Dittas Rietumas ‘Mīlestības Ekonomiskā sistēma’

Pēdējie laika notikumi parāda, ka pasliktinoties dzīves līmenim, cilvēki vēl joprojām nevēlas būt aktīvi. Gandrīz katru nedēļu Rīgā tiek organizēti piketi, uz kuriem tiek aicināti visi, kuriem nav vienaldzīga Latvijas nākotne. Tas ir labi, ja uz tādu piketu ierodas vismaz 50 neapmierināto pilsoņu, bet pārējie latvieši laikam ir pratuši pielāgoties jebkurai dzīves situācijai, un viņi ar savu dzīvi, gluži vienkārši ir apmierināti.

Ja kādam tā dzīve nav izveidojusies tik turīga un veiksmīga, tad latvietim jāvaino pašam sevi, nevis valdību, jo nav pratis būt izveicīgs un modrs. Katram pašam ar visu ir jātiek galā, un no citiem palīdzību nav ko gaidīt, tā domā gandrīz katrs latvietis. Šajā neatkarības laika posmā izveidojies tāds cilvēka tips, kuram ir svarīgs tikai viņš pats un viņa materiālistiskais aprēķins.

Šāda tipa latvietis gatavs aprunāt, apsūdzēt un nodot citus savus tautiešus, ja pašam no tā atlec kāds labums. Taču bieži gadās tā, ja nekas neatlec, tad tā rīkojas aiz paraduma. Tās ir apspiesta, izmantota cilvēka rakstura īpašības, kurš cenšas izdzīvot arī uz cita rēķina. Kalpības gars ir viens no mūsu tautas lielākajiem lāstiem un nelaimju cēloņiem. Kalpību tipisks latvietis neuzskata par kaunu, bet gan par izdzīvošanas prasmi. Ar kalpošanas garu izskaidrojama arī latviešu nevēlēšanās iesaistīties politikā, jo tā taču ir “kungu lieta”. Bet, ja tauta nenodarbojas ar politiku, tad to viņu vietā dara citi, pirmkārt tie, kuri ir izpētījuši un izpratuši latviešu raksturīgākās īpašības.

Vienā no tādiem maz apmeklētajiem piketiem iepazinos ar simpātisku, jaunu 43 gadus jaunu sievieti – Dittu Rietumu (attēlā). Tāda tipa sievietei labāk piestāvētu staigāt un iepirkties ārzemju firmu veikalos, un domāt par izklaidi, nevis atrasties mītiņā, un klausīties protestētāju skaudrās runas, kuras kā likums, vairāk ir negatīvas nekā pozitīvas. Taču iepazīstot šo sievieti tuvāk, es sapratu, ka pirmais iespaids par viņu man ir bijis nepareizs. Izrādījās, ka viņa ir īpaša sieviete, kura ne pa jokam, bet ir nopietni satraukusies par Latvijas turpmāko nākotni. Ditta Rietuma ir latviete, divdesmit gadus mierīgi ir dzīvojusi un studējusi ekonomikas zinātnes Stokholmas un Gēteborgas augstākajās mācību iestādēs.

Taču sakarā ar ekonomisko krīzi, viņa ir atgriezusies, lai palīdzētu Latvijai iziet no šīs nepatīkamās situācijas. Pēdējā gada statistiskie dati apliecina, ka izbraucēju skaits no Latvijas tikai palielinās, bet ārzemēs dzīvojošie un strādājošie latvieši nemaz nedomā atgriezties, lai grūtajā brīdī būtu kopā ar pārējiem tautiešiem. Viņa uzskata, ka Latvijai šis ir izšķirošs laiks, un visiem latviešiem vajadzētu sadarboties un apvienoties. Arī Zviedrijā ir redzamas ekonomiskās krīzes iezīmes, taču tās nav tik akūtas kā Latvijā. Zviedrijā pie bezdarbnieku biržām ir izveidotas darba nometnes, kurās reģistrēti ne tikai strādnieki un kalpotāji, bet arī zinātnieki un inteliģence, un visi viņi ir spiesti strādāt primitīvu darbu, lai par to saņemtu tikai bezdarbnieku pabalstu.

Latvijā situācija ir kritiskāka nekā tā ir Zviedrijā, jo pie mums nav sociālās aizsardzības sistēmas. Rudenī daudzi bezdarbnieki Latvijā var pilnīgi palikt bez iztikas līdzekļiem. Var izveidoties tāda neprognozējama situācija, ka lielveikalu pārtikas plaukti var vienā nedēļas laikā palikt tukši. Mūsu pārtikas apgādes sistēma balstās uz loģistikas principiem un, ja laikā neatnāk transports ar pārtiku no Polijas vai Lietuvas, tad vispār nebūs ko pirkt. Latvijas lauksaimniecība gandrīz vairs neapgādā Latvijas iedzīvotājus ar pārtiku, tā ir izputināta. Līdz ar to, pārtrūkstot importa piegādēm, bads un pārtikas trūkums var iestāties plašā teritorijā. Daudzi cilvēki saprot, ka kaut kas nav kārtībā un zemapziņā jūt, ka tuvojas lielas izmaiņas, līdzīgas ,,devītajam vilnim, bet pretoties tam vienkārši nespēj.

Ditta Rietuma uz Latviju ir atbraukusi ar Zviedrijā iegūto ekonomistes-maģistres diplomu. Nesen Stokholmā viņa ar vairākiem savas idejas atbalstītājiem nodibināja organizāciju ,,Zviedrija ar izcelsmi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā… Šajā organizācijā aktīvi strādā daudzi cilvēki, cenšoties aizsargāt Baltijas un Zviedrijas valstu pilsoņu intereses no Zviedrijas globālo lielbaņķieru finansiālo spēļu patvaļas. 5.jūnijā šīs organizācijas biedri satikās ar trim Zviedrijas banku (Swedbanku, SEB un Nordbanku) īpašniekiem- reprezentantiem, un iesniedza viņiem prasību ar trim punktiem.

Pirmkārt, prasība aicināja veidot statistiku, kā arī uzturēt mājas lapu, kurā būtu atspoguļota atklāta informācija par trūkumcietēju vajadzībām Baltijas valstīs. Nav jau noslēpums, ka tieši šīs Zviedrijas trīs bankas Baltijas valstīs desmit gadu laikā iepludināja milzīgas naudas summas, un saprotams, ka Zviedrijas bankas uz šo valstu rēķina guva arī ļoti lielu peļņu.

Otrkārt, tiek prasīts, lai visas trīs Zviedrijas bankas piedāvā vietējiem iedzīvotājiem apstrādāt zemes īpašumus, kurus viņas bija ieguvušas desmit gadu laikā. Lielākā daļa banku zemes īpašumu ir bez apstrādes, un krīzes laikā tas ir pielīdzināms noziegumam, jo zeme bez apstrādes iet postā. Kā pastāstīja Ditta, tad satiktie banku pārstāvji šim punktam spontāni it kā piekrita.

Treškārt, visām trim bankām no desmit gados iegūtās milzīgās peļņas vismaz daļu agrāk gūtās peļņas tagad vajadzētu pārskaitīt atpakaļ saviem klientiem Baltijā. Ja Latvijā tika dalīti neadekvāti milzīgi kredīti, tad banku vadībai vajadzēja iepriekš jau paredzēt, kādas sekas šāda rīcība nesīs. 80-to gadu beigās līdzīga, bet daudz pieticīgāka kredītu krīze tika radīta arī Zviedrijā, kurā no tās sekām cieta paši Zviedrijas iedzīvotāji.

Ditta Rietuma uzskata:
Mums ar steigu jānomaina šī ekonomiskā sistēma, bet tas ir jādara mums pašiem, tiem, kuri labi zina, ko vēlamies. Tagad ir skaidri redzams, ka Ministru Kabinets Latvijā nekad tautas interesēs nav strādājis un, kamēr pie stūres būs globālās korporācijas baņķieri, nestrādās arī turpmāk. Visi cilvēki vēlas ne tikai pārmaiņas, bet arī jaunu ekonomisko sistēmu.

Interesanti ir tas, ka jaunu risinājumu meklē arī banku sistēmas alkatīgie īpašnieki.

Visiem cilvēkiem, kuriem ir brieduma gadi un ekonomiskās zināšanas, kuri jūt, ka zina un var, jāsanāk beidzot kopā, lai diskusijās izveidotu jaunu ekonomisku un finansiālu sistēmu. Mēs diemžēl esam atgriezušies atpakaļ feodālajā iekārtā, kura balstās uz šoku, trūkumu un izmisumu. Mums jāizveido jauna sistēma, kura nekad pasaulē vēl nav īstenota, – “Mīlestības Ekonomiskā Sistēma”. Tas ir jauns ekonomiskais modelis, kur katra cilvēka potenciāls varēs brīvi attīstīties un pilnveidoties visā mūža garumā.

Šī jaunā sabiedrība balstīsies uz pilsoņu algas, kuru katra nācija piešķirs saviem pilsoņiem, bez jebkāda darba, un tas būs iztikas līmeņa robežās. Bez nodrošināta minimuma cilvēks iet naudas pavadā, bez izvēles iespējām ar ko nodarboties, ko ražot un ko radīt. Bet cilvēka garīgais spēks un potenciāls ir pietiekami vērtīgs, lai tam būtu tiesības brīvi attīstīties arī tajos brīžos, kad cilvēks ir zaudējis darbu. Mūsu laikos pieejamie efektīvie risinājumi rūpniecībā un ekoloģiskajā lauksaimniecībā ļauj izmantot lielisko iespēju, ka nevienam nebūs jāstrādā algots darbs vairāk par dienu nedēļā, lai nodrošinātu labklājību sev un saviem bērniem.

Kamēr nav ieviesta tāda ekonomiskā sistēma, tikmēr cilvēkiem nekad nav bijusi brīva izvēle, jo viņiem vienmēr ir jādomā par naudu, un jāpakļaujas tās diktātam. Bet liela nauda pieder tikai korporācijām. Tās, vazādamas mūs aiz deguna, apzināti vada mūs tur, kur izdevīgi tām, nevis mums. Kamēr nebūs nacionālās pilsoņu algas, tikmēr nebūs brīvu cilvēku – visapkārt staigā un staigās korporāciju vergi.

Ja mūsu valdības vīri būtu mīlējuši savu zemi un tautu un cēluši ar to kopā jaunu valsti, tad viņus cienītu gan pati tauta, gan Rietumi. Droši vien mēs tad nevarētu piedzīvot tik smagu krīzi, kāda ir šobrīd.

Risinājums rodams cilvēku dvēselēs un sirdīs. Mēs redzam, ka strādājot valsts pārvaldē, ierēdņi attiecībā pret citiem cilvēkiem zaudē labestību, līdzjūtību un mīlestību, viņi spēj domāt tikai par sevi. Šādi ierēdņi iet naudas pavadā un vainīga ir radītā sistēma, nevis cilvēki. Sakārtojot ekonomisko sistēmu, cilvēkiem radīsies laiks nodarboties ar savas dvēseles un valsts sakārtošanu.

Visi, kuri vēlas piedalīties diskusijās un iepazīties tuvāk ar Dittas Rietumas jauno “Mīlestības Ekonomisko Sistēmu” varat to izdarīt, piezvanot viņai pa tālruni 29811064, vai sūtot e-mailu uz nu[AT]ditta.nu


Valija Eize
Avoti: Žurnāls “Saskarsme” (28.07-3.08.2009) un www.policistuarodbiedriba.lv;
foto – no Dittas Rietumas personīgā foto arhīva


  • Hei, tas ir sen gaidīts raksts! Jūtams, ka Dita ir lasījusi arī Uldi Ģērmani, kura atziņas lasāmas arī Tautas Forumā, tāpēc viņas idejas varētu būt labas tieši latviešiem, kurus Dita labi pazīst. Ar Ditu noteikti jāsadarbojas. :)

  • Te vēl viens viedoklis. Recepte vēl jāpārdomā (es nedomāju, ka iespējams izveidot stipru vidusslāni, nedomājot par nabadzīgākajiem), taču man patīk, ka autors režīmu nosaucis pareizi – kompradori, kas tāda raksturīga koloniālās sistēmas parādība.

    Kompradori – daļa buržuāzijas ekonomiski atpalikušās valstīs, kas pārstāv oligarhus vai ir starpnieks starp ārzemju kapitālu un valsts iekšējo tirgu.
    http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/financialis/kapec-ir-nelaime-valsti-vai-visu-varu-vidusslanim

  • Ir mums gudras galvas, bet sakiet lūdzu, kur ir mūsu čaklās rokas? Šai gadījumā es domaju par to, ka runātāju ir daudz, bet darītāju nav! Ar pliku runāšanu nekas līdzēts nebūs. Sakiet lūdzu, ko es varu reāli darīt, lai mēs nebūtu tur kur mēs esam? Esmu gatavs iet, skriet, runāt, bļaut, utt. Vai ar mierīgu piketēšanu te būs līdzēts, lai padzītu pie varas esošos deģenerātus!!! Ar cieņu, Dainis tel. 26160160

  • Daini, visiem procesiem ir sava secība. Pat lai pakakātu, vispirms ir jānovelk bikses, nevis otrādi.. (protams, var arī otrādi, bet rezultāts nebūs nekāds labais)
    1) vispirms jāpulcē darba grupa, kura pārliecinās, ka mērķis viņiem ir viens, nosaka galvenos darbības virzienus (‘lielos uzdevumus’), izvērtē prioritātes, novērtē savas spējas un iespējas, un saskaņā ar tām, īsteno vienu vai vairākus konkrētus darba uzdevumus;
    2) tiek pulcēta jau krietni lielāka un par visiem kopā arī kompetentāka domubiedru grupa, kas ievērojami papildina līdzšinējo rīcības plānu;
    3) tiek veidotas darba grupas, kas risina atsevišķus darba uzdevumus
    … Un tā vairākas iterācijas. Uzdevumi tiek veikti pēc iespējām un svarīguma secībā. Vairāk cilvēku var vairāk paveikt. Ar katru nākamo iterāciju (augot domubiedru skaitam) darbi attiecīgi jākoordinē. Ideāli, ja katrs pats atrod savu vietu, bet realitāte neļauj aizsapņoties ;(
    … Tā kā iedzīvotāji tikai šobrīd palēnām sāk mosties no hipnozes, tad labākais, ko var darīt – palīdzēt viņiem pamosties ;). Kad jau būs augšāmcēlies pietiekoši liels skaits cilvēku (sasniegta t.s. kritiskā masa), tad arī rezultātus būs iespējams novērot ar neapbruņotu aci. Uz sazināšanos!

  • Izskatās ka cilvēki grib labu, bet…
    Bet nevar un nevarēs neko izdarīt, jo lai būtu rezultāts, lai jebkuru mūsu darbu, centienu, vai otrādi neizmantotu pavisam ne tā lai mums tas atzīstams ‘par labu esam’.
    …jāizprot situācija, gan mūsu loma, gan visu citu loma tajā.
    No raksta izskatās ka arī D.R. to tā varbūt nevar, ceram ka tā ir “raksta” vaina.
    Diemžēl ir lietas (un tās parasti ir vissvarīgākās) pie kuru izpratnes ir jānonāk katram pašam. Man nav pārliecības ka grūtības sekmētu ‘situācijas izpratni’.
    Un vēl (esmu jau teicis ne vienu reizi vien) ir jāņem vērā, jāierauga, jānovērtē TIE – visas darbojošās “personas”, lielumi, spēki… VISI!
    … Kas ir tas, kas TE VIENO DOMUBIEDRUS. Vai tikai ‘KAUT KAS JĀDARA’…
    Varētu būt kooperācija, bet kā lai līdz tai “aizkļūst”…
    Es par piemēru varbūt, bet tikai varbūt un kādu reizi, esmu saredzējis varbūtēju pazīmi par domubiedra esamību. Un arī tad…
    Bet par to un visu ko citu te ir daudz rakstīts, vai ne?

  • Visvaldi, reiz jau tev vaicāju, “kādam pēc Tavam domām būtu jābūt mūsu valsts mērķim?”. Varbūt apraksti, kādu vēlies redzēt Latviju? Apraksti savu vīziju!

    Mans gluži subjektīvais viedoklis (neesmu veicis aptauju, līdz ar to konkrētu datu man nav) – TautasForums.lv veidotājus vieno:
    1) ar apziņu vai zemapziņu apjēgtais strauji tuvojošais strupceļš, ja kopīgiem spēkiem nesāksim paši (sabiedrība) par sevi rūpēties, t.sk.,
    2) dalīties ar pārējiem informācijā, ko atrodam par vērtīgu, kas arī ir ļoti dabisks process. Starp citu, pavēro bērnus, kā viņi ar degsmi rāda pārējiem, ko viņi ir atraduši vai atklājuši! ;) Prieks pašam un ieguvums visiem, ja atradums patiešām ir vērtīgs. Skat. arī “Humānā pedagoģija”.
    3) dabiskā vēlme izzināt pasauli un apkārt notiekošo.

    D.Smirnova intervijas popularitāte ir apliecinājums tam, ka reālas bailes par savas nākotnes drošību vislabāk spēj ielauzties nocietinātajos cilvēku prātos un pārspēt dienišķos sēnalinformācijas kanālus…

  • :) interesanti tas, ka Smirnovs tai intervijā nekādu Ameriku neatklāja un daži viņa izteicieni (gan tad, gan tagad) ir pat visai apšaubāmi un nekādā gadījumā nav uzskatāmi par radikāliem vai pat pravietojošiem. Sabiedrības uzmanību intervijai pievērsa nevis pati intervija kā tāda, bet gan LB un drošības orgāni, kas šās intervijas nozīmību uzpūta, turklāt vēl arestēja pašu Smirnovu (ar lielu novēlošanos) un pret viņu ierosināja krimināllietu (pašlaik jau tā klusi pārtraukta), pievēršot pat starptautisku uzmanību.
    Ko no tā var mācīties? – Panākt, lai tie orgāni līdzīgā veidā pievērš sabiedrības uzmanību arī Tautas forumam. :)
    Vēl jāpadomā, ko nejaušs lasītājs atrod Tautas forumā, tajā nejauši iemaldoties?
    Ar to es gribēju teikt, ka lapa nav strukturēta – visi materiāli salikti vienā garā zeķē un publicēšanas hronoloģiskā kārtībā. Lai gan tematikas ir visdažādākās – sākot no konceptuāliem, programmatiskiem rakstiem, beidzot ar Megrē vai kādas Anastasijas vīzijām. Manuprāt, rakstus vajadzētu sakārtot tematiski un pēc konceptuālās nozīmības. Tā, lai lasītājs ātri atrastu to, kas viņam interesē, gan arī to, kas vislabāk raksturo Tautas foruma ievirzi un mērķus.

  • Lieliska ideja par to mīlestības ekonomisko sistēmu. Ļoti gribētos uzzināt ko sīkāk par to, kā šajā sistēmā varētu nodrošināt naudas pirktspēju. Vismaz sākotnējā posmā, kas šķiet visgrūtākais.

    Manuprāt, varētu sākt ar mājvietas (labāk – ar zemi, galu galā zemes Latvijā pietiktu visiem) un elektroenerģijas/siltumenerģijas/ūdens/minimāla pārtikas apjoma nodrošināšanu katrai ģimenei. Tas ļautu samazināt piespiedstrādāšanas stundu skaitu nedēļā un izbrīvēt cilvēku radošo potenciālu. Turklāt, šādā gadījumā tiktu novērsts slēptais nodoklis par tiesībām dzīvot. Savukārt iespējas iegādāties ekstras (t.sk. importa preces) būtu atkarīgas jau no katra cilvēka radošajiem sasniegumiem (tajā pašā laikā negribētos arī iegrābties komunistiskā iekārtā; īpašumtiesības ir jāsaglabā). Ļoti gribētos dzirdēt kāda ekonomista viedokli par iespējām šāda veida sistēmu izveidot.

  • Taatad doma ir: cilveeka lablklaajiiba standartam pietiek ar algotu darbu 8 stundas nedeeljaa. Atliek 8 stundas nedeeljaa informaacijas apguvei, 8 h – aktiivai personiigaas veseliibas un gara kopshanai, 8 h aktiivam kontaktam ar tuviniekiem, 8 h muuzhu garai izgliitiibai kaa arii 8 h nedeeljaa savas pieredzes un secinaajumu ievadei Atveertaa Avota Sisteemaa kur visu cilveeku veelmju un meerkju statistiska tiek vaakta lai iistenotu valsts pilsonju veelmes. VIENA DIENA NEDEELJAA IR BRIIVA, vai arii divas ja dziivo iztiekot ar pilsonju ilgas liimeni.

  • …algas liimeni – taa beidzas ipreiksheejais koment

  • Ditta! Tas ir ļoti skaisti, bet, ja pat Eiropas labklājības citadelēs Skandināvijā līdz kam tādam nevar nonākt, tad kā mēs to realizēsim šeit? Tur taču apakšā jābūt ļoti efektīvai pašai modernākajai ekonomikai plus izglītotai un pilsoniski superaktīvai un superspējīgai sabiedrībai ar superstipru vidusslāni, kas postulē, uztur un aizsargā tādu politisko vērtību sistēmu,kura atbilstošā veidā pārdala ražotāju radīto virsvērtību. Patiesībā tajā sistēmā nodokļi bagātajiem būtu vēl drastiskāki nekā Zviedrijā. Domāju, lai varētu maksāt pilsoņu algas, nodokļos vajadzētu iekasēt kādus 90% ienākumu. Šādā gadījumā vairumam uzņēmēju zustu motivācija, valstij vairs nebūtu ko maksāt algās un vajadzetu vai nu ķerties pie vecajām Saules pilsētas celtniecības metodem – vergu darba un terora vai atgriezties pie tāda nodokļu līmeņa, kas uztur attīstības motivāciju. Saprotams, krietna daļa uzņēmumu varētu piederēt valstij un to izaugsmi būtu iespējams motivēt ar vadītāju atalgojumu, kas atkarīgs no tīrās peļņas. Atliek jautājums, ko darīt ar jomām, kuras tomēr paredzam atstāt atvērtas privātai uzņēmējdarbībai? Katrā ziņā bez privātās uzņēmējdarbības nebūs vidusslānis, bet bez vidusslāņa valsti ātrāk vai vēlāk atkal pārņems kāda “vienlīdzīgāko no vienlīdzīgajiem” saujiņa, vienalga demokrātu, komunistu vai teokrātu ietērpā.

  • Jāni, piekrītu, ka informāciju lapā noteikti ir iespējams sakārtot labāk, lai gan jāpiezīmē, ka ieraksti tiek kārtoti pa tēmām – skat. labajā pusē “Jaunumi un publikācijas”. Tiesa, ne visiem ierakstiem ir piešķirtas kategorijas, kā pieklājas.

    Pēc “konceptuālās nozīmības”.. hmm.. jāpadomā, kā to varētu īstenot. Tas nebūs viegli, jo raksti ir ļoti dažādi – tie vienlaicīgi ir par vairākām tēmām (tas ir atrisināts, jo raksti ir piesaistāmi vairākām kategorijām), var saturēt gan konkrētas idejas, gan tai pat laikā vispārīgus apcerējumus.

    Manuprāt, galvenais uzsvars būtu jāliek uz to, lai diskusijām būtu jēgpilns turpinājums. Par to tiek domāts. Cik ātri būs rezultāti? – Apsolīt, ka būs jau augustā, diemžēl nevaru…

    Ja ir kādi konkrēti aprakstīti priekšlikumi (ar kategoriju nosaukumiem, piemēriem, funkciju aprakstiem), ļoti labprāt ar tiem iepazītos. Protams, noderētu rakstu atlasīšana pēc autoriem, bet tam šobrīd pietrūkst resursu, tādēļ nākas izlīdzēties ar “meklētāju”.

  • Tás detaljas var atrisinát, jo patreizéjás sitémas konstruktoriem ir sen zináms ka ar 7 % darbspéjígo var nodrosinát labklájíbu. Trúkuma ekonomika ir mákslígi radíta, ar kariem un teroru.

    Dabiska ir párpilníba un mílestíba!

    Bútiskákais – rast tapas kas aizvérs “melnos caurumus” un apstádinás labklájíbas noplúdi. Iekséjam tirgum shobríd járada priekshrocíbas un kursh gan aizsargás músu Tautas intereses ja ne més!

  • Pat mazāk nekā 7%. Skaitlis samazināsies un iestāsies tehnoloģiskais bezdarbs agri vai vēlu, jo tehnoloģijas būs spējīgas visu izdarīt.
    ———-
    Tas nozīmē, ka Elitei (elite = to elect = izvēlēties = Izraudzītajiem) lielāka daļa cilvēku jau šobrīd ir lieka – Āfrika, Āzija, Dienvidamerika. Vēlāk lieka būs arī atlikusī daļa, kas tiks atstāta novārtā pašiznīcībai – līdzīgi kā Dienvidamerikā un Āfrikā.
    ==========
    Kādi secinājumi? Rets TF-ietis nonāk pie kaut kādiem secinājumiem. Te daži secinājumi.
    1. Politika, demokrātija, kapitālisms un komunisms un citas iekārtas ir veids, kā Elitei nodrošināt augstu dzīves līmeni.
    2. Elitei uztrauc tikai viņas pašas liktenis – mēs esam bioroboti.
    3. Kamēr cilvēks uzticēs lēmumu pieņemšanu kādai citai personai – viss turpinās iet uz leju.
    ============
    Tagad visi beidzam domāt un atgriežamies pie TV un sākam spriest par ko balsot nākamjās vēlēšanās.

  • Baigie jau nu secinājumi. ;)

  • 1. Tik daudz nav no svara darbaspējīgo skaits, cik tehnoloģijas un infrastruktūra.
    2. Šādiem apgalvojumiem ir jānāk komplektā ar aprēķiniem, ļoti konkrētiem aprēķiniem. Ar dakšām skurstenī vilkti skaitļi neder.
    3. Stipri šaubos vai arī ar visiem aprēķiniem šādai iespējamībai nav vajadzīga vispasaules valsts nodibināšana. Ja tā, tad nē, paldies par kūkām – rezultāts neizbēgami būs vispasaules diktatūra.
    4. Vai iesākumā mums nebūs gana, ja par mērķi izvirzīsim Rietumeiropas labklājības valsts analoga uzcelšanu Latvijā, Saules pilsētu atstājot tām paaudzēm, kas būs vismaz pārsimt gadu padzīvojušas mierā un labklājībā, kā zviedri, piemēram.

  • Es apšaubu, ka 7% darbaspējīgo var nodrošināt labklājību visiem. Jā, tehnoloģija zināmās jomās var ietaupīt monotonu fizisku roku darbu un laiku, taču nekāda tehnoloģija nevar aizvietot cilvēka intelektu, intuīciju, motivāciju un klātbūtni. Jā, dažas valstis lielās, ka lauksaimniecībā strādā 3% iedzīvotāju, bet noklusē par nelegālo sezonas darbinieku miljoniem. Tehnoloģija ne tikai ietaupa laiku, bet arī prasa laiku, un ne mazu. Piemēram, datori paplašina un paātrina daudzas iespējas, bet padomājiet, cik datori no cilvēkiem paņem, sevišķi no atkarīgajiem? Un vai papīra kalni ir mazinājušies? Bez tam jāņem vērā, ka fiziskas darbības cilvēkam nepieciešamas vispārējai, arī intelektuālai, attīstībai. Bez fiziskām aktivitātēm, centieniem un rūpēm cilvēks degradējas un deģenerējas.
    Tomēr tas nenozīmē, ka Ditas ideja (ar zināmām modifikācijām) būtu atmetama.
    Es atceros, kā savu nozīmību zaudēja Pilsoņu kongress. Mūsu vidū parādījās “reālisti”, kuri aicināja arī citus “būt reālistiem”, jo tas, ko mēs esam iecerējuši, “nav iespējams”, un neatkarīgi no mūsu gribas notiks pavisam citi procesi. Un tiešām tie citi procesi notika. Lielā mērā tāpēc, ka mēs atteicāmies no saviem mērķiem, kļuvām par “reālistiem”. Tieši šie šķietami prātīgie “reālisti” tad arī noveda Latviju tur, kur tagad mēs esam.

  • Runājot par lauksaimniecību, amerikāņi ar tehnoloģijām (Monsanto roundup) aizvietojuši parastu ravēšanu un rušināšanu, bet vai tas ir sasniegums? Raundaps iznīcina visu dzīvo, izņemot speciāli ģenētiski modificētos kultūraugus, sēklas ir patentētas, augi nav droši pret citām dabas parādībām, tiek likvidēta brīvo fermeru kārta, pārtikas ražošana un izplatīšana tiek monopolizēta, var tikt izmantota kā bada ierocis, ģenētiski modificētai pārtikai var būt neparedzamas sekas uz cilvēku veselību.
    Absolūti nedrīkst pieļaut tehnogēnu attīstības ceļu. Lai cik attīstīta tehnoloģija, bez brīvu cilvēku līdzdalības cilvēcei nav nākotnes.

  • 1. Fiziskas aktivitātes un datoratkarība nav produktīvas.
    2. Tiem, kas ir pie varas neienteresē nodarbinātības problēmas – viņi nodarbojas ar resursu kontroli un datorizaciju. Rols Royce visu laiku samazina darbinieku skaitu, jo darba paliek ar vien mazāk – visu pārņem datori.
    3. Vispārīgi ir patuveni tā – uz katriem 10 jauniem darbiem, kas ir saistīti ar tehnoloģiju ieviešanu, 100 cilvēki zaudē darbu. Tehnoloģojijas tiek ieviestas ar vienu mērķi – samazināt izmaksas par personālu.
    ————
    Tehnoloģiskais bezdarbs ir neizbēgams. Tas, kas šobrīd šķiet iespējams tikai ar roku darbu, drīz tiks darīts ar tehnoloģijām.
    ============
    Tā ir realitāte ar ko ir jārēķinās. Līdz ar to cilvēki paliek ar vien mazāk vajadzīgi – ja tie protesetēs pret savu likteni, tos iznīcinās, ja neprotesetēs, tad atstās degradācijai.
    ============
    20-30 gadu plānā ir samzaināt Drošās teritorijas lielumu, kas šobrīd skaitās Eiropa. Tā visdrīzāk būs Austrālija – Eiropa būs tik par degradēta, kā Dienvi Amerika.

  • Ja tu vél neesi sapratis – ēdiens tiek izmantots kā ierocis. Labrīt. Vai domā, ka pie varas esošie ir no Mēness nokrituši? Momnsanto darbiniekiem ir aizligts ést ĢMO. Obama ēd tikai bioloģisko pārtiku.
    ——-
    Tas gan nenozīmē, ka tehnoloģijas ir ļaunas. Tehnoloģijām nav ļaunu nodomu – tie ir cilvēkiem, Jāni, lūdzu.

  • Jā, ieviešot tehnoloģijas, vieni cilvēki zaudē darbu, bet citi – iegūst. Piemēram, ieviešot automašīnas, darbu zaudēja zirgu puiši un kučieri, bet ieguva – šoferi, mehāniķi, servisu darbinieki, ceļu būvētāji, ceļu policisti utt.
    OK, Rolls Roice atlaida daudzus strādniekus savās sākotnējās ražotnēs, jo lielu daļu ražotņu pārcēla uz lēta darbaspēka zemēm.
    No praktiskās dzīves. Ja Tu savu automobili aizved uz servisu, kur darbinieki paļaujās uz datoru diagnostikām, rezultāti ir slikti un dārgi – jāmaina veseli bloki, bieži vien diagnostika ir kļūdaina. Līdzīgi ir ar dakteriem, kuri paļaujas uz datoru diagnostiku. Bet atliek aizvest auto pie gudra vecīša, kas ieradis domāt ar savu galvu, un viņš to pašu auto savedīs kārtībā lētāk un labāk.
    Tehnoloģijas nekad neaizvietos cilvēku. Ja tomēr aizvietos, tad ar cilvēkiem ir cauri.
    Aigar, es esmu sapratis, ka pārtika tiek izmantota kā ierocis. Izlasi uzmanīgāk manus komentārus.

  • Es lasu lasu. Tikai tu tā uzrakstīji, ka rodas sajūta, ka tu esi sašutis:)
    ===================
    Par tehnoloģisko bezdarbu runājot. Tas jau šobrīd ir fakts, ka tāds ir un izplešas. Par Rols Royce es runāju no paša pieredzes – darbi samzinās, bet rūpnīcas paliek tepat Eiropā, jo fiss tiek efektivizēts. Agrak pavadzīmes ievadīja ar rokām, tagad to dara datori.
    —–
    Veikalos ar vien vairāk parādās automātiskās kases. Precēm ir Čipi, ja nenoskanē un nesamaksā, apsardze ir klāt. Pārdevēji vairs nav vajadzīgi.
    —–
    Viesnīcās recepcijas tiek automatizētas. Ir pat tādas, kur tu internetā nopērc kodu, kuru ievadi, lai tiktu iekšā.
    =========
    Tātad tas, ko tu runā, īsumā sakot ir maldi. Cilvēku darbs, protams, būs vajadzīgs – salīdzinoši neliels daudzums. 500 miljoniem Eiropā jau šobrī nav ko darīt. No 7 miljardiem vairāk kā puse ir tā saucamie, nelietderīgie liekēži (tas ir Elites terminoloģijā).

  • Jā, un tajā pašā laikā vairāk nekā puse pasaules dzīvo trūkumā un primitīvos apstākļos. Tātad bezdarbs tiek uzturēts mākslīgi, liela pasaules daļa tiek mērķtiecīgi turēta atpalicībā.
    Aigar, tas, ko Tu nenoguris skaidro, ir t.s. elites argumentācija un ideoloģija. Es šo ideoloģiju labi pārzinu. Taču to neuzskatu mums par saistošu. Tā vietā, lai sludinātu elites murgaino ideoloģiju, mums būtu jādomā par saviem mērķiem un argumentiem. Vismaz man to deģenerātu vēlmes nav nekāda autoritāte.

  • Neraizéjieties mílulíshi! Shí ar ne maz nav mana ideja – tá jau sirma skaistule! Daudzi dizhi gari ap to savas domas kavéjushi – 7 nobelja prémiju laureáti to lolojushi, seni filozofi un muusdienu gaishie gari. Bútu laiks to arí realizét!

    Palasiet
    http://en.wikipedia.org/wiki/Basic_income

    Ir arí starptautisks zhurnáls kas praktiskos risinájumus un argumentus caurskata:
    http://www.bepress.com/bis/about.html

  • Pat ja teorētiski pieļautu, ka 7% strādājošo var nodrošināt labklājību visiem, tad jājautā, vai tas ir tas, kas mums vajadzīgs?
    Es zinu, kas ir dīkdienība. Cilvēks, kam nav produktīvu mērķu un aktivitāšu (tātad arī sasniegumu), drīz vien kļūst nelaimīgs un dzīvo depresijā. Citu sagādāta labklājība nenes gandarījumu, cilvēks sāk justies lieks un nevajadzīgs.
    Apskatiet kaut vai kara laiku vai Sibīrijas izsūtījumu fotogrāfijas! Cilvēki dzīvoja grūtos apstākļos un daudz cīnījās par izdzīvošanu, taču viņu sejas atspoguļo prieku, optimismu un garīgu apgarotību. Un tad apskatiet kādu miljonāru atvašu fotogrāfijas, no kurām dveš bezcerība un grūtsirdība.
    Ja gribat savus bērnus padarīt nelaimīgus, tad nodrošiniet tiem bezrūpīgu dzīvi.

  • Aha. Par to kā būs, ja kāds pamodīsies, ja tu domā, ka esi pamodies, tad tas nozīmē, ka vēl neesi. Kad pamodīsies trešo reizi, sapratīsi, ka pamošanās ir nebeidzams process.
    ==================
    1. 7% nodrošina labklājību visiem. Vai tas nozīmē, ka pārējie neko nedara? Kādēļ tāds pieņēmums? Ja cilvēks tiktu pilnībā atbrīvots no ikdienas raizēm, viņš varētu savu dzīvi veltīt jēgpilnākam mērķim. Tā vietā, lai stāvētu pie kases vai lasītu zemenes, cilvēks pētīs un izzinās pasauli, kas nav tikai Zemeslode, ja kāds to vēl atceras.

    2. Arī 7% ir pilnībā jāatbrīvo no ikdienišķām rūpēm, un jāļauj tiem dzīvot radošas dzīves, kuras būs pilnas ar atklājumiem nevis TV šoviem

  • Paldies par atbildi, Aigar, TIESHI TÀ

  • Aigar, es saprotu, ko nozīmē pilnveidošanās, augšana, pasaules izzināšana un atklāšana.
    Taču arī šīm visnotaļ cēlām nodarbēm ir nepieciešams konkrēts dzīves mērķis. Cilvēks nespēj pilnveidoties, ja viņš šo pilnveidošanos tūlīt neizmanto konkrētos darbos un konkrētiem mērķiem. Nevar būt pilnveidošanās kā pašmērķis, pilnveidošanās pilnveidošanās dēļ.
    Nu ņemsim tādu piezemētu piemēru, pieņemot, ka arī citas valodas apgūšana ir zināma pilnveidošanās. Es angļu valodu pats bez kādu skolotāju vai “kouču” palīdzības apguvu trīs mēnešos (ne jau pilnībā, bet pietiekami, lai varētu brīvi lasīt, klausīties un saprast). Jo man bija mērķis – gūt zināšanas un informāciju, kas tobrīd bija pieejama tikai angļu valodā. Un es šīs zināšanas tīri praktiski esmu izmantojis savu mērķu veicināšanai.
    Bet man ir draudzene, kura arī ļoti gribēja apgūt angļu valodu. Viņa ir apdāvināta un ar vieglu galvu. Turklāt es viņai sagādāju bagātīgu palīglīdzekļu klāstu (kādu man pašam savulaik nebija) un piedāvāju savu atbalstu un palīdzību. Lieki teikt, ka draudzene tikai pāris reizes nepilnu stundu pasēdēja pie tiem līdzekļiem, bet tālāk netika ne gramu. Jo viņai nav skaidru mērķu, kur viņa to angļu valodu izmantos. Ja arī ir kāds iedomāts mērķis, tad tas nav viņas dzīves prioritāte.
    Pilnveidošanās bez konkrēta mērķa ir bezjēdzība.
    Nu visādas biezo un miljardieru sievas arī cenšas pilnveidoties – apmeklēt visādus radošus kursus un salonus. Taču īsta pilnveide izdodas tikai tām sievām, kurām ir konkrēti dzīves mērķi un darbs! Pārējās nīkuļo un jūdzās nost. Es ar to negribēju mest ēnu uz sievietēm, jo ari vīriešiem ir pazīstamas līdzīgas problēmas.

  • Arī šīm diskusijām un rakstu lasīšanai vai nelasīšanai nebūs paliekošas jēgas un tā panīks bez rezultātiem, ja mēs to nedarīsim ar konkrētu mērķi un ja jau tuvākajā laikā nesāksim šo mērķi īstenot praksē.
    laikam ķīniešiem ir teiciens; zināt, bet nedarīt, ir sliktāk nekā nemaz nezināt.
    Zināšanas uzliek atbildību.

  • Zināšanas atbildību nevar uzlikt, jo ar zināšanām esošos izaicinājumus atrisināt nav iespējams, jo zināšanas ir ierobežotas, līz ar to risinājums būs nepilnīgs. Ja risinājums nav totāls un pilnīgs, tad risinājuma nav. Daļējs risinājums nav risinājums.
    ———
    Ok. Ignorējam, ko es teicu, un daram, kā tu saki.

  • veiksmíga darbíba rodas mierá un skaidríbá, meditéjot mílestíbas aurá, pat orkána ací ;-) kamér neizdodas to sasniegt tad labák darít mazák vai maznozímígákas lietas

  • Tāda nostāja, ka risinājumam uzreiz jābūt pilnīgam un totālam, raksturo perfekcionismu. Perfekcionisms cilvēku paralizē, jo viņš nedara to, par ko nav pārliecināts, ka totāli izdosies. Un tādas pārliecības nav ne par ko, jo vienmēr taču var noiet greizi vai nepilnīgi, vai ne? Perfekcionisti paliek uz vietas, jo neko nepasāk.
    Tāpēc svarīgi ir izvēlēties mērķi un sākt rīkoties. Tikko cilvēks sāk rīkoties, mainās viņa pasaules uztvere (paplašinās apvāršņi), parādās 100 un 1000 iespēju, ko viņš agrāk, sēdēdams pie datora un filozofēdams, nav pamanījis.
    Vienlaikus piekrītu Ditai, ka veiksmīga darbība veicama mierā un skaidrībā. Ja mērķi ir skaidri un pareizi izvēlēti, tad šādu stāvokli un pārliecību iegūt nav grūti.

  • neredzēju nekur minētu Dittas mājas lapu par gender economy, tā ir šeit: http://www.ditta.nu

  • Jānim:
    Tikko cilvēks sāk rīkoties, mainās viņa pasaules uztvere (paplašinās apvāršņi), parādās 100 un 1000 iespēju, ko viņš agrāk, sēdēdams pie datora un filozofēdams, nav pamanījis.
    ===
    Pilnībā piekrītu. Cilvēks var apzināties problēmu, bet viņa zināšanas nekad nebūs pietiekošas –> viņam ir iespējas kļūdīties. Sākot rīkoties, viņš iegūs jaunu informāciju, un līdz ar to viņa rīcība kļūs adekvātāka –> viņš tuvosies mērķim. Tātad, veiksmes atslēga ir iespējami ātri iegūt atgriezenisko saiti no ārpasaules.

    jau reiz komentāros rakstīju par līdzīgu pieeju IT jomā – agile development (http://agilemanifesto.org/) vs ūdenskrituma izstrādi, kas ir tradicionāla (attiecīgi ari lielie valsts projekti, kur analīze ilgst vairākus gadus, pēc tam ir realizācija, un pēc tam atklājas analīzes kļūdas). Ūdenskrituma pieejas vienīgā priekšrocība – tajā ir iespējams radīt Plānu, ko var piekabināt pie līguma (tāda kā iluzora drošības sajūta, jo to, ka plāns izjuks, zina visi. Māksla ir uzminēt, cik % buferi papildus izdevumiem paredzēt :) )

  • Ditta ATGRIEZIES, IDEJĀ IR KAS ĻOTI LABS UN PERSPEKTĪVS, PALĪDZI LŪDZU MUMS!

  • Bagātā miljarda ( vai divu miljardu – R-ekonomika), pie, kura starp citu pieder arī VISI Latvijas iedzīvotāji, saimnieciskā domāšana un prakse ir panākusi, ka teorētiski 3-5% valsts iedzīvotāju var PABAROT visus pārējos. To pārējo 95%- 97% galvās (apzināti vai BEZ-apzināti) rodas dabiska domā – bet kāpēc strādāt, jāprasa “cilvēka cienīga dzīve”? – rezultāti ir acīmredzami un ne-iepriecinoši. Vismaz 90% cilvēku iztika ir nepilnvērtīga. Kāpēc? Viņi vairs nemīl zemi.
    ***************
    Hm … tas ir galvenais, ko izlasīju Ināras Vaivodes grāmatā – Netradicionālās tehnoloģijas atgriežas no gadsimtu dzīlēm.
    Hm … es gan šai grāmatai liktu citu nosaukumu ….
    ===========
    Starp citu, pilsētā iztikas minimums ir ap 200LVL, laukos mazāks, JO pilsētās un sevišķi lielās pilsētās pilsētniekiem IR jāmaksā par infrastruktūru. Nav saprotams KĀ, piemēram, Rīgā pat blakus mājās maksa par siltumu var atšķirties vairākās reizes. Mīlestības ekonomikas sastāvdaļa varētu būt arī bezpeļņas bankas. Ir dzirdēts par tādām “kaut kur”, bet ne Latvijā. Nav saprotams kāpēc par uzņēmējdarbības dzinuli tiek uzskatīta nauda. Šķiet, ka piemēram Ričards Bensons domā savādāk ….

  • sistēmiska domāšana, pieeja var būt kļūdaina, ja ” sistēmas” izveidotājs, radītājs pieļāvis kļūdu, pareizāka ir ” vienotā veseluma” domāšana (krieviski – celostnaja), no KOB, Petrova video lekcijas

  • Kundalini 29.01.2011., 21:22
    Norādītajā saitē komentāri slēgti;
    šeit atkārtoju: demonstrēta prakse bija negaidīta; pirmajās 2-4 minūtēs apzināti norobežojos, tad domiski atvēros un izjutu vienu no patīkamākajiem iespaidiem tai vakarā. Teiksim kādā 6 minūtē sapratu, ka demonstrētais/darītais ne tikai man bet lielākai daļai auditorijas būtu pilnībā pieņemams, ja tur būtu kāda “pazīstama” cilvēka fotogrāfija, jo meditācijas teksts bija “tīrs”

  • “Var izveidoties tāda neprognozējama situācija, ka lielveikalu pārtikas plaukti var vienā nedēļas laikā palikt tukši” – kas ir vienas nedēļas laiks? un palikt tukšs var tikai tas, kas IR tukšs, kas nav tukšs, var tapt / kļūt tukšs.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.