K.Vītoliņš: ‘Viena no Latvijas attīstības perspektīvām – vai ‘Ārzemju latviešu’ pienākums?’

Nesen pārlasīju Bruno Rubesa un Noras Ikstenas grāmatu „Brīnumainā kārtā”, kaut ko līdzīgu (no vēstures) iesaku palasīt visiem, kam šobrīd rodas pārdomas par Latviju krīzes laikā.

Stāsts šajā grāmatā ir par to, ka Rubesa kungam bija lemts pamest Latviju 1944. gadā, vēl skolas vecumā un „izlaist Padomju laikus”, tos pavadot pakāpeniskā savas personiskās karjeras veidošanā ārpus Latvijas un sabiedriskajā darbā. Atgriežoties Latvijā viņam bija iespējas kritizēt Godmaņa pirmās valdības kļūdas, PSRS laika RAF un citas lietas, varbūt īsti nezinot, cik toreiz grūta bija pati Latvijas pāreja no PSRS domāšanas un sistēmas uz kapitālismu. Bet ar zināšanas Rubesa kungs, par to, kā tam visam būtu pareizi jānotiek, bija ieguvis lieliskas. Un patiešām – visu cieņu – karjera Rubesa kungam tiešām bija galvu reibinoša un katram latvietim, kas atstāj mūsu valsti – novēlama!

Bet mums šodien Latvijā ir tāda ekonomiskā situācija, kāda ir un šādas situācijas rašanās iemesli ir ne jau tikai „Oligarhu nopelns” (kā to bieži dzird), bet arī „PSRS domāšanas un filozofijas” sekas, kuras vēl ilgi jutīsim. Kā piemēru „PSRS domāšanas” sekām es pieminēšu kaut vai to, ka bērni Latvijas skolās joprojām saskaras ar, to, ka uzsākot 1. klasi (ja neesi rajona bērns) ir problēmas iekļūt „labā skolā” vai bērnudārzā. Bet, piemēram, beidzot 9. klasi jau viennozīmīgi saskaramies ar faktu, ka bērni ar sliktākām atzīmēm „šādās skolās paliek”, savukārt bērni ar labām atzīmēm netiek tad, ja viņu vecāki „nesaprot sistēmu”. Tad, ja vecāki „neprotas”, par spīti normālām atzīmēm, darbi tiek vērtēti zemāk un šo vecāku bērni, tomēr šajā skolā nepaliek. Tādu stāstu Latvijā ir sakrājies ir daudz. Piemēram, par to, kā darbinieki apzog savu darba devēju, par veterināriem, par ugunsdzēsējiem, kas visi „pēc tam ir cienījami cilvēki”. Nereti kompāniju vadītāji „noved kompāniju līdz bankrotam”, lai paši vai kāds cits to „varētu pievākt” vai „uzkārt uz tās nodokļu parādus”. Vai zināt, cik reizes un cik šausmīgos apmēros biznesā ir apzagts kādreiz tik ietekmīgais Gerkena kungs? Ja nē – paprasiet viņam pašam. Bet privatizējamie objekti, uzņēmumi? Un kur tad vēl stāsts par pašvaldību darbiniekiem, kas laikam tomēr ir viskorumpētākās Latvijas varas struktūras un vēl un vēl…

Tomēr, nevar noliegt, ka kopumā šie cilvēki un viņu vecāki nav pēdējos gados „tikai visu izzaguši”. Patiesībā „šie PSRS domāšanas nesēji” kopā ar visiem tiem godīgajiem cilvēkiem, kas vienkārši darīja savu darbu gan PSRS laikos, gan tagad – visi kopā ir nosargājuši Latviju! Jā – kopā visi tie, kas te ir palikuši (un sevišķi es gribētu pieminēt, ka tas notika kopā ar krieviem, baltkrieviem un ebrejiem, kas te dzīvo vēl no 1920. gada), šie cilvēki ir nosargājuši Latviju, kā teritoriju, kur dzīvot mums – Latvijas pilsoņiem! Šī sargāšana sākās no brīža, kad simtiem latviešu aizbrauca no Latvijas vai pat vēl agrāk, no brīža, kad Kārlis Ulmanis „atdeva Latviju bez neviena šāviena” un gar mana vectēva tikko pabeigto māju Latvijā iebrauca Padomju tanki. Nosargāšana bija grūta, tā nolēma paaudzes izkropļotai izpratnei par to, kas ir labi, tās bija arī izsūtīšanas un nāve Sibīrijā un Kazahstānā. Tā bija pakļaušanās „blata” sistēmai, tā bija stāšanās „pionieros”, „komjaunatnē” un „komunistos”. Daudziem tie bija „darījumi ar dvēseli”, kādu piespieda strādāt KGB, citi nodzērās, bet – mēs kopā nosargājām!

Tagad mums ir dilemma – mazinoties valsts budžetam mēs redzam, ka uzņēmēji nemaksā nodokļus un cilvēkiem mazinās visi ienākumi un jautājums – vai „sargāt vēlreiz”? Patiesībā – mazinās gandrīz visu uzņēmumu apgrozījums, notiek cīņa ar parādniekiem, nemaksātājiem, bet visu jauno (ja to valdība draud aplikt ar paaugstinātiem nodokļiem vai radīt citus papildu izdevumus) uzņēmēji „pārnes uz citām valstīm”. Arī es, ja dabūšu kārtējo pasūtījumu Kazahstānā un Baltkrievijā, dibināšu kompānijas tur, jo spēles noteikumi nu jau pat tur paliek labāki. Tas viss samazina atalgojumu vidusšķirai, bet sabiedrības nabadzīgākā daļā pieaug cilvēku skaits, kuri darbu zaudē pavisam. Vairākas reizes es runāju ar dažādiem Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas cilvēkiem (ierēdņiem) un mans secinājums – nu nav viņiem no valdības dots precīzs un motivējošs uzstādījums – kā veidot vienotu vīziju valsts tālākajai attīstībai! Nav ne tikai vīzijas, nav pat īstu soļu, kuri tiktu sperti, lai iedrošinātu Latvijas iedzīvotājus un biznesu savu dzīvi turpmāk saistīt ar Latviju! Jāsaprot, ka paši viņi (ierēdņi) to nevar mainīt, es pat teiktu – nedrīkst to paši darīt. Ziniet – tagad darbu ministrijās ir viegli zaudēt un neviens ierēdnis šefam acīs „nebāzīsies”. Tātad – process turpināsies – tieši visu ienākumu samazinājuma virzienā. Gan valsts sektorā, gan privātajā visi gaida ko labu „nākam no valdības”, bet vēl nav un rīt – arī nebūs … ko darīt?

Pie šādiem apstākļiem ir skaidrs, ka visi, kas var nopelnīt dosies to darīt un jau to dara tur, kur vēl maksā – uz ārvalstīm. Arī bizness jau „pārceļ to, ko var pārcelt” un seko situācijas tālākajai attīstībai šeit, tikmēr visas aktivitātes samazinot.

Tad nu, man liekas, ka Latviju atkal vajadzēs nosargāt, tikai tagad vairs nav mūsu kārta. Vidējam exPSRS Latvijas iedzīvotājam nav uzkrājumu krīzes pārlaišanai, vai – vēl trakāk – ir kredīts. Pie šādiem apstākļiem palikt teritorijā, kur vēl ilgi nevarēs nopelnīt, nozīmētu neko neuzkrāt pensijai, neatdot kredītus un vergot bez medicīniskās aprūpes.

Izeja ir tāda, ka mēs griežamies pie „Ārzemju latviešiem”, kuriem vēl ir uzkrājumi, kuriem ir pensijas un kuru dzīve – arī tur – ārvalstīs pasliktinās. Hei, mēs sakām: „Mums tagad jāparūpējas par sevi, mēs braucam projām! Bet Jūs, cienītie kungi, Jūs tagad „Tēvzeme sauc”!”. Jums, kam Tēvzeme piešķīra dubulto pilsonību, bet kas to neizmantoja vairāk, kā tie angļu tūristi, kas te brauca ekskursijās bez vīzām. Jums, kam mēs esam sataisījuši ceļus, uzcēluši tukšus, bet ļoti elegantus un drošus ciematus ap Rīgu! Jūs, kas tagad to visu varat dabūt par pusvelti, tā ietaupot savas pensijas. Jūs, kas te vēl var dabūt nesabojātu, labu un salīdzinoši lētu medicīnas aprūpi, kurai šobrīd vienkārši vajag mazliet bagātākus klientus par tiem, kas dzīvo Latvijā! Jūs, mani dārgie tautieši, Tēvzeme sauc ar vēl nebijušām iespējām, kas ir mūsu visu (nesakiet, ka tikai Oligarhu) kopīgi nosargātas un kas tagad tiek nodotas Jums par pusvelti! Vai zināt, cik būs jāmaksā, lai apkopēja jums uzkoptu 100 kvadrātmetru ekskluzīvo dzīvokli vai divstāvu māju labā rajonā Latvijā? Turklāt māju, kuru jūs būsiet nopirkuši par 1200USD kvadrātmetrā vai izīrējuši par 300USD, plus komunālie? Es pateikšu – viena pilna mājas uzkopšana maksās ap 30USD, bet būs vēl lētāk! Latvijā šobrīd visi runā latviski, turklāt visi jaunieši ir iemācījušies angļu valodu un Latvija ir atzīta par ļoti piemērotu pensijas vecumam! Ja šis process iekustēsies – Latvijā radīsies būtisks vietējais patēriņš, kas tiks pabalstīts ar ārvalstu pensijām, dodot Latvijai vēl vienu iespēju. Bet Latvijas vidusslānis dosies apgūt efektīvākas strādāšanas iespējas ārvalstīs un būs atpakaļ, tiklīdz sasniegs pensijas vecumu, vai atdos kredītus, kas nu kuram šobrīd ir prioritāte! Gaidām, kungi – Tēvzeme sauc! Būsiet godāti un cienīti pilsoņi!


Kalvis Vītoliņš
, uzņēmējs, neatkarīgais konsultants;
pārpublicēts no www.delfi.lv


  • Gruuti lasiit un saprast shaadu tekstu:
    … neviens nemaksaa nevienam, ja nav nekaadu nepatikshanu. Nebijushais neko nevar neuzkraat un neatdot nesabojaatajam…
    ======
    Savaadaak ok – globalizaacija rullee savu ienjemto celju – Latvieshu uznjeemeeji ir spiesti iziet aarpus Latvijas, un straadaat taapat kaa citi – tirgoties ar visu pasauli nevis pa maajaam (Latviju). Latvija tad kljuus par sho veiksmiigo uznjeemeeju vecumdienu maajaam, ja tas notiks liidz 2030 gadam. Kas buus peec 2030. gada ir ljoti maz saprotams.

  • Tas pats, kas – nekas nav neiespeejams, taa vietaa, lai teiktu viss ir iespeejams. Meegjinaajums pateikt vienu un to pashu – izlasi pirmo un padomaa – nu jaa taisniiba. Izlasi otro – viss ir iespeejams – jau gluzji cits plashums:D

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.