Vēl nav par vēlu. Atjēdzies! Un skaudrie izdzīvošanas padomi no Argentīnas tev nebūs vajadzīgi! (2/5)

Kādu nakti es un mana sieva skatījāmies Cilvēku un Mākslas kanālu. Tur rādīja šovu, kurā kādu laika periodu tika filmēts pāris un cilvēki varēja balsoja par to, kurš ir sliktākais no viņiem piemītošajiem nepatīkamajiem ieradumiem. Mēs atradāmies gultā, parasti es mēdzu iemigt, taču šoreiz šovā piedalījās policijas šaujamieroču instruktors, kurš mani ieinteresēja un lika palikt nomodā. Puiša sieva teica, ka viņai nepatīk, ka viņš saviem skaistumkopšanas līdzekļiem mēnesī tērē 500 dolārus. 500 dolāru sejas krēmam, speciālam šampūnam un kondicionierim, kā arī nagu pulēšanai! Ja jūs esat šis puisis un lasāt šo, vai arī jūs viņu zināt, piedodiet, bet kas par idiotu!!!

„500 USD tas ir mazs ģenerators vai ierocis un dažas kastes munīcijas,“ teica mana sieva. „Tā ir pārtika diviem mēnešiem,“ viņa teica. Mēs abi domājām par praktisku šīs summas izlietojumu, bet šis puisis praktiski izmeta to vējā. Pēc SHTF nauda vairs netiek mērīta kā nauda, bet jūs sākat to redzēt kā vajadzīgas lietas, kuras var nopirkt – pārtika, medikamenti, gāze vai privāti medicīnas pakalpojumi. Man šāda puiša rīcība vienkārši ir neiespējama. Tas, kā es to redzu – kāds ar tādu mentalitāti nevar izdzīvot ne nedēļu bez kredītkartes, nerunājot nemaz par SHTF scenāriju.

Piedzīvojot pašsaprotamu lietu, pārtikas, medikamentu trūkumu, pēkšņi mainās viss jūsu prioritāšu saraksts. Piemēram, pagājušajā gadā man izrāva divus gudrības zobus. Abos gadījumos man izrakstīja antibiotikas un stipru ibuprofenu sāpju remdēšanai. Es lietoju antibiotikas (kaut arī es nopirku divas paciņas uz vienu recepti, vienu paciņu es noglabāju katram gadījumam), taču nelietoju ibuprofenu, es to pievienoju maniem medikamentu krājumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka medikamenti ne vienmēr ir pieejami un es neesmu drošs, vai tie būs pieejami nākotnē. Protams, ir ellīgi sāpīgi, bet sāpes pašas par sevi nenogalina. Manuprāt, tās norūda raksturu.

Upurēties labākai nākotnei – tādai domāšanai jums ir jābūt, ja vēlaties būt sagatavoti. Tās ir tās patīkamās lietas, kuras parasti tiek upurētas, lai iegūtu vajadzīgās lietas. Tās nav pirmās nepieciešamības preces, bet arī tās ir svarīgas vienā vai otrā gadījumā. Mana sieva, piemēram, reizi vai divas mēnesī dodas pie friziera. It kā bez tā varētu iztikt, taču tas palīdz viņai justies labāk un sniedz morālu pacēlumu.

Es relaksācijai pērku Xbox spēles vai filmas, ko skatīties kopā ar sievu. 7 vai 10 dolāri mēnesī nepadara manas kabatas tukšākas. No atkarībām – alkohola, narkotikām vai cigaretēm, izdzīvotājam ir jāizvairās. Tās kaitē jūsu veselībai; maksā kaudzi naudas, ko labāk pataupīt, un rada atkarību no tā, kas nākotnē nebūs pieejams. Kurš spēs sadzīvot ar jūsu īgno garastāvokli, kad jūsu iecienītās cigaretes vairs netiks importētas?

Pelēkais/melnais tirgus
SHTF apstākļos visapkārt rodas pelēkie/melnie tirgi.

Manā valstī pelēkais tirgus tika akceptēts tikai pašās beigās. Rajonos un pilsētās tika organizēti bartera tirgi un tika izveidotas biļetes, līdzīgas naudai, kuras lietoja tirdzniecībai.

Biļešu mūžs nebija ilgs, jo tādas biļetes katrs cilvēks bez jebkādas kontroles varēja radīt mājās uz datora un gala rezultātā cilvēki atgriezās pie papīra naudas.

Šie tirgi parasti tika izvietoti preču noliktavās vai tukšā laukā un tos vadīja daži gudri puiši un pāris slepkavnieki vai algota apsardze. Jebkurš tur varēja noīrēt kiosku par 50-100 peso (20-30 dolāriem) dienā un tirgot savu preci un pakalpojumus. Tirgus teritorijā parasti valda miers… Ja kas, tirgus vadība nezvana policijai, ja kāds mēģina zagt vai kauties. Tas nav labi viņu biznesam un katrs, kurš mēģina sasmērēties ar viņu biznesu, saprot, cik sāpīga ir tagadējā pieredze vai dabū bezmaksas biļeti uz tikšanos ar Dievu. Dažreiz kāds formā tērpies policists vada tirgus apsardzi, protams, par nelielu atlīdzību. Tomēr tik un tā jums, kā vienmēr, ir jābūt uzmanīgiem. Kāds var mēģināt jūs apzagt vai uzbrukt jums tiklīdz jūs pametīsit tirgu.

Kas ir atrodams vietējā tirgū? Lielākoties pārtika un apģērbs. Dažiem ir plašāks sortiments kā citiem, taču siers, konservi, garšvielas, medus, olas, augļi, dārzeņi, alus, vīns un konservēta gaļa ir plaši pieejami līdzīgi kā beķerejas produkti un makaroni. Te ir lētāk kā supermārketā. Dažreiz ir pieejama svaiga zivs, vispār cilvēki neuzticas produktiem, kuri jāsaldē, tāpēc tādu labāk iegādājas supermārketos.

Populārs ir apģērbs, jūs varat atrast zīmolu apģērbu kopijas, imitācijas vai zagtus jaunu apģērbu oriģinālus, var dabūt arī apavus un Snickers. Bērnu apģērbs, apakšveļa, zeķes, palagi un dvieļi arī ir ļoti populāri. Daži tirgo rotaļlietas, bet tās vienmēr ir Ķīnas ražojuma, parasti ar zemu kvalitāti, taču gadās arī izņēmumi. Citi tirgo instrumentus, arī ražotus Ķīnā un zemas kvalitātes. Citi piedāvā savus pakalpojumus un labo lietas vai piedāvā darbu kā meistaram.

Jūs būsit pārsteigti, cik ātri šie puiši labo televizorus, CD atskaņotājus u.c. elektriskās ierīces. Tie ir pat spējīgi salodēt mazās integrētās plates. Iedodiet šim puisim skrūvgriezi un šokolādes gabaliņu un viņš salabos pat atomzemūdeni.

Pēc pārtikas un apģērba trešajā vietā pēc popularitātes ir CD un DVD, filmas, mūzika, play station 2 un Xbox spēles, programmas, kuras parādās šeit pēc vienas vai divām dienām pēc oficiālas izlaišanas ASV. Liekas, ka viņiem ir savējie puiši pie Bila Geitsa vai kaut kā savādāk. Tā vai citādi, šeit var atrast gandrīz visu, un, ja jūs vēlaties, varat apjautāties apkārt, parunāt ar labiem puišiem un nopirkt nelegālas lietas – narkotikas vai melnā tirgus ieročus un munīciju. Narkotiku kvalitāte, protams, ir šaubīga – daudzi narkomāni mirst no šiem „maisījumiem“. No ieročiem visbiežāk sastopams FM High Powers, Surplus 1911`s un Colt 45s, un vecais Colt Detective revolveris. Visi šie ieroči melnajā tirgū nokļūst no policijas un militārajām noliktavām. Apstākļi nav pārāk labi, bet, ja jums ir nauda, jūs būsit pārsteigti, ko tik jūs par to nevarat dabūt. Viss, ko lieto armija un policija, ieskaitot SMGs, Browning 50 BMG un pat šķembu granātas, ir pieejams melnajā tirgū, ja pasūtītājam ir attiecīgais naudas daudzums un, protams, mazliet pacietības. Lieli ieroči var prasīt laiku, taču pistoles un granātas ir ātri dabūjamas.

Zelts
Kāds, iesitiet man pa galvu, jo es izgāzos jautājumā par zeltu.

Ikkatrs vēlas pirkt zeltu! „Pērku zeltu. Maksāju skaidrā.“ dzied visur, pat TV!

Neviens nemaksā lietas patieso vērtību, tāpēc uzmanību! BRĪDINĀJUMS! Iegaumējiet cilvēkus, kuri iepērk zelta monētas. Tā kā nav iespējams noteikt patieso zelta procentuālo sastāvu minerālā, mazie veikaliņi un tirgotāji maksās par to, kā par parastu rotaslietu zeltu. Ko es darītu, ja es būtu jūs? Iepirktu zeltu. Bez zelta monētām pērciet mazus zelta gredzenus un citas dārglietas. Tie būs mazāk vērtīgi kā zelta monētas un, nonākot grūtībās, jūs nezaudēsit naudu, pārdodot augstākas kvalitātes zelta monētas par zelta rotaslietu cenu. Ja es varētu atgriezties pagātnē, es nopirktu nelielu maisiņu ar zelta gredzeniem. Manā gadījumā zelta gredzeni būtu bijis labs ieguldījums, kas paglābtu no naudas zaudēšanas, sabrūkot vietējai ekonomikai.

Ieroči, munīcija un citas ierīces
Pēc SHTF 2001. gadā tikai ļoti šauri domājošie, cilvēki ar „izskalotām smadzenēm“, idioti ar tauriņa IQ līmeni ticēja, ka policija spēs tos aizsargāt no kriminālā viļņa, kas sekoja ekonomikas sabrukumam. Cilvēki, kuri iepriekš bija pret ieroču izmantošanu, skrēja uz ieroču veikaliem, lai saņemtu padomus par to, kā aizsargāt sevi un ģimeni. Viņi pirka 38 revolveri, munīcijas kastes, bet, aizejot mājās, visu to noslēpa tualetē vai vēl nez kur, iespējams ticot, ka kaut kādā maģiskā veidā ierocis tos pasargās no nevēlamiem viesiem.

Iespējams, jūs domājat, ka ierocis reāli nav nepieciešams vai jūsu pārliecība neļauj jums iegādāties ierīci, kas domāta cilvēku nogalināšanai. Iespējams, jūs jautājat sev – vai ierocis reāli ir nepieciešams SHTF apstākļos? Vai tas ko maina? Izejot cauri SHTF scenārijam, totālam ekonomikas sabrukumam 2001. gadā un vēl jo projām cīnoties ar sekām, pēc 5 gadiem, es jūtu, ka varu atbildēt uz šo jautājumu. JĀ, jums ir nepieciešams ierocis, piparu gāzes baloniņš, mačete, kaujas cirvis, nūja ar sarūsējušām naglām vai jebkāds cits ierocis, ko jūs varat dabūt.

DAUDZI ir rakstījuši par izdzīvošanas ieročiem. Ikvienam, kurš ir par bruņotu izdzīvošanu, ir tādas vai citādas idejas par ideālu šaujamieroci. Daži vairāk ir orientēti uz medībām, citi tikai uz sevis paša aizsardzību un citi domā par abiem un meklē universālu ieroci. Runājot par šaujamieročiem, ir kas, ko es gribu palabot. Tas ir punkts par primāro izdzīvotāja ieroci – pilsētas izdzīvotāja, sabiedriski aktīva pilsētas izdzīvotāja ieroci pat pēc SHTF. Primārais tāda izdzīvotāja ierocis ir PISTOLE. Tas ir ierocis, kas vienmēr ir blakus. Izdzīvotājs NAV kareivis, jūsu māja pilsētā nav kaujas lauks. Cilvēki, ja jūs patiesi interesē reālā SHTF pasaule un jūs vēlaties sagatavoties, saprotiet, ka tā nav tikai melna vai tikai balta. Kādu rītu jūs pamostaties un radio saka, ka ekonomika ir sagrauta un fondu birža ir slēgta uz nenoteiktu laku. Ko jūs darītu? Jūs kā vienmēr dotos uz ofisu, darbu vai vēl kaut kur. Noskūpstītu sievu un dotos uz darbu ar savu AR aiz muguras, vai uz krūtīm – Izraēlas stilā, un būtu gatavs šaut?

Es cenšos jums paskaidrot, ka ir „ok“ gatavoties Ķīnas, Vācijas un ANO vai marsiešu iebrukumam jūsu valstī. Tā ir galējība, tas ir maz iespējams scenārija sliktākais variants.

Starp melno un balto ir bezgalīgs pelēkā spektrs. Balts – tā ir vidēji normāla diena, melns – tas ir totāls TEOTWAWKI (The End Of The World As We Know It) – ķirzakcilvēku iebrukums uz mūsu planētas.

Pat, ja jūs dzīvojat nomalē tālu no pilsētas, jums ir jāstrādā, vai tā nav? Vai arī jums ir darbinieki, kuri pilda jūsu darbus, ļaujot jums visu dienu ar šauteni vērot, vai kāds negrasās jums uzbrukt? Kareivis ir gigantiskas mašīnas daļa, VIŅA darbs ir nēsāt savu šauteni, jo citi rūpējas par citām vajadzībām. Turpretī izdzīvotājs ir viens, viņš nav daļa no lielas izdzīvotāju grupas, nav neviena, kurš viņu aizsargās. Kad jauns puisis meklē pēc padoma, ko izvēlēties aizsardzībai, kāds ieteiks šauteni vai bisi kā pirmo aizsardzības ieroci.

Teiksim šī puiša pilsētā sāksies rasu nemieri. Viņš vēl jo projām ies uz darbu katru dienu. Ko viņam vajadzētu darīt? Stūķēt bisi kabatās? Pistoli, kaut arī tā ir mazāk jaudīga, droši var lietot mājas aizsardzībai, UN to var paņemt līdzi jebkur. Plūdu gadījumā viņš mierīgi var ielēkt evakuācijas laivā, paturot ieroci noslēptu. Esmu pārliecināts, ka nekāda glābšanas komanda nesavāks jūs, ja jūs vedīsit sev līdzi bisi ar garu stobru. Ja nu jūsu valdība, zaudējot kontroli pār notikumiem, aizliedz visus šaujamieročus uz nenoteiktu laiku? Nezinu, kā jūs, bet, ja lietas ir tik sliktas, es labāk vēlos būt bruņots. Jūs varat paslēpt pistoli zem žaketes. Jūs nevarat noslēpt lielu ieroci zem apģērba.

OK, tagad par variantiem.

Mazie šaujamieroči ieroči: revolveris vai pistole. Viennozīmīgi – pistole! Jā, es redzēju video, kur puisis savu S&W iztukšoja pussekundes laikā. Vai viņš spēj šaut un pārlādēt ieroci arī ja atrodas mašīnā, stūrējot ar vienu roku un šaujot ar otru, kad bandīti citā mašīnā šauj uz viņu? Varbūt arī var. Es zinu, ka es nevaru. Jūs varat?

Revolveris ir daudz sarežģītāks par pistoli apguves ziņā. Es uzskatu, ka pistole ir ērtāka. Pat ja kādam liekas, ka revolveris nav neērtāks un sarežģītāks kā pistole, mehānisms, kas griež cilindru un paceļ āmuru ir daudz sarežģītāks un trauslāks salīdzinot ar automātisko pistoli.

Pirms kāds sāk apvainoties par to, ka aizskaru viņa S&W vai Ruger – man ir revolveris un man patīk ar to šaut, taču es nedomāju, ka tā ir labākā izvēle pašaizsardzībai, un es redzu, ka katrs, kuram rūp drošība, lieto pistoli. Kvalitatīva pistole ir izturīgāka pret smiltīm, dubļiem un netīrumiem.

Mans kaimiņš – tiesu ārsts, tika nogalināts pagājušajā gadā. Viņam iznākot no restorāna, 5 vai 6 vīri pārsteidza viņu. Pirms tie viņu nogalināja, viņš pamanījās nogalināt 4 no viņiem un vienu stipri ievainot. To visu viņš paveica ar Glock 40. Esmu drošs, ka viņam paveicās, tomēr arī viņa ieroča izvēle šajā gadījumā bija būtiska. Ja tas kādam ir interesanti – manā valstī cilvēki, kuriem nopietni rūp sava drošība, izvēlas Glock pistoles. Tie, kuriem nav pārāk daudz naudas, izvēlas Bersas, FM High Powers vai 1911 surplus 45s.

Runājot par kalibra izvēli, skaidra ir 9mm, 40S&W un 45ACp izvēle. Liekas, FMJ un HP gadījumā visadekvātākais ir 40S&W. 9Mm var tikt pielietoti virknē karabīņu un SMG.

Šautenes
Es iepriekš izteicos, ka pilsētas izdzīvotājs 90% gadījumos lieto pistoles. Skarbā realitāte rāda, ka lielākā daļa uzbrukumu notiek, kad cilvēks nāk ārā no mājas, kad jūs esat visvairāk neaizsargāts. Lielākoties neviens nav tik stulbs, lai mēģinātu ar bruņotiem bandītiem iekļūt slēgtā, aizrestotā mājā. Ticiet man, cilvēki, – genofonds attīrīs pats sevi ātrāk nekā SHTF. Tātad, vai šautenes ir nepieciešamas? Protams, ka ir! Vēl ir 10% un šie 10% var sabojāt jums dienu. Ja jums ir tikai viena šautene, tad ejiet pakaļ pusautomātam. Ideālā gadījumā jums ir jābūt parastajai bolt action un vienai pusautomātiskajai šautenei. Parastā un pusautomātiskā 308 – tā būs jauka kombinācija.

Lai arī ko jūs izvēlētos, ja tas ir iespējams, skaties, lai tie ir savietojami ar militāriem kalibriem un ieročiem.

Klusinātāji
Ja iespējams, pagādājiet sev tādu. Es nopirku sev labu klusinātāju labas optikas vietā. Pērciet sev labas kvalitātes optiku, taču nepaļaujieties uz to un par atlikušo naudu iegādājieties klusinātāju. Ja jūs nopietni gatavojaties SHTF, jūs man kādu dienu teiksiet paldies, tikai uzticieties man.

Ķermeņa bruņas
Mīļais dievs! Nopērc ķermeņa bruņas, LŪDZU!! Vēlams dabūt vismaz policistu bruņas (klase II), tad turpiniet strādāt un dabūt militārās bruņas (klase III).


Avots: ferfal.blogspot.com (izdzīvošana Argentīnā)
No angļu valodas tulkoja Anita Polikarpova

TautasForums.lv – pateicībā par ieguldīto darbu raksta sagatavošanā:
Vizītkaršu, zīmogu, bukletu, atklātņu izgatavošana.
E-pasts: aniita.po[AT]gmail.com


  • Londonā ir vietas, kur klubu apsardze valkā bruņuvestes.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.