Optimistiska krīzes traģēdija

Mūsu monetārās sistēmas darbības tiešais rezultāts – pastāvīgi pieaugošā alkatība un bailes no nabadzības. Saskaņā ar Ženēvas starptautiskās federācijas pētījumu tuvāko 30 gadu laikā 2% pasaules iedzīvotāju spēs saražot visu, kas ir nepieciešams atlikušajai cilvēces daļai. Ko darīt ar cilvēces atlikušajiem 98% , kā pārtraukt karot par deficītu?

Ādams Smits (Adam Smith), pieminot masveida alkatību un bailes par deficītu izveidoja mūsdienīgu ekonomisko zinātni, kuras būtība noved pie deficīta resursu sadales metodikas alkatības spiediena apstākļos. Nepieciešamība pēc liela bankas konta parādās vienīgi uzticības trūkuma rezultātā. Tas pirmais cilvēks, kurš uzkrāja lielu labumu masu nedrošībā par rītdienu bija spiests sargāt savas bagātības no citiem, kuri bija trūkumā un atkarībā. Bailes deficīta priekšā rada alkatību un tieksmi uzkrāt. Šīs īpašības rada to pašu draudošo deficītu. Daba ir mums sagatavojusi (ar ciešanu vai ar nepieciešamības apziņu) apvienošanos vienā vienotā sabiedrībā, komūnā – no latīņu vārdiem: cum- kopā un munus- dāvinājums, kas nozīmē „dalīties vienam ar otru”. Šāds stāvoklis balstās uz pārticību un dāsnumu – un ir pretējs šodienas alkatībai, skopumam un tieksmei uzkrāt.

(Bernards Lietērs (Berneard Lietaer) – Berklijas resursu stabilās attīstības centra profesors; Levenas starptautiskais finansu centrs, Beļģija)

Tulkots no: www.laitman.ru, 05.06.2009


Terminu „Globalizācija” un „Globālais ciemats” izcelsme

1. Immanuels Valleršteins (Immanuel Wallerstein), dz. 1930.g., amerikāņu sociologs:

„Kā atbilde uz feodālo krīzi 15-tā gadsimta beigās parādījās jauna ekonomiskā sistēma. Šī ekonomiskā sistēma aptvēra lielāko pasaules daļu caur sakariem, kuri paplašināja nacionālās un politiskās robežas.

Jaunā pasaules ekonomika atšķīrās no iepriekšējās imperiālās sistēmas ar to, ka tā nebija vienīgā politiskā apvienība. Impērijas bija atkarīgas no valdību sistēmas, kura pārvaldīja ekonomisko preču plūsmu no dažādiem apgabaliem uz centru ar komerciālo monopolu palīdzību, kurus atbalstīja militārie un spēku resursi (regulārā armija un birokrātiskā struktūra), ar to palīdzību monopoli saglabāja savu kontroli.

Mūsdienu kapitālisma tehniskie risinājumi palīdzēja mūsdienu vispasaules ekonomikai paplašināties ārpus impēriju politiskajām robežām. Jaunā kapitālistiskā pasaule balstījās uz starptautisko darba dalīšanu, kura regulēja attiecības starp dažādiem reģioniem, kā arī darba apstākļu veidiem katra reģiona ietvaros .

2. Čarlzs Rassels (Charles Taze Russell) 1897g. grāmatā „Armagedona kauja” (365-570 lpp) aprakstīja globalizācijas teorētiskās koncepcijas.

3. „Globālais ciemats” – termins, kuru minēja Maršals Mak Luhans (Marchals McLuhan) savās grāmatās „Gatenbergas galaktika”, „Tipogrāfiskā cilvēka radīšana”, „Masu informācijas sapratnes līdzekļi” (1964g.), kurās autors apraksta kā zemeslode samazinājās līdz ciematam ar elektronisko tehnoloģiju palīdzību un vienlaicīgu tūlītēju informācijas pārvietošanos no dažādiem pasaules nostūriem.

4. Vebstera vārdnīca (Webster Dictionary): Globalizācija – padarīt globālu, it īpaši iekarojot un izmantojot (1944 g.) [T.F. piezīme - pēdējā patiesumu pārbaudīt neizdevās].

Tulkots no: www.laitman.ru, 1.06.2009


Optimistiska krīzes traģēdija

  1. Līdzīgi tam, kā daba regulē vienas vai otras dzīvnieku sugas daudzumu, lai uzturētu kopīgo līdzsvaru, tāpat arī cilvēku skaitam pasaulē jāatbilst nepieciešamībai pēc tiem.
  2. Kur tad slēpjas iemesls tam, kāpēc tik strauji pieaug cilvēku skaits pēdējo simts gadu laikā, it īpaši XX gadsimtā? – Iedzīvotāju skaita pieaugums pēdējo simts gadu laikā saistīts ar kolektīvā egoisma pieaugumu. Sasniedzot savu individuālo pieaugumu katrā indivīdā, cilvēces vēstures gaitā, katra mūsu egoisms pēdējo simts gadu laikā savienojies ar visiem vienā vienotā egoistiskā sistēmā.
  3. Ja visas cilvēces nodrošināšanai un apkalpošanai ir nepieciešami tikai 2 % iedzīvotāju, tad kādēļ nepieciešami atlikušie 98%? – To parādīšanās attaisnojās tieši ar kolektīvā (globālā, integrālā) egoisma parādīšanos. Ja šie 98% pasaules iedzīvotāju neuzsāks kopīgā egoisma izlabošanu, daba tos nodos „utilizācijā” epidēmijās, ekoloģiskajās kataklizmās, bads, atomkari u.tml.
  4. Liekās iedzīvotāju daļas iznīcināšana pārņems gigantisku cilvēku masu, kuri ir nodarbināti naudas ieguves industrijā – jo tieši tā izrādās visegoistiskākā un vienlaicīgi nevienam nav nepieciešama, un tāpēc, saskaņā ar dabas likumu, tai ir jāizmirst.
  5. Kopīgo globālo egoismu ir iespējams izlabot tikai ar milzīgas cilvēku masas palīdzību, kurā katrs veic savu individuālo nelielo izlabošanu. Daba piespiedīs mūs izlaboties – ar apziņas iegūšanu vai caur ciešanām. Tāpēc ar cilvēces iesaistīšanu kopīgā egoisma izlabošanā, mēs novērsīsim nevajadzīgo 98% pasaules iedzīvotāju iznīcināšanu un nonāksim līdz harmonijai.
  6. Mūsdienu krīze ir pirmā „vienotā egoisma” krīze. Katra no krīzēm nobeigsies ar dabas mēģinājumu samazināt nevajadzīgo cilvēku skaitu. Mēģinājumi tos novērst ir pakļauti neveiksmei, jo mēs nespējam pretoties dabas likumiem. Izskaidrot nepieciešamību apvienoties un izlabot savstarpējās attiecības ir vienīgais glābiņš.

Tulkots no: www.laitman.ru, 4.06.2009


No krievu valodas tulkoja un iesūtīja M.Liepa
(skat.arī www.kabriga.lv)


  • Vēl jāpēta Laitmans un viņa uzskati. Uzmanību pievērš:
    “Daba ir mums sagatavojusi (ar ciešanu vai ar nepieciešamības apziņu) apvienošanos vienā vienotā sabiedrībā”. Viss jau būtu jauki, tikai jāizzina, kas ir viņa izpratne par “vienu vienotu sabiedrību”. Kādā ziņā vienotu? Iepazīšos ar citiem viņa izteikumiem, tad vārēs spriest ko vairāk…

  • Daudz kam var piekrist, bet, piemēram, ar to iedzīvotāju skaita samazināšanu arī jābūt piesardzīgiem ;)… Kā vairākkārt norādījis Aigars – ne jau iedzīvotāju skaitā ir problēma, bet gan to kvalitātē.. Ja Daba spētu izsvēpēt (pāraudzināt diez vai ir reāli) visus alkatīgos…

  • Šis materiāls man lieks kā kaut kāds ar diegiem sašūts šaubīgs veidojums, kas tuvāk aplūkojot ne visai labi turas kopā.
    “…visas cilvēces nodrošināšanai un apkalpošanai ir nepieciešami tikai 2 % iedzīvotāju, tad kādēļ nepieciešami atlikušie 98%” Šim apgalvojumam var ļoti spēcīgi oponēt. Tas, ka mūsdienās ir izgudrotas metodes kā ar ķīmijas un genētikas palīdzību ļoti ievērojami celt pārtikas ražošanu kvantitatīvi vēl nenozīmē, ka šī kvantitāte ir ar atbilstošu kvalitāti. Jaunā pārtika neatbilst cilvēka vajadzībām, bet gan ir viens no celvēces apdraudējuma faktoriem.
    Cilvēces eksistenci apdraud muļķība, bet alkatība ir tikai viena no muļķības izpausmēm. Muļķības kodols slēpjas materiālistiskajā pasaules uzskatā, jo tieši šis parazītiskais pasaules uzskats dod loģisku pamatojumu visām negatīvajām, cilvēci apdraudošajām parādībām, tai skaitā alkatībai.

  • Šoreiz piekrītu Žulim. Egoisms cilvēka izpausmēs daudzējādā ziņā ir sekas politekonomiskajai sistēmai, kura savukārt radīta egoisma iespaidā. Cikls, kas sevi pastiprina līdz loģiskajam noslēgumam – kad tas vairs nespēj sevi uzturēt.
    Par rakstiņu – krieviem patīk fantāzijas par bezpersonisku masu kariem, bojāejām un tamlīdzīgi. Laikam otrā pasaules kara un senāku atbalsis…

  • Maltuss, mīļie. Šis vīrs pirmais paredzēja, ka labklājība tiktāl sekmēs dabisko pieaugumu, ka būs vajadzīgas sērgas vai kari, lai iedzīvotāju skaits normalizētos.

  • Komonisms visu izlabos:) Sākumā ka 30.gados Ukraina un ja nemaldos 60.ķīnā un tad katram izdos kvots,vai drīkst un cik……!
    Būs labi pēc nāves.

  • Nekāda sistēma, nekāda valsts iekārta, nekāda veida ārējā pasaule nevar padarīt visus cilēkus laimīgus un apmierinātus ar esošo. Ārējā pasaule var būt da jebkāda, bet, ja cilvēka iekšējā pasaule paliek tāda kāda tā šobrīd ir(ar bailēm un nebeidzmajām vēlmēm(un nevēlmēm) piepildīta) lielākajai daļai cilvēkvaidīgo, tad vienalga viņi nekad nebūs apmierināti un iekšēji brīvi. Tāpēc vienīgā lieta, kas patiesi ir svarīga, ir savas iekšējās pasaules izzināšana un visa sevis un citu pilnīga pieņemšana.

  • Shis citaats ir meli:
    “Iedzīvotāju skaita pieaugums pēdējo simts gadu laikā saistīts ar kolektīvā egoisma pieaugumu…”

    Kamdeelj? Tamdeelj, ka Rietumu pasaulee, kuraa ego kultuura ir visvairaak iedragaata cilveeka zemapzinjaa, dabiigi nepiaug – pat samazinas. Pieaugums notiek nabadziigajaas teritorijaas, kuraas taaadu vaardu kaa ego pat nav dzirdeejushi.
    —————
    Nabadziigajaas valstiis liela gjimene ir vieniigaa investiicija, kas garantee, ka saimnieciibaa varees pastaaveet, kaa arii vecumdienaas kaads par tevi paruupeesies. Liela gjimene nabadziigajaas valstiis ir kaa susiidijas un pensijas ES.
    =========================
    Shis citaatis ir meli: “Liekās iedzīvotāju daļas iznīcināšana pārņems gigantisku cilvēku masu, kuri ir nodarbināti naudas ieguves industrijā – jo tieši tā izrādās visegoistiskākā un vienlaicīgi nevienam nav nepieciešama, un tāpēc, saskaņā ar dabas likumu, tai ir jāizmirst.”

    Kamdeelj? Tamdeelj, ka nauda ir vieniigais veidz kaa kontroleet muus visus. Ja nav nauda vai arii 99% nelieto naudu, tad kaa varees shos nlietotaajus nelieshus kontroleet, aa? Nekaa. Taadeelj ir vajadziiga vispasaules vienotaa nauda, kura tiks tureeta (taapat kaa liidz shim) deficiitaa.
    ============
    Kameer cilveeki tieksies buut godiigi vai negodiigi, kas ir viens un tas pats, viss buus pa vecam. Es esmu negodiigs, bet riit es buushu godiigs:D:D:D Shodien es esmu slikts, bet riit es buushu labs :D:D:D

  • “Nav dūmu bez uguns” – tā būtu pozitīvā daļa ko var teikt par šādu rakstu… (tas ir idejām, domām tajā).
    Bet vispār tas ir vājprātīgs “skrienamais” )centos atrast kaut ko literāru un tomēr atbilstošu.
    Cita lieta, ka der pievērst uzmanību šādu rakstu, domu paudējiem. Ceru ka lielākā daļa no tiem ir tikai līdzskrējēji, bet atlikušie?
    Kādreiz ir bijis teiciens “līdz 16. gadiem aizliegts”. Te varētu teikt “līdz 60. gadiem…”. Kāds no “vaukšķiem” ir izteicis apzīmējumu “slima suņa murgi”… Tikai šinī gadījumā tas nav tik nevainīgi kā mūsu mīļajam taksītim, un mēs ar savu nostāju…

  • Iedzīvotāju skaita pieaugums apstājas, kad tiek ieviesta sociālās apdrošināšanas sistēma, tiesa tas notiek ar pāris paaudžu nobīdi. Ja daudzi bērni nozīmē drošību par savu nākotni, tātad bez bērniem tā ir nedroša. Arī savā ziņā egoisms.
    Tie, kas dzīvo džungļos, par savu nākotni pārāk nesatraucas, jo ir piederīgi savai grupai, kopienai. Tāpēc arī vairojas ne pārāk intensīvi.
    Intensīva vairošanās ir raksturīga zemnieku sabiedrībām, jo kompensē vienveidīgā uztura, smagā darba un sekojošo slimību radīto mirstību, kā arī agrāk, kara paņemtās dzīvības. Ja palasa 19.gs beigu baznīcu grāmatas, tās ir pilnas ar mirušiem bērniem līdz 7 gadu vecumam, no dažādām slimībām un plaušu karsoņiem, tāpat sieviešu nāvēm dzemdībās un ar to pašu drudzi mirušiem spēka gados.
    Vēsturiski, zemnieki izspieda savvaļas cilvēkus, medniekus un vācējus, tāpēc ka bija daudzskaitlīgāki, un ne jau tāpēc, ka dzīvoja labāk. Vienkārši vienas veselīgas dzīvības vietā radās piecas ne tik veselīgas, ja spriež pēc arheoloģiskajiem izrakumiem.
    Lēmums par bērnu audzināšanu ir nākotnes problēmas risinājums, vai arī reliģiska, patiesībā politiska komanda (Izraēla, arābu valstis). Vai arī vai vienkārši vienaldzība pret visu, kas nenotiek pašlaik, kā pie mums ar alkoholiķu bērniem.

  • Nenosodu bērnu radīšanu, man pašam ir divi :) Taču pārvērst visu dzīvi par bērnudārzu – tas nav priekš katra. Pilnīgi pietiek ar esošā skaita uzturēšanu, “daudz bērnu -tas ir labi” ir politisks sauklis. Ir labi tā, kā katrs uzskata par pareizu.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.