J.Ziedars: ‘Šūpo šūpuli’ (Kā apturēt tautas izmiršanu?)

“Dievzemīte būs Latvija tikai tik ilgi, kamēr tur dzīvos latvietis. Latvijā izmirst tauta. Valdību un politisko partiju intereses robežojas viena vēlēšanu cikla laika periodā. Viņu palīdzība nav gaidāma. Lasītāj! Ko darīsim?” – vārdi, kas lasāmi Jēkaba Ziedara pētījuma pirmajā lappusē, bet viens no galvenajiem secinājums ir šāds – “pamatu pamatos īstais iemesls tautas izmiršanai ir nekompetentu vadītāju nolaidība.” (.pdf – 1,81MB, .doc – 317KB, .rar – 64KB; datnes pieejamas arī Aisbergs.lv)


Fragments no grāmatas:

Latvijas pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste bija pirmais, kurš jaundibinātajā valstī vērsa laikabiedru uzmanību uz tautas dzimstības veicināšanas nepieciešamību jau 1919. gada 17. novembrī, kad Latvijas armija vēl turpināja valstī vajāt bermontiešus, uzrunājot tautietes ar “diskrētu lūgumu”: «Tagad nu, mīļās tautietes, kad Latvija ir pierādījusi, ka viņa ir dzīvotspējīga, tagad, kur visas sirdis pukst priekš šīs mūsu Latvijas, kur visas rokas priekš viņas strādā, kur jūs pašas ne vien nenogurušas strādājiet, bet pat ziedojiet tai savas rotas, tagad es vēl jūs lūgtu: padariet mūs stiprus, dodiet mums bērnus. Apdomājiet, ja sistēmu (divu bērnu vai pat bezbērnu) vietā katrā mūsu ģimenē mudžētu sešas mazas galviņas, tad jau pēc viena auguma mēs skaitītu Latvijā nevis 2 un pus miljona iedzīvotāju, bet 7 un pus miljona! Es paredzu, jūs pacelsit pirkstu un rādīsit man citus, daudz lielākus noziedzniekus pret savu tautu – mūsu vecpuišus. Es jums piekrītu. Īsti patrioti viņi nav. Tas ir skaidri. Bet, kas ar tiem darāms, par to būs jāaprunājas ar mūsu finanšu ministru. Līdz šim jūs, mūsu tautietes, dzīvi atsaucāties uz katru uzaicinājumu pēc palīdzības, kad vīrieši vai strādāja vai karoja, lai uzceltu Latvijas valsti. Es esmu pārliecināts, ka jūs neliegsities padarīt Latviju stipru un varenu. Un to jūs variet.»

Te nu jāpaskaidro, ka starpkaru Latvijā uzturēja priekšstatu par laulību kā sabiedrisku pienākumu, kura tiešais uzdevums ir bērnu radīšana, jo no tā atkarīga tautas un valsts eksistence un labklājība. Šajā kontekstā moralizētāji vecpuišus vērtēja kā noziedzniekus pret savu tautu, jo “vīrieši, palikdami vecpuišos, grēko pret sevi, sievieti, sabiedrību un valsti”. Tāpēc Čakstes lūgums tautietēm politiski aktīvajās sievietēs un vecpuišos uzjundīja kaismīgu reakciju. Tolaik populārā publiciste Ivande Kaija tūdaļ ierosināja “aplikt cienījamos vecpuišu kungus ar tādu nodokli, par kuru katram būtu uzturams Čakstes tēva priekšā liktais sešu galvu bērnu pulciņš”. Tamlīdzīgi neapsīka no valsts dibināšanas līdz pat tās okupācijai. Tomēr pirmā iniciatīva jaunajā valstī – rūpes par latviešu dzimstību pieder Jānim Čakstem, un viņam nudien bija morālas tiesības aizrādīt.


Jēkabs Ziedars
,
grāmata ir autora dāvinājums bibliotēkām un sabiedriskiem darbiniekiem


  • Jēkaba Ziedara komentārs vēstulē:
    “Es domāju, ka grāmatā teiktais būtu publicējams iespējami visur, jo latviešiem gāžas virsu iznīcības cunami. Grāmatā ir ieteikts, kā var glābties. Jo vairāki zinās, kā glābties, jo labāk.
    Grāmata nav nekur iegādājama – tā nav tirgū. Ir tikai bibliotēkās un E-rakstos (http://eraksti.delfi.lv). Pagaidām nav tirgus pieprasījuma. Nodarbojos ar grāmatas izplatīšanu sabiedriskiem darbiniekiem.”

  • Mēģināšu ieskatīties.

  • Lūk meli – “pamatu pamatos īstais iemesls tautas izmiršanai ir nekompetentu vadītāju nolaidība.”
    ========
    Patiesība- pamatos tautas izmiršanas iemesls ir vadītāju esamība. Ja cilvēks paturētu atbildību par sevi savās rokās, tad viņa paša rokās arī būtu kultūras un tautas izmiršana.
    ——–
    Ja tauta atdod atbildību par sevi līderiem, vadīājiem, vadoņiem un citiem meļiem, tad tā arī uztic tiem tautas dzīvošanas vai izmiršanas lēmumus.
    =========
    Tas droši vien ir par srežģītu, tādēļ ejam skatīties Domu-Būru šovu.

  • Aigar, tu visu laiku skandini vienu un to pašu… Ja nemaldos, tad vienā no komentāriem tomēr tu atzini, ka “ja vadītāji būtu tādi, kuri patiesi rūpētos par tautu, tad viss būtu kārtībā”.. Kādēļ to rakstu? Jo, tu ne vienmēr paskaidro, ko tu domā ar vārdu “vadītājs”, un tad rodas iespaids, ka tu domā, ka
    - ceļi, dzelzceļi, tilti utt. uzbūvēsies kaut kā paši no sevis (vai arī tavā vīzijā par ideālo valsti tādi nav vajadzīgi);
    - par tiem, kuri nespēs par sevi parūpēties – bāreņi, invalīdi, pensionāri, kaut kā mistiski parūpēsies pārējie (vai arī tavā ideālajā valstī tādu nebūs);
    - neviens nav vajadzīgs, kas koordinētu jebkādus darbus mazākā un lielākā mērogā. Uzņēmēji vispār nav vajadzīgi kā suga, jo viņi visi taču ir izmantotāji, kas ekspluatē pārējos kā tādus vergus… Respektīvi katrs dzīvo par sevi laimīgi un kopējo jautājumu vienkārši nav, vai ne? Cik vienkārši..

  • Paskaidroju.
    Esot kapitālistiskā sabiedrībā vadonis nav domāts došanai – tas ir domāts ņemšanai – pie tam pēc iespējas efektīvai. Ja es vadu, tad es rūpējos par izmaksu samazināšanu un ieņēmumu palielināšanu – daru to katru dienu pats.
    —————–
    Vadītājs, kas dod uz leju – tādu var sastapt civilizāciju neskartās vietās – pie indiāņiem dažiem.
    ==================
    Organizētājs un vadītājs ir divas atšķirīgas lietas. Iesaku tev izlasīt kursu, ko tev aizsūtīju – Systemic Thinking. Sistēmiskā (nevis sistemātiskā) Domāšana.
    ——————
    Tātad nav iespējams vadītājs, kas rūpējas par valsti. Šāds mīts par vadītāju un glābēju tiek uzturēts caru Holivudas filmām par glābēju – Neo, Supermenu, Terminatoru, Spidermenu… – mesiju. Kristietība ir daļa no Holivudas jeb otrādi – kā pats vēlies – Jēzus atnāks un visus izglābs – it īpaši tevi personīgi. Personīgais dievs.
    ===================
    Par ceļiem un tiltiem.
    Protams būs. Tikai pirms tos būvēs ir jābeidzas naudas sistēmai un SISTĒMAI, kuras pamatā ir konkurence un peļņa. Lai es varētu pelnīt, es piedāvāju sliktu produktus – sliktus ceļus, mašīnas, kas plīst, vilcienus, kas jāremontē – nav nekāds noslēpums, ka pie detaļām liek speciālus piemaisījumus, lai tās būu pēc laika jāmaina (Edgars (Baltinavas) var tev paskaidrot sīkāk, jo strādā rezerves daļu nodaļā).
    ———
    Par invalīdiem.
    Viss ir blastīts uz pieeju. PIEJA – iekal to. Nākotnē visam būs pieeja. Visi strādās pie tā, lai radītu pieeju pārtikai, enerģijai, transportam, izglītībai… – ja būs parastajam cilvēkam brīvi pieejama pajumte, tad arī invalīdam tāda būs. Vai saproti, ko es saku?
    ———
    Par uzņēmējiem.
    Es visu laiku piedāvāju arī otru variantu. Uzņēmējdarbību.
    Metamies visi kopā un sākam taisīt inovatīvus produktus (pats jau to daru) un metamies iekšā konkurences jūrā – ar zobiem un nagiem izplēšam vietu tirgū, apēdam konkurentus, iznīcinam potenciālos apdraudētājus, lobējam, cīnamies, laužamies un iekarojam visu pasaules tirgu. Peļņa atnāks atpakaļ uz Latviju, jo mēs tērēsim nopelnīto naudu Latvijā, algosim cilvēkus, kuri pelnīs un tērēs Latvijā un dzīvos labi.
    ———
    Ivo, tu neesi strādājis lielās kompānijās – es esmu un zinu kā viss darbojas. Tirgus daļas atņemšana un jaunu tirgu radīšana – ir tikai divi veidi, kā pārdot produktu vai servisu.
    ———
    Lai radītu jaunu tirgu, ir jānodarbojas ar mārketingu – tātad jāprogramē cilvēki.
    Lai atņemtu tirgus daļu, ir jāmetas iekšā konkurences sistēmā ar visām no tā izrietošajām sekām.
    ===========
    Vai ir saprotams, ko es domāju?

  • Droši vien, ka labāk ir gaidīt mesiju.
    ————
    Iesaku arī saviem bērniem gaidīt glābēju. Obama, Šlesers, Godmanis un Zatlers – tie visi ir viltus mesijas. Paskaidrojiet saviem bērniem, ka viņiem vienkārši ir jāgaida – gan jau atnāks vienu dienu – ja ne viņu mūžu laikā, tad iespējams viņu bērnu bērni sagaidīs glābēju – lielo vadoni, vadītāju, līderi.
    ———
    Varbūt vajag arī lūgt. Laba doma – iesakiet arī saviem bērniem lūgt – ja vadonis nenāk, tad droši vien nav pietiekoši lūgts.
    ———
    Tas viss ir tik sarežģīti – labāk par to nedomāt un iet izklaidēties.

  • Ivo.
    Mēs dzīvojam kolektīvistu sabiedrībā, kurā, protams, sadarbība starp cilvēkiem nav iespējama. Mēs pakļaujamies līderiem, vadītājiem un likumiem, nevis veselajam saprātam. Tātad, lai runātu par sadarbību, kas, protams, ir visefektīvākais veids, kā sasniegt izraudzīto mērķi, mums ir jākļūst individuālistiem.
    ———-
    Kamēr cilvēki domās kolektīvisma ietvaros, Jāņa Kučinska idejas gulēs miskastē, jo ir balstītas uz sadarbību – tātad individuālismu.
    =======
    Cerams, ka tas ir skaidrs.

  • Aigar, Tev vienkārši nav taisnība. Tu visu nokrāso absolūti melnu vai absolūti baltu.
    Jā, ir uzņēmēji, kuri maksimāli izspiež savus darbiniekus, bet tikpat bieži gadās uzņēmēji, kas savus darbiniekus uzskata par partneriem un viņiem maksā taisnīgas algas. Arī mūsdienu Latvijā tādi ir.
    Karošana par tirgiem noved pie krīzēm un bezjēdzīgiem kariem. Par tirgiem var saprātīgi vienoties un sadarboties. Un te nu svarīga loma ir valsts pārvaldei, kas rūpējas par līdzsvarotu ārējo tirdzniecību, aizsargā iekšējo tirgu, slēdz sadarbības līgumus utt.

  • Man kā uzņēmējam ir jāpelna, līdz ar to taisnīgai samaksai nav un nevar būt vieta, jo ir vajadzīgi līdzekļi jaunu tirgu apgūšanai un jaunu produktu izstrādei. Uzņēmums nav labdarības organizācija. Šķiet arī tu neesi strādājis lielās kompānijās. Jo mazos uzņēmumos mēdz gadīties, ka darbinieki tiek uzskatīti par kompanioniem, tomēr, ja šādai kompānijai izdodas izsisties, tad to vai nu nopēr liela korporācija, kurā valda nežēlīgi noteikumi, vai arī to lielie izēd no tirgus, vai arī atgrūž atpakaļ kādā mazā nišā, kur tie atkal var darboties kā kompanioni.
    —————–
    Tas, ka okeānā pēdējās zivis maksā visdārgāk, tikai palielina azartu tās izzvejot pirmajiem. Jāni, lūdzu…
    =========
    Kādi vēl tirgi. Brīvā tirgus vienkārši nav. Tas ir tāpat kā ar brīvību un demokrātiju – vārdu un jēdzienu mārketings.
    =========
    Cilvēki ir iezombēti domāt, ka viņi dzīvo demokrātijā Latvijā. Viņiem ir 0,000000000 teikšanas par to, kas notiek Latvijā. Par kādu demokrātiju iet runa? Par trigu un starptautiskiem līgumiem? O – piemēram par brīnišķīgo līgumu, ka 50 miljoni latu tiks tūliņ investēti mākslīgi benkrotējošā AirBaltic.
    ——-
    O – te vēl – starptautisks līgums par gāzes piegādi Latvijai, kad tai pašai pietiek energoresursu – tā pat var ekportēt, ja ražotu no atjaunojamajiem – biomasas, vēja, saules, viļņiem un ģeotermāliem (iespējams).
    ==========
    Labi, ko es te runāju – ejam atpakaļ sapņot par jaunu partiju un gudriem līderiem.

  • :) Tu zini, ka es par partijām nesapņoju.
    Neviens gudrs uzņēmējs pret saviem darbiniekiem neizturēsies kā pret beztiesiskiem vergiem, jo vergu darbs ir neproduktīvs, vergi apzināti vai neapzināti boikotē paši savu uzņēmumu. Tikai uzņēmums, kurā visi ir partneri, var iegūt t.s. sinerģijas efektu un būt patiesi efektīvs. Turklāt katrs gudrs uzņēmums ar cieņu izturas arī pret saviem klientiem.
    Jā, bieži izsitas arī tādi uzņēmumi, kuri gan strādniekus, gan klientus uzskata par izmantojamiem idiņiem. Taču šo uzņēmumu panākumi nekad nav ilgstoši. Tie ir uzņēmumi-iznireļi.
    Jā, brīvā tirgus nav, un tādiem arī nav jābūt. Arī tirgū jābūt saprātīgai kārtībai.
    Aigar, kādu brīdi Tevis spēlētā “velna advokāta” funkcija bija interesanta, bet nu jau laikam par daudz tā visa…

  • Jāni. Khm.
    1. Cilvēki strādā darbos, kas viņiem riebjas, jo par tiem var saņemt naudu – tas ir vairumā gadījumu. Par tām patīkamajām un lietderīgajām lietām un izgudrojumiem, ar kurām nevar nopelnīt naudu, cilvēkam nemaksā. Kurš man maksās par to, ka es izgudrošu, kā ražot elektrību no, piemēram, Zemes magnētiskā lauka, kas piejams visiem?
    2. Slinkums ir nedabīgs stāvoklis, kurā cilvēks nonāk, ja strādā darbu, kurš viņam riebjas, jo dabīgi cilvēks ir darbīgs.
    3. Lai darbinieks nejustos kā vergs, Rietumos ir izstrādātas vairākas tehnikas, kuras, protmas, man mācīja skolā. Tas saucas darbinieku motivēšana. Tā ir vesela zinātne, kuru Latvija ir redzējusi dažās augstskolās teorētiskā līmenī, bet praktiski tā ir ļoti dažos internacionālos uzņēmumos. Rietumos tā ir daļa no ikdienas – darbinieku motivēšana. Menedžera viens no pamatpienākumiem. Ja interesē, varam iet detaļās. Tas viss tādēļ, lai radītu ilūziju, ka tu neesi vergs. Tās ir rafinētas programmas, kuras rets indivīds atšifrē kā smadzeņu skalošanu – parasti to dara zināmu vadībai anonīmā veidā, lai nekompromtētu sevi.
    4. Uzņēmums attiecas ar cieņu pret klientu naudu – nevis klientiem. Ja klients nemaksā, tad cieņa, kas, protams, ir mākslota, izplēn, kā rīta migla (kas pūsta sejā visu romantisko nakti) Jūnija rītā.
    5. Izmantotāji uzņēmumi ir visveiksmīgākie. Piemēri nav tālu jāmeklē.
    – McDonalds (esmu strādājis un dzīvojis pie īpašnieka, kurš mani apmācīja, kā jāapčakarē gan darbinieki, gan klienti tā, lai viņi domātu, ka viņi ir uzvarētāji).
    – Disneyland – tur cilvēkiem maksā grašus – 3$ stundā, bet jārāda laimīga un apmierināta seja, ja ir viena sūdzība, tu lido ārā.
    – Tagad visi uzņēmumi samazina stundu skaitu, samaksu un neslēdz pilna laika līgumus, kā arī izvairās no nodokļu nomaksas, kas nozīme, ka darbiniekiem nav sociālās apdrošināšanas (ne jau Latvijā vien – tas ir visur).
    ……
    ai, ko es te stāstu – tu pats zini, ka tev ir jābūt laimīgam, ja tev ir darbs, ar kuru tu vari nomaksāt rēķinus – vairumam cilvēku tāds nav.
    Kādēļ?
    Tādēļ, ka viss ir saražots. Viss ir sacelts. Pasaule ir pabeigta. Jeb iet uz beigām.
    ============
    Es saprotu, ko tu saki, piekrītu tam lielā mērā, tomēr tu ignorē sagruvuma cēloņus un esošās likumsakarības.
    ——-
    Droši vien arī neesi strādājis lielos straptautiskos uzņēmumos, ja runā par neproduktīvu vergudarbu. Verdzība ir visaugstākajā līmenī – īpašniekiem agrāk bija jānodrošina vergi ar dzīvesvietu un ēdienu – tagad tā ir verga problēma.
    ==========
    Vai var domāt par nākotni, ja nav saprasta tagadne un pagātne?

  • Aigars ir mūsu sparingpartneris komunikācijas prasmēs ;). Aigar, tu oponē pilnīgi par visu, kas dažkārt mūs stiprina, bet dažkārt šie treniņi ir (vismaz man) par intensīvu – nevaru tos atļauties laika ziņā un arī fiziskā izturība un modrība dažkārt man nav vajadzīgajā līmenī.
    … Joki paliek joki, bet laiku jāizmanto pēc iespējas racionāli, tādēļ, Aigar, kas ir tavi konkrētie priekšlikumi,
    - ko šobrīd vajag vai varbūt nemaz nevajag darīt (bez komentāru rakstīšanas) tiem cilvēkiem, kuri saprot, ka šobrīd ar valsti, sabiedrību pasauli nav viss gluži kārtībā? Bet KONKRĒTAS LIETAS, LŪDZU!
    - ko tieši pats vēlies un uzskati par vajadzīgu darīt lietas labā? Pārējos izkopt debašu prasmes, protams, ir vērtīgi, bet gan jau, ka tas nav viss, vai ne?
    - pie kādiem darbiem šobrīd Tu strādā? kur vajadzīga palīdzība (ja vajadzīga)?, kā varam (vajag vai nevajag) sadarboties?

  • Es saņemšos un sākšu rakstīt turpinājumu vīzijai. Pretēji sākumam, kas nodefinē izejas punktu, turpmāk būs tieši praktiskā daļa.
    ————–
    Esam konkrētās lietas izrunājuši vairākkārt – pie tam pats to labi iepriekšējos komentāros pateici – par tām biksēm. Tātad pirmkārt ir tālākas nākotnes vīzija. Otrkārt tuvākie darbi, kuri ir ap komunikāciju – auditorijas paplašināšana, mediju fromātu dažādošana, jauniešu un skolēnu auditorijas sasniegšana kā prioritāte.
    ————–
    Radošajā un tenoloģiskajā sadaļā ir šādas primārās lietas – enerģētiskā mājokļu automatizācija vai pat ģenerēšana ar pārpalikumu, kā arī rezerves komunikāciju tehnoloģiju iegūšana gadījumā, ja viss iet pa pieskari.
    ==========
    Domāju, ka ar šiem dažiem punktiem pietiek vismaz piecām manām un tavām dzīvēm.

  • Aigar, redzu, ka pamazām Tu tuvojies izpratnei, kas ir kas, un, uz ko varam cerēt tuvākajā nākotnē. Pārējie, mīļie tautieši (TF), Jums visai tālu no izpratnes.

    KONKRĒTAS LIETAS, Ivo, lūdzu, citāts:
    -Ja mums patiesi nav vienaldzīgs mūsu bērnu un mazbērnu liktenis (vārda tiešā nozīmē, runa iet par vistuvāko laiku, nevis par „tālajiem pēctečiem” nenosakāmā nākotnē) , jau šodien jāķeras pie inventarizācijas un kultūras mantojuma saglabāšanas darba.
    Jāizveido ekspertu komisijas, kurām jāizlemj, ko tieši saglabāt nākamībai: ne tikai zināšanas no eksaktajām un dabas zinātnēm, bet arī sasniegumi humanitārajā jomā, kas daudzos gadījumos var izrādīties pat svarīgāki; jāsagrupē informācija pēc saglabāšanas nozīmīguma, jo visu izglābt vairs neizdosies. Pārāk maz ir atlicis laika un pārāk liels ir cilvēces uzkrātais zināšanu apjoms, īpaši pēdējo 200 – 300 gadu laikā.
    Daudziem joprojām šķiet, ka runa ir vienīgi par materiālu darba un drošības kopiju radīšanu un to pārnešanu uz optiskajiem diskiem vai citām atmiņas ierīcēm. Patiesībā, kompjūtertehnoloģijas vajadzīgas tikai tādēļ, lai ar to palīdzību izdotu no jauna grāmatas, zīmējumus, rasējumus utt. uz informācijas nesējiem, kuri gatavoti no materiāla ar īpaši ilgu izturību: speciālas plastmasas, laminēts papīrs, gravējumi metālā, kurš būtu noturīgs pret apkārtējās vides iedarbību (titāns, alumīnija un citi sakausējumi). Pašas informācijas tehnoloģijas izzudīs tāpat kā citas tehniskās civilizācijas sastāvdaļas.
    Kultūras mantojuma saglabāšanas un tiražēšanas darbus ieteicams koordinēt starptautiskā mērogā. Tas ļaus apmainīties ar pieredzi par sasniegumiem tehnoloģiju jomā, veikt saglabājamo datu kopiju apmaiņu, kā arī izslēgs darbu dublēšanos.
    Citāta beigas.
    Cik daudz laika vēl mums ir? Precīzu gadu skaitu nepateiks neviens, varam rēķināties ar apmēram 25-30, labākajā gadījumā 40. Viss. Punkts.

  • Pats galvenais jautājums, kurš jāatrisina, ir cilvēks pats, katra cilvēka iekšējā pasaule. Viss pārējais pēc tam notiks automātiski. Tātad, manuprāt, pats galvenais uzdevums ir informācijas izplatīšana un tādējāda miglas, kas valda cilvēku prātos, izklīdināšana.

  • Jā – viens no galvenajiem uzdevumiem

  • nuja.

  • Patiesībā neviens vairs ne par ko nav jāapgaismo, nav jāizglīto vai jāpārliecina. Jo sirds dziļumos katrs zina, kāds ceļš būtu ejams, lai šo krīzi pārvarētu. Šis ceļš mūs aicina un gaida. Ja esam godīgi pret sevi, šim ceļam varam teikt skaidru “jā” vai “nē”. Pārējais – visas šīs diskusijas, debates un atrunas – patiesībā ir vairāk vai mazāk slēpts “nē”. Tas nozīmē, ka cilvēki arvien vēl gaida brīnumus no esošās sistēmas, iracionāli paļaujas, ka gan jau viss kaut kā nokārtosies, vai arī neskars “mani personīgi”.
    Gandrīz neviens neuzdrīkstas teikt skaidru “nē”, vien tādu kā “jā, bet…”. Un tad seko atrunas un tiek izdomāti iegansti (dažādas pasaules pārgudrības), kas neļauj pateikt skaidru “jā” un rīkoties.
    Uzskatu, ka diskusijas ir sevi izsmēlušas. Ja palūkojamies, gandrīz nekad jau netiek apspriests kāds konkrēts raksts, izdarīti secinājumi, izkristalizēti no tēmas izrietošie mērķi. Notiek gara runāšana garām (gluži kā Saeimā vai kārtējā valdībā). Ar tādiem pašiem rezultātiem var vienkārši izklīst, lai vientulībā gaidītu savu kārtu pie lielās lopkautuves.
    Turpinot sēdēt pie datora, nekas skaidrāks nekļūs, vien patiesība tiks arvien dziļāk iemudžināta, paslēpta, nomaskēta un norakta, mūsu griba – sasaistīta, ierobežota un paralizēta.

  • Ja? Tu esi doršs?
    —————–
    Ja jau ir iracionalitāte, tad nav pilnvērtīga informācija. Vai ne tā?
    ———-
    Ja tev skaidri pateiktu, ka rīt Rīgā ietrieksies meteroīts ar 90% varbūtību. Vai tu paliktu Rīgā, ja pilnīgi visu par to zinātu?
    ==========
    Tātad pirmkārt informācijas izplatīšana. Punkts.

  • Ko darīsim? Kā lai tagad tālāk dzīvo? Nepieciešams valdības vadītāja personīgs atbalsts?
    Vai kādam nav skaidrs kā bērni rodas :) leģendārā zīlīte jāpalasa, tautu dainas vēl, partneris jāatrod un jāseko instrukcijām :)
    Šeit ne Šķēle, ne Šlesers, ne Einārs var līdzēt. Pašiem vien būs …

  • Latvijā krīzes dēļ pamet bērnus:
    http://www.youtube.com/watch?v=bPuAzRtJ1Bg
    .
    Varēs anonīmi atstāt jaundzimušo:
    http://www.youtube.com/watch?v=2CAZUWM3Po4

  • Ir apbrinojami, ka neviens komentars nav par gramatas tematu – ka apturet tautas izmirsanu.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.