Ē.Stašinskis: ‘Daži ierosinājumi kā pildīt Valsts Budžetu?’

Gandrīz katru dienu satieku kādu cilvēku, kas tikko zaudējis darbu, kam radušās grūtības biznesā vai ģimenē sakarā ar vispārējo vai lokālo krīzi. Masu saziņas līdzekļos to tikai dzird kā krīze, dižķibele, būs tikai sliktāk, jāsamazina izdevumi utt.
Kad ikdienā ar līdzcilvēkiem tiek pārrunāta pašreizējā situācija, perspektīvas, prognozes un iespējamie risinājumi, jūtama neticība mūsu valsts pārvaldei, ES, trūkst patriotisma. Šoreiz mēģināju izprast situāciju no „apakšas” – kā mēs Latvijas iedzīvotāji redzam, jūtam, dzirdam un saprotam pašreizējo situāciju.

Kā es raksturotu pašreizējo situāciju?
Valstī tāpat, kā daudziem uzņēmumiem un privātpersonām ir radies budžeta deficīts, bet valdības (bez) darbība ir visai neefektīva, jo situācija neuzlabojas, tikai pasliktinās. Netiek ievērots svarīgs prioritāšu novērtēšanas princips: vispirms darīt to kas nes naudu, pēc tam to kas ietaupa naudu un tikai pēdējais, tas kas labi izskatās.

Nesenā pagātnē tika iztērētas grandiozas naudas summas dažādos projektos, kuriem nav tieša ekonomiska atdeve (naudu nepelna), Dienvidu tilts, gaismas pils, koncertzāle, projekti utt. Parex banka?. Tas daudzviet turpinās arī joprojām. Tad, kad beidzot attapās, ka naudas trūkst un nepietiks, tad tikai aizņemas, samazina izdevumus, atkal samazina izdevumus, vēl apcērp, slēdz, atlaiž… Tā teikt citu risinājumu neredz.

Godīgi sakot neesmu redzējis saprātīgus reāli iespējamus un realizējamus priekšlikumus ekonomikas sildīšanai, ar mērķi pildīt valsts budžetu. Manuprāt, būtu jāizanalizē situācija un cēloņi no vienkārša, reālā skata punkta, kādu mēs (tauta) redzam sev apkārt. Apzināties patieso stāvokli un iespējamās sekas, pirms tiek pieņemti kļūdaini vai nokavēti lēmumi.

Ko mēs redzam mums apkārt ikdienā un kādas problēmas mēs varam identificēt?
Valsts budžeta deficīta rezultātā tiek samazināts ierēdņu atalgojums, atlaisti darbinieki, slēgtas iestādes, samazināts sociālais budžets utt. Dauzi uzņēmumi bankrotē, kļūst nekonkurētspējīgi, realizācijas krituma, kreditēšanas un citu iemeslu dēļ. Tirgū valda pārprodukcija, cenas krīt, nodokļi palielinās, ražotāji izmisumā… Būvniecība ir gandrīz apstājusies un līdz ar to ķēdes reakcija – celtnieki, būvmateriālu ražotāji, tirgotāji, tehnikas nomas, transporta pakalpojumu sektors, iekārtu pārdošanas sektors… tas, kas bija deficīts un perspektīva nozare – pēkšņi nevienam nevajadzīgas lietas. Lauksaimniecības produkcija – iepirkuma cenas krītas zem pašizmaksas – pārprodukcijas vai lētāka importa rezultāts. Nezin cik ilgi vēl izvilks uz vecām rezervēm… Latvijas iedzīvotāji izbrauc strādāt un dzīvot uz ārzemēm, jo šeit ir grūtības ar izdzīvošanu. Liela daļa palikušo brauc iepirkties un tērēt naudu uz ārzemēm, jo lētākas cenas, labāka kvalitāte… Daudzas patēriņa preces atkal tiek iegādātas bez starpniekiem – „no rokam”, tirgos, no kaimiņa, barters … tā teikt bez nodokļiem valsts budžetam. Paaugstinās noziedzības līmenis, samazinās cilvēku personiskā drošība.

Šie un daudzi citi faktori, protams, nekādā ziņā neveicina Valsts kases pildīšanos, tikai tukšošanos – pabalsti, dotācijas…

Es mēģinu saprast, kas mūsu valstī būtu jāmaina, lai vērstu situāciju par labu, kādi faktori var veicināt attīstību.

Iespējams, ka jāpalielina preču un pakalpojumu patēriņš valsts iekšienē. Mūsu valstī cilvēki (patērētāji) ir tik, cik ir, un kopskaitam ir tendence samazināties. Tātad patēriņš loģiski samazinās.

Lai palielinātu iekšējo patēriņu un līdz ar to arī attīstītu uzņēmējdarbību ir jāveicina iedzīvotāju skaita pieaugums, demogrāfiskā situācija, cilvēku atgriešanās no ārzemēm, imigranti??. Lai kāda būtu cilvēku kvalitāte, ādas krāsa vai ticība, tie visi ir patērētāji. Tie katru dienu ēd, izmanto pakalpojumus, ar kaut ko arī nodarbojas. Ja piemēram iedzīvotāju skaits Latvijā palielinātos par 10% (230 000) un tie tērētu kaut vai tikai iztikas minimumu, tad ekonomikā ieplūstu 5 mljrd. latu gadā, ja pieņem, ka dažādos nodokļos budžetā no tā ieplūst 25%, tad tas ir 1,25 Mljrd latu. Pieaugot patēriņam, adekvāti pieaug arī piedāvājums, ražotāju, tirgotāju attīstība…

Cita Latvijas iespēja – tūrisms. Ir daudzas vietas pasaulē, kuras apmeklē vismaz 10 milj. Tūristu gadā. Daudzas valstis, vai to reģioni dzīvo tikai no tūrisma, pilnīgi bez ražošanas. Uzskatu, ka Latvijā ir ko redzēt, un tā var izkonkurēt ar zemākām izmaksām. Protams, Latvija, tās meži un lauki nebūtu salīdzināmi ar tādām tūristu iecienītām vietām kā dienvidu zemju kūrorti, Venēcija, Barselona vai Londona. Bet, ja tā padomā – mums ir radikāli atšķirīgs klimats, kultūra un vide no Āzijas vai Latīņamerikas. Kāpēc lai pie mums nebrauktu ķīnieši un indieši, kas ir visvairāk pasaulē – viņi brauc visur. Vismaz visur, kur es esmu bijis – viņu ir daudz. Ja mēs izveidojam programmu, ka Latviju papildus apmeklē 2 mlj. tūristu gadā, katrs iztērē 300 Ls, kopā ekonomikā ieplūst 600 mlj., no kuriem nodokļu veidā vismaz 200 mlj.

Svarīgi ir arī veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Pašreiz ir tā, ka uzņēmējs, kurš godīgi strādā, maksā nodokļus, bieži nav konkurētspējīgs, jo tā piedāvātā cena vai pakalpojums ir dārgāks, kā konkurentiem, kuri nemaksā nodokļus. Agri vai vēlu šādi uzņēmumi pārstāj funkcionēt vai arī sāk nemaksāt nodokļus. Tas nav pieļaujams normālai valsts funkcionēšanai. Lai to mainītu, ir jārada tāda nodokļu sistēma un to administrēšanas sistēma, lai tie visiem būtu vienādi un atbildība būtu vienāda. Pieļauju, ka, ja nodokļi būtu ievērojami mazāki, bet to maksātu visi – valsts kases ieņēmumi būtu daudz lielāki. Neesmu kompetents par skaitļiem šajā jomā, bet ja piemēram 30% no darbaspējīgiem cilvēkiem nemaksā nodokļus, kas ir ap 300 000, un sāk tos maksāt vairāk par 100 Ls mēnesī tad kopā tas jau būtu 360 mlj gadā.

Jāizvērtē galvenās preces, kuras tiek importētas un, bez kurām noteikti mūsdienās nevar iztikt: naftas produkti, dabas gāze, elektrība, alkohols. Importējot šos produktus, nauda (liela) aizplūst uz ārzemēm. Latvijas klimats ļauj saražot lielu daudzumu biomasas, kuru var pārvērst enerģijā, gan degvielā (biodīzelis), gan dabas gāzē, gan spirtā. Gada laikā Latvijas teritorijā izaug tik daudz krūmu, kuri vienkārši tiek sadedzināti lauka malā, salmi, šķelda. Zinātnieki ir uzrakstījuši neskaitāmus darbus un projektus, kuros izpētīta Latvijas resursu izmantojamība un kopējais enerģijas daudzums. Esmu redzējis datus, ka, ja izmantotu visu potenciālu, tad Latvija varētu būt enerģētiski neatkarīga. Visu šo zaļo virzību nepārtraukti bremzē naftas, gāzes un alkohola importa monopolisti, kuri ar savu ietekmi cenšas neļaut samazināties viņu biznesiem. Ja mums valsts pārvalde būtu stingra, tā neļautu tam notikt. Iedomājieties paši, kāda nauda paliktu Latvijā, cik varētu būt darbavietas, nodokļu utt., ja mēs attīstītu tā saucamo zaļo enerģiju.

Jāveicina tērēšana Latvijā, nevis kaimiņzemēs vai citur ārzemēs. Jāsakārto tirgus un cenas. Cilvēks vienmēr darīs to, kas viņam personiski ir izdevīgāk un grūtos laikos ar patriotismu aizrauties nevar atļauties. Tagad jau ir kļuvis par modes lietu, ka jaunieši nedēļas nogalēs aizlaiž uz Londonu, Berlīni, Amsterdamu iepirkties. Ja katru mēnesi izbrauc kādi 10 000 cilvēku un iztērē ap 500 Ls tad gadā tas ir 60 mlj. Vairums pārējo, kas dzīvo tuvāk Lietuvai vai Igaunijai vismaz reizi mēnesī brauc uz šīm valstīm. Atkal ja tie ir kādi 30 000 mēnesī un iztērē 100 Ls, tad kopā 36 mlj. gadā.

Mūsu Valstij vajag atrast savu jauno seju, simbolu, tēlu – kā Holande ar vējdzirnavām un koka tupelēm, puķēm, Venēcija ar gondolām un stikla pūtējiem. Nevaru pateikt tieši kas tas būtu, bet prātā nāk keramika, saldumi, tekstils. Folklora???… Vajag izveidot savu zīmolu un ar to pelnīt gan tautai, gan valstij.

Ar spriedelēšanu jau nekas netiks līdzēts, atliek tikai pašiem darboties, cīnīties, nestāvēt malā. Iespēju robežās jāatbalsta līdzcilvēki. Ir jāatrod spējīgi un gudri cilvēki, kuri var veikt reformas mūsu valstī tādā virzienā, kāds tas būtu labvēlīgs Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.


Ēriks Stašinskis


  • Iespējas papildināt budžetu ir milzums, taču tās visas “mūsu” valdības īstie saimnieki ir aizlieguši izmantot, gluži tāpat, kā noteica, ko rakstīt programmā „Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai” (sk. informāciju dažus rakstus atpakaļ šajā pašā vietnē)

    Piemēram, savā portalā atklajumi.lv es esmu publicējis daudzus rakstus par ārzemēs īstenotām inovācijām enerģētikā, vienkāršām lietām, kas dod ievērojamus ietaupījumus ārstniecībā, utml. Ja mēs izmantotu kaut pusi no šīm priekšā pateiktām un parādītām idejām, domāju, Latvijā vairs nebūtu krīze. Jautājums tikai tas pats vecais – kā to panākt, ja mums nav naudas, bez kuras cīnīties ar politmafiju ir tīrais donkihotisms.

  • vai būt un dzīvot ir viens un tas pats?
    Ja es esmu, proti, vai esmu patērētājs? Kam?
    Un kurš man to uzspiest var?

  • No apakshas ir jaaciinaas. attiistot energoneatkariibu, lai vareetu Latvenergo vai LG teikt – uzneredzeeshanos! Iizii

  • Un atkal rodas jautājums par latviešu mentalitāti, kuru laikam jau paaudžu paaudzēs ir ietekmējuši vācu, krievu, zviedru, poļu jūgi……. Mums ir tik daudz- brīnumskaista zeme, tautasdziesmas, svētvietas ļoti gudri, izglītoti cilvēki….Bet kāpēc mums pietrūkst tik būtiskas lietas- DROSMES!?!?
    Labs raksts, Ērik! :):)

  • Tā turpināt – neapstāties.

  • Ja lasiet krieviski, tad te var izlasīt daļu no iemesliem, kāpēc valdība uzvedās neadekvāti situācijai.  http://www.newsland.ru/News/Detail/id/387012/cat/42/
    Nebūsim naivi!

  • Vispirms ir jāizravē pašmāju kangariņi…viņu tuklās roķeles sūdus vāra, ne jau ārzemju rociņas…Ārzemju rociņas dod naudiņu mūsu tuklājām roķelēm, no kuras tās nespēj atteikties….

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.