D.Ozols: ‘Kultūra – neizprasts un nenovērtēts spēks’

Hāgas konvencija, kuru ir parakstījušas ļoti daudzas valstis, to skaitā arī Latvija, ir orientēta galvenokārt tikai uz materiālo Kultūras vērtību aizsardzību karu un citu nemieru laikā. Taču dzīvē šī konvencija ir strādājusi slikti, proti, pat materiālās kultūras vērtības līdz šim tā nav varējusi pasargāt, un nav zināms neviens plaši pazīstams gadījums, kad kāda valsts vai cilvēku grupa būtu saukta pie atbildības par noziegumiem pret Kultūru. Piemērs tālu nav jāmeklē – Buddas statuju iznīcināšana Bamianā, pareizticīgo svētnīcu nopostīšana Kosovā un Metohijā, senās Bābeles dārgumu iznīcināšana un izlaupīšana Irākā u.c.

Diemžēl konvencijas autori skaidri nav sapratuši, ka, neizglītojot un neapgarojot pašus cilvēkus, nav nekādu cerību, ka tie patiesi aizstāvēs cilvēces evolūcijas liecības, mākslas un zinātnes sasniegumus, Kultūras dārgumus. Galvenais evolūcijas objekts ir cilvēks, viņa dvēsele, un tieši cilvēka iekšējās pasaules kopšanai un attīstībai ir jāvelta visvairāk spēka un uzmanības. Šis aspekts šobrīd nepārprotami ir atstāts novārtā – par labu tehniskām zināšanām un tehnoloģijām, un tāpēc mēs tagad pasaulē varam vērot civilizētu mežoņu darbošanos. Kaut arī Kultūras jēdziens vēl nav galīgi izzudis no mūsu vārdu krājuma un mums pat ir Kultūras ministrija, tomēr ir jākonstatē nepatīkams fakts, ka vārdā “Kultūra” tiek ieliktas vērtības, kuras neatbilst šā jēdziena patiesajam iekšējam saturam, un tas reāli apdraud ne tikai Latvijas tautu eksistenci, bet arī visas cilvēces tālāko attīstību, jo Kultūras jēdziena aizstāšana ar nepatiesu saturu ir globāla parādība. Daudziem šodien Kultūra diemžēl asociējas ar izklaides industriju pretstatā tam, ka patiesais Kultūras uzdevums ir apgarot, dziedēt, pilnveidot un harmonizēt cilvēka dabu. Un tāpēc, izmantojot šo iespēju, es gribu aicināt lasītājus padomāt, ko mēs visi varētu darīt lietas labā – lai šī valsts kļūtu par Lielas Kultūras zemi, jo visi taču ļoti labi saprotam, ka patiesi kulturāliem cilvēkiem neeksistē kara vai cita veida varmācības idejas, viņiem nepiemīt tieksme būt netaisniem vai melīgiem. Patiesi kulturāliem cilvēkiem neeksistē nedz valodu, nedz politiskās, nedz nacionālās, nedz rasiskās, nedz kādas citas barjeras, kuras traucētu radoši un pilnvērtīgi attīstīties, sadarboties un strādāt. Protams, dzīvē to nevar panākt ar pavēli dažu dienu vai mēnešu laikā, vai arī izmantojot nobalsošanu. Tās ir vērtības, kuras jāsāk ieaudzināt ar pirmo dzīvības dienu, kuras bērns uzsūc kopā ar mātes pienu, kuras jākopj un jāveido līdzīgi daiļam dārzam, tikai daudz grūtāk un ilgāk… Tāpēc aicinu visus uz diskusiju par to, kā Kultūras attīrīšanu un kopšanu pasludināt par valsts prioritāti Nr. 1 – kā patērētāju sabiedrības vienīgo cerību izdzīvot.

“Kult-ura” ir tulkojama kā Gara gaismas kults, jo “ura“ sanskritā nozīmē gaisma. No tā savukārt izriet, ka “Kultūra” ir tā, kas apgaismo, harmonizē, apgaro, padara pilnīgāku, skaistāku, labestīgāku, paplašina apziņu, dara cilvēcīgāku, cēlāku, gudrāku, iecietīgāku, taisnīgāku, iedvesmo, atraisa sirsnīgumu, palīdz izprast cilvēkus un Visumu. Tāda, lūk, ir Kultūras patiesā misija. Tāpēc Kultūras cilvēkiem ir jākļūst par tautu garīgās atdzimšanas iniciatoriem un ideologiem. Kāpēc Kultūras cilvēkiem? Nu acīmredzot tāpēc, ka politiķiem, baņķieriem un karavīriem, kuri šodien ir pie varas, nav ideju par to, kurp ripo evolūcijas rati, jo viņu apziņas ir aizņemtas ar saviem personīgajiem maciņiem un varas simbolu pielūgšanu.

Kāds varētu iebilst, ka kultūras cilvēkiem nepieder ne nauda, ne vara, un tāpēc viņi neko lietas labā tik un tā nevar izdarīt. Tas ir pilnīgi aplams spriedums. Platons ir precīzi formulējis, ka ne jau valdnieki valda pār pasauli, bet gan idejas. Un īpaši, ja radošo profesiju pārstāvji šīs idejas aktivizē sabiedrības apziņā, tad agrāk vai vēlāk, šīm idejām rodas dzirdīgas ausis arī varas ešelonos, jo visus cilvēkus vieno tāda neapšaubāma parādība, kā dvēsele un sirdsapziņa. Cits jautājums ir par to, cik kuram tā ir attīstīta. Vēl mums par labu liecina pēdējo gadu desmitu zinātnes atklājumi, kuri saka, ka idejām jeb domu tēliem piemīt magnētisma īpašība – līdzīgais pievelk līdzīgo un, sasniedzot zināmu koncentrāciju, domu tēli materializējas, veidojot zināmus apstākļus un izpaužoties cilvēkos, kurus pēkšņi pārņem šīs idejas. Jo vairāk cilvēku spilgti un intensīvi domā par kaut ko konkrētu, jo neatvairāmāk un ātrāk šīs domas realizējas fiziskajā pasaulē. Jāatzīst gan arī tas, ka netīri un negatīvi domu tēli pakļauti tiem pašiem likumiem, tāpēc svarīga ir domāšanas kvalitāte un tīrība, domāšanas ekoloģija.

Ja mēs piekrītam šādam formulējumam, tad kļūst skaidri arī Augstas Kultūras zemes attīstības akcenti, par kuru atzīšanu mums visiem kopīgi ir jāiestājas:

Pirmais akcents ir Izglītība. Daudziem droši vien pat prātā nav ienācis, ka izglītības sistēma ir stratēģiska vērtība, jo skolotājs ir patiesais valsts labklājības vai posta noteicējs – viņš ir tas, kurš iedēsta jaunajos cilvēkos vērtību sistēmu, un tāpēc mums ir vajadzīgas skolas, kuras veicina apgarotu, radošu personību veidošanos, kuras stimulē augstu atbildības un pienākuma sajūtas veidošanos cilvēkā, pretstatā šodienas izglītības tehnoloģijām, kuras producē tirgus ekonomikas haizivis, bezatbildīgus un ciniskus censoņus, kuru rokās nonākušie zinātnes un tehnikas sasniegumi, nauda un vara kļūst par apspiešanas un iznīcināšanas instrumentiem. Nerūpēties par izglītības kvalitāti un tās materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanu nozīmē apzināti virzīt tautu pretī verdzībai, padarīt to par kalpiem, konkurēt un izdzīvot nespējīgiem cilvēkiem to nāciju priekšā, kam šodien pieder vara.

Otrais akcents ir Zinātnes attīstīšana ne tikai peļņu nesošajās nozarēs, bet arī nākotnes perspektīvu meklējošos virzienos. Diemžēl, bet var būt par laimi, mums nav derīgo izrakteņu vai citas viegli pārdodamas lietas, tāpēc spēki jāvirza tādos virzienos, kā alternatīvo enerģijas avotu meklēšana, dabas līdzsvara atjaunošana, tā dēvētās pārfiziskās jeb smalkās pasaules likumu un mehānismu izpētē. Ieguldījumi šajās sfērās vienmēr attaisnosies. Bezcerīgi ir skriet nopakaļ Rietumu nu jau nepārprotami bankrotējušām tehnoloģijām, par ko liecina enerģētikas krīze, ekoloģijas krīze, pārtikas saindētība, dzīvības medikamentoza uzturēšana, cilvēku izstumšana no radoša darba par labu mehānismiem, kas savukārt rada sociālu spriedzi, kura var uzkrāties un izlādēties sociālos sprādzienos. Pazīmes jau vērojamas šodienas Eiropā. Tāpēc mums jāiet savs, neatkarīgas domāšanas ceļš, tikai tad gūsim patiesus panākumus un kļūsim interesanti un noderīgi sadarbības partneri citām tautām un zemēm.

Trešais akcents ir patiesas reliģiozitātes ieaudzināšana sabiedrības apziņā, dodot cilvēkiem izglītības procesā tos vispārcilvēciskos pamatprincipus, kuri vieno visas lielās pasaules reliģijas un filozofiskās sistēmas, neuzspiežot kādas vienas konfesijas vai reliģijas šauro izpratni. Mācīt to labo, kas vieno visas šīs sistēmas, parādot arī pasaules zinātnisko skatījumu un atstājot cilvēkam brīvu izvēli tālākā ceļa noteikšanā.
A.Einšteins rakstīja: “Uzskatu, ka visas zinātniskās idejas rodas no dziļām reliģiskām jūtām. Turklāt esmu pārliecināts, ka tāda reliģiozitāte ir vienīgā radošā reliģiskā darbība mūsu dienās”. Un tālāk: “Šīs reliģiozās jūtas nav saistītas nedz ar dogmām, nedz cilvēkveidīgu dievu, un tā to ir jutuši visu laiku reliģiozie ģēniji. Tas nozīmē, ka nav tādas baznīcas, kuras mācība šodien būtu balstīta uz šādām jūtām. Galvenā mākslas un zinātnes loma ir iedegt un uzturēt šīs jūtas tajos, kuri ir tām atvērti.”

Ceturtais akcents ir Mākslas patiesā spēka un ietekmes uz cilvēku apziņu izzināšana un skaidrošana.
Šodien, diemžēl aiz demokrātijas un vārda brīvības maskas slēpjas netikumība, vardarbība, meli, šantāža, cietsirdība, alkatība un citas tikpat tumšas lietas. Bezdvēseliskas būtnes, kuras sapratušas mediju maģisko ietekmi uz apziņu, ir sagrābušas tos savās rokās un ļaunprātīgi vampirizē uz tautu masu lētticības un pakļāvības rēķina. Ja mēs pieļaujam vardarbības un izlaidības ainas televīzijā, kino, internetā un citos saziņas līdzekļos, – ar to vien pietiek, lai ne vairs vienai, bet jau vairākām paaudzēm būtu sakropļots priekšstats par pasauli un tās patiesajiem attīstības virzieniem. Nolaižoties rupjības un truluma padibenēs, mums neizbēgami būs jāiziet cauri bēdu un sāpju ceļiem, varbūt pat jāiet bojā, savā neprātā pretojoties patiesajam evolūcijas plūdumam, kurš virzās no sākotnējās rupjās materialitātes uz apgarotību, no tumsas uz Gaismu, no ciniska intelekta uz sirdssapratni, uz prāta un sirds sintēzi. Attaisnoties ar to, ka tirgus apstākļos jārāda un jādara tas, par ko maksā, ir necilvēcīgi un tā ir apzināta kalpošana tumsai, jo cilvēki savus priekšstatus par pasauli un savus uzvedības modeļus veido no tā, ko redz un dzird sev apkārt. Ja gribam zvaigžņu karus, terorismu, vardarbību, naidu, skaudību un cietsirdību koncentrētā veidā, tad nav vairs ilgi jāgaida, jo šie mediju radītie mentālie tēli jau atdzīvojas mūsu ielās. Bija vajadzīgi tikai pieci gadi kopš brīža, kad kinematogrāfs ģenerēja ideju par teroristu taranētu Ņujorkas Dvīņu celtni ar nolaupītu lidmašīnu, lai šī ideja materializētos. Vēl 1998. gada konferencē sv. Pētera baznīcā “Dzīvžogs pret garīgo varmācību”, no tribīnes tika izteikts brīdinājums, ka mentālie tēli, sasniedzot zināmu koncentrāciju, materializējas, un tā nav nekāda mistika, bet gan fizika, un ka Holivudas tumšākie murgu tēli drīz soļos mūsu reālajā dzīvē. Pēc šīs konferences pagāja tikai trīs gadi līdz 11.septembra traģiskajiem notikumiem.

Mums visiem kopīgi par to ir jādomā un pēc tam jādefinē vērtības, uz kurām balstīt valsts un tautas attīstību. Šobrīd tāda nav, bet ir jābūt precīzi formulētam Ideālam, uz kuru gribam tiekties. Tas taču ir vienkārši – bez vektora nav mērķtiecīgas kustības, ir tikai haoss un nelietderīga enerģijas šķiešana. Vai tiešām mēs gribam tiekties uz pārtikušu, cietsirdīgu, egoistisku un bezdvēselisku sabiedrību, kāda tā šodien kļūst galvu reibinošā ātrumā, uz sabiedrību, kurā vienmēr būs paverdzinātie, uz kuru rēķina kaut kāda apšaubāma “elite“ baudīs greznību, uz sabiedrību, kurai nepieciešami slimnieki, jo tie uztur miljardu zāļu tirgus apgrozījumu, uz sabiedrību, kurai nepieciešami kari un pandēmijas, jo tas ir satriecošs bizness, vai alkoholiķi, narkomāni un prostitūtas, kuri tāpat ir miljardu industrijas piespiedu donori, vai arī mēs gribam tiekties uz apgarotu, godīgu, cilvēcīgu un harmonisku sabiedrību, kur tautas attīstības mērķi ir svarīgāki par indivīda savtīgajām interesēm, kur ar zināmu piepūli varētu sākt realizēties taisnīguma principi, kas balstīti uz tuvākā mīlestību un saprātīgu rīcību kopējās attīstības vārdā?

Tas nekad nenotiks, ja sabiedrība nepieprasīs radikāli mainīt izglītības vērtību sistēmu un adekvātu materiālo atbalstu no valsts šo vērtību propagandēšanai. Ir jāceļ skolas un skolotāja prestižs, jāmaina izglītības orientieri, jo mums nav vajadzīgi cietsirdīgi, ciniski, bezatbildīgi un ļauni divkājainie, kuri tehnikas un zinātnes sasniegumus pārvērš ieročos un vērš tos pret savu un citām tautām, mums vajadzīgi apzinīgi, cilvēcīgi, viedi un apgaroti cilvēki, kuri spēj uzņemties atbildību par tautu, valsti un pasauli kopumā. Mums ir nepieciešami sintētiski domājoši un smalki jūtoši cilvēki – tautu kultūras nesēji un vairotāji. Bez tādiem pasauli gaida baisa nākotne.

Inteliģencei ir jāuzņemas atbildība un jāskaidro cilvēkiem, ka personības, kuras apveltītas ar talantiem radīt vārda, tēla un skaņas mākslu, nes milzīgu, līdz šim pilnībā neizprastu atbildību visas cilvēces priekšā, jo tieši šīs personības ģenerē visspilgtākos un spēcīgākos domu tēlus, kuri formē sabiedrības apziņu un tās ideālus. Tā valsts un tauta, kura pirmā sapratīs kultūras patiesi milzīgo virzošo evolūcijas spēku, ātri nokļūs arī materiālās labklājības virsotnē. Tāpēc mums ir jātiek skaidrībā par to, kas ir māksla un kas nav, kas ir mākslinieks un kas nav. Mākslas sūtība ir apgarot cilvēci, rādīt tai nākotnes attīstības virzienus, iedvesmot, harmonizēt, cilvēciskot, darīt to labāku, nevis graut, deģenerēt, amoralizēt un notrulināt, kā tas notiek šobrīd. Bieži to, ko redzam un dzirdam, nevar nosaukt par Mākslu un tā noteikti nav arī Kultūras sastāvdaļa.

Visi saprotam, ka pēkšņi un uzreiz nekas nemainīsies, taču, ja mēs to nemēģināsim darīt, ja neaicināsim sabiedrību uz diskusiju par mūsu nākotni, ja garīgās vērtības atkal necelsim uz goda pjedestāla, tad kurš to darīs un kas no tā visa būs palicis pāri pēc vēl vienas degradētas paaudzes? Nebūsim naivi – politiķiem nav ideju par to, kā vajadzētu attīstīties cilvēcei. Viņi visu ir likuši uz materiālās labklājības kārts, aizmirstot, ka pārticība bez apgarotības neveicina cilvēcību. Parādīt Ideālu un kā to sasniegt, var tikai Lielas Kultūras cilvēki, taču viņi nerodas ne no kā, viņus ir jāizaudzina no tā materiāla, kas ir, un ar tiem līdzekļiem, kuri ir mūsu rīcībā. Ja mēs par to necīnīsimies, tad kurš to darīs un kad to darīs?

Katra domājoša cilvēka pienākums ir cilāt sabiedrības apziņā šos jautājumus. Tas būs lielākais ieguldījums tautu un valstu tuvināšanā. Tas būtu patiess solis pasaules evolūcijā, Kristus, Buddas, Maitreijas un citu pasaules Dižgaru ideju iedzīvināšanā.

Šobrīd mums ir nepieciešams izstrādāt sabiedrības pašregulēšanās mehānismu, kā to noformulējusi savos rakstos žurnāliste Irina Koņajeva. Proti, šie mehānismi tika pazaudēti totalitārisma periodā, kad represīvais mehānisms atslāba, mēs kļuvām neaizsargāti pret mūsdienu negāciju draudiem. Šo sabiedrībai vitāli nepieciešamo pašregulācijas mehānismu var izstrādāt, piedaloties lielam cilvēku skaitam, un pirmām kārtām ar inteliģences palīdzību, kura uzstāda nepieļaujamā robežu jeb morālo aizliegumu. Kad runājam par to, kā izvest sabiedrību no krīzes, tad parasti runājam par investīcijām, privatizāciju, konsolidāciju, liberalizāciju utt., taču tādi pasaules dižgari kā Vernadskis, Ciolkovskis, Einšteins, Rērihi, ir ieraudzījuši šīs parādības īsto ļaunuma sakni – Kultūras patiesā spēka un potenciāla nenovērtēšanu. Tas, ka daudzu valstu vara pilnībā nenovērtē Kultūras un inteliģences potenciālu, tas ir fakts, un to pierāda kaut vai tas, ka Kultūra tiek finansēta pēc atlikuma principa. Tas, kas paliek pāri, ja vispār paliek, tas – Kultūrai.

2005. gada augusta mēnesī Jaunorleānā pēc vētras postījumiem pilsētā uzliesmoja neredzēta mēroga vardarbība, kura raksturojama kā pilnīga anarhija. Eksperti un analītiķi metās meklēt cēloņus nesavlaicīgā palīdzības sniegšanā, finanšu trūkumā, policijas nedisciplinētībā utt., pilnīgi ignorējot tādu nopietnu iemeslu, kā morālā aizlieguma trūkums sabiedrības apziņā. Par to ir vērts padomāt, jo jau 15 gadus mēs ejam pa Rietumu attīstības ceļu, kur cilvēcības faktors tiek aizstāts ar likuma ievērošanas faktoru un likums ir pasludināts par sabiedrības galveno sabiedrisko attiecību regulatoru. Kas ir likumīgs – tas ir pieļaujams, kas nav aizliegts – tas ir atļauts, pārējo drīkst apspriest tikai kā viedokli dažādos sarunu šovos. Diemžēl sabiedrībai vairs nav vajadzīga katra konkrētā cilvēka morālā pozīcija, kuru tas mantojis no ģimenes morālā kodeksa, skolā vai tīri ģenētiski, izjūtot pasaules kārtību un harmoniju. Likums nosaka, likums aizsargā, likums garantē, bet tas ir tikai parastā ikdienas situācijā, kad blakus ir policija, tiesa un cietums. Līdzko Amerikā visus šos iestādījumus bloķēja stihija, izrādījās, ka satriecošs daudzums godīgu un lojālu pilsoņu spējīgi stundas laikā pārtapt par slepkavām un laupītājiem. Protams, padibenes ir visur, taču Jaunorleānas gadījums ļauj runāt nevis par atsevišķiem faktiem, bet gan par parādību tipiskā patērētāju sabiedrībā. Šī procesa pazīmes parādās arī Latvijā. Tas pats policejiskums, vienaldzība, visatļautība. To apliecina kaut vai tas, ka tagad arī pie mums lieto rupjus, netiklus, agresīvus un vulgārus izteicienus ne tikai atsevišķi cilvēki, bet arī televīzijā, presē, radio un kino. Aizvien gados jaunāki bērni savu valodu piegāna ar lamu vārdiem, un tas kopumā liecina par to, ka arī no mums ir aizgājis kāds iekšējs sargs, kurš pasargā cilvēku no nejēdzīgas rīcības tad, kad blakus nav policista. Šis sargs ir Gara Kultūra, tā ir Sirdsapziņa, tas ir Ideāls, kurš dzīvo cilvēka apziņā. Šīs vērtības ir audzināmas un kopjamas caur Skaistuma izpratni, Zināšanām, Apgarotību, Cilvēciskumu, Līdzcietību, Godīgumu, spēju upurēties kopēja uzplaukuma un attīstības vārdā.


Dainis Ozols
, uzstāšanās Ģildē 2005. gadā. “Kultūra – neizprasts un nenovērtēts spēks”


  • Raksts ir labs, tomeer divas lietas ir greizas:
    1. Politiķiem, baņķieriem un karavīriem, kuri šodien ir pie varas, ir perfekti SKAIDRS PRIEKSHSTATS par to, kurp ripo evolūcijas rati. Gala meerkjis ir viena rase un viena kultuura uz Zemeslodes. Vieteejaas kultuuras ir trauceeklis shii uzdevuma veikshanai. Vai taa ir nejaushiiba, ka:
    – skolaas nemaaca Latvijas un Latvieshu veesturi
    – beerni un jaunieshi vaaji paarzin senaas Latvishu tradiicijas – ja zina, tad no vecaakiem
    – radoshie pulcinji ir/tiek likvideeti
    2. Patiesas religjiozitaates iedolbiishanu smadzenees ir paveikta. Visaa pasaulee ir viens dievs – NAUDA – taa tiek luugta un pieluugta. Otra religjija arii tiek dolbiita smadzenees shobrriid – miilestiiba uz planeetu Zeme. Visiem taa ir jaamiil – taa mums dolbii no augshas.
    ——–
    ——–
    Tu saki:
    “Hāgas konvencija ir orientēta uz materiālo Kultūras vērtību aizsardzību”
    Padomaa, kaads tam ir iemesls? Attieciibaa uz Riigu – taa buus tikai osta un mazaa Veneecija – taadeelj arii jaasaglabaa apskatei. Kaadeelj tik ljoti veelas novaakt Zemkopiibas Ministrijas eeku un ierobezjot augstceltnju buuvnieciibu Kjiipsalaa? Riiga tiek sagatavota, kaa tuurisma meerkjis. Cieminjus galu galaa izmitinaas populaaraas aarzemju kjeezju viesniicaas – vieteejaas lielaakaa dalja ir uz bankrota robezjas.
    ==============
    Kultuuras saturs jebkuraa gadiijuma ir iists. Kultuuru ir triis daljas:
    1. Kuluura, kas ir tautas vai veel mazaakas vieniibas veesture – senas tradiicijas, seni piemineklji, seni sveetki, senas dziesmas
    2. Jaunaa vieteejaa kultuura – biblioteekas, jaunie muuzikji, koncertzaales, janie dzejnieki, rakstnieki
    3. Globaalaa kultuura, kas naak no Holivudas – filmas; MTV un citiem kanaaliem – muuzika, stils, veertiibas (jautriiba un izklaide); internacionaalaas preses – mode…; reklaamas industrija – rada cilveekus, kas domaa reklaamas fraazees.
    ======================
    Un visbeidzot. Mākslas patiesā spēka un ietekme uz cilvēku apziņu ir izzinaata – tiem, kas veido religjijas un klutuuras taa ir zinaama jau no Plato laikiem. Tagad taa ir rafineeta un tiek meerkjeeta uz labo smadzenju puslodi – tas ir zemapzinju.

  • Tas ir arii paareejiem – ne tikai Zulim

  • Iesaku palasīt arī “Astoņkāji” latviešu valodā, kas ielādējams šeit:
    http://www.aisbergs.lv/?cat=72
    Lai arī autors tekstā iepinis arī citas eksotiskas teorijas, tomēr gana aprakstīta bezstruktūras vadīšana, t.sk. caur kultūru un mākslu, kā arī konceptuālo varu un metodēm.

  • Paldies Jāni – tūliņ ieskatīšos. Esmu pastiprināti studējis un joprojām studēju kultūru radīšanu.
    ———-
    Tā ir sarežģīta padarīšana, jo ir cieši saistīta lingvistiku un simboliem. Citi aspekti ir vieglāk pamanāmi – sabiedrības degradēšana, piemēram, jo to atklāti sludina holivuda un MTV.

  • Paldies, palasīšu.

  • Interesanti, kuras, Jūsuprāt, šajā rakstā ir eksotiskas teorijas?

  • Krekšķi, ja izstudēsi oriģinālus, tad sapratīsi. Nu, piemēram, Cionas gudro protokolu fragmentu izmantošana, manuprāt, sakropļo sākotnējo teorijas nodomu.
    Teoriju var sākt lasīt no šejienes: http://znaipravdu.narod.ru/.
    Neesmu tās karsts fans vai sekotājs, taču atzīstu, ka šis tas tur ir domāšanu rosinošs.

  • Jā, tā kā mums diskusija ir arī citur, tad šeit vajadzēs pajautāt: Kurš te pa īstam ir nozombēts? Nu un, viena vai otra teorija? Cilvēkam ir izvēles tiesības, un tādas bija arī Tilam Pūcesspieģelim Spānijas asinspirts laikā, un viņš par to smējās.
    Pirmkārt, Aigar, es skolā un studentiem mācu Latvijas kultūras vēsturi.
    Otrkārt, ir viedoklis, ka Cionas gudrie ir taciņa uz holokaustu. Cienu U. Eko, viņam arī ir smiekls par to.
    Treškārt, lasu V.Franklu, kurš pēckara gados nodarbojies tieši ar to, ko vēlas Ozola jaunskungs, proti, mēģinājis cilvēkus(pēc viņu pašu gribas) novest līdz saprašanai, ka cilvēka cienīga dzīve vienmēr saistīta ar jēgu.(Un pieredze viņam nav no datora, bet no Osvencimas.
    Ir tur mazlietiņ Vācijas konteksts ar “Beruf”=aicinājums. Bet arī tas ir svarīgi, lai cilvēks ātrāk saprot, kas ir viņa aicinājums, nevis tikai tad, kad jau visi radi parādos, jo jaunietis nepareizo studiju programmu izvēlējies.

  • Pateicos par ieteikumu. Esmu noklausījies gan K.Petrova lekcijas, gan lasījis Cionas gudro protokolus. Turklāt lietas, par kurām runā šā raksta autors, ir apcerētas ne tikai Jūsu norādītajās teorijās. Par izglītības kvalitāti, naudas varu, atbildību par domām (varētu teikt arī apziņas paplašināšanu), daiļrades un Kultūras nozīmi, evolūciju un ideāliem, enerģijas nezūdamības likumu u.tml. ir prātojuši daudzi jo daudzi jau kopš cilvēces pastāvēšanas sākumiem (nu vismaz sākot ar senajiem grieķiem).
    Tāpēc nesaprotu, kāpēc jutāt nepieciešamību sasaistīt šo rakstu ar Cionas gudro protokoliem… Un lai turpmāk varētu izvairīties no greizām projekcijām, lūdzu, norādiet, kuri tad ir šie fragmenti, jo, manuprāt, tie nemaz nav tik acīm redzami, kā Jums šķiet.

  • Cionas gudro protokoli … Tagad notiek Great Work – tas ir – cilvēcei ir jākļūst par vienu organismu – kā bišu saimē – individuāla griba bitēm nav – viss notiek saskaņā ar saimes kārtību.

  • Mans vārds ir Maija un foršajā multenē Maja ir nestandarta bite. Pie tā arī turēsimies.

  • U Eko ir smieklīgākais, ko esmu lasījis pēdējos 10 gados. Tiešām labs. Viņa ņirgāšanās par to visu ir lieka, jo realitātē visi Lielie Zēni ir augsti Masoni dažādās ložās – tai skaitā Skull and Bones, kurā ir arī Bušs un Kerry. Kisindžers un Brezinski ir visdrīzk virs oficiāli atzītās 33. pakāpes.
    —————
    Tas viss ir nebūtiski, jo viņi ir smagi slimi psihopāti vienā no pēdējām fāzēm pirms realitātes pazaudēšanas pavisam.

  • Maija, tagad es zinu ka tu esi viena no pleiādēm. Atzīsties kura!
    http://homepage.mac.com/cparada/GML/000Images/pim/pleiadesCMG.jpg

  • Krekšķi, ne jau es nolēmu to mācību saistīt ar tiem protokoliem, bet gan Astoņkāja autors. Es tikai par to brīdināju. Vietas PDF failā ir izceltas, un arī pats viņš beigās tos savus ielikumus kaunīgi nosauc par “subjektīviem iestarpinājumiem”. Bet varbūt svarīgāki par ielikumiem ir noklusējumi, ko viņš no tās teorijas izrauj.
    Tas nav īsti godīgs darbs, jo atstāj iespaidu, ka tā teorija un protokoli ir no vienas operas, lai gan teorijas autori tieši šādus protokolu sacerētājus ir atmaskojuši.

  • Lai vai kā, bet es ar saviem komentāriem negribēju novērst uzmanību no, manuprāt, ļoti vērtīgā D. Ozola raksta vai runas.

  • Aigaram – laikam jau pati vidējā, jo vairs sen neduru acis zemē un arī plikumi vairs nav tik svarīgi, kā kādreiz bija.
    Tikai nemaz nesaprotu, kāpēc visi tā saspringst par masoniem, ja viņu ideja ir dikti vien derīga – cilvēkam jāprot sevi valdīt!

  • Vai tikai man tā liekas, vai vēl kāds pamanījis- mēs atpaliekam no dzīves par veselu dienu!

  • Paldies! Tieši to es no Jums arī gribēju dzirdēt!

  • Masoni lielākā daļa nezin… respektīvi pirmie 33. pakāpieni ir piesegums. Nezinu cik tur vēl – esmu dzirdēji, ka līdz pat pāri 50. pakāpieniem.
    ———
    Augstākajps pakāpienos inofrmācija tiek izsniegta tikai, ja ir Vajadzība – mācības, kur tu no augstākajiem vari smelties zināšanas, nenotiek.
    ———
    Great Work rezultāts ir pilnīgs miers uz pasaule. Ar mieru saprotot, ka cilvēkam vairs nav individuāla griba – viņš (visi), līdzīgi, kā tagad, ir ieprogramēts pakļauties bez iebildumiem. Skola ir ideāla vieta, kur to iemāca:
    – tavam viedoklim ir mazāka vērtība, nekā skolotāja viedoklim – vēlāk dzīvē ekspertiem
    – iedziļināties līdz galam nav jēgas, jo tev ir tikai 40min, lai varēu saprast – vēlāk dzīvē tas kļūst par virspusējību un papagailismu.
    – atzīmes, vērtējumi tev ierāda vietu hierarhiskajā klases struktūrā – vēlāk dzīvē tu zini – katram sava vieta dzīvē – tu nemaisies pa manām lietām, es nemaisīšos pa tavējām – cilvēki ir kā nozombēti ar šo mantru.
    – sacensība par labākā skolnieka titulu tev iemāca, ka uzvara ir dzīves mērķis – vēlāk tu papildini savu programmu ar Līdera Skolas gudrībām un kļūsti par Zalānu (Zombiju)
    -=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=
    Ja masoniem būtu cēli mērķi, kas nestu labumu parastai bitītai, tad tie sen būtu realizēti.
    Masoniem ir cēli mērķi, tas gan – totāla kontrole, miers un labklājība viņu drošības zonā.
    ————————
    Par cilvēku, kas nav pamodies, viņi saka
    – tu esi miris
    – liekēdis
    ========================
    Kā jau teicu – slepenās biedrības, patiesībā, ir pie vienas vietas, jo tās vada garīgi slimnieki.

  • Sveiki!
    “Par cilvēku, kas nav pamodies, viņi saka
    - tu esi miris
    - liekēdis”
    Dieoff.org intresants saits,gluž ne pa kultūr,bet tomēr!
    Tradicijs ir liels spēks Izraēlieš tam ir labs pierādijums.

  • Kopš formālās neatkarības atjaunošanas, latviešu tauta sistemātiski ir tikusi muļķota un aplaupīta. Nu beidzot ir pienācis laiks, kad katrs latvietis to sāk izjust uz savas ādas. Izrādās, ka apzagta, ekonomiski sagrauta un parādos iedzīta ir nevien mūsu valsts, bet gan konkrēti katrs no mums.
    Tālāk būs vēl ļaunāk un nenovēršami pacelsies jautājums par to, kas tad īsti ir pie visa vainojams. Tauta sāks pieprasīt konkrētu personu tiesāšanu, viņu negodīgi iegūto kapitālu atsavināšanu un likumdošanas izmaiņas kas sagrauj tik veiksmīgi radīto noziedzības mehānismu.
    Ko darīt, lai tas nenotiktu? Tautai ir jāpiespēlē kaut kāds abstrakts,vispārināts vainīgais. Kaut kas tāds, kuru vainojot nevienu konkrētu vainīgo atrast nebūtu iespējams un beigu beigās visi paliktu vienādi vainīgi. Ļoti piemērots šai lomai ir kultūras trūkums. Tagad visi ļaudis var plašās, dedzīgās diskusijās atmaskot šo kultūras trūkumā iemiesoto vainīgā tēlu, uzskaitīt un klasificēt tā ļaunos darbus un tos nosodīt. Stāstīt viens otram, cik labi būtu, ja mēs visi līdz šim būtu bijuši kulturāli, aicināt citam citu būt kulturālākam un kopā pasapņot kā Latvija atdzims pēc tam, kad mēs visi būsim kļuvuši kulturāli.
    Rezultātā atliek tikai nokaunēties par visu mūsu līdzšinējo kultūras trūkumu, nākotnē visiem domāt labas domas un pacietīgi gaidīt, kad tās realizēsies dzīvē. Bet konkrētus vainīgos meklēt un tiesāt – tas taču ir tik nekulturāli.
    Mērķis sasniegts. Zagļi zog un zaļi dzīvo tālāk, bet tauta sēž, domā labas domas un gaida kad tās materializēsies. Gaida ar maisu.

  • Žuli, nevajag žilīties! Ko nupat izdarīji? Atkal palaidi neticības sērgu- bet tās jau tāpat Latvijā pietiek. To, ko autors uzraksta, zin katrs kultūras cilvēks šeit, Latvijā. Un , atkarībā no temperamenta, vai nu nolien sev līdzīgo pulciņā un tur klusiņām burkš savstarpējas pašatbalsta politikas starplaikos. Vai arī kārpās, lai to sev zināmo pozitīvo lādiņu iemurcītu laikabiedru apziņā. Pie tiem piederu es, neglābjamā kurzemnieku optimisma mantiniece, un te arī kārpos. Tagad jātur īkšķis, lai pēdējā brīdī mūsu vīriešu basketam veicas kripatu labāk kā Lietuvas komandai!

  • Offtopic: ADMIN, NOREGULĒ SERVERIM PULKSTENI! Sāk jau apnikt tie trakie komentu laiki. :)

  • It kā jau vajag atrast vainīgos, tiesāt… atbalstu, tomēr tas nav cēlonis – tās ir sekas cilvēku muļķībai, kas ir lētticīgi un viegli iebarojami ar propagandu. Kaut vai vēlēšanas – kā godmanis, kas iznīcināja ražošanu 90-ajos ir joporjām politikā? Tikai tādēļ, ka tauta ir piemuļķojama.
    ========
    Kamēr būš aitas, būš cirpēji. Tā vietā, lai bruktu virsū cirpējiem, domā, kā aitas izlaist un saglabāt brīvībā

  • Negribu vairot neticību un izmisumu. Es vienkārši esmu interesējies un savu iespēju robežās iepazinies ar literatūru par psiholoģiskā un informatīva kara paņēmieniem. Savā komentā es tikai vēršu uzmanību uz to, ka šajā rakstā ir saskatāms šo paņēmienu pielietojums. Ļoti ceru, ka raksta autors to tā nav domājis. Un tomēr pārāk bieži zem kāda vispārinājuma tiek apvienotas dažādas, pat pēc būtības pretējas lietas. Un tad šis vispārinājums tiek pasniegts plašākai publikai jau kā vienots simbols ar vienotu nozīmi. Tālāk sabiedrības apziņā un diskusijās jau dominē vairs tikai šī vienotā nozīme, kuru šādi ir ieguvuši arī vispārinājumā ietilpinātie jēdzieni ar pilnīgi pretēju būtību.
    Piemēram, visi zina ka stress ir kaut kas slikts un tādēļ tiek veidotas diskusijas par to, kā mūsu bērnus pasargāt no stresa. Tikai retais zina, ka zem jēdziena “stress” ir apvienoti eistress un distress. Distress ir mūsu psihi kropļojošais stresa veids, bet bez eistresa nav iespējama cilvēka izaugsme un attīstība. Cenšoties pasargāt bērnus no stresa, mēs viņus pasargājam arī no viņu attīsatībai tik vajadzīgā eistresa. Līdzīgs vispārinājums ir arī “vardarbība” Zem tā ir apvienoti gan kriminālnoziegumi pret personu, gan piespiedu audzinoša rakstura pasākumi. Tā, kā vardarbībai kā simbolam ir negatīva nozīme, sabiedrība plaši diskutē kā bērnus pasargāt no vardarbības un šajās diskusijās simbola negatīvā nozīme tiek izplatīta arī uz piespiedu audzinoša rakstura pasākumu pielietošanu pret bērniem. Pedagogiem un vecākiem tiek atņemti būtiski bērnu audzināšanas un disciplinēšanas instrumenti.
    Līdzīgi vispārinājumi ir “cilvēktiesības”, “demokrātija”, “konkurence”, “terorisms”, “vārda brīvība” u.t.t. Zem katra no šiem vispārinājumiem var pabāzt apakšā lietas, kuru nozīme ir pilnīgi pretēja vispārinājuma simboliskajai nozīmei. Demokrātijas aizsegā var okupēt svešas valstis, cilvēktiesību un vārda brīvības aizsegā var pieļaut dažādu nenormālību un perversiju propagandu, bet piederību teroristiem var piedēvēt visiem vecajiem Latvijas brīvības cīnītājiem.
    Kas attiecas uz to optimisma lādiņu, kas nepieciešams cilvēkam, tad tas ir jāsaista ar reāliem, loģiski pamatotiem ideāliem. Piesaistīt cilvēka optimismu melīgām, aplamām vērtībām – arī tas ir viens no informatīvā kara mērķiem, kura realizēšanai ir vesels paņēmienu arsenāls.

  • Ja bērnu audzināšanā kāds izmanto vardarbīgas metodes, tad
    1) audzināšanā iepriekš ir pieļautas ĻOTI rupjas kļūdas (un tik un tā vardarbība nav attaisnojama)
    2) tam subjektam, kurš audzina, ir ārkārtīgi vājas zināšanas par audzināšanu
    3) viņš gluži vienkārši ir psihiski slims, tātad ārstējams vai pat izolējams no sabiedrības

    Vienīgais, kur atbalstu kaut ko līdzīgu vardarbīgām metodēm ir – pašaizsardzība, bet tad tā galīgi vairs nav audzināšana, pat ja jāsarga sava veselība no paša bērna…

  • Par tām aitām un cirpējiem nebūs īsti korekts salīdzinājums. Tad jau mēs varam teikt, ka nevajag apkarot noziedzniekus, bet vajag trenēt sabiedrību skriešanas mākslā, lai tā no noziedzniekiem varētu aizbēgt:))
    Man ir citi slīdzinājumi. Piemēram, ir bezjēdzīgi censties cauru maisu piebērt ar graudiem. Tikpat stulbi ir ar darvu vai mēsliem nojauktā traukā glabāt medu. Lai varētu piebērt maisu ar graudiem, tas vispirms ir jāaizlāpa, bet medus glabājamais trauks vispirms jāiztīra.
    Neiztīrot mūsu valdību, nemainot valsts likumdošanu, cerēt uz kaut kādām būtiskām pozitīvām pārmaiņām valstī ir tas pats, kas censties piebērt cauru maisu, vai netīrā traukā uzglabāt tīru medu. Un pilnīgi neko nedos tavs secinājums, ka caurais maiss un netīrais trauks ir tikai sekas mūsu muļķībai un lētticībai.

  • Tātad tu esi pret Izglītības likumu, kurš vardarbīgi paredz obligātu pamatizglītību visiem bērniem, vardarbīgi liek jau piec un seš gadīgiem bērniem doties uz skolu? Tu esi pret disciplīnu un kārtību skolās, jo tā vardarbīgi liek bērnam sēdēt stundās kaut gan viņam varbūt tajā pašā laikā gribas iet uz jūru peldēties vai spēlēt datorspēles u.t.t.
    Jā, jā, tās runas par brīvprātības principu, par apzinīguma ieaudzināšanu, par pilnīgi cita principa mācību procesa iedibināšanu, es esmu dzirdējis pietiekami. Tikai pasaki lūdzu man, ko darīt ar tiem bērniem, kuru audzināšanā ir pielaistas tās ĻOTI rupjās kļūdas. ( Un tādu mums ir ļoooti daudz.) Kā bez piespiedu audzināšanas līdzekļiem pārliecināt 14 gadīgu pusaudzi, kurš ( kura) lieto apreibinošas vielas, zog, nodarbojas ar seksu un intensīvi cenšas šajās nodarbēs iesaistīt apkārtējos pusaudžus? Viņš (viņa) jau ir atradis baudu tajā visā un man tiešām būtu ļoti interesanti pavērot, kādā veidā bez piespiedu audzināšanas līdzekļiem tu šo pusaudzi “ieliktu rāmjos”. Interesanti tādēļ, ka darba uzdevumā man ir nācies ik pa laikam šādus jautājumus risināt vairāk kā desmit gadu garumā. Un vari man ticēt, arī pārliecināšanas spējas man nav no tām zemākajām.
    Tāpēc, kā jau minēju iepriekš, jēdziens “vardarbība” ir nepieļaujami vispārināts. Neko arī nemaina tā izstrādātā vardarbības klasifikācija ( fiziskā, seksuālā, emocionālā…)

  • Cēlonis ir cilvēka muļķība, ka viņš uztic lēmumu pieņemšanu citiem. Pats ticības un uzticēšanās akts ir neapdomība un nesaprātība, kas saucas arī lētticība.
    ====================
    Noziedzniekus apkarot tiešām ir bezjēdzīgi – noziedzības cēloņi ir jāanalizē un jānovērš. Ja cilvēks ir izmisumā, nav ko ēst un kur palikt (pie tam ilstoši), tad nozieguma cēlonis ir cilvēkam liegtā pieja pamatvajadzībām. Sodot problēma netiek atrisināta – tā tiek paslēpta.
    =============
    Ko ar to es gribu patetikt – cēlonis jeb maiss ir cilvēki, bet garudi ir valdība, kuru rīcību cilvēki (maiss) nespēj saturēt – patiesībā caurā maisā bērt vajag izbeigt (visus vadoņus, līderus…)

  • Noziedzniekus apkarot ir bezjēdzīgi???
    Un kā ar maniakālajiem slepkavām, sadistiem, izvarotājiem? Kādas pamatvajadzības viņiem ir liegtas? Kā ar kukuļņēmējiem un dienesta stāvokļa ļaunprātīgiem izmantotājiem? Viņiem arī pamatvajadzības tā kā būtu apmierinātas.
    Kāpēc tu par katru cenu centies tiept kaut ko savu, par spīti veselajam saprātam? Vai tev dikusijās informācijas apmaiņa nemaz neinteresē, bet tikai sevis apliecināšana?
    Tu taču tāpat esi gudrs, zinošs, inteliģents, atjautīgs, pieredzes bagāts….
    Nu, vai labāk palika?

  • Saprātīga rīcība būtu pārvērst konkurenci sadarbībā un likvidēt naudas deficītu.
    —————–
    Saprātīgi ir novērst cēloņus. Lielākā daļa noziegumiem ir ekonomiski iemsli – arī ģimenēs, kur notiek vardarbība, pamatā ir ekonomiski iemesli, kas rada milzīgu negatīvu spriedzi.
    =========
    Maniaki – cik mums tādu te ir – tos jāizolē un noteikti jāizpēta, kāds ir šādas uzvedības iemesls, lai novērstu to nākotnē. Šiem cilvēkiem ir jāpalīdz.
    =========
    Korupciju apkarot ir vissmieklīgākais
    – tā ir naudas ekonomikas un konkurences pamatvērtības un stūrakmenis
    – negodīgums un korupcija ir vislabāk apmaksātas
    – medicīna visa korumpēta – dakteri pat pirkstu nekustina, ja nav žūsknis. Tas, protams, ir normāli, jo mēs dzīvojam koknurences apstākļos
    ——-
    Kas tur ir neskaidrs?

  • …Esmu par jaunu izglītības sistēmas likumu un pavisam citu mācību sistēmu.
    …Ja nav pieļautas rupjas kļūdas, tad nevienu bērnu nav jāspiež mācīties.
    …Ja kļūdas ir pieļautas un bērns ir sakropļots, tad, lai netiktu nodarīts kaitējums citiem un sabiedrībai kopumā, izglītības sistēmā ir jāparedz pārejas posms. Novērtējot sakropļojuma apmērus un citus apstākļus, šādi cilvēki audzināmi un skolojami tik kvalitatīvi un nevardarbīgi, cik vien iespējams. Jāatrod un jāizskolo tādus Skolotājus, kuri ir garā pietiekoši stipri, ka spēj šo atbildīgo un neapšaubāmi grūto darbu uzņemties un godam veikt. Sabiedrībai ir tikai 2 attīstības varianti – degradācija un izaugsme. Vai tu piedāvā turpināt iet to pašu ceļu, ko ejam šobrīd?

  • “Vai tu piedāvā turpināt iet to pašu ceļu, ko ejam šobrīd?”
    Es piedalos šajās diskusijās tieši tādēļ, lai kaut savu niecīgo iespēju robežās mēģinātu palīdzēt kaut kam mainīties. Bet es redzu, ka šeit itin bieži veikli vīriņi diskusiju prasmīgi padara neauglīgu, novirzot to abstraktu vispārinātu spriedelējumu gultnē, vispār aizejot no apspriežamā temata, vai arī piespēlējot tās pašas “patiesības” ar kuru palīdzību mūsu valsts jau ir ievesta purvā. Izglītības sistēma ir tikai viens no daudzajiem gadījumiem. Visas destruktīvās pārmaiņas no valdības puses šeit taču tika veiktas tieši aizbildinoties ar bērnu interesēm un vajadzībām. Pat skolu likvidēšanu cenšas pamatot ar to, ka tagad bērniem būs iespēja mācīties labāk apgādātākās skolās, augstāk kvalificētu pedagogu vadībā. Atceries vien, kā tika pamatota atzīmju nelikšana pirmajās trijās klasēs. Lai “nabaga bērniņus” pasargātu no stresa. Cik aizkustinoši! Arī tu, cik saprotu, esi aizrāvies ar ideālo bērnu audzināšanas un izglītošanas modeli. Taču šeit ir viens nopietns klupšanas akmens. Šādu modeli vispārēji ieviest nav pa spēkam pat attīstītākajās un bagātākajās valstīs. Tādēļ ir jāizstrādā reālajai dzīvei piemērots modelis, pēc reālajai dzīvei piemērotiem principiem. Psiholoģiski arī “normālie” bērni ir ļoti dažādi. Vispirms jau mācību uzsākšanas vecums, bērniem ievērojami atšķiras ( Caurmērā meitenēm un zēniem pat apmēram līdz diviem gadiem, tas nozīmē, ka ja meitenēm regulāras nodarbības skolā vajadzētu uzsākt 6-7 gadu vecumā, tad zēniem 8-9 gadu vecumā. Tālāk bērniem pirmajās klasēs mācību stundām vajadzētu būt uz pusi īsākām, jo viņi nespēj tik ilgi koncentrēt savu uzmanību mācību darbam. Atsevišķiem bērniem vairāk attīstīta ir vizuālā, citiem audiālā uztvere. Arī pēc šīs atķirības mācību procesu vajadzētu diferencēt. Tāpat daži bērni ir “pūces”, citi “cīruļu” tips. Pirmie mācību materiālu vislabāk uztver vakarpusē, bet rītos viņi ir gandrīz nelietojami, otrajiem ir otrādi. U.t.t. Es te varētu vēl turpināt šo nianšu uzskaiti, balstoties uz kurām priekš katra atsevišķa bērna vajadzētu izstrādāt ideālo mācību un audzināšanas režīmu, bet visaptverošā valstiskā līmenī to nodrošināt nav iespējams. Tomēr demagoģiski izmantot vienu vai otru pedagoģijas un psiholoģijas atzinumu, lai grautu uz kārtību un disciplīnu balstīto vispārējo, masām domāto izglītības sistēmu ir ļoti ērti. Un tas arī tiek darīts.

  • …Žuli, esi, lūdzu, nedaudz pacietīgāks. Ko tu zini par Maskavas 200. vidusskolu? Vai esi viesojies Liepas pamatskolā? Šie ir tikai daži piemēri, kas pierāda, ka pat “problemātiskās klases” viena un dažu gadu laikā apsteidz “gudrās klases”, ja tiek praktizēta audzināšanas un skološanas pieeja, kas ir ievērojami savādāka kā klasiskajās biorobotu fabrikās. Vai esi bijis Blīdenes pamatskolā?
    …Un ja tu saki, ka šādu mācību sistēmu nav iespējams ieviest vispārēji (protams, ne 1 gadā tas ir paveicams), tad man jāsaka, ka tev vienkārši nav bijis pietiekoši daudz laika, lai ievāktu informāciju un mierīgi padomātu… Būtībā ir tikai viens jautājums – vai mūsu prāti ir gatavi pieņemt kaut ko vairāk.. un savādāku?

  • O.K. No sirds vēlu veiksmi mums visiem! Laikam tiešām man jāpapildina informācija. Ar interesi sekošu turpmākajam izglītības jomā.

  • man liekas, var droši piekrist viena jauka cilvēka teiktajam, ka mēs dzīvojam starp deģenerātiem.
    un no tā varam izdarīt secinājumus, ko un kā darīt, kā dzīvot, kad ir apjausta šī skarbā realitāte.

    Aigars pareizi izsakās, par to ka vienīgi meklējot cēloņus, un tos atrisinot, atrisināsies redzamās likstas – sekas.

    zināšanas ir vērtība, sajēga, kultūra, disciplīna, apzinīgums. nomainot cietumniekam kreklu no strīpaina uz oranžu, viņš jau neapgūs budistu mūka tikumus un paražas. nu tas pats arī LV tauta, un pasaules iedzīvotāji – kādās “iekārtās” lai mēs negribētu viņus iemānīt, tas nemaina cilvēka dabu. bet cilvēka daba ir tā, kas radījusi šos šībrīža apstākļus.

    ņemot vērā, ka milzums cilvēku jau piedzimst dumji, tad ko gan var mainīt arī šajā, cēloņu jomā? gandrīz neko, varbūt vienīgi labākais ko varam darīt ir tiekties pašiem būt krietniem cilvēkiem?

  • Visam piekrītu izņemot par iedzimtajiem deģenerātiem. Tas saucas informācijas trūkums. Informēt – tas ir norādīt. Informācijas laikmetā ir patiesība ir pieejama – tikai tā ir ierakta aiz bezjēdzīgas, mazonīmīgas, melīgas, puspatiesības kalniem.

  • deģenerātam, kuram interesē tikai baudas un kaislību apmierināšana, neinteresēs ziedot savu laiku klausoties tavās gudrībās. labākajā gadienā deģenerāts vēl spēj saņemties tiktāl, lai sev nopelnītu iztiku godīgā ceļā. ar to arī viņa spējas un intereses beidzas. dodiet tikai izklaidi, gardumus un haļavu:)

    protams, ka Patiesība ir pieejama. kāds to atrod filosofijā, kāds internetā, kāds labā daiļliteratūrā. bet to atrod, ja meklē un ja interesē un ja grib atrast.

    deģenerāti ir arī tie kas strādā par skolotājiem skolās. tik tālu jau ieraduši savā rutīnā, ka neaizdomājas par to kas ir svarīgi un kas nav, un tikai močī tālāk par savu niecīgo algu, kliegdami uz skolniekiem un viņu un savu laiku tērēdami mazjēdzīgām nodarbēm.

  • Nu jā. Tādēļ vienīgais efektīvais sava laika un enrģijas investēšanas veids ir bērnos un jaunā paaudzē – tev ir taisnība.
    ——-
    Politika, komentēšana TF, ātrie risinājumi, saukļi “davai kaut ko daram” un “vienreiz pietiek” patoss ir visnelietderīgākais, ko var darīt.

  • jā un tas viltīgākais ka investēt pareizību arī sevī. ti ar savu personisko pozitīvo piemēru var kalnus gāzt. vismaz, cik man ir nācies sastapt, nedaudzus īpašus cilvēkus, tad tas ir traki vērtīgi, iedvesmojoši, pēc tam ir daudz ko pārdomāt un ir daudz ko darīt revidējot un uzlabojot savu saimniecību kas darās galvā:)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.