Pilsoniskās sabiedrības veidošanās, iedzīvotāju teritoriālās kopienas un sabiedriskā pašpārvalde novadu reformas kontekstā

„Atbilstoši Eiropas “veco” demokrātiju tradīcijām un jaunākajām, mūsdienīgām sabiedrības organizācijas formām, novadu reformas modelis Latvijā būtu veidojams ar mērķi aktivizēt sabiedrību, tās trešo sektoru – līdzdalībai un līdzatbildībai valsts pārvaldē lokālajā (pilsētas – ielu, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un mikrorajonu, laukos – pagastu, ciemu, apdzīvoto vietu un tml.) līmenī..”

* * *

Piedāvājam fragmentu no Ventspils augstākās izglītības atbalsta biedrības (VAIAB) (agrāk – fonds) 2003.gada informatīvā biļetena. Autori atzīst, ka „par šiem 5-6 gadiem šis un tas no minētā dokumenta ir novecojis, jo ir izgājis praktisku pārbaudi darbībā dažās Eiropas valstīs, un secinājumi no angļu un igauņu “Compact” sistēmas izmantošanas dažkārt varētu būt jau būtiski atšķirīgi un prasās pēc pārstrādes.” Lai nu kā, raugoties no mūsdienu pozīcijām un ar skatu nākotnē, var droši paredzēt, ka bez iedzīvotāju arvien aktīvākas pašorgnizēšanās, tai skaitā pēc teritoriālā principa, neiztiksim. Šis temats noteikti ir turpmākas izpētes vērts.

* * *

„Pilsoniskās sabiedrības attīstība un sabiedriskā, pilsoniskā iniciatīva ir svarīgi faktori daudzu negatīvu parādību novēršanā mūsdienu Latvijas sabiedrībā.

Pilsoniskās sabiedrības veidošanos un sabiedrisko, pilsonisko iniciatīvu Latvijā varētu veicināt jaunu sabiedrības organizācijas formu ieviešana, kas balstītos uz valsts iedzīvotāju lielākās daļas – nevalstiskā jeb trešā sektora – un publiskās varas (valsts un pašvaldību) sektora institūciju ieinteresētību un sadarbību kopīgu problēmu risināšanā.

Lai aktivizētu pilsoniskās sabiedrības attīstību, valstij un vietējām pašvaldībām būtu lielāka vērība jāpievērš Eiropas demokrātisko valstu parauga iedzīvotāju teritoriālo kopienu atjaunošanai un iedzīvotāju teritoriālās sabiedriskās pašpārvaldes, kā vietējo pašvaldību alternatīvas sastāvdaļas un papildinājuma, attīstībai Latvijas pilsētās un reģionos.

Eiropas demokrātisko valstu sabiedrības struktūru var attēlot ar modeli, kurš sastāv no publiskās varas (valsts un pašvaldību) sektora, privātā sektora un nevalstiskā vai trešā sektora, kā arī saiknēm starp šiem sektoriem. Eiropā un citur pasaulē eksistē dažādas demokrātiskas sabiedrības organizācijas formas. Biļetenā iekļautajā informācijā pārsvarā izmantota Lielbritānijas sistēma, kas gadsimtu mijā tiek adaptēta arī Igaunijā un vairākās citās valstīs, kā arī piemēri no Krievijas Federācijas..

“Ar trešo sektoru, sauktu arī par nevalstisko sektoru, apzīmē pilsoniskās sabiedrības organizāciju kopumu (sabiedriskās organizācijas, grupas, kustības u.c.), kuras aktīvi piedalās sabiedriskās aktivitātēs, kas nenes peļņu, bet ir nozīmīgas sabiedrības attīstībai. Trešais sektors darbojas līdzās diviem pirmajiem – valsts un privātajam sektoriem”.

Latvija un citas Eiropas „jaunās” demokrātiskās valstis atrodas pārejas procesā, bet pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskais, trešais sektors, kā sabiedrības demokrātiskās organizācijas formas, vēl ir tikai tapšanas stadijā. Arī saiknes starp Latvijas sabiedrības sektoriem ir vāji attīstītas. Šādu situāciju dēvē par “plaisu starp varu un sabiedrību”.

“Plaisa starp varu un sabiedrību” eksistē arī Eiropas “vecajās” demokrātijās. Situācijas saasināšanās 20.g.s. nogalē (t.sk. sakarā ar etniskajām minoritātēm, viesstrādnieku, bēgļu un patvēruma meklētāju plūsmu no trešās pasaules valstīm un tml.) rosināja tur meklēt jaunas sabiedrības organizācijas formas, attīstot sadarbības saiknes starp sabiedrības sektoriem. Viens no problēmas risinājumiem ir kopš 1998.gada Anglijā ieviešanas un pilnveidošanas procesā esošā sistēma The Compact.

Mūsdienīgas publiskās varas un sabiedrības sadarbības un partnerattiecību sistēmas The Compact pamats ir pilsoniskās sabiedrības lokālais, visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem vistuvākais un vissvarīgākais – teritoriālās kopienas līmenis viņu pastāvīgajās dzīves vietās. Tas ir arī pamats demokrātiski veidotai iedzīvotāju teritoriālajai sabiedriskajai pašpārvaldei, kas risina lokālā līmenī sociālās, ekoloģiskās, etniskās u.c. problēmas ar savu iniciatīvu, atbildību, spēkiem un līdzekļiem. Tieši teritoriālās sabiedriskās pašpārvaldes institūcijās būtu iespējams apvienot vienotai darbībai kopīgu problēmu risināšanā daudzveidīgās un daudzskaitlīgās sabiedrības nevalstiskā, trešā sektora organizācijas.

The Compact modelis ir guvis atzinību arī vairākās citās Eiropas valstīs. Piemēram, Igaunijā, kur izstrādāta un pērn akceptēta Parlamentā – Riikikogu – “Igaunijas pilsoniskās sabiedrības attīstības koncepcija”.

Sabiedrības trešais sektors Eiropā risina diezgan līdzīgas Latvijai etniskās un sociālās integrācijas problēmas. Tādēļ tās var kalpot kā piemērs un paraugs adaptācijai arī Latvijā, veicināt pilsoniskās sabiedrības izveidošanos, sekmēt mūsu sabiedrības etnisko un sociālo integrāciju un integrāciju Eiropas Savienībā.

Iedzīvotāju dzīves vietās – lokālās teritoriālās kopienās – demokrātiski apvienotais sabiedrības trešais sektors ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstu sociāli atbildīgās sabiedrības pamatstruktūrām. Tāpēc ir īpaši svarīgi ES pirmsreferenduma kampaņā piedāvāt Latvijas sabiedrībai informāciju par trešo sektoru Eiropā un tā demokrātisko attīstību mūsdienās, kā arī par Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzes adaptācijas iespējām Latvijā tradicionālo un jauno sabiedrības organizācijas formu attīstībā.”


VAIAB 2003.g. jūnija informatīvais biļetens (.pdf datne).


  • Kad jaunveidosies Latviska Latvija, tad nekādas reformas nebūs vajadzīgas, jo jauna vara būs tā, kas dos brīvību, un saliedēs varu, ar tautu.

  • Piedodiet, bet kārtējais eirokrātu un mūsu bijušās padomju nomenklatūras atlieku kopmurgojuma projekts, lai mēģinātu kontrolēt jau tautā notiekošus procesus. Scenārijs identisks, kā savu laik čeka iefiltrējās Pilsoņu kongresā un LTF. Jo tās bija organizācijas, kuru darbību vairs tobrīd ar varu nevarēja apturēt un tad čekisti ielika savus Trojas zirdziņus, kuri veiksmīgi atbīdīja malā godīgos cilvēkus un pārņēma varu pār procesu. Ko nevar novākt, to vajag pakļaut un kontrolēt.
    Tagad ir līdzīga situācija – elite saprot, ka tautā veidojas sava neatkarīga kustība, tauta sāk mobilizēties izdzīvošanas režīmā, tautā sāk parādīties protesta asniņi, tauta sāk savstarpēji sadarboties, pretēji iestāstītajam, ka visi ir savstarpēji nežēlīgi konkurenti. Kā lai šos procesus vada sev vēlamā virzienā un kontekstā? Tikai uzņemoties virsvadību, liekot cilvēkiem noticēt, ka reku-šeku ir glābēji, kuri iznesīs visus saulītē. Lai piedod šīs organizācijas izveidotāji un vadītāji, kuri visticamāk šo ideju realizē ar tīru sirdi un pat nenojauš par Režisora plāniem.
    Tautai ir bīstama jebkāda juridiska vai struktūrveida organizācija. Tauta pati spēj atrast sev piemērotāko izdzīvošanas veidu un tai nav vajadzīgi “poļitruki”.
    Viens lielisks piemērs bija Zatlera stratēģiskās analīzes komisija(nosaukums vien jau daudz ko pasaka http://www.tautasforums.lv/?p=985), kura ar lielu pompu rīkoja pasākumus visā Latvijā. Kur rezultāti, kur turpinājums, kur kaut kādas vērā ņemamas un visai sabiedrībai pieejamas atskaites, izņemot šur un tur netā nopublicētus neskaidrus savārstījumus? Kam tas viss bija vajadzīgs? Es jau toreiz minēju, ka nav vērts iet uz tādiem pasākumiem, bet gan ir jāveido sava iniciatīva bez organizācijām, partijām, struktūrām, jo tās visas ir sistēmas skrūvītes ar kurām ir viegli spēlēties. Tās ir spēlītes ar mums.
    Nenāks mums nedz mesija, nedz lielie onkuļi, kas glābs mūs no posta. Viss ir tikai mūsu pašu rokās. Kas to saprot, tas rīkojas, kurš nē – tas žēlojas un gaida “glābēju” no malas.

  • Ir tieši tā, kā tu saki. Mēs ejam cauri scenārijam, kas Latvijai ir uzrkastīs vismaz 10-20 un vispārīgos vilcienos pat 50 gadiem uz priekšu.
    ————
    Latvijas ģeopolitiskais novietojums nosaka, ka nākamo 5 gadu laikā Latvija tiks pilnībā integrēta ES. Latvijas politiķi jau šobrīd pilda norādījumu izpildītāju funkciju (skties PDF failu, iepriekšējos komentāros ar Repšes un Dombrovska parakstiem par Latvijas nākotni).
    ——–
    Nespēja vienoties ir tikai teātris un vietējo oligarhu nāves agonija.
    ———–
    Latvijas nākotnes plāns.
    1. Latvijas laukus atbrīvot no iedzīvotājiem. Laukos ir jābūt Skandināvu (un dažu vietējo) lielfermām un lielmežsaimniecībām, kurās strādā daži vietējie.
    2. Produktīva ekonomiskā aktivitāte ir tikai ostas pilsētās.
    3. Kredīņēmējiem, kas ir vāji, ļaus nonākt banku nežēlastībā. Tie, kas ir stiprāki un draugos ar valdību, tiks vēlāk izglābti ar vlasts naudas palīdzību.
    4. Visās pilsētās iedzīvotāju daudzums strauji kritīsies – ekonomiskie migranti dodas un dosies uz Rietumiem.
    5. Rīgas uzdevums būs nodrošināt ostu darbību, tūrismu un nelielu birokrātiju.
    6. Ekonomikas augšupeja nav plānota, toties ir plānots esošo iedzīvotāju dzīves līmeņa un pirktspējas strujš kritums. Tas nostiprināsies pēc EIRO ieviešanas.
    7. Latvijas ciemi kļūs pavisam tukši. Būs graustu rajoni, līdzīgi kā armijas ciematos pēc Krievu armijas izvākšanās.
    8. Gan finansu kapitāla gan ekonomiskās aktivitāttes piederēs (jau tagad pieder) ārzemju uzņēmumiem, jo Latvijas iedzīvotājiem nav un nebūs pieeja lieliem naudas līdzekļiem.
    ———–
    9. Visbeidzot, milzīgais nodokļu slogs un samzinātais policistu un citu uzraugošo institūciju darbinieku apjoms pārpalikušo ekonomikas daļu iedzīs pagrīdē – līdzīgi kā 90-ajos gados.
    =========================
    Protmas, viss būs savādāk, ja es IMF tanka priekšā būšu tik pat drosmīgs, kā šis puika:)
    http://www.youtube.com/watch?v=u7Mf9j8co70

  • Jā, tas ir sliktais scenārijs un tu to pareizi noraksturojis, bet es domāju, ka mēs varam savādāk:

    MANA VALSTS

    Patreizējā struktūra – valsts – nav mana. Jā, es tai piederu, esmu iespēju robežās likumpaklausīgs, maksāju nodokļus, bet tā nav pelnījusi manu cieņu un mīlestību. Valsts nemīl mani, un nenes sevī dzīvību, tā ir bezdzīva, auksta struktūra, kurai pieskaroties, pārņem šermuļi. Labāk ir mazāk pieskarties.
    Taču ir kāda cita valsts, tā ir manā sirdī. Manā realitātē tā ir zeme, ozols, akmens, vējš, lietus, smaidīgi cilvēki. Mana valsts – tas ir dziļš simbols, es pat teiktu – svēts simbols, kurā ir daudzslāņaina jēga. Dažos vārdos to varētu raksturot kā mīlošu maigu māti, kura rūpējas par ģimenes pavardu un mīlošs, stiprs, drosmīgs un taisnīgs tēvs. Abi saplūstot kopā, veido ainu par kārtīgu pagalmu ar čakliem, laimīgiem cilvēkiem, mieru un mīlestību. Kā jau teicu, tā ir simboliskā jēga un dvēseliskais satvars apziņai par sajūtām, lai es varētu teikt – MANA VALSTS.
    Viens ir skaidrs – simbolisms un vīzija ir sākums, lai dvēsele palīdzētu prātam noskaņoties un pieņemt tajos ietverto jēgu un prāts spētu to visu ietērpt attiecīgās konstrukcijās. Principā, tas bija jāizdara jau pirmajos brīvvalsts gados – kopā ar tautu jādefinē valsts kā simbols, jāizveido vīzija un mērķi uz kurieni ejam, tad rūpīgi jāveido pati valsts atbilstoši šiem nolēmumiem. Pašreiz ir skaidrs, ka tautai un varas elitei ir ļoti atšķirīga izpratne par jēdzienu „valsts”, par tā jēgu un esamību katra sirdīs.
    Esmu runājis ar daudziem cilvēkiem par to, kā viņi izprot jēdzienu „valsts” un ko viņi no valsts gaida, un ko ir gatavi dot valstij. Lielākais vairums atzīst, ka nav sirdī lojāli patreizējai valstij, bet pakļaujas tās priekšstāvju izpratnei par valsti. Tai pat laikā mani sarunbiedri atklāj savu vīziju par valsti kādu tie vēlētos. Pārsvarā cilvēkus nomāc neizpratne – kā tas var būt, ka vesels, strādīgs cilvēks, godīgi darot savu darbu, nevar nodrošināt savai ģimenei komfortablus apstākļus. Kā tas nākas, ka katru mēnesi ir jāknapinās, lai izvilku līdz nākamajai algai? Kā var būt, ka izdevīgāk ir nodokļus nemaksāt, lai gan valstij būtu jābūt sistēmai, kura veicina labprātīgu nodokļu maksāšanu? Kāds iemesls bija rūpniecības un lauksaimniecības sagraušanai? Cilvēki jautā – kāpēc deputāti un ministri kļūst negodīgi un domā tikai par savu un savu sponsoru biznesu? Viņi jautām – kādēļ cilvēki nonākot valsts struktūrās sāk acīmredzami pazaudēt cilvēciskus vaibstus?
    Man radās iespaids, ka jebkurš no maniem sarunbiedriem ir vairāk patiesi, līdz sirds dziļumiem norūpējies par valstī notiekošo, nekā vidusmēra valsts ierēdnis. Šķiet, ka iedzīvotāji vairāk izprot notiekošo un redz ko var darīt lietas labā vairāk nekā mūsu priekšstāvji.
    Tādēļ sēž manī iekšā jautājums – kāpēc valsts ir tāda kāda tā ir un kāpēc tā nav tāda, kādu mēs to vēlamies redzēt?
    Aizdomājos līdz tam, kas tad būvē valsti. Valsts pati par sevi ir virtuāla konstrukcija, ko piepilda cilvēki. Valsts ir cilvēki. Cilvēki sākotnēji ir ģimenēs (par to plašāk manā rakstā „Ģimene”) un ģimenes veido nākamo struktūru tautu(nāciju). Pēc tam seko valsts. Tātad valsti veido cilvēki. Kādi nu mēs pašreiz esam, tādi esam. Tādi ir arī mūsu deputāti un valsts augstākie ierēdņi. Viņiem nemaz nav tik viegli(tas, protams, nav attaisnojums), jo viņi arī ir cilvēki ar saviem ideāliem, sapņiem, emocijām un sirdsapziņu. BET…uz viņiem gulstas lielāka atbildība un viņi acīmredzot ir bijuši mūsu vājākie pārstāvji, ja jau nav spējuši turēties pretī lielvalstu kārdinājumiem un ļāvušies ietekmēties līdz tautas nodevībai. Tie ir cilvēki no mūsu pašu vidus, iespējams kāds rads, draugs, paziņa, bijušais skolasbiedrs, kaimiņš. Tātad mēs esam tik pat vāji cik vāji ir mūsu „stiprākie” pārstāvji.
    Un nu atkal nonāku pie secinājuma, ka tam pamatā ir kopējas vīzijas, mērķa un simbolu neesamība. To nevar ietvert Brīvības piemineklī, valsts karogā un himnā, likumā, Saeimā un valsts robežās. Simboliem un vērtībām ir jābūt sirdī, sakņotiem dziļā mīlestībā, ko nevar sagraut nedz nauda, nedz bauda. Iepriekš nosauktajiem atribūtiem ir jābūt kā sirdvērtību ārējai izpausmei. Tikai tajā brīdī, kad mēs visi sevī atjaunosim tīru un baltu mīlestību, kad turēsim svētas savas pamatvērtības, izpratīsim savas valsts sākotnējo simbolisko jēgu, tikai tad mēs būsim gatavi savai valstij.
    Pēdējā laikā aizvien vairāk dzird pieminam Kārļa Ulmaņa vārdu. Ar šo cilvēku un viņa darbu ir saistīta dažādi interpretējama informāciju un pašreiz negribu pieskarties dažādajiem traktējumiem, bet atzīmēt kādu būtisku lietu. Ulmanis sešos gados latviešu tautā atjaunoja ticību tam, ka varam izveidot patiesi neatkarīgu un godīgu valsti. Ulmanis spēja iedot simbolu un iedvesmot. Paklausieties viņa radiorunas ierakstu 1934. gada 16. maijā(http://blogs.krustaskola.lv/2009/07/03/karla-uimana-radio-runa-1934-gada-16-maija/) Jā, runā nav nekā racionāli taustāma, bet tā ir pilna ar simbolismu un to, ko cilvēki juta sirdīs. Tā laika presē bija skaidrojumi par jauno kārtību, pirmajās nedēļās valdība strādāja 18 stundas diennaktī, tika informācija izplatīta un tā bija tā praktiskā daļa, bet viss sākās ar sirdssimbolu atzīšanu un noformulēšanu. Tālāk tikai seko praktiskās darbības.
    Negaidiet, nenāks mums šodien „Ulmaņpapus”, kurš ņems un atnesīs taisnību, mieru, pārticību un laimi. Negaidiet, jo nenāks mūsu valsts ātrāk, pirms tauta nebūs noticējusi tai un neturēs valsts simbolu svētu savā sirdī. Tikmēr arī nemainīsies mūsu varneši. Negaidiet labākus laikus, ja nebūsim gatavi sadarboties, palīdzēt savam brālim, kaimiņam, pagalmam, pagastam. Pārmaiņām jānotiek pašā tautā un katrā mūsu sirdī. Ir jāatmostas. Es ticu savai valstij un mīlu to kādu to jūtu savā sirdī un ticu, ka tā tāda arī būs, jo mēs visi to sāksim no šodienas veidot savās sirdīs un pārrunāt savās ģimenēs.

  • Vai tiešām vienīga atziņa priekš mums ir: ar mēslu dakšām pret bruņu vilcienu? Mums ir gudras galvas. Jāmeklē netradicionāli risinājumi mūsu gadījumam. Jādomā un jāvēlas iziet no situācijas kā uzvarētājiem. Viss sākas ar precīzi formulētu domu. Tas strādā. Es kādus gadus atpakaļ dzirdēju no viena krievu zinātnieka privātā sarunā (A. Akimovs) par to, kā krievi atrisināja amerikāņu plānus pacelt bruņošanās sacensību Kosmosā. Krieviem, kā vienmēr trūka naudas skriet pakaļ jeņķu tehnoloģijām, tāpēc viņi paziņoja, ka ir palaisti orbītās daži pavadoņi, paralēli zinātniskajai aparatūrai, pildīti ar sprāgstvielu un cietmetāla lodītēm. Ja amerikāņi turpinās spiest savu tehnoloģiju pārākuma virzienā, tad Ivans uzspērs gaisā savus pavadoņus un pa orbītām aizies tāds mazo “meteorītu” spiets, ka nekas nepaliks pāri no amerikāņu pārākuma un protams arī krievu muciņas tiktu sacaurumotas, taču pārākuma problēma atrisinājās. Krievi šādu risinājumu sauc: “против лома нет приема”. Cik atceros, tad zvaigžņu kara scenārijs Amerikā pēkšņi noplaka. Jāmeklē latviešu lauzni savu problēmu risināšanai.

  • Atbildes cilvēki nesaprot, jo skatās lokāli. Jāskatās ir globāli.
    1. Latvija ar konkurējošiem produktiem ES un pasaulei nav vajadzīga, ja vien no tās Liele Pasaules Zēni gūst labumu. Pasules Lielajiem Zēniem labāks un ātrāks labums bija visu lupatās sadauzīt nevis karot ar vietējo mafiju.
    2. – Autoritāru režīmu ir vēl vieglāk manipulēt nekā parlamentu.
    – visa cilvēce ir uzsēdināta caur reliģijām, tv un filmām uz “gaidīšanas” adatas. Visi gaida – glābējus, atnākšanas, pasaules galus, līderus, vadoņus.
    TU ESI VISS – tu esi līderis, vadonis, skolotājs, skolēns, māceklis un guru – tu esi viss (Krišnamurti).
    —————-
    Mīlestību nav iespējams atjaunot (atjaunot uz palikšanu), jo cilvēks ir kā jēla ola. Viens (parasti ārējs) drauds, un cilvēki pakļaujas bailēm, un lūdzas uz ceļiem saviem vadoņiem, lai tie atņem viņiem brīvību.
    =================
    Te par tautas forumā, šķiet, cilvēki atzinās, ka balsoja par iestāšanos ES bailēs no Krievijas:D
    =================
    Atceries, ka aktīva pašdarbība, kas traucē ieviest plānu, parasti noved pie vardarbībs, jo Mazie Cilvēki pat nenojauš kāds ir patiesais tehnoloģiju attīstības līmenis.
    —————–
    Es to saku zināšani, nevis baiļu iedzīšanai. Bīstamākie ieroči sen vairs nav lode.
    – pārtika ir ierocis
    – ūdens pilsētās ir potenciāls ierocis
    – cilvēku atrašanās pilsētās ir perfekts mērķis
    – cilvēku paļaušanās uz elektrotehniku padara to ļoti ievainojamu, ka elektriskās ierīces sabojā ar spēcīgu elektromagnētisko vilni
    – par HAARP, mikroviļņu šāviņiem, infraskaņas pultīm, kas rada cilvēku galvās balsis, skaņas… – tās ir diezgan vecas tehnoloģijas – vismaz 30-40 gadi.
    ——————–
    Kādas tehnoloģijas ir pieejamas šodien?
    ====================
    Pasīva pretošanās, kas nerada traucēkļus plāna realizēšanai, ir vienīgais iespējamais apskatāmais scenārijs.
    ——————–
    =====================
    Iet ielās un protestēt nozīme sekot trīsdesmitgades plānam – dokumentos ir rkastīts – sabiedrība nākamajos 30 gados tiks pieradināta pie vardarbības caur kariem, protestiem un to apspiešanu, vardarbīgām filmām un spēlēm…
    ——————–

  • Aizmirsu pateikt, ka cilvēki savas darbības, kas izriet no bailēm, attaisno ar retoriku par racionālu un saprātīgu rīcību. Cilvēks ir staigājoša komēdija, nevis saprātīga būtne:D

  • Aigar, var tev piekrist, bet līdz zināmai robežai un tā ir bailes no tā ka nekas nav darāms. Pilnīgi pareizi – nav vajadzīgas revolūcijas, lai Lielie Zēni spēlē savas spēlītes un lai tie, kas vēlas, spēlē līdzi. Taču ir visam pāri kāds lielāks spēks, kurš tomēr palīdzēs Zēniem saprast, ka labāk ir izdomāt citu spēlīti. Patiesībā īstie Zēni(no tiem kuru uzvārdus un sejas neviens uz pasaules nezina) jau to ir sen sapratuši, vismaz viena daļa un arī viņu starpā notiek spēcīga domu apmaiņa. Viņi domā, ka ir dievi, bet sāk saprast, ka tomēr tā nav. Bet man par to ir nospļauties – mani interesē kā es varu pabarot savu ģimeni un varbūt palīdzēt kādam kaimiņam grūtā brīdī. Lielie Zēni nepazīst vienkāršuma prieku un sirds mīlestību:)

  • Sveiki!
    “Cilvēks ir staigājoša komēdija, nevis saprātīga būtne:D”
    Lab sev noraksturoj,valsts ir tikai projekts!
    “Lielie Zēni nepazīst vienkāršuma prieku un sirds mīlestību:)”
    Ka Jūs to zinat,ja protams Jūs nēsat tas “Liellais Zēns(a mošk’ meitens ar tur ir?)”……

  • jā tā tas ir
    tikai izskatās jums visiem tas pie vienas vietas
    vismaz pēc jūsu darbībām un bla bla bla var tā spriest
    a žēl

  • droši vien tautas izglītošana ir viens no labiem efektīgiem darbiem. bet protams ka neko nevar iebarot ar karoti vardarbīgā veidā un lērumam cilvēku nekas neinteresē. bet izglītība, skolas, jaunā paaudze – ir taču atšķirība, vai viena stunda dienišķajā skolas nīkšanā tiek veltīta stresaini pildot kādu kārtējo pārbaudes darbu, vai noskatoties “Filma par lietām” kas tepat tautasforumā ir pieejama.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.