B.Cirklers: ‘TRION – citāda apiešanās ar naudu’

Burkhards Cirklers ir līdzdibinātājs un veikalu vadošais valdes loceklis kādā Hamburgas māklerfirmā TRION, kura kopš 1989. gada vasaras kā neatkarīgs kooperatīvs sniedz investēšanas (ieguldīšanas) un finansēšanas iespējas ar moto: radīt tiešas un caurspīdīgas naudas attiecības.

„ Share International ”: Kāda ir TRION pamatideja?
- Burkhards Cirkels: TRION ir organizācija, kas, no vienas puses, sniedz konsultācijas par ieguldījumu iespējām un, no otras, – uz veicināšanas pasūtījumu bāzes atbalsta sociālos, kultūras un ekoloģiskos projektus. Īsi sakot, TRION ir kooperatīvs cilvēka un apkārtējās vides dzīves veicināšanai. Blakus kooperatīvam pastāv vēl viena sabiedrībai noderīga savienība, kuru nodibināja speciāli, lai piedāvātu seminārus, pirmkārt, par tēmu ‘’Nauda un procenti” , informējot cilvēkus, kas īsti ir nauda un kā ar to apieties citādi. Mūsu pasākuma ideālais mērķis ir nodibināt caurspīdīgumu naudas lietās un kā naudas devējos, tā arī kredīta ņēmējos radīt labāku izpratni par to, kā nauda šodien darbojas sabiedrībā.

Tātad TRION nav banka?
- Cik es zinu, TRION, Eiropā ir vienīgais tāds „divdzimumu” uzņēmums. No vienas puses, mēs esam banka, bet no otras, mēs tomēr pārstāvam banku. Kooperatīvs TRION pirmām kārtām ir māklerfirma, un speciālu darījumu jomu kooperatīvā pārstāv kāda dāņu kooperatīvā banka, kura strādā līdzīgā ideālā plānā kā TRION. Ar šīs bankas palīdzību, no kuras, starp citu, mēs esam neatkarīgi, mums kā mākleriem izdodas ļoti elastīgi reaģēt uz mūsu klientu vajadzībām. Mūsu dāniski-vāciskajā kooperatīvā bez tam izpaužas mūsu darba internacionālais raksturs. Mēs gan esam saistīti ar tā saucamo reģionālo principu, tomēr banku darījumi mūs saista ar Dāniju un citām līdzīgi strādājošām organizācijām visā pasaulē.

Kā Jūs nonācāt līdz TRION dibināšanai?
- Tas vispirms ir saistīts ar manu pagātnes fonu. Savā piecpadsmit gadus ilgajā banku veikalnieka darbībā es atklāju, ka gandrīz visur pastāv iespējas banku izmantot arī citādi; tas nozīmē – būt par kalpotāju cilvēku labā nevis par produktu – šai gadījumā naudas produktu – veikalu. Man bija laime kopā ar nelielu ideālistisku līdzcīnītāju grupu nodibināt TRION . Vienīgi šī cilvēciskā konjunktūra īstajā laikā padarīja visu šo projektu iespējamu. 1983.gadā man bija pienācis laiks mainīties no konvencionālās uz „zaļo” jomu un savu enerģiju pielietot jaunā darbalaukā. Iedvesmu šai kopsakarā es visvairāk smēlos no antropozofijas.1

Kāds īsti ir iznākums, rīkojoties ar naudu?
- Lai spētu tikt galā ar šo jautājumu, man vajadzēja dziļi apzināties, kas nauda ir patiesībā un kā tā darbojas. Tas var notikt tikai tad, ja es iegūstu precīzu informāciju, stūrgalvīgi izjautāju, ja man ir jāiegulda nauda vai arī tā jāaizņemas, vai arī jāaizdod, vai arī kaut kas lietas labā jānopērk. Tas nozīmē, ka visām aktivitātēm, kuras es izdaru sakarā ar naudu, jābūt man caurspīdīgām, lai es par tām varētu uzņemties atbildību. Brīdī, kad es rīkojos ar naudu, man jāapzinās, ka es līdz ar to uzgrūžos kaut kam, kas veido tiešu iznākumu manā apkārtnē. Ar savu naudu es tātad esmu cēlonis daudzveidīgiem, tai skaitā arī negatīviem iznākumiem. Šeit es esmu pieaicināts kā cilvēks ar saprašanu un sirdi.

Šodien visās dzīves nozarēs mēs diemžēl redzam, ka nauda, respektīvi – apiešanās ar naudu – ir pieņēmusi graujošu tendenci, jo tā ir egoistiska. Vienlaikus nauda ir tiktāl izzudusi, ka tā izpaužas gandrīz vai vēl tikai elektronisku impulsu formā, kuriem simboliski jāattēlo kaut kāda vērtība. Nauda mums kļūst aizvien mazāk taustāma. Veids, kā mēs šodien iepērkamies, paplašinātā kredītkaršu izmantošana utt., tas rada pilnīgi noteiktu vidi. Patiesībā ar naudu šeit apietas nevis apzināti, bet valda fatāla nezināšana.

Kā TRION strādā ar naudu?
- Es to apzīmēju kā „reaktīvo” darbības veidu. Mēs netuvojamies kādam sabiedrības problēmu degpunktam, lai palīdzētu pieņemt lēmumus un attīstīt koncepcijas, bet gan pieņemam cilvēkus un viņu iniciatīvas, kuriem ir jautājumi par naudas ieguldīšanu vai kāda projekta īstenošanu. Tad mēs iejūtamies viņu stāvoklī, lai varētu dot atbilstošas atbildes apspriedē, kas vienmēr notiek ar moto: „caurspīdīgums”. Tas nozīmē, ka noguldītājs precīzi uzzina, kas notiks ar viņa naudu un, pirmkārt, kas strādās ar viņa naudu. No vienas puses, mēs esam ļoti nodarbināti ar privātkapitāla novadīšanu tieši projektā un, no otras puses – ar visdažādākajām iniciatīvām, kas ir uzņēmušās kaut ko darīt pasaules labā, tātad – pašu vajadzības savienot ar citu, ar sabiedrības interesēm.

Vai Jūs varat nosaukt piemērus atsevišķiem projektiem, kurus Jūs atbalstāt?
- Finansiālo projektu spektrs sniedzas no bezmaksas bērnudārziem līdz kādreizējo ūdens spēkstaciju reaktivizēšanai, kas ražo strāvu dabiskajā veidā, neatstājot negatīvu iespaidu uz apkārtējo vidi. Bet uzmanības centrā mums ir kolektīvi organizētie dzīvokļu celtniecības projekti. Tie rodas, jo cilvēki ir atzinuši, ka ar solidārām savienībām var daudz vienkāršāk uzbūvēt, piemēram, dzīvojamās mājas. Šeit var iekļaut arī būvbioloģiskos viedokļus un izmanot enerģijas reģistrācijas iespējas. Ar to visu var ievērojami ietaupīt resursus, starp citu, arī finansēšanas jomā. Beigu beigās tas nozīmē: ar kolektīvajiem dzīvokļiem vienlaikus kaut ko labu izdara arī apkārtējās vides labā, un tas ir piemērs citiem. Es īpaši gribētu izcelt šos dzīvokļu projektus, kas konsekventi strādā tā labā, lai „neitralizētu” zemes īpašumu; tas nozīmē, ka tiks izslēgtas jebkuras turpmākās spekulācijas ar to. Tiklīdz zeme vairs nav prece, spekulantiem tā kļūst neinteresanta. Tas ir tik vienkārši. Lai atbalstītu tādus projektus, mēs tagad esam nodibinājuši solidaritātes fondu zemes atbrīvošanai.

Kas ir jādara, lai realizētu kādu projektu ar TRION palīdzību?
- Mēs uzstādām tieši tos pašus jautājumus, kādus uzstādītu jebkurš konvencionāls finansists. Mēs gribam precīzi zināt, kā izskatās projekta ideja un kā ir jāveidojas personāla, saimnieciskajām un tiesiskajām attiecībām.

Zināmos apstākļos mēs pie idejas strādājam arī konceptuāli. Tātad mēs neaprobežojamies ar informācijas pieprasīšanu, bet mēs arī iejaucamies, ja tas ir vēlams. Pēc tam mēs kopīgi izstrādājam saprātīgas finansēšanas iespēju.

Kas tad īsti Jūs atšķir parastas bankas?
- Iezīmīgākā atšķirība, blakus viengabalainajai konsultācijai, ir tas, ka pie mums absolūti nekas nav pērkams. Mēs nepārdodam kredītus un naudas noguldījumus, jo mums nauda nav prece. Mēs palīdzam tiem, kuri mums uztic pakalpojumus. Šeit lietoto vārdu „kalpot” mēs uztveram nopietni. Tas nozīmē, ka mums jāspēj pilnībā identificēties ar šīm idejām un nodomiem. Bez tam mums, dabiski, ir ļoti svarīgi, lai mūsu rīcībā būtu atbilstošais know – how ne tikai konvencionālajā finansēšanas un ieguldījumu jomā, bet arī tālejošas zināšanas un informācija par sociālo un ekoloģisko jomu.

Vai iespējams īstenot kādu projektu ar TRION palīdzību ir arī cilvēkiem, kuriem nav savu personīgo līdzekļu?
- Tie arī ir tieši tie, kuri beigu beigās ir izkristalizējušies kā mums visinteresantākā darba grupa, jo kopā ar viņiem kā vienota komanda mēs varam īstenot viņu koncepciju. Tiklīdz uzmetums ir gatavs un noapaļots, tā šis projekts sāk zīst naudu it kā pats no sevis. Tas nozīmē, ka mūsu starpniecība tad īstenībā aprobežojas vēl vienīgi ar to, lai uz āru signalizētu: pastāv šis projekts ar šādu nolūku un šādām finansēšanas vajadzībām. Tad nākamajā dienā nāk vai nu privātais finansētājs, kurš var dot naudu, vai arī mēs bez kādām problēmām varam īstenot finansēšanu ar bankas palīdzību.

Un kā Jūs apejaties ar ieguldījumiem?
- Kā jau iepriekš uzsvēru, mēs naudas ieguldījumus nepārdodam. Daudz lielākā mērā runa ir par to, lai ieguldītājā izraisītu sajūtu, ka pie mums tas būs drošās rokās, un proti – kā līdzvērtīgs partneris un nevis tāds, kas savus dārgumus ienes templī. Mums ir svarīgi, lai ieguldītājs pats būtu spējīgs pielietot savu naudu atbilstoši saviem nolūkiem, kā sabiedrības izveides līdzekli. Tas ir iespējams tikai tad, ja ieguldītājs apzinās, kāds iznākums būs viņa naudas ieguldījumam. Parastais izejas punkts investoriem ir peļņa. Pie mums tas ir tieši pretēji. Ko ieguldītājs materiāli iegūst par savu naudu, patiešām ir pēdējā vietā. Priekšplānā ir jautājums: ko es kā ieguldītājs ar savu naudu varu izdarīt pasaules labā?

Vai tas nozīmē, ka procentu jautājums kļūst lieks?
- Tas var kļūt lieks. Ja ieguldītājs, kas jau sarunas laikā ir izšķīries par ieguldīšanu, ir ieguvis stipru interesi par kādu speciālu projektu, kuru viņš labprāt gribētu finansēt vai sekmēt, var būt gadījums, ka viņš atsakās no procentiem. Procenti tad spēlē tikai blakus lomu, vai arī interese par tiem pazūd vispār. Viņa atsacīšanās no procentiem, raugoties konvencionālos mērogos, ir upuris. Procentu tēma aizvien no jauna ir liels izaicinājums sarunās ar ieguldītājiem. Tā kā mēs nevaram un negribam iesaistīt nekādu morālistisku viedokli, arī šeit atkal jāstrādā ar „caurspīdīgumu”. Ieguldītājam ir jāgūst pilnīga skaidrība, kāds iznākums būs viņa prasībai pēc procentiem.

Kādi cilvēki nāk uz TRION?
- Cilvēki, ar kuriem mēs nonākam kontaktā, ir ļoti dažādi: nabagi, bagāti, veci, jauni, vīrieši un sievietes. Es gribētu atzīmēt, ka līdz 80% ieguldītāju ir sievietes. Tas dara man prieku. Tas parāda, ka sievietēm ir daudz stiprāka izjūta un uztvere attiecībā uz sociālajām un sabiedriskajām pārmaiņām nekā vīriešiem, ka viņas šai ziņā veido avangardu. Savā darbā pēdējo desmit gadu laikā es esmu secinājis, ka pastāv bezgala daudz iespēju kaut ko aktīvi izmainīt sabiedrībā. Es esmu konstatējis, ka nevarības izjūta, kādu esmu izjutis demonstrācijās, ir pilnībā pazudusi, ka esmu ieguvis drosmi. Mans niknums ir pārvērties drosmē. Un, interesanti, – jo vairāk man ir drosme, jo biežāk es sastopu cilvēkus, kas ir ļoti drosmīgi un kas patiešām uzdrošinās ķerties pie lietas, negaidot valsts un „autoritāšu” atbalstu. Šie cilvēki ņem pārmaiņas paši savās rokās un sāk ar to, ka pārmaina arī savu apkārtni.

Kā Jūs priekšstatāt nākotnes banku?
- Tā kā banku vada cilvēki, nevis nauda, es redzu nākotnes baņķierus kā īstus dienētājus cilvēku, sabiedrības un veselīgas sabiedrības attīstības labā. Galu galā klients ir suverēns, viņš ļauj bankai izmantot savu naudu. Es šai vietā gribētu aicināt visas pasaules baņķierus atteikties no jebkāda veida spekulācijām ar klientu naudu.

Nākotnes baņķieriem būs jāapzinās, ka nauda nedrīkst būt prece un ka ieguldītāju naudu drīkst lietot tikai saskaņā ar viņa nodomiem. Baņķieriem aizvien vairāk jākļūst it kā uzņēmējiem, ar savu lietas un profesionālo izpratni un savām spriešanas spējām jābūt spējīgam kooperēties ar tām iniciatīvām vai kredītņēmējiem, kuri pie viņiem vēršas. Nākotnes bankai būs jākļūst spējīgai palīdzēt cilvēkiem nodrošināt viņu vajadzības pēc cilvēka cienīga dzīvokļa un darba iespējām, veselīgas apkārtējās vides un veselīgiem pārtikas līdzekļiem.

Šo uzdevumu tomēr var izpildīt tikai tai mērā, kādā bankas klienti atbildību par savu naudu nenodod bankas kasei, bet gan pilnīgi apzināti un atbildīgi sniedz baņķierim norādījumus viņu naudas izmantošanai.

Kurš vēlētos uzņemt kontaktus ar TRION, vērsieties pie: TRION Geldberatungsgenossenschaft eG, Gerberstrasse 9,D 22767 Hamburg, tel: 040 – 387060, fakss: 040 – 382583.


Pārpublicēts no “Viedas Vēstis”, 1995, Nr. 10

  1. Teozofijas paveids – mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā) [Tezaurs.lv] []

  • Tas TRION ir tāds pats augļotāju kantoris, kā citi.
    Bezprocentu nauda, tas būtu spēks:
    http://www.margritkennedy.de/index.php?modus=BUE&inc=ENG&lang=EN

  • Vai tautas forums arī izplata Mein Kampf vai arī to dara tikai tās sadarbības partneri? http://www.latvietis.lv/index.cgi?action=22

    esmu nedaudz šokā…

  • Nav jābūt nacistu ideoloģijas atbalstītājam, lai lasītu šo grāmatu. Patiesībā ir vairāk nekā negodīgi, ka cita monstra – Ļeņina darbi ir brīvi pieejami, kamēr Hitlera grāmatu uzlūko kā sazin kādu teroristu recepšu rokasgrāmatu. Kā gan saprast vēsturi, ja daļu no tās apzināti slēpjam?

  • 1) Tas, ka kāds ATBALSTA TautasForums.lv lapu, nav nekas slikts;
    2) Vai tu pats esi lasījis grāmatu “Mana cīņa”?

  • Cik man zināms, šī grāmata ir ar atbilstošu anotāciju – lai nerastos pārpratumi.
    Tipisks “ad hominem” uzbrukums – ja Tevi neinteresē TF un tā atbalstītāju idejas (kuras, starp citu, var arī detaļās nesaskanēt), tad ignorē šo lapu. Ja, savukārt, vēlies izvērst melnās propagandas kampaņu, tad nekas neizdosies. Starp citu, būtu interesanti zināt šī ‘Endija’ IP adresi. :)

  • Mana cina esmu lasijis 1 gramatas dalu. 1 dala neka sausmiga nav, ta pat ir informacijas zina vertigaka neka detektivromani, sausmu, dzeltenas preses zurnali un avizes. Katrs Valsts vaditajs aiz sevis ir ko atstajis gan pozitivu gan negativu. Gan Hitleram, Gan Leninam bija doti lieli uzdevumi, diemzel sie divi cilveki, nostajas pret Gaismas sistemam. Ja sie divi cilveki, butu atradusi gaismas domubiedrus un radijusi dieviskas komandas, tad uz zemes butu paradize – ekonomiskais uzplaukums, cilveciska sadarbiba utt. Kaut kas lidzigs tam, kas minets Vladimira Megre ,,Skanosie ciedri.” gramatas.
    Endijs diskusiju aizveda cita virziena…Tev vajadzeja sak jaunu diskusiju, nevis seit radit haosu. Dievs vien zin kur tagad si diskusija aizvedis….

  • Acīmredzot, Endijam ir savi iemesli, kādēļ diskusiju par intervijā skarto tēmu viņš cenšas ievirzīt pavisam citā gultnē. Bet ļoti iespējams viņš pats ir sācis lasīt minēto grāmatu un tādēļ diskusiju turpināt nav laika ;)?

    Uzskatu, ka tad, kad ķersimies pie ļoti konkrētu jautājumu apspriešanas, tad šādi komentāri nav pieļaujami, jo tā pie rezultāta tikt nav iespējams, turklāt tā ir necieņa pret portāla lasītājiem un veidotājiem. Portāla lietošanas noteikumi pieejami šeit – http://www.tautasforums.lv/?page_id=702

  • Pilnīgi piekrītu Ivo. Gluži vienkārši man ir zināma pieredze ar “melnās propagandas” izplatītājiem. Šādi viņi mēģina
    a) diskreditēt informācijas resursu
    b) novērst konstruktīvas diskusijas
    Starp citu, cīņa pret melno propagandu (un ne tikai melno) mūs sagaida arvien plašākos apmēros. Līdz ar to, domāju, būtu ļoti vērtīgi saprast, kā ar to cīnīties un šādus “propagandistus” efektīvi izolēt.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.