V.Megre: ‘Dzimtas grāmata’

Neviens nav spējis turēties pretī dažādajām psihiskajām ietekmēm, kas veselām straumēm nemitīgi gāžas pār dažādu valstu iedzīvotājiem un pirmām kārtām – bērniem.

Ietekmēšana! Televīzija vienā laidā demonstrē trillerus – it kā publikas izklaidēšanai, bet patiesībā parāda, kā var nodrošināt sev labklājību, lietojot vardarbību. Ietekmēšana! Cik brīnišķīgi būt slavenai dziedātājai, atrasties spožu prožektoru gaismā, saņemt aplausus, braukt uz pieņemšanām lepnās automašīnās. Ietekmēšana! Pretējā gadījumā līdztekus vajadzētu parādīt arī citus, daudz ilgstošākus posmus šo cilvēku dzīvē. Ārkārtīgi smagu ikdienas darbu, šovbiznesa konkurentu intrigas, skauģu nemitīgos uzbrukumus un tā sauktās brīvās preses ievērību, kas uz slavenību rēķina grib nopelnīt.

Drausmīga ietekmēšana ir agresīvā un viltīgi izmanīgā reklāma. Tā ir gatava iesmērēt mums visu, kas pagadās, lai tikai plūstu nauda.

Ietekmēšana! Vai katru dienu tiek ziņots par visādiem starptautiskiem labdarības fondiem, brīnumpolitikām – un cilvēkiem rodas iespaids, ka, vienīgi pateicoties šiem fondiem, šīm politikām, viņu mājās valda siltums, pārticība un omulība. Un, kad kādās mājās radiatori atdziest, cilvēki vairs nedomā par to, kā savu dzīvi pārveidot, kā kļūt neatkarīgiem no centralizētās apkures, ūdensapgādes, elektroapgādes. Cilvēki kā neprātīgi iziet ielās ar saukli: “Dodiet!” Pašu bezpalīdzība tiek iedvesta. Melīgi postulāti tiek iedvesti gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Bērni! Par kādu audzināšanu vispār var runāt, ja mēs paši – vecāki – bērnu audzināšanas darbā esam nogājuši malā? Mēs mierīgi ļaujam, lai kāds kādā dzemdību namā pieņem mūsu bērnu nākšanu pasaulē. Pēc tam mēs kādam ļaujam viņus mācīt bērnudārzā, skolā. Mēs ļaujam viņu acu priekšā neskaitāmu pārdotavu letes nokraut ar atklāta un slēpta veida pornoliteratūru. Mēs kādam ļaujam ieteikt mūsu bērniem mācību grāmatas.

Mēs kādam ļaujam veidot viņiem paredzētās televīzijas programmas. Kam mēs to ļaujam? Kam ir izdevīgi pilnībā turēt mūsu bērnu audzināšanu savās rokās? Varbūt nav svarīgi, kam mēs to atļaujam? Varbūt svarīgi ir tas, ka mēs jūtam savu absolūto bezspēcību un niecību? Jūtam, ka nespējam apturēt bakhanāliju. Bet tas nav tiesa! Katrs tēvs un katra māte spēj to izdarīt! Ja grib. Ja līdz tam aizdomājas. Dzimtas grāmata! Cik lieliski izdomāts! Tas darīs galu šai merkantilajai ietekmēšanas bakhanālijai! Lai šīs orģijas vēl mazliet turpinās, nodemonstrē sevi! Taču drīz vien cilvēks paņems rokās Dzimtas grāmatu, bet tajā ar vectēva, vecmāmiņas, tēva un mātes roku ierakstīts, kāda ir cilvēka galvenā sūtība. Mēs, vecāki, kas tagad audzinām bērnus, noteikti spējam tikt skaidrībā par šo sūtību. Noteikti! Mums ir pieredze, mēs jau daudz ko esam piedzīvojuši, dzirdējuši un paši uz savas ādas izjutuši. Mums tikai vajag uz brīdi apstāties, novērsties no visādu ietekmju straumes un ar savu galvu padomāt. Obligāti nepieciešams katram tēvam un mātei padomāt! Katram pašam! Tikai, pašam! Uz jautājumu par dzīves jēgu veltīgi meklēt atbildes gudrākajās pagājušo gadsimtu grāmatās. Lai kā šīs grāmatas tiktu cildinātas un propagandētas. Veltīgi meklēt atbildes arī to domātāju apcerējumos, kuri tiek atzīti tūkstošiem gadu ilgi.

Viņi – šie domātāji, gudrie, viedie – bija lieli pravieši un mesijas. Viņi centās sludināt un savus darbus rakstīt nākamajām paaudzēm. Taču nevienu! Nevienu pašu no šiem diženajiem darbiem mēs nekad neieraudzīsim! Tie ir meistarīgi iznicināti. To viegli saprast, ja apstājas un padomā.

Spriediet paši: īsā teikumā viens vienīgs komats, ielikts citā vietā, var mainīt teiktā jēgu. Atcerieties slaveno piemēru: “Sodīt nedrīkst, apžēlot!” – “Sodīt, nedrīkst apžēlot!” Bet cik šādu grozījumu izdarīts seno domātāju darbos? Izdarīts ar nodomu, nevis nejaušas pārrakstītāja, tulkotāja, izdevēja vai vēsturnieka kļūdas dēļ. Un runa taču nav tikai par pieturzīmēm, ir izmestas veselas nodaļas, lappuses, ir uzrakstīti komentāri. Rezultātā mēs dzīvojam kaut kādā iluzorā pasaulē. Cilvēce nemitīgi karo. Cilvēki, neprātīgu dusmu pārņemti, nogalina cits citu un nespēj saprast, kāpēc kari nebeidzas. Bet kā tie var beigties, ja cilvēce ne reizi nav spējusi noteikt, kas ir bijis kara aizsācējs? Nav spējusi tāpēc, ka nav domājusi patstāvīgi, iedvesto uztvērusi kā patiesību.


Vladimirs Megre
, fragments no grāmatas “Dzimtas grāmata”


  • jautājums – kādēļ mums vispār vajag valdību?
    - atbilde – jo cilvēkam gribas haļavu un bezatbildību, dzīvi lielā bērnudārzā, kur valdība nodrošina tev darbu, “aprūpē” un “izglīto” bērnus utt utt. vairums cilvēku negrib un nav gatavi uzņemties par sevi pilnu atbildību, tādēļ ir tik ērti daļu atbildības atdot svešiem cilvēkiem valdībā.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.