Intervija: ‘Latvija zem sektu okupācijas’

Piekrītu attiecībā pret saentologiem un sātanistiem.
Bet kāpēc tiem pielīdzināms homoseksualisma ienaidnieks Ļedjajevs?

Vai no turienes pūš vējš? Kāpēc nav nekas par samaitājošo liberastiajas propagandu, kas masīvi tiek uzspiesta mūsu bērniem?

0  0

- No kurienes pūš vēš.
Nav svarīgi pret ko vai par ko cīnās vai istājas cilvēks.
Svarīgi ir ar kādiem līdzekļiem un instrumentiem tas tiek panākts. 2. pasaules kara laikā, Hitleram iznīcinot tā sauktos neāriešus lielākā sabiedrības daļa Vācijā domāja darām ļoti labu darbu. Ja cilvēks pret vai par kaut ko iestājas, apgalvojumiem ir jābūt balstītiem uz vispārcilvēcīgiem argumentiem un vērtībām. Un ar aizbildinājumiem Dievs man tā lika, vai lai sasniegtu mērķi visi līdzekļi labi, nodarbojas tikai tie, kuri izmanto tās pašas garīgās mācības(kuras lielākā vai mazākā mērā palīdz cilvēkam izparst sevi un pasauli, jo kavantu fizikas likumsakarīgas sabiedrībai, kurā ir tik šavaka izglītības sistēma, daudziem nav pa spēkam)tieši pretējiem nolūkiem. Jo cik pats esmu pētijis šīs mācības uz kurām balstās sektas un reliģijas pamatos skaidro, kā cilvēkam un viņa prātam atbrīvoties no dogmām un mītiem un būt pašam noteicējam pār savu prātu, taču tad beigu beigās cilvēku pie šādas sektas vai reliģijas nekas vairs nesaista. Tāpēc visbiežāk tiek sludināti visi tās labās un patīkamās lietas ko dod brīvs un nepiesārņots prāts, tai pašā laikā tiek iestrādāta tāda kā neliela morāla vai psiholoģiska ķēdīte ar, kuras palīdzību cilvēks tomēr tiek piesastīts pie šī iestādījuma.
piemēram – Sludināšanas dievkalpojumi konkrētās dienās un laikos.
Visādas – misijas un kalpošanas.
10/ tiesas. Jautājums? Ja visi draudzes locekļi maksā 10 tiesu baznīcai, kam 10 tiesu maksā baznīca, ne Dievam, jo Dievs un viņa valstība taču atrodas debesīs. Un vēl vesela virkne dažādu nodarbju ar kuru palīdzību cilvēks ir garīgi sastīts ar sektu. |Jaunā paudze nav izņēmums.

0  0

Vēlreiz ‘ieskrēju’ tekstā. Sātanisti. Briesmīgi skan, varbūt arī tā ir (neesmu tur bijis). Vismaz pieņemsim, ka briesmīgi, bet es gan teiktu tā, ka viņi darbojas MŪSU VIDĒ, viņi ir mūsu sabiedrības PRODUKTS. Viņi visdrīzāk ir tā virsūdens daļa, bet mēs visi, VISI pārējie esam zem ūdens daļa. Jeb kāds te ir arī ārpus mūsu sabiedrības kā tādas…

0  0

Sabiedrība nav ezītis, kur adatas ir sabiedrības locekļi. Protams, ka sabiedrība nevar aizsargāties, bet cilvēki, kuri veido sabiedrību gan var.
Un pirmais un svarīgākais līdzeklis ir informētība, zināšanas. Gan par organizācijām, gan par to metodēm un to pielietošanas tehniku.

Un tā ir daudzveidīga, gan hipnoze, gan NLP dažādi elementi.
Nebūtu slikti, ja kāda organizācija uzņemtos šādu misiju, apmācīt cilvēkus aizsargāties un aizsargāt citus. Ir reliģiskas organizācijas, kuras aizsargā savu “biznesu”,
http://www.catholic.lv/seminars/resursi/sektas.htm
bet nav man zināma kāda ārpus reliģiskas organizācijas ietekmes esoša NVO, kura nodarbojas ar pretsektantisma aizsardzības nodrošināšanu.

Jāmin, ka ir jau arī organizācijas, kuras nav reliģiski pamatotas, vismaz mūsu pierastajā izpratnē, kā “Life spring” kustība ar tās tehniku izmantojošajām organizācijām un pulciņiem, kā piemēram Psichologiskais trennings “Solis”. Šī kustība ar savām mācību akadēmijām un programmām ir ne mazāk kaitīga cilvēku prātam kā reliģiskās sektas.

Vēl, īsumā, pēc kāda principa darbojas šis sektas un organizācijas. Principi ir seni kā pate cilvēce.
Katram ir piejami darbi par Karlosu Kastanjedas aprakstītajām tehnikām apziņas maiņai. Arī dzena principi, kas māca to pašu tikai izmantojot citas metodes arī ir pieejamas, vismaz teorijas līmenī.
Ir domas un ziņas arī par tepat baltu līdzīgām darbībām.
Tā doma, sākotnēji bija un daudzviet pasaulē vēl tagad ir, ka cilvēks piedzimstot iemanto skaidru apziņu (dvēseli), kuru augot aplipina dažādi sabiedrības locekļu prāta radīti pieņēmumi. Sākot no krāsu un priekšmetu nosaukumiem, līdz vērtību skalai. Tas cilvēku padara mazāk mobīlu kā tas varētu būt, ja būtu saglabājis sākotnējo apziņas skaidrību. Taču tas dēļ attīstītā prāta nevar notikt.
Bet ir iespējams prātu uz kādu brīdi “klusināt”, “pastumt” malā, ļaujot apziņai brīvību, kad cilvēks iegūst iespēju paraudzīties uz visu bez jebkādiem aizspriedumiem un iemācītām lietām.
Un šis skats, kā stāsta ir brīnumains un brīnišķīgs. Taču šīs prakses laikā cilvēks kļūst neaizsargāts kā zīdainis savā apziņā. Un ar viņu viegli manipulēt.
Senās prakses šai lietai piegāja visai saudzīgi un uzmanīgi, cenšoties labdabīgi kontrolēt šo “ceļojumu” absolūtajā realitāte, pēc ši “ceļojuma” atgriežot cilvēkam ciešu saikni ar mūsu subjektīvo realitāti, kur’;a dzīvi dzīvojam.
Tagad nav noslēpums arī no zinātnes viedokļa, ka pasaule ir nedaudz komplicētāk veidota, nekā tas šķita pirms simts gadiem. Zinātne arī ir pietuvojusies pasaules uztveres izveides modelim, kāds tas bija sendienās jau izveidots dažādām tautām. Piemēram Deivida Boma un Karla Pribrama Visuma paradigma.

Taču visos laikos ir bijuši arī apsviedīgi ļautiņi, kuri šos “ceļojumus” un “ceļotājus” ir kalpinājuši savos nolūkos. Pēc apziņas izmaiņas prakses necenšoties cilvēku atgriezt mūsu realitātē, tādejādi panākot iespēju ilgstoši manipulēt ar to.

Tādi ir nereti Āfrikas burvji, kuri tādā veidā nodrošina savu varu ciltī. Tādi bija zavētāji baltu tautās.
Taču, zinot šo darbību pamatprincipus var samērā veiksmīgi sevi aizsargāt. Un tas vienkārši ir jāapgūst, kāda dziļi zinoša un galvenais, godīga, attiecībā pret cilvēku, skolotāja vadībā.
Bet teorētiskos pamatus var apgūt arī tāpat, lasot literatūru un skatot filmas. Kaut vai tajās pat Kastanjedas grāmatā diezgan labi ir aprakstīts un skaidrots, kas notiek ar cilvēku. Un atmetot literāros jaukumus, tur ir laba pamācība, kā izvairīties no zavētāiem mūsdienās :)

0  0

Zane.!
Ja Jūs gribat vest savu bērnu uz svētdienas skolu, tad laipni lūdzu. Es gan uzskatu, ka bērni jau tāpat no Jums visu iemācīsies. To ‘VISU’, kas patiesi ar sirdi un dvēseli ir Jūsu. Ja patīk varat arī skolā lai māca. Lai gan es tiem, kuriem nav tādas īstas patikas, arī labas (?!) izpratnes par (reliģiju, par Dievticību, par….), vai VISMAZ labdabīga attieksme bērnus uz nekādu svētdienas skolu nelaist.
Labāk doties pie Dabas, izglītot sevi par visādiem jautājumiem, būt spējīgam mācīties no saviem bērniem. Netraucēs, ja ievērosiet baušļus. Bet tā pirmā vietā atstājiet kā ir, bet raugiet lai tajā “neiekāp” ateists – tad sanāks īstā ateja. Bībeles vietā diezgan droši variet lasīt pasakas. Bet sevi gan neaizmirstiet izglītot par visiem jautājumiem.
Ja kas, LŪGT arī esot jāmāk. Un vēl teikšu tā, ka man labāk patīk tie, kuri iet uz baznīcu (lai ar kā tur būtu), bet nevis uz krogu, spēļu zālēm, “masāžas” saloniem saņemt vai sniegt pakalpojumus…
Un, ja cilvēki kādam atdod savu naudiņu… mēs taču visi tā darām. Un cik gan liela daļa ir saņēmusi pretim pienācīgi…
UN, JA KAS!
Ja Zane centīsies te dzīvot tā, lai būtu jauka “aizkapa” dzīve, tad samērā droši, ka tieši šī, ŠĪ DZĪVE, viņai jūtami uzlabosies, un ne tikai viņai bet pat mums apkārtējiem kaut nedaudz (atkarīgā no Zanes ieņemamā amata, atbildības…).

0  0

Zane: ‘Es domāju ka Dievs grib savus bērnus redzēt nevis lūdzēja lomā..bet garīgi stiprus, talantīgus..’

Vai tev nešķiet nedaudz iedomīgi iedomāties, ka tu zini, ko gan dievs gribētu? Vai gadījumā nav tā, ka jebkurš, kurš kaut ko dieva vārdā apgalvo, nenoliek pats sevi dieva vietā?

Jābūt ar nereāli augstu pašvērtējumu, vai diezgan dumjam, lai tā uzdrīkstētos rīkoties..

Un tagad visi teiksim paldies Luteram par to, ka viņš atņēma reliģisko jautājumu kompetenci garīdzniecībai un ļāva ikvienam muļķim ar bībeli rokās kļūt par ‘ekspertu’ reliģiskos jautājumos, kas aizsāka rietumu civilizācijā to, ka katrs drīkst ticēt savai dieva versijai. Bet, protams, tas deva arī šo to labu, piemēram, arī iespēju ar laiku sakarīgiem filozofiem attīstīt domu par neaizskaramām un vispārīgām cilvēktiesībām, par kurām.. nu.. tā pa īstam un nopietni, praktiskā līmenī NEKAD neviena reliģija un sekta tā īsti nebija aizdomājusies..

0  0

Visvaldim par reliģijas “nevarīšiem”. Un vienkāršo varas māku :)
—
Ticība, cerība, mīlestība. Trīs kristietības karitatīvās filozofijas balsti.
–
Ticība. Te galvenokārt iet runa par cilvēka beznosacījuma uzticību baznīcai, organizācijai. Jāsaka, ka Jēzus mācība šajā ziņā atšķiras no kristīgās :)
–
Cerība. Tā ir vēlme, kura netiek piepildīta un tās vietā piedāvāts surogāts. Tāda kā pašapmierināšanās.
Tas ir kā spēļu automātos, nevis ar darbu pelnīt, bet cerēt, ka iekritīs laimīgais cipars.
Tiek izmantota cilvēka dabīga ekstāze pirms dāvanas atvēršanas, to nekad neatverot.
–
Mīlestība.
Ja analizē neanalizējamo, tad mīlestība ir dzimuma attiecību (ne vienmēr runa ir par to, ko apzīmē ar sex, runa ir par cilvēka sevis uztveršanu kā konkrēta dzimuma pārstāvi un no tā izrietošais rīcības modelis), draudzības (milzums komponentu, kur ir gan godīgums, gan pašaizliedzība, uzticība..), un piederības(es piederu, man pieder)harmoniska sintēze attiecinot pret kādu konkrētu objektu, vai subjektu.
Sludināt mīlestību pret visiem ir tas pats, kas mācīt nemīlēt.
Mīlestība ir intīma divu subjektu, vai subjekta un objekta harmoniska mijiedarbība, nevis plaši pozēta attieksme, vai vienpusēja iemīlēšanās.
Tāpat sludināt kādu mīlēt vairāk nekā kādu citu ir mācīt nemīlēt. Tiek izjaukta harmonija “sadaļā” – “piederība”
–
Ar šiem vienkāršajiem filozofiskajiem elementiem daudzas reliģijas virza savu dalībnieku atkarību no konkrētās organizācijas.
Jo cilvēkam nepieciešama sava deva endomorfinu, ko organisms izstrādā kā stresa vairogu. Ja kaut kas sagandējis cilvēka iekšējo balansu starp stresa līmeni un endomorfīnu aizsardzību, tas rada diskomfortu. Un reliģija šo diskomfortu spēj mazināt noņemot stresu, piedāvājot garīgās rūpes pārlikt uz organizācijas “pleciem”, atrodot vainīgos neveiksmēs. Piepilda, iegalvo cerību, ka kāds palīdzēs, ja to īpaši organizācijas noteiktā kārtībā lūgs (nereti šis īpašais veids ietver arī mudinājumu ziedot, vai vienkārši maksāt nodevas.
Un tas, ka mīlestība tiek degradēta un cilvēks tiek uzturēts pastāvīgā iemīlēšanas fāzē, kopumā rada balansu starp organisma stresu un stresu vairogu- endomorfīniem.
–
Taču, bez organizācijas šāds balsans nav noturīgs. Un pametot reliģsko organizāciju šāds cilvēks ir vēl neaizsargātāks, nevarīgāks kā iepriekš.
–
Reliģsikas organizācijas ir kā antibiotikas slimniekam. Tās palīudz konkrētajā brīdī, konkrētajā gadījumā, bet padara cilvēka imunitāti vājāku pret apkārtējām slimībām. Un ik reizi cilvēkam vajag jaunu antibiotiku devu, arvien stiprāku un rafinētāku. Taču, ja cilvēka īsajā mūžā vat šādu taktiku izmantot, tad cilvēces, kā indivīdu dzīvju kopumu laikā, ārstēšana šādām metodēm padara to arvien vājāku, nevarīgāku. Un tas pats notiek ar reliģijām. Ir posms, kad tās tautām nes atpestīšanu un tās sakārto, ir posms, kad tās veic iekšēju tīrīšanu (gluži kā zāles un to blakus darbība, kurām ir arī letālas sekas), un ir posms, kad tauta kļūst atkarīga no reliģijas un degradējas līdz nevarībai un kļūst viegli manipulējama no jebkā. Ko tad arī izmanto dažādās sektas un Life Spring tipa kustības, kas manis izveidotajās līdzībās tēlo mutējušus vīrusus, kurus vairs īsti nevar nedz saskaitīt, nedz klasificēt, lai izstrādātu kopēju aizsardzību ar kādas antibiotikas(reliģisjas) palīdzību.
–
Ko var darīt un kā aizsargāties, gan no vīrusu mutantu infekcijām, gan no “labajām” antibiotikām. Ar antibiotikām ir vienkārši, tās nelieto :) Bet, lai vīrusi ietu secen ir nepieciešams paaugstināt imunitāti.
Ja ar parastām saslimšanām ir skaidrs, kas un kā darāms, tad ar apziņas imunitāti ir ne tik saprotams.
Un to ir jāapgūst. Pirmkārt jau veselīgs dzīves veids. Veselīgs un kustīgs, darbīgs.
“Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.”
–
Pozitīva attieksme pret notiekošo un esošo. Pozitīva attieksme gan nenozīmē muļķīgu smaidīšanu un jūsmošanu par notiekošo, bet gan pozitīvu risinājumu meklēšanu tā vietā, lai sūkstītos par ķibelēm.
Tas tad ir pamatā. Un tad var izvēlēties sev piemērotāko garīgo praksi, kura ir gana vienkārša, lai to apgūtu arī vienatnē.
Tā piemēram dainu dziedāšana, kas ir visai pieejama un salīdzinoši vienkārša.
Piemēram http://dziesmulaiva.blogspot.com/
Var arī izmantot arī šādu vienkāršu praksi http://www.do-not-zzz.com/
—
Tās ir neuzmācīgas, neko sev neprasošas un mudinošas uz pašsakārtošanos.
Ja šādi sevi sakārto, tad nedz sektas, nedz reliģijas neko nevar skādēt :)

0  0

Protams par mīlestību var vēl sīkāk un smalkāk sadalot tās dažādos veidos un paveidos stāstīt, bet pamatā ir trīs sastāvdaļas, kuras nemainīgi ir saistāmas ar mīlestību.
Tas, ka saka “es mīlu” nenozīmē, ka mīl. Es mīlu no rītiem ilgāk pagulēt nozīmē vien to, ka man ir tīkami ilgāk palaiskoties pa gultu.
Latviešu valodā ir vērts nošķirt vārda izcelsmes jēgu, kur mīlēt ir tas pats, kas patikt. Mīl iedzert, mīl kauties, no kā arī – mīlēties (nodarboties ar seksu. No vārda veidotā jēdziena mīlestība.
Mūsdienīgais jēdziens – mīlestība ir salīdzinoši nesen izveidojies. Vārds mīla, kas mīlestības jēdziena latviskais priekštecis “mīla” pirmo reizi fiksēts tikai 1768., vārdu savienojumā “mīlā turēt”, kas ir “godā turēt”, mūsdienās- “godāt”, vai “cieņā turēt”- mūsdienu – “cienīt”.
–
Tā sanāk ka vārds atkarībā no konteksta var apzīmēt daudzas lietas. No patikas- “mīlēt” (arī meitas mīlēt, puišus mīlēt:), līdz pat nerātnībām mīlēties, mīlnieks, mīlniece.
–
Jāsaka, ka dainās par mīlestību mūsdienu jēdzieniskā izpratnē nekas dižs nav atrodams. Mīlestība, kā īpašas jūtas, kas līdztekus godam, draudzībai pazīstamas mūsdienās, dainās nav.
–
Jāsaka, ka arī grieķiskā jēdziena interpretācija, cik var spriest no tulkojumiem neietver to jēdzienu, ko saprotam ar mīlestību. Mīlestību pret sievieti/vīrieti, tautu, zemi, karogu…Iespējams, ka dažam ir arī mīlestība pret Raini, dzeju un daudz ko citu, taču tas nav biežs gadījums iepretīm dzejas, gulēšanas, vai alus mīlēšanai :)
–
Ja meklē grieķisko jēdzienu ekvivalentus mūsu valodā, tad tas būtu apmēram tā:

Filija- draudzība
Storgē – gādība
Agapē – bijāšana
Erots – mīlēšanās

Tas liek domāt, ka arī jaukie grieķi nebija vēl izveidojuši jēdzienu mīlestība mūsdienu izpratnē tāpat, kā to nebija izveidojuši mūsu latviešu senči.
–
Tas savukārt liek domāt, ka Jēzus teiktdams, ka cilvēks neko nav vērts, ja mīl savus vecākus vairāk kā Tēvu, nedomāja viss to, ko mēs domājam saklausot vārdu – mīlestība šodien.
Pieļauju, ka runa bija par bijāšanu.
Tāpat jūdu bauslis “Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu” nestāsta, ka vajag nodarboties ar seksu (erots) ar visiem gluži kā pašapmierinies pats :)) Bet visdrīzāk tiek runāts par gādību (storgē).
–
Taču kristīgā reliģija ar baznīcām priekšgalā šo lietu ir sev par labu krietni vien saputrojusi. Un gan Jzus teiktais par bijības nozīmi, gan bauslībā teiktais par gādības nozīmi ir devalvēts un centrēts vienā jēdzienā,- mīlestība. Liekot saviem padotajiem, nereti sauktiem par avīm un vergiem (rab Božij) mīlēt to, ko paši iedomājuši, cenšoties noplicināt cilvēku jūtas, un vēršot visu garīgo enerģiju uz ticību baznīcai, kas izpaužas kā roku bučošana mācītājiem, kurus tāpat kā Jēzus sauca Jahvi – Ābba” sauc par tēvu.
–
Par šīm psiholoģiski labi izstrādātajām reliģiju viltībiņām var sarakstīt duci grāmatu. Un tad arī viss līdz galam nebūtu izskaidrots. Ne velti reliģijas algo veselu plejādi teologu, kuri sākotnēji skaidrās lietas samudžina un interpretē reliģiskai organizācijai par labu.
–
Tāpēc tādas jaunizceptās reliģijas kā dievturība, nevar konkurēt nedz ar senāk izveidotajām reliģijām, nedz ar sektām, jo tā neizmanto to principus cilvēku piesaistē un sasaistē. Dievturība, kas pēc būtības nav reliģija, bet ir vien senās sapratnes par lietu kārtību un cēlonību- dievestības, atjaunošanas kustība. Un centieni to pārtapināt par reliģiju izvēršas nereti kariķētā paskatā, gan kā kristīgo rituālu karikatūra, gan kā seno dievestībā piekopto kultu samākslots atveids.
–

0  0

Jā, tiesa gan, Latvijas sociālā sistēma ir stipri vien nesakārtota. Pat tā dēvētajos “treknajos gados” ir tik daudz neveselīgu tendenču, kuras valsts atstājusi novārtā un nav centusies sakārtot atveseļot, ka par to var rakstīt ga4rus memuārus.
–
jau minēju iepriekš, ka reliģija ir kā antibiotika, kura glābj dzīvības, saglabā dzīvības un palīdz nosargāt veselību. Taču tāpat kā antibiotiku ražotāji arī reliģijas iekasē prāvu naudu, kuras daļu liek arī labdarībā, tādā veidā gan palīdzot kādai konkrētai grupai, vai cilvēkam.
Taču vienlaikus nevis atveseļojot cilvēku un padarot to izturīgu, bet padarot to atkarīgu no konkrētās reliģijas.
–
Bet daudzas jaunizceptās organizācijas, kuras mēdz dēvēt par sektām ir īpaši plēsīgas naudas un cita kā cilvēkam piederošā izspiešanā un zināmā mērā paverdzināšana.
–
Kopumā, ilgtermiņā jebkura reliģija, tāpat kā jau minētās antibiotikas nevar palīdzēt sabiedrībai piekopt veselīgu garīgi, no dogmām brīvu dzīvesveidu. Gluži otrādi, ja raugamies uz kristīgo baznīcu (baznīcu kopumu), kas ir pamats rietumu civilizācijai, tad gala beigās ir skatāma vēl lielāka garīga sabiedrības degradācija.
Un jaunas un jaunas reliģijas ieviešana stāvokli kopumā nevar uzlabot. Jo jebkura organizēta reliģija ir veidota, kā uzņēmums, kur piedāvātais īpatnais garīgums tiek piedāvāts pret samaksu tādā vai citādā veidā. Tas, ka cilvēks neko nemaksā, nenozīmē, ka samaksa nenotiek. Viņš tik pat labi var būt bezmaksas reklāmas aģents, kādu konkrētu darbu veicējs organizācijas labā par brīvu, vai par niecīgu atalgojumu, “vēdera tiesu”.
–
Sabiedrības atveseļošanās var notikt atmetot patērētāju ētiku, kura arī nāk no tās pašas kristīgās baznīcas, kura veicina garīguma tirdzniecību lielos apmēros, neveicinot cilvēkam pašam attīstīt savu garīgumu, sakārtot savu apziņu.
Sabiedrība atveseļojas atmetot dažādas nejēdzīgas dogmas, aizspriedumus, stereotipus, nosakot vienkāršotu tikumu kopumu, kas tiek pildīts pēc sabiedrībā esošas nerakstītas vienošanās.
Nacionālisms, tā veselīgā izpratnē, kas nozīmē, savas tautas beznosacījuma mīlestību un visu pārējo tautu beznosacījuma cieņu (kas mūsdienās ir liels retums, iepretim nacionālisma slimīgajām formām, kuras atkal kultivējusi baznīca, sadalot cilvēkus kristīgajos, savējos un lielā mērā necilvēkos, nekristīgajos). Un patriotisms, kas līdzīgi kā nacionālisms attiecas pret savu tautu, attiecas pret savu valsti. šie ir tie svarīgākie pamatprincipi, kas var atveseļot sabiedrību.
Un te skatāma judaisma un arī Jēzus mācības pamatprincipu atbilstība šai atveseļošanai.
Jo kristiešu aplami interpretētais judaisma bauslis – Katram ir jāgādā par savu tuvāko kā par sevi pašu, pārvērsts – “Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu” ir jāatmet. Katram ir jārūpējas par kopējo, kā par savu paša. Katram ir jāiesaistās valsts varas veidošanā, lai valsts varētu būt stipra un pildīt galvenās pamatfunkcijas, rūpēties par valsti veidojošo iedzīvotāju labklājību, ilgtspēju un drošību.
Nav Jēzus mācībā kaut kāda visu mīlēšana, vienkārši nav. Un rūpes par kādu noteiktu cilvēku, vai cilvēku grupu nav rūpēšanšās par tuvāko, par savu tautu un tās veidoto valsti. Tas ir tāds pats reklāmas triks, kā pērc un ziedo princips ko piekopj uzņēmumi, kuri tirgojas ar materiālām vērtībām un materiālas dabas pakalpojumiem.
–
Protams, ka konkrēts cilvēks ir gandarīts, ka par viņu parūpējās un viņu varbūt izglāba. Bet tas neveido situāciju labvēlīgu sabiedrības atveseļošanai.
Pēc būtības tiek lāpīts, remontēts caurais jumts, uz remonta rēķina norakstot sev par labu sabiedrības locekļu samaksātos līdzekļus un reklamējot sevi kā labdari. Bet nekas netiek darīts, lai jumts nebūtu caurs, netiek mudināta sabiedrība saliedēties, kļūt pilsoniski aktīvai, sociāli solidārai. Tā vietā ir labs reklāmas marketings un labs uzņēmuma menedžments, kura devums, pēc savas būtības ir vērtību tirgošana, kuru konkrētajiem tirgotājiem nemaz nav.

0  0

Visas organizācijas nav liekamas vienā kulē. Ir cilvēki – līderi kuri atbildīgi dara savu darbu un nevis lāpās bet māk cilvēkiem izskaidrot ticības (nevis reliģiozā stulbuma) pielietošanu mūsdienu dzīveē – tīeši tajās labajās formās kuras tu Vilni pieminēji – pašcieņa, rūpes par tuviniekiem, pilnīga atbildība par savu rīcību gan persõnīgajā dzīvē gan kā sabiedrības daļai – Savādāk ir ar atsevišķiem psihologiem, kuri rūpējas par mūsu sabiedrības veselību – par viņu ieteikumiem gan mati stāvus ceļas — es gan domāju ka problēmas ir abās pusēs ir labākas un sliktākas draudzes ir labāki un sliktāki ārsti, ir labāki un sliktāki politiķi, ir labāki un sliktāki līderi – un nav labi ņemt un bez šķirošanas vienu daļu pēkšņi saukt par sektantiem un specdienestu ielikteņiem kad citā pusē problēmas ir simts reizes lielākas – ja nemaldos šodien Zanders minēja – vienalga kas notiek ar valdību – problēmas sāksies tad ja sabiedrības daļas sāks meklēt vainīgos savā starpā, bet kristiešu draudzes laikam ir tomēr ļoti liela daļa.

0  0

Zinu par shitiem vellien un vinju metodeem no savas pieredzes – man maasa jau desmit gadus ir tur iekshaa.

0  0

Redz, kā redzams te ir runa par sektu savstarpējo apkarošanos, nevis par palīdzību cilvēkiem veidot garīgo, psiholoģisko imunitāti pret iespējamām psiholoģiskajām manipulācijām.
Ir kārtējais mēģinājums velnu ar belcebulu padzīt :)

http://www.tautasforums.lv/?p=1025
http://www.laija.lv/lv/fakti/Religija/Antisekt.htm

0  0

Paturpinot par Mīlestību, patiesa garīga mācība ir tieši mācība par mīlestību. Jo tā uz šo parādību skatās no šāda rakursa. Pastāv 2 Veidu mīlestības (nekādas agapes un eroti)

1. Versta uz sevi – Patmīlība, Egoisms (ļaunais)

2. Vērsta no sevis uz sabiedrību, līdzcilvēkiem – Draudzība, līdzcietība, palīdzība utt. (labais)

Kāpēc Dievs? Jo lai cilvēks darītu to labo negaidot peļņu vai atlīdzību. Viņš dara to, jo tas ir tas dzīves virziens, kurš viņam šķiet vispareizākais viņa sird saka tā tam vajadzētu būt. No kurienes viņam tāda parliecība un nojausma īsti neviens nezin…bet mēs visi taču saprotam, ka Tev nebūs nokaut…ir likums, kas ir itkā taču pareizs ne tā…tas palīdz būt cilvēkam nevis intelektuālam dzīvniekam.

Sektas un vis pārējais patiesi ir sabiedrības redzemā daļa, un mēs viasa sabiedrība esam tie zemūdens akmeņi, tāpēc pašizglītība ir ļoti svarīgs aspekts ceļā uz cilvēcīgu sabiedrību. Man visamz ir tāda cerība, ka tāda sabiedrība var pastāvēt. Un es ticu šī un citu šāda tipa forumu nozīmīgumam, spēkam, svarīgumam un iespējai ko mainīt visas sabiedrības izglītošanas virzienā!

0  0

Jā, ja par egoismu, kā ļaunumu. Tad redz tā centrā ir es. Cilvēka savu vēlmju un vajadzību apmierināšana, labsajūtas gūšana.
Un jebkurš cilvēks vēlas apmierināt savas vajadzības un sajust labsajūtu.
Tātad jebkurš psihiski cik necik normāls cilvēks ir egoists. Un egoisms pats par sevi nav ļaunums un tam nav tiešas saites ar mīlestību. Taču egoisms var būt dzinulis mīlestībā.
Atšķiras vien tas, kā cilvēks sevi noskaņojis gūt labsajūtu.
–
Viens labsajūtu gūst citus apkrāpjot un sevi paceļot pār citiem. Cits atkal labsajūtu un gandarījumu gūst sevi šaustot ar pletni, vai ļaujot piesist sevi krustā un caurdurt ar dzelzs durkļiem, kā tas mūsdienās dažās valstīs notiek.
Bet vēl cits gūst gandarījumu palīdzot citiem. Un viss tas ir egoisms.
–
Mīlestība tiešām ir diva veidu. Veselīga, harmoniska, kad dzimumdziņa, draudzība un piederība/privātīpašnieciskums ir līdzsvarā. Un kropla, neveselīga, kad kāda no harmonizējošām daļām tiek apspiesta vai hipertrofēta.
–
Tā, ja hipertrofējas piederības/privātīpašnieciskās dziņas, tad mīlestība pārtop greizsirdībā. Un tieši greizsirdība tika mudināta laikā kad mūsu senčus “kristīja ar zobenu”. Protams to pasniedzot, un arī pašlaik pasniedz, kā mīlestības pret Dievu izpausmi. Tas būtu kā, ja greizsirdīgs vīrs uz ielas nosit pāris vīriešus, jo viņuprāt tie nepareizi skatījās uz viņa sievu, to pasniegtu kā mīlestību pret sievu, bet nogalināšanu, kā šo cilvēku pestīšanu šis mīlestības vārdā.
–
Tāpat ir ar dzimumdziņas apspiešanu, kad cilvēks, kas pēc dabas noteiktā ir vai vīrietis,vai sieviete, pārstāj sevi tādu apzināt un apzinās sevi kā bezdzimuma kalpu, vai vergu kādas organizācijas dogmām.
–
Tā mīlestība pret savas valsts karogu, kad to turu rokās kā vīrietis un esmu to aisargāt gatavs līdz pēdējam, ja kāds to censtos nīdēt, vai iznīcināt, tāpat apzinoties, ka es esmu pēc būtības ši simbola sastāvdaļa un tas pieder man, nekādi nevar būt par iemeslu saplēst citas valsts karogu, vai aizmirst sevis kā vīrieša būtību un misiju šajā zemē. Tā izpaužas veselīga mīlestība.
–
Tā redz veselīga mīlestība izpaužas dažādi, bet pēc būtības darbojas vienādi visos gadījumos.
Jā, iedomājos, ka kāds pieminēs varbūt gejus un transvestītus. Arī tie apzinās savu dzimumu. Un tāpat var un spēj gan veselīgi mīlēt, gan būt tik pat slimīgi kā heteroseksuāļi. Protams gluži cits ir jautājums par šāda uzvedības modeļa lietderību un iederību konkrētās sabiedrības veidotajos tikuma likumu standartos. Bet tas jau atkal ir cits stāsts :)
–

0  0

Katrs jau izlasa to un tik cik var un/vai grib.
–
Nezinot ko mācīja, kas ir “tas”, nevar arī nedz piekrist, nedz nepiekrist apgalvojumam.
–
Par mīlestību gan rakstīju ne pēc kaut kur lasītā. Tie pamatā ir mani secinājumi, kas izdarīti protams arī lasot un pētot mīlestības jēdzienu dažādās tautās.
Un, lai gan mīlestība katram ir tīri individuāla, unikāla un ietver sevī miriādi kādam citam netveramu nianšu, taču pamatvilcienos mīlestības būtība ir skaidra. Un ir skaidrs, ka “ja sit, tātad mīl” nav mīlestība. Tāpat nav mīlestība tad, ja mīlestības vārdā liek kaut ko izdarīt, sak, “ja mīli mani tad pierādi”. Tāpat nav mīlestība, ja saka, “tu man nekur neiesi, jo tu esi mana, jo es tevi mīlu”. :) Tas ir kaut kas cits, bet ne mīlestība.
–
Pēc būtības tā vien prasās pēc nepolitiskas, nereliģiskas (arī slēpti ne) NVO, kurā iespējams apgūt aizsardzību pret reliģiju fanātismu un sektantisko grupu tīkojumiem, kā arī ‘šādu iespēju vēstīt plašāk.

0  0

Nezi, es gan stāstīju ne par cīnīšanos, bet par aizsardzības izveidi.
Jākļūst kā bumbiņai ūdenī, jo vairāk un dziļāk to iegremdē, jo ašāk un augstāk tā izslīd un izlec ārā.
Var jau to nodēvēt arī par cīņu :))
Vai mācītājs -Baštiks nav fanātiķis, ja apgalvo ka slepkavības, kuras tikušas kristiešu paveiktas ir nākušas par labu nogalinātajiem.
Jā, tagad viņš pats nejož apkārt ar zobenu nekristiešus nogalinot un labprāt vadīja Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Bet vai tas nav fanātisms, reliģisks, varbūt nacistisks, vai divi vienā?
Bet jābūt gataviem kad šādi kristiešu vadoņi, kuru nav mazums, esmu saticis arī citus, kuri domā līdzīgi, un esmu lasījis ne vienā vien baznīcā pie ieejas, ka krusta karā pret maniem senčiem tie tikuši atbrīvoti, tātad šie vadoņi var pasākt ko līdzīgu arī šodien, ja vien apstākļi tiem iegriezīsies vēl labvēlīgāk. Un jāsaka, ka viņi ir palēnām tikuši pie varas grožiem un vada arī valsti un galvaspilsētu. Vai gan citādi valstī būtu tuvu pie 15000 īpaši nabadzīgo, kuriem katru mēnesi ES piešķīrusi izdalei pa kilogramam putraimu, kā svarīgu atbalstu to stāvoklī. Vai gan tāpēc TV ekrānos vāc no cilvēkiem ziedojumus, lai palīdzētu bērniem, kuri iet postā, vai gan tāpēc nav tā, ka ap 300000 iedzīvotāju devušies prom bēgļu gaitās uz citām zemēm, vai gan tāpēc bez pienācīgas medicīniskās aprūpes nemirst ap 20000 iedzīvotāju, tikai ar hepatītu C nolemto ir ap 80000. Ap 200000 bezdarbnieku, kuri nākamajā ziemā varēs sūkāt ķepu kā lācī, vai līst cilpā, lai neklausītos savu tuvinieku mokas.
Vai tas nav kristiešu un komunistu tandēms, kurš tagad pārvalda Latviju? katrs tak var pavērot no kurienes nākusi nauda, kam bija sākotnēji šajā valstī vara, lai naudu pārvaldītu un kādām organizācijām reliģiskajām piederīgie ir pie varas.
Vai tāpēc ir jāņem dakšas rokā un jāiet galēt nelieši, slepkavnieki atkal nost? Protams, ka nē.
Ir vienkārši jāstāsta cilvēkiem, kas ir kas un kur ir tā problēmu sakne.
Un ir jāorganizē, jāapvieno cilvēki, lai padzītu šos neliešus uz neatgriežšanos. Un tam ir gana daudz rīku. Gan NVO, gan partiju izveide.
Un to, kuriem reliģiskais un sektantiskais fanātisms ir aizmālējis acis ir daudzkārt vairāk nekā to, kas ir tie mālētāji. Ir vien jāpalīdz iznirt virspusē tiem, kuri ar viltu ļaujas sevi gremdēt un tad gremdētāji noslīks paši, jo tie prot sevi paturēt virspusē tikai uz pārējo ticīgo mugurām. Bez tām, bez saviem vergiem un kalpiem tie nav nekas.

0  0

Cilvēki, kad viņi grib sekot instrukcijai (šis vārds te tikai līdzības pēc), bet citi savukārt to izstrādāt, tad notiek visādi brīnumi (ne labākajā nozīmē). Galvenokārt tas ir tāpēc, ka šajās instrukcijās kā viena no galvenajām darbojošām personām ir CILVĒKS.
Papildināšu savu teikto tā: gandrīz vienmēr publicisti, literāti … paši, gan viņu darbu lasītāji, tulkotāji uzskata par svarīgu ko AUTORS ir domājis. Bet patiesībā ir tā, ka tas ir pavisam mazsvarīgi, SVARĪGĀKAIS ir ko mēs domājam, kad esam “lietojuši”. Vislabāk tas izdodas, ja mērķis vispār netiek “skaļi” definēts, bet gan MĒS pie tā nonākam.
Reliģijām ir sava loma, vieta … viss kas. Arī sava vēsture, bieži vien pavisam ne glaimojoša. Jautājumi par šo tēmu patiesi nav vienkārši. Teikšu vēl tā, ka mēs patiesībā esam ļoti neizglītoti, nezinoši, gan lielākā daļa ticīgo (kuri sevi par tādiem uzskata), pat profesionāli ticīgie (mācītāji, teologi). Ja kas, tas mani ļoti mulsina, pat satrauc, lai gan jāatzīst ka to var izskaidrot, vismaz skaidrot.
Man ir nedaudz piemēru, ka ir cilvēki, kuri pieder kādai ticībai, ir tās sludinātāji (licenzēts mācītājs) un ir PATIESI DIEVTICĪGS. Man ir piemēri, ka cilvēks, kurš vispār nerunā, nepiemin reliģijas, ticību, Dievu ir PATIESI DIEVTICĪGS. Vēl arī tā, ka cilvēks nopietni visu mūžu strādā pie šiem jautājumiem. Skaļi it kā atzīst, ka viņa darbs (grāmata) ir par to ka Dieva nav (nu kaut kur tādā modē), bet īstenībā praktiski pierāda pretējo. Tā laikam varētu tupināt.
Paskaidrošu ko es te (protams nosacīti) domāju par to paša ieviesto definējumu PATIESI DIEVTICĪGS, kaut kur tas arī līdzi ņem daļēju Dieva definējumu. Ja ieklausies (tas arī prasa zināmu piepūli, bet reizēm arī vienkārši tāpat, vēl labāk ja sarunājies, diskutē ar šādu cilvēku (P.Dt.), tad ātrāk vai vēlāk, sāc apjaust pasaules kārtību (tik tālu cik pats spēj, kas pašam ir aktuāli…) un savu kā arī līdzcilvēku vietu tajā. Tas ir kā saliekot puzli (kuru ne tuvu neesi salicis), bet tās vietas ko skati, apjaut, saredzi kas tur ir kas. Līdzīgi, ja esi ko nojautis par Dievu, tad Viņš (nav domāts te personificēt, bet kaut kā jau jāpiesauc ir) izgaismo Tavu ceļu, kā arī vairāk vai mazāk kopbildi. Tā rezultātā daudz kas mainās. …Riebīgais kaimiņš pārstāj Tevī izraisīt naidu, dusmas; ja nu vienīgi žēlumu, ka/ja nevaru/i viņam nekā palīdzēt. …
Šādi raksti par sektām, un vēl piedevām veids kā mēs to apspriežam neko sevišķu labu (drīzāk jau sliktu) nedod.
Bet problēma patiesi ir. Un mēs it kā šo problēmu risinādami STIEGAM AIZVIEN DZIĻĀK.
Neteikšu ka pasauli un sevi pasaulē var apjaust tikai “meklējot Dievu”. Vismaz apzināti tas nav jādara, pavisam ne. Bet šībrīža ‘stingrajai zinātniskajai praksei un teorijai’ ir vismaz vien īpaša specifika, ka tā īsti strādā tikai kādā mazā izolētā lauciņā, jautājumā; pie tam vēl būtu patiesi jāizolē, bet visbiežāk tikai šķietami, mānīgi tā ir. Līdz ar to seciniet paši. Savukārt, kad uz šo atsevišķo pamata, tiek izvirzītas hipotēzes, vispārinājumi utt, tad parasti tajos zinātniskā konsekvence pavisam pazūd. Vēl sliktāk ja persona uzskata par goda lietu kļūt par karojošu ateistu.
Nu apmērām tā. Savukārt MUMS būtu kaut kā jātiek cauri šim Purvam.
—
Kaut kur var saprast arī visu galveno spēlētāju nostāju (politiķi, “valdnieki”, interešu sfēru pārstāvji, reliģiju pārstāvjus, cilvēkus patvēruma meklētājus: baznīcā, ‘krogos’, holismos…, ateismā). Viņi aizstāv savas pozīcijas vārda tiešā nozīmē, jo tā īsti drošs neviens nejūtas, pat otrādi.
Atsevišķās reliģijas sāk uztraukties par “rindu tīrību”, ticības patiesumu, piederību tieši tai īstajai… Un kā gan neuztraukties.
Cilvēki uztraucas par savu drošību, par to ka varētu tikt izmantoti (izmanto jau tāpat ik uz soļa…).
—
Valdorfpedagoģija, ja esmu pareizi uztvēris, t.i. tās pārstāvji pamatoti uztraucas par to ka ieviesīsies DUBULTSTANDARTI. Skati tepat Ošenieces rakstu par ģimenes lomu bērna audzināšanā. Vai varētu arī kaut kā citādi visu to risināt… droši ka varētu. Bet tad atkal jāuztraucas būs par “rindu tīrību”, idejas īstumu. Vai arī (mans apgalvojums) jābūt patiesi “Dievticīgam”. Šoreiz ieliku pēdiņās, jo tas jāattiecina uz jebkuru ideju. Idejai jābūt patiesai, un cilvēkam tajā tāpat.
Šķiet ka visās tajās reliģijās ir tik daudz ‘TĀDA’, KA tas vispār nav iespējams, bet konkrēti piemēri rāda, ka tā nav.
Un galu galā, VISIEM TE VARĒTU BŪT SAVA VIETA. Visiem: visiem cilvēkiem, citai dzīvai radībai utt un tml…
…Ja mīli, tad arī līkas kājas var būt foršas…
Piedodiet, ka es Jūs te tā aizkavēju, bet es laikam esmu optimists. UZSKATU, ka cilvēks tomēr grib labu, un pamatu pamatos tāds arī ir. Un arī ka viņš ir gudrs, pat ļoti spējīgs, ar ļoti lielām iespējām.

0  0

…Latvijas UPF filiāle, kura senāk darbojusies zem nosaukuma CARP.
~ ~ ~
Kāda saistība mūnistu sektai ar organizāciju UPF ?
~ ~ ~
UPF Latvijā

„latvijas UPF nav nekada jaunieshu organizacija.!!! Ta ir bistama sekta, kas agraak sauca par CARP. Vinji aicina cilveekus caur popular.sabiedr. partalus draugiem.lv skype mail blog utt. Aicinaajums ir taads. Labdiem, gribu jus aicinaat uz interesantas lekcijas, par miilestiibu, gimene un draudziibu. Agraak vinji dziivoja merkela ielaa, tagad jau otra adrese brivibas ielaa. Jums jaaiet uz lekcijas, kur vinji stasta par to ka muns ir Dievs, visur karojas bildes, un vinji izmanto to kaa ikonas. Arii vinji stasta ka jums nav briivibas, bet ja jus esat gribat sanjemt to briiviibu, jums jaaatteikties, no gimenes, draugiem. Meitenem vispaar nedrikst kontaktet ar puisiem, puisim ar meitenem. Un vispaar jus esat satans, bet ja gribat atbrivoties, jaaapmekle lekcijas. Par draudziibu, un labdariibu tur vispaar neiet runaa. varbut ir kaut kas 1 reiz gadaa, bet no rita liidz vakara seminaari un lekcijas. otra moduljaa jums piedava apmekleet seminari, kur jus pasi aicina cilveekus atnaakt uz sektu. peec tam jums jaabraukt uz arzemem. kur jusu nakotne miglaa. par darbu un maaciibu var aizmirst”
(http://www.sudzibas.lv/complaints/latvijas-upf-c7790.html)

KAS IR CARP?

„Par CARP jeb mūnistiem būs dzirdējuši ne viens vien. Tomēr liekas, ka ļaunums, ko dzemdina šī organizācija, Latvijā nav nopietni novērtēta…”
(lasīt tālāk – http://home.parks.lv/leonards/latvietis/23_oktobris/lapa3.htm)

Intervijā ‘Latvija zem sektu okupācijas’uzticības tālruņa vadītāju Inta Biezā stāsta:
”… Faktiski sektu vairums pēc darbības principiem ir līdzīgas viena otrai kā ūdens piles, bet katrai ir mazliet cita specifika un cita mērķauditorija. Katra sekta mūsu sabiedrībā meklē savu nišu, tāpēc savus dievkalpojumus organizē atbilstoši konkrētās auditorijas temperamentam, gaumei un intelektuālajam līmenim. Katram tiek atrasta vislabākā pieeja. Jā, ir Jaunatnes un studentu organizācija “Karps”, sieviešu organizācija “Par mieru visā pasaulē” u.tml. Tās visas ir mūnistu filiāles. Bet arī viņi meklē iespēju piekļūt bērniem. Uz mūsu centru bija atnākuši “Karps” pārstāvji piedāvāt savu palīdzību bērniem. Viņi izteica gatavību lasīt lekcijas par alkohola un narkotiku kaitīgumu, veikt remontdarbus utt. Bet vēlāk izrādījās, ka viņu uzrādītā adrese sakrīt ar Mūna organizācijas adresi Merķeļa ielā 8 – 6. Tad pēkšņi šīs organizācijas līderis Helmuts mums piezvanīja no Norvēģijas un stāstīja, ka tur ir organizācija, kas grib palīdzēt nabadzīgajiem Latvijas bērniem. Viņš man lūdza 100 cilvēku sarakstu ar vārdiem, uzvārdiem, vecumu, adresēm, dzimumu, hobijiem, interesēm, teica, ka šiem bērniem tiks izsūtītas humānās palīdzības paciņas. Mums bija lielas pārdomas, kā šajā gadījumā rīkoties. Daudziem bērniem palīdzība patiešām ir vajadzīga, bet prāts neļauj viņu sarakstu dot rokās sektantiem. Mēs pateicām, ka dosim sarakstu tikai ar vārdiem, vecumu un dzimumu, ka hobijs šie bērniem nav svarīgākais, kad runa ir par izdzīvošanu. Pakas patiešām pienāca, turklāt ar lidmašīnu, kas ir dārgs transports. Bet tā kā ne bērnu adreses, ne īpašu atsaucību no mums mūnisti nesagaidīja, viņu interese par palīdzību bērniem pēkšņi pārtrūka.
Reizi gadā Rīgas cirka telpās ir Mūna organizācijas festivāls, kurā notiek laulāšana pēc Mūna tradīcijām. Mūns katram jaunietim atrod, viņaprāt, piemērotu laulāto draugu un pasaka, kurā valstī un pilsētā būs jādzīvo. Tas ir vēl viens veids, kā no Latvijas aizvilināt izglītotus cilvēkus.”
~ ~ ~
Esiet modri un kritiski vērtējiet jebkuru organizāciju! Spriežiet pēc darbiem un to rezultātiem, nevis runām…
Piekrītu Intas Biezās teiktajam: „Bīstamākas ir tās sektas, kas sludina cēlus mērķus, bet kuru darbi ir melni.”

0  0

Iepazīstot organizācijas UPF idealoģiju, kuri viedokļi vēl nesakrita ar tavu viedokli?

0  0

Jā tas par to Dieva definīciju un eseju 2 lpp eseju tas būtu tiešām jauki. Esmu gatavs un kompetents uzrakstīt eseju no dievturu viedokļa (esmu vienas no draudzēm vadītājs.

Ja to varētu pacelt, tā teikt “augšā”. Tad sanāktu interesanta grāmatiņa.

Un sava veida konkrēts atskaites punkts konkrētām diskusijām par sektām, reliģijām un dievestībām (pagānismu). Par pagānismu, mezopagānismu un neopagānismu( pagānisms, kā sākotnēja lietu kārtības un cēlonības izpratne, kuru veidojusi kāda tauta, vai cilts ilgākā, gadu tūkstošu posmā. Neipagānisms. Neopagānisms, kā vis tas, kas tiek konkrētu cilvēku radīts no jauna pamatojoties daļēji kāda no pagānismiem, vai vairākiem pagānismiem, vai arī vienkārši izdomājot ko pavisam jaunu. Tas, ko dēvējam par reliģijām. re liga. Jaunajām līgām, jaunajām derībām. Un vi-sbeidzot mezopagāni, tie, kuri vēlas atjaunot pagānismu, dievestību iespējami pirmatnējāka veidolā, tie, kuri nav reliģija :)

0  0

Neviļus nāk prātā Brāļu Ziemeļu dziesmas vārdi par Zelta dālderi:

“…Nesaki ne jā, ne nē, nesaki ne melns, ne balts – to tev nav brīvi teikt. Tikko jā, vai nē, tikko melns vai balts – spēli nākas beigt!…”

0  0

garīgā attīstība – ir tā lieta kas visiem vajadzīga gandrīz vairāk kā ēst.

bet ko kurš zem tā nosaukuma saprot. atkarībā no apziņas, no patreizējās attīstības, tā izpratne par garīgumu atšķiras. kāds viegli var pieņemt to ka daudz kas jāstudē, un kāda nebūt arī pašdisciplīna jāveic, bet ne tuvu vēl nav gatavs akceptēt, ka garīguma viena šķautne ir nesavtība. kādam citam tas liekas pašsaprotami, bet nākamā šķautne ir gana grūta, lai ar to darbojoties paietu dzīves gadi. cilvēki esam tik dažādi. viens ir gatavs aizmirst sevi, otrs filosofijā un reliģijā saskata personīgo laimi.
bet cilvēki arī būs vienmēr dažādi. ir cilvēki kas jau piedzimst dumji, citi gudri. vienlīdzības arī nebūs.

kārdinājumu pēc, vai naivuma pēc, vai labticīgas nezināšanas dēļ ļoti viegli ir iekļūt sektu varā.

ko mēs tur varam līdzēt? cik var saprast, tad vienīgi ar metodi “mazāk runāt, bet vairāk darīt” – jeb ar pozitīvu personisko piemēru – patiesu sirsnību, kultūru, var to visu padarīšanu – Latviju, Pasauli, savu kāpņu telpu vai darba kolektīvu “uzlabot”.

cita cilvēka vietā mēs nevaram paēst, nomazgāties un pieņemt viņa dzīvē svarīgus lēmumus. nu kā lai visiem izstāsta, ka neņemiet kredītus, nepērciet dārgas rotaļlietas utt utt. turklāt – nejau padomos tā lieta. cilvēki jau paši zin ka rīkojas gudri vai negudri. bet neko sev nevar padarīt, nevalda pār savu zemo dabu, kaislībām, kas liek pirkt jaudīgu vāģi, lai var mūzikai skanot vizināties apkārt pa rajonu :))

0  0

Jā visvaldi, varētu arī būt pasūtījums šādas raksts :))
Lūk vēl viena ziņa no kristīgajiem līderiem :
http://skatiens.lv/zinas/21062009-ledjajevs_saskiro_latviesus

0  0

Biju nosūtījis šos linkus administrācijai, bet izskatās, kad tai tie nelikās interesanti.

Gods Of The New Age
http://video.google.com/videoplay?docid=6272335793596892362&hl=en

The New Age – A Pathway to Paradise?
http://video.google.com/videoplay?docid=6160041888120783114&hl=en#

0  0