A.Lucāns: ‘Tāls un grūts būs atpakaļceļš pie izpārdotās tēvzemes jeb lauksaimniecība kā bezdarba un demogrāfiskās problēmas mazināšanas iespēja’

Mērķis: atgriezt latviešus pie apziņas, ka tautas nemirstība ir kuplās ģimenēs, ka sargāt, kopt un attīstīt savu zemi ir tās atbildība un pienākums.

Moto: Ideoloģiskais : „Šo zemi latvisku, kas mums par daļu krīt, Mums vajag ārisku un daiļu padarīt. Tā mūsu misija, tas mūsu mērķis kairs, Mēs varam prātot daudz, nav cita ceļa vairs.”Edvards Virza.

Filozofiskais: „Dziļi ticu, ka viens no virzieniem, kā latvietis varēs izlīst no šiem „mēsliem”, ir pāriet strādāt no valsts apmaksāta sektora, kurā viņš baudījis dzīvi, uz paša atbildības sektoru.”Artis Kampars. >>lasīt tālāk >>

E.Stašinskis: ‘Kuru ceļu iesim?’

Pārtikas un to izejvielu cenu kāpums Latvijā un Pasaulē, kārtējo reizi, stimulē to ražošanas intensitāti. Latvijas lauksaimniecības aktīvisti un ZM pārstāvji šobrīd rosina veicināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu arī pašlaik neizmantotajās lauksaimniecības zemes platībās. Šādi procesi ir tikuši novēroti arī iepriekš, kad atsevišķos periodos, ceļoties pārtikas cenām, tiek palielināta šo produktu ražošanas intensitāte. Žēl tikai, ka neviens šeit nedomā kā ilgtermiņā veidot sabalansētu un videi draudzīgu lauksaimniecību, kura var pastāvēt pie dažādām tirgus tendencēm un pieprasījuma izmaiņām. No vienas puses tas vērtējams pozitīvi – attīstīsies ražošana laukos, pieaugs eksporta apjomi, nodarbinātība utt. No otras puses – tas iet pretrunā ar iepriekšējām nostādnēm un aktivitātēm vides aizsardzības un ekoloģijas jomā. >>lasīt tālāk >>

FILMA: ‘Kā Kuba pārdzīvoja naftas krīzi’

FILMA: „Kā Kuba pārdzīvoja naftas krīzi” (How Cuba Survived Peak Oil; .avi; 618MB; ~52min).

Lai arī filmā tiek pieminēta iespējamā naftas trūkuma problēma pasaulē, tā ir pavisam par ko citu – par cilvēku spēju pielāgoties un mainīt savu dzīvesveidu, ja apstākļi piespiež, par atjautību, par vienkāršību, pieticību, strādīgumu, sadarbošanos.. arī draudzību un mīlestību. Filmā izklāstītas vismaz 10 idejas, kuras var noderēt arī citām valstīm. Šobrīd Latvija nav patstāvīga nedz pārtikas sagādes, nedz elektroapgādes ziņā, un mēs neviens precīzi nevaram paredzēt, kas un kā būs.. >>lasīt tālāk >>

A.Lucāns: Latvijas lauksaimniecības attīstības stratēģijas vīzija – II daļa

Topošajā Latvijas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, iezīmētā lauksaimniecības perspektīva radošu iedvesmi neraisa. Intervijā Latvijas Avīzei ieskatu Latvijas stratēģiskajā vīzijā iezīmē profesors Roberts Ķīlis: „Stratēģijā nekas nav definēts klaji un demonstratīvi; mēs izvēlējāmies visu rādīt caur rīcības piemēriem. [..] Valsts nākotnes pamatā ir aktīvi, atbildīgi pilsoņi. [..] Mēs neesam tā pieraduši un biežāk gribam kā pamatu uzsvērt etniskas tradīcijas kā identifikācijas pamatu. Ar to var visādi spēlēties, bet nacionālā identitāte jau arī nav nekāda unikālā lieta. [..] >>lasīt tālāk >>

A.Lucāns: Latvijas lauksaimniecības attīstības stratēģijas vīzija – I daļa

Līdzšinējā pieredze apstiprina patiesību, ka lauki būs tādi, kādus mēs gribam tos redzēt. Taču skaidrības par to nav kopš neatkarības atjaunošanas. Ar to es saprotu latviešu tautas gribu, iekļautu lauksaimniecības attīstības stratēģijā, izteiktu Saeimu likumos un īstenotu valdību darbā. Nav skaidrības, kāda vieta Latvijā ierādīta laukiem un lauksaimniecībai, un šķiet, ka neesam arī interesējušies, ko par šo jautājumu domā autoritātes. >>lasīt tālāk >>

RX: ‘Dzīve laukos – jeb stāsts par mūsdienu lauku ļaudīm’

Dažreiz nāk smiekli, citreiz māc skumjas, kad dzirdu, kā politiķi raksturo situāciju laukos un kādus risinājumus piedāvā. Tā vien šķiet, ka reti kuram ir tāds īsts priekšstats par to, kas notiek Latvijas reģionos vai pat netālos novados. Ir arī virkne politiķu, kuriem pašiem pieder savas saimniecības un lauku īpašumi, bet diez vai viņi ir saskārušies ar reālo lauku iedzīvotāju ikdienu.

Ar šo rakstu vēlos uzrunāt tos, kuriem vienīgā iztika ir pabalsti, kuriem kredītu nasta kļuvusi nepanesama, kam apnicis būt atkarīgiem no siltuma tarifiem un komunālajiem maksājumiem, kas domā par laimes meklēšanu svešumā. Vēlos, lai viņi vismaz apdomā iespēju doties uz Latvijas laukiem un tur rast savu patstāvīgo dzīves un darba vietu, saimniekot savā īpašumā un celt savas ģimenes labklājību. >>lasīt tālāk >>

“ĢMO mīti un fakti” – jauna, uzlabota, papildināta versija

Biedrība “Zemes draugi” nākusi klajā ar informatīvi izglītojošu materiālu “ĢMO mīti un fakti”. Šobrīd šis ir izsmeļošākais un kvalitatīvākais publiski pieejamais informācijas apkopojums par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) tēmu latviešu valodā, kurā ietverts vairāku desmitu neatkarīgo zinātnisko pētījumu saraksts un pievienotas atsauces. Atspēkoti astoņi ar ĢMO saistīti mīti. >>lasīt tālāk >>

I.Liniņa: ‘Veselīga pārtika – vesela cilvēka ikdiena’

Kādu pārtiku pieņemts uzskatīt par veselīgu? Atbildi uz šo jautājumu nemaz tik viegli nevar atrast. Katrs pārtikas ražotājs, pat tāds, kas tikai pārfasē no ārzemēm ievestu produkciju, apgalvos, ka viņa Latvijas tirgū izplatītais produkts ir veselībai drošs. Ar ko tad īsti atšķiras veselībai drošs vai veselībai nekaitīgs produkts no veselīgas pārtikas? Pārtikas drošību uzrauga PVD, kas cītīgi raugās, lai visa Latvijā ievestā un arī saražotā pārtika atbilstu EK un LR normatīvajiem aktiem, kontrolējot pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, vai viņi ražo šo drošo pārtiku. Tādā veidā jau likumdevējs ir noteicis pārtikas drošuma vai nekaitīguma standartus, definējis, kādi pārtikas produkti tautai būtu jālieto. >>lasīt tālāk >>

Ideju apkopojums no diskusijām „Es, Latvija un ES”

„2010.gada septembrī 12 Latvijas pilsētās notika diskusijas „Es, Latvija un ES”. Diskusiju mērķis bija iesaistīt Latvijas reģionu iedzīvotājus – gan pilsoņus, gan nepilsoņus – diskusijā par ES jautājumiem un aktualitātēm Latvijā, izsakot savu viedokli par to, kādā Eiropā iedzīvotāji vēlas dzīvot un formulējot priekšlikumus, ko ir nepieciešams darīt vietējā, nacionālajā un Eiropas līmenī, lai šādu Eiropu izveidotu.” >>lasīt tālāk >>

FILMA: “Pārtikas nākotne” (ar LV subt.)

FILMA: “Pārtikas nākotne” (The Future of Food) – MegaVideo.com, lejuplādējams fails .avi 600MB, angļu val. ar subtitriem latviešu valodā, 1h 29min.

Ieskats ASV pārtikas ražošanas vēsturē, ĢMO industrijas attīstībā un dzīvības patentēšanā. Filma rosina uz pārdomām par nākotnes perspektīvām un piedāvā alternatīvu pieeju pārtikas audzēšanā.

Tulkoja Kārlis R., tulkojumu uzlaboja un veica pārējos filmas sagatavošanas darbus Ķengaraga reindžers. >>lasīt tālāk >>

Vēlies mest līkumu lielveikalam, bet nezini alternatīvu? – Tiešā pirkšana!

Ja Tu savā ikdienā lieto tādus produktus, kā maize, krējums, dārzeņi, tēja, bulciņas, āboli, sviests, gaļa, piens, olas, zaļumi utt. un Tev ir būtiska ēdiena kvalitāte, pievienojies! Tiešā pirkšana ir veids, kā mest līkumu lielveikalam un nenomirt badā :). Tā ir kustība, kuras pamatā ir abpusējs izdevīgums starp pircēju un vietējiem zemniekiem. >>lasīt tālāk >>

M.Justs: ‘Dzeloņiem – NĒ! (par nātru audzēšanu)’

Ir skaista lietuviešu tautas pasaka par “Divpadsmit brāļiem” jeb “Divpadsmit Melniem Kraukļiem”, kurā ļaunā ragana pārvērš 12 brāļus Melnos Kraukļos. Tikai viņu mīlošā māsa var glābt tos, bet viņai ir jāuzšuj krekli no nātrēm.

No pirmā acu uzmetiena tas varētu izskatīties biedējoši, tā kā nātres var dzelt. Kā var kāds adīt no tām kreklus, un pat valkāt tos? >>lasīt tālāk >>

V.Gulbis: ‘Dižķibele – un ko ar to darīt’

Viens no dižķibeles cēloņiem bija mūsu nepārdomātā virzība uz ES un dalība tajā. Pēc Neatkarības atjaunošanas nekāda cita alternatīva netika nedz apskatīta, nedz piedāvāta, mēs ar sajūsmu metāmies ES ciešajos apskāvienos, un jau mazu brītiņu pēc iestāšanās sekas lika sevi manīt, un visvairāk to izjuta tieši lauksaimniecība. PSRS nespēja to iznīcināt tik pilnīgi 50 gados kā ES 5 – 6 gados. Redzamākais ir cukurrūpniecības likvidācija, pamatojot ar ekonomisko neizdevīgumu. Likvidējot nozari, kompensācijās tika izmaksāti 48 milj. latu, toties tagad Latvija katru gadu iepērk cukuru par 50 milj. gadā. Piena nozare izglābās par mata tiesu, nomainot Mārtiņu Rozi. >>lasīt tālāk >>

V.Gulbis: ‘Lauki kā dzīvesveids’

Parasti šis vārdu salikums parādās tikai populistiskos saukļos uz vēlēšanām, vai, lai nomierinātu kādu, kas vaimanā par pārlieku urbanizāciju, bet valdošajās aprindās šo saukli nav nācies dzirdēt vispār. Tā vietā lauksaimniecība tiek virzīta uz ASV un Eiropas saimniekošanas principiem, neņemot vērā saimnieciskās, klimatiskās un etniskās atšķirības. ASV lepojas, ka viņiem tikai 4 – 5 % cilvēku nodarbojas ar lauksaimniecību. >>lasīt tālāk >>

Ē.Stašinskis: ‘Pie kā noved pastāvošā lauksaimniecības politika Latvijā’

Agrākos laikos cilvēkam, lai dzīvotu pārticīgu dzīvi, galvenā vērtība bija zeme. Tā kalpoja kā pārtikšanas un ražošanas līdzeklis ar ko pelnīt pārtiku un naudu citām precēm. Ja viņš tika pie savas zemes, tad tas ar savu darbu varēja nopelnīt sev un ģimenei iztiku, uzcelt māju, izskolot bērnus, apmierināt citas cilvēciskas vajadzības, realizējot saražoto produkciju. >>lasīt tālāk >>