Kāda ir saistība starp paradumu ēst gaļu un vides problēmām, nabadzību, badu?

Daudzi zinātnieki, ekonomisti un ekologi aizstāv veģetārismu kā līdzekli bada, nabadzības un vides problēmu risināšanai uz mūsu planētas. Lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, kas dod 1 kilokaloriju, tiek izmantoti augu izcelsmes produkti, kas spēj dot vidēji 29 kilokalorijas, – šī attiecība, saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, ir 1:14 pienam, 1:26 olām un 1:54 liellopu gaļai.
Aptuveni 90 procentus no augu barības zālēdāji dzīvnieki izmanto savai vielmaiņai, un tikai 10 procenti no barības tiek pārvērsti dzīvnieku ķermeņa struktūrās. Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana ir daudzreiz neefektīvāka par graudaugu, dārzeņu un augļu audzēšanu, it īpaši industrializētajās fermās attīstītajās valstīs.

“Mājlopi ir viens no galvenajiem nopietnāko vides problēmu cēloņiem, un ir nepieciešama steidzama rīcība, lai glābtu situāciju,” vēstīts Apvieno Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumā, kas tika publicēts 2006. gada novembrī un kura pilnais teksts pieejams šajā lapā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) apkopotā informācija atklāj, ka lopkopības nozare rada vairāk globālo sasilšanu izraisošo gāzu nekā viss pasaules transports, kopā ņemot. Lopkopības vajadzībām šobrīd tiek izmantoti 30 procenti visas sauszemes un 70 procenti lauksaimniecības zemju. Lopkopības nozare ir galvenais mežu izciršanas iemesls. Šo un citu iemeslu dēļ ANO lopkopību uzskata par galveno sugu un bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloni. Mūsdienās mājlopi veido 20 procentus no sauszemes dzīvnieku kopējās masas.

ANO brīdina, ka lopkopība, visticamāk, ir arī galvenais ūdens piesārņojuma avots un galvenais ūdens patēriņa pieauguma veicinātājs. Lopkopības radītā ūdens piesārņojuma dēļ cilvēcei nākas saskarties ar tādām problēmām kā “mirušās” zonas piekrastes ūdeņos, koraļļu rifu iznīkšana, cilvēku veselības pasliktināšanās, rezistence pret antibiotikām u.c. ANO ziņo, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs mājlopiem tiek izbaroti 50 procenti no visām saražotajām antibiotikām, kuras caur gaļu un pienu vēlāk nonāk cilvēku organismā.

Attīstītajās valstīs mājlopiem tiek izbarota lielākā daļa no ikgadējās labības ražas. Piemēram, saskaņā ar ASV Department of Agriculture datiem Amerikas Savienotajās Valstīs aptuveni 90% sojas, 80% kukurūzas un 70% graudu ražas apēd fermas dzīvnieki.

Augu izcelsmes produkti bez dzīvnieku starpniecības ar uzturu varētu nodrošināt daudz lielāku cilvēku daudzumu nekā pašreiz. Veģetārieša pabarošanai tiek izmantots daudzreiz mazāk augu, mazāka zemes platība, mazāk ūdens, kā arī mazāk pesticīdu un herbicīdu nekā visēdāja pabarošanai. Dabas resursus, kas tiek izmantoti gaļas lopiem paredzētās lopbarības audzēšanā, var izmantot daudzreiz efektīvāk, piemēram, pārtikas graudu audzēšanā. Efektīvāka resursu izmantošana nozīmētu lētāku pārtiku, kuru varētu atļauties arī pasaules visnabadzīgākie iedzīvotāji.

Worldwatch institūts uzskata, ka “ievērojams gaļas patēriņa samazinājums attīstītajās valstīs uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli un atvieglotu veselības aprūpes sistēmas darbību; mazāki mājlopu ganāmpulki nozīmētu mazākas ganību un labības tīrumu platības, kas ļautu atjaunoties lauksaimniecības resursu bāzei. Pasaules iedzīvotāju skaitam pieaugot, gaļas patēriņa samazinājums ļautu efektīvāk izmantot ūdens un zemes resursus, kuru daudzums uz vienu cilvēku nepārtraukti rūk, tajā pašā laikā augu valsts izcelsmes produkti kļūtu pieejamāki bada skartajās valstīs”.

Kornelas universitātes speciālisti uzsver, ka “dzīvnieku olbaltuma ražošanai ir nepieciešams vismaz astoņas reizes vairāk fosilā kurināmā nekā augu olbaltuma ražošanai, lai gan iegūtais dzīvnieku olbaltums ir tikai 1,4 reizes barojošāks par tādu pašu augu olbaltuma daudzumu”.

Arī zvejniecība nodara lielu postu dabai. Saskaņā ar ANO aprēķiniem vairāk nekā 70% pasaules zivju sugu ir izzudušas vai atrodas tuvu izzušanai. Zvejojot ar traļiem, kuri mūsdienās tiek nolaisti līdz pat divu kilometru dziļumam, tiek nodarīts neatgriezenisks posts dziļo ūdeņu ekosistēmām. Katru reizi, kad tīkls tiek vilkts pa dzelmi, tiek iznīcināts līdz 25 procentiem dzīvās radības, kas mīt jūras gultnē.

Veģetārs uzturs nespēj likvidēt visas augšminētās problēmas, taču atteikšanās no gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšana var dot nozīmīgu ieguldījumu nabadzības un bada mazināšanā, kā arī vides problēmu risināšanā.


Pārpublicēts no www.vegetarisms.lv


  • Man ir nojauta, ka cilvēku nogalināšanai caur kariem, badināšanu un savādāk ir rituāla (upurēšanas) nozīme. Līdzīgi, kā civlēki tika upurēti Dieviem senajās kultūrās. Tagad tam ir iedots cits nosaukums – karš, genocīds, bads…
    ————-
    Govs ir visefektīvākā rūpnīca pasaulē – no nevērtīgas zāles tā rada minerālvielām bagāto pienu, no kura tiek ražots krējums, kefīrs, paniņas, sviests, rūgušpiens, jogurts…
    ————
    Gaļā ir cilvēka organismam nepieciešamās vielas, kuras augos nav sastopamas, kā arī to aizvietotāji ir tikai ļoti nedaudzos augos.
    ====================
    Izņem, lūdzu, šo propagandu ārā no TF.
    ================
    Tiem, kas neredz šitiem velniem cauri paskaidroju – tā ir daļa no iedzīvotāju samazināšanas plāna – ierobežot uzturvielu dažādību.
    ==================
    Uz pasaules ir pietiekoši resursu un pārtikas, lai to varētu apdzīvot 20-30 miljoni iedzīvotāju labklājībā.
    ————-
    Cēloņi tam, ka Āfrikā un Latvijā cilvēki mirst badā ir jāmeklē kapitālisma principā – preces iet tur, kur tā pērk.
    ———
    Ap šo laiku, jums jau bija jāzina, kas ir ANO, kas to vada, kādi tam ir mērķi.

  • Atceries – pret informāciju, kas tiek pasniegta caur baiļu iedzīšanas metodi, izturēties ar milzīgu piesardzību.

  • “No vielām, kas cilvēkam obligāti jāsaņem ar uzturu, gaļā nav tādu, ko nevarētu saņemt ar augu valsts produktiem.” Skat. rakstu pie saistītajiem ierakstiem! Aigar, ja izsaki kādus apgalvojumus, tad norādi konkrētas vielas, kuras ir gaļā, bet nav augu valstī, vai kuras būtu tik ārkārtīgi grūti sastopamas augu valstī arī dzīvojot Latvijā.

    Bez tam diemžēl neesi uztvēris vienu ļoti svarīgu faktu, kas minēts rakstā, tādēļ to izceļu īpaši: “Lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, kas dod 1 kilokaloriju, tiek izmantoti augu izcelsmes produkti, kas spēj dot vidēji 29 kilokalorijas, – šī attiecība, saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, ir 1:14 pienam, 1:26 olām un 1:54 liellopu gaļai. Aptuveni 90 procentus no augu barības zālēdāji dzīvnieki izmanto savai vielmaiņai, un tikai 10 procenti no barības tiek pārvērsti dzīvnieku ķermeņa struktūrās. Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana ir daudzreiz neefektīvāka par graudaugu, dārzeņu un augļu audzēšanu, it īpaši industrializētajās fermās attīstītajās valstīs.” Protams, varam debatēt par pētījumu pasūtītājiem, bet varam arī gluži vienkārši painteresēties paši – cik un ko apēd cūciņa, aitiņa, gotiņa… painteresēties, cik kg gaļas var iegūt lopiņus nokaujot utt.. Man ir ~1ha pļava, kurā ganās kaimiņa aitas. Ja es šo pļavu pārvērstu par sakņu un augļu dārzu, tad nodrošinātu gan daudzveidību, gan kvantitāti…

    Bez tam ir 2 dažādas lietas – rūpnieciski iegūta gaļa un laukos augusi gotiņa vai vistiņa..

  • Ideju vairāk sapratu pēc komentāriem.
    Raksts sākumā izraisīja pretestību – varbūt tāpēc, ka neesmu veģetārietis. Varbūt tāpēc, ka esmu dzirdējis pazīstamu cilvēku atstāstus iz savas dzīves par to, ka dakteris silti iesaka topošai māmiņai, maķenīt paēsties gaļu, ja grib to bērnu. Sorry, varbūt – viena tante teica…
    Bet šķiet patiesībā, tas ir fons uz kura var nevajadzīgi izgāst enerģiju. Galvenā doma ir tā, ka dzīvojot pārdomātāk un lietojot gaļu uzturā mazāk mēs varam saudzīgāk un ekonomiskāk izturēties pret sevi un vidi. Tur gan ir daudz papildus faktoru, kas var darboties arī pretēji. Ja augu valsts produktu ražošanā dominēs lielražožana ar tādu pašu stresu kā, jebkurā lielražošanā, tad no labās idejas nekas pāri nepaliks. Galvenā problēma vismaz pagaidām un mūsu reģionā nav tik daudz proporcija starp gaļu un augiem cik ienākošajā idustrializētajā dzīves stilā, kas mums liek stresot un ēst nedomājot. Lai gan mēs vēl nēesam tanī sliktākajā situācijā (kā nekā ir bioloģiskie lauksaimnieki un “slow food” ;-) ).
    Kāda varētu būt daudzveidīga un pašregulējoša pārtikas ražošana un kas vienlaicīgi varētu būt pietiekami ekonomiski efektīva – tas būtu jautājums radoši domājošiem lauksaimniecības un pārtikas speciālistiem.

  • Galja eeshana ir pati peedeejaa probleema, par ko jaauztrauca. Kaa jau teicu – govs no zaales, kuru cilveeks nevar eest tik un taa – rada pienu, kas viena no galvenajaam paartikas produktu sastaavdaljaam. Tu jau zini, kas ir vieniigais piena un galjas aizstaajeejs, kuraa ir visas cilveekam nepiecieshamaas aminoskaabes – SOJA. Komentaari ir lieki.
    ===================
    1. Pupinjaas, riekstos, zirnjos… nav visas aminoskabes (proteiinos).
    2. Ja tu neeed zivis, olas, pienu, tad tu izvairies no visu nepiecieshamo uzturvielu uznjemshanas, pimeeram vitamiinu B12, kas ir noziimiigs, bet caur augiem nav uznjemams.
    3. Ir mineraalvielas, kuras atrodas augos, tomeer organisms taas uznjem ar gruutiibaam.
    4. Galjaa tas proteiini un vitamiini ir sakoncentreeti, liidz ar to ir mazaak jaaeed, kaa arii vieglaak ir tos izplatiit liidz produkta lietotaajam.
    5. Cilveekiem garsho galja un taas produkti. Uz pasaules ir pietiekoshi resursi, lai vegjetaarisms tehniski nebuutu vajadziigs.
    ————————
    Naakotnee produktus veidos taa, lai sakoncentreetu nepiecieshamaas uzturvielas peec iespeejas mazaakaa masaa.

  • Vegjetaarisms eetisku iemeslu deelj ir propaganda, jo arii augi ir dziivi, tos eedot, tu tos nogalini.

  • Par piena produktiem un olām nerakstīju. Piekrītu Janekam, ka patiešām industriālā lauksaimniecība arī augu audzēšanas ziņā ir vismaz tik pat slikta. Aigar, vai tiešām pats tici tam, ko uzrakstīji par “estētiskajiem iemesliem”? Ja tā, tad pirms dēlam dod vistiņu vai cūciņu, varbūt noorganizē, lai viņš pats ar savām rokām šiem dzīvnieciņiem “mīļi” pārgriež rīklītes. Variants b) – noraut ābolu, tomātu vai izrakt kartupeli.

    Lai būtu atklāts par to, ko pats rakstu – desu neēdu, kopš zinu, ka nekaitīgu desu faktiski nevar nopirkt. Ja var, tad būtu pagrūti izšķirt, kura ir sojas un surogāta maisījums un kura pagatavota no gaļas. Bez tam – labu desu diez vai varētu bieži atļauties.
    Gaļu ēdu reti. Atzīstos – man gaļa garšo. Ja zinu, ka lopiņš audzis laukos, nav barots ar ĢMO, dažādu stimulējošu preparātu uzņemšana gājusi secen, tad par to iespringstu vēl mazāk. Domāju, ka pienāks tā diena, kad savu dzīvi būšu sakārtojis tā, ka varēšu bez “upuriem” sev nodrošināt daudzveidīgu uzturu, pārtiekot no augu valsts.

  • Atļaušos nepiekrist gandrīz visiem taviem izvirzītajiem apgalvojumiem.
    1. Cilvēks, protams, no zāles, ko savā uzturā izmanto govis paēst nevar, bet toties tajā platībā, kurā aug zāle var audzēt arī citus cilvēkam izmantojamus augu valsts produktus, kā arī fakts ir tāds, ka lielfermu govīm nemaz nedod ēst zāli, bet gan soju, graudus un citādus “jaukumus”.
    2. Soja nav nekāds vienīgais gaļas un piena aizstājējs, jo gaļai nemaz nav vajadzīgi aizstājēji (par to nākošajos punktos).
    3. Pupiņās, riekstos, zirņos un citos augos, atsaucoties uz pētījumiem, kurus esmu lasījis, ir gan visas aminoskābes, vienīgi tās nav tieši tādā proporcijā, kādā tās ir gaļā un cilvēka organismā, bet ja ēd pietiekoši daudzveidīgi visas nepieciešamās aminoskābes tāpat ir iespējams savākt.
    4. B12 vitamīna augos laikam gan pašos nav, toties, ja tiek ēsti svaigi un nemazgāti augļi un citas dabas veltes, tad to ir iespējams uzņemt no uz tiem esošajām baktērijām.(Par šo jautājumu ir dažādi viedokļi, bet pēc savas pieredzes spriežot man b12 trūkuma nav).
    5. Dažas no minerālvielām it kā tiešām no augiem uzsūcas sliktāk (vismaz pārejas periodā), toties augos to bieži vien ir vairāk.
    6. Nav taisnība, ka gaļā proteīnu un vitāmīnu ir visvairāk, visvairāk to ir riekstos un pākšaugos, tāpēc nav obligāti jāēd vairāk.
    7. Cilvēkiem garšo gaļa tikai tāpēc, ka tā tiek īpaši pagatavota (diez vai daudziem garšo jēla gaļa, tāda, kāda to ēd plēsēji).
    8. Varbūt, ka resursu ir arī pietiekoši, bet tomēr, ja visi būtu veģetārieši, resursu, vismaz pārtikas jomā, vajadzētu daudz mazāk (varat parēķināt paši).
    9. Protams, ka daļēji par ētisko pusi tev taisnība, tomēr daudzus augu valsts produktus ir iespējams iegūt augus nenogalinot (graudi, augļi, rieksti, sēklas)
    —–
    Ja kādam interesē sīkāk, internetā, manuprāt, ir pietiekoši daudz vielas pārdomām šajā sakarā.

  • Pēdējais ieraksts bija adresēts Aigaram.

  • 1. Vai tad tapēc, ka kāds mazinformēts cilvēks dod govīm ēst soju man vajag atsacīties no dabīga piena?
    2. un 3. Tieši par to ir runa.
    – Soja ir vienīgā, kas satur visas aminoskābes
    – Soja gandrīz visa ir ģenētiski modificēta
    – Līdz ar to tajā ir augsts kaitīgo vielu saturs
    – Sojas ražošana ir lielo korporāciju rokās
    – Tās meklē veidu, kā nogrūst lēti saražotos mēslus. Ražot gaļu viņiem pārāk dārgi izmaksā.
    – Lai iesmērētu lētticīgam ļaužu bariņam (6 miljardiem) ir atrastst iemesls – to pirks caur mārketingu. Kādu?
    – Veģetārisma propaganda labi atbilst vajadzībai nogrūst soju.
    ——————
    Vai kāds maz šeit zina, ka 60-70 gados Lieli Tanki sēdēja un domāja ilgi, ar ko baidīt pasauli un turēt to nemitīgā vainas apziņā.
    ———-
    Cilvēka izraisīta globalā sasilšana atbilda visiem labākajiem kritērijiem. Govis izdala CO2 – tādēļ tām ir jāmaksā nodoklis. Es un tu izelpoju CO2, tas nozīmē – pēc 10-15 gadiem nodokli ieviesīs elpošanai. Smiklīgi? Tad jau redzēsim.
    ==============
    4. Es baktēriju ēšanas eksperimentu uzticētu Monsanto īpašniekiem.
    5. Labi.
    6. Sojai ir visaugstākais proteīnu saturs. Pēc tam nāk rieksti, kam seko olas un gaļa, kuros ir tikai nedaudz zemāks proteīnu daudzums, toties pilnvērtīgāks. Riekstu un zirņu diēta tik un tā jāpapildina.
    7. Kādēļ lai kāds ēstu jēlu gaļu (man viens draugs gan ēd)? Gaļa ir garšīga, ja ir pagatavota.
    8. Augu audzēšana var prasīt lielus cilvēkresursu un enerģijas patēriņus. Piemēram vistas un truši ir salīdzinoši mazprasīgi attiecībā uz cilvēka laika un enerģijas ieguldīšanu.
    —————————–
    Kas ir svarīgi – cilvēks dabīgi ēd gaļu, un to ir ēdis gadu tūkstošiem.
    Es parasti neēdu gaļu, jo man negribās. Kad man sagribās ēst gaļu (kaut kur reizi divās nedēļās), tad es to ēdu. Es ieklausos savā organismā, nevis uzspiežu tam ideoloģiju par gaļēdājiem vai veģetāriešiem.

  • Ēšanai ir jādara gals – tas sāpina dabu!!! Tomēr neuztraucieties! Mums ir risinājums!
    Mēs esam izgudrojuši mākslīgās uzturvielas!
    Mēs tev tās katru rītu iešpricēsim – tev pat nebūs jātērē laiks ēšanai – visi ir ieguvēji
    – augiem un dzīvniekiem nav jāmirst sāpēs
    – tu ieekonomēsi laiku
    —————-
    Es tam dodu… hmm… aptuveni 20 gadus – tas parādīsies kopā ar superdatoriem, kas varēs radīt virtuālās realitātes, kuras nevarēs atšķirt no īstenības.
    ——–
    Izklausās pēc Matriksa. Hmm – viņi taču taisot filmu nevarēja zināt, kas notiks nākotnē, kā arī to, ka to noskatīsies miljardiem cilvēku. Protams, ka ne, Ivo. Labrīt.
    ============================
    Vai tad tu nedzirdi dárzeņus smagi novaidamies, kad tu tajos iekodies vai iemet verdošā ūdenī?
    Vai neredzi, kā ogas saraujas, kad tu tās noplūc no krūma vai koka – tieši tāpat kā piens saviļņojas no bailēm, kad tu to dzer? :)

  • Tiem, kas nesaprata, paskaidroju.
    ————–
    Cilvēks pārmaiņas un jaunas idejas uzņem lēni. To visi zina. Tādēļ viss plānotais tiek ieviests pakāpeniski unpiesardzīgi, lai izskatītos, ka tas ir dabīgs “attīstības” ceļš.
    ——-
    1. Sākumā atklājas, ka mēs varam iztikt bez dzīvnieku gaļas
    2. Pēc tam atklājas, ka augiem ļoti sāp, kad to nogalina
    3. Pēc tam atklājas, ka ir risinājums šai samilzušajai problēmai – viena šļircīte ar minreālvielu, vitamīnu un mākslīgo uzturvielu koncentrātu.
    =====================
    Labi – ejam atpakaļ pie televizoriem.

  • Aigar, tu patiešām esi nežēlīgs :))!
    Veikli aizgāji no tēmas, tādēļ prasīšu tieši un konkrēti: kā tev šķiet, vai tu pats, bērni bērnu dārzā, skolā (nav svarīgi) kaut uz mirkli aizdomātos par gaļas izcelsmi, ja viņi zinātu visu ceļu, kā tā nonāk līdz viņa šķīvim + JA PAŠAM DZĪVNIEKS BŪTU JĀNOKAUJ? Ir vai nav starpība “ētiskajā” ziņā?

  • Neiet kopā tavas teorijas… Jo līdz šim tu daudzkārt esi minējis (kam arī piekrītu), ka cilvēks ar datorspēlēm, filmām utt. tiek programmēts arvien nežēlīgāks… Un te pēkšņi “augiem sāp…”.. Kurš tam ticēs?

  • Tas nav svarīgi, ko cilvēki domā – tas nevienu neinteresē – cilvēki ir pajumušā stāvoklī – viņi neredz pretrunas tanī, ka viņa dēli veģetārieši sēž pie datora un nogalina cilvēku tēlus izšķaidot tos lupatās.

  • Es pats esmu cūku bērēs piedalījies no bērna kājas.
    Paša izmakšķerēta zivs ir visgaršīgākā. Oh, bet ir jau veģetārieši, kas uzskata, ka zivis ir augi.
    ——————
    Redzi. Ne velti cilvēkus sadzen pilsētās. Pilsētā tu esi atrauts no dabas, kurā dzīvība balstās uz barības ķēdēm – no aļģēm līdz augstākajiem zīdītājiem.

  • Varbūt jāsāk arī pārmācīt nežēlīgās lauvas, kuras apēd nevainīgās antilopes. Pamazām pieradinātu pie sojas, tad riekstiem un zirņiem, bet tālākā perspektīvā lauvas grauzīs zāli kopā antilopēm – kāda skaista pasaule tad būtu.

  • Labi – lai pagaidām dzīvo veģetārisms. Tad jau laiks rādīs, kas būs un kā.

  • Puiši, neskaldiet matus! Aigaram ir taisnība, ka informācija, kas baida, nekad nav patiesa. Te minētā pētījuma informācija mani patiešām smīdina. Asfalta cilvēki.Nezkāpēc globālā sasilšana sākās tikai pēc milzīgās pilsētu koncentrācijas un turpat piekabinātās rūpniecības. Pirms tam neviena govs ar savu silto elpu neizkausēja aisbergus un kalnu kazas ar biogāzi neizraisīja šļūdoņus. Par zivīm un medībām var piekrist, kam ir vajātāja instinkts, tam reizēm nav kultūras un vēl biežāk nav mēra izjūtas ( nozvejas rekordi!). Bet mājlopi tāpēc ir tādi, ka māju nodrošina ar pārtiku. Tie nav ne kaķi, ne suņi, tie ir pārtikas lopi. Un ja lietu kārtību sajauc – izdarīts tas ir vareni, – tad pat neatvainojas kustonītim, sak, šodien tava reize.

  • Labi, cien., gaišās nākotnes cilvēki! Šis video ir BEZ bailēm, tā kā droši noskatieties paši un tik pat droši parādiet saviem bērniem:
    http://www.youtube.com/watch?v=0m0VkQmMRlc&feature=related

  • Noskatījos – nu, bet tas ir par ko citu. Tas ir par bezpersonisko nežēlību. Un ne jau velti paralēlie kadri ar cilvēku masām. Ja normālai cilvēka attīstībai vajadzīgi 3 kvklm, kāpēc uz dzīvnieku tas neattiektos? Suņa sajūsma par iespēju izskrieties ir viens no maniem mīļākajiem skatiem. Atslēga ir vārdā- masas. Būtu dīvaini- un man tā patiešām liekas- ja dzīvnieku tiesības dominētu pār cilvēktiesībām. Šajā jomā ir amizantas aušības, kuras radušās tikai pēdējos 100-150 gados.Vispirms: cilvēktiesības ir tikai man, kaimiņu paņemu verdzībā; labi, cilvēki ir kristieši, ņemam verdzībā tos, kas nav kristīti; zibens- vispārējās cilvēktiesības!(tikai vīriešiem); sieviešu tiesības pievienojas vīriešu tiesībām un bērnība kļūst par īpašu periodu; tiesības ir visiem , izņemot baltādaino vīrieti( jo viņam ir jāievēro sieviešu, bērnu, minoritāšu, īpašo vajadzību un dzīvnieku tiesības)….

  • Es visu beerniibu katru vasaru audzeeju caaljus un ziemaa eedu olas. PLjaavu sienu un dzeeru pienu. To, kas paraadiits video es realitaatee neesmu redzeejis. Tas attiecas uz masveida produkciju. Industriaalo galjas produktu radiishanas piemēri ir par maz, lai ģeneralizētu, ka gaļa – slikti, augi – labi. Piemēram, industriaalie dārzeņi un augļi iziet drausmīgu ķīmijas terapiju, pirms nonāk tavā vēderā.

  • Pēdējais komentārs domāts Ivo.

  • “… par ētisko pusi tev taisnība, tomēr daudzus augu valsts produktus ir iespējams iegūt augus nenogalinot (graudi, augļi, rieksti, sēklas)…”
    Ārprāc – nogalināt vēl nedzimušus augu bērniņus!
    ;-D
    Vai tik te mes nejaucam jēdzienus “slepkavot” un “nogalināt”?
    Vai nogalināt vienmēr ir slikti?

  • Labs arguments. Tieši par to es runāju – dabā dzīvība pārtiek viena no otras – savādāk tā nav iespējama.
    ===============
    Kad būs mākslīgasi intelekts radīts, kas darboesies uz saules baterijām, tad dzīvību varēs iznīcināt, jo tā ir tik ļauna pret sevi – pārtiek no sevis un tādā veidā sevi sāpina. Mākslīgais intelekts uz to nespēs noskatīties un vienkārši izbeigs šīs drausmīgās mocības.

  • Lai nu būtu, tavi uzskati ir tavi uzskati, bet tomēr nevaru piekrist, ka Lielaji Zēni un veģetārisma varētu ļoti uzvārīties, jo, ja cilvēks ir veģetārietis un dzīvo atbilstoši industriālajam dzīves veidam pilsētā, tad tik un tā šis cilvēks patērē mazāk resursu (parasti), nekā tāds, kurš ēd industriāli audzētos dzīvnieciņus, tātad ir neizdevīgāks no finansiālā skatījuma (ja kaut ko jaucu, tad lūdzu paskaidro sīkāk), kā arī cilvēki, kas interesējas par vegetārismu, bieži vien sāk interesēties par sevis un sabiedrības izzināšanu (vismaz manā gadījumā tā bija). Kā arī gibētos iebilst par veģetārisma propagandu, kuras, cik esmu novērojis, vismaz Latvijā, nav (vismaz tādas, kas veikta caur masu mēdijiem). Informāciju par veģetārismu parasti izplata dazādi aktīvisti vai vienkārši dzīvnieku drugi savas iniciatīvas vadīti.

  • 1. Veģetāriešā un cilvēka (normāls) organismam ir vajadzīgs vienāds daudzums uztruvielu un vitamīnu.
    2. Uzvārīties var, ja kaut ko var efektivizēt jeb ietaupīt un pārdot pa dārgo. Soja ir ideāla šinī ziņā – pārdod, kā gaļu vai pienu jau tagad. Tikai nevienam neizstāsta cik cilvēku ir jau gājuši bojā no viņu lauku apsmidzināšanas un cik cilvēku vēl sagandēs veselību no apēstajām ķimikālijām.
    3. Pat veģetārisms ir propaganda. Propaganda ir lēns process – tas sākas neuzkrītoši – līdzīgi kā geju kustības, feminisms un citi izdomājumi. Tas viss ir domāts, lai safragmentētu sabiedrību, lai ar to varētu manipulēt… kā lai saka – cilvēks dabīgi ir gaļēdājs. Tas ir ne labi vai slikti – tas ir fakts. Ja kāds neēd gaļu – tā ir viņa privāta lieta.
    4. Tas labi, ka tas liek aizdomāties. Tomēr domāju, ka tu tik un tā būtu sācis interesēties par sevi, kas ir sabiedrība, jo tu esi sabiedrība – viens no tās pilntiesīgiem biedriem un to legāli pārstāvi – tas ir vari – vari runāt un spriest tās vāardā.

  • Kādi pierādījumi liecina, ka cilvēks dabīgi ir gaļēdājs?
    Kādēļ uzskati, ka “veģetārietis” automātiski nozīmē to pašu, ko “ĢMO sojas rijējs”? Vērtējot savu paziņu loku, jāpiekrīt Kasparam, ka veģetārieši krietni vairāk kā visēdāji aizdomājas tālāk par “savu vēderu”.. Derētu pētījums šajā sakarā, bet ar lielu varbūtību varu teikt, ka pat atbildes uz, piemēram, šādiem jautājumiem – http://www.visidati.lv/aptauja/231978513/ ievērojami atšķirtos. Man šāda pētījuma nav, tādēļ nevaru teikt “tas ir fakts”.. bet zinu kādus padsmit veģetāriešus un viņu domāšana ir vairāk orientēta uz sevis un pasaules izzināšanu, viņi parasti nav agresīvi sarunās ar citiem… Jā, gadās arī tādi, kuriem intelekts nav stiprā puse, tad viņi mēdz atgādināt sektantus, jo emocijas neļauj atbilstoši novērtēt situāciju un izvēlēties piemērotus vārdus. Kaut kādas kopsakarības tur noteikti ir.. Zinu, ka veģetārieši visbiežāk ir gana labi informēti arī par ĢMO.

  • Pierādījumi ir tas, ka cilvēki ēd gaļu ir ēduši un ēdīs. Izbeidz, Ivo. Ko tu vēlies panākt?
    —————————–
    Es savukārt zinu ļoti daudz miermīlīgus gaļēdājus, kas sarunās ir šausmīgi mierīgi – ir pat tādi, kam nav viedokļa, ja kas.
    ===========
    Veģetārismu liec mierā – lai cilvēki neēd, ja negrib.
    ———-
    Ivo – tu esi aizgājis pareizības meklējumos, kas ir pilnīgi lieki – pasaule ir dažāda – tāda tā var arī palikt bez konflikta, jo vienmēr būs dažādi cilvēki

  • Savukārt zinu arī veģetāriešus, kas pīpē – un tad. Lai jau.
    Kā jau teicu – ir arī tādi, kas spēlē spēlītes internetā, kurās iznīcina tūkstošiem tēlu, toties gaļu neēd.

  • Nu labi, pieņemsim, ka Lielajiem zēniem tas var būt arī izdevīgi, tomēr cilvēks dabiski nav gaļēdājs (protams, pat, ja arī būtu, tas nebūtu nekas slikts (jo vērtēšana ir tikai cilvēka prāta izdomājums), bet gan no anatomijas viedokļa visēdājs ar noslieci uz augu, īpaši augļu un rieksu, valsts barību. Kā arī dabiski (cik esmu novērojis) cilvēkos nav instinkta nogalināt citus dzīvniekveidīgos organismus (tas parasti tiek radīts mākslīgi), piemēram, man pazīstamie vīrieši, kuri ir kāvuši cūkas un citus dzīvniekus parasti pirms pirms kaušanas paņem kādu glāzīti(apziņas apspiešanai) tā saucamajai drosmei, tātad viņos( kā arī manī) šī nodarbe neizraisa tās patīkamākās izjūtas. Kā arī es pats apzināti nekad nevarētu nokaut kādu dzīvnieku, vienkārši tāpēc, lai no tā iegūtu pārtiku (ja nu vienīgi lielas nepieciešamības gadījumā), un nejau nu baiļu pēc, bet vienkārši nevaru un viss, tāpēc gaļu arī neēdu. Katrs var ēst to, ko vēlas, un es (nepamatojoties neuzkādu filozofiju vai faktiem) vienkārši neēdu tāpēc, ka vienkārši nevaru neko tādu ieēst, un tas arī viss.
    —-
    Nekas uz šīs planētas nav absolūts (?), tāpēc, kas der visam, var nederēt arī nekam.

  • Bet man patīk makšķerēt, ēst vistu olas un dzert pienu.
    ————–
    Zinu, ka varētu medīt pārtikai bez aizspriedumiem. Medības, kas nav ēšani domātas man šķiet bezjēdzīgas.
    Ja gribās ēst vistas gaļu, tad to ēdu.
    ————–
    Tiešām, vērtēšana ir cilvēka pašizpausme – nekas vairāk

    Tev ir nepatīkami nogalināta dzīvnieku, jo tu redzi kā tas mocās. Ko tu man teiktu, ja es tev varétu pierādīt, ka augiem sāp – tie cieš klusējot?

  • No kādas meitenes dienasgrāmatas

    Mednieks.

    “Šodien mani pārņēma viegls šoks, kad uzzināju, ka man Tuva cilvēka tuvs cilvēks ir nolēmis kļūt par mednieku.
    Lai viņu atrunātu no šī kļūmīgā soļa, pierakstīju dažas savas domas par šādām darbībām…
    —–
    1. Ja Tev ir ko ēst un Tu medī, tad tā ir slepkavošana sava prieka pēc;
    2. Slepkavojot sava prieka pēc, cilvēks darbojas pret harmonijas likumiem;
    3. Nav darbību bez sekām – tas, kā Tu vērsies pret vidi sev apkārt, nosaka to, kā vide kādreiz vērsīsies pret Tevi un Taviem bērniem;
    4. Sievietēm (lielākoties) nepatīk zvēru slepkavas;
    5. Bērniem nepatīk tēvi, kas prieka pēc slepkavo zvērus un to mazuļus;
    6. Pastāv iespēja sašaut kādu medību biedru;
    7. Mūsdienās, kad cilvēks ir tiktāl degradējies, ka nepārtraukti zāģē zaru uz kura sēž (lasi – posta dabu), zvēriem brīvā dabā ir grūti nodrošināt savu dzīvi. Ļoti grūti ir radīt un izaudzināt pēcnācējus. Un te – prieka pēc kāds pašaudās, jo brīvajā laikā nav atradis nekā sabiedrībai noderīga, ko darīt. Pašaudās un kāda zvēriņa ģimenē kāds zaudējums. Kādam Bembijam atņem mammu, kādai mammai atņem ilgi lolotu bērniņu…

    Kāpēc zvēri neienīst cilvēkus par tādām darbībām?
    Dažreiz liekas – zvēri ir daudz attīstītāki par dažiem, kas uzdodas par cilvēkiem. Un cilvēki, ne zvēri ir patiesie nežēlīgie plēsoņas.
    Dzīvība ir brīnums, kas mums visiem dots.
    Labāk radīt dzīvību, par ko priecāties, nevis kādam atņemt dzīvību, tādejādi ņirgājoties par radīšanas brīnumu.”
    02.04.2008.

    K.Lūse

  • Un te kāds rāda labu piemēru ;-)

    http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=593308

  • Mana veģetārieša pieredze.
    1.Kopš neēdu gaļu un nodarbojos ar jogu – nekad neesmu slimojis.
    2.Nav nekādu locītavu sāpju, kaulu krakšķēšanas.
    3.Nav praktiski nekāda noguruma – arī pēc garas darba dienas.
    4.Nav stresa, nav saspringuma.
    5.Uzlabojusies balss.
    6.Pārtikai tērēju daudz mazāk naudas.
    7.Palielinājusies izturība.
    8.Ķermeņa masa nav mainījusies.
    9.Škiet uzlabijusies redze.

    Būtiskākais procesā bija tieši atteikšanās no gaļas. Zivi, olu, vistu, garneles šad tad vēl ieēdu un no tām paniski nebaidos, bet ar cūkgaļu un liellopu gaļu ir cauri.

  • Šajā rakstā ir daudz melu, kā piemēram šis teikums:
    “Lopkopības nozare ir galvenais mežu izciršanas iemesls. ”
    Raksta autoram, redzams, nav ne mazākās nojēgas par mežu izciršanas problēmu. Par īstajiem iemesliem raksta zinātnieki (atšķirībā no vegetarisms.lv demagogiem):

    http://atklajumi.lv/index.php/business-mainmenu-29/klimata-izmaias/375-tropisko-meu-izcirana-neglbj-iedzvotjus-no-nabadzbas

  • Te būs mans šopavasar rakstītais raksts par veģetārismu un ne-veģetārismu:

    Pirms gadiem 20 veģetārismu Latvijā praktizēja daži desmiti vai varbūt simti jogas vingrinājumu entuziastu, budisma un citu Austrumu mācību studentu un sekotāju, bet šodien tā ir daudzos novirzienos plaši sazarojusies kustība, dažs pat teiks – modes lieta, kas piesaista cilvēkus no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem un vecuma grupām.

    Veģetāriešiem ir sava mājaslapa vegetarisms.lv, rakstus par veģetārismu nereti publicē veselīgu dzīvesveidu popularizējošos izdevumos, veģetāru vai daļēji veģetāru diētu saviem pacientiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni, ķermeņa svaru un mazkustīgu dzīvesveidu iesaka kardiologi, endokrinologi, uztura ārsti, kā arī virkne citu speciālistu.

    Tomēr, neraugoties uz salīdzinoši lielo interesi un pieaugošo publikāciju apjomu, joprojām ir vairāki svarīgi jautājumi, uz kuriem pamatotas atbildes nereti nesekmīgi meklē gan paši veģetārieši, gan cilvēki, kuri kāda iemesla dēļ apsver iespējamību atteikties no gaļas lietošanas uzturā. Vairums šo jautājumu attiecas vai nu uz veģetārās pārtikas vērtību, vai uz iespējamajām sekām, ar kādām varētu nākties rēķināties, mūsu platuma grādos ilgstoši pārtiekot no augu valsts un piena produktiem (radikālā veģetārisma – vegānisma –

    gadījumā izslēdzot no raciona pilnīgi visas dzīvnieku izcelsmes pārtikas vielas, pat pienu un medu). Aplūkosim dažas veģetārā un jo īpaši vegānā uztura kontekstā visbiežāk apspiests tēmas, tās nosacīti nodēvējot par mītiem.

    Mīts nr. 1 – veģetārisms ir cilvēka dabīgā diēta

    Veģetāriešu rakstos nereti uzsvērts, ka mūsu tāltālie senči bijuši augēdāji, kas gaļu uzturā iekļāvuši tikai salīdzinoši nesenā vēsturē, kad nonākuši apledojumam tuvējos apgabalos. Šāds apgalvojums tomēr ir nepamatota spekulācija ar paleoantropoloģijas, ģeogrāfijas un arheoloģijas datiem. Jau pašas senākās Homo ģints atliekas Āfrikā atrastas kopā ar akmens darbarīkiem un lielu daudzumu dzīvnieku kaulu, uz kuriem redzamas šo darbarīku atstātās pēdas. Lielākās zinātniskās diskusijas noris par jautājumu, vai agrīnie hominīdi gaļu ieguva medībās vai savācot kritušos dzīvniekus un plēsoņu dzīru atliekas.

    Pat australopiteki – senākie cilvēkveidīgie pērtiķi jeb pērtiķveidīgie cilvēki, kā tos nereti dēvē – savu pamatā veģetāro ēdienkarti papildināja ar dažādiem moluskiem, tārpiem un citiem apkārtējā vidē iegūstamiem dzīvnieku proteīnu avotiem. Par to liecina australopiteku zobu analīzes, nosakot tajos dzīves laikā uzkrājušos stabilo oglekļa izotopu sastāvu.

    Mīts nr. 2 – cilvēka organisms nav piemērots gaļas pārstrādei

    Daži veģetāriešu autori, lai pamatotu mītu nr. 1, apgalvo, ka cilvēku zobi, gremošanas trakta garums un vielmaiņas sistēma vairāk līdzinoties zālēdājiem nekā gaļēdājiem dzīvniekiem. Tomēr viņi aizmirst virkni fizioloģisku un anatomisku īpatnību, kuras skaidri pierāda – cilvēks ir ieprogrammēts gan augu, gan dzīvnieku valsts barības vielu uzņemšanai.

    Cilvēka zarnu kopgarums patiešām ir lielāks nekā plēsīgajiem dzīvniekiem, taču tajā pašā laikā tas nesasniedz zālēdāju zarnu garumu. Mums nav daudzkameru kuņģi kā govīm vai aitām, un atšķirībā no zālēdājiem mēs nespējam pārstrādāt augos esošo celulozi.

    No visiem dzīvniekiem cilvēka gremošanas sistēma visvairāk līdzinās tieši mums ģenētiski tuvajiem augstākajiem pērtiķiem – kalnu gorillām un šimpanzēm. Gan gorillas, gan šimpanzes ir visēdāji, kuru ēdienkartē atkarībā no sugas, sezonas un vides apstākļiem ietilpst no 2% līdz 6% dzīvnieku cilmes (kukaiņi, tārpi, nelieli abinieki un zīdītāji) ēdamvielu. Tāpat kā minētajiem pērtiķiem un citiem visēdājiem mums ir acu zobi jeb ilkņi, kādu nav zālēdājiem.

    Mīts nr. 3 – vitamīnu B12 var uzņemt, ēdot augu valsts produktus

    Iespējams, no visiem populārajiem veģetārajiem stereotipiem šis ir pats bīstamākais. Vegāni, kas savu uzturu nepapildina ar vitamīnu B12 saturošām pārtikas piedevām, agrāk vai vēlāk iedzīvojas mazasinībā un dažādos smagos nervu un gremošanas sistēmas traucējumos.

    Veģetārieši saka, ka cilvēka organismam ikdienā obligāti nepieciešamo vitamīna B12 devu varot uzņemt ar atsevišķām aļģēm (nori, spirulīna), sēnēm (šitaki) un fermentētiem sojas produktiem. Tomēr teiktajā ir tikai neliela daļa patiesības. Līdzīgi kā kukurūzā esošais niacīns (B3 vitamīns), arī aļģu sintezētā B12 vitamīna variācija nav piemērota cilvēka uzturam.

    Vageningenas universitātes (Nīderlande) zinātnieki žurnāla The American Journal of Clinical Nutrition 1991. gada marta numurā publicēja rezultātus pētījumam par B 12 saturošu aļģu efektivitāti ar deficīta anēmiju sirgstošu bērnu ārstēšanā.

    Pētījumā piedalījās 11 bērnu vecumā no 14 līdz 26 mēnešiem. Pieci bērni bija no vegānu ģimenēm, piecu vecāki bija daļēji veģetārieši, kas uzturā lietoja zivis, vienpadsmitā bērna uztura veids pētījuma pārskatā nav norādīts. Zinātnieki katram bērnam individuāli aprēķināja veselības uzlabošanai nepieciešamo B12 devu. Vegānu bērni to saņēma, uzturam pievienojot attiecīgo daudzumu no aļģēm ražotu uztura bagātinātāju, zivju ēdāji – ar pienu un zivīm, nedaudz pievienojot uztura bagātinātājus, bet viens bērns ar tīra B12 vitamīna piedevām. Lai noteiktu, kādu augu piedevas būtu visefektīvāk dot vegānu bērniem, pētnieki pārbaudīja B12 saturu vairāk nekā 40 augu sugās. Izrādījās, ka citos augos, izņemot aļģes Porphyra tenera un Spirulina, vitamīna daudzums bija pārāk niecīgs.

    Pēc 1 līdz 5 mēnešu ilgas B12 lietošanas pētnieki atkārtoti veica eksperimentā iesaistīto bērnu asins analīzes. Rezultāti parādīja, ka, neraugoties uz B12 līmeņa palielināšanos asins plazmā, vidējais eritrocītu tilpums (šis rādītājs tiek uzskatīts par būtiskāko anēmijas indikatoru) vegānu bērnu grupā turpināja pieaugt. Zivju ēdāju grupā stāvokļa uzlabošanās tika novērota četriem bērniem, kamēr tīra B12 terapiju saņēmušā bērna analīzes bija vislabākās. Zinātnieku secinājums bija nepārprotams: aļģu un citu augu piedevās esošo B12 vitamīna paveidu cilvēka organisms uzsūc, taču nespēj izmantot. Tāpēc nav nekāda pamatojuma ieteikt augu piedevas kā dzīvnieku valsts produktu aizvietotājus B12 uzņemšanai.

    Nereti kā pierādījumu iespējamībai no augiem uzņemt B12 vitamīnu min faktu, ka Indijas hinduistiem reti novēro šīs vielas trūkumu organismā. Tas gan ir tiesa, taču, pirmkārt, 99,99% Indijas veģetāriešu lieto piena produktus un daļa arī olas vai pat zivis, un, otrkārt, pārceļoties uz Rietumiem, indiešiem nereti novērota B12 nepietiekamība. Uzturzinātnieki to skaidro ar apstākli, ka Indijā gan dzeramais ūdens, gan pārtika ir salīdzinoši netīrāka – tajā ir daudz baktēriju, kukaiņu un tārpu olu, kūniņu un dažādas citas dzīvnieku valsts atliekas. Tas viss indiešiem palīdz nodrošināt ķermeņa metabolisma un asinsrades vajadzībām nepieciešamo 1–2 mg B12 dienā. Nonākot Rietumu salīdzinoši sterilajā vidē ar hlorētiem ūdensvadiem un mazgātiem augļiem, indieša organisms vairs nesaņem pietiekamu B12 daudzumu, un, kad organisma rezerves izsīkst, sākas veselības traucējumi.

    Mīts nr. 4 – cilvēka organisms pēc vajadzības var pārvērst taukskābes

    Garo molekulāro ķēžu polinepiesātinātās taukskābes omega-3 un 6 ir vitāli nepieciešamas sirds un asinsvadu, reproduktīvās, imūnsistēmas un nervu sistēmas darbībai. Cilvēks bez šīm neaizvietojamām taukskābēm nevar izdzīvot, taču organisms pats tās nespēj saražot. Tāpēc ik dienas viņam tās jāuzņem ar barību.

    Neliels daudzums omega-3

    linolēnskābes ir atrodams veselos graudos un zaļo lapu dārzeņos, taču tās galvenais avots ir dzīvnieku cilmes pārtika (īpaši zivis un olas), kā arī auksti spiestas nerafinētas sēklu eļļas.

    Omega-6 linolskābe savukārt pamatā atrodama dārzeņos un augu eļļās.

    Tā kā daļa vegānu – jāsaka, visai pamatoti – uztraucas par to, vai viņi pietiekami uzņem omega-3 linolēnskābi, daži ārzemju vegānu interneta resursi pasākuši izplatīt izdomājumus par organismam nepiemītošām spējām pārvērst virs normas uzņemtos omega-6 krājumus par tādām omega-3 taukskābēm kā EPA un DHA, kuru nepietiekamība izsauc psihiskus un imūnsistēmas traucējumus.

    Patiesība, kā to norāda pazīstamā Mērilendas (ASV) uzturzinātniece dr. M. Eniga, ir tāda, ka cilvēka bioķīmiskie mehānismi spēj pārvērst vienas omega-3 taukskābes par citām omega-3 taukskābēm, bet nevar izmainīt to omega skaitli. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēkiem ar Ziemeļeiropas vai inuītu (eskimosu) izcelsmi EPA un DHA taukskābes jāuzņem tikai no dzīvnieku produktiem. Siltāka klimata joslās dzīvojošās tautas šīs skābes spēj sintezēt no citām omega-3 grupas taukskābēm, bet ziemeļniekiem tas nav iespējams – viņu senči gadu tūkstošiem ir ēduši ar EPA un DHA tik bagātas zivis, ka organisms šīs spējas zaudējis. Tāpēc, ja ziemeļnieki grib izdzīvot, viņiem jāēd olas vai zivis.

    Draudi veselībai rodas arī no pārāk lielas dārzeņos bagātīgi ietilpstošās omega-6 devas uzņemšanas. Organismam vajadzīgas gan omega-3, gan omega-6 taukskābes, taču, ja omega-6 pārsniedz nepieciešamo devu, tās bloķē omega-3 šķelšanos šūnās.

    Klīniski konstatēts, ka hronisks zems omega-3 līmenis asociējas ar augstāku risku iegūt kādu onkoloģisku slimību vai imūnsistēmas disfunkciju. Virsnormas omega-6 taukskābes savukārt saistās ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku.

    Mīts nr. 5 – A vitamīnu pilnībā nodrošina augu barība

    Vitamīns A jeb retinols ir taukos šķīstoša viela, kas nepieciešama ķermeņa augšanai un atjaunotnei, tā veicina epitēlijaudu attīstību, pasargā audus no parragošanās, palielina organisma spēju pretoties infekcijai un ir svarīgs faktors redzes saglabāšanai.

    A vitamīns atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos: zivju eļļā, liellopu aknās, mencu aknās, krējumā, pienā, sviestā, treknā sierā, olās. Augi vitamīnu A neražo, tā vietā tie sintezē A provitamīnu beta karotīnu, kas ir izplatīts sarkanīgi dzeltenos un zaļajos augu valsts produktos – burkānos, paprikā, tomātos, garšaugu zaļumos, salātos, skābenēs, ķirbjos, pīlādžos, smiltsērkšķos, rožu augļos, aprikozēs. Veģetāros resursos parasti tiek apgalvots, ka organisms bez sarežģījumiem pārvērš beta karotīnu par A vitamīnu attiecībā 6:1, vajadzīgs tikai vienlaikus ar augiem uzņemt nedaudz eļļas. Patiesībā veiksmīgai beta karotīna absorbcijai vajadzīgas žults skābes, zarnu lipāze (ferments), vairogdziedzera izdalītie hormoni, pārtikas tauki un laba aknu darbība. Ja kāds no šīs ķēdes locekļiem iztrūkst vai darbojas neapmierinoši (kā tas ir diabēta slimniekiem), organisms beta karotīnu nepārstrādā nemaz vai pārstrādā nepietiekamā daudzumā. Tāpēc vislabākais veids, kā uzņemt vajadzīgo A vitamīna devu, bija un paliek no bioloģiskā saimniecībā iegūta govs piena izgatavots sviests.

    Mīts nr. 6 – cilvēki, kas ēd treknus ēdienus, biežāk slimo

    Portāls vegetarisms.lv raksta: “Daudzi pētījumi, tajā skaitā EPIC-Oxford pētījums par asinsspiedienu gaļēdāju, zivjēdāju un vegānu starpā, apstiprina saikni starp gaļas ēšanu un sirds slimībām. Šim atzinumam pievienojas arī Latvijas kardiologi. Amerikā (kas ieņem pirmo vietu gaļas patēriņa ziņā) katrs otrais cilvēks mirst sirds slimību vai asinsspiediena traucējumu dēļ.”

    Diemžēl jāatzīst, ka šādi pētījumi neaplūko situāciju kopumā, visu uzmanību koncentrējot tikai uz vienu apstākli. Minētās slimības kā masveida parādība civilizācijas ikdienā ienāca tikai 20. gadsimtā, taču cilvēki no gaļas un piena produktiem pārtiek jau tūkstošiem gadu. Vēl vairāk – daudzas tautas (masaji, šveicieši, grieķi), kuru virtuve tradicionāli ir bagāta ar dzīvnieku produktiem, ar šīm slimībām neslimo. Tas liek domāt, ka minētās slimības izraisa nevis dzīvnieku tauku patēriņš, bet citi faktori.

    Lai pierādītu, ka veģetārā diēta ir saistīta ar mazāku risku saslimt ar sirds slimībām un vēzi, nereti ASV tiek pētīti septītās dienas adventisti. Šīs kristīgās sektas piekritēju vairākums patiešām neēd gaļu. Taču viņi arī nesmēķē, nelieto alkoholu, nedzer kafiju un tēju. Savādi, ka veģetārismu propagandējošie statistiķi pētījumos ar adventistu iesaistīšanu kā kontrolgrupu neizmanto mormoņus – citu Amerikā populāru reliģisku grupu. Mormoņi tāpat kā adventisti atsakās no tabakas, alkohola un kofeīna, taču ēd gaļu. Tāpēc interesanti, ka 1976. gadā žurnālā The New England Journal of Medicine publicētais pētījums par Jūtas štata mormoņu veselības stāvokli parādīja, ka, salīdzinot ar ASV vidējiem rādītājiem, mormoņi par 22% retāk slimo ar vēzi, bet mirstība no resnās zarnas audzējiem ir mazāka par 34%. Vienlaikus atzīmējams, ka žurnālā Federation Proceedings (Amerikas eksperimentālās bioloģijas organizāciju federācijas izdevums) 1978. gadā publicētie dati par Puertoriko iedzīvotājiem, kas ikdienā patērē daudz treknas cūkgaļas, liecina, ka šie latīņamerikāņi ļoti reti slimo ar resnās zarnas un krūts vēzi.

    Ne mazāku lomu veģetārisma propagandā spēlē pētījumu rezultātu vienpusīga aplūkošana un atsevišķu rādītāju izlase, par citiem, neērtiem faktiem noklusējot. Piemēram, 1994. gadā Kalifornijā veiktais septītās dienas adventistu veselības pētījums ne tikai uzrādīja retāku saslimšanu ar dažiem vēža paveidiem (krūts), bet arī ievērojami biežāku saslimšanu ar smadzeņu, ādas, dzemdes, olnīcu un kakla audzējiem!

    Mīts nr. 7 – sojas produkti ir līdzvērtīgi gaļas un piena aizvietotāji

    Miljardiem dolāru vērtā sojas ražošanas un pārstrādes industrija plaukst, bagātīgi aplaistīta ar regulāriem zema tauku satura diētas sludinātāju sprediķiem plašsaziņas līdzekļos. Ja dabīgā soja un tās izstrādājumi patiešām ir veselīgi, tad pavisam noteikti tādi nav šodien tirgū piedāvātie industriālie produkti, kas pārsvarā iegūti no ģenētiski modificētām sojas pupiņām.

    Nefermentētos sojas produktos ļoti lielā koncentrācijā folijskābe. Ēdot soju kā pamatēdienu, folijskābe zarnu traktā piesaista un izvada laukā tādus organismam vajadzīgus metālus kā dzelzs un cinks. Šo metālu trūkums veģetāriešu vidū ir bieža parādība.

    Soja ir bagāta arī ar vielām, kas bloķē tripsīnu – proteīnu šķelšanai būtisku enzīmu, ko izdala aizkuņģa dziedzeris. Tripsīna inhibitoru klātbūtne apvienojumā ar pārstrādes procesā izmainītiem un sekojoši grūti pārstrādājamiem sojas proteīniem ievērojami samazina reālo sojas uzturvērtību.

    Atšķirībā no gaļas sojā nav tādas neaizvietojamas, tikai ar pārtiku uzņemamas un sēru saturošas aminoskābes kā metionīns un cisteīns.

    Vēl vairāk: sojā nav ne vitamīna A, ne D, bez kuru palīdzības ķermenis nespēj izmantot pupiņu proteīnu. Ļoti iespējams, ka tieši šā iemesla dēļ Āzijas tautas tradicionāli kopā ar soju ēd zivis vai citus jūras produktus.

    Būtiskus veselības apdraudējumus, lietojot soju, var izraisīt fitoestrogēnu iedarbība. Soja ir viens no bagātākajiem šo augu producēto dzimumhormonu analogu avotiem dabā. British Journal of Urology International 2000. gada janvāra numurā publicēts pētījums par mātēm veģetārietēm dzimušiem bērniem. Izrādījās, ka, grūtniecības laikā lietojot veģetāru diētu, pieckārt pieaug risks dzemdēt dēlu ar hipospādiju –

    iedzimtu dzimumlocekļa defektu. Pētījuma autori šo parādību saistīja tieši ar veģetārajā diētā populārās sojas fitoestrogēnu ietekmi.

    Cits pētījums, par kuru 1999. gadā Trešajā sojas simpozijā referēja dr. Lons Vaits, liecināja, ka pastāv zīmīga statistiska saikne starp divām vai biežākām sojas produkta tofu maltītēm nedēļā un “paātrinātu smadzeņu novecošanu”. Lai gan pagaidām nav zināmi citi pētījumi, kas šos rezultātus apstiprinātu, tos varam uzlūkot kā samērā ticamus.

    Ņemot vērā šeit minētos argumentus, Jaunzēlandes valdības pārtikas drošības ministre šā gada 13. martā paziņoja, ka valdība rosinās

    Veselības ministriju un Pārtikas drošības pārvaldi aktīvāk izglītot patērētājus par iespējamajiem veselības riskiem bērniem, kas lieto sojas produktus. Viņa arī norādīja – pirms uzsākt sojas produktu izmantošanu bērnu pārtikā (īpaši to attiecinot uz mātes piena aizstājējiem), noteikti nepieciešams konsultēties ar ārstu.

    Kādu diētu izvēlēties?

    Apkopojot zinātniskajos pētījumos iegūtos datus, gribot negribot nākas secināt, ka radikālais veģetārisms, kad no pārtikas tiek izslēgti visi dzīvnieku valsts produkti, ir noderīgs tikai atsevišķu slimību īslaicīgai terapijai. Visos pārējos gadījumos šāds racions ir nevēlams, jo nevar nodrošināt cilvēkam izdzīvošanai vajadzīgu vielu uzņemšanu un pārstrādi. Ļoti iespējams, ka vēl pēc dažiem miljoniem gadu evolūcijas cilvēki visu ķermeņa uzturēšanai vajadzīgo enerģiju spēs uzņemt tieši no Saules gaismas, bez augu un dzīvnieku starpniecības. Tomēr, jau šobrīd atsakoties no dzīvnieku produktiem, sagaidāms, ka vai nu pats vegāns, vai viņa pēcnācēji agrāk vai vēlāk saskarsies ar nopietnām veselības problēmām.

    Tajā pašā laikā ar veģetārismu, kas no diētas neizslēdz piena produktus, olas un zivis, sniedz veselīgu un pilnvērtīgu uzturu, to atbilstoši sabalansējot un pieskaņojot katra individuālajām bioķīmiskajām īpatnībām, var panākt ievērojamu veselības, pašsajūtas un darbspēju uzlabošanos, kas saglabājas līdz sirmam vecumam.

  • Labi pastrádáts. Veģetārisms ir propagana. Punkts.

  • nu gan.
    cilvēks ir tas ko viņš ēd. ti fizioloģiskā uzbūve. psihofiziskā arī iespējams? adrenalīns uc tamlīdzīgas sīkas vielas, dažādi hormoni, vistu augšanas hormoni utml, dzīvnieka kaušanas baiļu hormoni.

    ēdot gurķi es laika gaitā sākšu līdzināties gurķim – garš, zaļganu ādu, smaržo pēc gurķiem.
    ēdot olas – būšu nedaudz apaļīgs un sviedri odīs pēc olām (cerams ne vecām olām)

    tie sīkumi – miligrami B12 uc vitamīnu kas tur pietrūkst – lai viņš arī pietrūkst. cilvēki ir nodzīvojuši garus mūžus, acīmredzot, vai nu iztiekot bez šī vitamīna, vai viņu pēc vajadzības sintezējot organismā, no saules, gaisa un mīlestības:) pavērojiet paši savu diētu, un ja vien neesiet tādi izēdāji kā tas labais džeks Vella kalpos, tad kā lai reāli, praktiski, savā virtuvē, ik dienas jūs iemānītu sev visas vajadzīgās vielas, selēnu ieskaitot utml? vai ir reāli iespējams sev nodrošināt tādu diētu, kur būtu iekšā ik dienas viss nepieciešamais? praktiski taču, vai nu uzcep kartupeļus, vai olu, vai karbonādi, kādu drusku salātus, maizi, piena prod, un tik flocē iekšā. un kur ir tā daudzveidība, kas būtu arī gaļēdājam jāievēro?

    ņammas ziņā ir jāskatās ko prasās, un to jāēd. jāatšķir vienkārši kāre pēc našķiem, un patiesas ķermeņa vajadzības. un pats galvenais bauslis – JĀĒD TIKAI TAD, KAD IR PĀRLIECINOŠS IZSALKUMS. tad gandrīz jebkāda diēta būs veselīga. gaļu nelietoju jau ~8 gadus. ir dažādi bjiis, bet praktiski neslimoju. spēks arī ir, lieku jumtu, 4 dienas pēc kārtas, fizisks darbs, ir protams nogurums, bet kolēģi gaļēdāji nebūt neizskatās sparīgāki:)

    redz, enerģiju jau neuzņemamam tikai ar pārtiku. enerģiju cilvēks spēj uztvert no domām, saules, dabas, gaisa, ūdens.
    pārtikai nav jāpievērš tik liela nozīme, lai tās dēļ kašķētos, vai tās dēļ sarežģītu savu ikdienu, ar piņķerīgām diētām utml. bet jāatceras, ka mēs eam tas ko ēdam, un līdzarto, ir jāseko līdzi daudz maz:)

  • par badu – neticu, ka ar mūsdienu tehnoloģijām nevar pabarot visus planētas zeme iedzīvotājus. Problēma ir savstarpējo attiecību modelī, sistēmā, utt.
    Cilvēks ir gaļēdājs. Šāds raksts ir drīzāk lielo korporāciju pasūtījums, lai veicinātu dabīgās pārtikas ražotāju iznīdēšanu un lielās korporācijas varētu ražot pārtikas aizvietotājus (tā teikt, laicīgi rūpējoties par lielāku peļņu nākotnē).

  • Fon, tādā gadījumā šis portāls ir pilns ar lielo korporāciju pasūtītiem rakstiem :)). Ieraksti portāla meklētājā Monsanto (ĢMO), Outfoxed (par medijiem), General Motors un “Who killed the Electric car” utt.
    Lai tu būtu vēl labāk informēts, piedāvāju:
    http://www.tautasforums.lv/?p=679
    http://www.tautasforums.lv/?p=620
    http://www.tautasforums.lv/?p=209
    http://www.tautasforums.lv/?p=164
    utt.

  • Tu oareizi saki par to, ka no tehnologiskā aspekta bads ir pipnígs absurds, jo uz Esošā Lauksaimniecības zeme var pabarot vismaz 220-30 miljardus cilveku. Tas ir, ja neņem vērā, ka tuksnešu var apzaļumotu un aiz polarā loka var audzēt siltumnīcās, kā arī var audzēt vairākos līmeņos vienā un tanī pašā vietā.
    —————
    Veģetārisms savā būtībā ir korprāciju diktāts par to, ks ir labi, kas slikti, kas pariezi, kas nē – svarīgi ir pieradināt cilvēkus būt paklausīgiem, lai nākotnē varētu ar vien intensīvāk notiekt uztura saturu
    —————
    Ivo šinī gadījumā ignorē faktus pa to, ka cilvēķs ir visēdājs, un liek uzvaru uz ētisko momentu, ka dzīvību nav labi nogalināt. Augi arī ir dzīvība – tiem arī iespējams ir bail un tiem sāp tik pat ļoti, kā dzīvniekiekiem.
    ==================
    Šinī sakarā ir interesanta filma par eksperimentiem ar augiem

  • Aigar, tas, ka cilvēki mūsdienās slepkavo ne tikai dzīvniekus, bet arī cilvēkus, nenozīmē, ka cilvēks pēc noklusējuma ir slepkava. Kur ir pierādījumi, ka esam visēdāji? Labi, ka vēl nesaki, ka esam plēsēji (ilkņu ta mums par laimi nav)!

  • Ivo, daudzus no taviem ieteikumiem esmu jau lasījis vai noskatījies.
    Varbūt Tu pārprati, vai es ne tā izteicos, bet mani izteikumi nebija kā uzbraucieni portālam (publicēts jau arī no cita portāla).
    Ja arī tas nav tiešs pasūtījums, tad rakstā (kas ir publicēts no cita portāla) lielākā daļa informācijas ir izmantota no ANO pētījumiem, un zinot citus viedokļus par šādu kantoru it kā citiem mērķiem (ko mēs tā pat nezinam), vairāk sliecos uz kaut kā pasūtījumu (korporācijas, vai kas cits), kas sasniedz dzirdīgas ausis vai lasīgas (:)) acis (veģetārieši) un bīda savu biznesu. Savukārt es šiem pētījumiem neticu. Par govju aplikšanu ar nodokļiem, tāpēc, ka govis izdala gāzes (ja nemaldos, tad ieviesa vai taisījās ieviest Austrālijā) – tas ir sviests. Man škiet, ka tas viss ir buļļa sūds, lai tikai izdomātu jaunu nodokli. Kaut kur lasīju vai dzirdēju arī viedokli par dabas piesārņojumu, ka tas neesot nemaz tik liels, un tas piesārņojuma ļaunums esot uzpūsts lai tikai varētu atkal izdomāt nodokļus.
    Bet kā ir patiesībā es protams nezinu. Visi raksti ir kāda viedoklis un vienmēr zināt nav iespējams, vai raksta autors raksta ko domā pats, vai neapzināti pauž citu viedokli (tā teikt nozombēts), vai apzināti lobē kāda intereses. Varam tikai vai nu spriest loģiski, vai arī ieslēdzas intuīcija.
    Protams viss tiek maksimāli sarežģīts, lai vienkāršie cilvēki nevarētu neko saprast. Kā, piemēram, darba algas aplikšana ar nodokļiem un nodevām. Ir darba alga, ir darbinieka sociālās nodevas 9%, darba devēja sociālās nodevas ~24%, iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% (tā rakstīts likumdošanā). Skan skaisti, bet pēc būtības jebkurš strādājošais no tās summas, ko darba devējs varētu darbiniekam maksāt, par precēm un pakalpojumiem faktiski var iztērēt tikai ~48% (nodokļos un nodevās aiziet ~52% (ņemts vērā arī pvn, ko katrs maksā iegādājoties preces un pakalpojumus)). Mazliet citādāka aina parādās, ja ir jāatdod 50% no saviem ienākumiem, kurus valsts paspējusi jau pasēt.

  • vai tad priekšzobi cilvēkam nav tādi pat kā zaķim? bebram, uc zaļumu ēdājiem? :)

  • Cilvēka gremošanas trakts vislīdzīgākais ir cūkas zarnu traktam, zobi arī. Cūka ēd visu, taču pārsvarā augus. Pie reizes noķer arī kādu peli, vai pamielojas ar maitām. Tāpēc cilvēkam dzīvnieku valsts produkti ir jāēd, vienkārši nevajag pārspīlēt ar to daudzumu.
    Ir vēl viens aspekts: pārtikas termiskā apstrāde. Izrādās, tā uzlabo pārtikas sagremojamību, it sevišķi augu, bet arī gaļas. Cilvēks šim nolūkam uguni izmanto jau simtiem tūkstošu gadu.
    Cilvēka priekšzobi ir pielāgots kukaiņēdāju variants cūciskai pārtikai, primāti ir cēlušies no kukaiņēdājiem, kā uzskata paleontologi. Plati priekšzobi nokošanai, nelieli ilkņi satveršanai un dzerokļi sasmalcināšanai bez asām griezējšķautnēm kā plēsējiem.
    Starp citu, gorillas ir pilnīgi veģetārieši. Tāpēc salīdziniet gorillu vēderus ar šimpanžu – pirmajiem tie ir krietni lielāki, kā govīm.
    Ja negribas lasīt garus rakstus par to, kā ēst cilvēkam, paņemiet kādu cūkkopības rokasgrāmatu, tur atrodamais ir pilnībā attiecināms arī uz cilvēkiem. Piemēram, ka ar vārītu barību ir daudz vieglāk uzbarot masu nekā nevārītu.

  • Ansim: bebra priekšzobi ir gari, atstatus no citiem zobiem (mazo dzerokļu tiem nav, tāpat kā pārējiem grauzējiem), un lūpas slēdzas aiz tiem, lai varētu grauzt zem ūdens utt. Zaķiem līdzīgi, govīm un zirgiem arī trūkst mazo dzerokļu un ilkņu, jo nav vajadzīgi: vajag tikai nokost un sakošļāt, noturēt nav vajadzības.

  • Par gaļas ēšanu un vides noplicināšanu. Organisms, ja patērē barību, tikai daļu no tās izmanto savas dzīvmasas palielināšanai. Liellopiem šī attiecība ir 10:1, cūkām, vistām 6:1, kukaiņi ir vēl efektīvāki. Cilvēku ēšana ir vēl daudz neracionālāka :))))
    No kā dabisks secinājums: mājlopiem ir jēga tikai tad, ja tie lielākus cilvēkam neizmantojamus barības daudzumus pārvērš mazākos, bet izmantojamos: govis zāli un sienu pārvērš pienā un gaļā, cūkas un vistas gaļā un olās pārvērš dažādus augus un sīkus dzīvnieciņus, kurus cilvēks nevar vai negrib salasīt; zivis gaļā pārvērš ūdenszāles. Taču, ja mēs audzējam visnotaļ labu kukurūzu un graudus tikai lopbarībai, te jau jāskatās, vai varam to atļauties, it sevišķi, ja lopbarības ieguvei izmanto fosilos resursus.
    Kad 19. gs otrā pusē Indijā bija milzīgs bads, Indija, tajā laikā Lielbritānijas kolonija, joprojām eksportēja daudz graudu – pārtika plūda tur, kur bija nauda. Un nauda bija Lielbritānijai. Šāda notikumu attīstība vēl var atkārtoties tuvākajā laikā.

  • jā, piekrītu, te ir vērtīgas un pamatotas domas.

  • vai tiešām gorillas ir pilnīgi veģetārieši? Kad gatavoju savu rakstu, tad uzgāju datus, ka šie pērtiķi tomēr apēd arī nelielu procentu neveģetāras barības.

  • Tieši zobi un zarnu uzbūve ir pierādījums, ka cilvēks ir visēdājs. Ar augu valsti ir sarežģīti un pat neiespējami (B12) uzņemt visas nepieciešamās vielas. Ar to arī šo tēmu noslēdzam. Nav ko muldēt pa tukšo.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.