Lato Lapsa: ‘Kā izdzīvot šajā valstī’

Nav jābrīnās, ka pēc vēlēšanām pagājušajās dienās no valdības un Finanšu ministrijas nākošā informācija par atkal un atkal no jauna sadomātajiem budžeta grozījumiem ir šokējusi desmitus, droši vien simtus tūkstošu cilvēku. Pazīstu šo valsti sen — gluži kā krietnais kareivis Šveiks leitnantu Dubu — gan no labās, gan sliktās puses, taču zināmu pārsteigumu pēdējo dienu murgs Dombrovska, Repšes un Co izpildījumā spējis sagādāt arī man.

Domāju, ka šādā situācijā katram Latvijas iedzīvotājam, kuram nav vienaldzīga viņa paša, ģimenes, radu un draugu tuvāko mēnešu dzīve, svarīgāk nekā jelkad iepriekš ir vismaz tagad skaidri atsijāt jau sen par šo valsti un tās valdītājiem labi zināmo no tā, kas pilnīgi skaidrs kļuvis pēdējās dienās, un konsekventi ņemt to vērā. Tāpēc pastāstīšu, kā to redzu es, varbūt kādam noder.

Sāksim ar to, kas nav nekas jauns. Protams, pēcvēlēšanu «500 miljonu ietaupīšanas atklājums» uzskatāmi pierādījis, ka «Jaunā laika» pārstāvji māk noklusēt un melot tikpat veikli kā viņu kritizētās «treknās partijas», bet tam sekojošā panika — ka bļaustīšanās viņiem joprojām padodas daudz labāk par reālu darbu.

Protams, arī valsts maka uzticēšana cilvēkam, kurš spējis piedzīvot faktisku personisko bankrotu pat treknajos gados un nav kautrējies paziņot, ka valsts naudas apkopšana viņam padodoties krietni labāk, devusi tieši tos rezultātus, kādi bija gaidāmi.

Protams, arī šīs valsts valdītāju ētika ir evolucionējusi — iepriekš viņi vēl stomījās, kad bija pieķerti melos, un nevēlēšanos pēc sastrādātā atklāšanas pamest ērtos krēslus skaidroja ar atbildības uzņemšanos; pašlaik visi šie Dombrovski un Repšes pat neuzskata par nepieciešamu atvainoties par melošanu vai desmitus un simtus miljonu izmaksājušām kļūdām — iztiek ar mulsu plecu paraustīšanu, sak, vai tad nu jūs nesaprotat. Vārdu sakot, viss šis nav nekas jauns. Bet ir pāris lietu, kas attiecībā uz šo valsti (kura vairs nemēģina pat izlikties par mūsu valsti) jāņem vērā.

Pirmā: ir pilnīgi un absolūti veltas cerības, ka šī valsts jums pēkšņi beigs melot, ka vienkārši jānomaina viena partija pret otru un meli beigsies. Šajā valstī jums melo un melos arī visgaišākie spēki — vienalga, cik skaļi to pārstāvji būtu slavējuši godīgumu, atklātību un visu pārējo. Un tas savukārt nozīmē: ja jūs kādam no viņiem noticēsiet vienkārši tāpat, uz skaistu acu pamata, paši vien vainīgi.

Jūsu valsti vada cilvēks, kurš bez sarkšanas un mļemļīšanas (kas pārsniegtu ierasto) spēj paziņot, ka valdības priekšvēlēšanu meli un pēcvēlēšanu «pārsteigums» vērtējams pozitīvi, jo esot taču jāpriecājas, ka valdība beidzot rīkojas. Un ar šādu šīs valsts un tās valdītāju attieksmi jums jārēķinās.

Otrā: no tā automātiski izriet, ka jums nav ne mazākā pamata naivi ticēt, ka piepildīsies kaut kas no viņu solītā. Tieši otrādi, jūs, pēc definīcijas, varat uzskatīt, ka nekas no solītā nepiepildīsies, un būt patīkami pārsteigti, ka kaut kas tomēr ir īstenojies, taču nekādā gadījumā nerēķināties, ka kaut kas tiešām īstenosies.

Trešā: pirmās divas patiesības attiecas ne tikai uz šodienu un rītdienu. Tās attiecas labākajā gadījumā uz vairākiem mēnešiem, sliktākajā — uz nenosakāma ilguma nākotni. Un ne tikai tāpēc, ka šīs valsts valdītāji melo. Vēl sliktāk ir tas, ka viņi vienkārši nespēj domāt tālāk par savu degungalu.

Pašlaik viņiem eksistē tikai un vienīgi budžeta griešana, kuras dēļ viņi ir gatavi uz pilnīgi visu — govs nokaušana slaucamā aparāta līzinga apmaksai viņiem šķiet normāls risinājums. Un nekas neliecina, ka kaut kas mainīsies arī pēc tam, visticamāk, nemainīsies nekas. Ar to jārēķinās: šīs valsts valdītāji pārskatāmā nākotnē nestrādās ne ar skatu uz priekšu, ne sistemātiski, ne pārdomāti.

Ceturtā: mēs dzīvojam laikā, kad pat «visgaišāko» spēku pārstāvji ij nemēģina slēpt, cik sīkas viņiem ir šīs valsts un tās iemītnieku intereses salīdzinājuma ar personiskajām vajadzībām. Kur vēl jaukāku piemēru kā stāsts par Sandru Kalnieti, kura budžeta grozījumu laikā sēž teātrī, atdevusi savu balsošanas karti citam, un pēc pieķeršanas kā adekvātu attaisnojumu min to, ka «nav viegli dabūt biļetes».

Un piektā, iespējams, galvenā. No pirmajām četrām patiesībām neizbēgami izriet: jūs būsiet nelgas, ja savu pašu, savu bērnu, vecāku, citu radu un draugu likteni un nākotni jel kādā veidā saistīsiet ar pārliecību, ka šī valsts taču teiks jums patiesību, turēs savus solījumus un palīdzēs jums vai vismaz pati sev.

Jūs, protams, varat skaļi vai klusi protestēt, dauzīt logus vai vicināt plakātus, sarīkot vēl pārdesmit pingvīnu biedrības, uzspļaut uz ielas satiktam Godmanim (kuru, rau, par viņa varoņdarbiem «Pareksa» glābšanā esat ievēlējuši Eiroparlamentā), diskutēt par vardarbīgu vai nevardarbīgu valsts varas gāšanu vai izmēģināt tajā spēkus. Bet tas viss jums dos jau nu vienīgi nelielu gandarījumu.

Toties jūs izdzīvosiet, ja ne tik daudz skaidrosiet attiecības ar šo valsti, bet pirmām kārtām paļausieties tikai paši uz sevi, savu ģimeni, radiniekiem un īstiem draugiem. Viņi ir vienīgie, kas jums patiešām palīdzēs. Un nevis šī valsts, kas faktiski visa pēdējā gada laikā mums visos iespējamos veidos saka: rūpējieties katrs par sevi, jo uz šo valsti jūs nevarat paļauties pat sīkumos, kur nu vēl lielās lietās.

Jūsu pašu izlemšanā ir tas, cik lielā mērā jūs gribat barot šo valsti ar saviem nodokļiem, nodevām vai kādā citā veidā. No vienas puses, no jūsu naudas tiek uzturēti pensionāri un visdažādākie dzīves pabērni. No otras — šī nauda, kā redzam, vienalga aizgājusi un aiziet dažādu Karginu un Krasovicku vajadzībām un dažādu Godmaņu un Repšu finanšu eksperimentiem.

Domājiet paši. Taču jebkurā gadījumā — ja jums ir reāla izvēle, vai, nesaasinot attiecības ar šo valsti, ar savu naudu atbalstīt kādu konkrētu cilvēku, labu lietu, paturēt to sev un savējiem vai tomēr samaksāt to šai valstij, viennozīmīgi ieteicams iespēju robežās izmantot jebkuru variantu, tikai ne pēdējo. Jo — atkārtošu vēlreiz — pašlaik katrs no mums var paļauties tikai uz sevi un saviem tuvajiem, bet nekādā gadījumā ne uz šo melīgo, nožēlojamo, izkurtējušo valsti un tās varu, kura ir bankrotējusi ne tik daudz finansiāli, cik kaut jel kādas uzticamības ziņā.


Lato Lapsa
, pārpublicēts no Apollo.lv


  • Viss ir skaidrs, taču šobrīd nepieciešams likt galvas kopā risinājuma meklējumos un arī patieso visa veida krīžu cēloņu meklējumos. Atkarībā no tā, vai situācija, kurā esam ir plānota, vai arī nejauši sanākusi, meklējams risinājuma virziens.

  • Pievienojos Dainim. Lai cik labticīgi negribētos domāt, viss liecina par to, ka tas ne tikai IR plānots, bet tas notiek ar mūsu bāleliņu ziņu.
    Par risinājumiem… Manuprāt, vajadzīgs pamatīgs satricinājums šai sabiedrībai, lai būtu iespējams būtiski mainīt attīstības virzienu. Pretējā gadījumā šī mokošā pretošanās neizbēgamajam – vecās sistēmas sabrukumam, var ieilgt. Cēlonis – arī jau daudzkārt minēts. Bet, lai patiesos cēloņus saprastu vismaz kritiskā masa, vēl drusku jāpagaida. Risinājums – izdzīvot un audzēt kritisko masu.

  • Mēs šo sistēmu paši uzturam..
    Ja mēs to neizmantotu, sistēma sagrūtu kā kāršu namiņš.

    Ir jāpanāk lai cilvēki saprastu, kas notiek, lai viņi atteiktos apkalpot šo pastāvošo destruktīvo sistēmu, kas tur mūs verdzībā ar banku u.c. sistēmu palīdzību.
    Viens no variantiem kā kļūt brīviem – nepieciešams izmantot pavisam jaunas enerģijas, tehnoloģijas – Zemei saudzīgas.
    ~ ~ ~
    1) nepieciešama mājai autonomā energoapgāde – neatkarīga no Latvenergo un citiem monopoliem..
    2) uzturā lietojama pašaudzēta pārtika. Patreizējā pārtika pārsvarā ir augi mutanti – pakļauti selekcijai, ģenētiski modificēti.. Cilvēks uzturā lietojot augus mutantus pats pamazām pārvēršas par mutantu.. Ir redzētas dažādas kroplības..
    ~ ~ ~
    Protams, vēl papildiniet ar savām idejām ar ko aizstāt destruktīvās sistēmas izdomātos mehānismus, lai viņa nebūtu jāizmanto un jāapkalpo ..Ja gribam būt brīvi, kaut kas jādara, vai ne?;)
    Lai vairāk saprastu ko es cenšos pateikt noskatieties filmu Zeitgeist 2
    ~ ~ ~
    Šeit var skatīt filmu onlainā ar krievu tulkojumu http://woodsman.forum2x2.ru/forum-f19/tema-t790.htm

    Vai arī angļu un citu valodu tulkojumi – http://www.tautasforums.lv/?p=532

  • vai kāds zina reālu, kompaktu verķi – kā siltumu varētu pārvērst elektrībā?
    man interesē mājas apstākļiem piemērota iekārta ar jaudu 5-10-15-20kW, var arī vairāk, tad var kaimiņiem iedot mazliet štroma

  • Jā interesants rakstiņš :)
    Pirmajā mirklī to izlasot, droši vien rodas asociācija, ka tik tiešām tā viss ir un tas virziens, kuru izvirza ir šobrīd vispareizākais :)

    Bet drusku pavērtēšu sīkāk. Raksts un Lapsa izvirza tēzi, ka valsts ir pretmets sabiedrībai, kurš ir jānokrata nost un no tā jāvairās kā vien prot.

    Taču valsts ir sabiedrības veidota sistēma savas labklājības, drošības un ilgtspējas nodrošināšanai. Un, ja šī sistēma nenodrošina to, kam tā paredzēta, tad pie vainas ir visdrīzāk tie, kuri atbild par tās labdabīgu funkcionēšanu, respektīvi valsts pārvalde, kopā ar likumdevējiem, izpildvaru un tiesu varu. Kuru kopumā varētu dēvēt par režīmu.

    Saprotot to, ka suverēnā vara pieder pēc Satversmē rakstītā, pilsoņiem, ir jādomā, kāpēc gan šāds režīms var pastāvēt un darboties tā, kā Lapsa arī visai precīzi aprakstīja.

    Un te jāpievēršas šī režīma veidošanas principiem. Kā tas top. Pilsoņi izvirza savus pārstāvjus deputātu vietām Saeimā un citviet. Tad pēc izvirzītajiem sarakstiem visi kopā balso par tiem vēlamākajiem. Un tā rodas pamats sistēmas darbībai.
    Taču, izvirza kandidātus 0,..% pilsoņu, oligarhi grupējumi, kurus likums neliedz saukt par partijām. Neieslīgstot šo grupējumu iekšējā demokrātijā, varu vien bilst, ka demokrātija, kuru veido 0,…% pilsoņu nevar būt demokrātija. Tā ir oligarhu suverēnu varas izveide, jeb latviski- nelielu interešu grupu pavēlnieciskās varas izveide. Un vienīgās zāles kā demokrātiju padarīt darbotiesspējīgu ir pilsoņu vairākuma iesaiste savas pārstāvniecības izvirzīšanā.

    Ko tad Lapsa par šo saka. Tam nav jēgas, nav jēgas partijām, NVO, nav jēgas diskutēt ar pastāvošo režīmu |(Lapsas interpretācijā – valsti), nav jēgas pretoties tā darbībai. Ir jānorobežojas, jāpārstāj maksāt nodokļi, jārūpējas katram tikai par sev tuvākiem.

    Jā, interesanta doma. Ja vien vairums pilsoņu varētu saiet mežos, izrakst zemnīcas un ar nolauztu mietu uzrušinātā zemē iedēstīt pupas, rutkus un rāceņus. Un vēlāk ar šo pašu mietu cenšoties nosist kādu brīvdabā staigājošu lopiņu :)

    Domāju, ka vairums piekritīs šadas domas nejēdzībai.

    Bet paliekot tur kur esam, katrs var pavērtēt cik daudz iespējas ir izvairīties no valsts ietekmes un tās nodokļu iekasēšanas sistēmas :) Protams var veidot kooperācijas komūnas, kuras ir pašpietiekamas. Bet vai valsts mērogā tas ir izdarāms? Un kā tad paliek ar sabiedrības vēlmi pēc labklājības, drošības un ilgtspējas? Tā tiek atmesta?

    Tātad, ja atmet dažas neizpildāmas tēzes atliek vien Lapsas domas
    —-
    par nepretošanos režīmam, valsts, kas ir sabiedrības labklājības, drošības un ilgtspējas pamats, noliegšana.
    —–
    Nepretošanos režīmam, neorganizēšanos biedrībās un partijās, lai mainītu valsts režīmu.
    ——-
    Un te nonākam pie jautājuma, kam izdevīgs Lapsas piedāvātais rīcības modelis? ;)

    Domāju, ka te šaubu nav. Pastāvošajam režīmam, kurš labprāt vēlētos, lai to netraucē uzmācīgas biedrības, pilsoņu organizētas partijas, demonstrācijas, piketi un citas režīmam traucējošas lietas. Kam gan citam, ja ne režīmam ir vēlme pilsoņos radīt antipātiju pret valsti konkrētajā situācijā? Jo, ja pilsonis, kurš spējīgs sakārtot valsti kā savu pamatu labklājībai, drošībai un ilgtspējai, noliegs šādu iespēju, režīms varēs turpināt darboties kā to darījis līdz šim, kā oligarhu suverēns, diktators.

    Tāpēc, esiet modri un domājiet ar savu galvu, lai lapsas kūmiņi ar savu asti nespēj maldināt :)

  • Piekrītu Vilnim. Paldies, Vilni! Lapsa allaž bijis kroņa algots “disidents”. Tāpat viņa vēstures sējums der tikai notikumu hronoloģijas atsvaidzināšanai. Brīnīties par Repši var parasts pilsonis, kam vāja atmiņa, bet sistēmas pētniekam Repšes stils ir pazīstams jau no 1990. gadu sākuma, kad viņš ar šo pašu jakobīnisko dedzību un nekaunību aplaupīja cilvēkus, iznīcināja ražošanu, veicināja afēras, vilināja cilvēkus ārvalstu kredītu atkarībā. Un arī Godmanis jau tad darīja to pašu. Šī ir jau otrā viņa iniciētā šoka terapija.

  • Valsts esam mēs paši – visi kopā.
    Esmu pārliecināts, ka valsts kā sistēma ir vērtīga lieta uz kuru cilvēce ir gājusi ilgi(Latvijas valsts uz kopējā fona vispār ir bērna vecumā), tikai jāmāk to izmantot pareizi.

    Pieņemsim, ka iestātos utopiska situācija – visi maksātu nodokļus. Domāju, ka tādā gadījumā nebūtu nekādu problēmu nodrošināt algas un pabalstus visiem, kam tos “valsts” ir solījusi. Tiesa, tādas naudas apsaimniekošana nedrīkst notikt pēc esošajām shēmām.

    Es redzu kompleksu risinājumu:
    1. darīt visu, lai sasniegtu kritisko masu nodokļu maksāšanā – tas ir, brīdi, kad nodokļus nemaksāt nav nedz izdevīgi, nedz stilīgi. Ja tiks pārsniegts šis punkts un “valstij” parādīsies adekvāti nodokļu ieņēmumi – tad atgriezīsies arī ticība valstij kā sistēmai.
    2. Pret visa veida patvaļām efektīvas zāles ir atvērtība. Es gribu redzēt no kurienes valsts naudas sistēmā ir ienācis katrs lats, gribu redzēt pēc kādām formulām un principiem nauda nonāk vai nenonāk pie iedzīvotājiem(kuriem iedzīvotajiem?) Neredzu problēmu uztaisīt “online” portālu, kurā ir redzams kur nauda ienāk, kā sadalās un kur aiziet, ar visiem ilgtermiņa grafikiem, sistēmu, kuras dati ir saiastīti pa tiešo ar kontiem, nevis ierēdņu “ekseļiem”.
    Ja būs šāda sistēma – tad būs vieglāk arī Repšem un pārējiem, jo beidzot būs ticami dati, nevis kaut kur sakasīti “ekseļi”, kurus droši vien “piedzen” ar roku kā vajag, bet kopā sistēmā kaut kā gali nesaiet.
    Ja būs šāda sistēma – es arī un katrs, kam rūp, varētu pasekot kur, kā nauda ienāk,aiziet un varētu piedāvāt savas idejas ko var uzlabot – kur palielināt ieņēmumus(palielinot/samazinot nodokļus), kur izdevumi ir neadekvāti(par maz vai par daudz). Katrs varētu sekot valsts “bilancei” un nepieļaut to, kas ir noticis – valsts nonākšanu pamatīgos parādos ārvalstīm..
    Atvērtība un sadarbība ir risinājums, jo neviens ierēdnis nespēj izsekot visam naudas plūsmam, bet kopā un ar tehnoloģiju palīdzību mēs to varam!

  • un tomēr Lapas kungam taisnība tajā,ka šāda valsts vairs neder!(vieglāk būvēt jaunu,nekā labot šo.
    argumentu miljons…
    kaut vai-latvijā 220000 ierēdņu(aģentūras ,pārvaldes,utt)
    ķīnā-3000!!!
    francijas enerģētikas ministrija-7 cilvēki.
    pārdomas neizraisa?
    nenāk ne prātā balsot par tiem mērgļu bariem,kas lepni sevi dēvē par politiķiem!ne par vienu eksistējošu partiju!!!

  • SORRY!
    Lapsas kungs!(klaviatūra:)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.