M.D.Edžiņš: ‘Garīgais materiālisms’

Viņš, tāpat kā es, bija ieradies uz ‘’Budisma dienām 2008’’. Pirmā lekcija bija paredzēta LU Vēstures un filozofijas fakultātes telpā. Tās dienas lektors Griša bija ieradies no Krievijas, un viņš pazina Grišu personīgi.

Es sēdēju un viņu vēroju – bārda, militāri-alternatīva stila drēbes, eksotiski rotājumi, gari mati un tetovējumi. Ārēji viņš atšķīrās no saviem ne mazāk spilgtajiem draugiem, tomēr iekšēji viņi visi trīs bija vienādi. Viņu uzvedībā bija jaušama augsta pašapziņa, pat sava veida izredzētības sajūta – viņu seju kropļoja doma: ‘’cik es esmu īpašs’’. Un tagad viņiem bija iespēja to apliecināt pārējiem. Pēc tam, kad bija nokavējusi lekcijas sākumu un sasveicinājusies ar lektoru, trijotne ērti iekārtojās auditorijas priekšējā stūrī, sarunājās savā starpā un laiku pa laikam izmeta kādu piezīmi lektora uzstāšanās laikā. Acīmredzami viņiem sagādāja prieku ‘’būt savējiem’’, būt draugos ar cilvēku, kurš pārējiem klausītājiem bija autoritāte. Tas ļāva justies svarīgiem.

Es klausījos lektorā, bet laiku pa laikam mana uzmanība atgriezās pie jau pieminētā bārdaiņa. Pēc sava runas veida un izskata viņš atgādināja filozofu. Iespējams viņš bija daudz lasījis par budismu un eksistenciālisma filozofiju. Iespējams viņš mēdza klausīties alternatīvās mūzikas žanra mazpazīstamus pārstāvjus. Iespējams viņa draugu vidū bija hipiji un krišnaīti, un iespējams pat viņš nesen kā bija atgriezies no eksotiska ceļojuma pa kādu Austrumu valsti.

Viņš man atsauca atmiņā kādu grāmatu, ko es biju lasījis pirms kādiem trijiem četriem gadiem, Čogjama Trungpas ‘’Garīgā materiālisma pārvarēšana’’. Tajā bija aprakstīta īpašība, kas raksturo šādus cilvēkus. Tā saucas ‘’garīgais materiālisms’’.

Garīgais materiālisms ir mūsu ego stratēģija, ar kuru viņš neapzināti liek mums spēlēt teātra uzvedumu, kas saucas ‘’garīgā attīstība’’ tā vietā, lai vienkārši būtu brīvi. Garīgais materiālisms ir zināšanu uzkrāšana, emocionālu pārdzīvojumu un pieredžu gūšana caur jomām, kas tiek uzskatītas par ‘’garīgām’’. Bet būtībā tas ir smalka sava ego izgreznošana un stiprināšana, lai nosegtu savu iekšējo tukšumu; iekšējā darba nomaiņa ar ārējo.

Garīgie materiālisti ir ļoti interesanti cilvēki. Ja viņi netiek savākti vienkop, viņi izceļas uz pārējo pūļa cilvēku fona, un vismaz man personīgi patīk ar viņiem apspriest dažādas tēmas, tādas kā Džidu Krišnamurti filozofija vai Daisetsu Teitaro Sudzuki kultūrvēsturiskie sacerējumi par dzenu. Lai gan jāatzīst – ar laiku jūtams zināms nogurums no tā, cik ļoti gudri un garīgi viņi vēlas izlikties un reizēm – no tā, ka viņi grib tevi pievērst saviem uzskatiem vai par varītēm kaut ko pierādīt.

Patiešām baigie pārgudreļi. Nodarbojas ar emuāru rakstīšanu par tādām tēmām kā ‘’Garīgais materiālisms’’vai ‘’Pašreizējā krīze pirmām kārtām ir garīga’’. ;) Māca citiem dzīvot, lai gan paši to īsti neprot. Kaut kā vienmēr viņi automātiski pieņem, ka ir attīstītāki par otru cilvēku, un pat neieklausās viņa viedoklī, bet tikai aizbildnieciskā tonī mēģina iestāstīt savas grāmatās izlasītās gudrības vai emocionālā eksaltācijā slavējot savu guru vai kādu autoru, ko viņi augstu vērtē. Par guru runājot, būt par kāda guru skolnieku viņiem ir ļoti svarīgi, jo tas sniedz apziņu, ka notiek garīgā evolūcija, un izjust pārākuma sajūtu pār tiem, kas nepieder tik ievērojama skolotāja ašramam kā viņi.

Lasīt – to viņi prot. Viņi ir izlasījuši simtiem grāmatu un rakstu par budismu, hinduismu, kristīgo misticismu, sūfismu, meditāciju un neovedāntu. Viņi ir pazīstami ar visiem ievērojamākajiem New Age autoru darbiem. Savas dzīves laikā viņi ir izgājuši cauri gan ‘’self-help’’ grāmatām, gan reiki un masāžas rokasgrāmatām un tagad viņi ir apstājušies pie ‘’nopietnākām lietām’’. Un slēptā pašapmierinātībā, kurā viņi sev neuzdrošinās atzīties, garīgie materiālisti pamāca iesācējus, labpatikā citējot savu iemīļoto autoru aforismus.

Viņi ir daudz ceļojuši. Viņu vīraka piekūpinātos dzīvokļus rotā statujas no Indijas un lūgšanu krelles no Tibetas, Meistaru portreti un indiāņu sapņu ķērāji. Uz galda mētājas meditācijas mūzikas diski un trauks ar pusdārgakmeņiem atbilstoši viņu horoskopa zīmei, tējkanna no Japānas un šķīvis ar neapēstiem kartupeļiem singapūriešu gaumē. Virtuvē – ledusskapis, ko klāj autentiska inku sega un pavārgrāmatas, kurās aprakstīts kā pagatavot visus tos eksotiskos veģetāriešu brīnumus, ko viņiem labpatīk baudīt. ‘’Garīgam cilvēkam’’ taču pieklājas būt veģetārietim – viņi nekad negribētu ‘’nodarīt pāri dzīvai radībai’’, un bez tam – tā māca joga.

Pēc atgriešanās no jogas vai cigun nodarbībām, viņi noskatīsies kādu kino klasikas darbu, YouTube video par Alanu Vatsu vai ieslēguši Tibetas mūku dziedājumus apsēdīsies lotosa pozā un sāks meditēt, skandējot ‘’Om Mani Padme Hum’’ vai ‘’Tat Vam Asi’’. Un tad viņi saldi iemigs, sapņojot par nākamās iesvētības pakāpes iegūšanu, apgaismības sasniegšanu vai kādām neparastām siddhām .

Saprotiet pareizi: nav, jau tā, ka es šos cilvēkus noniecinu. Ja viņi nenoslīkst narkomānijas muklājā un dzīves bezjēdzības sajūtā vai zaudējuši jebkādus dzīves orientierus un sapratuši visu ideoloģiju bezjēdzību neizdara pašnāvību vai nesajūk prātā, viņi nereti ir ļoti noderīgi sabiedrības locekļi. Pieslējušies kādai idejai, viņi kļūst par revolucionāriem, sabiedriskajiem darboņiem, cīnītājiem par Tibetas neatkarību, dzīvnieku vai cilvēku tiesībām, vides aizstāvjiem vai humanitārās palīdzības sniedzējiem Trešās pasaules valstīs. Tas viss pieder pie lietas. Tas viss ir spēle ‘’garīgā attīstība’’. Tas ļauj viņiem justies svarīgiem, attaisnot sev pašiem savu eksistenci, kalpot un garīgi progresēt – un kas pats galvenais – tā arī justies, tādējādi apslēpjot sev un citiem savu tukšumu, pierādot sev un citiem, ka viņi ir ‘’labi cilvēki’’.

TAČU… Kā tas nākas, ka šiem cilvēkiem, kas visu savu dzīvi ir veltījuši sava ego iznīcināšanai, tas ir kļuvis smalkāks un plašāks kā jebkad agrāk – kā tāds uzpūsts burbulis? Kā tas nākas, ka šiem cilvēkiem, kuriem vajadzēja atmest visus idejiskos un identitātes uzkrājumus, ir to vairāk nekā jebkuram citam? Un kā tas nākas, ka šiem cilvēkiem, kuri ir apņēmušies strādāt ar sevi, iekšējo darbu ir nomainījis ārējais?

Autors: M.D. Edžiņš. Pārpublicēts no ORB.lv


  • Man nāksies būt “vienam no tiem”, vai vismaz pretendēt uz to, jo nevaru atturēties ‘šo to’ pateikt.
    Patiesi – kā tas nākas?
    Ja tiešām gribam to saprast, tad vajadzēs daudz ko pārvērtēt jēdzienā “ego”. Tas nav grūti, bet īsti nemaz nezinu vai kāds to tā zin un prot, bet netieši izdodas dažam labam šad tad.
    Tad saistībā par to kas te pieminēts kā “idejiskos un identitātes uzkrājumus”. (Varbūt te kā paraugs der Osho…) Nedomāju ka galvenais būtu “atmest”, bet noteikti kardināli jāpārvērtē šo “uzkrājumu” rašanās dažādos vecuma posmos, “uzkrāšanas” tehnoloģija. Atmešana vispār ir tāds visai nereāls process, varētu būt runa par nomaiņu.
    “Ārējais darbs”. Mūsdienu (ne tikai) sabiedrībā tieši tas ir izvirzīts, uztverts kā galvenais. Ko gan mēs daudz varam teikt, spriest, pateikt, …, ieraudzīt… par “iekšējo”. Mēs visi tā esam audzināti, tāds ir “pieprasījums”.
    Jautājums noteikti ir par to ka, kā/ka ESAM PAZEMOTI… Un tāpēc attiecīgi gribam, vēlamies “pakāpties”. (Pazemoti dažādās izpratnēs). Arī autors, auditorija jūtas aizskarta/s, ka kāds grib “pakāpties”.
    Es tomēr atturētos VISPĀRINĀT, bet gan runāt tikai par konkrētu gadījumu, vispārinājumu atstājot lasītāju ziņā.
    Šinī gadījumā stiprāk par kaut ko citu rakstā sajūtu ka sāpīgi tiek aizskarta auditorija (autors).

  • Manuprāt, ļoti labs un vajadzīgs raksts!
    Ar šo “garīgo materiālismu” arvien biežāk nākas saskarties ikdienā. Gandrīz vai var teikt, ka šis garīgais materiālisms ir tāda kā materiālisma transformēšanās augstākā ( viltīguma ziņā) pakāpē. Tā ir ideālisma teorētiskās bāzes piesavināšanās un pielāgošana materiālistisku mērķu sasniegšanai.( Tieksmei pēc slavas, varas, pārākuma apziņas, arī materiālajiem labumiem)
    Bet tas jau nav nekas jauns. Materiālisms, kas pēc savas būtības ir parazītu filosofija, viemēr visos laikos savu zemisko mērķu sasniegšanai ir praktizējis no ideālisma nozagtu atziņu izmantošanu. Tā rezultātā ļaužu apziņā tiek diskreditētas gan nacionālās idejas, gan reliģiskas mācības, gan Dieva apziņa.
    Visu garīgo materiālistu kopējā pazīme, ir paviršība un virspusējība. No visām garīgajām mācībām un praksēm viņi (tajās nopietni neiedziļinoties) pagrābj tikai to, kas pašiem liekas svarīgs un atbilstoši saviem mērķiem izmantojams. Viņi savā lietošanā pārņem veselu arsenālu specifisku terminu, tā arī īsti neizprotot to dziļāko jēgu. Un tad rodas daiļrunība, kuras vienīgais mērķis ir radīt runātāja viszinības ilūziju klausītāju auditorijas priekšā.
    Arvien vairāk ļaužu apziņās šādi tiek diskreditēts pats garīgums. No pašas svarīgākās cilvēka apziņas īpašības, kas cilvēkam paver bezgalīgas iespējas un dod jēgu viņa dzīvei, garīgums tiek pārvērsts par instrumentu cilvēka materiālo vajadzību un tieksmju apmierināšanai. Māksla pārvēršas par peļņas un izklaides avotu, reliģija par cilvēku paverdzināšanas un pakļaušanas rīku, visas ētikas mācības par pasakām ar kuru palīdzību sabiedrībā tiek uzturēta kaut kāda kārtība, nacionāli svarīgas un svētas lietas par vienkāršiem priekšvēlēšanu manipulācijas objektiem u.t.t.

  • Kā tas nākas, ka šiem cilvēkiem, kas visu savu dzīvi ir veltījuši sava ego iznīcināšanai, tas ir kļuvis smalkāks un plašāks kā jebkad agrāk – kā tāds uzpūsts burbulis?
    ——-
    Kā autors to var zināt? Nekā. Vai autoram ir tik liels ego, ka viņš tic, ka viņa vērtējumi par cilvēka izskatu un uzvedību ir augstākā patiesība? Ko autors, steidzoties ar saviem secinājumiem, zina par šo cilvēku darbiem? Neko.
    ===============
    Kā tas nākas, ka šiem cilvēkiem, kuriem vajadzēja atmest visus idejiskos un identitātes uzkrājumus, ir to vairāk nekā jebkuram citam?
    ——-
    Kādēļ kādam būt jāatmet identitātes uzkrājums? Tas nav jāatmet. Tieši to globālisti grib – uztaisīt mūs visus par viendzimuma vienveidīgu masu.
    Uz ko balstās idejisko uzkrājumu nosodīšana? Kas autoram ir zināms par šo cilvēku idejiskajiem uzkrājumiem? Nekas.
    =====================
    Un kā tas nākas, ka šiem cilvēkiem, kuri ir apņēmušies strādāt ar sevi, iekšējo darbu ir nomainījis ārējais?
    ——-
    Autors, kā jau mēs visi, runā par lietām, kas satrauc viņu pašu – materiālsims, izskats, uzvedība. Cilvēks, kurš savu uzmanību koncentrētu uz citām lietām, runātu uz spriestu par kaut ko citu – pateiktā saturu, sajusto prieku vai bēdas…
    ==============
    Diemžēl raksts atspoguļo tikai paša autora problēmas.

  • ko mēs un tie kas vispār neko nesaprot un nezin – var no tā visa gūt?

  • atkal “aigars” no iepriekšējām reizēm palika :)

  • Ja cilvēki, kas skaitās latviskās folkloras atdzemdinātāji , izsludina pasākumu Brīvdabas muzejā un es tur aizeju, bet man ir jāredz, ka folkloristi sastājas aplī un dzied, bet man jāklausās, skatoties viņu mugurās?
    Saredzu te paralēli. Nedomāju, ka tā ir mana problēma- ko bija darīt – ar elkoņiem ielauzties un teikt- es arī dziedāšu?
    Visvaldim taisnība par to pazemojuma kompensāciju. Ja Dievs dos mūžīgos pāridarījuma kopējus, mēs no tā vaļā netiksim vēl ilgi.

  • Daudzveidība ir laba un interesanta, vajag visādus cilvēkus, gan garīgi materiālus, gan materiālus, gan garīgus …
    Un varbūt tieši super liels EGO glābs pasauli, ja tā patiešām ir jāglābj :)

  • Lielisks raksts. Tādi cilvēki kā aprakstītie tiešām šad tad ir manāmi. Man gribētos vilkt paralēles ar cilvēkiem, kuri dzīvo, dziļi un nekritiski ticot kādai reliģijai, piemēram, kristietībai. Viņi savu iekšējo tukšumu vienkārši nemana. Nezinu kāpēc tā.

  • Nedomāju, ka, ja cilvēks ” piekopj” kādu reliģiju, tad viņam obligāti būtu tā ” jāizkož līdz kaulam”. Dabiski, ka viņš tad ir zināmā mērā loterijas spelētājs – kāds būs mācītājs, priesteris…, kādi būs biedri. Kāda ir bijusi cilvēka pieredze… Galu galā var mācīties visu mūžu un tā arī ne pie kā nenonākt (īstenībā arī par to zināmā mērā ” runā” šis raksts).
    Svarīgi būtu, ja cilvēkam ir tāds raksturs, vēlme, spēja… būt patiesam pret sevi. …vismaz pret sevi.
    Jāpiekrīt te citiem, kuri saskata ka aprakstītie cilvēki, darbības degradē ideju kā tādu… Tā protams ir nopietna problēma.
    Vispār jau tas, tāda IZMANTOŠANA (reliģijas, idejas…), tiek novērtēta bargi. Kristiešiem (cik zinu) tas ir grēks pret svēto garu – tas ir tāds kas netiek piedots.
    Bet ir arī tā, ka, ja cilvēks ir tādā gaisotnē izaudzināts, uzaudzis, tad būt citādam var būt pat ļoti apgrūtinoši.
    Mums te ir par ko padomāt. Jautājums ir svarīgs, lai gan es to nerisinātu, nepasniegtu tā kā to te dara autors. Es tā arī īsti nevaru nevienam apgalvot par cik autors atšķiras no viņa aprakstītā “varoņa”:

  • Raksts labs, jo šāda – ‘garīgo materiālistu būšana’ ir novērota, turklāt autors arī nonāk pie atziņas, ka nekas slikts jau tajā visā būtībā nav: kādam tas ir izaugsmes un garīgo meklējuma ceļa posms, citam tas risina kādas personiskās problēmas, kādam šādi cilvēki var šķist interesanti, citam palīdz saprast paša kļūdas, bet varbūt gadās arī tā, ka kādu šādi ‘meklētāji’ iedvesmo..
    Vēl dažas piezīmes:
    - pirms dažiem gadiem teju vai nejauši nokļuvu vienās ‘Budistu dienās’ un vairākās lekcijās izteiktās domas manī izraisīja interesi pašam sākt uzdot jautājumus par ‘neikdienišķām tēmām’;
    - rakstā nav paskaidrots, kas ir ‘iekšējais tukšums’. Es to saprotu tā, ka tā ir vēlme izzināt un izprast dabas likumsakarības un to, kāds viss ir, kas ir tikai normāli un tas visos laikos ir bijis civilizācijas patiesās attīstības dzinulis. Daudz sliktāks ir biorobotu variants, kad ir interese tikai par primitīvāko vajadzību apmierināšanu;
    - piekrītu arī alaprimai, ka cilvēki pasaulē dzimst dažādi (skat. G.Ošenieces rakstu – http://www.tautasforums.lv/?p=1029), un var būt tā, ka ‘garīgais tukšums’ tiek piepildīts ar mīlestību vai arī cilvēks tik ļoti ir ‘savā vietā’, ka viņš tam velta visu savu enerģiju – viņš ir izcils dārznieks, gleznotājs vai programmētājs. Mūsdienās bieži gadās tā, ka cilvēks neatrod savu vietu vai dara darbu naudas dēļ, kas ir pret viņa būtību.
    - ilglaicīgs ‘iekšējā tukšuma’ piepildījums, manuprāt iespējams tad, ja mīlestība, saskaņa un atrašanās ‘īstajā vietā’, darot to, kas no sirds patīk, ir stāvoklis, kas tiek piedzīvots visu laiku. Pēc manas saprašanas to sauc par ‘harmoniju’. Var būt izcili mīloša ģimene, bet var būt arī tādi cilvēki, kuriem ejams cits ceļš – līdzīgi kā tiem, kas tiecas sasniegt, t.s. apgaismību, un kļūt par Skolotājiem…

    Katram savs ceļš ejams, bet mērķis mums viens – dzīvot saskaņā ar dabā noteikto kārtību, ko civilizācija iemainījusi pret matrixam līdzīgo sistēmu.

  • Ivo: ‘mērķis mums viens – dzīvot saskaņā ar dabā noteikto kārtību’

    Nu tad pasaki man, lūdzu, kāda ir šī te ‘dabā noteiktā’ kārtība?

  • Esmu uzrakstījis atsevišķu rakstu par šo jautājumu, kurā izklāstu savas domas par to. Pagaidām to nepublicēju, jo tēma ir ļoti cieši saistīta ar izglītības/audzināšanas jautājumiem, kas būs uzmanības centrā, sākoties nākamajam mācību gadam, kurš noritēs vēl nepiedzīvotos apstākļos. Daudz kas no tā (gandrīz viss) ir iekļauts arī G.Ošenieces 12 rakstos – http://www.tautasforums.lv/?page_id=1048 (šobrīd publicēti 8 raksti). Tā kā tēma ļoti nopietna, ir svarīgi lai līdz šim uzrakstītais pēc laika tiek pārskatīts, uzlabots, papildināts un vēlreiz rūpīgi pārdomāts.

  • Ok, gaidu rakstu, kurā izklāstīsi savu ideoloģiju.

  • “Mūsdienās bieži gadās tā, ka cilvēks neatrod savu vietu vai dara darbu naudas dēļ, kas ir pret viņa būtību.”
    ———–
    Uahouuu. Ļoti reti ir gadījumi, kad cilvēki strādā jomā, kas viņīem ir tuva sirdij, nevis tādēļ, ka tai augsts statuss sabiedrībā, tur ir laba naudiņa, vai arī vienkārši nav cita darba – kā ir tieši tagad visā pasulē.:D
    =============
    Mārtiņ!
    Labs jautjums. Un jūtams labs sarkasms, piekrinot Ivo uzskatiem ideoloģijas birku. Mani tas sajūsmina.
    —–
    Piebilde.
    Uzskatu, kārtības faktiski nav – cilvēks pats nosaka kārtību jeb realitāti. Tā var būt jebkāda – pašiznīcinša, kuras rezultātā augstākā dzīvības forma būs superātrs robots, vai arī pašturpinoša (maz iespējams) vai arī cikliska vai vēl savādāka.

  • Tieši tā – ‘dabiskā kārtība’ ir koncepts, kuru kādreiz izpauda uz dieva gribas balstītas vērtības, tad uz racionālā prāta, kurš aizliedz nogalināt, tad dabisko tiesību veidā, kuras ir neatņemamas ikvienam, kas bija vispārēju cilvēktiesību idejas pirmsākumi.

    Tā kā.. nu.. zem ‘dabā noteikto kārtības’ var pabāzt apakšā praktiski jebko, kas katram šķiet tas labākais un pareizākais. Šī būs tikai kārtējā versija garā dažnedažādāko versiju sarakstā. Protams, es nesaku, ka tas ir slikti. Tas tikai izklausās absurdi.
    _ _
    Katram indivīdam ‘dabiskā kārtība’, ko gan varētu saukt arī citā vārdā, ir citādāka. Tomēr, jā – ir kaut kādas vispārpieņemtas normas, dzīvošanas veidi kādos lielākā daļa sabiedrības funkcionē. Tās varētu saukt par par šo matriksu, kurā dzīvojam. Saku – lielākā daļa -, jo vienmēr ir dažnedažādākās novirzes no normas. Un, jā – dažas no šīm normām derētu mainīt gan.

    BET, ja mēs sakām, ka ir kaut kāda īstā dabiskā kārtība, kuru var sasniegt pa dažādiem ceļiem un kuru mums vajag šī te matriksa vietā, tad tas izklausās pēc ideoloģijas [uzskatu un ideju sistēmas], kurā, pakļaujoties kaut kādiem augstākiem ideāliem, jārod vienotība ikviena uzskatu sistēmā.

    Jautājums paliek tikai tāds – ko iesākt ar cilvēkiem, kuri nepiekrīt un kuru uzskati atšķirsies (tie, kuri gribēs dzīvot matriksā, vai dzīvot kaut kur citur, bet neko nedarīt matriksam)? Ja tu teiks – šīs ir vērtības, kurām visi var piekrist, vai kurām visiem būtu jāpiekrīt, tad tas izklausās pēc gandrīz jebkuras reliģijas vai sektas un tad es plašāk uzrakstīšu par tādu lietu kā vērtību nesaderība.

  • Pārlasīju un nodomāju- lūk, tieši tāpēc mēs arī neradīsim ne piramīdas, ne Stounhedžu.Lai to darītu, cilvēkiem brīvprātīgi bija jāuzņemas grūts fizisks darbs., Un to varēja dot tikai kopīga ideja- jā Ēģiptes gadījumā ir vēl vergu uzrauga pātaga, kas arī balsta ideju. Bet mums nespīd lieli darbi, jo mēs principā atzīstam, ka otrs drīkst man nepiekrist – labi, skrien tu ar pieri sienā un izmaini pasauli, es pēc tam atnākšu pievākt rezultātu- man tas pēc pārliecības tuvāk…

  • Līdz piramīdām vai Stounjedžai pagaidām mums tiešām patālu, bet vai tas tikai dēļ “grūtā darba”? – Diez vai. Interesanti video par E.Liedskalniņu: http://www.tautasforums.lv/?p=592.

  • Mārtiņ, lūdzu uzraksti ar ko tu atšķir reliģiju no sektas..?
    Mums ir savas Latviešu tautas tradīcijas, tikumi,pēc kuriem mūsu senči dzīvoja, un bija laimīgi, kamēr krustneši neuzspieda savu idealoģiju. Latviešu tikumi arī ir idealoģija.Tad sanāk ka mums to nevajag?
    Arī partijām ir idealoģijas..
    Vispār iesaku papētīt idealoģijas vārda nozīmi..
    Mārtiņ, tev šķiet ka ļaunums nāk no jebkuras idealoģijas kas kaut ko ierobežo?
    Nu ja tā tad tiesas sistēmas var iet pensijā, jo ļaunumu nevajag ierobežot..
    Martiņ kāda atšķirība starp idealoģiju un dabas likumiem ???

  • Mārtiņ, kādas būtu tavas atbildes uz šādiem jautājumiem:
    * Vai esi kādreiz iedomājies šo planētu bez cilvēka (‘homo sapiens’ jeb ‘saprātīgais cilvēks’)? Kādēļ šādi iedomāties? Lai būtu vieglāk izprast dabā (Visumā) esošās likumsakarības – kārtību. Par nekārtību jeb haosu to grūti nosaukt… Vai varbūt tomēr tev šķiet, ka dabā eksistē viens vienīgs haoss? Bez t.s. ‘saprātīgā cilvēka’ daba uzreiz šķiet dabiskāka ;) un ‘tīrāka’.
    * Kā norisinās visi procesi dabā – gan skatoties atsevišķas detaļas, gan kopumā?
    * Tagad liekam klāt ‘saprātīgo cilvēku’ :)), kas taču ir dabas sastāvdaļa, vai ne? Kāda ir un kāda varētu būt šī ‘saprātīgā cilvēka’ vieta dabā pastāvošajos procesos un kārtībā? (pārējais dabā tā kā ir atradis savu vietu, ja vien netiek izjaukta pastāvošā harmonija).

    Vislabrātāk es arī to rakstu nepublicētu, jo pa lielam tam jēga ir maza. Daudz svarīgāk ir lai cilvēki paši meklē atbildes.. Nevēlos radīt nekādas “ideoloģijas”, tikai vēroju, domāju un cenšos izprast. Nevienam nevēlos uzspiest to, ko esmu sapratis (tā kā man šķiet, ka esmu to sapratis). Vērtēju arī to attīstības ceļu, ko izvēlējusies pašreizējā sabiedrība, un atzīstu to par nesaprātīgu (nevis saprātīgu, kā mēs sevi mēdzam augstprātīgi dēvēt). Tas, ko patiesi vēlos – lai mēs patiesi kļūtu par ‘sapiens’, atmestu augstprātību un sāktu domāt, un censtos izprast… Pretējā gadījumā ‘cilvēks’ apdraud pats sevi, t.sk. mani un tevi.

  • ai cik daudz komentāru :)
    spoguļojamies kopā :)

  • Zinu, ka tu to raksti Mārtiņam, tomēr man ir ko papildināt.
    ___________
    1. Tu raksti: “Mums ir savas Latviešu tautas tradīcijas, tikumi,pēc kuriem mūsu senči dzīvoja, un bija laimīgi…”
    – koncepts par laimi, kā dzīves mērķi, kā arī, ka cilvēkam ir jābūt laimīgam, ir nesens – tas ir Rietumu un Holivudas uzspiests idiotisms. Cilvēks nevar visu laiku būt laimīgs – es bēdājos, priecājos, skumstu, brīnos, esmu pilnīgā mierā…
    – laimes sajūta ir individuāls sajūtas uzplaiksnījums. Tas vai to piedzīvoja Senajie Latvieši es un tu nezinam.
    ===============================
    Lieta ir tāda, ka mēs nezinām patieso vēsturi. Tas nozīmē, ka mēs nezinām, pēc kādiem principiem dzīvība uz Zemes (kā arī iespējams citur) “kustās” cauri laikam. Varbūt cilvēkam ir cits uzdevums nekā tev šķiet. Varbūt, piemēram (ņem vērā – pilnīgi apsurds piemērs), cilvēkam ir jārada jaunu dzīvības forma, kas ir saprātīgāka par cilvēku, kā arī nav pašdestruktīva tādā veidā kā cilvēks.
    _______
    (Šis ir tikai absurds piemērs) jaunā dzīvības forma būs super dators ar spēju pārveidot apkārtējo vidi. Tas būs pats sevi paātrinošs bezgalīgi. Šis dators “apēdīs” visus resursus savā ceļā pārvēršot tos daotra jaudās un izplešoties pa visu visumu nemitīgā paātrinājumā un ieskanējot visu informāciju (vēsturisko un paredzamās nākotnes) virtuālajā vidē un simulējot to. Iespējams tas jau ir vienreiz noticis, un mēs esam virtuālās vides simulācija, kurā mēs no jauna radīsim (esam jau daļēji eksperimentālā stadijā) janu virtuālo vidi, kas neapzināsies, ka ir virtuālā vide.
    ________
    Tas ir tikai piemērs. Ja šobrīd notiek cilvēka pašdestrukcija, tad, iespējams, tas ir tieši tas, ko cilvēki un dzīvība vēlas. Citiem vāriem sakot – mēs esam daļa no visas dzīvības – kaut kādu ļoti specifisku iemeslu dēļ tieši šādā.

    Jautājums – vai tas, kā ir tagad ir sagdīšanās un kaut kas nevēlams, vai arī Cilvēks (vai jebkura cita līdzīgos apstākļos un/vai citā laikā iespējams tāda paša vai savādāka izskata apzinīga būne) ir dzīvības neizbēgamība.

    Citiem vārdiem sakot, ja Cilvēkam bija, ir un būs iespēja būt savādākam, kādeļ Cilvēks izvēlas tieši šādu ceļu jeb dzíves veidu? Vai varētu būt tā, ka tas, kas ir, ir neizbēgamība, jeb, ja būtu iespējams savādāk, tad savādāk arī Būtu?
    ___________
    Vai domu saprati?
    ===============
    Iespējams, ka viss ir vēl savādāk, kā mēs nezinam un nekad arī nezināsim.

  • Cik dīvains teikums: “un bija laimīgi, kamēr krustneši neuzspieda savu idealoģiju”…
    Kā tad iespējams uzspiest kaut ko tādu, ja vien tie cilvēki paši nepieņem? Nevajadzētu tik mehāniski banalizēt vēsturi.

  • Es tikai vēlējos papildināt, ka viena īpašiba, kas raksturo cilvēku ir manipulējamība. Ja cilvēks nebūt manipulējams, tad neko nevarētu “uzspiest”. Realitātē man var uzspiest citas kultūras pazīmes… diemžēl.
    ——
    Latvijas teritorijas gadījumā šī kultūru maiņa jeb izšķīdināšana(nesauksim par uzspiešanu) notieks salīdzinoši bieži – Līvi-Balti-Vācieši (krustneši)-Slāvi-Rietumi (MTV Holivuda).
    ——-
    Tas nav ne labi ne slikti, jo es paļaujos uz teoriju, ka visa cilvēce ir cēlusies no vienas “cilts” jeb kultūras un ir ģenētiski saistīta. Līdz ar to kultūras dažādošanās un viengabalinošanās vienkārši raksturo cilvēku. Pret to var gan cīnīties, gan to atblastīt. Tas pilnīgi neko nemaina. Man pašam dažādība šķiet interesanta, bet iespējams, ka 99,9% (vai jebkuram daudzumam) cilvēku tas šķiet traucēklis. Līdz ar to katrs rīkojas atbilstoši savam skatījumam – kā Ivo saka “kārtības” sapranei.
    ———
    man šķiet, ka, ja visi cilvēki ieprogrammētos un rīkotos saskaņā ar vienu pareizo “kārtību” – tas būtu perversi un tie, kas tā darītu visdrīzāk nesauktos cilvēki.

  • Šis tas…
    – Uzspiest ar varu kaut ko… (kādam). Īstenībā tas ir neiespējami tā tieši un nepārprotami. Cilvēku kā “sistēmu” var salauzt, lauzt un tad ir sekas. Cilvēks veidojas (izvēlas variantus) mijiedarbībā ar vidi un savu būtību, saviem paradumiem, savam “iesākumam”. Bet to ka cilvēks ir manipulējams, tas ir “koks ar diviem galiem”.
    – Ideoloģija. Mums ir pašiem, gan arī uzspiestas “atraugas”, kad piemin, definē un tml ideoloģiju. Šinī pašā plauktā vairāk vai mazāk ir vēl daudzi “jautājumi”. … par katra patiesību un vienīgo patiesību…
    – Ideoloģija vispirms ir kaitīga tiem, kuri mūs visus grib vadīt pēc saviem ieskatiem un izpratnes, vēlmēm, VAJADZĪBAS. Vēl arī katram, kuram tā tiek uzspiesta, kurš to neizprot, ir pret to… Ja pati šī ideoloģija tiek safabricēta kāda interesēm atbilstoši, bet pretrunā cilvēkam kā tādam…
    – Par laimi. Jā. Te droši vien ir vārda daudznozīmība pie vainas. Kā arī tas, kā mēs par laimi varētu spriest arī citādi, ja nebūtu te kur esam. Tātad teikt tā ar vienu vārdu… nevajadzētu. Vajadzētu vēl piesaukt šo to.
    utt un tml.

    Citāts no viena komentāra un jautājums. (Citāts tāds ko līdzīgi varētu izteikt daudzi.)
    “…ja visi cilvēki ieprogrammētos un rīkotos saskaņā ar vienu pareizo “kārtību” – tas būtu perversi un tie, kas tā darītu visdrīzāk nesauktos cilvēki.”
    Tas (autoram bieži tā izdodas) ir ļoti DAIĻRUNĪGS, IZTEIKSMĪGS un vienlaicīgi norāda uz mūsu stāvokļa traģiskumu… (Priecē ka teikts “man šķiet”, konkrētajā gadījumā gan tas visdrīzāk tikai tā skata pēc.)
    ?! – Kā tad īsti ar to “ieprogrammāties/os”. Par kādu programmu īsti iet runa.
    ?! – Ko šeit saprot ar “vienu pareizo kārtību”.
    ?! – Kuri tātad ir cilvēki, kuri nav.
    ….
    ?! – Vai drīzāk “perveri” nav šīs domas paudēji.

  • Cilvēks ir ne tikai manipulējams, bet arī rezultāts manipulācijai. Tas ir – cilvēks ir tas, kas ir viņa pieredze. Cilvēki ir dažādi dēļ viņu dažādās pieredzes. Pieredze ir visu elektrosignālu kopums, kas no taviem maņu orgāniem ir nonācis tavās smadzenēs. Nav signālu, nav cilvēka. Tu esi ieprogrammēts reaģēt – cilvēku var ieprogrammēt jeb manipulēt darīt jebko. Es atkārtotju – JEBKO. Ļoti labi tas padodas tiem ,kas pārzina tavu reakciju uz elektrosignāliem dabu jeb uzvedību. Zinātne saucas socioloģija.
    —————
    ———
    1. Visvaldisvi, man prieks, ka tev prieks.
    2. Programu pats avri izdomāt un ieprogramēt sevi jebkam. Tas agri vai vēlu izdodas.
    3. Viena pareizā kārtība attiecas uz Ivo pieminēto “kārtību”
    4. Ja visi būtu pilnīgi vienādi – uzvestos vienādi, rīkotots vienādi, uzskatītu vienu un to pašu, domātu identiskas domas… – tie nebūtu cilvēki, jo cilvēkam ir raksturīga dažādība.
    5. Perverss ir cilvēka idomāts vārds. Dabā un visā visumā nav nekā perversa. Tas, ka Supernova uzsprāgs un izšķīst luptatās nežēlīgi vardarbīgā veidā kādā galaktikā ir veids kādā viss, kas IR, izpaužas. Tu pats vari izdomāt, kas ir perverss un, kas nav. Es pielīmēju etiķeti perverss vienveidībai. Es varu to apgriezt otrādi un pateikt – viss ir perverss, kas ir dažāds. Man principā vienalga – kā tev labāk patīk. Ja vēlies, arī domas paudējs var būt perverss – viss ir atkarīgs no tevis.

  • * Par ‘laimi’ rakstīja Zane, nevis es.. ;)
    * Ar manis pieminēto ‘kārtību dabā’ jeb ‘lietu dabisko kārtību’ nevajadzētu uztvert, ka to kādam vajadzētu uzspiest. Katram ir brīvas iespējas izvēlēties starp saprātīgo variantu un nesaprātīgo. Ja kāds dabā izdomās rīkoties pretēji dabas likumiem, tad vai nu viņš ies bojā, vai arī kaitēs citiem un izjauks dabisko vidi…
    * Tātad, kas būs ar tiem, kas turpinās dzīvot pretēji dabā noteiktajai kārtībai – parazitēs, tērēs pār mēru, būvēs vairāk ligzdu, kā vajadzīgs, tiešā veidā kaitēs citiem? Viņi savā ziņā degradēsies līdz iznīks, vai tiks atstumti un iznīks. Šobrīd visa cilvēce ir izvēles priekšā – kļūt par ‘homo sapiens’, vai arī daba piespiedu kārtā atjaunos līdzsvaru.

  • Materiālisma īsteno jēgu atklāj tā saīsinājums: mat-s (šahā).
    Kapitālisms saīsinājumā kap-s…

  • Atvaino – man te miseejaas ar vaardiem. Kapitaalsims ir arii capital angliski, kas ir galvaspilseeta. Pilseetas ir kapitaalisma jeb sarazjotaa paarpalikuma rezultaats – diezgan maaksliigs veidojums, jo nav autonoms – visu laiku taam jaapiegaadaa resursi, lai taas vareetu eksisteet.

  • Piedodiet,neko vel nevar uzspiest(hipnoze ar uz visiem neiedarbojs),iespejams ka netik tālā nākotne varēs,ar zālēm,tehnoloģijam…. tad,tagad vienkārš pieņem vai nepieņem(tiets iznīcināts)!
    Un kapēc Latvieš ta pat ka Ēbrej,Afro-Amerikāņ,Indiaņi nevar darīt,sev pataisīt par to apspiesto,svēto jēru,cietej?

  • Tādēļ, ka Ēbrji tiek izmantoti, lai iegūtu resursus Tuvajos Austrumos. Kad darbiņš būs padarīts, tad tos izmetīs miskastē. Izraēla ir mākslīgs veidojums, kuras radīšanu pamatoja ar Ēbreju ciešanām – tādēļ arī tāds mārketings ir ciešanām. Un tu saki, ka nevar uzspiest – lūk tu pats tikko domāji, ka Ēbreji ir baigie cietušie.

  • Aigar! Tava ietiepība, piekritība savai vīzijai, iedomai ir neiedomājama… Tu saki “uz JEBKO”. Bet ko Tu ar to domā,uz ko Tu to attiecini?! Kāds ir tas teksts, doma ko Tu nepasaki, visdrīzāk pieņemot pašu par sevi saprotamu, pašsaprotamu. Katrai sistēmai ir kaut kādas iespēju robežas, PAMATPROGRAMMA. Cilvēkam tā ir liela lai neteiktu ļoti liela. Vari salīdzināt ar kādu mazāku, daudz mazāku sistēmu. Piemēram datoru.
    Vai salīdzināt jau vairāk vai mazāk ar salīdzināmu savā starpā – augiem…
    Pieļauju, ka var ļoti daudz visādi ietekmēt, izmainīt (attiecībā pret mūsu pieņēmumiem, izpratni….). Bet nekad nevar teikt “JEBKO”. Mums var izskatīties ka Jebko (var cilvēks darīt, uzvesties, rīkoties – pavisam neiedomājami), bet tas pavisam nav tā. Tas ir pilnīgi greizs priekšstats par cilvēku, par sistēmu, … Tavā (un ne tikai) tas ir MILZĪGS “KLUPŠANAS AKMENS”. Arī konkrēti Tavā gadījumā, “tas” Tevi pamatīgi klupina. Iespējams ka papildus negatīvais apstāklis ir arī tāda kā paviršība izvēloties terminus, jēdzienus… Vajag revidēt to ko uzskatam par pašsaprotamu, reizēm uz dažām “lietā” es redzu ka Tu to dari.

  • Ak jā! Bet tas kā esi pieņēmis un tad salīdzini pretstati… runājot par “lietu kārtību” (iespējams Ivo interpr.), tas ir unikāli, tikai ar negatīvu nozīmi. Bet arī šī ‘vaina’ ir ļoti populāra visur, visiem.
    Vienīgās patiesības esamība, “lietu kārtības” esamība, …
    nekādi nevar nozīmēt “visu vienādību”. Un nav tā sasaistāmi. (Tu “savelc” kopā lietas, kuras nav sasaistāmas.)
    Drīzāk jau tā negatīvā (perversā) “vienādība” rodas no tā kā Tu šīs lietas skaidro. Paskaties apkārt…
    Bet diskutējot mums visiem laikam vajadzētu pieminēt arī to ko uzskatam par pašsaprotamu, un padomāt kādus vēl zemtekstus ‘BĪDAM’.

  • Vienā ziņā gan tu kļūdījies – mana piekritība manai vīzijai ir iedomājama:D
    ————
    Káds zemteksts ir taviem teikumiem?
    =================
    Tas, kam tu piešķir nozīmību, arī esi tu. Tas arī ir dažādums un tā saucamā kārītība. Tu izvēlies piešķirt nozīmīgumu klupšanas akmeņiem, es, piemēram, vienaldzībai. Tieši tas mūs vieno – mēs piešķiram nozīmbas – katrs savas.
    – vienam ir svarīgi nopelnīt
    – citam izskats
    – vēl kādam labs autiņš
    – vēl kādam mīlestība
    – vēl kādam bērni
    – citam daba
    – citam skumjas
    ………..
    Kā redzi – viss ir viens un tas pats bezgalīgā atkārtojumā.

  • Zanei..
    ‘Mārtiņ, lūdzu uzraksti ar ko tu atšķir reliģiju no sektas..?’
    Reliģija un sekta – abi vienā maisā bāžami. Maisam aizsienams gals. Maiss iemetams upē. Un pasaule dzīvos laimīgi mūžīgi mūžos. Āmen. Jeb.. es piekrītu tavai nostādnei, ka jebkura reliģija ir līdzvērtīga jebkurai sektai lielā mērā.

    ‘Mums ir savas Latviešu tautas tradīcijas, tikumi,pēc kuriem mūsu senči dzīvoja, un bija laimīgi’
    Tad kādēļ gan tu neesi dievturos vai kādā folkloras kopā?!?!?!?! Un no kurienes tu rāvi, ka viņi dzīvoja laimīgi? Jebkurš, pat speciālists, zinātnieks, kurš apgalvo, ka zina viennozīmīgi kā cilvēki pirms 1000 vai 800 gadiem dzīvoja.. lielā mērā fantazē.
    Bet es piekrītu, ka vecākiem, tautai ir jābūt izstrādātām tradīcijām – atziņām par to, kā pasaule strādā, kā dzīvē jādzīvo, lai varētu optimāli veiksmīgi un pilnīgi dzīvot. Tikai es ļoti labi apzinos arī to, ka mums tādas nav. Tas, kas mums ir, ir 20tajos gados no informācijas druskām izveidota dievturība, kura vēl joprojām ir pārmaiņās, un dažādas tradīciju druskas, kuras ir atšķirīgi interpretējamas.

    ‘Vispār iesaku papētīt idealoģijas vārda nozīmi..’
    Vispār iesaku izlasīt kārtīgi to, ko rakstu un tad kaut ko uztraukties par ideoloģijām. Es rakstu “ideoloģijas [uzskatu un ideju sistēmas]” un tieši to arī ar ideoloģijām domāju (dīvaini – es ar savu rakstīto domāju to, ko es tieši rakstu). Ivo izveidotais nebūs ‘dabiskā kārtība’. Tā būs viņa ideju un uzskatu sistēma jeb ideoloģija. Nekas vairāk. Negatīvo vārda ‘ideoloģija’ nozīmi tu (un visi pārējie) tur pati piekarināji nevis es.

    ‘ļaunums nāk no jebkuras idealoģijas kas kaut ko ierobežo?’ ‘Martiņ kāda atšķirība starp idealoģiju un dabas likumiem ???’
    Es uzskatu, ka nav tāda lieta kā ļaunums. ‘Ļaunums’ ir cilvēka radīts koncepts, kurš apzīmē visu to, kas ir nepatīkams, slikts, sagādā ciešanas, sēj nāvi, iznīcību un ir nevēlams [paturu tiesības paplašināt šo definīciju].
    Īsumā. Liberālā demokrātiskā valstī jāpastāv tādai lietai kā viedokļu plurālismam. Liberālisms paredz to, ka visi cilvēki ir racionāli. Ai, kā man šis pieņēmums pašam nepatīk, jo ir skaidrs, ka cilvēki nav racionāli un vēl šis tas. Bet tiek pieņemts, ka cilvēki ir racionāli un paši zina visu vislabāk, jo otra galējība ir totalitāra valsts, kurā ir kāds, kurš pasaka kā visu vajag darīt. Jebkura ideju un uzskatu sistēma [ideoloģija] sevī nes totalitārisma iedīgļus – šīs idejas ir vislabākās un visiem derēs vislabāk (kā gan kāds to var nesaprast – tā taču ir lietu ‘dabiskā kārtība’!!!). Liberālisms pieņem, ka visas idejas un uzskati ir vienlīdz labi, tādēļ nedrīkst nevienu ierobežot, protams, ja vien šīs idejas neapdraud cilvēka dzīvību un sabiedrību kopumā (jā, robežu šeit ir grūti nospraust).
    Kad Francijā iznīcināja un padzina hugenotus, kuri.. īsumā.. domāja nepareizi. Ne tā kā katoļticīgajā Francijā bija pieņemami. Viņi tik daudz ko zaudēja!! Liela hugenotu daļa pārcēlās uz Prūsiju. Un tā kā hugenotu ticības pamatā bija zināmas normas, kas slavēja darbu, kā arī dzīve trimdā lika sasparoties.. Un tā nu lielā mērā hugenotu uzņēmīguma un darbīguma dēļ, Prūsija attīstījās un piedzīvoja Frīdriha Lielā laika uzplaukumu. Līdzīgu stāstu var stāstīt arī par protestantismu un ASV, piemēru, ka aizliegt nepareizās idejas ir slikti, ir daudz.

    ‘Nepareizajām’ idejām var būt arī izcili panākumi, tādēļ nedrīkst aizliegt šādas te no tava skatu punkta ‘nepareizās’ idejas. Jebkurš, kurš runā par ‘dabisko kārtību’ ietver sevī tos, kuri ir ‘nedabiski’, tātad ir galīgi, totāli, viennozīmīgi garām nošāvuši – domā nepareizi Tātad jebkurā gadījumā tas ietver sevī ļoti lielu neiecietības risku pret tiem, kuri ir nedabiski, jo šī ir sava veida (noteikti neapzināta) sabiedrības demonizēšana – viņi ir nedabiski, nepareizi. Mēs, kas dzīvojam tā un tā, esam dabiski un pareizi. Runāšana normālas jaukas fundamentālas sektas (vai reliģijas) garā.
    ***
    Ivo. Tev šis tas arī ir iepīts atbildē Zanei..
    Tātad cilvēks ir ‘ne no šīs pasaules’? Mēs esam atšķirti no dabas un esam pāri jebkuram dabas un visuma likumam? Unikāls izņēmums? Ok..
    Dabā vienā līmenī ir pilnīgs haoss – stihijas, vulkāni, nenoteikta kārtība kādā skudras skrien, līst lietus, snieg sniegi utt. Bet citā līmenī tas viss ietilpst lielā harmonijā – ekosistēmā, ko sauc par planētu Zeme.
    Un tieši tikpat labi es varu apgalvot, ka cilvēki, kuri tev šķiet darbojas ārpus jebkuras kārtības un ir disharmonijā, augstākā līmenī ir pilnīgā harmonijā. Alkoholiķi ir vajadzīgi, lai būtu šādi ‘skolotāji’ un ‘viedie’, kuri varētu pamācīt viņus un piepildīt savas dzīves. Nabadzīgas valstis ir vajadzīgas lai būtu bagātas, nabagi ir vajadzīgi lai būtu bagātnieki (visi nekad nebūs vienlīdzīgi), slikta izglītības sistēma ļauj izcelties visspēcīgākajiem, bez nakts nav diena utt.. Visa, disharmoniskā cilvēce, lai cik briesmīgi tas izskatās, veido harmoniju – vienmēr ir veidojusi.
    Ja tam tā būs jānotiek, tad cilvēki iznīcinās savu civilizāciju. Un viss. Neko vairāk. Zeme paliks. Daba un tava harmonija tajā paliks neskarta.
    Un – ja, dabā ir harmonija bez cilvēka, tad kādēļ gan dabiski vienmēr ir izzudušas un vēl arvien izzūd sugas (es pieļauju, ka vēsturiski ir bijušas pārmaiņas, kurās izzūd vēl vairāk sugu nekā patlaban cilvēku darbības rezultātā)? Tad sanāk, ka nav harmonija (jo galvenais, kas tev varētu nepatikt cilvēcē ir tas, ka cilvēki iznīcina dabu un paši sevi) – ir attīstība un nepārtrauktas pārmaiņas. Arī bez cilvēka. Un arī ar cilvēku. Pārmaiņas
    Harmonija un dabiskie likumi ir pilnīgi nejēdzīgas koncepcijas, ar kurām jebko var pamatot. Nerunā šādā mistiskā un pacilātā valodā, bet labāk ar āmuru pa galvu: es gribu, lai Latvijā izglītība ir laba, cilvēki konkurētspējīgi, saprātīgi, jauki. Tādēļ esmu veicis tādus un tādus pētījumus, gribu veikt tādas un tāds reformas, ir tādi un tādi piemēri, ka šīs reformas patiešam strādā. Un pierādījumi, ka strādā ir absolūti nepieciešami, jo bīstami ir rakstīt un kaut ko balstīt tikai uz pārliecību (ticību). ‘Man šķiet (es ticu), ka tā būs labāk’. A ja nu nav? Šķiet piemērus, kad kāda izcila ideja nav izdevusies tā kā plānos paši izdomāsiet.
    ***
    Atbilde Ivo komentāra nobeigumam:
    Es tak saprotu, ka nevēlies radīt ideoloģiju, es tik pateicu, pēc kā man tas izklausās. Es arī piekrītu, ka pasaulē vēl daudz kas jādara un jāveic. Bet es paskatos uz pagātni un redzu, ka mēs jau esam tālu ceļu veikuši. Jā – no vienas puses.. patlaban ir briesmīgi. Cilvēki ir spējīgi uz ko daudz, daudz, daudz labāku. Bet no otras.. Mēs dzīvojam ārkārtīgi labi. Mums ir ārkārtīgi daudz informācijas un mēs kopumā esam gudrāki kā jebkad līdz šim. Arī brīvības un demokrātijas ir vairāk kā daudzās citās pasaules valstīs!! Protams, daudzi apgalvo, ka tagad mums viss ir vienkārši ideāli. Tā ir apgalvots vienmēr (arī tad, kad pastāvēja verdzība, piemēram), jo valdošie citādāk apgalvot nevar! Bet vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri ir vēlējušies vēl labāk un ir arī pavirzījuši pasauli uz priekšu! Tu pats teici, lai aizrāda, ja raksti sektantiski.. Tā nu es aizrādu.

    ***
    Aigar!
    ‘koncepts par laimi, kā dzīves mērķi, kā arī, ka cilvēkam ir jābūt laimīgam, ir nesens – tas ir Rietumu un Holivudas uzspiests idiotisms. Cilvēks nevar visu laiku būt laimīgs – es bēdājos, priecājos, skumstu, brīnos, esmu pilnīgā mierā…’
    Pilnīgi, totāli, absolūti piekrītu [pilnīgi nopietni]. Davai, fiksi būvējam ideoloģiju (vai sektu, reliģiju), balstītu uz šīs izcilās dzīves patiesības!! [šis gan nenopietni] Hehe..
    **
    Eh.. palags.. no īsā viena teikuma komentārā līdz šādam.. tādēļ labāk nemaz nevērt savu muti vaļā.

  • Nu, veci, tu nodevi. Pat gandrīz visam piekrītu.
    =======
    Izņemot par to, ka tu skaties no savu studiju skatpunkta – valsts, kā sabiedrību struktūrizācijas sastāvdaļu… nu, tā to varēja saprast, jo tu pieminēji valstis demokrātsikas un totalitāras. Valsts koncepts ir smieklīgs. Iedomājies, kas notiks ar valstu “ideoloģiju”, kad augstākās tehnoloģijas atplēsīs tirgu. Piemēram transporta jomā. Ja es varēšu dzīvot Siguldā, un 30min laikā nokļūt Romā, Londonā vai 2h laikā Deli – kāda nozīme būs valsts konceptam? Nekāda – visdrīzāk notiks administratīva kontrole, tomēr eventuāli tranporta tehnoloģijas tāpat kā informācijas tehnoloģijas pārraus administratīvās kontroles dambi. Kāda tad būs jēga no totalitārisma vai liberārisma?
    Vienkārši, kā piemērs. Ar to es arī vēlējos parādīt, ka tehnoloģijām ir (piemēram internetam) un būs potenciāls tiekties mazināt cilvēces agoniju.
    ——-
    Es valstu konceptam iespēju robežās nepievēršu uzmanību, jo tā ir kārtējā sabiedrības kontroles metode… tehnoloģija jeb zinātne.
    ——-
    Konkurenci tu arī pieminēji, tomēr nepieminot sadarbību. Vai tam ir kāds dziļāks pamatojums?

  • konkurence tika pieminēta kā viens no piemēriem, bez nekādas dziļākas domas. Es atbalstu sadarbību, bet apzinos, ka daudz, daudz vēl jāmācās, lai cilvēce un cilvēki spētu sadarboties. Pat mums pašiem jāmācās, lai mēs spētu sadarboties.
    Piemēram, attiecības ir pārbaudījums, vai divi cilvēki spēj sadarboties. Attiecību piemērā pluss ir milzīgā motivācija. Pasaules gadījumā motivācija nav tik acīmredzama, šķiet, ka izdevīgāk ir konkurēt, kas tā arī īstermiņā ir. Pats labāk zini..
    *
    Jā, pilnīgi piekrītu, ka mans skatījums izriet arī no tā ko studēju un ka valstis uzskatu par vērā ņemamu faktoru un ar tām operēju. Patlaban tām tomēr ir svars, kaut to loma mainās pēdējās desmitgadēs.
    Jā, internets, ja vien to veiksmīgi neievirzīs kādā dekadentā izpausmē, kas līdz šim nav izdevies un ko šķiet ir neiespējami paveikt, ir milzīgs spēks. Ne velti tas pats rokfellers u.c. viņu nolād.

  • :D Jaa – to esmu apguvis.
    ———-
    Tas gan – ienaidnieks No 1.:D
    ———-
    Man ir konspiraacijas teorija. Džeki aplauzās ar internetu, tādēļ baigi piebremzē tehnoloģijas, patiesībā. It īpaši pārvietošanos telpā – mobilitāti. Lidojošas, lētas un drošas personīgās automašīnas jau tā kā tehnoloģijas atļuj būvēt. Tomēr ir diezgan liela bremze uz to visu. Padomā arī par to – degviela uz lielām distancēm tērētos it kā vairāk, un tas varētu šķist pievilcīgi visiem Felleriem un Chaildiem, tomēr nekā – pilnīgi nekas nenotiek. Kā arī cilvēku ceļojumiem uz citām planētām ir pielikts punkts – tas ož pēc kaut kā, jo tur biznesa iespējas ir – pirkstsēpjīgi cilvēki, kas varētu atļauties pastaigāt pa Mēnesi un Marsu uz Zemes ir daudz. Tomēr nekas netiek īpaši darīts šinī virzienā.
    ——
    Tas tā – atkāpei.

  • Aigar! Man atliek tikai sev pajautāt. Vai patiesi Aigars nekā nav sapratis no tā ko es centos…, vai arī viņš izliekas. Priekš manis (un ne tikai) tas būtu svarīgi. Nu ko, varbūt ar laiku. Aigaram pašam tas būtu vēl svarīgāk, bet…

  • Es jau iepriekš minēju un te Aigars pierāda kad saka “bezgalīgā atkārtojumā”. Laikam jau tā ir ka visai bieži “runājam” ar savu spoguļattēlu, paši domādami citādi.

  • Mārtiņ! Biju bezgala pacietīgs un izlasīju visus Tavus “palagus”. Neņem to visu ko runā par daudz nopietni (lai nepiesietos, nepazaudētu brīvību). Krāj savus tekstus (arī to uz ko tiek atbildēts, ar ko diskutēts, kādā sakarā). Un laiku pa laikam salīdzini, analizē, novēro SEVI un citus, Dabu, ….
    Pagaidām par visu to nevar dot ne “pliku grasi”. Bet, ja saprātīgi piestrādā, ja paveicas, tad viss var būt.

  • Svarīgi lai nezustu interese, prieks…, redzīgums, dzirdīgums….

  • man liekas, ka vajag vienkārši mazāk muldēt:)
    un vairāk darīt.
    interesanta doma par robežu izplēnēšanu un transportēšanās iespēju. lielā mērā lētu un tālu ātru transportu jau nodrošina lidmašīnu lētie reisi. savukārt tehnoloģijas uz šobrīdi atļauj savā piemājas garāža par ~200 latiem uzbūvēt privāto lidmašīnīti (dzīvs piemērs man ir pazīstams). vispār jau resursi un izejmateriāli, gan elektronikas shēmas, gan būvmateriāli jau ir tik lēti, ka hobija veidā cilvēks var uzbūvēt sazin ko, tik tiešām daudz netrūkst lai sapņotu arī par kosmiskiem ceļojumiem. bet ko varam sagaidīt no autotransporta industrijas milžiem, sazin, ko viņi mums gatavo:) senāk tie labi pelnīja ražojot labus uzticamus autmomobiļus, pēdējās desmitgades varējām sajūsmināties par modei līdzi skrienošiem īsmūžīgiem transportlīdzekļiem, tagad ražošana aplauzusies, redzēs ko piedāvās tagad:)

  • PS – vispār jāatceras ka viens otru nepāraudzināsim, vienīgais labais ko varam darīt ir sekot paši saviem augstākajiem ideāliem, ja gribam uzlabot pasauli:)

  • Vai vari mani savest ar to cilvēku, kurš būvē lidmašīnu?
    Esu pilots un meklēju kādu dullo, ar kuru kopā varētu pasauli pacelt spārnos (gan tiešā gan pārnestā nozīmē)
    Mani var sarakstīt dainis.ozols@jodo.lv

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.