudāmās formās savas spējas un talantus – gan savam personīgajam, gan citu priekam un izmantošanai. Kad katram būs iespējas ar uzviju realizēt savus talanutus – tādām lietām kā trūkums un pieticība vairs nepaliek vietas. To vietā stājas pārticība un labumu brīva, dabiska, neierobežota cirkulācija, kas balstās uz patreiz pastāvošajiem diametrāli pretējiem ētikas un ekonomikas likumiem.

    Katra cilvēka pasaulē viņš pats ir savas pasaules centrs – un tas ir normāli un tā tam ir jābūt. Ne velti viens no universālajiem simboliem visās kultūrās ir aplis ar punktu vidū, jeb mandala. Ja nav šī punkta vidū – tad nav arī harmoniski sakārtotās mandalas tai apkārt, nav ideāli precīzās apļa līnijas. Bez centrālā punkta visa bilde izplūst kā ķīselis pa zemi.

    Mēs esam aizmirsuši, ko patiesībā nozīmē šis Centrālais Punkts mūsu dzīvē Esam aizmirsuši, ka šis Centrālais Punkts – tā ir mūsu pašu spēja būt pastāvīgā kontaktā ar savu Augstāko apziņu, ar augstākajām garīgajām zināšanām. Mēs esam šo centrālo punktu pazaudējuši – gan brīvprātīgi, gan savtīgas varas uzspiesto manipulācijas instrumentu rezultātā. Mēs esam aizmirsuši BAUDĪT šo Centrālo Punktu – un līdz ar to arī visu to, ko caur šo Centrālo Punktu (Dievu sevī) iespējams radīt. Mēs esam pieķērušies savtīgo varu uzspiestajai domu formai “nebaudi šodien, jo tad tev paradīzē būs piena upes ar ķīseļa krastiem!” Esam aimirsuši, ka tās piena upes paši varam gan radīt, gan baudīt jau šodien! Tikai jāatcerās – kā tās jārada pašiem; nekādas valdības tās mums gatavā veidā uz paplātes nenoliks, jo patreizējām valdībām (to augstākajos “stāvos” – nevis izpildītāju līmenī, kas sastāda 95-99% no jebkuras valdības)ir pavisam cits mērķis.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.