R.Ruska: ‘Ministrijā domā arī par pārtikas pakām’

“Uz rudens pusi bezdarbnieku skaits pieaugs. Mēs tuvojamies sociālajai katastrofai.”

“Godīgi jāatzīst, ka sociālā spriedze milzt un sprādziens rudens pusē būs,” saka Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors Imants Lipskis. “Daudzi izliekas vai negrib to pieņemt. Mēs tuvosimies sociālajai katastrofai, jo diemžēl uz rudens pusi bezdarbnieku skaits pieaugs. Tie, kas vasaru būs aizvadījuši sezonas vai gadījuma darbos, atgriezīsies un stāsies bezdarbnieku uzskaitē. Faktiski jau tagad viņu skaits ir lielāks, nekā oficiāli reģistrētais. Tuvojoties apkures sezonai, daudzi skatīsies, kur un kā vēl varēs papildināt savus ienākumus. Tātad Nodarbinātības valsts aģentūrā jāgaida klientu pieplūdums.”

Sociālo situāciju Latvijā pētījusi arī Stratēģiskās analīzes komisija, un asociētais profesors Roberts Ķīlis pieļauj, ka politiskā un ekonomiskā krīze negatīva scenārija gadījumā izvērsīsies par plašu sociālo krīzi. Vislielākās bažas raisot noziedzības pieaugums. Varot pienākt brīdis, kad pašiem iedzīvotājiem būs jāorganizējas pašaizsardzības grupās, lai aizstāvētu sevi un savus īpašumus. Pieaugot iedzīvotāju neapmierinātībai, nebūtu pārsteigums, ja tā pāraugtu vardarbībā.

Vai valsts kaut ko domā, kā risināt šo problēmu – lai cilvēkiem būtu darbs un iztikas līdzekļi?

R. Ķīlis: “Bezdarba skaitļi, valsts un pašvaldību iespējas amortizēt ekonomikas pasliktināšanos norāda, ka būs problēmas. Strauji pieaug stresa sajūta, ja ne visā sabiedrībā, tad noteiktās grupās – policistiem, skolotājiem, medmāsām. Jā, Eiropas valstīs – Grieķijā, Vācijā un citur notiek protesta akcijas, bet neesmu simtprocentīgi pārliecināts, vai arī Latvijā būtu iespējama plaša sociāla viļņošanās. Drīzāk šie protesti varētu izpausties ar spriedzes izraisītu individuālu sadzīves vardarbību, kriminālu rīcību. Turklāt šī situācija laukos un pilsētās būtu atšķirīga, jo laukos ir zeme. Vismaz kāda iespēja kaut ko darīt.

Ļoti svarīgi, cik pārdomāti un preventīvi rīkosies valdība. Vai jau tagad sāks strādāt, veidot kādus fondus, vācot līdzekļus, lai sniegtu palīdzību tiem, kam tā visvairāk būs nepieciešama. Tad ir izredzes, ka sociālo krīzi pārdzīvosim vieglāk.”

Interese par apmācībām un pagaidu darbiem
Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica min, ka šobrīd 60 tūkstoši bezdarbnieku nesaņem bezdarbnieka pabalstu, tātad jau tagad spiesti meklēt citas iespējas, kā nodrošināt sev un savai ģimenei minimālās vajadzības – jumtu virs galvas un pārtiku.

“Šiem iedzīvotājiem ir divas iespējas. Pirmā – doties uz savu pašvaldību pēc sociālajiem pabalstiem, otrā – iesaistīties NVA rīkotajos pasākumos,” skaidro B. Paševica, piebilstot, ka reāli pastāv arī trešā varbūtība – strādāt nelegāli, saņemot darba samaksu aploksnē, tādējādi pakļaujot sevi sociāli neapdrošinātā riskam nākotnē.

75% no bezdarbniekiem bez darba ir ilgāk par sešiem mēnešiem. Bet, jo ilgāk bez darba, jo grūtāk cilvēkam pēc tam iekļauties darba tirgū, tāpēc NVA piedāvā dažādus pasākumus:

- profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu;

- algotos pagaidu darbus;

- konkurētspējas paaugstināšanu;

- subsidētās darba vietas;

- pasākumus komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai.

Tos izmantojuši vairāk nekā 22 tūkstoši bezdarbnieku, kas, protams, ir pārāk niecīgs skaits salīdzinājumā ar reģistrētajiem 123 tūkstošiem bezdarbnieku. Aprīlī dažādos kursos un apmācībā iekļāvušies 17 tūkstoši cilvēku, šajā laikā saņemot arī stipendiju 70 latus mēnesī. Kā apstiprināja vairākās NVA filiālēs, iedzīvotājiem gan par profesionālo, gan neformālo apmācību esot ļoti liela interese. Viņi labprāt apgūst pavāru, konditoru, autoatslēdznieku, metinātāju un citas arodprasmes, kā arī mācās svešvalodas, datorzinības, autovadīšanu utt. Apmācību dalībnieki, protams, necer, ka pēc kursu beigšanas viņiem būs nodrošināta darba vieta. Kā apgalvoja vairāki uzrunātie, galvenais esot būt sabiedriskajā apritē, iegūt jaunas zināšanas un pozitīvas emocijas.

Līdz ar pavasara atnākšanu pieaudzis nodarbināto skaits algotajos pagaidu darbos. Lai gan viņiem parasti piedāvā strādāt apkārtnes labiekārtošanā un veikt citus mazkvalificētus darbus, tomēr iespēja saņemt kaut minimālo algu un sociālās garantijas tiek vērtētas pozitīvi. Pieprasījums pēc šīm darba vietām ir liels, taču pagaidām tās bija nodrošinātas tikai 2336 bezdarbniekiem.

NVA direktore norāda, ka nodarbinātības veicināšanas pasākumiem vajadzētu lielāku finansējumu. Pašlaik vairāk nekā puse no Eiropas Sociālā fonda finansējuma novirzīts tieši bezdarbnieku atbalstam, kā arī strādājošajiem, kuri ietilpst riska grupā – vēl strādā, bet tuvākajā laikā varētu papildināt bezdarbnieku rindas. NVA darba devējus aicina saviem darbiniekiem saglabāt kaut vai trīs darba dienas nedēļā vai pat vienu darba nedēļu mēnesī, lai tikai nepieaugtu bez darba palikušo rindas.

Krīzes laika pasākumi
Aprīlī bezdarbnieku skaita pieauguma temps ir krities un pirmo reizi reģistrēts par 25,3% mazāk bez darba palikušo nekā iepriekšējos mēnešos. Esot vērojams, ka arvien vairāk cilvēku atrod darbu un sāk strādāt. Lai gan kopumā šie skaitļi ir pārāk niecīgi, tomēr aprīlī atsāka strādāt ap 3,5 tūkstoši, un tas ir par 700 strādājošo vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece min, ka beidzot “viena slikta prognoze” neesot īstenojusies – to bezdarbnieku skaits, kuriem pienākas pabalsts, izrādījies mazāks, nekā sākotnēji plānots. Šā gada četros mēnešos bezdarbnieku pabalstu izmaksai tika izlietoti 99,5% jeb 39 milj. latu no šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem.

Taču uz priekšdienām nekas īpaši pozitīvs neesot gaidāms – bezdarba līmenis pieaugs līdz 12,7%. Atbilstoši tam budžetā jau laikus tiek plānotas bezdarbnieku pabalstiem nepieciešamās summas.

“Bažas raisa kas cits – pusei iedzīvotāju, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, nepienākas bezdarbnieku pabalsts, jo viņi strādāja bez darba līgumiem, nemaksājot nodokļus. Tāpēc nav arī sociālo garantiju,” saka J. Muižniece.

Kritizē valdību
Tieši tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju zaudē darbu, visvairāk uztrauc Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Vitāliju Gavrilovu. Viņš neslēpj sašutumu, ka valdība un tās ekonomiskā vadība neuzklausa uzņēmēju priekšlikumus, kas virzīti ražošanas attīstībai, tātad jaunu darba vietu izveidošanai. “Tai vienkāršāk ir automātiski atbrīvot no darba lielu skaitu strādājošo, lai varētu ātri aizlāpīt robus budžetā, bet tie nav tie lēmumi, ko gaida sabiedrība. Uzņēmēji nodrošina darba vietas un maksā nodokļus, bet es nezinu, kādā valodā jārunā ar valdību, lai tā mūs uzklausītu.”

V. Gavrilova vērtējumā valdība rīkojas pārāk kūtri un bezatbildīgi. Ja reiz PVN nedeva cerētos ieņēmumus, turklāt nobremzēja uzņēmējdarbību, uzreiz vajadzēja to atcelt un izvirzīt citu mērķi.

Darbi par 100 latiem mēnesī
Tikmēr bezdarbnieku rindas stiepjas garumā un arī pašvaldību budžeti sarūk nevis pa mēnešiem, bet dienām. LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis stāsta, ka, paredzot saspringtu situāciju rudens pusē, domāts par īpaši mazkvalificētiem darbiem, ko pašvaldības varēs piedāvāt iedzīvotājiem, izmaksājot 100 latu stipendiju. Tas būs mazāk nekā 180 lati, ko maksā par algotajiem pagaidu darbiem. Mazāk tāpēc, lai šo iespēju izmantotu tik tiešām tie cilvēki, kuriem nav citu izdzīvošanas iespēju. Šobrīd šim projektam paredzēti četri miljoni latu, taču, kā teic I. Lipskis, ministrija vēlas panākt, lai valdības piešķirtu vēl tikpat daudz. Tad šajā programmā varētu iesaistīt apmēram 20 tūkstošus iedzīvotāju mēnesī.

Runājot par vēl citām iespējām, LM Darba departamenta direktors ieinteresējies par nesen televīzijā redzēto sižetu no Īslandes, kur mazturīgajiem dalīja produktu pakas. Tāda ideja jau pavīdējusi arī ministrijā. Produktu sadali uzticētu nevalstiskajām organizācijām, bet par to, ko likt produktu pakās, vēl varētu spriest. Varbūt krīzes laikā netiktu noniecinātas tās pārtikas preces, kurām tuvojas derīguma termiņa beigas un ko mazturīgajiem atvēlētu lielveikalu tīkli.


Rita Ruska.
Pārpublicēts no Latvijas Avīzes.


  • …ministrijas varēja labāk domāt, kā motivēt latviešus pašiem audzēt pārtiku, kur vien iespējams!

    Tāpat būtu laikus jāizveido juridisko bāzi maiņas tirdzniecības (lokālās – LETS) sistēmām. Pretējā gadījumā būs ļoti slikti.

  • Jā, bet viņi vismaz kaut ko dara šajā jautājumā.. Vai vismaz domā darīt.. Kas tomēr ir vismaz kaut kas.

  • Par tiem LETSiem jau patiesībā domāšana notiek. Bet es ar viņiem daudz maz aktīvi ņemos viens, man trūkst palīdzības gan juridiskajā, gan lietu kārtošanas ziņā. Turklāt, patiesībā nav iemesla LETS nelietot – kaut vai TF iekšienē, lai viņš pamazām sāk griezties.

  • paklau, par LETS – man ir ideja, vajg sakontaktēt!

  • forši, uzraksti uz k_omuls at inbox.lv

  • Bet ar ko cilvēki samaksās par dzīvokli, siltumu un elektrību? Vai kāds padomāja???!!!

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.