J.Kučinskis: ‘Korupcija likta mūsu politiskās sistēmas pamatos’

Tomēr es negribu mūsu nelaimēs vainot tikai Latvijas politiķus. Citādi būtu jāatzīst, ka mēs visi esam bezpalīdzīgi idioti, nevainīgi apstākļu upuri un pasīvas skrūvītes citu izveidotajā mehānismā. Tautai naidīga vara nevar ilgstoši darboties bez pašas sabiedrības vairākuma aktīvas vai pasīvas līdzdalības un piekrišanas.

Tas nozīmē, ka visas līdzšinējās valdības tikai atspoguļojušas sabiedrībā valdošos tikumus, noskaņas un maldus. Un daudzi no mums paši piedalījās tā zara nozāģēšanā, uz kura pašiem jādzīvo. Arī tagad mēs pasīvi noskatāmies, kā paši tiekam mērķtiecīgi un netaisnīgi aplaupīti. It kā tas mūs nemaz neskartu, it kā tas būtu kāds TV seriāls vai grāvējs, ko varam pasīvi noskatīties, ērti iekārtojušies savā dīvānā ar alus bundžu rokās. Ļoti jau negribas atteikties no vilinošajām ilūzijām, kurām savulaik esam noticējuši. Nevēlamies kritiski pārvērtēt savus vecos, aplamos uzskatus. Mēs paši ar savām aktivitātēm vai vismaz kūtrumu esam piedalījušies Latvijas nākotnes iznīcināšanā, savas valsts graušanā. Šo atbildību atzīt ir svarīgi kaut vai tāpēc, lai paši savas kļūdas spētu arī labot. Jo labot varam tikai to, ko vispirms atzīstam par savu kļūdu.

Politiskās sistēmas korupcija sākās ar to, ka tika pieļauta Latvijas partiju finansēšana no privātu ziedojumu līdzekļiem, kā arī zemie kritēriji, kas nepieciešami, lai partiju reģistrētu. Līdz ar to partijas jau no iesākuma sāka kalpot alkatīgu spekulantu un viņu grupējumu interesēm. Sākot jau no partijas „Latvijas ceļš”, kuru finansēja pat krimināli grupējumi.

Tātad mūsu politiskā sistēma jau pēc savas dziļākās būtības ir korupta un parazitāra, un politika ir viņu bizness, kam nav nekāda sakara ar valstiskiem mērķiem vai sabiedrības interesēm. Tikušas Saeimā, partijas tikai atstrādā finansētāju piešķirto naudu un pilda starptautisko institūciju prasības. Proti, tās meklē arvien jaunas iespējas izspiest sabiedrību, lai nodrošinātu arvien lielākas privilēģijas saviem finansētājiem, vienlaikus neaizmirstot arī savas izvirtušās intereses. Arī Korupcijas apkarošanas birojs ir tikai šīs koruptās sistēmas uzburta ilūzija. Tā mērķis nav vis apkarot korupciju, bet gan kalpot par instrumentu politisko konkurentu savstarpējos cīniņos. Bieži vien Korupcijas apkarošanas birojs ir ticis izmantots, lai neitralizētu un diskreditētu tieši godīgākos politiķus un amatpersonas.

Partijas mums pat nepiedāvā nekādus valstiskus mērķus, nedz to sasniegšanas plānus, kuru īstenošanā varētu iesaistīties visa sabiedrība. Es nekad neesmu sapratis, kāpēc cilvēki vispār iet uz vēlēšanām (es negāju ne padomju laikā, nedz tagad)? Bet tāpat es nesaprotu, kāpēc daļa cilvēku savas sūri nopelnītās algas vēl un vēlreiz nes uz kazino, lai paspēlētu. Diemžēl ne visu mūsu dzīvē nosaka racionāli veselā saprāta apsvērumi. Taču no tā izriet steidzama vajadzība: ja vien vēlamies glābt savu valsti no bojāejas, mums steidzami un būtiski jāreformē visa politiskā sistēma. Tie kosmētiskie labojumi, kurus no Saeimas pieprasīja Valsts Prezidents, bija domāti tikai acu aizmālēšanai un tvaika nolaišanai.

Kas tad mūsdienu Latvijā ir politiskā partija? Faktiski tā ir uz roku pirkstiem saskaitāmu cilvēku grupiņa, kas nekādus sabiedrības slāņus nepārstāv, bet kas nolēmusi taisīt politisku biznesu. Biznesa galvenais mērķis ir gūt maksimālu peļņu saviem akcionāriem (finansētājiem) un projekta menedžeriem (partijas reālajai vadībai). Lai partiju reģistrētu, šī grupiņa pierunā vēl pāris simtus cilvēku (paziņas radus, kaut kādus gadījuma cilvēkus), kuri aiz kaut kādiem apsvērumiem piekrīt, lai viņus iekļauj partijas sarakstā, kas nepieciešams, lai partiju reģistrētu. Šie cilvēki lielākoties ir absolūti pasīvi, pat nemaksā biedra naudu. No viņiem neko neprasa, ja nu vienīgi bez maksas izlīmēt jau iepriekš sagatavotus plakātus vai izmētāt pa pastkastēm partijas lapiņas vai avīzes. Arī viņi no partijas vadības neko neprasa, jo partiju kongresi tiek organizēti tā, ka šādas iespējas tiek maksimāli ierobežotas, neapmierinātos apvaino šķeltniecībā, izslēdz utt. Daži vīlušies partiju atstāj, viņus aizstāj ar citiem statistiem, bet citi tajā pasīvi paliek, un pat aizmirst, ka tur iestājušies.

Latvijā ir degradēts un sagrozīts pats politikas jēdziens. Sākot no boļševiku lozunga, ka partijas mērķis ir cīnīties par varu, beidzot ar liberālo bezjēdzību, ka politika ir kompromisu māksla. Ja partijas pārstāvētu reālus pilsoņu slāņus vai kārtas, tiešām viens no mērķiem varētu būt šo slāņu interešu saskaņošana un zināma kompromisa panākšana, kas apmierinātu visus. Taču, kā jau uzsvēru, mūsu partijas nekādus iedzīvotājus slāņus nepārstāv. Turklāt tiek noklusēts, ka sabiedrībai ir arī kopējas intereses un vērtības, kuras nav nepieciešams saskaņot, bet gan jāapzinās un jāīsteno. Realitātē partijas varbūt cenšas panākt kompromisu vai vienošanos starp dažādiem parazitārās ekonomikas grupējumiem, kuri šīs partijas finansējuši. Protams, šīs vienošanās ir uz sabiedrības rēķina.

Taču praksē finanšu grupējumi finansē vairākas partijas, kā arī katra partija ar talantīgi izstrādātu biznesa projektu var cerēt uz vairāku finanšu grupējumu atbalstu. Šis apstāklis izskaidro, kāpēc galvenajos jautājumos visas ievēlētās partijas (gan pozīcijas, gan opozīcijas) ir apbrīnojami vienotas. Piemēram, visas partijas bez nopietnām debatēm atbalstīja Latvijas iekļaušanu ES un NATO, Parex parādu uzkraušanu sabiedrībai, kā arī pašlaik notiekošo sabiedrības aplaupīšanu. Tāpēc ir skumji noraudzīties, kā sabiedrība tiek šķelta un tracināta saistībā, piemēram, ar nacionāliem vai pilsonības jautājumiem. Politiku nosaka ne jau pirmsvēlēšanu ideoloģiskie lozungi, bet gan finansētāji, kuri dažādu ideoloģisko etiķešu nēsātājiem ir vieni un tie paši. Arī Parex bankas vienbalsīgā glābšana, neuzdodot nekādus jautājumus, kļūst skaidra, ja apzināmies, ka šī banka ilgstoši finansēja lielu partiju skaitu – sākot no sociāldemokrātiem, beidzot ar visiem pārējiem nacionālistiem un internacionālistiem. Faktiski Latvijā arvien ir tikai viena partija, kuras virtuālajām personifikācijām profesionāli tēlu veidotāji uzbūruši dažādus imidžus. Ja padomju laikā bija pasludināts „monoteisms” (tas netraucēja vienīgās partijas ietvaros reāli darboties dažādiem klaniem, reģionālajiem grupējumiem, frakcijām un interesēm), tad tagad – iluzora daudzdievība, lai gan „dievs” tāpat palicis tas pats vienīgais.

Patiesībā īstenā demokrātijā politika ir valsts pārvaldes māksla. Partijām nav jādod nekādi salaveča solījumi, jo ne jau partijas ir reālo vērtību radītājas, kas kaut ko var solīt, dalīt vai dot. Reālo vērtību radītāja ir sabiedrība – valsts pilsoņi, kas ir arī augstākā suverenā vara. Lai valsts pilsoņu darbību saskaņotu tā, lai cilvēku pūliņi nestu lielāku kopējo labumu, valstij ir nepieciešama pārvalde. Nevis politiskā elite, kas bauda privilēģijas, bet gan īsteni tautas kalpi, kuri sabiedrības interesēs pilda minētās koordinējošās un pārvaldošās funkcijas. Ja jau pat nelielai firmai ir nepieciešama pārvalde un attīstības stratēģija, tad valstij vēl jo vairāk.

Lai labāk saskaņotu dažādu indivīdu, iestāžu, organizāciju, uzņēmumu un nozaru darbību un sadarbību, partijas var piedāvāt valsts attīstības vīziju, valsts mērķus un stratēģiju pasaules kontekstā, konkrētas programmas konkrētu mērķu veiksmīgai sasniegšanai, nozaru attīstības plānus u.tml. Šie plāni, protams, jāsaskaņo un jāveido sadarbībā ar pašiem nozaru, sabiedrības slāņu un pašvaldību izvirzītiem pārstāvjiem. Lai tas būtu iespējams, šīm nozarēm un slāņiem pašiem jābūt organizētiem un aktīviem. Patiesa demokrātija īstenojas virzienā no apakšas uz augšu, nevis otrādi. Nevis astei jākustina suns, bet gan suns pats kustina savu asti. Diemžēl Latvijā viss ir izveidojies pēc shēmas „aste kustina suni”, un tautas kalpi ir uzmetušies par tautas izkalpinātājiem.

Lai iztirzātu vēlamo politiskās sistēmas reformu, būtu nepieciešama vesela grāmata, taču šai rakstā uzsvēršu tikai galvenos punktus:

  • jāatsakās no kārtības, kuras ietvaros partijas finansē privāti ziedotāji (lasi: oligarhi, ārzonās reģistrētas firmas, kriminālie grupējumi, Latvijā reģistrētas ārvalstu firmas un citas ieinteresētas ārvalstu aģentūras). Partija jāuztur tās biedriem, maksājot obligātas, bet stingri reglamentētas (ierobežotas) biedru naudas. Tas partiju vadības ieinteresēs piesaistīt pēc iespējas vairāk dalībnieku. Lai to panāktu, partiju vadības būs spiestas savā darbībā ieinteresēt plašus sabiedrības slāņus, un to savukārt varēs paveikt ar patiešām labām idejām un reāliem darbiem. Ar likumu jānosaka minimālais partijas biedru skaits, kas nepieciešams, lai partiju reģistrētu. Es piedāvāju 10 000 biedru. Ar to būs panākti divi vēlamie mērķi: a) partija patiešām pārstāvēs reālu un vērā ņemamu sabiedrības daļu; b) krasi samazināsies reģistrēto partiju skaits un no tā izrietošā aizkulišu tirgošanās. Valsts interesēm neatbilstoša partija zaudētu savus biedrus (jo kurš gan gribēs finansēt savām interesēm neatbilstošu vai netalantīgu partijas vadību?) un līdz ar to automātiski zaudēs partijas statusu ar visām no tām izrietošām sekām:
  • pilnīgi jāaizliedz pirmsvēlēšanu reklāma – visi šie TV klipi, radio iekliegšanas, bezmaksas koncerti, plakātu un lielbilžu līmēšanas, staigāšanas pa dzīvokļiem, dāvanu dalīšanas u.c. preču mārketinga triki, kuriem nav nekādas saistības ar īstenojamo valsts politiku. Reklāmas vietā partijas varēs sabiedrību informēt par saviem konkrētajiem mērķiem, to sasniegšanas programmām, konkrētiem attīstības modeļiem, īsām kandidātu biogrāfijām un jau padarīto darbu uzskaitījumiem. Šo apjoma un formas ziņā ar likumu reglamentēto informāciju par valsts budžeta līdzekļiem iespiedīs un izplatīs oficiālais valsts vai pašvaldības laikraksts, izdodot īpašu pirmsvēlēšanu pielikumu, kuru vēlētājiem piegādās par valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt valsts televīzija un radio partijām bez maksas piedāvās vienādu raidlaiku tematiskām diskusijām, kurās partiju pārstāvji varēs izklāstīt savus konkrētus risinājumus svarīgām valsts dzīves problēmām, kā arī atbildēt uz profesionālu raidījuma vadītāju, kā arī klausītāju jautājumiem. Protams, partiju pārstāvji par savu naudu varēs apbraukāt arī vēlēšanu apgabalus, lai tiktos ar vēlētājiem, skaidrotu savas programmas un atbildētu uz jautājumiem. Tā kā partijas būs skaitliski lielas, tās pastāvīgi būs pārstāvētas visos Latvijas reģionos. Par savām biedru naudām tās varēs uzturēt birojus, regulāri izdot informatīvus biļetenus, rīkot tikšanās un izglītojošus pasākumus, uzturēt dzīvu saikni gan ar saviem biedriem, gan vēlētājiem. Taču ne reklāmas kampaņas;
  • ieviešama mažoritārā vēlēšanu sistēma, kuras ietvaros katrs vēlēšanu apgabals darbībai Saeimā izvēlēs vienu kandidātu, kurš būs atbildīgs gan savas partijas, gan konkrētā apgabala vēlētāju priekšā. Krāpšanas vai nelojalitātes gadījumā savu deputātu varēs atsaukt gan viņa partija, gan apgabala vēlētāji. Proporcionālā vēlēšanu sistēma izrādījās neefektīva jau Pirmajā Latvijas Republikā, veidotās valdības tāpat bija nestabilas, īslaicīgas, bez skaidras atbildības un apšaubāmu lojalitāti. Tāpat bija vērojamas deputātu migrācijas starp partijām, atkāpšanās no iepriekš izvirzītajiem mērķiem un trūka jelkādas ATBILDĪBAS;
  • lai starp varas atzariem būtu veselīgs līdzsvars, kas novērstu zināmas pārmērības un nepilnības, ieviešama pārvaldes sistēma, kurā darbotos visas tautas vēlēts Valsts Prezidents ar lielākām pilnvarām un pienākumu veidot monolītu speciālistu valdību, kura būtu spējīga darīt visu nepieciešamo valsts mērķu sasniegšanai. Gan parlamentam, gan izpildvarai zināmos jautājumos būtu dotas veto tiesības, kuru pārvarēšanai būtu nepieciešams kvalificēts cita varas atzara balsu vairākums. Jāparedz, ka kvalificētam Saeimas vairākumam, kā arī vēlētāju vairākumam, konkrētos gadījumos ir tiesības ierosināt prezidenta atsaukšanas procedūru. Tādējādi veidotos arī veselīgs līdzsvars starp nacionālajām un reģionālajām interesēm: deputāti, kuri rūpējas par sava reģiona attīstību, un prezidenta administrācija, kurai rūp valsts attīstība kopumā. Trešais varas atzars būtu no abiem iepriekšējiem neatkarīga tiesu vara. Vadošie tiesu sistēmas pārstāvji tāpat būtu ievēlami vispārējās vēlēšanās;
  • arī mažoritārā vēlēšanu sistēma nenodrošina labus rezultātus automātiski. Lai sistēma tiešām darbotos valsts un tautas interesēs, sabiedrībai jābūt aktīvai, izglītotai, pašapzinīgai un organizētai. Nedrīkst pieļaut politiskās „elites” veidošanos, kas atraujas no pārējās sabiedrības un tai uzkundzējas. Katram jāsaprot, ka Saeimas deputāti un prezidentālā izpildvara ir tikai tautas kalpi, bet suverenā vara un galvenā teikšana visos stratēģiskos jautājumos ir Latvijas tautai. Gan deputātu, gan prezidenta un ministru atalgojums matemātiski jāsaista ar viņu darbības rezultātiem. Jāievieš koeficents, pēc kura aprēķina deputātu un amatpersonu algas, izejot no tautas vispārējās labklājības līmeņa, proti, minimālās algas visā valstī. Tas politiķiem būs labs stimuls censties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kalpošana savai tautai uzskatāma par goda lietu. Ne vien vārdos, bet arī darbos.

Pirms apjēgt un izvēlēties galvenos saimnieciski politiskos darbības virzienus, svarīgi ir saprast, kas ar Latviju noticis t.s. treknajos gados, kurus ievadīja Latvijas iekļaušana ES un pievienošanās NATO. Jo ne jau A. Kalvīša valdībai bija resursi pēkšņi uzburt „treknos gadus”. To panāca visas iepriekšējās valdības, krāpnieciski inscenējot Latvijas iekļaušanu ES un NATO. Tieši ES bija „trekno gadu” efektam nepieciešamie resursi, un Kalvītis šo stāvokli tikai mantoja, lai arī, protams, pats bija šajos procesos līdzdarbojies. Ja runājam par iekļaušanu NATO, Tautas partijai bija pozitīva, taču mērena pozīcija. Dedzīgākie NATO „vanagi” bija „Jaunais laiks” un Valsts prezidente V.V. Freiberga. Lai gan arī pārējās partijas šo pozīciju vairāk vai mazāk atbalstīja.


Jānis Kučinskis

2009. gada jūlijā, Jēkabpilī

(pārējās nodaļas pieejamas šeit)


  • Jā, Latvijas partijas ir klasiskas ‘biznesa partijas’, šķiet tā to politikas teorijā sauca.. un kopā varas partijas veido savdabīgu ‘karteli’ (cartel parties), kurš turas pie varas un visiem spēkiem cenšas citus nevēlamus ienācējus nepielaist pie varas. Un.. tā ir visas pasaules tendence, ka partijas nepārstāv kaut kādus slāņus, bet ar medijiem cenšas piesaistīt visus iespējamos (catch-all parties). Un jau labu laiku šo visu trīs tipu partijas, kuru mikslis ir Latvijas un kādas neizbēgami izveidojušās lielākā daļa pārējās modernās pasaules partijas, ir uzskatāmas kā no tautas interesēm atrautas vienības, pašas ar savām interesēm. Un, piedodiet, bet tas politikas teorijā skaitās tikai un vienīgi normāli, jo tas tā ir noticis visā pasaulē. Tikai dažviet pasaulē cilvēki ir atraduši veidus, kā šīs partijas ar spēku ietekmēt un piespiest darīt to, ko kāda daļa sabiedrības vēlas. Piemēram, Itālijā nav atraduši. Latvijā arī nav.
    .
    „tiek noklusēts, ka sabiedrībai ir arī kopējas intereses un vērtības, kuras nav nepieciešams saskaņot, bet gan jāapzinās un jāīsteno.”
    Jā.. Un kā gan demokrātijā tās tiek apzinātas? Cauri interešu grupām, nevalstiskajām organizācijām. Ja cilvēki ir spējīgi panākt, ka viņu intereses valsts sadzird, tikai tad viņi var sūdzēties par to, ka vara neliekas ne zinis. Citādi Jāņonkulis, kurš sēž savā pagalmā kaut kur pie Gulbenes, neko nevar teikt par to, ka viņa intereses nav sadzirdētas, jo nevienam nav pat bijusi iespēja kaut ko sadzirdēt! Intereses ir aktīvi jāartikulē un jāizplata gan caur masu medijiem, gan lobējot tās ierēdņiem, politiķiem. Nebūs tā, ka ir kaut kādas mistiskās ‘tautas intereses’, kuras kāds politiķis/partija nu izzīlēs un pēc labas gribas sāks pildīt. Viņiem ir savas intereses. Sabiedrībai ir jāpiespiež politiķus ieklausīties viņu interesēs, ko parasti panāk, piemēram, demokrātiskā NVO darbības ceļā. Tomēr par šo daudziem Latvijā nav ne jausmas.
    .
    Es teiktu tā – nav demokrātijas bez demokrātiem.. un latviešiem lielākoties nav ne jausmas, kas ir demokrātija šī vārda labākajā nozīmē. Arī tādēļ nekas īpaši neiet uz priekšu.
    .
    Pirmsvēlēšanu reklāmas aizliegums ir, protams, laba lieta, tikai tas nebūs tik rožaini –, piemēram, Ždanoka pirms EP vēlēšanām par ~2milj ls apceļoja Latviju kaut kādu krievu kultūras pasākumu ietvarā (es tikai aptuveni šo zinu, bet doma ir skaidra), kā gan šādas lietas aizliegt? Un.. cik gan nu kvalitatīvas diskusijas ir mums Latvijā? Pat ASV diskusijās tiek izmantotas ‘cathc frases’ un citi manipulatīvi triki.. Protams, reklāmas aizliegums būtu solis uz priekšu.
    .
    „Protams, partiju pārstāvji par savu naudu varēs apbraukāt arī vēlēšanu apgabalus, lai tiktos ar vēlētājiem, skaidrotu savas programmas un atbildētu uz jautājumiem.”
    Tieši tā kā ASV un kā jau Šlesers to darīja braukājot pa uzņēmumiem un tiekoties ar uzņēmējiem. Nekāda gan dižā demokrātija te nav.. tikai ciešāks kontakts ar vēlētājiem, kurš varbūt, tikai varbūt nāks par labu.
    .
    Bet kopā ar ierobežotiem līdzekļiem un piespiedu vajadzību uzturēt kontaktus ar vēlētājiem, tas būtu pat labi. Tikai vai nav jābaidās no reģionalizācijas, jo izdevīgāk bāzēties ‘savos’ reģionos un tur visas balsis savākt? Katrā reģionā sava viena partija.. Tāpat kā ASV ir tikai republikāņu un tikai demokrātu štati.
    .
    Mažoritārās vēlēšanu sistēmas ir tendētas uz samazinātu partiju skaitu. Parasti – divas, trīs partijas. Ar ierobežotiem līdzekļiem un 10 000 biedru skaita tas novedīs pie reģionalizācijas (kā es šo terminu te interpetēju) un! Un visticamākais viena no lielajām partijām būs krievu. Ko tad?

  • “tas politikas teorijā skaitās tikai un vienīgi normāli, jo tas tā ir noticis visā pasaulē.” Tas, ka visā pasaulē tā notiek, nebūt nenozīmē, ka tā vajag arī pie mums.
    ..
    “Tikai dažviet pasaulē cilvēki ir atraduši veidus, kā šīs partijas ar spēku ietekmēt un piespiest darīt to, ko kāda daļa sabiedrības vēlas”..
    Mārtiņ, vai tiešām tev šķiet, ka visi cilvēki ir savtīgi kretīni un parazīti? Vai tad valstsvīru vairs nav neviena? Ir tikai politikāņi?
    ..
    Par mažoritāro vēlēšanu sistēmu… Tur tiešām vēl jāpadomā. Manuprāt, vēl par agru. Pašreizējā polarizētajā Latvijas sabiedrībā tas tiešām novestu pie 2 partijām – LV un RU, kas ne ar ko labu nebeigtos. It kā jau skaisti izskatās, bet ja tā labi padomā, tad uz to jāiet pakāpeniski – uzlabojot pašreizējo vēlēšanu sistēmu un attīstoties pašai sabiedrībai.

  • „dievs” tāpat palicis tas pats vienīgais…
    *****
    Tieši tā! es viņu saucu par CEKAS un ČEKAS DZEMDINĀTO ODŽU DZIMUMU, kam vienīgais svētums ir pašu konts.

  • Kāpēc domāt, ka krievi šausmīgi alkst balsot par Ždanoku. Es viņu virtuvi apmēram pārzinu. Tieši Ždanoka bija galvenais iemesls “Bišu” sākotnējās koalīcijas izjukšanai. Krievi tomēr negrib, lai ar viņiem tik rupji manipulē un kūda. Un neredzu iemeslu, kāpēc daļa krievu nevarētu atbalstīt labu politiku, kas nestu labumu arī viņiem. Vai mums vispār no iepriekšējā režīma vajadzētu pārņemt šo latviešu-krievu pretnostādījumu (skaldi un valdi), kas tik ērti ļāva pieņemt “tautā nepopulārus lēmumus”, jo “jūs taču negribat, lai atgrieztos Rubiks” :)
    Vai mūsu ticība sev ir tik maza, ka jānodrošinās ar tādām barjerām?

  • Jā, šo LV-RU dalījumu derētu atmest, bet tas nozīmētu VISAS Latvijas sabiedrības atzombēšanu…

    ATBALSTU:
    - partiju minimālo biedru skaita palielināšanu
    - finansēšanu no valsts budžeta
    - reklāmu aizliegšanu

    “Mažoritārai vēlēšanu sistēmai” attiecībā pret “Būtiski uzlabotu pašreizējo vēlēšanu sistēmu” neredzu nekādas priekšrocības. Drīzāk saskatu vairākus trūkumus:
    - “politiskā kultūra” sabiedrībā ir ļoti vāja, līdz ar to cilvēku spējas izvērtēt, kurš ir valstsvīrs, kurš “bijušais”, kopumā būs vājas. Ja ir viena patiesi spēcīga partija, kas darbojas tikai un vienīgi tautas labā, tad atliek tikai par to nobalsot.
    - ko darīt, ja no mana maziņā apgabala nav sakarīgu kandidātu? Tas nozīmē, ka tiks iebalsots kaut kāds švakais, kamēr kāds teicams kandidāts no kaimiņu pagasta netiks…
    - mažoritārā sistēma ir dārga..

    PRIEKŠLIKUMI (pa lielam sakrīt ar VelRefu):
    - Vēlēšanu apgabalus sadalīt mazākos, kuros ievēlētu septiņus līdz deviņus deputātus;
    - izveidot vēlētāju reģistru, BET tikai tad, ja tiek nodrošināts, ka fiziski varu nobalsot jebkurā vietā Latvijā

  • Protams, ka es esmu pret šādu [lv-ru] dalījumu un saprotu, ka tas ir muļķīgs un tīri politisks, bet kā tad tu viņu vienā dienā [gadā. 5gados] iznīcināsi, pārvarēsi? Tā lielā mērā ir realitāte, ka šāds dalījums pastāv. Piemēram, krievu un latviešu prese ir divas dažādas pasaules, dažādu partiju mērķauditorija un tā tālāk..
    .
    Un tā kā tagad pastāv izteiktas ‘krievu’ partijas un ‘latviešu’ partijas.. Kā gan 2,3 partiju sistēmā tiks novērsts tas, ka viens no spēlētājiem būs pro-Krievijai noskaņota partija.
    .
    Ja kādam te būtu absolūta (suverēnā) vara Latvijā, tad ‘mūsu ticība sev’ varētu būt bezgalīga. Tā kā tā nav un nebūs, tad jādomā par, manuprāt, reālo situāciju, ka mažoritārajās sistēmā neizbēgami būs viena pro-Krievijai noskaņota partija.
    .
    “Tas, ka visā pasaulē tā notiek, nebūt nenozīmē, ka tā vajag arī pie mums.”
    :) Jā, Latvija vienmēr bijusi unikāls izņēmums, kurš nepakļaujās nekādiem pasaules likumiem.. Jā, nevajag.. bet ir!!
    .
    ““Tikai dažviet pasaulē cilvēki ir atraduši veidus, kā šīs partijas ar spēku ietekmēt un piespiest darīt to, ko kāda daļa sabiedrības vēlas”.. Mārtiņ, vai tiešām tev šķiet, ka visi cilvēki ir savtīgi kretīni un parazīti? Vai tad valstsvīru vairs nav neviena? Ir tikai politikāņi?”
    Hmm.. Tad kā mums pagājušajos gados ir veicies ar ‘nacionālo interešu’ īstenošanu ar mūsu ‘valstsvīriem’?
    Ideālisms lielā mērā diemžēl ir nogalināts jau pasen. It īpaši iekš PSRS.

  • Mārtiņ, tā nemitīgā atskatīšanās pār plecu ar domu “vai citi to sapratīs, vai Eiropa mūs sapratīs, nekur pasaulē tā nav, zem kā būs dzīvot labāk” utt., ir tāds vecs un dziļi ieaudzināts latviešu pakalpības sindroms, kas mūs visu laiku vajājis, mocījis un paralizējis. Ar to mēs visu laiku esam paši sevi cenzējuši un ierobežojuši. Tas vērojams arī parastu cilvēku sadzīvē (ko citi padomās, ko teiks). Psiholoģijā to sauc par atkarību no citu atzinības, socioloģijā – par konformismu, politikā – par kalpu mentalitāti. Tas liecina arī par zināmu narcisismu, it kā pasaulei nebūtu citu ko darīt, kā tikai vērot un uztraukties, ko tie latvieši sadarījuši un atļāvušies.
    Ja mēs vispār vēlamies kaut ko panākt, tad tas ir jāpārvar. Jādomā citādi – drosmīgi un novatoriski: ja mēs to ieviesīsim, mūsu paraugs un labie rezultāti arī citas tautas iedvesmos. :)
    Ar to konformismu mēs visu laiku zaudējam. Lepojamies ar to, kas mums ir tāds pats kā citur: vienādi restorāni, vienāds mājas, tie paši reklāmstendi, tādi paši galdiņi un makdonaldi, tikpat stulba un disfunkcionāla sociālās drošības sistēma, tikpat liekulīga valdība. Mēs it kā bēgam no savas unikalitātes, mēs sevi turam zemākus par svešajiem. Un tad brīnamies, kāpēc pie mums brauc zemākās raudzes tūristi, apčurā mūsu Brīvības pieminekli, drāž mūsu meitenes un bērnus.
    Ja nevēlamies paust savu unikalitāti un kļūt labāki par pasaules pelēcību, vai vispār vērts dzīvot? Vai nebūtu labāk un vērtīgāk, ja mēs pasauli izdaiļotu, nevis pielāgotos standartam un pelēcībai?
    Te vispār nav daudz ko runāt – vienkārši jānoliek tā pasaule notikuša fakta priekšā – lai apbrīno un ciena! :)
    Par suverenitāti. Jā, nav absolūtas suverenitātes un nav jēgas būt perfekcionistiem (vēl viens psihisks sindroms, kas paralizē). Vienkārši jāatrod veselīgs līdzsvars mums svarīgās jomās, kas vienlaikus ļaus mums justies par saimniekiem savā zemē.

  • Unikalitāte mums palīdzēs arī atjaunot veselīgu ārējās tirdzniecības bilanci. Nu nevajag mums pakaļdarināt kaut kādu standartprodukciju, nevajag mūsu pārtikas uzņēmumiem imitēt to pašu junk food. Ar tādu pasaules tirgus tiešām pārsātināts. Piedāvāsim kaut ko unikālu un labāku – tad par mūsu ražojumiem sāks interesēties!
    Tas, protams, nenozīmē iekrist dīvainos pārspīlējumos. Ja ražojam elektroniskas pariktes, tad kontaktdakšām jābūt ar standartizmēriem un jāparedz tie paši lietojamās strāvas parametri.
    Labs piemērs ir Ķirsons. Viņš piedāvāja kaut ko unikālu, tikai Latvijai raksturīgu. Un, redziet, par viņa izveidoto ir interese pat tālajā Kazahstanā.

  • Pat Jaunajā derībā rakstīts: “Nelīdzinies šai pasaulei!” :)

  • Ticiet savas tautas cēlākajām īpašībām, un jūsu ticība nesīs augļus!

  • ai ai ai…
    Ne tikai tautai naidīga vara nevar ilgstoši darboties bez pašas sabiedrības vairākuma aktīvas vai pasīvas līdzdalības un piekrišanas, vēl vairāk – visa realitāte ir cilvēka iekšējais atspulgs.
    – tavas attiecības ģimenē – rūpējaties viens par otru vai nevarat ciest; tavs istabas iekārtojums; tavi paradumi…
    – ko tu dari – radi vai destrukturizē? Ja radi, tad ko? Prieku, dārzu, skaistas filmas vai dusmas, ogļskābo gāzi un rēķinus?
    – Cik tālu tu nosaku savas pasaules robežas? Es esmu viss – līdz ar to atbildīgs par visu. Vai arī es esmu nekas – mazs nodalīts vientuļš nekam nederīgs un nevienam nevajadzīgs cietējs, kuram neinteresē, kas notiek ārpus tiešā redzesloka.
    ========================================
    Jānis Kučinskis runā par tukšo, kad saka, ka patiesībā īstenā demokrātijā politika ir valsts pārvaldes māksla.
    ——
    Politika – tas nozīmē autoritāte. Vārdu politika varat izmest miskastē – pār mani citai cilvēciskai būtnei autoritātes nav. OK?
    ——
    Tātad, tie, kas ir piedzimuši brīvi, vārdu “politika” ar steigu izsvītrojat no savas vārdnīcas. Ja patīk pakļauties vai pakļaut – pievērsieties un uzticataies politikai.
    ===========================
    Demokrātija. Tulkojumā no Grieķu valodas – Cilvēku Spēks.
    ———
    Protams, demokrātija ir iespējama 100% izpausmē, Tas nozīmē, ka visi 100% cilvēku brīvprātīgi dod ieguldījumu sabiedrības labā, kas neizbēgami atgriežas ar daudzkārtīgu spēku atpakaļ personīgā labumā.
    ————————–
    Brīvprātīgs ieguldījums.
    – autoritātes cilvēkam pār citu cilvēku nav.
    – visiem pilnīgi līdzvērtīga pieeja visai informācijai.
    – katrs var pieņemt lēmumus un iegludīt kopējā labumā
    ————————–
    Vārdu “komunims” varat nepieminēt, jo tas vienkārši nozīmē “kopīgs”. Marksa rakstītais tika izkropļots, lai kalpotu politiskajai elitei. Tev ir iestāstīts, ka komunisms ir slikti.
    —————————-
    Patiesība, ja tu, kas lasi šo, lieto skaut vai vienu savu smadzņu šūnu, ir šāda – demokrātija ir komunisms, jo kā gan savādāk var izpausties Cilvēku Spēks savā pilnībā, ja ne Kopā.
    =========
    ASV Markssu ar propagandu ir veiksmīgi dikreditējusi un joprojām aplej ar sūdiem, un jūs car turpināt savas diskusijas par to, kā labāk un gudrāk pakļauties citam cilvēkam (politiķiem), oragnizācijai (valstij), sistēmai (kapitālismam), ideoloģijai….
    ———-
    Ar labu Nakti, Latvija. Padomā pie šī raidījuma slēptās nozīmes. Darbs ir pabeigts – Latvija guļ.

  • Mažoritārās sistēmas var būt dažādas. Es esmu par tādu, kurā kandidātus izvirza vēlētāji. Resp. – katrs, kas spēj savākt, piemēram, 10 000 parakstu zem savas programmas piedalās vēlēšanās. Partijas šajā variantā ir tādi pat spēlētāji, kā ikviens kandidāts.
    Nepiekrītu Ivo, ka maž. sistēmu tagad nevajag ieviest. Kad tad vēl? Kad piepildīsies šeit izteiktās prognozes par Latvijas iztīrīšanu no latviešiem? Patreizējās sistemas “pakāpeniska pārveidošana” ir tikpat gudra, cik “gudra” būtu reanimācijas brigāde, kas sirds tiešās stimulācijas vietā pacientam ar apstājušos sirdsdarbību uzlīmētu plāksteri un solītos pienākt pēc nedēļas.

    Piekrītu J.K. par 90%. Nepiekrītu par stratēģisko sabiedroto izvēli. Krievija ir bijusi un būs tāds pats Latviešu tautas un valsts ienaidnieks kā svensonu bankas un eirooligarhi no Bruxelles. Mēs varam un mums vajag atrast konsensusu ar vietējiem krieviem, taču tas var notikt tikai uz latviešu primāta (latviešu ilgspējas attīstībai vitāli svarīgo vērtību politiska nodrošinājuma) pamata. Pretējā gadījumā Rīga un citas kolonistu apsēstās vietas ātrāk vai vēlāk pārtaps (tas gan visdrīzāk notiks arī pie patreizējās lietu kārtības un redzamajām tendencēm) par Slāvlatviju, Latvijai saglabājoties šur tur laukos.

    Nepiekrītu A.B. par komunismu. Komunisms kā vispārējās laimes zeme ir iedomas un Mordehaja Marksa programma varas sagrābšanai. Reāli komunisms nozīmē totalitāru diktatūru un verdzību. Rīcības motivācija komunismā ir vergu motivācija iegūt labāko kumosu un izdevīgāko stāvokli cietumā. Bez privātīpašuma cilvēku sabiedrība, kas izaugusi no pirmatnējās ģints iekārtas bez iegrimšanas destruktīvās formās pastāvēt nevar. Neviens un nekad to vēl nav pierādījis.

    Ideālam tuvs, taču ar saviem trūkumiem ir sociāli un nacionāli atbildīgs kapitālisms, kam neļauj nedz sagrābt varu (izveidot politmafiju), nedz globalizēties.

  • Piemeerotaakaas veids kaa tureet cilveekus tumsoniibaa ir caur shaadiem diviem veidiem – demokraatiju (mums zinaamo) vai diktatorismu.
    1. Totalitaaraa sisteemaa cilveeki caur baileem tiek tureeti tumsoniibaa
    2. Demkraatijaa tie tiek tureeti tumsoniibaa caur personiigajaam intereseem, tieksmes peec varas, naudas, slavas, ietekmes. Savtiigums un ekonomiskaas intereses sabradaa cilveeka celju uz kaut nelielu sapraatiigumu.

  • Piekrītu Jānim Kučinskim. Mūsu partiju sistēma patiešām ir koruptīva. Mūsu partijas ir mazskaitlīgas, tās ir kabatas partijas. Katrs naudīgais cenšas organizēt savu partiju. Mūsu partijas naudīgajiem ir tādas kā biznesa plāni. Viņi tās dibina tādēļ, ka ar tām var pelnīt. Diemžēl šis pelnīšanas veids ir saistīts ar nelikumībām, valsts pakļaušanu partijas patronu interesēm. Piemēram, Šķēle, tiekot pie varas tūdaļ atcēla muitu, un sāka pelnīt ar importu. Muita bija šķērslis viņa biznesam. Šķēle panāca muitas atcelšanu. Rezultātā tika sagrauta Latvijas lauksaimniecība. Kā izveidot valstisku partiju sistēmu? ASV savā laikā izšķīrās par mākslīgi uzspiestu divpartiju sistēmu, un laikam nepārrēķinājās. Pie mazas vēlētāju aktivitātes tā attaisnojas. Latvijā ar divpartiju sistēmu varētu nošaut divus zaķus. Pirmkārt, panākt lielāku sabiedrības aktivitāti, otrkārt, ar to tiktu izslēgta nacionālā skaldīšanās.

  • Man liekas, ka cilvēkam principā nepatīk saņemt komandas no augšas.
    Bet atrodoties barā, cilvēka dabā ir nobīdīt atbildību uz kāda cita pleciem, nevis to uzņemties, jo tas arī mēdz būt pieradumu diktēts un meklēt ērtāko = vienkāršāko ceļu.
    Ja mēs izejam no jēdziena POLITIKA, kā definīcijas: kopīgu jautājumu risināšana. Tad kādu variantu vajadzētu, lai strukturētu lielas cilvēku kopas, kopīgi risināmos jautājumus?
    (Domājot par jaunu variantu, jāatceras, ka tas strādās ar tādiem cilvēkiem, kādi reāli pārstāvēti sabiedrībā: daļēji slinki, daļēji neizglītoti, daļēji strādīgi un individuālisti, daļēji bara būtnes un līdzskrējēji.)

  • Decentralizācija lielos jautājumos un centralizācija nenozīmīgos jautājumos – piemēram tehnoloģiskajā 100% cilvēku piedalīšanās lēmumu pieņemšanā realizācijā.
    ———————
    Jo centralizētāk, jo vairāk civlēkam atņemta iespēja lemt par sevi.
    ———————
    Ja visi lēmumi ir decntralizēti, bet ir centralizēta datu bāze ar informāciju par pilnīgi visu, kas pieejama pilnīgi visiem, kuru visi visu laiku papildina, tad visa pasaule jau izskatītos pilnīgi savādāka.
    ——————–
    Tieši šī iemesla dēļ internets ASV ir pasludināts par ienaidnieku nummur viens.
    =====================
    Kas tieši ir neskaidrs?
    – cilvēki ir slinki, jo viņi dara darbus, kurus viņi ienīst, jo par tiem pabi maksā, var saņemt kukuļus un tā tālāk
    – izlgītība ir PAŠĀ FAKING CENTRĀ visam. Ja nav izglītība, kas māca sadarboties, dalīties, pievērst uzmanību kopsakarībām, uztvert pasauli, kā vienu veselu – tad pārējā rīcība ir salīzināma ar mēģinājumu ar elpojot pūst uz priekšu 20 metrīgu jahtu.
    – Šobrī skolās māca konkurēt par labākajām atzīmēm, iezubrīt, iegūt sadalītu priekšstatu par pasauli caur savstarpēji nesaistītu priekšmetu apguvi. Māca arī tikai teoriju – kā zināms mācīšanās cikls katram cilvēkam sastāv no 4 fāzēm – teorijas, eksperimenta, prakses un atskatīšanās uz “sastrādāto”. Latvijā ir tikai teorija un nedaudz eksperiments.
    ========================
    Cilvēks no bērnības atstāts viens pats mežā kļūšt par dzīvnieku. Tas ir visiem zināms.
    ———————-
    Kādēļ to saku? Cilvēkam paralēli sapratnei par anatomiju, ģeoloģiju, matemātiku… ir jāapgūst arī sociloģija un psiholoģija no agras bērnības, kas paskaidro, ko nozīmē būt individuālistam, kolektīvistam, kas ir bailes, kas ir doma, kas zināšanas, kā tas viss kopā veido savstarpējas mijiedarbības.

  • Sveiki!
    “Vārdu “komunims” varat nepieminēt, jo tas vienkārši nozīmē “kopīgs”. Marksa rakstītais tika izkropļots, lai kalpotu politiskajai elitei. Tev ir iestāstīts, ka komunisms ir slikti.” -a Tev ir iestatits ka komonisms ir labs,neuzvedies ka Dievs,un Tu nezin kas šīm personam ir vai nav iestatīts.
    Ok,tad kopīgs nozime ka es jebkur laika var iet tav māj,tav mašin tav sieviet paņemt un rīkoties ka vēlos……Ja Tev tā patik komonisms brauc un dzīvo,komonism valstīs. Citiem ir mugurkauls un nevaig vien galējībs nepiepildām utopijas ideoloģija.
    Jūs ļaunum ir tieš tie dzinēj spēk daļēj ,kas attīst cilvēcs sug;)
    TF adminiem,ja drikst vaicat kur raksts pazuda par atejistiem “vs” ticīgajiem?

  • Tēma “darvinisti vs kreacionisti” jau vienreiz tika apskatīta un tā izvērtās par neauglīgu diskusiju. Tēma ne tikai nav aktuāla, bet arī no šādām – pat personīgu apvainojumu pilnām diskusijām – nav nekādu ieguvumu… Atvainojamies par kļūmi!

  • Es paskaidroju vēlreiz domu – ne viss ir tā, kā tev šķiet. Terminoloģijai, kas ir simbloli, ir variākas nozīmes ne tikai laikā, bet arī telpā. Senajā Griķijā simbolam (piemēram, vārdam demokrātija) bija cita nozīme nekā tagad.
    ==================================
    Naviclan2, labāk uzvedies kā dievs, jo tu tas esi.
    ———————————-
    Kopīgs nozīmē, ka ir atbildība par kopējo labumu ir pakārtota personīgajam labumam. Kas, protmas, ir loģiski, jo sadarbojotiesvar sasniegt daudz vairāk nekā konkurējot.
    ———————————-
    Komunisma valstu nav, jo visur ir, piemēram, nauda un elite, kas valda pār citiem.
    ——————
    Ja tu neko saprātīgu nevari pateikt, tad nafig rakstīt vispār. Pirms raksti komentāru atpakaļ uzzini, kas ir
    – utopija
    – demokrātija
    – komunisms
    – ideoloģija
    ———————-
    Nav ļauns un labs. Indiāņi upurēja cilvēkus dieviem – tas viņiem bija labi. Tu ar savu atbalstu sistēmai naudas veidā caur nodokļiem un pret to neprotestējot, masveidā nogalini cilvēkus katru dienu tuvajos austrumos – tev tas ir labi.

  • Sveiki!
    Mēs visi esam Dievi,YHWh,Allahi utt….
    “Korupcija likta mūsu politiskās sistēmas pamatos’”
    “Korupcija likta mūsu civilizācijas sistēmas pamatos’,
    Uz šo brīd es vairak nostājos Zionistu pusē!

    Es ar nesak,nerakst es meiģin kaut cik saprātīg rīkoties.
    Vārdus katrs saprot ka viņam uz to brid izdevīg;)

    Ja nevar uzvarēt korupcij tad japievienojs un no iekšiens jāmain,lai plašāks loks gūt labum,ja protams Tev nesalauzīs.

    Visu ko uzrakstiju ir tikai manas domas,ka varētu būt.

  • Kam bija adresēts pēdējais komentārs?
    -
    Ļoti interesē dzirdēt domas par to, kādā veidā varētu celt dzīves kvalitāti, pieņemot esošo situāciju, strādājot ar tādu sabiedrību, kāda tā ir te un tagad (nebīdot iepriekš nevienu un neko uz iedomāto ‘pareizo’ virzienu).
    Jo tas, kas iedos mums jaunu definīciju par to, kā uztvert dzīvi, ir tāds pats, kā tu un es, kas vienīgi var atbildēt un pārredzēt savu dzīvi no sākuma līdz beigām.

  • Sveiki!
    Daiga,komenta ir nepilnīg uzrakstīts kam!
    Jāmain sistem ,lai visus mainītu,jāmains pašam,lai pēc tam cit mainītos…….
    Kāpēc vispa kauks jāmain,gal iznākums jebkura gadijumā būs tads pats,vai tomēr nē!? Pēc nāvs vel kauks ir!?
    Mainīt lai tikai būtu savādāk,cit augšā cit leja……
    Mainīt lai būt labak,ja kādam paliek labak,ta kādam paliek sliktāk,atkal dillema…… resursu ir tik cik viņ ir pagaidam,kame nevaram kolonizēt cits planēts!
    Visas grupas,ideoloģijas,filozofijas,reliģijas,tautas cīnas gal galā dēļ varas,un kas ar ir progresa pamatā sava ziņā.
    Lai būt labāks pa citiem man japilnveidojs gan fiziskt un garīg,gan jauzlabo liets un vide ap mani,konkurence-nemaz tik ļaun ta nav- rekā;)

    Tikai mans domas,ko kā muļķs izklāstij,ar liel devu kā vēlētos lau būtu,ja nebūtu!

  • “kādā veidā varētu celt dzīves kvalitāti, pieņemot esošo situāciju,”
    ============
    Tas ir diezgan neatbildams jautājums, jo vairākus tūkstošus gadu un it īpaši pēdējos 250 gadus ir ļoti intensīvi strādāts un plānots, lai novestu civilizāciju un cilvēku līz tam kā ir. Pirms doties tālāk un mesties iekšā kaut kādos risinājumos ir jāapstājas katram un jāatskatās pagātnē.
    ———
    Ja tev radīsies priekšstats par to, kur aitu bars tiek vests, tad tu vismaz zināsi, ko nevajag darīt. Tas jau būs daudz, jo uzreiz radīsies jautājumi – kā to aizstāt, kā risiniāt. Lūk arī atbilde tavam jautājumam.
    ———-
    Ja nesaprati, tad, lūk, piemērs. Es saroptu, ka lietot gāzi un maksāt par to man liek, jo tas ir izdevīgi gāzes īpašniekiem – gāze nav vienīgais risinājums siltumam un elektrībai. Es to sarptu. Ko darīt tālāk? Kā aizvietot atkarību no gāzes, kas ir elektrība un siltums? Es varu sālk domāt risinājumus dažādus, kurus pēc tam izvērtēšu un ieviesīšu savā dzīvē un informēšu citus par sastrādātajiem nedarbiem. Iespējams labāko risinājumu pulkā būs
    – ļoti siltumizturīgs miteklis
    – pietrūkstošais siltums tiek ģenerēts no vietējiem enerģijas avotiem – malka, saules siltums vai zemes siltums
    – elektrības patēriņš tiek samazināts līdz absolūtam minimumam, pitam saglabājot iepriekšējo dzīves standartu.
    – tiek uzstādīts vēja generātors iespējams kombinācijā ar saules paneli.
    ——–
    Kad ir zināms risinājums, tad pie tā tiek strādāts, lai to ieviestu.
    =========================
    Šeit izklāstīto domāšanas procesu jāpielieto visām dzīves jomām, kurās tavā un manā vietā tiek domāts un tiek uzspiesti risinājumi.
    – Izglītībā
    – Mājsaimniecībā
    – Transportā
    – Pārtikas sagādāšanā
    un tā tālāk un tā….

  • Paldies par atbildi!

  • atkal varu visam piekrist, izņemot tik krasai NATO nosodīšanai. Nav jau tā, ka visa pasaule tik slikta, bet “mēs tik tie labie”. šeit tomēr bija jāizvēlas kaut vai mazākais no ļaunumiem. Otra alternatīva bija uzreiz atgriezties Krievijas armijas “paspārnē”, jo naivi būtu cerēt, ka Krievija nemēģinātu “novērst Latvijā valdošo genocīdu pret Krievijas pilsoņiem” līdzīgi, kā tas notika bez īsta NATO atbalsta atstātajā Gruzijā.

  • Juri, bet piekritīsi, ka kopš Latvijas iestāšanās, NATO ir paspējis veikt tik daudz savdabīgu ‘miera misiju’, ka nu nekādi šodienas naTo nevaram saukt par to pašu, kas bijis sākotnēji. Vai nepiekrīti, ka tieši, pateicoties ASV kūrētajām visa veida ‘operācijām’ (gan militārajām, gan monetārajām, nemaz nerunājot tām, par kuru patiesajiem organizatoriem lielākajai sabiedrības daļai nav ne jausmas), dzīve šajā pasaulē kļūst nevis drošāka un mierīgāka, bet tieši otrādi?

  • Piekrītu, ka nav balts un melns – ideālā variantā visas pasaules valstis būtu NATO – tad NATO nebūtu ar ko karot – vai no kā sargāt – ja nu vienīgi no citplanētiešiem, kuriem būtu resursi, kas būtu jāatņem.

  • lasiiju un smaidiiju,sastingu..un paarlasiiju un centos sev iekniebt lai saprastu ka reaali ir cilveeks kas domaa taapat kaa es un pie tam veel maak visu smuki formuleet un aprakstiit. Un jo iipashi par politisko reformu….atbalstu pa 200%. Kaa saldais eediens bija nobeigums, veel jo vairaak taapec ka pats prieksh sevis un dazjiem tuvakajiem draugiem un koleegjiem shaadu domu biju staastiijis jau paaris gadus atpakalj. Uz mani gan raudziijaas, ja ne gluzji kaa spitaaliigo, bet kaa viduslaiku zemnieks uz astronomu:

    Gan deputātu, gan prezidenta un ministru atalgojums matemātiski jāsaista ar viņu darbības rezultātiem. Jāievieš koeficents, pēc kura aprēķina deputātu un amatpersonu algas, izejot no tautas vispārējās labklājības līmeņa, proti, minimālās algas visā valstī. Tas politiķiem būs labs stimuls censties.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.