Labdari gatavojas skarbam rudenim

Kurzemes tiesu apgabala prokurors Juris Siders pirms kāda laika savā mobilajā tālrunī ierakstīja atgādinājumu – pabarot trūcīgos! Tagad dziļi Rietumkurzemē Ugāles mežu masīvā top ciemats ekonomikas krīzes skartiem ļaudīm.

Neatkarīgā savulaik jau rakstīja par šo Dieva pamesto vietu, kur kopā ar pāris zilajām govīm mitinās Irēna Paegle – vienīgā iedzīvotāja nolikvidētajā Zūru mežniecības ciematiņā. Taču nupat ir parādījusies cerība, ka no silikātķieģeļiem celtajās daudzdzīvokļu mājās varētu atgriezties dzīvība. Piltenes pašvaldība īpašumu atdevusi alternatīvās aprūpes centram Žēlsirdības māja un Ventspils kristiešu draudzes nodibinātajam fondam Dzīvības maize. Abas labdarības organizācijas iecerējušas izveidot kopienu, kurā varētu patverties krīzes skartie ļaudis. Tās nosaukums būs Agape, kas grieķu mēlē nozīmē beznosacījumu mīlestību.

Vienā mājā mitināsies ģimenes, kas parādu dēļ tiek izliktas no mājām pilsētās. Dzīvības maize jau tagad finansē zupas virtuvi un ik dienu baro gandrīz simts cilvēku – bezpajumtniekus, bezdarbniekus, ģimenes ar bērniem. Taču ar to ir par maz situācijās, kad krīzē nonākušie vairs nesaskata cerības izķepuroties. Nesen uz zupas virtuvi sākusi nākt kāda sešu cilvēku ģimene. Tēvs celtnieks, kurš līdz šim strādājis arī restaurācijā, palicis bez darba. Par ģimenes apdzīvoto vienistabas dzīvoklīti trīs mēnešus nav maksāta īre, un izlikšana ir nenovēršama. Kā skaidro fonda Dzīvības maize līdzdibinātāji Juris un Sanita Sideri, šādā sarežģītā situācijā nonākušas ģimenes kopienā mitināsies līdz brīdim, kad spēs nostāties pašas uz savām kājām. Varbūt pat līdz gadam.

Otrā kopienas mājā dzīvos no bērnunamiem iznākušie jaunieši ar garīgās attīstības traucējumiem. Žēlsirdības māja jau gadiem ilgi cīnās par šo jauniešu tiesībām uz cilvēku cienīgu dzīvi, uzskatot, ka viņi nav jāspundē psihiatriskajās slimnīcās vai nabagmājās un jāpakļauj varmācībai tikai tāpēc, ka valstij trūkst ideju, kā viņus nodarbināt. Kopienā viņi tiks apmācīti gan dažādām ikdienas prasmēm, gan arī galdniecības arodam.

Agape darbosies pēc naturālās saimniecības principa – kopienas iemītnieki paši sēs, paši audzēs dārzeņus, lopus. Jau pašlaik Žēlsirdības mājai ir govis, vistas, truši, kazas.

Iesniegumā Piltenes mēram Jānim Abakukam skaidrots: “Darbošanās palīgsaimniecībā nodrošinās ar pašražotu produkciju trūkumcietējus bez valsts un pašvaldību palīdzības.” Pašvaldība ar prieku pieņēma ierosinājumu par īpašumu atdošanu. Turklāt Abakuks sola pacīnīties, lai bez abām daudzdzīvokļu mājām un saimniecības palīgbūvēm kopiena tiktu arī pie kādreizējās medību mājas, kas atrodas turpat līdzās un formāli pieder mežsaimniekiem. Palielais koka nams pagājušajā gadsimtā bijis ietekmīgu mednieku paradīzes atpūtas stūrītis. Prezidenta Kārļa Ulmaņa izklaidēm te tika audzēti pat fazāni. Namā joprojām atrodas K. Ulmaņa rakstāmgalds. Viņa medību trofejas – briežu žuburi – gan izvazāti. Pēc brīvvalsts krišanas medību māju – tajā ierīkotās istabas un visā Kurzemē izslavēto somu pirti – lietoja citi vadoņi, tajā skaitā arī Latvijas PSR līderis Augusts Voss. Briežu un meža cūku Zūru mežniecības apkaimē joprojām ir, ka biezs, taču uz vēsturisko namiņu mednieki šņabi dzert vairs nebrauc, un tas iet postā. Tikmēr labdarības organizācijām ēka lieti noderētu bezmaksas nometņu organizēšanai bērniem.

Protams, visām ciematiņa ēkām nepieciešams remonts. Naudu labdari plāno piesaistīt, gan pretendējot uz Eiropas fondu finansējumu, gan piesaistot ziedojumus. Par vēdera tiesu un jumtu virs galvas te strādās savējie cilvēki. Taču gandrīz lielākas rūpes šobrīd ir par ko citu. Krīze valstī arvien padziļinās, rudenī milzīgā bezdarbnieku armija paliks bez iztikas līdzekļiem, un tad Agapes palīdzība būs nepieciešama pārāk daudziem. Žēlsirdības mājas vadītāja Tatjana Bražņika gan mierina pati sevi un citus: “Labāk lai piliens jūrā, nekā nav vispār nekā. Un, ja mani sauc par pasaules glābēju, es saku – labi. Es esmu pasaules glābēja, jo katrs cilvēks – tā ir vesela pasaule.

***

ZIEDOJUMIEM

Fonds DZĪVĪBAS MAIZE, Ventspils, Salnu iela 8, reģistrācijas nr. 40008132344, norēķinu konts: LV29HABA0551022588758, a/s Swedbank, kods: HABALV22, tālr. 28815112, epasta adrese: dzivibasmaize@gmail.com


Pārpublicēts no www.nra.lv


  • Lai dod svētību un palīdzību visuvarenais agape mūsu valsts agapei.

  • Lūgšu par to jau rīt, un ja vēl kaut kas paliks pāri pēc vērienīgās “apgriešanas”, mēģināšu izmantot ziedojumu kontu.

  • Bet taa ir lieliska ideja!!!
    Tas noteikti izdosies!

  • Lieliska ideja un tā noteikti izdosies! Malači! Tikai vienotībā ir spēks. Palīdzēsim viens otram un izķepurosimies. Pēc ziemas vienmēr nāk pavasaris.

  • Meža vidū. Vai tās nebija krievu armijas daudzstāvu mājas? Ar naturālo saimniecību šodien izdzīvot? Ne zirga ne govju, zālēs ieauguši lauki. Pieredze un zināšanas starp 0 un -1. Palasiet klasisko literatūru, ja neko nesaprotat no lauku dzīves. Kā dzīvoja rentnieki un pusgraudnieki, kuri salīdzinājumā ar Zūru mežos izmitinātajiem, bija pārtikuši profesori.
    Kas notiks, ja finansējums nenāks? Vai Zūri atgriezīsies 18. gs.? Daudz jautājumu. Kā iemītnieki, pēc gada dzīvošanas meža vidū, spēs sameklēt sev darbu, dzīvokli un pārkārtoties dzīvei citos apstākļos? Kādas ir šī ciemata uzturēšanas izmaksas. Veikals būs, ne? Naudu maksās, ne. Vai jāiztiek ar pašu iestādīto un uzaudzēto? Eletrība būs, ne? Kā ar skolu un medicīnisko palīdzību, kas segs tās izmaksas? Paturot prātā šodienas Dievu – naudu, jācer, ka dzīves apstākļi šiem nelaimes skartajiem agavē būs kaut cik cilvēcīgi.

  • Bet kāpēc par visām varītēm šāds mežs ir jāapsaimnieko? Ko? vai “mežam nepieder nekā”(tas nevar organizētiespats bez izsmalcinātas iejaukšanās)? Lielais vairums jau meža uz Eiropas kontineta rietumdaļas ir agrāro reformu laikā izkūpināts utt. Bet mēs visur gribam būt saimnieki, uzkartēt, pāršvīkāt, novilkt robežas, iztērēt utt. Ir pamati tam, ka cilvēka slinkums nav glābējs

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.