D.Grabovskis: ‘Pēdējais elpas vilciens…’

Kur mēs atrodamies, kas mēs esam? Ne reizi vien šis jautājums tika uzdots Valdim Zatleram, uz kuru tā arī neesam saņēmuši atbildi. Tā nu ir sanācis, ka atliek vien pašiem spriedelēt par to, kas bijām, kas esam un kas būsim. Man prognozes rādās pavisam skumjas. Ko nav spējuši paveikt Hitlers un Staļins, to mūsu valsts plānprātiņi gatavi paveikt strauji augošā progresijā. Te runa ir par genocīdu, genocīdu pret Latvijas tautu. Kā gan citādi ir saucams šis process, kad Latvijas tauta ir spiesta pamest Latviju, dodoties prom svešumā.

Lai valsts pilnvērtīgi pastāvētu un funkcionētu, tajā ir jābūt ekonomiskajam un politiskajam līdzsvaram. Masu mēdiji katru dienu skandina – ekonomiskā krīze. Skaidrs – ekonomikas nav. Dzirdam arī – politiskā krīze. Tad jau arī politikas kā tādas nav. Un ja nav politikas, kā tad sauksim pie varas esošos darbonīšus, par politiķiem, vai pie varas esošiem plānprātiņiem? Un ja man, kaut viens pie varas esošais plānprātiņš, kaut ko purpinās par politisko atbildību, mazākais, ko viņam varētu novēlēt, ej izgulies.

Masu mēdijos tiek runāts par jaunu politisko spēku neesamību un nevēlēšanos tos veidot. Man pašam ir pieredze šai sakarā. Neviens nenoliegs, ka masu mēdiji darbojas pēc principa – kas maksā, tas pasūta mūziku. Tas nozīmē to, ka pasūtīta informācija nekad nebūs objektīva. Bet ja nav objektīva, pretēji šim vārdam būtu melīga. Spilgts tam piemērs ir tautas mīlulis Jānis Domburs. Pirms pašvaldību vēlēšanām tam tika jautāts, kādas iespējas jaunam politiskam spēkam ir piedalīties viņa raidījumā? Uz ko šis gudrinieks piesauc blēdīgu statistikas barjeras procentu, kas tad arī esot kritērijs iespējai piedalīties raidījumā „Kas notiek Latvijā?”. Kaut kā nav nācies redzēt nevienu jaunu darboni, vai politisko spēku, kas piedzimis ar šūpulī ieliktu konkrētu % barjeru. Turklāt baumo, ka par „pareizu” reitingu jāmaksā. No tā arī secinājums, masu mēdiji tiek pastiprināti stimulēti un manipulēti, tādējādi uzturot pie varas esošajiem vajadzīgo politisko gaisotni. Valdošā politiskā elite gatava darīt jebko, lai klāt pie viņu siles netiktu neviens. Nu lielākais ko viņi varētu atļauties ir dalīt šo sili, bet nu nekādā gadījumā pamest to un dot vietu jauniem politiskajiem spēkiem.Tā pie jauna politiskā spēka mūžam netiksim.

Par tīri subjektīvu redzējumu situācijas uzlabošanā var uzskatīt manis piedāvāto variantu, bet arī man ir tiesības uz viedokli un protams arī kritiku. Kā pēdējo salmiņu ekonomiskās situācijas glābšanā, es uzskatu politiskās situācijas sakārtošanu. Būsim radikālāki, ne viss sakārtošanu, bet politiskās sistēmas maiņu. Sociālisms ir bijis, kapitālisms ir tagad, bet nu kaut kā tomēr nerullē! Es uzskatu, iemesls tam, ka neviens no šiem modeļiem tā īsti nevar pastāvēt ir alkatība. Alkatība ir tas, kas nobeidz jebkuras labas iedejas un gribas izpausmes. No tā izriet, ka pašos pamatos vajag neitralizēt alkatības līdzdalību politiskajā sistēmā. Kā to izdarīt? Lai kā arī mēs tagad piesauktu vēlmi redzēt no oligarhu naudas neatkarīgas partijas, nekas nesanāk. Agri, vai vēlu mēs secinam, ka ar pliku entuziasmu un ideju nevar pastavēt neviena politiska organizācija. To, kāpēc kāds iegulda naudu politiskas organizācijas radīšanā un uzturēšanā, Jums neatgādināšu.

Es piedāvāju radikāli mainīt politisko likumu valstī.

  1. Ar likumu aizliegt partiju biedru naudu un ziedojumu saņemšanu un to piesaisti partijas finansēšanā.
  2. Ieviest partiju nodokli iedzīvotājiem.
  3. Priekšvēlēšanu aģitācijas vienlīdzības likums.
  4. Obligāta iedzīvotāju dalība vēlēšanās.
  5. Vēlēšanu biļetenu iznīcināšanas termiņa pagarināšana.

Kā šīs izmaiņas sekmes mūsu valsts pastāvēšanu? Par pirmo punktu skaidrs, bet aktuāls paliek jautājums, no kurienes tad partijas ņems naudu pastāvēšanai? To nodrošinās punkts divi. Kā tas darbosies? No katra iedzīvotāja ikmēneša nodokļu veidā tiek ieskaitīta nauda partijas kasē. To, kurā partijas kasē tā nauda ir ieskaitāma, norāda iedzīvotājs. Tādējādi tiktu finansēta tautas interesēm atbalstoša partija, bez oligarhu līdzdalības. Piemēram, man šodien sāk nepatikt oranžie, es savu nodokli lūdzu novirzīt zaļo partijas kasē.
Kā būtu saprotams punkts trīs? Tas nosaka to, ka priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros finansiāli visi ir vienādi. Neviena no partijām nedrīkst tērēt vairāk kā viņas konkurents. Tikai valsts organizētas TV diskusijas un nekādi reklāmas stabi pilsētas ielās ar politisko līderu ģīmetnēm.

Ceturtais punkts noteiktu to, kā vēlēšanu demokrātiskais process būtu ierobežojams, lai velētāju izvēle nebūtu tikai iešana, vai neiešana uz velēšanām. Iedzīvotājiem jāizdra reāla izvēle par labu kādai no politiskajām partijām. Kā sacīt jāsaka, ko velēsim, tā dzīvosim.

Jāpagarina vēlēšanu biļetenu iznīcinašanas termiņš, jo šā brīža noteiktās 10 dienas pēc velēšanām, rada aizdomas un spekulācijas ka kaut, kas ir slēpjams.

Pie varas esošie politiķi, vai esat gatavi ko mainīt Latvijas politiskajā sistēmā? Ja nē, tad jūs apmierina pašreizējā sistēma, kas ļauj parazitēt uz tautas rēķina četru gadu garumā. Vai liksim vienlīdzības zīmi: Saeima = Parazīti? Un ko teiksiet Jūs oligarhi?

Šī ir atklāta vēstule visiem varas pārstāvjiem, masu mēdijiem un Latvijas tautai. Es personīgi gādāšu, lai tā nonāktu rokās ikvienam, kam rūp Latvijas valsts liktenis. Ja Jūs par to nedzirdat masu mēdijos, secinājumus izdariet paši.


Dainis Grabovskis
, dainisg[AT]inbox.lv


  • Kapēc ir sajūta ka dominē vēlme saglabāt partiju sistēmu, lai kāda tā arī nebūtu? Klau, bet kapēc valdībai nevar uzstādīt ultimātu – mainiet tulīt pat vēlēšanu sistēmu kas pamatos aprakstīta te (http://www.tautasforums.lv/?p=1130). Tikmēr ir noorganizēta pāris Rīgā ienākošo maģistrāļu blokāde. Gabals esošajai valdībai nenokritīs, un papildus ultimāta punkti varētu būt par mazās un vidējās uzņēmējdarbības vides būtisku atvieglošanu un SVF aizņēmuma neņemšanu.
    Un kamēr tos neievieš, turpina blokādi.
    Savādāk tik tiešām NEKAS nemainās, jo neviens NEKLAUSĀS.

  • Barikāde, tas būtu ideāls pasākums, taču baidos, ka mums vēl nav pietiekamas autoritātes un struktūras, lai uzreiz noorganizētu efektīvu blokādi. Jāsāk ar ilgstošu piketu vai citām mazākām akcijām, kuru laikā vienlaikus tiktu aģitēts par plānojamo blokādi, meklēti domubiedri, dibināti kontakti.

  • Sveiki!
    “…kad Latvijas tauta ir spiesta pamest Latviju, dodoties prom svešumā.”
    Ja viņ svešuma izveido diaspors un īpaš nesajaucas(asimulējas) ar citiem ,tad neiet bojā! Ja tur tradicijs godā,tauta nau vienam zems pleķim piekļaut,statisk lieta,Balt var ar Amazonē,Sahalīna but Balti,vismaz ta es izprot taut,kas ir dzīvs organizms :)

  • Ir jāmaina likumdošana arī tā, lai ievēlētos deputātus varētu saukt pie reālas atbildības par viņu prettautiskajiem likumiem, lēmumiem, vai pienākumu nepildīšanu. Pirmkārt, tas jau krietni vien liks padomāt katram potenciālajam deputātam par to, vai viņš vispār spēj tikt galā ar tiem pienākumiem, uz kuru pildīšanu gatavojas pieteikties. Otrkārt, tas ievērojami apgrūtinās kādam šauram interešu grupējumam nepieciešamu lēmumu vai likumu lobēšanu valdībā. Treškārt, tas mudinās Saeimas deputātus, nevis snauduļot Saeimā un balsot vadoties pēc īkšķa, bet gan ieklausīties, domāt un sekot līdzi visam tam, kas viņiem tiek priekšā celts. Ceturtkārt, tas vairos uzticību valdībai no tautas puses. Piektkārt, izjūtot personīgo atbildību deputāti vairāk sekos līdzi tam, lai viņu pieņemtie lēmumi tiek godprātīgi realizēti valsts izpildorgānos ( lai labi domāti lēmumi netiek sagrozīti vai neiegulst dziļās ministriju galda atvilknēs)…..

  • 1. Man radās lielisks izdzīvošanas plāns krīzes apstākļos. Es un daži domubiedri dibinām partiju. Piesakāmies līdzekļiem, kas iekasēti no nodokļa, par tiem atalgojam partijas vadītāju – mani, valdes locekļus – manus domu biedrus un mierīgi eksistējam.

    2. Var ieviest atsevišķu nodokli, pacelt kādu citu nodokli, vai arī var to neieviest un atrast līdzekļus valsts budžetā tāpat. Tas neko nemaina.

    3. Tas gan ir nepieciešams jau tagad.

    4. Tas tikai veicinās to, ka cilvēki balsos par partiju, kura savos budžeta ietvaros spēc realizēt vispārliecinošāko un populistiskāko reklāmas kampaņu. Tas, ka vēlēšanas būs obligātas, nevienu nepiespiedīs domāt un analizēt! Arī neejot uz vēlēšanām šie cilvēki dabū to, ko ir pelnījuši.

    5. Tas arī būtu atbalstāmi.

  • Torentos jau var ielādēt interesantu pašu amerikāņu veidotu filmu, kas saucas Superpower.
    Te anotācija:
    Superpower: Far from a conspiracy film about the dangers of government secrets and regime change, this well-balanced film straddles the philosophical divide and allows viewers to understand the US quest for global dominance through economic and military strategy that is exposed through review of historical events, personal interviews, and analysis of US foreign policy.

    The heart of Superpower lies in the analysis produced from a re-examination of history through a series of interviews with historians, documentarians, and academians such as Bill Blum, Chalmers Johnson, Michael Chossudovsky, and Noam Chomsky, and others with expertise in this subject such as the Executive Producer of The Unit, Command Sergeant (Ret.) Eric Haney; former Chief Economist for the US Department of Labor, Morgan Reynolds; three-time Noble Peace Prize nominee, Kathy Kelly; and Lt. Col. (Ret) Karen Kwiatkowski. Examining key moments in America’s history elicits a more consistent and plausible set of motives for US foreign policy actions guided by global expansion and military dominance, rather than the hyperbolic calls for democracy and totalitarian regime change that we have become so accustomed to hearing.

    Should citizens trust that their government will keep them safe, a government that keeps secrets, and lies, in the name of national security? Does the simple act of withholding information lead to a world of eroding civil liberties and corruption? Superpower presents a view of US foreign policy, which lies in stark contrast to that depicted by corporate media, popular pundits, and US heads of state. With the fall of the Soviet Union, the US has emerged as the preeminent superpower of the world. Superpower illustrates how the United States has chosen to leverage that position to pursue a grand strategy which will ensure itself unilateral world domination through absolute economic and military superiority. It shows a consistent pattern of government deception.

    The United States emerged from World War II with its industrial base still intact and the only nation with the atomic bomb. It was without question the most powerful country on earth. What was done with this unprecedented power, the effects it’s had on our Republic and the rest of the world is the story of Superpower.

  • ir vajadzīgs valdnieks nevis valdība .

  • Cilvēkiem daudz vairāk jāatgādina par ko viņi balsoja. Savtīgos nolūkos balsoja par lielajām partijām nolūkā kā tika klaigāts, lai nezaudētu savu balsi. Tagad šīs partijas ir Saeimā, bet mēs visi zaudējam savu Valsti! Cik daudz godīgu cilvēku netika ievēlēti? Tie paši uz Īriju aizbraukušie, vispār negāja balsot. Ne brīvību ne arī pārticību neviens nevienai tautai nedāvina. Tās katrai tautai jāizcīna pašai. Vajag mazāk skatīties seriālus un vairāk sekot līdz valsts notikumiem.

  • ASV iedzīvotājiem nav nekādas teikšanas pār to, kas notiek. Tur nav demokrātijas, kā arī ASV dibinātāji to nemaz nevēlējās – ASV bija domāta Republika. ASV valda mafija, kuru piesedz mediji ar smagu mentālo programēšanu.
    =============
    Alkas pēc valdību gāšanas un valdnieka/iem vai tieksme pēc varas – tā ir verga mentalitātes kliedziens pēc uzmanības.

  • Tiku līdz “mūsu plānprātiņi”…
    Paturu cerību ka tālāk viss labi un pareizi skaidrots, bet – pat tik cik negribu vilties, tālāk nelasīšu.
    Paturu cerību, ka autors ir “biezprātiņš”, bet no tā ko paspēju izlasīt, varu teikt ka lūkojoties pīļu dīķī, praktiski neiespējami spriest par ezeru, kur nu vēl jūru vai okeānu.
    Bet komentāros ieraudzīju frāzi ka “tur (ASV) nav demokrātijas”… Jocīgi ko ar to un demokrātiju saprot Aigars. Žēl tikai ka nav lemts dzirdēt atbildi.
    Mana pārliecība, ka ASV ir demokrātijas citadele – tā taču tiek daudzināts, un ne tikai…

  • ASV ir pilnībā finansu mafijas varā. Demokrāti un Republikāni ir viens un tas pats. Popular Vote – tātad cilvēku balsojums, nav juridiski saistošs prezidenta vēlēšanās. Naudu valdībai nav atļauts printēt – tā drīkst to aizņemties uz procentiem.
    —–
    Cilvēki tiek izmantoti, kā ķīla šim aizdevumam.

  • Nu nav ASV pilnīgā finanšu mafijas varā. Tur ir arī brīvi un patstāvīgi domājoši cilvēki, un viņiem ir savas aktivitātes un savs iespaids. Var teikt, ka finanšu mafijai ASV patlaban ir dominējoša vara, taču ne totāla vara pār visu un visiem.

  • Aigars laikam cer, ka demokrātija tomēr var būt “laba esam”.
    Savukārt Jānis cer, ka “nauda” nevalda…
    Un ko lai es saku!

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.